Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006XC0208(01)

Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē

OV C 32, 8.2.2006, pp. 2–7 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

8.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/2


Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē

(2006/C 32/02)

Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus minētās regulas 7. un 12.d panta nozīmē. Visi iebildumi, kas attiecas uz šo pieprasījumu, ir jāiesniedz ar dalībvalsts kompetentās iestādes, VTO dalībvalsts vai saskaņā ar 12. panta 3. punktu atzītas trešās valsts starpniecību sešu mēnešu laikā no publicēšanas dienas. Publikācijas pamatojumam jo īpaši izmanto 4. 6. punktu, ar ko atzīst, ka pieprasījums ir pamatots Regulas (EEK) Nr. 2081/92 nozīmē.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2081/92

“MANTEQUILLA DE SORIA”

Nr. EK: ES/00326/20.11.2003.

ACVN (X) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums ir sniegts informācijai. Pilnīgāku informāciju interesenti un jo īpaši ražotāji, kas ražo attiecīgo ACVN, var meklēt specifikācijas pilnīgajā versijā, kas pieejama vai nu dalībvalstī, vai Eiropas Savienības kompetentajos dienestos (1).

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde

Nosaukums:

Subdirección general de sistemas de calidad diferenciada, Dirección General de Alimentación, Secretaría General de Agricultura y Alimentación, Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación de España

Adrese:

Paseo Infanta Isabel, no 1. E-28071 Madrid

Tālrunis:

(34) 913 47 53 94

Fakss:

(34) 913 47 54 10

E-mail:

sgcaproagro@mapya.es

2.   Grupa

2.1.   Nosaukums: Asociación Soriana de Elaboradores de Mantequilla (ASOEMA)

2.2.   Adrese:

Avenida de la Victoria, 5 — E-42003 Soria

Tālrunis: (34) 975 21 24 43

2.3.   Sastāvs: Ražotāji/pārstrādātāji (X) citi ( )

3.   Produkta veids:

1.5. grupa: Tauki

4.   Specifikācijās sniegtais apraksts

(4. panta 2. punkta nosacījumu kopsavilkums)

4.1.   Produkta nosaukums: “Mantequilla de Soria”

4.2.   Produkta apraksts: Ar nosaukumu “Mantequilla de Soria” ražo un apstiprina sviestu, ko iegūst, pasterizējot krējumu, kas iegūts no Sorijas provinces piensaimniecību Frīzijas šķirnes, Alpu pelēkbrūnās (pardo-alpina) vai to krustojuma šķirņu govju piena. Aizsardzība attiecas uz trim tradicionālajiem sviesta veidiem: dabīgais, sālītais un saldais sviests.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības:

Organoleptiskās īpašības:

Krāsa starp ziloņkaula un salmu dzeltenu. Vāja līdz vidēji stipra diacetila smarža. Viegli skāba garša. Mutē kūst mēreni. Vidēja viskozitāte. Svaiga krējuma aromāts. Mērena pēcgarša.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības:

Organoleptiskās īpašības:

Krāsa starp kaula krāsu un ziloņkaula krāsu. Griezuma vietā mazliet graudains. Smaržo pēc nedaudz skāba krējuma. Intensīvi sāļa garša. Mutē kūst mēreni. Vidēja viskozitāte. Krējuma aromāts. Neilga pēcgarša.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības:

Organoleptiskās īpašības:

Kaula krāsā, izņemot garnējumu, kas ir oranžs vai rozīgs. Griezuma vietā mazliet putains, taču kompakts ar neregulāriem tukšumiem, kuru lielums svārstās no baltā cukura graudiņa līdz rīsa graudam. Smaržo pēc diacetila ar karamelizēta cukura “piesmaržu”. Intensīva mazliet skābeni salda garša. Mutē mēreni ātri kūst. Vidēja viskozitāte. Krējuma aromāts, nedaudz augu produktu aromāts. Mērena vai ilga pēcgarša.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Ražošanas apgabals ietver šādas 169 Sorijas provinces municipalitātes:

