EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010CJ0119

Tiesas spriedums (pirmā palāta) 2011. gada 15.decembrī.
Frisdranken Industrie Winters BV pret Red Bull GmbH.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu: Hoge Raad der Nederlanden - Nīderlande.
Preču zīmes - Direktīva 89/104/EEK - 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Skārda kārbu, kas jau ir marķētas ar preču zīmei līdzīgu apzīmējumu, piepildīšana - Pakalpojuma sniegšana trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem - Preču zīmes īpašnieka celta prasība pret pakalpojuma sniedzēju.
Lieta C-119/10.

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2011:837

Lieta C‑119/10

Frisdranken Industrie Winters BV

pret

Red Bull GmbH

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Preču zīmes – Direktīva 89/104/EEK – 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Skārda kārbu, kas jau ir marķētas ar preču zīmei līdzīgu apzīmējumu, piepildīšana – Pakalpojuma sniegšana trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem – Preču zīmes īpašnieka celta prasība pret pakalpojuma sniedzēju

Sprieduma kopsavilkums

Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 89/104 – Preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanu attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, ko veic trešā persona – Preču zīmes izmantošana direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē – Jēdziens

(Padomes Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Pirmās direktīvas 89/104 par preču zīmēm 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojuma sniedzējs, kurš trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem piepilda iepakojumus, kurus tam ir piegādājusi šī trešā persona un uz kuriem tā iepriekš ir izvietojusi apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs apzīmējumam, kurš ir aizsargāts kā preču zīme, pats neveic šī apzīmējuma izmantošanu, kuru var aizliegt saskaņā ar minēto tiesību normu.

Ciktāl šāds pakalpojuma sniedzējs atļauj saviem klientiem izmantot preču zīmēm līdzīgus apzīmējumus, viņa loma nevar tikt izvērtēta, ņemot vērā Direktīvas 89/104 normas, bet attiecīgā gadījumā tā ir jāizvērtē citu tiesību normu kontekstā.

Turklāt konstatējumam, ka preču zīmes īpašnieks, pamatojoties vienīgi uz Direktīvu 89/104, nevar celt prasību pret pakalpojuma sniedzēju, noteikti nav tādu seku, kas dod šī pakalpojuma sniedzēja klientam iespēju apiet aizsardzību, kura šim īpašniekam ir piešķirta ar minēto direktīvu, sadalot ražošanas procesu un uzticot dažādus šī procesa elementus pakalpojumu sniedzējiem. Faktiski šos pakalpojumus var attiecināt uz minēto klientu, kurš attiecīgi turpina būt atbildīgs saskaņā ar šo direktīvu.

(sal. ar 35.–37. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2011. gada 15. decembrī (*)

Preču zīmes – Direktīva 89/104/EEK – 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Skārda kārbu, kas jau ir marķētas ar preču zīmei līdzīgu apzīmējumu, piepildīšana – Pakalpojuma sniegšana trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem – Preču zīmes īpašnieka celta prasība pret pakalpojuma sniedzēju

Lieta C‑119/10

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 19. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 4. martā, tiesvedībā

Frisdranken Industrie Winters BV

pret

Red Bull GmbH.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ticano [A. Tizzano], tiesneši M. Safjans [M. Safjan], M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents), E. Levits un M. Bergere [M. Berger],

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretāre S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 10. marta tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Frisdranken Industrie Winters BV vārdā – P. N. A. M. Klāsens [P. N. A. M. Claassen], advocaat,

–        Red Bull GmbH vārdā – S. Kloss [S. Klos] un A. Alkema [A. Alkema], advocaten,

–        Polijas valdības vārdā – M. Lašuka [M. Laszuk], pārstāve,

–        Eiropas Komisijas vārdā – A. Neijenhaiss [A. Nijenhuis] un F. V. Bulsts [F. W. Bulst], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2011. gada 14. aprīļa tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 5. panta 1. un 3. punktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Red Bull GmbH (turpmāk tekstā – “Red Bull”) un Frisdranken Industrie Winters BV (turpmāk tekstā – “Winters”) saistībā ar faktu, ka Winters piepilda ar atspirdzinošiem dzērieniem skārda kārbas, kas ir marķētas ar Red Bull preču zīmēm līdzīgiem apzīmējumiem.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Direktīvas 89/104 5. panta 1.–3. punktā ir paredzēts:

“1.      Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot [izmantot] komercdarbībā:

a)      jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;

b)      jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.

