21.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 50/55

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību III daļas XVIII sadaļu un jo īpaši tā 174. pantu,

—

ņemot vērā noteikumus par struktūrfondiem noteikumus par struktūrfondiem 2007.–2013. gadā,

—

ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra lēmumu 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm (1),

—

ņemot vērā 2003. gada 2. septembra rezolūciju par strukturāli nelabvēlīgiem reģioniem (salām, kalnu reģioniem, reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu) saistībā ar kohēzijas politiku un šo reģionu institucionālajām perspektīvām (2),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2005. gada 7. jūlija atzinumu par reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšanu (3),

—

ņemot vērā 2007. gada 15. marta rezolūciju par salu, kā arī dabas un ekonomikas faktoru ietekmi uz reģionālo politiku (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 6. oktobra paziņojumu “Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju: teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana” (COM(2008)0616),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Reģioni 2020. gadā — ES reģionu nākotnes problēmu novērtējums” (SEC(2008)2868),

—

ņemot vērā 2009. gada 24. marta rezolūciju attiecībā uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un pašreizējo stāvokli debatēs par kohēzijas politikas gaidāmo reformu (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. jūnija paziņojumu “Sestais progresa ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju” (COM(2009)0295),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 31. marta paziņojumu “Kohēzijas politika — 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā” (COM(2010)0110),

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā teritoriālās kohēzijas princips ir nostiprināts noteikumos par struktūrfondiem 2007.–2013. gadā un ir viens jo jaunajiem Lisabonas līgumā izvirzītajiem Eiropas Savienības pamatmērķiem, lai nodrošinātu tās harmonisku attīstību, mazinot reģionālās atšķirības un novēršot šķēršļus, tostarp ar nelabvēlīgiem dabas un ģeogrāfiskiem apstākļiem saistītu atpalicību, kuri traucē attīstību;

B.

tā kā ir svarīgi precizēt Lisabonas līguma ietekmi uz to reģionu statusu, kuriem ir nepieciešami īpaši reģionālās politikas pasākumi;

C.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu īpaša uzmanība ir jāvelta reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salām, pārrobežu un kalnu reģioniem;

D.

tā kā kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām ir īpašas problēmas saistībā ar demogrāfiskajām izmaiņām, ierobežotu piekļuvi, klimata pārmaiņām, migrācijas fenomenu, energoapgādi un reģionālo integrāciju,

1.

atzinīgi vērtē teritoriālās kohēzijas iekļaušanu Līgumā kā jaunu Savienības mērķi un jaunu 174. pantu; uzskata, ka 174. panta noteikumi ir jāīsteno, pieņemot īpašas attīstības stratēģijas un konkrētus pasākumus, kas paredz pārvarēt nelabvēlīgos apstākļus un izmantot šo reģionu potenciālu;

2.

uzskata, ka kalnu reģioni, salas un reti apdzīvotās teritorijas ir viendabīgas reģionu grupas un ka tām ir dažas svarīgas kopīgas iezīmes, kas tās atšķir no citiem reģioniem; uzskata, ka tās ir pelnījušas īpašas reģionālās attīstības programmas; šajā sakarībā uzsver Savienības perifērijā esošo salu dalībvalstu īpašo situāciju;

3.

pauž viedokli, ka IKP ir jāpaliek galvenajam kritērijam, pēc kura noteikt atbilstību reģionālās politikas atbalsta saņemšanai; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis censties izstrādāt piemērotākus un teritoriālus statistikas rādītājus, lai sniegtu pilnīgāku ainu par šo nelabvēlīgo reģionu attīstības līmeni; uzsver, ka dalībvalstis jau tagad var izmantot citus rādītājus papildus IKP (kopējais iedzīvotāju skaits, bezdarba un nodarbinātības līmenis, izglītības līmenis, iedzīvotāju blīvums), lai sadalītu līdzekļus reģioniem atbilstīgi piešķirtajam finansējumam, ņemot vērā katra reģiona īpašās iezīmes;

4.

prasa izstrādāt īpašu Eiropas integrētu un elastīgu politikas sistēmu, kas būtu paredzēta kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām un pamatotos uz to līdzīgajām iezīmēm, tomēr vienlaikus ņemtu vērā to dažādos apstākļus un pienācīgi ievērotu proporcionalitātes principu; pauž viedokli, ka kohēzijas politikai ir jārisina salu situācija, izmantojot ne tikai reģionālās politikas pasākumus, bet arī citus ES politikas virzienus ar ievērojamu teritoriālo ietekmi uz šo reģionu attīstību; uzskata, ka Eiropas politikas sistēma kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām varētu sniegt vajadzīgo pievienoto vērtību, lai pārvarētu šo reģionu pastāvīgo atpalicību un pielāgotu to attīstības modeli tā, lai pilnībā izmantotu šo reģionu priekšrocības;

5.

aicina dalībvalstis un reģionālas un vietējās iestādes uzņemties svarīgus pienākumus kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju attīstības stratēģijās, jo šo reģionu pareizas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai ir jāizmanto vertikāla pieeja, iesaistoties visiem valdības līmeņiem atbilstīgi subsidiaritātes principam un ņemot vērā pārējās būtiskās katra reģiona nozares; uzsver, ka šo reģionu potenciāls, kuriem ir ļoti nozīmīgi dabas resursi, var ievērojami veicināt mērķu sasniegšanu, jo īpaši enerģētikas politikas un pētniecības un izstrādes jomā, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”;

6.

uzskata, ka šo atpalikušo reģionu ekonomiskās un sociālās attīstības mērķi varēs sasniegt, vienīgi izmantojot rūpīgi izstrādātas ES programmas un pasākumus, kuri īpaši pielāgoti katram reģionam un kuru mērķis ir panākt šo reģionu strukturālo pielāgošanos un padarīt tos konkurētspējīgākus un gatavākus risināt pašreizējās pamatproblēmas, kā arī efektīvi koordinējot un izmantojot četrus struktūrfondus, Kohēzijas fondu un citus finanšu instrumentus, piemēram, tos, kurus nodrošina Eiropas Investīciju banka;

7.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām turpinātu piemērot īpašus labvēlīgus noteikumus saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu un nākamajā plānošanas periodā;

8.

atzinīgi vērtē Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (EGTC) kā instrumentu, kas paredzēts, lai pārvarētu šķēršļus teritoriālajai sadarbībai; mudina kalnu reģionus, salas un reti apdzīvotās teritorijas izmantot EGTC teritoriālās sadarbības projektu īstenošanai ar citiem ES līdzfinansētiem reģioniem, lai tādējādi tos pietuvinātu apkārtējām ekonomikas zonām;

9.

mudina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumentus kalnu reģionos, salās un reti apdzīvotās teritorijās, lai dotu tām iespēju izmantot resursus, kas pieejami pāri robežām;

10.

aicina atmest ar attālumu saistītos kritērijus (150 km), klasificējot salas par pierobežu reģioniem, tiesīgiem saņemt finansējumu no pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķi vai Eiropas kaimiņattiecību politiku; uzskata, ka gadījumā, ja ir jānosaka zināmi ierobežojumi, attiecībā uz salu reģioniem labāk būtu pārrobežu teritorijas nosacījumu piemērot jūras gultnes līmenī;

11.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem.