Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R1986

Komisijas Regula (ES) 2017/1986 (2017. gada 31. oktobris), ar kuru attiecībā uz 16. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ. )

C/2017/7104

OJ L 291, 9.11.2017, p. 1–62 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1986/oj

9.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 291/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1986

(2017. gada 31. oktobris),

ar kuru attiecībā uz 16. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiskie standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2016. gada 13. janvārī publicēja 16. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Noma”. Šā standarta mērķis ir uzlabot finanšu pārskatu sniegšanu par nomas līgumiem.

(3)

16. SFPS pieņemšana nozīmē secīgus grozījumus šādos standartos vai standartu interpretācijās: 1. SFPS, 3. SFPS, 4. SFPS, 7. SFPS, 9. SFPS, 13. SFPS, 15. SFPS, 1. starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS), 2. SGS, 7. SGS, 12. SGS, 16. SGS, 21. SGS, 23. SGS, 32. SGS, 37. SGS, 38. SGS, 39. SGS, 40. SGS, 41. SGS, Starptautiskās Finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 1. un 12. interpretācija, Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) 29. un 32. interpretācija.

(4)

Apspriešanā ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu tika gūts apliecinājums tam, ka šis 16. SFPS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

a)

16. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Noma” iekļauj, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

b)

1. SGS, 2. SGS, 7. SGS, 12. SGS, 16. SGS, 21. SGS, 23. SGS, 32. SGS, 37. SGS, 38. SGS, 39. SGS, 40. SGS, 41. SGS, 1. SFPS, 3. SFPS, 4. SFPS, 7. SFPS, 9. SFPS, 13. SFPS, 15. SFPS, SFPIK 1. un 12. interpretāciju un PIK 29. un 32. interpretāciju groza saskaņā ar 16. SFPS, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2019. gada 1. janvārī vai pēc tam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).


PIELIKUMS

16. starptautiskais finanšu pārskatu standarts

Noma

16. starptautiskais finanšu pārskatu standarts Noma

MĒRĶIS

1.

Šajā standartā izklāstīti nomas atzīšanas, novērtēšanas, uzrādīšanas un informācijas atklāšanas principi. Tā mērķis ir nodrošināt, ka nomnieki un iznomātāji sniedz attiecīgo informāciju tādā veidā, kas patiesi sniedz informāciju par šiem darījumiem. Šī informācija ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt ietekmi, kāda nomai ir uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu.

2.

Piemērojot šo standartu, uzņēmums ņem vērā līgumu noteikumus un visus būtiskos faktus un apstākļus. Uzņēmums konsekventi piemēro šo standartu līgumiem ar līdzīgām iezīmēm un līdzīgos apstākļos.

DARBĪBAS JOMA

3.

Uzņēmums šo standartu piemēro visām nomām, tostarp lietošanas tiesību aktīvu nomai apakšnomā, izņemot:

a)

nomas par minerālu, naftas, dabasgāzes un līdzīgu neatjaunojamo resursu izpēti vai lietošanu;

b)

nomnieka turējumā esošu bioloģisko aktīvu, uz kuriem attiecas 41. SGS Lauksaimniecība, nomu;

c)

vienošanās par pakalpojumu koncesiju, uz kuru attiecas 12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju;

d)

iznomātāja piešķirtas intelektuālā īpašuma licences, uz kurām attiecas 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem;

e)

nomnieka turējumā esošas tiesības saskaņā ar licences līgumiem, uz kuriem attiecas 38. SGS Nemateriālie aktīvi, attiecībā uz, piemēram, kinofilmām, videoierakstiem, lugām, manuskriptiem, patentiem un autortiesībām.

4.

Nomnieks var, taču tam nav pienākuma, piemērot šo standartu to nemateriālu aktīvu nomai, kas nav minēti 3. punkta e) apakšpunktā.

ATBRĪVOJUMI ATTIECĪBĀ UZ ATZĪŠANU (B3.–B8. PUNKTS)

5.

Nomnieks var izvēlēties nepiemērot 22.–49. punkta prasības:

a)

īstermiņa nomai;

b)

nomai, kuras pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību (atbilstoši B3.–B8. punktā aprakstītajam).

6.

Ja nomnieks izvēlas nepiemērot 22.–49. punkta prasības īstermiņa nomai vai nomai, kuras pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību, nomnieks ar šo nomu saistītos nomas maksājumus atzīst kā izdevumus pēc lineārās metodes nomas termiņa laikā vai pēc citas sistemātiskas metodes. Nomnieks piemēro citu sistemātisku metodi, ja attiecīgā metode labāk atspoguļo nomnieka saimniecisko labumu gūšanas modeli.

7.

Ja nomnieks uzskaita īstermiņa nomu, piemērojot 6. punktu, nomnieks uzskata nomu par jaunu nomu šā standarta izpratnē, ja:

a)

tiek veikts nomas grozījums; vai

b)

notiek jebkādas nomas termiņa izmaiņas (piemēram, nomnieks izmanto iespēju, kuru iepriekš nebija ņēmis vērā, nosakot nomas termiņu).

8.

Izvēli attiecībā uz īstermiņa nomu izdara pa pamatā esošo aktīvu klasēm, uz kurām attiecas lietošanas tiesības. Pamatā esošo aktīvu klase ir pēc būtības līdzīgu un uzņēmuma darbībā līdzīgi izmantotu pamatā esošu aktīvu grupa. Izvēli attiecībā uz nomu, kuras pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību, var izdarīt katrai nomai atsevišķi.

NOMAS IDENTIFICĒŠANA (B9.–B33. PUNKTS)

9.

Noslēdzot līgumu, uzņēmums izvērtē, vai līgums ir noma vai ietver nomu. Līgums ir noma vai ietver nomu, ja līgums piešķir tiesības kontrolēt identificēta aktīva izmantošanu noteiktu laika periodu apmaiņā pret atlīdzību. Standarta B9.–B31. punktā sniegti norādījumi, kā izvērtēt to, vai līgums ir noma vai ietver nomu.

10.

Laika periodu var izteikt identificētā aktīva lietošanas daudzuma vienībās (piemēram, atbilstoši ražošanas vienību skaitam, kuru izgatavošanā tiks izmantota iekārta).

11.

Uzņēmums atkārtoti izvērtē, vai līgums ir noma vai satur to, vienīgi tad, ja tiek grozīti līguma noteikumi.

Līguma sastāvdaļu nošķiršana

12.