2.      Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot [izmantot] komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

3.      Saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu cita starpā var aizliegt šādas darbības:

a)      apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam [apzīmējuma izvietošanu uz precēm vai to iepakojuma];

b)      preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;

c)      preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;

d)      apzīmējuma lietošanu [izmantošanu] darījumu dokumentos un reklāmā.

[..]”

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

4        Red Bull ražo enerģijas dzērienu un pārdod to ar pasaulē pazīstamu preču zīmi “RED BULL”. Šo preču zīmi Red Bull ir starptautiski reģistrējusi, tostarp attiecībā uz Beniluksa valstīm.

5        Winters ir uzņēmums, kura pamatdarbība ir paša vai trešo personu ražoto dzērienu pildīšana skārda kārbās.

6        Smart Drinks Ltd (turpmāk tekstā – “Smart Drinks”), saskaņā ar Britu Virdžīnu salu tiesībām dibināta juridiskā persona, ir Red Bull konkurente.

7        Winters, rīkojoties Smart Drinks uzdevumā, pildīja atspirdzinošos dzērienus skārda kārbās. Šim nolūkam Smart Drinks piegādāja Winters tukšas skārda kārbas un to vāciņus, kas bija marķēti ar dažādiem apzīmējumiem, ornamentiem un uzrakstiem. Uz šīm skārda kārbām tostarp bija apzīmējumi “BULLFIGHTER”, “PITTBULL”, “RED HORN” (kas vēlāk kļuva par “LONG HORN”) un “LIVE WIRE”. Smart Drinks piegādāja Winters arī atspirdzinošā dzēriena ekstraktu. Tad Winters saskaņā ar Smart Drinks norādēm un receptēm iepildīja skārda kārbās noteiktu daudzumu ekstrakta, pievienoja ūdeni un ogļskābo gāzi un aizvākoja skārda kārbas. Pēc tam Winters piepildītās skārda kārbas nodeva atpakaļ Smart Drinks, kas tās vēlāk eksportēja ārpus Beniluksa.

8        Winters darbība Smart Drinks uzdevumā ietvēra vienīgi šos piepildīšanas pakalpojumus. Tas neveica ne šo skārda kārbu piegādi, ne arī pārdeva tās trešām personām.

9        2006. gada 2. augustā Red Bull uzsāka Rechtbank ´s‑Hertogenbosch [Hertogenbosas apgabaltiesā] pagaidu noregulējuma tiesvedību pret Winters, lūdzot uzdot tam nekavējoties un nākotnē izbeigt jebkādā veidā izmantot apzīmējumus, kas līdzinās vai asociējas ar dažām tās preču zīmēm. Red Bull šajā ziņā apgalvoja, ka Winters, piepildot skārda kārbas, kas marķētas ar apzīmējumiem “BULLFIGHTER”, “PITTBULL”, “RED HORN”, “LONG HORN” un “LIVE WIRE”, pārkāpjot tās preču zīmju tiesības. Pagaidu noregulējuma tiesa uzskatīja, ka skārda kārbu piepildīšana ir jāpielīdzina šo apzīmējumu izmantošanai, bet ka vienīgi apzīmējums “BULLFIGHTER” kopā ar šajā ziņā izmantotajām skārda kārbām līdzinās Red Bull preču zīmēm. Tādēļ tā ar 2006. gada 26. septembra nolēmumu uzdeva Winters izbeigt skārda kārbu “BULLFIGHTER” piepildīšanu.