Abejar; Adradas; Ágreda; Alconaba; Alcubilla de Avellaneda; Aldealafuente; Aldealices; Aldealpozo; Aldealseñor; Aldehuela de Periáñez; Aldehuelas, Las; Alentisque; Aliud; Almajano; Almaluez; Almarza; Almazán; Almazul; Almenar de Soria; Arancón; Arcos de Jalón; Arévalo de la Sierra; Ausejo de la Sierra; Barca; Bayubas de Abajo; Bayubas de Arriba; Beratón; Berlanga de Duero; Blacos; Bliecos; Borjabad; Borobia; Buberos; Buitrago; Burgo de Osma-Ciudad de Osma; Cabrejas del Campo; Cabrejas del Pinar; Calatañazor; Caltojar; Candilichera; Cañamaque; Carabantes; Carrascosa de Abajo; Carrascosa de la Sierra; Casarejos; Castilfrío de la Sierra; Castillejo de Robledo; Castilruiz; Centenera de Andaluz; Cerbón; Cidones; Cigudosa; Cihuela; Ciria; Cirujales del Río; Coscurita; Covaleda; Cubilla; Cubo de la Solana; Cueva de Ágreda; Dévanos; Deza; Duruelo de la Sierra; Escobosa de Almazán; Espeja de San Marcelino; Espejón; Estepa de San Juan; Frechilla de Almazán; Fresno de Caracena; Fuentearmegil; Fuentecambrón; Fuentecantos; Fuentelmonge; Fuentelsaz de Soria; Fuentepinilla; Fuentes de Magaña; Fuentestrún; Garray; Golmayo; Gómara; Gormaz; Herrera de Soria; Hinojosa del Campo; Langa de Duero; Losilla, La; Magaña; Maján; Matalebreras; Matamala de Almazán; Medinaceli; Miño de San Esteban; Molinos de Duero; Momblona; Monteagudo de las Vicarías; Montenegro de Cameros; Morón de Almazán; Muriel de la Fuente; Muriel Viejo; Nafría de Ucero; Narros; Navaleno; Nepas; Nolay; Noviercas; Ólvega; Oncala; Pinilla del Campo; Portillo de Soria; Póveda de Soria, La; Pozalmuro; Quintana Redonda; Quintanas de Gormaz; Quiñoneria, La; Rábanos, Los; Rebollar; Recuerda; Renieblas; Reznos; Rioseco de Soria; Rollamienta; Royo, El; Salduero; San Esteban de Gormaz; San Felices; San Leonardo de Yagüe; San Pedro Manrique; Santa Cruz de Yanguas; Santa María de Huerta; Santa María de las Hoyas; Serón de Nájima; Soliedra; Soria; Sotillo del Rincón; Suellacabras; Tajahuerce; Tajueco; Talveila; Tardelcuende; Taroda; Tejado; Torlengua; Torreblacos; Torrubia de Soria; Trévago; Ucero; Vadillo; Valdeavellano de Tera; Valdegeña; Valdelagua del Cerro; Valdemaluque; Valdenebro; Valdeprado; Valderrodilla; Valtajeros; Velamazán; Velilla de La Sierra; Velilla de los Ajos; Viana de Duero; Villaciervos; Villanueva de Gormaz; Villar del Ala; Villar del Campo; Villar del Río; Villares de Soria, Los; Villaseca de Arciel; Vinuesa; Vizmanos; Vozmediano; Yanguas.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Kontroles un sertifikācijas procedūras apliecina produkta izcelsmi.

Piens ir tikai no tām saimniecībām, kas ir ierakstītas Regulatīvās padomes Lopkopības saimniecību reģistrā. Dabīgo un sālīto sviestu ražo un iepako tikai Piensaimniecības reģistrā ierakstītajos uzņēmumos. Saldo sviestu ražo un iepako tikai Regulatīvās padomes Konditorejas uzņēmumu reģistrā ierakstītajos uzņēmumos.

Lopkopības saimniecības, piensaimniecības un konditorejas uzņēmumi sākotnēji ir jānovērtē, lai tos ierakstītu reģistrā, un periodiski jāveic to novērtēšana, lai tie varētu palikt reģistrā.

Tirgū apgrozībā laiž tikai tādu sviestu, kam ir veiktas visas procedurālās kontroles un kura garantēto izcelsmi apliecina Regulatīvās padomes etiķete.

Regulatīvās padomes piensaimniecības uzņēmumiem izsniegto etiķešu vai kontretiķešu skaits atbilst saņemtā piena daudzumam, konditorejas uzņēmumiem izsniegtais skaits atbilst iegūtā dabīgā sviesta daudzumam.

Regulatīvā padome saimniecībās pārbauda piena iegūšanas un uzglabāšanas veidu, pārstrādes paņēmienus piensaimniecības un konditorejas uzņēmumos, veic dokumentu, krājumu, paraugu ņemšanas un testēšanas kontroli.

Atklājot pārkāpumus, vajadzības gadījumā Regulatīvā padome piemēro savos noteikumos paredzēto sodu.

4.5.   Iegūšanas metode:

No lopkopības saimniecību piena

Pienu iegūst no Frīzijas šķirnes, Alpu pelēkbrūnās vai šo šķirņu krustojuma slaucamajām govīm.

Lopkopības saimniecībās ir jābūt piena dzesēšanas tvertnei, kurā 5 °C vai zemākā temperatūrā var uzglabāt divās dienās izslaukto pienu līdz tā savākšanas brīdim. No slaukšanas līdz savākšanai nav vairāk par divām dienām. Transportējot uz piensaimniecības uzņēmumiem, piena temperatūra nedrīkst pārsniegt 9 °C.