Attiecībā uz līgumu, kas ir noma vai ietver nomu, uzņēmums katru līgumā iekļauto nomas sastāvdaļu uzskaita kā nomu atsevišķi no līguma sastāvdaļām, kas nav noma, ja vien uzņēmums neizmanto 15. punktā noteikto praktisko paņēmienu. Standarta B32.–B33. punktā sniegti norādījumi līguma sastāvdaļu nošķiršanai.

Nomnieks

13.

Attiecībā uz līgumu, kas ietver nomas sastāvdaļu un vienu vai vairākas papildu nomas sastāvdaļas vai sastāvdaļas, kas nav noma, nomnieks līgumā iekļauto atlīdzību sadala uz katru nomas sastāvdaļu, pamatojoties uz nomas sastāvdaļas relatīvo atsevišķo cenu un sastāvdaļu, kas nav noma, atsevišķo cenu kopsummu.

14.

Nomas sastāvdaļu un sastāvdaļu, kas nav noma, relatīvo atsevišķo cenu nosaka, pamatojoties uz cenu, ko iznomātājs vai līdzīgs piegādātājs atsevišķi noteiktu uzņēmumam par šo sastāvdaļu vai tai līdzīgu sastāvdaļu. Ja vērā ņemamu atsevišķo cenu nevar nekavējoties noteikt, nomnieks atsevišķo cenu nosaka, maksimāli izmantojot pieejamo informāciju.

15.

Praktisku iemeslu dēļ nomnieks var izvēlēties pa pamatā esošo aktīvu klasēm nenodalīt sastāvdaļas, kas nav noma, no nomas sastāvdaļām, un tā vietā uzskaitīt katru nomas sastāvdaļu un saistītās sastāvdaļas, kas nav noma, kā vienotu nomas sastāvdaļu. Nomnieks nepiemēro šo praktisko paņēmienu iegultiem atvasinātajiem instrumentiem, kas atbilst 9. SFPS Finanšu instrumenti 4.3.3. punkta kritērijiem.

16.

Ja netiek izmantots 15. punktā minētais praktiskais paņēmiens, nomnieks sastāvdaļas, kas nav noma, uzskaita, piemērojot citus piemērojamos standartus.

Iznomātājs

17.

Attiecībā uz līgumu, kas satur nomas sastāvdaļu un vienu vai vairākas papildu nomas sastāvdaļas vai sastāvdaļas, kas nav noma, līgumā noteikto atlīdzību iznomātājs sadala, piemērojot 15. SFPS 73.–90. punktu.

NOMAS TERMIŅŠ (B34.–B41. PUNKTS)

18.

Uzņēmums par nomas termiņu nosaka nomas neatceļamo periodu kopā ar:

a)

periodiem, uz kuriem attiecas iespēja pagarināt nomu, ja pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju izmantos; un

b)

periodiem, uz kuriem attiecas iespēja izbeigt nomu, ja pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju neizmantos.

19.

Izvērtējot, vai ir pietiekami pamatoti uzskatīt, ka nomnieks izmantos iespēju pagarināt nomu vai neizmantos iespēju izbeigt nomu, uzņēmums apsver visus būtiskos faktus un apstākļus, kas nomniekam rada ekonomisko stimulu izmantot iespēju pagarināt nomu vai neizmantot iespēju izbeigt nomu, kā minēts B37.–B40. punktos.

20.

Nomnieks atkārtoti izvērtē, vai ir pietiekami pamatoti uzskatīt, ka tas izmantos iespēju pagarināt nomu vai neizmantos iespēju izbeigt nomu, iestājoties būtiskam notikumam vai būtiskām apstākļu izmaiņām, kas:

a)

atrodas nomnieka kontrolē; un

b)

ietekmē to, vai ir pamatota pārliecība, ka nomnieks izmantos iespēju, kas iepriekš nav bijusi iekļauta tā nomas termiņa novērtējumā, vai neizmantot iespēju, kura iepriekš ir bijusi iekļauta tā nomas termiņa novērtējumā (kā minēts B41. punktā).

21.

Uzņēmums pārskata nomas termiņu, ja notiek izmaiņas nomas neatceļamajā periodā. Piemēram, nomas neatceļamais periods mainīsies, ja:

a)

nomnieks izmanto iespēju, kas iepriekš nav bijusi iekļauta nomnieka veiktajā nomas termiņa novērtējumā;

b)

nomnieks neizmanto iespēju, kas iepriekš ir bijusi iekļauta nomnieka veiktajā nomas termiņa novērtējumā;

c)

iestājas gadījums, kas saskaņā ar līgumu liek nomniekam izmantot iespēju, kas iepriekš nav bijusi iekļauta nomnieka veiktajā nomas termiņa novērtējumā; vai

d)

iestājas gadījums, kas saskaņā ar līgumu liedz nomniekam izmantot iespēju, kas iepriekš ir bijusi iekļauta nomnieka veiktajā nomas termiņa novērtējumā.

NOMNIEKS

Atzīšana

22.

Sākuma datumā nomnieks atzīst lietošanas tiesību aktīvu un nomas saistības.

Novērtējums

Sākotnējā novērtēšana

Lietošanas tiesību aktīva sākotnējā novērtēšana

23.

Sākuma datumā nomnieks novērtē lietošanas tiesību aktīvu pēc tā izmaksām.

24.

Lietošanas tiesību aktīva izmaksas veido:

a)

nomas saistību sākotnējā novērtējuma summa, kā minēts 26. punktā;

b)

jebkuri nomas maksājumi, kas izdarīti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas veicināšanas maksājumus;

c)

jebkuras sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās nomniekam; un

d)

to izmaksu aplēse, kas nomniekam radīsies no pamatā esošā aktīva nojaukšanas un likvidācijas, tā atrašanās vietas atjaunošanas vai pamatā esošā aktīva atjaunošanas nomas noteikumos noteiktajā stāvoklī, izņemot, ja minētās izmaksas rodas, ražojot krājumus. Nomniekam par šīm izmaksām rodas saistības sākuma datumā vai kā pamatā esošā aktīva izmantošanas sekas noteiktā periodā.

25.

Nomnieks atzīst 24. punkta d) apakšpunktā minētās izmaksas kā daļu no lietošanas tiesību aktīva izmaksām tad, kad tam rodas saistības par šīm izmaksām. Nomnieks piemēro 2. SGS Krājumi izmaksām, kas ir radušās noteiktā periodā, izmantojot lietošanas tiesību aktīvu, lai šajā periodā ražotu krājumus. Saistības par šādām izmaksām, kas uzskaitītas, piemērojot šo standartu vai 2. SGS, atzīst un novērtē, piemērojot 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.

