EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006Q0614(01)

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas — Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību - Dikjarazzjonijiet

OJ C 139, 14.6.2006, p. 1–17 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 01 Volume 006 P. 77 - 93
Special edition in Romanian: Chapter 01 Volume 006 P. 77 - 93
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 007 P. 87 - 103

No longer in force, Date of end of validity: 22/12/2013; Aizstāts ar 32013Q1220(01) . Latest consolidated version: 03/08/2013

14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/1


Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas

IESTĀŽU NOLĪGUMS

par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību

(2006/C 139/01)

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

turpmāk tekstā — “iestādes”,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

1.

Šā nolīguma mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

2.

Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Tā ir saistoša visām iestādēm, kamēr vien ir spēkā šis nolīgums.

3.

Šis nolīgums negroza iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos. Ja ir atsauce uz šo punktu, Padome pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlaments pieņems lēmumu ar tā locekļu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā — “EK līgums”) 272. panta 9. punkta piektajā daļā.

4.

Ja 2007.—2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (turpmāk tekstā — “finanšu shēma”) laikā notiek Līguma pārskatīšana, kas ietekmē budžetu, attiecīgi veiks vajadzīgās korekcijas.

5.

Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu piekrišanu. Grozījumi finanšu shēmā ir izdarāmi saskaņā ar procedūrām, kas šim nolūkam noteiktas šajā nolīgumā.

6.

Šim nolīgumam ir trīs daļas:

I daļā ir definīcija un īstenošanas noteikumi attiecībā uz finanšu shēmu, un minēto daļu piemēro finanšu shēmas laikā;

II daļa attiecas uz iestāžu sadarbības uzlabošanu budžeta procedūras laikā;

III daļā ir noteikumi par ES līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

7.

Kad vien Komisija to uzskata par vajadzīgu un ikreiz, kad tā saskaņā ar 30. punktu iesniedz priekšlikumu par jaunu finanšu shēmu, Komisija sniedz pārskatu par šā nolīguma piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par grozījumiem.

8.

Šis nolīgums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī, un tas aizstāj:

Iestāžu nolīgumu (1999. gada 6. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (1);

Iestāžu nolīgumu (2002. gada 7. novembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansēšanu, papildinot 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (2).

I DAĻA — FINANŠU SHĒMA

DEFINĪCIJA UN ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

A.   Finanšu shēmas saturs un darbības joma

9.

Finanšu shēma ir izklāstīta I pielikumā. Tā ir iestāžu budžeta disciplīnas atsauces shēma.

10.

Finanšu shēmas mērķis ir nodrošināt to, ka vidējā termiņā Eiropas Savienības izdevumi, sadalot tos plašās kategorijās, attīstās sistemātiski un nepārsniedz pašu resursus.

11.

Finanšu shēma paredz izdevumu summas kā saistību apropriācijas, nosakot tās katram gadam laika posmā no 2007.—2013. gadam un katrai izdevumu kategorijai vai apakškategorijai. Arī izdevumu gada kopsummas ir norādītas kā saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas.

Visas minētās summas ir izteiktas 2004. gada cenās.

Finanšu shēmā nav ņemti vērā budžeta posteņi, kurus finansē no ieņēmumiem, kas iezīmēti, kā noteikts 18. pantā Finanšu regulā (2002. gada 25. jūnijs), ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), turpmāk tekstā — “Finanšu regula”.

Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un paredzamā attīstība attiecībā uz Kopienas pašu resursu dažādām kategorijām indikatīvi tiek izklāstīta atsevišķās tabulās. Šo informāciju atjauninās katru gadu, kad tiek veikta finanšu shēmas tehniska korekcija.

12.

Iestādes apzinās, ka visas finanšu shēmā norādītās absolūtās summas ir ikgadējais izdevumu maksimālais apjoms, kas ietverts Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Neskarot minēto maksimālo apjomu izmaiņas, ko izdara saskaņā ar šo nolīgumu, iestādes apņemas izmantot savas attiecīgās pilnvaras tā, lai ievērotu dažādos ikgadējos izdevumu maksimālos apjomus, īstenojot katru budžeta procedūru un izpildot attiecīgā gada budžetu.

13.

Noslēdzot šo nolīgumu, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes piekrīt, ka finanšu shēmas laikā akceptēs neobligāto izdevumu palielinājuma maksimālās likmes, kas izriet no budžetiem, kuri pieņemti atbilstīgi finanšu shēmā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem.

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošinās to, ka dažādās pozīcijās, izņemot finanšu shēmas 1.B apakškategoriju “Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”, paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

14.

Saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņemtos Eiropas Parlamenta un Padomes aktus un Padomes pieņemtos aktus, kuros ir paredzēts pārsniegt budžetā pieejamās apropriācijas vai finanšu shēmā saskaņā ar 12. punktu paredzētos pieejamos piešķīrumus, finansiālā ziņā nedrīkst īstenot, kamēr nav izdarīti grozījumi budžetā un, vajadzības gadījumā, atbilstīgi pārskatīta finanšu shēma, ievērojot katram no šiem gadījumiem noteikto procedūru.

15.

Nevienā gadā, uz ko attiecas finanšu shēma, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma — pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas — nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu.

Vajadzības gadījumā abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu pieņems lēmumu par finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu samazināšanu, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam.

B.   Finanšu shēmas ikgadējās korekcijas

Tehniskās korekcijas

16.

Katru gadu Komisija pirms budžeta procedūras n+1 gadam finanšu shēmā veiks šādas tehniskās korekcijas:

a)

maksimālo apjomu un saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju kopsummu pārvērtēšanu n+1 gada cenās;

b)

aprēķinus par rezervi, kas pieejama līdz pašu resursu maksimālajam apjomam.

Minētās tehniskās korekcijas Komisija veiks, pamatojoties uz fiksētu deflatoru 2 % gadā.

Šādu korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes paziņos abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm.

Attiecībā uz attiecīgo gadu neveiks turpmākas tehniskās korekcijas — ne attiecīgajā gadā, ne arī ex-post korekcijas turpmākajos gados.

17.

Ja tiek konstatēts, ka kādas dalībvalsts kopējais IKP 2007.—2009. gadā par vairāk nekā +/- 5 % ir novirzījies no kopējā IKP, kas aplēsts, sagatavojot šo nolīgumu, Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2011. gadu koriģēs summas, kuras minētajam laika posmam attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas no kohēzijas atbalsta fondiem. Minēto korekciju kopējā neto ietekme — pozitīva vai negatīva — nedrīkst pārsniegt 3 miljardus EUR. Ja neto ietekme ir pozitīva, kopējos papildu resursus ierobežo līdz nepilnīgo izdevumu līmenim salīdzinot ar maksimālajiem apjomiem 1.B apakškategorijai 2007.—2010. gadam. Nepieciešamās korekcijas sadalīs vienādās proporcijās 2011.—2013. gadā, un attiecīgi mainīs atbilstošos maksimālos apjomus.