MANTEQUILLA DE SORIA “NATURAL” (SORIJAS “DABIGĀ” SVIESTA) RAZOŠANA

Piena rūpniecības uzņēmumos pienu termiski apstrādā, izmantojot siltummaiņa plāksnes, tad to centrifugē, lai nokrejotu un veiktu sanitāro apstrādi.

30 līdz 40 °C temperatūrā iegūtā saldā krējuma tauku saturs svārstās no 38 līdz 45 %, un skābums ir mazāks par 13° pēc Dornic, tad saldo krējumu pasterizē un atdzesē, lai nonākot nogatavināšanas tvertnē, tā temperatūra būtu no 12 līdz 15 °C. Tvertnē pievieno pienskābes fermentus Lactococcus lactis lactis, L. lactis cremoris un L. lactis lactis diacetylactis. Nogatavināšana notiek 12 līdz 15 stundas 12 līdz 15 °C temperatūrā, fermentus pievieno 3-4 stundas pēc nogatavināšanas procesa sākuma. Kad saldā krējuma skābums ir sasniedzis 18 līdz 28 pēc Dornic, nogatavināšanu pārtrauc, to atdzesējot. Tad to ievieto sviesta kūlējā, aizpildot aptuveni 40 % no kūlēja ietilpības, lai veicinātu homogenizāciju, un kuļ divas līdz trīs stundas. Gravitācija izsviež paniņas, un tad taukus divas reizē mazgā dzeramajā ūdenī, notiek paniņu un sakultā sviesta atdalīšana. Pēc tam taukus lēnām un nepārtraukti maisa sviesta kūlējā 60 līdz 120 minūtes, līdz izveidojas sviests. Tad to pārvieto uz iepakošanas nodaļu, kur tas tiek formēts, izmantojot dažādas sprauslas, un to šajā pašā uzņēmumā iepako pārdošanai paredzētajos traukos.

MANTEQUILLA DE SORIA “SALADA” (SORIJAS “SĀLĪTĀ” SVIESTA) RAŽOŠANA

Sālīto sviestu ražo tāpat kā dabīgo sviestu, izņemot to, ka, uzsākot maisīšanu, pievieno smalko sāli ne vairāk par 2,5 % m/m. To tāpat iepako tajā pašā uzņēmumā.

MANTEQUILLA DE SORIA “DULCE” (SORIJAS “SALDĀ” SVIESTA) RAŽOŠANA

Sagatavo ūdens un saharozes maisījumu un vāra, līdz rodas sīrups. Pēc tam kuļot samaisa ar “dabīgo” sviestu un iepako šajā pašā uzņēmumā; iepakojums ir stingrs, un augšējā daļa ir atvērta, redzamo daļu garnē ar saldo sviestu, kas pirms tam ir iekrāsots ar betakarotīnu vai karmīna ekstraktu. Garnējums neaizņem vairāk par 15 % no satura.

4.6.   Saikne:

Vēsturiski literārā saikne

Literatūrā ir ļoti daudz atsauču, dažas no tām ir atrodamas Sorijas publiskajā bibliotēkā.

“SORIA. 1845-1850” PASCUAL MADOZ faksimilizdevums

Tā ir vārdnīca par Sorijas provinces ģeogrāfiju, statistiku un vēsturi. Tajā ir pieminēti ciemati, kas veido Valle de Tera ieleju, kurā bija koncentrēti slaucamo govju ganāmpulki un kur ražoja sviestu. 203. lappusē ir minēts, ka “pārstrādes rūpniecība ārpus lielāko pilsētu darbnīcām un fabrikām, … ir pārstāvēta tikai ar sviesta ražošanu.” 268. lappusē atkal tiek minēta “garšīgā un tik slavenā Sorijas sviesta ražošana”.

LAIKRAKSTS“EL NOTICIERO DE SORIA”1899. GADA 25. OKTOBRĪ

Tajā ievietots Silvino Paniagua konditorejas “La Azucena” sludinājums, kurā sabiedrībai paziņo par sviesta ražošanas uzsākšanu. Tā ir karaļnama piegādātāja, un tajā gatavotais sviests ir apbalvots (Logroño) Logroņjo reģionālajā izstādē.

“NOMENCLATOR HISTÓRICO, GEOGRÁFICO, ESTADÍSTICO Y DESCRIPTIVO DE LA PROVINCIA DE SORIA”. 1909, MANUEL BLASCO JIMÉMENZ

Tajā ir aprakstīti Sorijas ciemati. Nodaļā par Valdeavellano de Tera atkal ir pieminēts Sorijas sviests,“jo slavenais, joprojām izcilais Sorijas sviests tiek gatavots no šejienes piena.” (sic!)