Nomas saistību sākotnējā novērtēšana

26.

Sākuma datumā nomnieks nomas saistības novērtē kā šajā datumā nenomaksāto nomas maksājumu pašreizējo vērtību. Nomas maksājumus diskontē, izmantojot nomā ietverto procentu likmi, ja to ir iespējams viegli noteikt. Ja šo likmi nav iespējams viegli noteikt, nomnieks izmanto nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi.

27.

Sākuma datumā nomas maksājumi, ko iekļauj nomas saistību novērtējumā, ietver šādus maksājumus par tiesībām lietot pamatā esošo aktīvu nomas termiņa laikā, kas nav samaksāti sākuma datumā:

a)

fiksētos nomas maksājumus (ieskaitot pēc būtības fiksētos nomas maksājumus, kā minēts B42. punktā), atskaitot saņemamos nomas veicināšanas maksājumus;

b)

mainīgos nomas maksājumus, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes un sākotnēji tikuši novērtēti, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā (kā minēts 28. punktā);

c)

summas, kas nomniekam būtu jāmaksā kā atlikušās vērtības garantijas;

d)

pirkšanas iespējas izmantošanas cenu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomnieks izmantos šo iespēju (izvērtē, ņemot vērā B37–B40. punktā minētos faktorus); un

e)

soda naudas maksājumus par nomas izbeigšanu, ja nomas termiņš atspoguļo, ka nomnieks izmanto iespēju izbeigt nomu.

28.

Mainīgi nomas maksājumi, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes saskaņā ar 27. punkta b) apakšpunktu, ir, piemēram, ar patēriņa cenu indeksu saistīti maksājumi, ar standarta procentu likmi (piemēram, LIBOR) saistīti maksājumi vai maksājumi, kas mainās, lai atspoguļotu izmaiņas tirgus nomas likmēs.

Turpmāka novērtēšana

Lietošanas tiesību aktīva turpmāka novērtēšana

29.

Pēc sākuma datuma nomnieks lietošanas tiesību aktīvu novērtē, piemērojot izmaksu modeli, izņemot, ja tas piemēro kādu no 34. un 35. punktā aprakstītajiem novērtēšanas modeļiem.

Izmaksu modelis

30.

Lai piemērotu izmaksu modeli, nomnieks novērtē lietošanas tiesību aktīvu tā izmaksās:

a)

atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās; un

b)

veicot korekcijas atbilstoši 36. punkta c) apakšpunktā noteiktajam nomas saistību atkārtotajam novērtējumam.

31.

Nomnieks, aprēķinot lietošanas tiesību aktīva nolietojumu, piemēro 16. SGS Pamatlīdzekļi nolietojuma prasības, ievērojot 32. punktā noteikto.

32.

Ja ar nomu īpašuma tiesības uz pamatā esošo aktīvu nomas termiņa beigās tiek nodotas nomniekam vai ja lietošanas tiesību aktīva izmaksas atspoguļo to, ka nomnieks izmantos pirkšanas iespēju, nomnieks amortizē lietošanas tiesību aktīvu no sākuma datuma līdz pamatā esošā aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām. Citos gadījumos nomnieks amortizē lietošanas tiesību aktīvu no sākuma datuma līdz lietošanas tiesību aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai nomas termiņa beigām, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

33.

Nomnieks piemēro 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās, lai noteiktu, vai lietošanas tiesību aktīva vērtība ir samazinājusies, un lai uzskaitītu identificētos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Citi novērtēšanas modeļi

34.

Ja nomnieks piemēro 40. SGS Ieguldījuma īpašums patiesās vērtības modeli savam ieguldījuma īpašumam, nomniekam patiesās vērtības modelis jāpiemēro arī lietošanas tiesību aktīviem, kas atbilst 40. SGS ieguldījuma īpašuma definīcijai.

35.

Ja lietošanas tiesību aktīvi ir saistīti ar pamatlīdzekļu klasi, kurai nomnieks piemēro 16. SGS pārvērtēšanas modeli, nomnieks var izvēlēties piemērot minēto pārvērtēšanas modeli visiem ar šo pamatlīdzekļu klasi saistītajiem lietošanas tiesību aktīviem.

Nomas saistību turpmāka novērtēšana

36.

Pēc sākuma datuma nomnieks novērtē nomas saistības:

a)

palielinot uzskaites vērtību, lai atspoguļotu nomas saistību procentus;

b)

samazinot uzskaites vērtību, lai atspoguļotu veiktos nomas maksājumus; un

c)

atkārtoti novērtējot uzskaites vērtību, lai atspoguļotu 39.–46. punktā noteikto atkārtoto vērtēšanu vai nomas grozījumus vai lai atspoguļotu pārskatītos pēc būtības fiksētos nomas maksājumus (skatīt B42. punktu).

37.

Procenti no nomas saistībām katrā periodā nomas termiņā ir summa, kas veido pastāvīgu periodisku procentu likmi attiecībā uz nomas saistību atlikumu. Periodiskā procentu likme ir 26. punktā aprakstītā diskonta likme vai attiecīgā gadījumā – 41. punktā, 43. punktā vai 45. punkta c) apakšpunktā aprakstītā pārskatītā diskonta likme.

38.

Pēc sākuma datuma nomnieks peļņā vai zaudējumos, ja izmaksas netiek iekļautas cita aktīva uzskaites vērtībā, piemērojot citus piemērojamos standartus, atzīst:

a)

nomas saistību procentus; un

b)

mainīgus nomas maksājumus, kas nav iekļauti nomas saistību novērtējumā tajā periodā, kurā iestājies notikums vai nosacījums, kas rada šo maksājumu pamatu.

Nomas saistību atkārtota vērtēšana

39.

Pēc nomas sākuma datuma nomnieks piemēro 40.–43. punktu, lai atkārtoti novērtētu nomas saistības nolūkā atspoguļot izmaiņas nomas maksājumos. Nomnieks nomas saistību atkārtota novērtējuma summu uzskaita kā lietošanas tiesību aktīva korekciju. Tomēr, ja lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība samazinās līdz nullei un nomas saistību novērtējumā notiek tālāka samazināšana, nomnieks atkārtotas novērtēšanas atlikušo summu atzīst kā peļņu vai zaudējumus.

40.

Nomnieks atkārtoti novērtē nomas saistības, diskontējot pārskatītos nomas maksājumus ar pārskatīto diskonta likmi, ja iestājas kāds no šādiem gadījumiem:

a)

mainās nomas termiņš atbilstoši 20.–21. punktā aprakstītajam. Nomnieks nosaka pārskatītos nomas maksājumus, pamatojoties uz pārskatīto nomas termiņu; vai

b)

mainās pamatā esošā aktīva pirkšanas iespējas novērtējums, ņemot vērā 20.–21. punktā minētos gadījumus un apstākļus saistībā ar pirkšanas iespēju. Nomnieks nosaka pārskatītos nomas maksājumus, lai atspoguļotu izmaiņas summās, kas maksājamas saskaņā ar pirkšanas iespēju.

41.

Piemērojot 40. punktu, nomnieks par pārskatīto diskonta likmi nosaka nomā ietverto procentu likmi uz atlikušo nomas termiņu, ja to ir iespējams noteikt nekavējoties, vai nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi atkārtotās vērtēšanas datumā, ja nomā ietverto procentu likmi nekavējoties noteikt nav iespējams.

42.

Nomnieks atkārtoti novērtē nomas saistības, diskontējot pārskatītos nomas maksājumus, ja iestājas kāds no šādiem gadījumiem:

a)

mainās summas, ko paredzēts maksāt saskaņā ar atlikušās vērtības garantiju. Nomnieks nosaka pārskatītos nomas maksājumus, lai atspoguļotu izmaiņas summās, kuras ir paredzēts maksāt saskaņā ar atlikušās vērtības garantiju;

b)

mainās nākotnes nomas maksājumi, jo ir mainījies indekss vai likme, ko lieto šo maksājumu noteikšanai, ieskaitot, piemēram, izmaiņu, ar ko atspoguļo tirgus nomas likmju izmaiņas pēc tirgus nomas pārskatīšanas. Nomnieks atkārtoti novērtē nomas saistības, lai atspoguļotu minētos pārskatītos nomas maksājumus, vienīgi tad, ja mainās naudas plūsma (t. i., kad stājas spēkā nomas maksājumu korekcija). Nomnieks nosaka pārskatītos nomas maksājumus atlikušajam nomas termiņam, pamatojoties uz pārskatītajiem līgumiskajiem maksājumiem.

43.

Piemērojot 42. punktu, nomnieks izmanto nemainītu diskonta likmi, izņemot, ja nomas maksājumu izmaiņas izriet no mainīgas procentu likmes izmaiņas. Šādā gadījumā nomnieks izmanto pārskatītu diskonta likmi, kas atspoguļo procentu likmes izmaiņas.

Nomas grozījumi

44.

Nomnieks nomas grozījumu uzskaita kā atsevišķu nomu, ja:

a)

grozījums paplašina nomas darbības jomu, papildinot to ar tiesībām lietot vienu vai vairākus pamatā esošos aktīvus; un

b)

atlīdzība par nomu pieaug par summu, kas ir samērota ar darbības jomas paplašināšanas atsevišķo cenu un ar jebkādām nepieciešamajām šīs atsevišķās cenas korekcijām, kuras atspoguļo konkrētā līguma apstākļus.

45.

Nomas grozījumam, ko neuzskaita kā atsevišķu nomu, nomnieks nomas grozījuma spēkā stāšanās datumā:

a)

sadala grozītajā līgumā noteikto atlīdzību, piemērojot 13.–16. punktu;

b)

nosaka grozītās nomas termiņu, piemērojot 18.–19. punktu; un

c)

atkārtoti novērtē nomas saistības, diskontējot pārskatītos nomas maksājumus ar pārskatīto diskonta likmi. Par pārskatīto diskonta likmi nosaka nomā ietverto procentu likmi par atlikušo nomas termiņu, ja to ir iespējams noteikt nekavējoties, vai nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi grozījuma spēkā stāšanās datumā, ja nomā ietverto procentu likmi nekavējoties noteikt nav iespējams.

46.

Nomas grozījumam, ko neuzskaita kā atsevišķu nomu, nomnieks nomas saistību atkārtotu novērtēšanu uzskaita:

a)

samazinot lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtību, lai atspoguļotu pilnīgu vai daļēju nomas izbeigšanu nomas grozījumiem, kas samazina nomas darbības jomu. Nomnieks jebkurus ieņēmumus vai zaudējumus, kas ir saistīti ar pilnīgu vai daļēju nomas izbeigšanu, iekļauj peļņā vai zaudējumos;

b)

izdarot atbilstošu lietošanas tiesību aktīva korekciju pārējiem nomas grozījumiem.

Uzrādīšana

47.

Nomnieks finansiālā stāvokļa pārskatā vai piezīmēs norāda:

a)

lietošanas tiesību aktīvus atsevišķi no citiem aktīviem. Ja nomnieks finansiālā stāvokļa pārskatā lietošanas tiesību aktīvus neuzrāda atsevišķi, nomnieks:

i)

iekļauj lietošanas tiesību aktīvus tajā pašā postenī, kurā tiktu uzrādīti attiecīgie pamatā esošie aktīvi, ja uz tiem būtu īpašuma tiesības; un

ii)

norāda, kuros finansiālā stāvokļa pārskata posteņos ietverti šie lietošanas tiesību aktīvi.

b)

nomas saistības atsevišķi no citām saistībām. Ja nomnieks finanšu stāvokļa pārskatā nomas saistības neuzrāda atsevišķi, nomnieks norāda, kurā finansiālā stāvokļa pārskata postenī ir iekļautas šīs saistības.

48.

47. punkta a) apakšpunkta prasība neattiecas uz lietošanas tiesību aktīviem, kas atbilst ieguldījuma īpašuma definīcijai un kurus finansiālā stāvokļa pārskatā uzrāda kā ieguldījuma īpašumu.

49.

Peļņas vai zaudējumu un citu visaptverošo ienākumu pārskatā nomnieks procentu izdevumus par nomas saistībām uzrāda atsevišķi no lietošanas tiesību aktīva nolietojuma izmaksām. Nomas saistību procentu izdevumi ir daļa no finansēšanas izmaksām, kas atbilstoši 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana 82. punkta b) apakšpunktam peļņas vai zaudējumu un citu visaptverošo ienākumu pārskatā jāuzrāda atsevišķi.

50.

Naudas plūsmas pārskatā nomnieks klasificē:

a)

naudas maksājumus par nomas saistību pamatsummas daļu – kā finansēšanas darbību;

b)

naudas maksājumus par nomas saistību procentu daļu, samaksātajiem procentiem piemērojot 7. SGS Naudas plūsmas pārskati; un

c)

īstermiņa nomas maksājumus, maksājumus par zemas vērtības aktīvu nomu un mainīgos nomas maksājumus, kas nav iekļauti nomas saistības aprēķinos, – kā pamatdarbību.