Korekcijas saistībā ar īstenošanu

18.

Informējot abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes par tehniskajām korekcijām finanšu shēmā, Komisija, ņemot vērā īstenošanu, iesniegs priekšlikumus par korekcijām attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, kuras tā uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. Saskaņā ar šā nolīguma 3. punktu Eiropas Parlaments un Padome lems par šiem priekšlikumiem līdz n gada 1. maijam.

Prognožu atjaunināšana maksājumu apropriācijām laikam pēc 2013. gada

19.

Komisija 2010. gadā atjauninās maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2013. gada. Minētajā atjaunināšanā ņems vērā budžeta saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tajā ņems vērā arī noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu to, ka maksājumu apropriācijas attīstās sistemātiski, salīdzinot ar saistību apropriācijām un Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma prognozēm.

Korekcijas saistībā ar pārmērīgu valsts budžeta deficītu

20.

Ja saistībā ar pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanas procedūru aptur budžeta saistības attiecībā uz Kohēzijas fondu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar attiecīgo pamataktu lems par atlikto saistību pārvietošanu uz nākamajiem gadiem. N gada atliktās saistības nevar atkārtoti paredzēt budžetā pēc n+2 gada.

C.   Finanšu shēmas pārskatīšana

21.

Papildus parastajām tehniskajām korekcijām un korekcijām, ko veic atbilstīgi īstenošanas nosacījumiem, neparedzētos gadījumos finanšu shēmu pēc Komisijas priekšlikuma var pārskatīt, ņemot vērā pašu resursu maksimālo apjomu.

22.

Parasti šādi pārskatīšanas priekšlikumi saskaņā ar 21. punktu ir jāiesniedz un jāpieņem, pirms tiek sākta attiecīgā gada vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra.

Jebkuru lēmumu par finanšu shēmas pārskatīšanu par ne vairāk kā 0,03 % no Eiropas Savienības NKI atbilstīgi neparedzēto izdevumu rezervei kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu.

Jebkuru lēmumu par finanšu shēmas pārskatīšanu par vairāk nekā 0,03 % no Eiropas Savienības NKI atbilstīgi neparedzēto izdevumu rezervei kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes, Padomei pieņemot vienprātīgu lēmumu.

23.

Neskarot 40. punktu, iestādes izvērtēs, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp tajā kategorijā paredzētajām programmām, uz kuru attiecas pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā jebkuru apropriāciju paredzamu nepilnīgu izmantošanu. Mērķim vajadzētu panākt to, lai jauno plānoto izdevumu nozīmīgs apjoms gan absolūtā izteiksmē, gan procentuāli nepārsniegtu pozīcijai noteikto maksimālo apjomu.

Iestādes izvērtēs, kādā apjomā vienas kategorijas maksimālā apjoma palielinājums līdzsvarojams, samazinot kādas citas kategorijas maksimālo apjomu.

Neviena finanšu shēmas obligāto izdevumu pārskatīšana nedrīkst samazināt summu, kas pieejama neobligātiem izdevumiem.

Ikvienā pārskatīšanā ir jāsaglabā atbilstīga attiecība starp saistībām un maksājumiem.

D.   Gadījumi, kad nav kopīga lēmuma par finanšu shēmas koriģēšanu vai pārskatīšanu

24.

Ja Eiropas Parlaments un Padome nepanāk vienošanos par finanšu shēmas koriģēšanu vai pārskatīšanu, ko ierosinājusi Komisija, tad iepriekš noteiktās summas pēc ikgadējās tehniskās korekcijas turpina piemērot kā izdevumu maksimālos apjomus attiecīgajam gadam.

E.   Ārkārtas palīdzības rezerve

25.

Ārkārtas palīdzības rezerves mērķis ir nodrošināt ātru reakciju uz trešo valstu īpašām palīdzības vajadzībām pēc notikumiem, kurus nebija iespējams paredzēt, izstrādājot budžetu, un — pirmkārt un galvenokārt — humānās palīdzības operācijām, taču arī krīžu civilam noregulējumam un aizsardzībai, ja to prasa apstākļi. Rezerves ikgadējais apjoms finanšu shēmas darbības laikā tiek noteikts 221 miljonu EUR apjomā nemainīgās cenās.

Rezervi iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā, vajadzības gadījumā pārsniedzot finanšu shēmas I pielikumā noteiktos maksimālos apjomus.

Ja Komisija uzskata, ka rezerve ir jāizmanto, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu, lai izmantotu rezervi, ir jāizvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjoms.

Iesniedzot priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu, Komisija ierosinās trialoga sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot rezervi un par nepieciešamo summu. Līdzekļu pārvietojumu veiks saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu.

F.   Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

26.

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķis ir nodrošināt ātru finansiālo palīdzību nopietnu katastrofu gadījumā kādas dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā. Fondam pieejamais maksimālais apjoms būs 1 miljards EUR (pašreizējās cenas). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī būs pieejama vismaz viena ceturtdaļa ikgadējā apjoma. Ikgadējā apjoma daļu, kas nav iekļauta budžetā, nedrīkst pārnest uz nākamajiem gadiem.

Ārkārtējos gadījumos un gadījumā, ja fondā pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko budžeta lēmējinstitūcija uzskata par vajadzīgu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajiem ikgadējiem apjomiem. Fonda ikgadējā summa, kas jāiekļauj budžetā, nevienā gadā nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljardu.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu par atbilstošā budžeta instrumenta izmantošanu. Lēmumu par fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu.

Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā, vajadzības gadījumā pārsniedzot finanšu shēmas I pielikumā noteiktos attiecīgo kategoriju maksimālos apjomus.

Iesniedzot priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu, Komisija ierosinās trīspusēju sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo summu.

G.   Elastības fonds

27.

Elastības fonds, kura ikgadējais maksimālais apjoms ir 200 miljoni EUR (pašreizējās cenas), ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām kategorijām noteiktos maksimālos apjomus.

Ikgadējā apjoma neizmantoto daļu var pārnest uz laika posmu līdz n+2 gadam. Ja elastības fonda līdzekļi tiek izmantoti, vispirms izmantos pārnestās summas, sākot ar agrāk pārnestajām summām. Tā n gada apjoma daļa, kas nav izmantota n+2 gadā, tiks dzēsta.

Komisija iesniegs priekšlikumu par fonda izmantošanu pēc tam, kad tā būs izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Priekšlikumā ņems vērā fonda izmantošanas principu, kā arī norādīs finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katrā konkrētajā finanšu gadā šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā. Komisijas priekšlikums tiks iekļauts provizoriskajā budžeta projektā vai arī tam pievienos attiecīgu budžeta instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu.