ANASTASIO GONSALESA GOMESA (ANASTASIO GONZÁLEZ GÓMEZ) “LA REGIÓN DE EL VALLE”. LAS HERAS tipogrāfija, 1931.)

29., 30. un 31. lappusē sīki aprakstīta sviesta pagatavošana un tajā izmantotie rīki, atsaucoties uz El Valle ciema žargonu vai terminoloģiju. Vienīgais pieminētais datējums ir 1910. gads, kas ir saistīts ar Sorijas piensaimnieku sabiedrību un to, ka tajā ir izstrādāti vismodernākie Valdeavellano sviesta ražošanas paņēmieni.

“MANTEQUILLA DE SORIA”, PEDRO J. IGLESIA HERNÁNDEZ, CELTIBERIA No 14, CENTRO DE ESTUDIOS SORIANOS 1957

Tas ir īpašs darbs par Sorijas sviestu saistībā ar pirmo Nacionālo bromatoloģijas kongresu. Tajā minēts Sorijas sviests, ar ko Sorija ir slavena ne tikai Spānijā, bet arī Latīņamerikā, jo tur dzīvo izceļotāji no šīs provinces.

Saikne ar dabu

Sorijas sviesta īpašības ir saistītas ar sviesta ražošanu no to govju piena, kuru barība iegūta apgabalā, kas atrodas augstāk par vidējo augstumu (1 026 m virs jūras līmeņa), līdz ar to šī province atrodas augstāk par vidējo plakankalnes augstumu, un tajā ir skarbi klimatiskie apstākļi. Tādējādi ganāmpulkam ir atšķirīga barība, jo ganības ir smagas un sausas, un to raksturīgā augu valsts piešķir pienam īpašu kvalitāti, kas ietekmē arī sviestu.

Cilvēku un ražošanas faktori

Agrāk dabīgā sviesta ražošanā izmantoja manzadero (cilindrisks koka trauks, kurā kūla sviestu), bet tagad izmanto pārtrauktās darbības sviesta veltni. Abās sistēmās notiek tauklodīšu apvienošana. Lietojot manzadero, cilvēki ar roku izdarīja virzuļa gājienam līdzīgus grūdienus, kamēr daļiņas savienojās, tagadējā pārtrauktās darbības sviesta veltnī līdzīgu iznākumu rada veltņa spiediens. Tāpat atšķirība ir tā, ka pirmajās 3-4 nogatavināšanas stundās nepievieno piena fermentus. Savukārt sīrupa pagatavošanā saldajam sviestam ievēro vecās receptes, un produkts ir saglabājis kādreizējo izskatu un formu.

4.7.   Kontroles iestāde:

Nosaukums:

Consejo Regulador de D.O. «Mantequilla de Soria»

Adrese:

Polígono Industrial Las Casas. Calle C. Parcelas 3-4, E-42005 Soria

Tālrunis:

(34) 975 23 16 26

Fakss:

(34) 975 23 16 36

Cilmes vietas nosaukuma “Mantequilla de Soria” Regulatīvā padome savā darbībā ievēro standartu EN 45011: “Vispārējās prasības iestādēm, kuras veic produktu sertifikāciju” 1998. gada redakcijā.

4.8.   Marķējums: Patērētājiem paredzētajam aizsargātajam sviestam ir Regulatīvās padomes atbilstības marķējums. Šis atbilstības marķējums ir neskarams un vienreiz izmantojams, un tas ir Regulatīvās padomes kontretiķete, ko tā izsniedz piensaimniecības un konditorejas uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti atbilstīgi Kvalitātes rokasgrāmatā noteiktajam standartam. Kontretiķetēs ir izcelsmes logotips un burtu un ciparu kods, kas ļauj nodrošināt izsekojamību un ir novietots uz zelta krāsas lentes dabīgajam sviestam, rozā lentes saldajam sviestam un zilas lentes sālītajam sviestam.

4.9.   Valsts prasības:

—

1970. gada 2. decembra likums Ley 25/1970 par vīnkopību, vīnu un alkoholiskajiem dzērieniem

—

1972. gada 23. marta dekrēts Decreto 835/1972 par likuma

—

1994. gada 25. janvāra rīkojums, ar ko precizē Spānijas tiesību aktu saskanību ar Regulu (EEK) 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību.

—

Karaļa 1999. gada 22. oktobra dekrēts 1643/1999, ar ko nosaka noteikumus procedūrai par pieteikumu apstrādi reģistrēšanai Kopienas aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.


(1)  Eiropas Komisija — Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts — Lauksaimniecības produktu kvalitātes nodaļa — B-1049 Brisele.


Top