–

The Software Incubator Ltd vārdā – O. Segal, QC, un E. Meleagros, solicitor,

–

Computer Associates (UK) Ltd vārdā – J. Dhillon, QC, un D. Heaton, barrister, kā arī C. Hopkins un J. Mash, solicitors,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller, M. Hellmann un U. Bartl, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – L. Armati un L. Malferrari, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 86/653/EEK (1986. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV 1986, L 382, 17. lpp.) 1. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību, kurā The Software Incubator Ltd vēršas pret Computer Associates (UK) Ltd (turpmāk tekstā – “Computer Associates”) par atlīdzību sakarā ar līguma laušanu, kas noslēgts starp šīm divām sabiedrībām.

3

Ar Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Izstāšanās līgums”) Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā apstiprināja šim lēmumam pievienoto Izstāšanās līgumu.

4

Izstāšanās līguma 86. panta “Eiropas Savienības Tiesā izskatīšanā esošās lietas” 2. un 3. punktā ir noteikts:

“2.   Eiropas Savienības Tiesai joprojām ir jurisdikcija sniegt prejudiciālus nolēmumus par Apvienotās Karalistes tiesu un tribunālu pieprasījumiem, kas iesniegti pirms pārejas perioda beigām.

3.   Šajā nodaļā tiesvedību uzskata par iesniegtu Eiropas Savienības Tiesā, un lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu uzskata par iesniegtu brīdī, kad dokuments, ar ko tiek ierosināta tiesvedība, ir reģistrēts attiecīgi Tiesas [..] reģistrā.”

5

Saskaņā ar Izstāšanās līguma 126. pantu pārejas periods sākās šī līguma spēkā stāšanās dienā un beidzās 2020. gada 31. decembrī.

6

Direktīvas 86/653 otrajā un trešajā apsvērumā ir noteikts:

“tā kā atšķirības valstu tiesību aktos par pārstāvību tirdzniecībā būtiski ietekmē konkurences nosacījumus un šīs darbības veikšanu [Eiropas Savienībā] un kaitē gan tirdzniecības pārstāvju aizsardzībai attiecībās ar viņu pilnvarotājiem, gan arī tirdzniecības darījumu drošībai; tā kā turklāt šīs atšķirības var būtiski kavēt tirdzniecības pārstāvības līgumu noslēgšanu un darbību, ja pilnvarotājs un tirdzniecības pārstāvis darbojas dažādās dalībvalstīs;

tā kā preču tirdzniecībai starp dalībvalstīm būtu jānotiek saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzīgi vienota tirgus nosacījumiem, un tas rada vajadzību tuvināt dalībvalstu tiesību sistēmas tā, lai kopējais tirgus varētu pareizi darboties; tā kā šajā sakarā noteikumi par tiesību aktu pretrunām attiecībā uz pārstāvību tirdzniecībā nenovērš iepriekš minētās neatbilstības un arī nespētu novērst pat tad, ja tos vienādotu, un tāpēc ieteiktā saskaņošana ir vajadzīga neatkarīgi no šiem noteikumiem”.

7

Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:

“1.   Šajā direktīvā paredzētos saskaņošanas pasākumus piemēro dalībvalstu normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē attiecības starp tirdzniecības pārstāvi un pilnvarotāju.

2.   Šajā direktīvā “tirdzniecības pārstāvis” nozīmē pašnodarbinātu starpnieku, kuram ir pastāvīgas pilnvaras apspriest preču pirkšanu vai pārdošanu citas personas vārdā, turpmāk sauktu par “pilnvarotāju”, vai apspriest un slēgt šādus darījumus minētā pilnvarotāja vārdā.

3.   “Tirdzniecības pārstāvis” šīs direktīvas nozīmē ir persona, kas nav:

8

Minētās direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šī direktīva neattiecas uz:

9

Šīs pašas direktīvas 3. pantā ir noteikts:

“1.   Tirdzniecības pārstāvim, veicot darbu, jāievēro pilnvarotāja intereses un jārīkojas apzinīgi un godprātīgi.