Lēmumu par elastības fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu. Vienošanos panāks, izmantojot saskaņošanas procedūru, kas paredzēta II pielikuma C daļā.

H.   Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

28.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir paredzēts tam, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kas cieš no pasaules tirdzniecības modeļu nozīmīgu strukturālo izmaiņu sekām, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū.

Fonds nedrīkst pārsniegt maksimālo ikgadējo apjomu EUR 500 miljonus (pašreizējās cenas), ko var saņemt no jebkuras rezerves, kas pastāv iepriekšējā gada kopējo izdevumu maksimālajā apjomā, un/vai no atceltajām saistību apropriācijām no iepriekšējiem diviem gadiem, izņemot saistību apropriācijas, kas saistītas ar finanšu shēmas 1.B kategoriju.

Apropriācijas iekļaus Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu, izmantojot parasto budžeta procedūru, tiklīdz Komisija ir noteikusi pietiekamas rezerves un/vai atcēlusi saistības, kā noteikts otrajā daļā.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu.

Iesniedzot priekšlikumu par fonda izmantošanu, Komisija ierosinās trīspusēju sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo summu, un iesniegs abām budžeta abām lēmējinstitūcijas iestādēm priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ar fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veiks saskaņā ar Finanšu regulas 24. panta 4. punktu.

Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā attiecīgajā kategorijā, vajadzības gadījumā pārsniedzot I pielikumā noteiktos maksimālos apjomus.

I.   Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar paplašināšanos

29.

Ja laika posmā, uz kuru attiecas finanšu shēma, Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, tad Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar 3. punktu kopīgi koriģēs finanšu shēmu, lai ņemtu vērā izdevumu vajadzības, ko rada pievienošanās sarunu iznākums.

J.   Finanešu shēmas darbības laiks un finanšu shēmas neesamības sekas

30.

Līdz 2011. gada 1. jūlijam Komisija iesniegs priekšlikumus par jaunu vidēja termiņa finanšu shēmu.

Ja abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes nevienojas par jaunu finanšu shēmu un ja neviena no iestādēm nepārprotami neizbeidz pastāvošo finanšu shēmu, tad pastāvošajā finanšu shēmā noteiktos pēdējā gada maksimālos apjomus koriģēs saskaņā ar 16. punktu tā, lai 2013. gada maksimālie apjomi tiktu saglabāti nemainīgās cenās. Ja pēc 2013. gada Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis un ja to uzskatīta par nepieciešamu, pagarināto finanšu shēmu koriģēs, lai ņemtu vērā pievienošanās sarunu iznākumu.

II DAĻA

IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ

A.   Iestāžu sadarbības procedūra

31.

Iestādes vienojas izstrādāt procedūru iestāžu sadarbībai budžeta jautājumu risināšanā. Sīkāk izstrādāti noteikumi par šo sadarbību ir izklāstīti II pielikumā.

B.   Budžeta izstrāde

32.

Katru gadu Komisija iesniegs provizorisku budžeta projektu, kurā atspoguļotas Kopienas faktiskās finanšu vajadzības.

Tajā ņems vērā:

a)

dalībvalstu sniegtās prognozes saistībā ar struktūrfondiem;

b)

spēju izmantot apropriācijas, cenšoties saglabāt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām;

c)

iespējas sākt jaunu politiku, izmantojot izmēģinājuma projektus un/vai jaunas sagatavošanās darbības vai turpinot daudzgadu darbības, kas tuvojas nobeigumam, iepriekš izvērtējot, vai būs iespējams nodrošināt pamataktu Finanšu regulas 49. panta nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība īstenošanai un izņēmumi);

d)

vajadzību nodrošināt to, ka jebkādas izdevumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas noteiktajiem ierobežojumiem.

Provizoriskajam budžeta projektam pievienos darbības pārskatus, kuros ietverta Finanšu regulas 27. panta 3. punktā un 33. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētā informācija (mērķi, rādītāji un novērtējuma informācija).

33.

Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairīsies budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas.

Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām izpildīt Komisijas sagatavotos provizoriskos budžeta projektus un saistībā ar kārtējā gada budžeta izpildi.

Pirms otrā lasījuma Padomē Komisija nosūtīs vēstuli Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājam, kopiju nosūtot otrai budžeta lēmējinstitūcijas iestādei, ar saviem apsvērumiem par iespējām izpildīt budžeta projekta grozījumus, ko Eiropas Parlaments ir pieņēmis pirmajā lasījumā.

Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes šos apsvērumus ņems vērā saistībā ar II pielikuma C daļā paredzēto saskaņošanas procedūru.

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar budžeta nomenklatūras būtiskām izmaiņām Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu sadaļās un nodaļās abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju saskaņošanas procedūras gaitā.

C.   Izdevumu klasifikācija

34.

Iestādes par obligātiem uzskata izdevumus, kuri viennozīmīgi izriet no Līgumiem vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

35.

Provizoriskajā budžeta projektā ir jāietver priekšlikums par klasifikāciju katrai jaunai budžeta pozīcijai un katrai pozīcijai ar grozītu juridisko bāzi.

Ja Eiropas Parlaments un Padome neakceptē provizoriskajā budžeta projektā ierosināto klasifikāciju, abas minētās iestādes izvērtēs attiecīgā budžeta pozīcijas klasifikāciju, pamatojoties uz III pielikumu. Vienošanos panāks, izmantojot saskaņošanas procedūru, kas paredzēta II pielikuma C daļā.

D.   Neobligāto izdevumu maksimālā palielinājuma likme finanšu shēmas neesamības gadījumā

36.

Neskarot 13. punkta pirmo daļu, iestādes vienojas par šādiem noteikumiem:

a)

EK līguma 272. panta 9. punkta ceturtās daļas nolūkā Eiropas Parlamenta autonomo rezervi,- kas ir puse no maksimālās likmes — piemēro no Padomē pirmajā lasījumā pieņemtā budžeta projekta, ietverot jebkādas grozījumu vēstules.

Maksimālā likme ir jāievēro saistībā ar gada budžetu, tostarp budžeta grozījumiem. Neskarot jaunas likmes noteikšanu, maksimālās likmes neizmantotā daļa, paliks pieejama izmantošanai un var tikt izmantota, izskatot budžeta grozījumu projektus;

b)

neskarot a) apakšpunktu, ja budžeta procedūras laikā konstatē, ka procedūras pabeigšanai varētu būt vajadzīga vienošanās par tādas jaunas palielinājuma likmes noteikšanu neobligātajiem izdevumiem, kas attiektos uz maksājumu apropriācijām, un/vai tādas jaunas likmes noteikšanu, kas attiektos uz saistību apropriācijām (pēdējā minētā likme var būt atšķirīga no pirmās minētās), iestādes centīsies panākt vienošanos starp abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, izmantojot II pielikuma C daļā paredzēto saskaņošanas procedūru.