10      Red Bulls un Winters par šo nolēmumu Gerechtshof te ’s Hertogenbosch [Hertogenbosas apelācijas tiesā] iesniedza attiecīgi apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību.

11      Gerechtshof apstiprināja Rechtbank secinājumu, saskaņā ar kuru Winters veiktā skārda kārbu piepildīšana ir jāpielīdzina apzīmējumu, kurus uz tām izvietojusi Smart Drinks, izmantošanai. Šajā ziņā tā atsaucās uz preču zīmes pamatfunkciju, kā arī uz faktu, ka saistībā ar attiecīgajām precēm, proti, dzērieniem, apzīmējumu nevar izvietot citādi, kā vien apvienojot dzērienu ar iepakojumu, uz kura jau ir šis apzīmējums. Apvienojot atšķaidīto ekstraktu ar skārda kārbām, uz kurām jau ir attiecīgie apzīmējumi, lai iegūtu galaproduktu, Winters esot izvietojis šos apzīmējumus uz minētajām precēm, pat ja tas nav izvietojis šos apzīmējumus uz skārda kārbām.

12      Saistībā ar minēto apzīmējumu un Red Bull preču zīmju līdzību Gerechtshof atzina, ka tā pastāv attiecībā uz apzīmējumiem “BULLFIGHTER”, “PITTBULL” un “LIVE WIRE”. Šajā kontekstā tā uzskatīja, ka, ievērojot preču veidu, par vērā ņemamo sabiedrības daļu ir jāuzskata plaša sabiedrības daļa un, tā kā preces, ko Winters sagatavo Smart Drinks, nav paredzētas Beniluksa, bet gan trešām valstīm, abstrakti – vidusmēra patērētājs Beniluksa teritorijā.

13      Līdz ar to Gerechtshof ar 2008. gada 29. janvāra spriedumu, pamatojoties uz Beniluksa Konvenciju par intelektuālo īpašumu (preču zīmēm un dizainu vai modeļiem), kas parakstīta Hāgā 2005. gada 25. februārī, atbilstoši Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 2. punktam uzdeva Winters izbeigt skārda kārbu “BULLFIGHTER”, “PITTBULL” un “LIVE WIRE” pildīšanu.

14      Šādos apstākļos Hoge Raad der Nederlanden [Nīderlandes Augstākā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      a)     Vai vienkārša “pildīšana” ar apzīmējumu [marķētos] iepakojumos ir uzskatāma par šī apzīmējuma lietošanu [izmantošanu] komercdarbībā Direktīvas 89/104 par preču zīmēm 5. panta izpratnē pat tad, ja šī pildīšana ir pakalpojums trešai personai tās uzdevumā, lai nošķirtu šī pasūtītāja preces?

b)      Vai atbildi uz 1) jautājuma a) punktu ietekmē apstāklis, ka ir [izdarīts] Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta ievaddaļas un a) vai b) apakšpunkta pārkāpums?

2)      Ja atbilde uz 1) jautājuma a) punktu ir apstiprinoša, vai saskaņā ar Direktīvas 89/104 par preču zīmēm 5. pantu apzīmējuma izmantošanu Beniluksa teritorijā var aizliegt arī tad, ja ar apzīmējumu marķētās preces ir paredzētas vienīgi eksportam uz valstīm ārpus [pirmkārt] Beniluksa teritorijas vai [otrkārt] Eiropas Savienības teritorijas un attiecīgajā teritorijā tās nevar nonākt sabiedrības uztveres lokā, – izņemot uzņēmumu, kurā notikusi iepildīšana?

3)      Ja atbilde uz 2) jautājuma a) vai b) punktu ir apstiprinoša, kāds kritērijs ir izmantojams, pārbaudot, vai ir izdarīts preču zīmes pārkāpums: vai jāpamatojas uz šajos apstākļos tikai teorētiski vai abstrakti nosakāma, samērā informēta, uzmanīga un apdomīga patērētāja uztveri attiecīgi Beniluksa teritorijā un Eiropas Savienības teritorijā, vai tomēr ir piemērojams cits kritērijs, piemēram, tās valsts, uz kuru preces tiek eksportētas, patērētāja uztvere?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

15      Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojuma sniedzējs, kurš, rīkojoties trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem, piepilda iepakojumus, kurus tam ir piegādājusi šī trešā persona un uz kuriem tā iepriekš ir izvietojusi apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs apzīmējumam, kurš tiek aizsargāts kā preču zīme, pats veic šī apzīmējuma izmantošanu, kas var tikt aizliegta saskaņā ar minēto tiesību normu.

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

16      Winters uzskata, ka iepakojuma, uz kura ir apzīmējums, vienkārša piepildīšana, kas veikta, sniedzot pakalpojumu trešai personai, nav minētā apzīmējuma izmantošana Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta izpratnē. Tas it īpaši pamatojas uz 2010. gada 23. marta spriedumu apvienotajās lietās no C‑236/08 līdz C‑238/08 Google France un Google (Krājums, I‑2417. lpp., 50., 56. un 57. punkts), kurā Tiesa esot nospriedusi, ka [interneta] saišu norādīšanas pakalpojuma sniedzējs dod iespēju saviem klientiem izmantot saites, kas veido atslēgvārdus, pats tomēr neveicot šo izmantošanu, neraugoties uz faktu, ka par minēto pakalpojumu ne vien tiek saņemta atlīdzība un ir radīti vajadzīgie tehniskie nosacījumi, lai klienti izmantotu minētos apzīmējumus, bet tas arī nozīmē tiešu kontaktu ar sabiedrību. Winters no tā secina, ka a fortiori tā pakalpojumus, kas ir vienīgi piepildīšana kā ražošanas procesa daļa, nepiedaloties dzērienu pārdošanā vai kaut niecīgākajā komunikācijā ar sabiedrību, nevar kvalificēt kā “izmantošanu”.

17      Šo viedokli būtībā atbalsta Polijas valdība, kas it īpaši uzsver, ka skārda kārbu ārējam veidolam nav nekādas ietekmes ne uz Winters darbību, ne uz ekonomisko labumu, ko šis uzņēmums gūst no savas darbības un kas esot tāds pats neatkarīgi no tā, vai uz šīm skārda kārbām ir vai nav minētie apzīmējumi. Protams, Winters veicot saimniecisko darbību, bet tai esot vienīgi tehnisks raksturs. Winters darbojas kā vienkāršs izpildītājs.

18      Turklāt Direktīvas 89/104 5. panta 3. punktā uzskaitītās darbības veidojot pārkāpumu vienīgi gadījumā, kad esot īstenojušies šī panta 1. punktā paredzētie nosacījumi. Tā kā šie nosacījumi neesot īstenojušies, neesot nozīmes tam, ka skārda kārbas, uz kuras ir apzīmējums, piepildīšanu var kvalificēt kā šī apzīmējuma “izvietošanu” uz attiecīgās preces. Turklāt tēze, ko aizstāv Red Bull un Eiropas Komisija, esot apstrīdama, tādēļ ka apzīmējums patiesībā ir izvietots nevis uz preces, bet uz iepakojuma. Tāpat, ja šī tēze tiktu pieņemta, rastos jautājums par to, kurš uzņēmums ir pārkāpis preču zīmju tiesības – tas, kurš ir uzdrukājis apzīmējumu uz skārda kārbām, vai tas, kurš ir veicis šo kārbu piepildīšanu.

19      Savukārt Red Bull un Komisija uzskata, ka apzīmējuma izmantošana Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta izpratnē nozīmē iepakojuma, uz kura ir apzīmējums, piepildīšanu, pat ja šī piepildīšana ir veikta, sniedzot pakalpojumu atbilstoši klienta norādījumam un lai nošķirtu tā preces.