2.   Tirdzniecības pārstāvim ir šādi pienākumi:

10

Direktīvas 86/653 4. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Pilnvarotājam ir šādi pienākumi:

11

Šīs direktīvas 6. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ja šajā jautājumā starp pusēm nav noslēgts līgums, neatkarīgi no dalībvalstu obligātajiem noteikumiem par atlīdzības apjomu, tirdzniecības pārstāvim ir tiesības uz tādu atlīdzību, ko preču, kas ir līguma priekšmets, tirdzniecības pārstāvis parasti saņem vietā, kur viņš veic savu darbību. Ja šādas prakses nav, tirdzniecības pārstāvim ir tiesības uz samērīgu atlīdzību, ņemot vērā visus darījuma aspektus.”

12

Direktīva 86/653 Apvienotās Karalistes tiesību aktos tika ieviesta ar Commercial Agents (Council Directive) Regulations 1993 (Statutory Instruments 1993/3053) (1993. gada noteikumi par tirdzniecības pārstāvjiem (ar ko ievieš Padomes direktīvu) (Noteikumi 1993/3053)). Šo noteikumu 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šajos noteikumos:

“tirdzniecības pārstāvis” nozīmē pašnodarbinātu starpnieku, kuram ir pastāvīgas pilnvaras apspriest preču pirkšanu vai pārdošanu citas personas (turpmāk tekstā – “pilnvarotājs”) vārdā vai apspriest un slēgt šādus darījumus minētā pilnvarotāja vārdā [..].”

13

Computer Associates ir sabiedrība, kas tirgo pakalpojumu lietotņu automatizācijas programmatūru, lai izvērstu un pārvaldītu lietojumprogrammas, izmantojot datu centru (turpmāk tekstā – “attiecīgā programmatūra”). Programmatūras mērķis ir koordinēt un automātiski īstenot citu lietojumprogrammu izvēršanu un modernizāciju dažādās darbības vidēs lielās organizācijās, piemēram, bankās un apdrošināšanas sabiedrībās, lai pamatā esošie pieteikumi būtu pilnībā integrēti programmatūras darbības vidē.

14

Computer Associates saviem klientiem elektroniski piešķīra attiecīgās programmatūras lietošanas licences noteiktā teritorijā konkrētam galalietotāju skaitam.

15

Šīs programmatūras licences piešķiršana bija pakārtota tādu pienākumu izpildei, saskaņā ar kuriem klientam tostarp nebija tiesību piekļūt neatļautai minētās programmatūras daļai, veikt dekompilāciju vai modifikāciju, kā arī to iznomāt, cedēt, nodot vai piešķirt apakšlicenci.

16

No iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm izriet, ka attiecīgās programmatūras lietošanas licence var tikt piešķirta vai nu pastāvīgi, vai arī uz ierobežotu laiku. Līguma izbeigšanas gadījumā būtiskas pienākumu neizpildes dēļ, kurā vainojama otra puse, vai tās maksātnespējas dēļ klientam šī programmatūra ir jāatdod atpakaļ Computer Associates, jāizdzēš vai jāiznīcina. Praksē vairums licenču tomēr bija beztermiņa. Computer Associates šajā sakarā saglabāja visas tiesības, proti, autortiesības, īpašumtiesības, patentus, preču zīmju tiesības un citas ar šo programmatūru saistītās mantiskās intereses.

17

2013. gada 25. martāComputer Associates noslēdza līgumu ar The Software Incubator. Saskaņā ar šī līguma 2.1. punktu šī pēdējā minētā sabiedrība rīkojas Computer Associates vārdā, lai uzrunātu potenciālos klientus Apvienotajā Karalistē un Īrijā “[attiecīgās programmatūras] veicināšanas, komercializēšanas un pārdošanas” vajadzībām. Saskaņā ar minēto līgumu The Software Incubator pienākumos ietilpa tikai šīs programmatūras veicināšana un komercializēšana. The Software Incubator nebija tiesību nodot īpašumtiesības uz programmatūru.

18

Ar 2013. gada 9. oktobra vēstuli Computer Associates pārtrauca līgumu ar The Software Incubator.

