Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018DC0335

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā elastīguma pārskatīšanu

COM/2018/335 final

Briselē, 23.5.2018

COM(2018) 335 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā elastīguma pārskatīšanu

{SWD(2018) 270 final}


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā elastīguma pārskatīšanu

Komisija 2015. gada 13. janvārī iesniedza paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” 1 . Tajā sniegti jauni norādījumi par to, kā piemērot spēkā esošos Stabilitātes un izaugsmes pakta (“pakts”) noteikumus, lai stiprinātu saikni starp jaunās Komisijas ekonomikas trīsvirzienu stratēģijas galvenajām prioritātēm, proti, investīcijām, strukturālajām reformām un fiskālo atbildību, nolūkā atbalstīt nodarbinātību un izaugsmi, kā arī labāk ņemt vērā ekonomiskā stāvokļa izmaiņas. Komisijas jaunie skaidrojumi tika plaši apspriesti ar dalībvalstīm. Rezultātā tika publicēta kopēja nostāja, par ko vienojās Ekonomikas un finanšu komiteja (EFK) un ko ECOFIN padome apstiprināja 2016. gada 12. februārī.

Kopīgi saskaņotās nostājas par elastīgumu 2.2. un 5. iedaļā noteikts, ka Komisijai līdz 2018. gada jūnija beigām jāpārskata jauno skaidrojumu efektivitāte. Pārskatīšanā jo īpaši jāpievēršas diviem galvenajiem elementiem, proti, fiskālo centienu modulācijas efektivitātei ekonomikas cikla laikā, kā arī elastīguma piemērošanai attiecībā uz strukturālajām reformām un investīcijām. Tehniskajā pielikumā sniegti aprēķini un vajadzīgie dati, kas ir šīs pārskatīšanas konstatējumu pamatā.

1. Atgādinājums par elastīguma galvenajiem elementiem saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu

2015. gada janvāra paziņojums tika pieņemts laikā, kad Eiropa sāka atgūties no ekonomikas recesijas, kas sākās 2008. gadā, taču atlabšana joprojām bija vāja un nestabila, ar lielām atšķirībām valstu starpā. Konkrētāk, bezdarba līmenis saglabājās nemainīgi augsts, privātās un publiskās investīcijas bija nelielas un vairākās dalībvalstīs bija augsts parāda līmenis krīzes rezultātā. Inflācijas līmenis saglabājās zems un ievērojami zemāks par Eiropas Centrālās bankas izvirzīto mērķi.

Šajos apstākļos Komisijas paziņojums un kopīgi saskaņotā nostāja sniedza darbības norādījumus par to, kā spēkā esošos noteikumus piemērot atbildīgā, diferencētā un izaugsmei labvēlīgā veidā.

Skaidrojumi attiecas tikai uz pakta preventīvo daļu, kuras mērķis ir vidējā termiņā garantēt stabilu budžeta stāvokli visās dalībvalstīs. Komisija atbalstīja un atkārtoti apstiprināja šo fiskālās atbildības pamatprincipu. Tajā pašā laikā Komisija pieļāva, ka dalībvalstīm ieteiktā budžeta korekcijas prasība atšķiras atkarībā no i) izmaiņām ekonomikas vidē un ii) nepieciešamības veicināt strukturālās reformas un publiskās investīcijas.

Budžeta korekcijas modulācija ekonomikas cikla laikā tika atspoguļota tā sauktajā “prasību matricā” (turpmāk vienkārši “matrica”). Tas nozīmē, ka lielāki fiskālie centieni ir vajadzīgi dalībvalstīs, kurās ir ekonomikas uzplaukums un/vai augsts valsts parāda līmenis, turpretim mazāki fiskālie centieni ir nepieciešami dalībvalstīs, kurās ir ekonomikas lejupslīde un/vai zems valsts parāda līmenis (skatīt ielaidumu).