Informācijas atklāšana

51.

Informācijas atklāšanas mērķis ir panākt, lai nomnieks piezīmēs atklātu informāciju, kura kopā ar finansiālā stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā sniegto informāciju ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt nomas ietekmi uz nomnieka finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu. 52.–60. punktā ir noteiktas prasības šā mērķa sasniegšanai.

52.

Nomnieks informāciju par tā nomas attiecībām, kurās tas ir nomnieks, atklāj savos finanšu pārskatos vienā piezīmē vai atsevišķā sadaļā. Tomēr nomniekam nav atkārtoti jānorāda informācija, kas jau ir iekļauta citur finanšu pārskatos, ja šī informācija ir iekļauta ar savstarpēju norādi vienā piezīmē vai atsevišķā sadaļā par nomas attiecībām.

53.

Nomnieks par pārskata periodu atklāj šādas summas:

a)

lietošanas tiesību aktīvu nolietojuma izmaksas pa pamatā esošo aktīvu klasēm;

b)

procentu izdevumi par nomas saistībām;

c)

ar īstermiņa nomu saistīti izdevumi, kas uzskaitīti, piemērojot 6. punktu. Šajos izdevumos neiekļauj izdevumus, kas ir saistīti ar nomu, kuras termiņš ir viens mēnesis vai mazāk;

d)

ar zemas vērtības aktīvu nomu saistītos izdevumus, kas uzskaitīti, piemērojot 6. punktu. Šajos izdevumos neiekļauj izdevumus, kas saistīti ar 53. punkta c) apakšpunktā iekļauto zemas vērtības aktīvu īstermiņa nomu;

e)

ar mainīgajiem nomas maksājumiem saistīti izdevumi, kas nav iekļauti nomas saistību novērtējumā;

f)

ienākumi no lietošanas tiesību aktīvu apakšnomas;

g)

par nomām izejošo naudas plūsmu kopsumma;

h)

papildinājumi lietošanas tiesību aktīviem;

i)

ienākumi vai zaudējumi, kas radušies no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumiem; un

j)

lietošanas tiesību aktīvu uzskaites vērtība pārskata perioda beigās pa pamatā esošo aktīvu klasēm.

54.

Nomnieks 53. punktā noteikto atklājamo informāciju sniedz tabulas veidā, izņemot, ja cits formāts ir tam piemērotāks. Atklātajās summās jāiekļauj izmaksas, ko nomnieks ir iekļāvis cita aktīva uzskaites vērtībā pārskata periodā.

55.

Nomnieks atklāj tā saistību summu par īstermiņa nomām, kas uzskaitītas, piemērojot 6. punktu, ja to īstermiņa nomu portfelis, kuru tas uzņēmies, pārskata perioda beigās atšķiras no to īstermiņa nomu portfeļa, uz kuru attiecas 53. punkta c) apakšpunkta piemērošanas rezultātā atklātie izdevumi par īstermiņa nomu.

56.

Ja lietošanas tiesību aktīvi atbilst ieguldījuma īpašuma definīcijai, nomnieks piemēro 40. SGS informācijas atklāšanas prasības. Šādā gadījumā nomniekam par šiem lietošanas tiesību aktīviem nav jāatklāj 53. punkta a), f), h) vai j) apakšpunktā noteiktā informācija.

57.

Ja nomnieks novērtē lietošanas tiesību aktīvus pēc pārvērtētajām summām, piemērojot 16. SGS, nomnieks par šiem lietošanas tiesību aktīviem atklāj 16. SGS 77. punktā noteikto informāciju.

58.

Nomnieks nomas saistību dzēšanas termiņa analīzi uzrāda, piemērojot 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana 39. un B11. punktu, atsevišķi no citu finanšu saistību dzēšanas termiņa analīzes.

59.

Papildus 53.–58. punkta prasībām informācijas atklāšanai nomnieks atklāj papildu kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par tā nomas darbībām, kas ir nepieciešama, lai izpildītu 51. punkta informācijas atklāšanas prasības (kā minēts B48. punktā). Minētā papildu informācija var ietvert (bet neaprobežojas ar) informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt:

a)

nomnieka nomas darbību būtību;

b)

nākotnes izejošās naudas plūsmas, kurām potenciāli var tikt pakļauts nomnieks un kuras nav atspoguļotas nomas saistību novērtējumā. Minētais ietver iespējamu risku, kas rodas no:

i)

mainīgiem nomas maksājumiem (kā minēts B49. punktā);

ii)

pagarināšanas un izbeigšanas iespējām (kā minēts B50. punktā);

iii)

atlikušās vērtības garantijām (kā minēts B51. punktā); un

iv)

vēl nesāktas nomas, ko uzņēmies nomnieks.

c)

ar nomu noteiktos ierobežojumus vai pienākumus; un

d)

pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumus (kā minēts B52. punktā).

60.

Nomnieks, kurš īstermiņa nomu vai zemas vērtības aktīvu nomu uzskaita, piemērojot 6. punktu, atklāj informāciju par to.

IZNOMĀTĀJS

Nomas klasifikācija (B53.–B58. punkts)

61.

Iznomātājskatru savu nomu klasificē kā operatīvo nomu vai finanšu nomu.

62.

Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja ar to nodod būtībā visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas pamatā esoša aktīva īpašuma tiesībām. Nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja tā nenodod būtībā visus riskus un atlīdzības saistībā ar pamatā esoša aktīva īpašuma tiesībām.

63.

Darījuma būtība, nevis līguma forma nosaka, vai noma ir finanšu noma vai operatīvā noma. Piemēri, kuri atsevišķi vai apvienojumā parasti varētu liecināt, ka noma klasificējama kā finanšu noma, ir šādi:

a)

ar nomu īpašuma tiesības uz pamatā esošu aktīvu tiek nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

b)

nomniekam ir iespēja nopirkt pamatā esošu aktīvu par cenu, kura varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad šādu iespēju var izmantot, un nomas sākuma datumā pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka šī iespēja tiks izmantota;

c)

nomas termiņš ietver aktīva saimnieciskās izmantošanas laika lielāko daļu pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

d)

sākuma datumā nomas maksājumu pašreizējā vērtība atbilst vismaz būtībā visai pamatā esošā aktīva patiesajai vērtībai; un

e)

pamatā esošais aktīvs ir tik specifisks, ka tikai nomnieks to var lietot bez lielu izmaiņu veikšanas.

64.