20      Vispirms – skārda kārbu, uz kurām ir apzīmējums, piepildīšana, ņemot vērā, ka tieši šajā ražošanas procesa brīdī apzīmējums tiek pievienots precei, esot līdzvērtīga šo apzīmējumu “izvietošanai” uz preces Direktīvas 89/104 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Jēdziens “izvietot” esot jāsaprot tādējādi, ka tas nozīmē fiziskas saiknes radīšanu starp apzīmējumu un preci neatkarīgi no tehniskā veida, kādā šī saikne tiek radīta. Turklāt no iepriekš minētā sprieduma apvienotajās lietās Google France un Google 61. punkta izrietot, ka Direktīvas 89/104 5. panta 3. punktā uzskaitītās darbības ir “izmantošanas” piemēri minētā 5. panta 1. punkta izpratnē.

21      Turpinot, kad pakalpojuma sniedzējs par atlīdzību sniedz klientam pakalpojumu, kas balstās uz apzīmējuma izmantošanu, šī izmantošana esot jākvalificē kā “izmantošana komercdarbībā”. Fakts, ka pakalpojuma sniedzējs rīkojas atbilstoši klienta norādījumam, neko nemainot, jo pakalpojums tik un tā esot komercdarbība.

22      Visbeidzot, neesot nozīmes tam, vai sabiedrība, kas izvieto apzīmējumu uz precēm vai to iepakojuma, dara to attiecībā uz savām precēm vai sniedzot pakalpojumus trešām personām. Tādējādi Direktīva 89/104 balstoties uz principu, ka atsevišķas darbības, tostarp tās, kas paredzētas tās 5. panta 3. punktā, ir rezervētas reģistrētas preču zīmes īpašniekam. Ar šo principu un minētā 5. panta mērķi neesot saderīgi, ka no tā piemērošanas jomas tiek izslēgtas ražošanas un tirdzniecības darbības, ko persona veic bez minētā preču zīmes īpašnieka piekrišanas, tādēļ vien, ka preces nepieder šai personai. Šīs tiesību normas mērķi nebūtu iespējams sasniegt, ja būtu iespējams apiet preču zīmes īpašnieka aizsardzību, gluži vienkārši sadalot ražošanas procesu un uzticot dažādos šī procesa elementus dažādiem līgumpartneriem.

23      Šī interpretācija esot apstiprināta iepriekš minētajā spriedumā apvienotajās lietās Google France un Google (60. un 61. punkts), kā arī 2009. gada 19. februāra rīkojumā lietā C‑62/08 UDV North America (Krājums, I‑1279. lpp., 39.–43. punkts). Turklāt no minētā 5. panta 3. punkta sistēmas izrietot, ka preču zīmes īpašnieks var aizliegt tajā atsevišķi vienai no otras paredzētās darbības un attiecīgi iebilst pret savas preču zīmes izvietošanu neatkarīgi no jautājuma par to, vai persona, kura to dara, pēc tam arī tirgo attiecīgās preces.

 Tiesas atbilde

24      Vispirms ir jānorāda, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka attiecīgie apzīmējumi, kas izvietoti uz Winters piepildītajām skārda kārbām, ir, augstākais, līdzīgi aizsargātajiem Red Bull apzīmējumiem, nevis identiski tiem. Šādos apstākļos ir skaidri izslēgts, ka Red Bull, pamatojoties uz Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā ir paredzēts attiecīgo apzīmējumu identiskums, varētu aizliegt Winters šo skārda kārbu piepildīšanu. Līdz ar to Tiesai šajā lietā ir jālemj vienīgi par minētā 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kura piemērošanai pietiek ar minēto apzīmējumu līdzību, interpretāciju.