Tika noteikta nepieciešamās fiskālās korekcijas pagaidu un ierobežota mazināšana, lai atbalstītu strukturālās reformas un investīcijas. Pakts ļauj dalībvalstij novirzīties no stabila budžeta stāvokļa (vai konverģences uz to), lai segtu īstermiņa izmaksas saistībā ar strukturālo reformu īstenošanu, kam būs ilgtermiņa atdeve.  2 Šī ir tā sauktā “strukturālo reformu klauzula”. Dalībvalsts fiskālā līkne var ņemt vērā arī ievērojamas publiskās investīcijas, ko veic valsts līmenī, bet līdzfinansē Savienība. Šī ir tā sauktā “investīciju klauzula”. Attiecībā uz abām klauzulām ir noteikti aizsargpasākumi, lai elastīgumu līdzsvarotu ar vajadzību saglabāt fiskālo piesardzību. Ielaidumā ir sniegta papildu informācija par abu klauzulu darbību.

Ielaidums: 2015. gada janvāra paziņojuma galvenie elementi

2015. gada 13. janvāra paziņojumā ir divi galvenie komponenti. Tas sniedz norādes par elastīguma piemērošanu Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā, lai i) ņemtu vērā ekonomikas cikliskās svārstības un ii) dotu iespēju veikt strukturālās reformas un investīcijas. 

Nepieciešamo budžeta korekciju cikliskā modulācija

Gada nepieciešamās fiskālās korekcijas apmēru nosaka tā sauktā “prasību matrica”. Matricā sniegts nepieciešamās ikgadējās korekcijas sīks sadalījums, ņemot vērā ekonomikas ciklu, parāda līmeni un ilgtspējas vajadzības katrā dalībvalstī un ekonomikas attīstības virzienu.

Ekonomikas ciklu galvenokārt atspoguļo izlaides starpība, t. i., starpība starp faktisko un potenciālo izlaidi. Jo lielāka ir pozitīvā (negatīvā) izlaides starpība, jo lielāka (mazāka) ir vajadzīgā korekcija. Nelabvēlīgam vispārējam fiskālajam stāvoklim ir nepieciešama ātrāka fiskālā korekcija, jo īpaši, ja ir apdraudēta fiskālā stabilitāte vai parāda attiecība pret IKP pārsniedz Līguma atsauces vērtību – 60 % no IKP.

Elastīgums nolūkā veicināt strukturālās reformas un investīcijas

Pakta preventīvā daļa pieļauj vajadzīgo elastīgumu noteikumos, neapdraudot fiskālo atbildību. Attiecībā uz strukturālajām reformām un investīcijām tas izpaužas kā fiskāla pielaide (tehniski tā ir īslaicīga novirze no vidēja termiņa mērķa vai virzības uz tā sasniegšanu) atbilstīgi to īstermiņa ietekmei uz budžetu.

Gan strukturālajām reformām, gan investīcijām jābūt tādām, kas pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā un palielina iespējamo izaugsmi. Strukturālajām reformām jābūt būtiskām, un tās pilnībā jāīsteno. Investīcijām lielā mērā jābūt Savienības līdzfinansētām, bet tiek ņemta vērā tikai valsts finansētā daļa.

Abām klauzulām gan attiecībā uz strukturālajām reformām, gan investīcijām piemēro aizsargpasākumus, lai saglabātu fiskālo piesardzību. Piemēram, tās var piemērot tikai vienu reizi korekciju periodā virzībā uz stabilu budžeta stāvokli. Klauzulu izmantošanas rezultātā nedrīkstētu pārsniegt deficīta robežvērtību 3 % apmērā no IKP, un attiecībā uz minēto robežvērtību būtu jāsaglabā drošības rezerve. Investīciju klauzulas piemērošanai dalībvalstis var pieteikties tikai ekonomikas lejupslīdes laikā. Turklāt publisko investīciju kopsumma nedrīkstētu samazināties.

2. Pārskatīšanas galvenie konstatējumi

Saskaņā ar Komisijai piešķirto mandātu pārskatīšana sniedz atbildes uz diviem galvenajiem jautājumiem. Pirmais jautājums ir, vai matrica, kurā konkretizēta ikgadējā fiskālā korekcija, ir tiešām ļāvusi modulēt nepieciešamo fiskālo korekciju ekonomikas cikla laikā. Otrais jautājums ir, vai papildu elastīgums efektīvi ļauj veikt vairāk strukturālo reformu un investīciju. Pārskatīšanas svarīgākos konstatējumus (pilnu analīzi skatīt pielikumā) var apkopot šādi.