Situācijas, kas atsevišķi vai apvienojumā arī varētu liecināt, ka noma klasificējama kā finanšu noma, ir šādas:

a)

ja nomnieks var atcelt nomu, iznomātāja zaudējumus saistībā ar nomas atcelšanu sedz nomnieks;

b)

ienākumi vai zaudējumi no atlikušās vērtības patiesās vērtības svārstībām ietekmē nomnieku (piemēram, nomas maksas atlaides veidā, kas vienāda ar lielāko daļu pārdošanas ieņēmumu nomas beigās); un

c)

nomnieks var turpināt nomas otru periodu par nomas maksu, kas ir būtiski zemāka par nomas maksu tirgū.

65.

Piemēri un rādītāji, kas minēti 63.–64. punktā, ne vienmēr ir pilnīgi. Ja no citām pazīmēm ir skaidrs, ka noma nenodod būtībā visus riskus un atlīdzības saistībā ar īpašuma tiesībām uz pamatā esošo aktīvu, noma tiek klasificēta kā operatīvā noma. Piemēram, tas var būt gadījumā, ja pamatā esošā aktīva īpašuma tiesības nomas beigās nodod apmaiņā pret mainīgu maksājumu, kas līdzvērtīgs tā attiecīgā brīža patiesajai vērtībai, vai tad, ja pastāv mainīgi nomas maksājumi, kā rezultātā iznomātājs nenodod būtībā visus šos riskus un atlīdzības.

66.

Nomu klasificē sākuma datumā, un to atkārtoti izvērtē tikai tad, ja veikts nomas grozījums. Aplēšu izmaiņas (piemēram, saimnieciskās izmantošanas laika aplēšu vai pamatā esošā aktīva atlikušās vērtības izmaiņas) vai apstākļu izmaiņas (piemēram, nomnieka saistību neizpilde) nav pamats tam, lai veiktu jaunu nomas klasifikāciju grāmatvedības nolūkā.

Finanšu noma

Atzīšana un novērtēšana

67.

Nomas sākuma datumā iznomātājs savā finansiālā stāvokļa pārskatā atzīst aktīvus, kurus tur saskaņā ar finanšu nomu, un uzrāda tos kā debitoru parādu summā, kas vienāda ar neto ieguldījumu nomā.

Sākotnējā novērtēšana

68.

Iznomātājs izmanto nomā ietverto procentu likmi, lai novērtētu neto ieguldījumu nomā. Apakšnomas gadījumā, ja apakšnomā ietverto procentu likmi nevar noteikt nekavējoties, starpiznomātājs var izmantot galvenajai nomai izmantoto diskonta likmi (koriģējot par jebkurām ar apakšnomu saistītajām sākotnējām tiešajām izmaksām), lai aprēķinātu neto ieguldījumu apakšnomā.

69.

Sākotnējās tiešās izmaksas, izņemot izmaksas, kas radušās ražotājiem vai tirgotājiem iznomātājiem, iekļauj neto ieguldījumu nomā sākotnējā novērtēšanā, un samazina nomas termiņa laikā uzskaitītos ienākumus. Nomā ietvertā procentu likme ir definēta tādā veidā, ka sākotnējās tiešās izmaksas ir automātiski iekļautas neto ieguldījumā nomā; tās nav nepieciešams pievienot atsevišķi.

Neto ieguldījumā nomā iekļauto nomas maksājumu sākotnējā novērtēšana

70.

Nomas sākuma datumā nomas maksājumi, ko iekļauj neto ieguldījumu nomā novērtējumā, ietver šādus maksājumus par tiesībām lietot pamatā esošo aktīvu nomas termiņa laikā, kas nav saņemti nomas sākuma datumā:

a)

fiksēti nomas maksājumi (ieskaitot pēc būtības fiksētos nomas maksājumus, kā minēts B42. punktā), atskaitot nomas veicināšanas maksājumus;

b)

mainīgie nomas maksājumi, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes un sākotnēji tikuši aprēķināti, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;

c)

jebkuras atlikušās vērtības garantijas, ko iznomātājam sniedzis nomnieks, ar nomnieku saistīta persona vai ar iznomātāju nesaistīta trešā puse, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju;

d)

pirkšanas iespējas izmantošanas cena, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomnieks izmantos šo iespēju (izvērtē, ņemot vērā B37. punktā minētos faktorus); un

e)

soda naudas maksājumi par nomas izbeigšanu, ja nomas termiņš atspoguļo to, ka nomnieks izmanto iespēju izbeigt nomu.

Ražotāji vai tirgotāji iznomātāji

71.

Ražotājs vai tirgotājs iznomātājs katrai no savām finanšu nomām tās sākuma datumā atzīst:

a)

ieņēmumus, kas ir pamatā esošā aktīva patiesā vērtība vai, ja tā ir zemāka, kā iznomātājam pienākošos nomas maksājumu pašreizējā vērtība, kas diskontēta pēc tirgus procentu likmes;

b)

pārdošanas izmaksas, kas ir pamatā esošā aktīva izmaksas vai uzskaites vērtība, ja tā ir atšķirīga, no kuras atņemta negarantētās atlikušās vērtības pašreizējā vērtība; un

c)

peļņu vai zaudējumus no pārdošanas (starpība starp pārdošanas ieņēmumiem un pārdošanas izmaksām) saskaņā ar tā ievēroto tiešās pārdošanas politiku, kam piemēro 15. SFPS. Ražotājs vai tirgotājs iznomātājs peļņu vai zaudējumus no finanšu nomas pārdošanas atzīst nomas sākuma datumā neatkarīgi no tā, vai iznomātājs nodod pamatā esošo aktīvu 15. SFPS noteiktajā kārtībā.

72.

Ražotāji vai tirgotāji bieži piedāvā klientiem izvēli – pirkt vai nomāt aktīvu. Ražotāja vai tirgotāja iznomātāja aktīva finanšu noma rada peļņu vai zaudējumus, kas ir ekvivalenti peļņai vai zaudējumiem, kuri rodas no pamatā esošā aktīva tiešas pārdošanas par parasto pārdošanas cenu, atspoguļojot piešķirtās apjoma vai tirdzniecības atlaides.

73.

Ražotāji vai tirgotāji iznomātāji dažreiz nosaka mākslīgi zemas procentu likmes, lai piesaistītu klientus. Šādas likmes izmantošana nozīmētu, ka iznomātājs atzīst pārlieku lielu daļu no kopējā ienākuma no darījuma tā sākuma datumā. Ja tiek noteiktas mākslīgi zemas procentu likmes, ražotājs vai tirgotājs iznomātājs peļņu no pārdošanas ierobežo atbilstoši tādai, kas tiktu piemērota, ja tiktu noteikta tirgus procentu likme.

74.

Ražotājs vai tirgotājs iznomātājs atzīst izmaksas saistībā ar finanšu nomas iegūšanu kā izdevumus nomas sākuma datumā, jo tie galvenokārt tiek saistīti ar ražotāja vai tirgotāja peļņas no pārdošanas veidošanu. Izmaksas, kas ražotājiem vai tirgotājiem iznomātājiem radušās saistībā ar finanšu nomas iegūšanu, neietilpst tiešo sākotnējo izmaksu definīcijā un līdz ar to netiek iekļautas neto ieguldījumos nomā.

Turpmāka novērtēšana

75.

Iznomātājs atzīst finanšu ienākumus nomas termiņā, pamatojoties uz modeli, kas atspoguļo pastāvīgu, periodisku atdeves rādītāju attiecībā uz iznomātāja neto ieguldījumu nomā.

76.

Iznomātāja mērķis ir sistemātiski un racionāli sadalīt finanšu ienākumus nomas termiņa laikā. Iznomātājs ar periodu saistītos nomas maksājumus attiecina pret bruto ieguldījumu nomā, lai samazinātu gan pamatsummu, gan nenopelnītos finanšu ienākumus.

77.

Iznomātājs neto ieguldījumam nomā piemēro 9. SFPS atzīšanas pārtraukšanas un vērtības samazināšanas noteikumus. Iznomātājs regulāri pārskata aplēstās negarantētās atlikušās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu bruto ieguldījumu nomā. Ja aprēķinātā negarantētā atlikusī vērtība ir samazinājusies, iznomātājs pārskata ienākumu sadalījumu nomas termiņa laikā un jebkuru samazinājumu attiecībā uz uzkrātajām summām atzīst nekavējoties.

78.

Iznomātājs, kas klasificē finanšu nomas aktīvu kā turētu pārdošanai (vai iekļauj atsavināšanas grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai), piemērojot 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības par aktīvu atskaitās saskaņā ar minēto standartu.

Nomas grozījumi

79.

Iznomātājs finanšu nomas grozījumu uzskaita kā atsevišķu nomu, ja ir izpildīti abi nosacījumi:

a)

grozījums paplašina nomas darbības jomu, papildinot to ar tiesībām lietot vienu vai vairākus pamatā esošos aktīvus; un

b)

atlīdzība par nomu pieaug par summu, kas ir samērota ar darbības jomas paplašināšanas atsevišķo cenu un ar jebkādām nepieciešamajām šīs atsevišķās cenas korekcijām, kuras atspoguļo konkrētā līguma apstākļus.

80.

Finanšu nomas grozījumu, ko neuzskaita kā atsevišķu nomu, iznomātājs uzskaita šādi:

a)

ja noma būtu klasificējama kā operatīvā noma tad, ja grozījums būtu bijis spēkā nomas sākuma datumā, iznomātājs:

i)

uzskaita nomas grozījumu kā jaunu nomu, sākot ar grozījuma spēkā stāšanās datumu; un

ii)

aprēķina pamatā esošā aktīva uzskaites vērtību kā neto ieguldījumu nomā tieši pirms nomas grozījuma spēkā stāšanās datuma.

b)

citos gadījumos iznomātājs piemēro 9. SFPS prasības.

Operatīvā noma

Atzīšana un novērtēšana

81.

Iznomātājs nomas maksājumus par operatīvo nomu atzīst kā ienākumus pēc lineārās metodes vai citas sistemātiskas metodes. Iznomātājs piemēro citu sistemātisku metodi, ja attiecīgā metode labāk atspoguļo no pamatā esošā aktīva izmantošanas gūtā saimnieciskā labuma samazināšanās modeli.

82.

Iznomātājs izmaksas, ieskaitot nolietojumu, kas radušās, gūstot nomas ienākumus, atzīst par izdevumiem.

83.

Iznomātājs sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās, iegūstot operatīvo nomu, pieskaita pamatā esošā aktīva uzskaites vērtībai un atzīst šīs izmaksas par izdevumiem nomas termiņā pēc tādas pašas metodes kā nomas ienākumus.

84.

Nolietojamu pamatā esošu aktīvu, uz kuriem attiecas operatīvā noma, nolietošanas politikai jāatbilst iznomātāja parastajai līdzīgu aktīvu nolietošanas politikai. Iznomātājs nolietojumu aprēķina saskaņā ar 16. un 38. SGS.

85.

Iznomātājs piemēro 36. SGS, lai noteiktu, vai pamatā esoša aktīva, uz kuru attiecas operatīvā noma, vērtība ir samazinājusies, un lai uzskaitītu identificētos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

86.

Ražotājs vai tirgotājs iznomātājs neatzīst pārdošanas peļņu, uzsākot operatīvo nomu, jo tā nav pārdošanas ekvivalents.

Nomas grozījumi

87.

Iznomātājs operatīvās nomas grozījumu uzskaita kā jaunu nomu no grozījuma spēkā stāšanās datuma, ar sākotnējo nomu saistītos iepriekš apmaksātos vai uzkrātos nomas maksājumus ņemot vērā kā daļu no nomas maksājumiem par jauno nomu.

Uzrādīšana

88.

Iznomātājs pamatā esošos aktīvus, uz kuriem attiecas operatīvā noma, savā finansiālā stāvokļa pārskatā atspoguļo atbilstīgi pamatā esošā aktīva būtībai.

Informācijas atklāšana

89.

Informācijas atklāšanas mērķis ir panākt, lai iznomātāji piezīmēs atklātu informāciju, kas kopā ar finansiālā stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā sniegto informāciju ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt nomas ietekmi uz iznomātāja finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu. 90.–97. punktā ir noteiktas prasības šā mērķa sasniegšanai.

90.

Iznomātājs par pārskata periodu atklāj šādas summas:

a)

finanšu nomai:

i)

peļņu vai zaudējumus no pārdošanas;

ii)

finanšu ienākumus no neto ieguldījumiem nomā; un

iii)

ar mainīgajiem nomas maksājumiem saistītos ienākumus, kas nav iekļauti novērtējumā par neto ieguldījumu nomā.

b)

operatīvajai nomai – nomas ieņēmumus, atsevišķi atklājot ienākumus, kas ir saistīti ar mainīgajiem nomas maksājumiem, kuri nav atkarīgi no indeksa vai likmes.

91.

Iznomātājs 90. punktā noteikto atklājamo informāciju sniedz tabulas veidā, izņemot, ja cits formāts ir tam piemērotāks.