25      Piemērojot Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt trešām personām izmantot bez viņa piekrišanas apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs viņa preču zīmei, ja šī izmantošana notiek komercdarbībā, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta preču zīme, un sajaukšanas iespējas sabiedrības apziņā esamības dēļ kaitē vai var nodarīt kaitējumu preču zīmes pamatfunkcijai garantēt patērētājiem preču vai pakalpojumu izcelsmi (skat. it īpaši 2008. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑533/06 O2 Holdings un O2 (UK), Krājums, I‑4231. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

26      Pamata lietā ir skaidrs, ka Winters veic komercdarbību un tā mērķis ir gūt ekonomisko labumu, kad, rīkojoties pakalpojuma sniedzēja statusā, Smart Drinks uzdevumā un atbilstoši šīs sabiedrības norādījumiem tas piepilda skārda kārbas, kuras tam ir piegādājusi iepriekš minētā sabiedrība, kura pirms tam ir izvietojusi uz šīm kārbām Red Bull preču zīmēm līdzīgus apzīmējumus.

27      Tāpat ir skaidrs, ka iepriekšēja šo apzīmējumu izvietošana uz skārda kārbām, to piepildīšana ar atspirdzinošu dzērienu un vēlāka galaprodukta, proti, piepildītu skārda kārbu, uz kurām ir apzīmējums, eksportēšana ir notikusi bez Red Bulls piekrišanas.

28      Lai gan no šiem faktiem izriet, ka tāds pakalpojuma sniedzējs kā Winters darbojas “komercdarbībā”, trešās personas uzdevumā piepildot minētās skārda kārbas, no tā tomēr neizriet, ka šis pakalpojuma sniedzējs pats “izmanto” šos apzīmējumus Direktīvas 89/104 5. panta izpratnē (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Google France un Google, 55. punkts).

29      Tiesa faktiski jau ir konstatējusi, ka fakts, ka tiek radīti vajadzīgie tehniskie apstākļi, lai izmantotu apzīmējumu, un tiek saņemta atlīdzība par šo pakalpojumu, nenozīmē, ka tas, kurš sniedz šo pakalpojumu, pats izmanto minēto apzīmējumu (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Google France un Google, 57. punkts).

30      Ir jākonstatē, ka tāds pakalpojuma sniedzējs kā pamata lietā, kurš trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem vienīgi piepilda skārda kārbas, uz kurām jau ir preču zīmēm līdzīgi apzīmējumi, un tātad veic vienīgi galaprodukta ražošanas procesa vienu daļu, nekādi nebūdams ieinteresēts minēto skārda kārbu, tostarp uz tām izvietoto apzīmējumu, ārējā izrādīšanā, pats neveic šo apzīmējumu “izmantošanu” Direktīvas 89/104 5. panta izpratnē, bet vienīgi rada vajadzīgos tehniskos nosacījumus, lai šī trešā persona varētu veikt šādu izmantošanu.

31      Šo konstatējumu papildina fakts, ka Winters situācijā esošs pakalpojuma sniedzējs nekādā gadījumā neveiktu minēto apzīmējumu “izmantošanu” attiecībā uz “precēm vai pakalpojumiem”, kas ir identiski vai līdzīgi tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme, minētā panta izpratnē. Tiesa jau ir norādījusi, ka šis izteiciens principā attiecas uz trešās personas precēm vai pakalpojumiem, kura veic apzīmējuma izmantošanu (skat. 2007. gada 25. janvāra spriedumu lietā C‑48/05 Adam Opel, Krājums, I‑1017. lpp., 28. un 29. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā O2 Holdings un O2 (UK), 34. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Google France un Google, 60. punkts). Ir skaidrs, ka pamata lietā Winters sniegtais pakalpojums ietver skārda kārbu piepildīšanu un ka šim pakalpojumam nav nekādas līdzības ar preci, attiecībā uz kuru ir reģistrētas Red Bull preču zīmes.