19

The Software Incubator, pamatojoties uz valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru transponēta Direktīva 86/653, noteikumiem cēla pret Computer Associates prasību High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Karaļnama kompetences lietu departaments, Apvienotā Karaliste). Computer Associates apstrīdēja to, ka tās attiecības ar The Software Incubator ir kvalificējamas kā tirdzniecības pārstāvības līgums, apgalvojot, ka datorprogrammatūras piegāde klientam elektroniski kopā ar atļaujas izsniegšanu minētās programmatūras izmantošanai nav uzskatāma par “preču pārdošanu” šīs direktīvas 1. panta 2. punkta izpratnē.

20

Ar 2016. gada 1. jūlija nolēmumu High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Karaļnama kompetences lietu departaments) apmierināja The Software Incubator prasību un izdeva rīkojumu izmaksāt šai sabiedrībai kompensāciju 475000 sterliņu mārciņu (GBP) (aptuveni 531000 EUR) apmērā. Šī tiesa šajā kontekstā uzskatīja, ka “preču pārdošana” Regulas 1993/3053 izpratnē attiecas uz autonomu definīciju, kurai ir jāietver programmatūras piegāde.

21

Computer Associates par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu departaments), Apvienotā Karaliste). Ar 2018. gada 19. marta lēmumu šī tiesa nosprieda, ka programmatūra, kas klientam tiek piegādāta elektroniski, nav “prece” Direktīvas 86/653 1. panta 2. punkta izpratnē, kā to ir interpretējusi Tiesa. Tā secināja, ka The Software Incubator nav “tirdzniecības pārstāvja” statusa šīs tiesību normas izpratnē, un noraidīja tās prasību par zaudējumu atlīdzību.

22

Līdz ar to The Software Incubator apstrīdēja šo nolēmumu Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa).

23

Šī tiesa lūdz Tiesu interpretēt Direktīvas 86/653 1. panta 2. punktu, kas tai ir nepieciešams, lai noteiktu, vai jēdziens “tirdzniecības pārstāvis”, kas ir pilnvarots apspriest “preču pārdošanu”, ir piemērojams gadījumā, kad datorprogrammatūru piegādā klientam elektroniski un tās izmantošanu regulē beztermiņa licence.

24

Šādos apstākļos Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Vispirms jākonstatē, ka no Izstāšanās līguma 86. panta 2. punkta, kas stājās spēkā 2020. gada 1. februārī, izriet, ka Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Apvienotās Karalistes tiesu lūgumiem, kuri iesniegti pirms 2020. gada 31. decembrī noteiktā pārejas perioda beigām, kā tas ir šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu gadījumā.

26

Ar uzdotajiem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 86/653 1. panta 2. punktā minētais jēdziens “preču pārdošana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var attiekties uz datorprogrammatūras elektronisku piegādi klientam pret samaksu, ja šī piegāde tiek papildināta ar beztermiņa licences izsniegšanu šīs programmatūras izmantošanai.

27

Direktīvas 86/653 1. panta 2. punktā ir definēts, ka šajā direktīvā “tirdzniecības pārstāvis” nozīmē pašnodarbinātu starpnieku, kuram ir pastāvīgas pilnvaras apspriest preču pirkšanu vai pārdošanu citas personas vārdā, turpmāk sauktu par “pilnvarotāju”, vai apspriest un slēgt šādus darījumus minētā pilnvarotāja vārdā.

28

Šajā tiesību normā ir paredzēti trīs nepieciešami un pietiekami nosacījumi, lai persona varētu tikt kvalificēta par “tirdzniecības pārstāvi”. Pirmkārt, šai personai ir jābūt neatkarīgā starpnieka statusam. Otrkārt, tai ir jābūt pastāvīgi līgumiski saistītai ar pilnvarotāju. Treškārt, tai ir jāveic pienākumi, kas paredz vai nu apspriest preču pirkšanu vai pārdošanu pilnvarotāja labā, vai arī apspriest un slēgt šādus darījumus minētā pilnvarotāja vārdā un uzdevumā (spriedums, 2018. gada 21. novembris, Zako, C‑452/17, EU:C:2018:935, 23. punkts).

29

Šajā gadījumā runa ir tikai par trešo no šiem nosacījumiem, ciktāl tas attiecas uz apspriešanu saistībā ar “preču pārdošanu” pilnvarotāja vārdā. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Direktīvā 86/653 nav definēts jēdziens “preču pārdošana” un nav ietverta neviena atsauce uz valsts tiesībām saistībā ar šī jēdziena nozīmi.