Nepieciešamo budžeta korekciju cikliskā modulācija ir bijusi efektīva. Matrica kopš 2015. gada ir kalpojusi par pamatu budžeta korekciju prasības noteikšanai un kvantificēšanai konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, ko Komisija ierosinājusi saistībā ar Eiropas pusgadu. Matricas dizains veicina nepieciešamo fiskālo centienu reālu modulāciju atbilstīgi ekonomikas ciklam un valsts parāda līmenim dalībvalstīs. Minētā modulācija nesamazina nepieciešamās fiskālās korekcijas standarttempu. Tādējādi tā atbalsta stabila budžeta stāvokļa sasniegšanu vidējā termiņā un veicina parāda samazināšanu apmierinošā tempā.

Kopš 2015. gada strukturālo reformu un/vai investīciju klauzulas izmantošanai ir pieteikušās četras dalībvalstis: Itālija, Latvija, Lietuva un Somija attiecībā uz strukturālo reformu; Itālija un Somija attiecībā uz investīcijām. Gandrīz puse dalībvalstu būtu bijušas tiesīgas pieteikties strukturālo reformu klauzulas izmantošanai, bet nepieprasīja to. Investīciju klauzulas izmantošanu ievērojami ierobežoja nosacījums, ka, lai to piemērotu, dalībvalstī jābūt ekonomikas lejupslīdei. Dažām dalībvalstīm ierobežojoša ir izrādījusies arī nepieciešamība trīs gadus ievērot drošības rezervi pret budžeta deficīta maksimālo robežu, kas ir 3 %.

Reformu un investīciju pozitīvā ietekme uz fiskālo stabilitāti atklājas ilgākā laikposmā nekā tas, uz ko attiecas šī pārskatīšana. Tāpat jāatzīmē, ka ir sarežģīti precīzi izvērtēt ietekmi uz publisko investīciju apjomu.

3. Secinājums: jaunā pieeja darbojās un bija veiksmīga

Kopumā pārskatīšana liecina, ka ir lielā mērā sasniegti Komisijas paziņojuma un kopīgi saskaņotās nostājas par elastīgumu galvenie mērķi. Tie nodrošina paredzamu un pārredzamu sistēmu, kas Komisijai deva iespēju pakta spēkā esošos noteikumus piemērot konkrētām valstīm pielāgotā un līdzsvarotā veidā. Pirmajā gada ziņojumā 3 , ko sniegusi Eiropas Fiskālā padome, arī norādīts uz līdzsvarotu pakta īstenošanu.

Saskaņā ar paktu atļautais elastīgums deva iespēju panākt labu līdzsvaru starp mērķi nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku un stabilizēt ekonomiku. Eiropas Komisijas 2018. gada pavasara prognoze liecina, ka kopš 2016. gada valsts parāds un deficīts ir samazinājies, savukārt ekonomiskā aktivitāte ir palielinājusies (1. un 2. attēls).

Attiecībā uz nākotni cikliskā modulācija mudina dalībvalstis palielināt fiskālo konsolidāciju uzplaukuma laikā, lai palielinātu mūsu tautsaimniecību noturību. Ar ekonomikas izaugsmi Eiropā jau piekto gadu pēc kārtas ir pienācis laiks veidot fiskālās rezerves, kas ļautu automātiskajiem stabilizatoriem pilnībā pildīt savu uzdevumu nākamajā lejupslīdē un mazināt ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu. Tas ir steidzami, jo pēdējā laikā fiskālās situācijas uzlabojumus daudzās dalībvalstīs lielā mērā ir veicinājis pozitīvais darījumdarbības cikls un valsts parāda līmenis vairākās dalībvalstīs joprojām ir tuvu tā vēsturiskajam maksimālajam līmenim.

1. attēls. Publisko finanšu attīstība un reālā izaugsme ES-28

Avots: Eiropas Komisijas 2018. gada pavasara prognoze.

2. attēls. Publisko finanšu attīstība un reālā izaugsme eurozonā

Avots: Eiropas Komisijas 2018. gada pavasara prognoze.

(1)

COM(2015)12 final.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkts.

(3)

Eiropas Fiskālā padome, 2017. gada ziņojums, 2017. gada 15. novembris.

Top