E.   Finanšu noteikumu ietveršana tiesību aktos

37.

Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus pieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, ietvers noteikumu, kurā likumdevēja institūcija nosaka finansējumu programmai.

Budžeta lēmējinstitūcijai minētais finansējums būs galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Budžeta lēmējinstitūcija un Komisija, sagatavojot provizorisko budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētā apjoma par vairāk nekā 5 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Ikvienam palielinājumam, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nedrīkst pārsniegt attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar koplēmuma procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam.

38.

Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, nebūs ietverta “summa, ko uzskata par nepieciešamu”.

Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauci, to uzskatīs likumdevējas iestādes gribas indikāciju, un tas neietekmēs EK līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras. Šo noteikumu minēs visos tiesību aktos, kuros būs šāda finanšu atsauce.

Ja par attiecīgo summu ir panākta vienošanās saskaņošanas procedūrā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā (4), to uzskatīs par atsauces summu šā nolīguma 37. punkta nozīmē.

39.

Finanšu pārskats, kas paredzēts Finanšu regulas 28. pantā, atspoguļos ierosinātās programmas mērķus finanšu izteiksmē un ietvers grafiku visam programmas laikam. Vajadzības gadījumā to pārskatīs, sagatavojot provizorisko budžeta projektu un ņemot vērā programmas īstenošanas stadiju. Pārskatīto finanšu pārskatu nosūtīs budžeta lēmējinstitūcijai, gan iesniedzot provizorisko budžeta projektu, gan pēc budžeta pieņemšanas.

40.

Ievērojot neobligāto izdevumu palielinājuma maksimālās likmes, kas noteiktas 13. punkta pirmajā daļā, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas attiecīgajos pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

F.   Izdevumi saistībā ar zvejniecības nolīgumiem

41.

Iestādes vienojas ar zvejniecības nolīgumiem saistītos izdevumus finansēt saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti IV pielikumā.

G.   Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana

42.

Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. pantu sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, iestādes — izmantojot II pielikuma C daļā paredzēto saskaņošanas procedūru un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto provizorisko budžeta projektu — centīsies katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Kopienas budžeta, kā arī par šīs summas sadalījumu starp KĀDP budžeta sadaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļaus iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai provizoriskajā budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļaus vienā budžeta sadaļā (KĀDP) un sadalīs starp šīs nodaļas pantiem, kā tas ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Šī summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot provizorisko budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Padome, un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Rezervē neiekļaus fondus. Katrs pants attieksies uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visām turpmākiem — proti, neparedzētiem — instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta sadaļas pantiem, tiks attiecīgi nodrošināts elastīgums, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta sadaļas apjoms finanšu gadā nebūs pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklēs risinājumu, ņemot vērā 25. punktu.

KĀDP budžeta sadaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

krīzes pārvarēšanas operācijas, konfliktu novēršana, atrisināšana un stabilizācija, miera un drošības procesu uzraudzība un īstenošana;

ieroču neizplatīšana un atbruņošanās;

ārkārtas pasākumi;

sagatavošanās un papildu pasākumi;

Eiropas Savienības īpašie pārstāvji.

Iestādes vienojas par to, ka laika posmā no 2007.—2013. gadam KĀDP būs pieejami vismaz 1 740 miljoni EUR un ka summa darbībām, kas iekļautas trešajā ievilkumā minētajā pantā, nedrīkst pārsniegt 20 % no KĀDP budžeta sadaļas kopsummas.

43.

Katru gadu Padomes prezidentvalsts apspriedīs ar Eiropas Parlamentu plānotu Padomes dokumentu, ko nosūtīs līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kur izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, kā arī n-1 gadā sākto pasākumu novērtējums. Turklāt Padomes prezidentvalsts informēs Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, saskaņošanas sanāksmē pirms otrā lasījuma Padomē. Dalību šajās sanāksmēs nosaka šādi:

Eiropas Parlaments — abu attiecīgo komiteju biroji;

Padome — vēstnieks (Politikas un drošības komitejas priekšsēdētājs).

Komisija iesaistīsies šajās sanāksmēs un piedalīsies tajās.

Pieņemot lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Padome nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nosūtīs Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi (“finanšu pārskatu”), jo īpaši attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

Reizi ceturksnī Komisija informēs budžeta lēmējinstitūciju par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

III DAĻA

ES LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA

A.   Kopienas līdzekļu faktiskas un integrētas iekšējās kontroles nodrošināšana

44.

Iestādes ir vienisprātis, ka ir būtiski stiprināt iekšējo kontroli, nepalielinot administratīvu slogu, kam priekšnosacījums ir pamatā esošo tiesību aktu vienkāršošana. Šajā sakarā prioritāra būs pareiza finanšu pārvaldība, kuras mērķis ir pozitīva ticamības deklarācija par līdzekļiem, kuru pārvaldība ir dalīta. Šādam nolūkam noteikumus varētu pēc vajadzības paredzēt attiecīgajos pamataktos. Saistībā ar to paplašinātajiem pienākumiem saistībā ar struktūrfondiem un saskaņā ar attiecīgo valstu konstitucionālajām prasībām attiecīgās revīzijas iestādes dalībvalstu izstrādās novērtējumu par pārvaldības un kontroles sistēmu atbilstību Kopienas noteikumiem.

Tādēļ dalībvalstis apņemas atbilstīgā valsts līmenī sagatavot ikgadēju kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām.

B.   Finanšu regula

45.

Iestādes vienojas, ka šo nolīgumu un budžetu īstenos atbilstīgi pareizai finanšu pārvaldībai, kuras pamatā ir ekonomijas, efektivitātes un lietderības principi, finanšu interešu aizsardzība, administratīvo izmaksu samērīgums un lietotājiem draudzīgas procedūras. Iestādes veiks atbilstīgus pasākumus, jo īpaši Finanšu regulā, kura būtu jāpieņem atbilstīgi saskaņošanas procedūrai, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, un gaisotnē, kas ļāva panākt vienošanos 2002. gadā.

C.   Finanšu plānojums

46.

Komisija divas reizes gadā — pirmo reizi maijā/jūnijā (kopā ar dokumentiem, kas pievienoti provizoriskajam budžeta projektam) un otro reizi decembrī/janvārī (pēc budžeta pieņemšanas) — iesniegs pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu finanšu shēmas 1.A, 2. (videi un zivsaimniecībai), 3.A, 3.B un 4. kategorijai. Minētajā dokumentā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomas un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:

a)

spēkā esošie tiesību akti, nodalot daudzgadu programmas un ikgadējas darbības:

attiecībā uz daudzgadu programmām Komisijai ir jānorāda procedūra, saskaņā ar kuru tās pieņemtas (koplēmuma procedūra un apspriežu procedūra), to ilgums, atsauces summas, administratīvajiem izdevumiem paredzētā daļa;

attiecībā uz ikgadējām darbībām (izmēģinājuma projektiem, sagatavošanās darbībām, aģentūrām) un pasākumiem, ko finansē saistībā ar Komisijas prerogatīvām, Komisijai ir jānorāda daudzgadu tāmes un (attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām) — rezerves kas pieejamas līdz maksimālajiem apjomiem, kuri noteikti II pielikuma D daļā;

b)

vēl neizlemti priekšlikumi par tiesību aktiem: procesā esošie Komisijas priekšlikumi pēc budžeta pozīcijas (zemākais līmenis), sadaļas un politikas jomas. Nolūkā izvērtēt finanšu sekas, būtu jāizstrādā mehānisms tabulu atjaunināšanai katru reizi, kad tiek pieņemts jauns priekšlikums.

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā veikt nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru priekšlikumu par tiesību aktu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts plānojumā laika posmam no maija līdz decembrim. Budžeta lēmējinstitūcija jo īpaši būtu jāinformē par:

a)

visiem jauniem tiesību aktiem, kas ir pieņemti, bet nav iekļauti maija-decembra dokumentā (ar attiecīgajām summām);

b)

visiem vēl neizlemtajiem priekšlikumiem par tiesību aktiem, kas ir iesniegti, bet nav iekļauti maija—decembra dokumentā (ar attiecīgajām summām);

c)

Komisijas ikgadējā likumdošanas darba programmā paredzētajiem tiesību aktiem, norādot darbības, kurām iespējama finansiāla ietekme (jā/nē).

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni priekšlikumi par tiesību aktiem.

Pamatojoties uz Komisijas sniegtajām ziņām, visās trialoga sarunās, kas paredzētas šajā nolīgumā, būtu jānodrošina situācijas apzināšana.

D.   Aģentūras un Eiropas Skolas

47.

Izstrādājot priekšlikumu par ikvienas jaunas aģentūras izveidi, Komisija izvērtēs iespaidu uz attiecīgo budžeta izdevumu pozīciju. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, abas lēmējinstitūcijas iestādes apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par attiecīgās aģentūras finansēšanu.

Līdzīgu procedūru jāpiemēro, ja paredzēts izveidot jaunu Eiropas Skolu.

E.   Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Lauku attīstības fonda un Eiropas Zivsaimniecības fonda koriģēšana saistībā ar to īstenošanas apstākļiem

48.

Ja pēc 2007. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas, kas reglamentē struktūrfondus, Kohēzijas fondu, Lauku attīstības fondu un Eiropas Zivsaimniecības fondu, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas pēc Komisijas priekšlikuma apstiprināt 2007. gadā neizmantoto piešķīrumu pārvietošanu uz turpmākiem gadiem papildus attiecīgajiem izdevumu maksimālajiem apjomiem.

Lēmumus par 2007. gada neizmantoto piešķīrumu pārvietošanu Eiropas Parlaments un Padome pieņem līdz 2008. gada 1. maijam pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 3. punktu.

F.   Jauni finanšu instrumenti

49.

Iestādes ir vienisprātis, ka ir jāievieš līdzfinansēšanas mehānismi, lai stiprinātu Eiropas Savienības budžeta sviras efektu, palielinot finansējuma veicināšanu.

Tās vienojas sekmēt atbilstīgu daudzgadu finanšu instrumentu izstrādi, kuri darbojas kā katalizatori valsts un privātiem ieguldītājiem.

Iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija ziņo budžeta lēmējinstitūcijai par darbībām, ko Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka finansē, lai atbalstītu ieguldījumus izpētē un attīstībā, Eiropas komunikāciju tīklus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus.

Strasbūrā, 2006. gada 17. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā

priekšēdētājs

W. SCHÜSSEL

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

D. GRYBAUSKAITĖ


(1)  OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(2)  OV C 283, 20.11.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Finanšu plāns 2007.—2013. gadam

(EUR miljoni — 2004. gada cenās)

Saistību apropriācijas

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

Kopā

2007.—2013.

1.

Ilgstpējīga izaugsme

51 267

52 415

53 616

54 294

55 368

56 876

58 303

382 139

1a

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

8 404

9 097

9 754

10 434

11 295

12 153

12 961

74 098

1b

Kohēzija izaugsmei un nodarbinātības kohēzija

42 863

43 318

43 862

43 860

44 073

44 723

45 342

308 041

2.

Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

54 985

54 322

53 666

53 035

52 400

51 775

51 161

371 344

no kuriem: ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi

43 120

42 697

42 279

41 864

41 453

41 047

40 645

293 105

3.

Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums

1 199

1 258

1 380

1 503

1 645

1 797

1 988

10 770

3a.

Brīvība, drošība un tiesiskums

600

690

790

910

1 050

1 200

1 390

6 630

3b.

Pilsonība

599

568

590

593

595

597

598

4 140

4.

ES nozīme pasaules līmenī

6 199

6 469

6 739

7 009

7 339

7 679

8 029

49 463

5.

Administrācija (1)

6 633

6 818

6 973

7 111

7 255

7 400

7 610

49 800

6.

Kompensācijas

419

191

190

 

 

 

 

800

Kopā saistību apropriācijas

120 702

121 473

122 564

122 952

124 007

125 527

127 091

864 316

procentos no NKI

1,10 %

1,08 %

1,07 %

1,04 %

1,03 %

1,02 %

1,01 %

1,048 %

Kopā maksājumu apropriācijas

116 650

119 620

111 990

118 280

115 860

119 410

118 970

820 780

pieejamā rezerve

1,06 %

1,06 %

0,97 %

1,00 %

0,96 %

0,97 %

0,94 %

1,00 %

Marge disponible

0,18 %

0,18 %

0,27 %

0,24 %

0,28 %

0,27 %

0,30 %

0,24 %

Pašu resursu maksimālais apjoms procentos no NKI

1,24 %

1,24 %

1,24 %

1,24 %

1,24 %

1,24 %

1,24 %

1,24 %


(1)  Izdevumus pensijām, kas ietverti šīs pozīcijas maksimālajā apjomā, aprēķina kā tīrās darbinieku iemaksas pensiju shēmā, 500 miljonu EUR robežās 2004. gada cenās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.


I PIELIKUMS

Iestāžu sadarbība budžeta jomā

A.

Pēc finanšu shēmas tehniskās korekcijas nākamajam finanšu gadam, ņemot vērā Komisijas iesniegto ikgadējo politikas stratēģiju, un pirms lēmuma par provizorisko budžeta projektu, tiks sasaukta trīspusēja sanāksme, lai apspriestu iespējamās attiecīgā gada budžeta prioritātes. Atbilstīgi tiks ņemtas vērā iestāžu pilnvaras, kā arī paredzamā vajadzību attīstība nākamajā finanšu gadā un nākamajos finanšu shēmas gados. Tiks ņemti vērā arī jaunie elementi, kas radušies kopš sākotnējās finanšu shēmas izveides un kam varētu būt nozīmīga un ilgstoša finansiāla ietekme uz Eiropas Savienības budžetu.

B.

Attiecībā uz obligātajiem izdevumiem Komisija, iesniedzot provizorisko budžeta projektu, noteiks:

a)

apropriācijas, kas saistītas ar jauniem vai plānotiem tiesību aktiem;

b)

apropriācijas, kas saistītas ar tādu tiesību aktu piemērošanu, kas pastāvēja iepriekšējā budžeta pieņemšanas laikā.

Komisija veiks rūpīgu aplēsi par finansiālo iespaidu, kāds ir Kopienas saistībām, kuras pamatojas uz noteikumiem. Vajadzības gadījumā tā atjauninās savas aplēses budžeta procedūras laikā. Tā sniegs budžeta lēmējinstitūcijai visus attiecīgi pamatotos iemeslus, kas varētu būt vajadzīgi.

Ja Komisija uzskata par vajadzīgu, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm var iesniegt ad hoc grozījumu vēstuli, lai atjauninātu rādītājus, kas ir pamatā lauksaimniecības izdevumu aplēsei provizoriskajā budžeta projektā, un/vai lai labotu — balstoties uz jaunāko pieejamo informāciju par zvejniecības nolīgumiem, kas ir spēkā no attiecīgā finanšu gada 1. janvāra — summas un to sadalījumu starp apropriācijām, kas iekļautas starptautisko zvejniecības nolīgumu darbības posteņos un rezervē.

Minētā grozījumu vēstule jānosūta budžeta lēmējinstitūcijai līdz oktobra beigām.

Ja tā Padomei tiek iesniegta mazāk nekā vienu mēnesi pirms pirmā lasījumā Eiropas Parlamentā, Padome ad hoc grozījuma vēstuli parasti izskatīs budžeta projekta otrajā lasījumā.

Tādējādi pirms budžeta otrā lasījuma Padomē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes mēģinās izpildīt nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai katra attiecīgā iestāde grozījumu vēstuli pieņemtu vienā lasījumā.

C.

1.

Attiecībā uz visiem izdevumiem tiek īstenota saskaņošanas procedūra.

2.

Saskaņošanas procedūras mērķis ir:

a)

turpināt apspriest izdevumu vispārējās tendences un — šajā sakarā — nākamā gada budžeta vispārējās tendences, ņemot vērā Komisijas provizorisko budžeta projektu;

b)

nodrošināt abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par:

B daļas a) un b) punktā minētajām apropriācijām, tostarp par apropriācijām, kas ierosinātas minētajā daļā norādītajā ad hoc grozījumu vēstulē;

budžetā iekļaujamajām summām izvēles izdevumiem saskaņā ar šā nolīguma 40. punktu; un

jo īpaši par jautājumiem, attiecībā uz kuriem šajā nolīgumā ir atsauce uz šo procedūru.

3.

Procedūra sāksies ar trīspusēju sanāksmi, ko sasauc laikus, lai ļautu iestādēm panākt vienošanos ne vēlāk kā dienā, ko Padome noteikusi sava budžeta projekta izstrādes pabeigšanai.

Šīs trīspusējās sanāksmes rezultātus saskaņos Padomes un Eiropas Parlamenta delegācija, piedaloties arī Komisijai.

Ja vien trīspusējā sanāksmē nenolemj citādi, saskaņošanas sanāksme notiks kā parastā minēto dalībnieku sanāksme dienā, ko Padome noteikusi budžeta projekta izstrādes pabeigšanai.

4.

Ja nepieciešams, pirms pirmā lasījuma Eiropas Parlamentā var sasaukt jaunu trīspusēju sanāksmi pēc Komisijas rakstiska priekšlikuma vai Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētāja vai Padomes priekšsēdētāja (Budžeti) rakstiska pieprasījuma. Lēmumu par šīs trīspusējās sanāksmes sasaukšanu iestādes pieņems pēc Padomes budžeta projekta apstiprināšanas un pirms balsošanas par grozījumiem pirmajā lasījumā Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā.

5.

Iestādes turpinās saskaņošanu pēc budžeta pirmā lasījuma abās budžeta lēmējinstitūcijas iestādēs, lai panāktu vienošanos par obligātajiem un izvēles izdevumiem un jo īpaši lai apspriestu B daļā minēto ad hoc grozījumu vēstuli.

Trīspusēja sanāksme šādā nolūkā notiks pēc pirmā lasījuma Eiropas Parlamentā.

Trīspusējās sanāksmes rezultātus apspriedīs otrajā saskaņošanas sanāksmē, kas notiks dienu pirms otrā lasījuma Padomē.

Vajadzības gadījumā iestādes turpinās apspriedes par izvēles izdevumiem pēc otrā lasījuma Padomē.

6.

Šajās trīspusējās sanāksmēs iestāžu delegācijas vadīs Padomes priekšsēdētājs (Budžeti), Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājs un par budžetu atbildīgais Komisijas loceklis.

7.

Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņošanas procesa iespējamie rezultāti tiek ievēroti visā budžeta procedūrā.

D.

Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu īstenošanas iespējamību, kurus paredzējusi budžeta lēmējinstitūcija, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbus/izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes līdz jūnija vidum informē Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau Padomes pirmā lasījuma saskaņošanas sanāksmē. Piemēros arī turpmākos saskaņošanas procedūras pasākumus, kas paredzēti C daļā, kā arī šā nolīguma 36. punktā minētos noteikumus par īstenošanas iespējamību.

Turklāt iestādes vienojas ierobežot apropriāciju kopsummu izmēģinājumu plāniem līdz 40 miljoniem EUR katrā budžeta gadā. Tās vienojas arī ierobežot līdz 50 miljoniem EUR apropriāciju kopsummu jauniem sagatavošanas darbiem katrā budžeta gadā, un līdz 100 miljoniem EUR apropriāciju kopsummu, par ko jau ir radītas saistības sagatavošanas darbiem.


III PIELIKUMS

Izdevumu klasifikācija

1. KATEGORIJA

Ilgtspējīga izaugsme

 

1A

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Neobligātie izdevumi (NI)

1B

Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

NI

2. KATEGORIJA

Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

NI

 

Izņemot:

 

 

Kopējās lauksaimniecības politikas izdevumi attiecībā uz tirgus pasākumiem un tiešo atbalstu, ieskaitot tirgus pasākumus zivsaimniecībām un zivsaimniecības nolīgumiem ar trešām personām

Obligātie izdevumi (OI)

3. KATEGORIJA

Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums

NI

3A

Brīvība, drošība un tiesiskums

NI

3B

Pilsonība

NI

4. KATEGORIJA

ES nozīme pasaules līmenī

NI

 

Izņemot:

 

 

Izdevumi starptautisku nolīgumu rezultātā, kurus Eiropas Savienība noslēgusi ar trešām personām

OI

 

Iemaksas starptautiskām organizācijām vai iestādēm

OI

 

Iemaksas aizdevumu garantijas fonda nodrošināšanai

OI

5. KATEGORIJA

Administrācija

NI

 

Izņemot:

 

 

Pensijas un atlaišanas pabalsti

OI

 

Pabalsti un dažādi maksājumi saistībā ar darba izbeigšanu

OI

 

Tiesvedības izdevumi

OI

 

Zaudējumu atlīdzināšana

OI

6. KATEGORIJA

Kompensācijas

OI


IV PIELIKUMS

Zvejniecības nolīgumu izdevumu finansēšana

A.