30

Šādos apstākļos jēdziens “preču pārdošana” visā Eiropas Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ar vienlīdzības principu saistītās Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasības. Tādējādi šis jēdziens ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kura piemērošanas jomu nevar noteikt, atsaucoties uz dalībvalstu tiesībās zināmo jēdzienu vai valsts līmenī veikto klasifikāciju (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 9. jūlijs, RL (Maksājumu kavējumu novēršanas direktīva), C‑199/19, EU:C:2020:548, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Šajā saistībā ir jāatgādina, ka tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesības nesniedz nekādu definīciju, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tie veido, sasniedzamos mērķus (spriedums, 2020. gada 4. jūnijs, Trendsetteuse, C‑828/18, EU:C:2020:438, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Ņemot vērā šos elementus, ir jānosaka, vai Direktīvas 86/653 1. panta 2. punktā minētais jēdziens “preču pārdošana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var attiekties uz datorprogrammatūras elektronisku piegādi klientam pret samaksu, ja šī piegāde tiek papildināta ar beztermiņa licences izsniegšanu šīs programmatūras izmantošanai.

33

Attiecībā uz šīs tiesību normas formulējumu ir jānorāda, ka tajā ir ietverta vispārīga atsauce uz jēdzienu “preču pārdošana”, nedefinējot jēdzienus “pārdošana” vai “preces”, turklāt pēdējie minētie nav definēti nevienā citā šīs direktīvas tiesību normā.

34

Pirmām kārtām, attiecībā uz jēdzienu “preces” saskaņā ar Tiesas judikatūru ar šo jēdzienu ir jāsaprot preces, kas ir novērtējamas naudā un kas kā tādas var būt komercdarījumu priekšmets (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 26. oktobris, Komisija/Grieķija, C‑65/05, EU:C:2006:673, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

No tā izriet, ka minētais termins tā vispārējās definīcijas dēļ var attiekties uz tādu datorprogrammatūru kā attiecīgā programmatūra, jo tai ir komerciāla vērtība un tā var būt komercdarījuma priekšmets.

36

Turklāt ir jāprecizē, ka programmatūru var kvalificēt par “preci” neatkarīgi no tā, vai tā tiek piegādāta uz materiāla nesēja vai – kā tas ir šajā gadījumā – ar lejupielādes palīdzību elektroniski.

37

Pirmkārt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 55. punktā, vārda “preces” izmantošana dažādās Direktīvas 86/653 valodu versijās neatklāj nekādu nošķīrumu atkarībā no tā, vai attiecīgā prece ir materiāla vai nemateriāla.

38

Otrkārt, Tiesa jau ir nospriedusi, ka no ekonomikas skatpunkta datorprogrammas pārdošana fiziskā nesējā un datorprogrammas pārdošana, lejupielādējot to no interneta, ir līdzīgas, jo pārsūtīšana tiešsaistē ir funkcionāli ekvivalenta ierakstīšanai datu nesējā (spriedums, 2012. gada 3. jūlijs, UsedSoft, C‑128/11, EU:C:2012:407, 61. punkts).

39

Līdz ar to jēdziens “preces” Direktīvas 86/653 1. panta 2. punkta izpratnē var attiekties uz datorprogrammatūru neatkarīgi no datu nesēja, uz kura šī programmatūra tiek piegādāta.

40

Otrām kārtām, saskaņā ar vispārēji atzītu definīciju “pārdošana” ir līgums, ar kuru persona pret samaksu nodod citai personai savas tiesības uz tai piederošu ķermenisku vai bezķermenisku lietu (spriedums, 2012. gada 3. jūlijs, UsedSoft, C‑128/11, EU:C:2012:407, 42. punkts).

41

Konkrētajā datorprogrammatūras kopijas pārdošanas gadījumā Tiesa nosprieda, ka datorprogrammas kopijas lejupielādēšana un tās izmantošanas licences līguma noslēgšana ir viens veselums. Šādas datorprogrammas lejupielādēšanai nav nozīmes, ja tās turētājs šo kopiju nevar izmantot. Līdz ar to šie divi darījumi, lai tos juridiski kvalificētu, ir jāizvērtē kopsakarā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 3. jūlijs, UsedSoft, C‑128/11, EU:C:2012:407, 44. punkts).