32      Patiešām, Tiesa ir arī nospriedusi, ka minētais izteiciens noteiktos apstākļos var attiekties uz citas personas, kuras vārdā rīkojas trešā persona, precēm vai pakalpojumiem. Tādējādi tā uzskatīja, ka minētais izteiciens attiecas uz situāciju, kurā pakalpojuma sniedzējs izmanto citas personas preču zīmei atbilstošu apzīmējumu, lai reklamētu preces, kuras kāds no tā klientiem pārdod ar šī pakalpojuma palīdzību, ja šī izmantošana ir notikusi tādā veidā, ka tiek radīta saikne starp minēto apzīmējumu un šo pakalpojumu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Google France un Google, 60. punkts; 2011. gada 12. jūlija spriedumu lietā C‑324/09 L’Oréal u.c., Krājums, I‑0000. lpp., 91. un 92. punkts, kā arī iepriekš minēto rīkojumu lietā UDV North America, 43.–51. punkts).

33      Tomēr, kā to būtībā ir uzsvērusi ģenerāladvokāte savu secinājumu 28. punktā, skārda kārbu, uz kurām ir preču zīmēm līdzīgi apzīmējumi, piepildīšana pēc sava rakstura nav salīdzināma ar pakalpojumu, kura mērķis ir reklamēt preču, kas marķētas ar šādiem apzīmējumiem, tirdzniecību, un tā it īpaši nenozīmē saiknes starp šiem apzīmējumiem un piepildīšanas pakalpojumu radīšanu. Uzņēmums, kas veic piepildīšanu, nenokļūst patērētāja redzeslokā, un tas izslēdz jebkādu asociāciju starp šiem pakalpojumiem un minētajiem apzīmējumiem.

34      Tā kā no iepriekš minētā izriet, ka Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi nav īstenojušies tādā situācijā kā pamata lietā, jo īpašnieks nevar, pamatojoties uz šo normu, aizliegt pakalpojuma sniedzējam piepildīt skārda kārbas, uz kurām ir viņa preču zīmēm līdzīgi apzīmējumi, nav nozīmes jautājumam par to, vai šī piepildīšana ir vai nav apzīmējumu izvietošana uz precēm vai to iepakojuma šī panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

35      Ciktāl šāds pakalpojuma sniedzējs dod iespēju saviem klientiem izmantot preču zīmēm līdzīgus apzīmējumus, viņa loma nevar tikt izvērtēta, ņemot vērā Direktīvas 89/104 normas, bet attiecīgā gadījumā tā ir jāizvērtē citu tiesību normu kontekstā (pēc analoģijas skat. iepriekš minētos spriedumus apvienotajās lietās Google France un Google, 57. punkts, kā arī lietā L’Oréal u.c., 104. punkts).

36      Turklāt, pretēji tam, par ko bažījas Red Bull un Komisija, konstatējumam, ka preču zīmes īpašnieks, pamatojoties vienīgi uz Direktīvu 89/104, nevar celt prasību pret pakalpojuma sniedzēju, noteikti nav tādas sekas, kas dod šī pakalpojuma sniedzēja klientam iespēju apiet aizsardzību, kura šim īpašniekam ir piešķirta ar minēto direktīvu, sadalot ražošanas procesu un uzticot dažādus šī procesa elementus pakalpojumu sniedzējiem. Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka šos pakalpojumus var attiecināt uz minēto klientu, kurš attiecīgi turpina būt atbildīgs saskaņā ar šo direktīvu.

37      Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojuma sniedzējs, kurš trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem piepilda iepakojumus, kurus tam ir piegādājusi šī trešā persona un uz kuriem tā iepriekš ir izvietojusi apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs apzīmējumam, kurš ir aizsargāts kā preču zīme, pats neveic šī apzīmējuma izmantošanu, kuru var aizliegt saskaņā ar minēto tiesību normu.

 Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu

38      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, nav jāatbild uz iesniedzējtiesas uzdoto otro un trešo jautājumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

39      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojuma sniedzējs, kurš trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem piepilda iepakojumus, kurus tam ir piegādājusi šī trešā persona un uz kuriem tā iepriekš ir izvietojusi apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs apzīmējumam, kurš ir aizsargāts kā preču zīme, pats neveic šī apzīmējuma izmantošanu, kuru var aizliegt saskaņā ar minēto tiesību normu.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – holandiešu.

Top