Zvejniecības nolīgumu izdevumus finansē no divām pozīcijām, kas ietilpst “zivsaimniecības” politikas jomā (ar atsauci uz budžeta nomenklatūru, kas balstīta uz darbību):

a)

starptautiskie zvejniecības nolīgumi (11 03 01);

b)

iemaksas starptautiskās organizācijās (11 03 02).

Visi apjomi saistībā ar nolīgumiem un protokoliem, kas ir spēkā attiecīgā gada 1. janvārī, tiks iekļauti 11 03 01 pozīcijā. Visu jauno vai atjaunojamo nolīgumu apjomi, kas stāsies spēkā attiecīgā gada 1. janvārī, tiks ietverti 40 02 41 02 pozīcijā — Rezerves/diferencētās apropriācijas (obligātie izdevumi).

B.

Saskaņošanas procedūrā, kas paredzēta II pielikuma C daļā, Eiropas Parlaments un Padome centīsies panākt vienošanos par summu, kas pēc Komisijas priekšlikuma iekļaujama budžeta pozīcijās un rezervē.

C.

Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par pārrunu gatavošanu un gaitu, tostarp par to ietekmi uz budžetu.

Ar zvejniecības nolīgumiem saistītā likumdošanas procesa gaitā iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk.

Ja ar zvejniecības nolīgumiem saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādīsies nepietiekamas, Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniegs nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trīspusēju sarunu veidā, iespējams, vienkāršotā formā par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Ja nepieciešams, Komisija ierosinās attiecīgus pasākumus.

Katru ceturksni Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniegs sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.


DEKLARĀCIJAS

1.   KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR IESTĀŽU NOLĪGUMA DARBĪBAS NOVĒRTĒJUMU

Saistībā ar Iestāžu nolīguma 7. punktu Komisija līdz 2009. gada beigām sagatavos ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

2.   DEKLARĀCIJA PAR IESTĀŽU NOLĪGUMA 27. PUNKTU

Ikgadējās budžeta procedūras gaitā Komisija informēs budžeta lēmējinstitūciju par summu, kas pieejama iestāžu nolīguma 27. punktā minētajam Elastības fondam.

Visi lēmumi no Elastības fonda izmantot summu, kas pārsniedz 200 miljonus EUR, radīs vajadzību pēc lēmuma par pārnešanu.

3.   DEKLARĀCIJA PAR DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS PĀRSKATĪŠANU

1.

Saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem Komisija ir aicināta veikt pilnīgu, plaša spektra pārskatīšanu attiecībā uz visiem ES izdevumu aspektiem, tostarp kopējo lauksaimniecības politiku, un resursiem, tostarp Apvienotās Karalistes atlaidi, un lai 2008./2009. gadā sniegtu ziņojumu. Šī pārskatīšana jāpapildina ar iestāžu nolīguma darbības novērtējumu. Eiropas Parlaments piedalās visos pārskatīšanas procedūras posmos, pamatojoties uz šādiem noteikumiem:

pārbaudes posmā pēc tam, kad Komisija ir sniegusi pārskatu, nodrošina pienācīgas diskusijas Eiropas Parlamentā, pamatojoties uz parasto politisko dialogu starp iestādēm, kā arī to, ka Eiropas Parlamenta nostāja tiek atbilstīgi ņemta vērā;

saskaņā ar 2005. gada decembra secinājumiem Eiropadome “var pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, kas aplūkoti pārskatā”; Eiropas Parlaments piedalās ikvienā formālā uzraudzības pasākumā saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, un pilnībā īstenojot savas noteiktās tiesības.

2.

Komisija apņemas saistībā ar konsultāciju un tādu apsvēršanas procesu, kā rezultātā izveido pārskatu, par pamatu izmantot nopietnu viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu, analizējot situāciju. Turklāt Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta ieceri sasaukt konferenci, kurā piedalās Eiropas Parlaments un valstu parlamenti, lai pārskatītu pašu resursu sistēmu. Tā uzskata, ka jebkādas šādas konferences rezultāti veicina iepriekš minēto konsultāciju procesu. Ir skaidrs, ka Komisijai priekšlikumus sniedz pilnībā ar tās atbildību.

4.   DEKLARĀCIJA PAR ĀRĒJO DARBĪBU DEMOKRĀTISKU KONTROLI UN SASKAŅOTĪBU

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst vajadzību racionalizēt dažādus dokumentus attiecībā uz ārējo darbību. Tie vienojas, ka šāda dokumentu racionalizācija, kas vienlaicīgi sekmētu Eiropas Savienības rīcības saskaņotību un reakciju, nedrīkstētu mazināt likumdevējas iestādes vai budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras (jo īpaši tās stratēģiskās izvēles politiskajā kontrolē). Attiecīgo regulu tekstam būtu jāatspoguļo minētie principi un, ja nepieciešams, jāietver vajadzīgais politiskais saturs un indikatīvs līdzekļu sadalījums, kā arī, ja nepieciešams, noteikums par pārskatīšanu, kura mērķis ir novērtēt regulas īstenošanu, vēlākais, pēc trīs gadiem.

Saskaņā ar pamataktiem, kas pieņemti saskaņā ar koplēmuma procedūru, Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi un apspriežas ar minētajām iestādēm, nosūtot valsts, reģionālo un tematisko stratēģijas dokumentu projektus.

Ja Padome pieņem lēmumu par pirmspievienošanās kandidātvalstu statusa piešķiršanu iespējamām kandidātvalstīm laika posmā, uz kuru attiecas Iestāžu nolīgums, Komisija pārskatīs un paziņos Eiropas Parlamentam un Padomei indikatīvu daudzgadu shēmu saskaņā ar 4. pantu Regulā, ar ko izveido pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI), lai ņemtu vērā šādas pārejas rezultātā radušās izdevumu vajadzības.

Komisija provizoriskajā budžeta projektā norāda nomenklatūru, kas nodrošina budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas ārējiem darījumiem.

5.   KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR ĀRĒJO DARBĪBU DEMOKRĀTISKU KONTROLI UN SASKAŅOTĪBU

Komisija apņemas īstenot regulāru dialogu ar Eiropas Parlamentu par valsts, reģionālo un tematisko stratēģijas dokumentu projektu saturu, kā arī atbilstīgi ņemt vērā Eiropas Parlamenta nostāju, īstenojot minētās stratēģijas.

Šis dialogs ietver diskusijas par iespējamo kandidātvalstu pāreju pirmspievienošanās statusā Iestāžu nolīguma darbības laikā.

6.   DEKLARĀCIJA PAR FINANŠU REGULAS PĀRSKATĪŠANU

Saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu iestādes apņemas pašas uzlabot budžeta izpildi un palielināt Kopienas līdzekļu redzamību un sniegto labumu attiecībā uz iedzīvotājiem, neapšaubot progresu, kas panākts Finanšu regulas pārstrādāšanā 2002. gadā. Turklāt Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumu pārskatīšanas sarunu pēdējā posmā tās centīsies pēc iespējas rast līdzsvaru starp finanšu interešu aizsardzību, administratīvo izmaksu samērīguma principu un lietotājam labvēlīgām procedūrām.

Finanšu regulas pārskatīšanu veiks, pamatojoties uz grozītu Komisijas priekšlikumu, atbilstīgi saskaņošanas procedūrai, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, un gaisotnē, kas ļāva panākt vienošanos 2002. gadā. Tāpat iestādes cenšas panākt iestāžu ciešu un konstruktīvu sadarbību, lai ātri pieņemtu īstenošanas noteikumus nolūkā vienkāršot finansēšanas procedūras, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni Kopienas finanšu interesēm.

Eiropas Parlaments un Padome ir stingri apņēmušies noslēgt sarunas par Finanšu regulu, lai nodrošinātu tās stāšanos spēkā 2007. gada 1. janvārī, ja iespējams.

7.   KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR FINANŠU REGULAS PĀRSKATĪŠANU

Saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu Komisija apņemas:

informēt Eiropas Parlamentu un Padomi, ja tiesību akta priekšlikumā tā uzskata par nepieciešamu atkāpties no Finanšu regulas noteikumiem, kā arī norādīt īpašos iemeslus šādai rīcībai;

nodrošināt regulāru ietekmes novērtējumu īstenošanu, veltot atbilstīgu uzmanību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam, attiecībā uz svarīgiem tiesību aktu projektiem un visiem būtiskiem to grozījumiem.

8.   DEKLARĀCIJA PAR JAUNIEM FINANŠU INSTRUMENTIEM

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku (EIB) sniegt priekšlikumus atbilstoši savai kompetences jomai:

saskaņā ar Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumiem, lai palielinātu EIB iespējas attiecībā uz izpētes un attīstības aizdevumiem un garantijām līdz 10 miljardiem EUR laika posmam no 2007.—2013. gadam, kur EIB ieguldījums ir līdz 1 miljardam EUR no rezervēm, kas paredzētas riska sadalījuma finansējumam;

lai stiprinātu instrumentus Eiropas komunikāciju tīklu (EKT) un mazo un vidējo uzņēmumu interesēs līdz aptuvenai aizdevumu un garantiju summai attiecīgi 20 miljardu EUR un 30 miljardu EUR apmērā, kur EIB ieguldījums ir attiecīgi līdz 0,5 miljardiem EUR no rezervēm (EKT) un līdz 1 miljardam EUR (konkurētspēja un jauninājumi).

9.   EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA PAR BRĪVPRĀTĪGU MODULĀCIJU

Eiropas Parlaments ņem vērā Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumu 62. punktu par brīvprātīgu modulāciju no pirmā KLP pīlāra uz lauku attīstību līdz maksimāli 20 % un tirgus izdevumu samazinājumus. Nosakot attiecīgo tiesību aktu modalitātes, Eiropas Parlaments novērtē šo noteikumu pamatojumu attiecībā uz ES principiem, piemēram, konkurences un citiem noteikumiem. Eiropas Parlaments pašlaik saglabā savu nostāju attiecībā uz procedūras rezultātiem. Tas uzskata, ka būtu lietderīgi izvērtēt jautājumu par lauksaimniecības līdzfinansēšanu saistībā ar pārskatīšanu 2008./2009. gadā.

10.   KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR BRĪVPRĀTĪGU MODULĀCIJU

Komisija ņem vērā Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumu 62. punktu, saskaņā ar ko dalībvalstis var pārvietot papildu summas no kopējās lauksaimniecības politikas izdevumiem, kas saistīti ar tirgu, un tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstību, nepārsniedzot maksimālo apjomu 20 % no summām, ko tās uzkrājušas no izdevumiem, kas saistīti ar tirgu, vai tiešajiem maksājumiem.

Nosakot attiecīgo tiesību aktu modalitātes, Komisija cenšas nodrošināt brīvprātīgu modulāciju iespējamību, vienlaikus pieliekot maksimālas pūles, lai nodrošinātu, ka šāds mehānisms pēc iespējas vairāk atbilst pamatnoteikumiem, kas reglamentē lauku attīstības politiku.

11.   EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA PAR NATURA 2000

Eiropas Parlaments pauž bažas par Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumiem, kuri saistīti ar samazinājumu attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas izdevumiem, kas saistīti ar tirgu, un tiešajiem maksājumiem, un par tā radītajām sekām attiecībā uz Kopienas līdzfinansējumu Natura 2000. Eiropas Parlaments aicina Komisiju izvērtēt šo noteikumu sekas pirms jaunu priekšlikumu iesniegšanas. Eiropas Parlaments uzskata, ka atbilstīga prioritāte būtu jāpiešķir Natura 2000 integrēšanai struktūrfondos un lauku attīstībā. Kā likumdevējas institūcijas daļa Eiropas Parlaments pašlaik nepauž savu nostāju par procedūras iznākumu.

12.   EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA PAR PRIVĀTO LĪDZFINANSĒJUMU UN PVN IZAUGSMES UN NODARBINĀTĪBAS KOHĒZIJAI

Eiropas Parlaments ņem vērā Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumus par N+3 noteikuma par automātisku atbrīvošanos no saistībām provizorisku piemērošanu; Eiropas Parlaments aicina Komisiju, attiecīgos tiesību aktos paredzot sīki izstrādātus noteikumus šā noteikuma piemērošanai, nodrošināt kopējus noteikumus par privātu līdzfinansējumu un PVN izaugsmes un nodarbinātības kohēzijai.

13.   EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA PAR BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPAS FINANSĒŠANU

Eiropas Parlaments uzskata, ka Komisijai, iesniedzot provizorisku budžeta projektu, ir jāsniedz rūpīgs izvērtējums plānotajām darbībām attiecībā uz brīvību, drošību un tiesiskumu, un ka šo darbību finansēšana ir jāapspriež saistībā ar procedūrām, kas noteiktas Iestāžu nolīguma II pielikumā.


Top