42

Tādējādi Tiesa ir uzskatījusi, ka datorprogrammatūras kopijas nodošana rīcībā ar lejupielādēšanas palīdzību un ar to saistīto izmantošanas licences līguma noslēgšana ir vērsta uz to, lai padarītu minēto kopiju pastāvīgi lietojamu tās klientiem pret samaksu, tādējādi ļaujot tai kā autortiesību īpašniecei saņemt atlīdzību, kura atbilst tai piederošās kopijas ekonomiskajai vērtībai, kas ietver to, ka tiek nodotas īpašumtiesības uz šo kopiju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 3. jūlijs, UsedSoft, C‑128/11, EU:C:2012:407, 45. un 46. punkts).

43

Līdz ar to, ņemot vērā Direktīvas 86/653 1. panta 2. punkta formulējumu, ir jāuzskata, ka datorprogrammatūras elektroniska piegāde klientam pret samaksu, ja šī piegāde tiek papildināta ar beztermiņa licences piešķiršanu šīs programmatūras izmantošanai, var ietilpt jēdzienā “preču pārdošana” šīs tiesību normas izpratnē.

44

Šo interpretāciju apstiprina konteksts, kādā šis pants iekļaujas.

45

Proti, Direktīvas 86/653 1. panta 3. punktā un 2. pantā ir paredzēti daži konkrēti definēti izņēmumi, kas attiecīgi skar jēdzienu “tirdzniecības pārstāvis” un šīs direktīvas piemērošanas jomu (spriedums, 2018. gada 21. novembris, Zako, C‑452/17, EU:C:2018:935, 40. punkts).

46

Neviens no šiem izņēmumiem neattiecas uz minētās direktīvas 1. panta 2. punktā minētās “preču pārdošanas” raksturu, kas ir “tirdzniecības pārstāvja” darbības priekšmets.

47

Turklāt, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 66. un 67. punktā, tāda veida “preču pārdošana”, kāda ir aprakstīta šī sprieduma 43. punktā, nav nedz šķērslis tam, lai tirdzniecības pārstāvja un pilnvarotāja tiesības un pienākumi tiktu izpildīti atbilstoši Direktīvas 86/653 3.–5. panta tiesību normām, nedz arī tam, lai tirdzniecības pārstāvis saņemtu atlīdzību, kas atbilst šīs direktīvas 6. panta tiesību normām.

48

Visbeidzot, minēto interpretāciju apstiprina Direktīvas 86/653 mērķi, kuri atbilstoši tās otrajam un trešajam apsvērumam ir aizsargāt tirdzniecības pārstāvjus attiecībās ar viņu pilnvarotājiem, sekmēt tirdzniecības darījumu drošību un veicināt preču tirdzniecību starp dalībvalstīm, tuvinot to tiesību aktus attiecībā uz pārstāvību tirdzniecībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 21. novembris, Zako, C‑452/17, EU:C:2018:935, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

Šajā ziņā Direktīvā 86/653 paredzētās aizsardzības lietderīgā iedarbība tiktu apdraudēta, ja programmatūras piegāde šī sprieduma 43. punktā minētajos apstākļos būtu jāizslēdz no jēdziena “preču pārdošana” šīs direktīvas 1. panta 2. punkta izpratnē.

50

Proti, šāda minētās tiesību normas interpretācija izslēgtu no šīs aizsardzības saņēmēju loka personas, kas ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību veic uzdevumus, kuri ir līdzīgi tiem, kādus veic tirdzniecības pārstāvji, kuru uzdevums ir materiālu preču pārdošana, it īpaši klientu piesaistīšana un apmeklēšana.

51

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 86/653 1. panta 2. punktā minētais jēdziens “preču pārdošana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var attiekties uz datorprogrammatūras elektronisku piegādi klientam pret samaksu, ja šī piegāde tiek papildināta ar beztermiņa licences izsniegšanu šīs programmatūras izmantošanai.

52

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 86/653/EEK (1986. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem 1. panta 2. punktā minētais jēdziens “preču pārdošana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var attiekties uz datorprogrammatūras elektronisku piegādi klientam pret samaksu, ja šī piegāde tiek papildināta ar beztermiņa licences izsniegšanu šīs programmatūras izmantošanai.