92.

Iznomātājs atklāj papildu kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par tā nomas darbībām, kas ir nepieciešama, lai izpildītu 89. punkta informācijas atklāšanas prasības. Minētā papildu informācija ietver (bet neaprobežojas ar) informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem izvērtēt:

a)

iznomātāja nomas darbību būtību; un

b)

to, kā iznomātājs pārvalda risku, kas attiecas uz tiesībām, ko tas saglabā uz pamatā esošajiem aktīviem. Jo īpaši iznomātājs atklāj savu riska pārvaldības stratēģiju attiecībā uz tiesībām, ko tas saglabā uz pamatā esošajiem aktīviem, ieskaitot paņēmienus, ar kuriem iznomātājs samazina šo risku. Šādi paņēmieni var būt, piemēram, atpirkšanas līgumi, atlikušās vērtības garantijas vai mainīgi nomas maksājumi izmantošanai gadījumā, ja tiek pārsniegts noteikts ierobežojums.

Finanšu noma

93.

Iznomātājs par būtiskām izmaiņām neto ieguldījuma finanšu nomā uzskaites vērtībā sniedz kvalitatīvus un kvantitatīvus skaidrojums.

94.

Iznomātājs atklāj saņemamo nomas maksājumu dzēšanas termiņa analīzi, uzrādot nediskontētos nomas maksājumus, kas jāsaņem katru gadu, par vismaz katru no pirmajiem pieciem gadiem un kopējo summu par atlikušajiem gadiem. Iznomātājs salīdzina nediskontētos nomas maksājumus ar neto ieguldījumu nomā. Salīdzināšanā identificē nenopelnītos finanšu ienākumus, kas ir saistīti ar saņemamajiem nomas maksājumiem, un diskontēto negarantēto atlikušo vērtību.

Operatīvā noma

95.

Pamatlīdzekļu posteņiem, uz kuriem attiecas operatīvā noma, iznomātājs piemēro 16. SGS informācijas atklāšanas prasības. Piemērojot 16. SGS informācijas atklāšanas prasības, iznomātājs sadala katru pamatlīdzekļu klasi aktīvos, uz kuriem attiecas operatīvā noma, un aktīvos, uz kuriem neattiecas operatīvā noma. Attiecīgi iznomātājs nodrošina 16. SGS noteiktās informācijas atklāšanu par aktīviem, uz kuriem attiecas operatīvā noma (atbilstoši pamatā esošo aktīvu klasēm), atsevišķi no tā īpašumā esošajiem aktīviem, kurus tur un izmanto pats iznomātājs.

96.

Iznomātājs piemēro 36., 38., 40. un 41. SGS informācijas atklāšanas prasības piemēro aktīviem, uz kuriem attiecas operatīvā noma.

97.

Iznomātājs atklāj nomas maksājumu dzēšanas termiņa analīzi, uzrādot nediskontētos nomas maksājumus, kas jāsaņem katru gadu, par vismaz katru no pirmajiem pieciem gadiem un kopējo summu par atlikušajiem gadiem.

PĀRDOŠANAS AR SAŅEMŠANU ATPAKAĻ NOMĀ DARĪJUMI

98.

Ja uzņēmums (pārdevējs – nomnieks) nodod aktīvu citam uzņēmumam (pircējam – iznomātājam) un nomā šo aktīvu no pircēja – iznomātāja, gan pārdevējs – nomnieks, gan pircējs – iznomātājs nodošanas līgumu un nomu uzskaita, piemērojot 99.–103. punktu.

Izvērtēšana, vai aktīva nodošana ir pārdošana

99.

Lai noteiktu, vai aktīva nodošana ir uzskatāma par šā aktīva pārdošanu, uzņēmums piemēro 15. SFPS prasības, kuras nosaka, kad izpildes pienākums ir īstenots.

Aktīva nodošana ir pārdošana

100.

Ja aktīva nodošana, ko veic pārdevējs – nomnieks, atbilst 15. SFPS prasībām, lai to uzskaitītu kā aktīva pārdošanu:

a)

pārdevējs – nomnieks novērtē lietošanas tiesību aktīvu, kas rodas no saņemšanas atpakaļ nomā, kā daļu no iepriekšējās aktīva uzskaites vērtības, kas ir saistīta ar pārdevēja – nomnieka saglabātajām lietošanas tiesībām. Attiecīgi pārdevējs – nomnieks atzīst tikai to ienākumu vai zaudējumu summu, kas ir saistīta ar pircējam – iznomātājam nodotajām tiesībām;

b)

pircējs – iznomātājs uzskaita aktīva pirkumu, lietojot piemērojamos standartus, savukārt nomai piemēro šajā standartā iznomātājam noteiktās uzskaites prasības.

101.

Ja atlīdzības par aktīvu pārdošanu patiesā vērtība nav vienāda ar aktīva patieso vērtību vai ja nomas maksājumi neatbilst tirgus likmēm, uzņēmums veic šādas korekcijas, lai novērtētu ieņēmumus no pārdošanas pēc to patiesās vērtības:

a)

zem tirgus līmeņa esošus noteikumus uzskaita kā nomas maksājumu priekšapmaksu; un

b)

virs tirgus līmeņa esošus noteikumus uzskaita kā papildu finansējumu, ko pircējs – iznomātājs sniedz pārdevējam – nomniekam.

102.

Jebkādu varbūtējo 101. punktā paredzēto korekciju summas uzņēmums aprēķina, pamatojoties uz šādiem rādītājiem, atkarībā no tā, kurš no tiem nosakāms vieglāk:

a)

starpība starp pārdošanas atlīdzības patieso vērtību un aktīva patieso vērtību;

b)

starpība starp līgumisko nomas maksājumu pašreizējo vērtību un atbilstoši tirgus likmēm noteiktu nomas maksājumu pašreizējo vērtību.

Aktīva nodošana nav pārdošana

103.

Ja aktīva nodošana, ko veic pārdevējs – nomnieks, neatbilst 15. SFPS prasībām, lai to uzskaitītu kā aktīva pārdošanu:

a)

pārdevējs – nomnieks turpina atzīt nodoto aktīvu un atzīst finanšu saistību darījuma summas apmērā. Finanšu saistību uzskaiti veic, piemērojot 9. SFPS;

b)

pircējs – iznomātājs neatzīst nodoto aktīvu un atzīst finanšu aktīvu darījuma summas apmērā. Finanšu aktīvu uzskaiti veic, piemērojot 9. SFPS.

A pielikums

Terminu definīcijas

Šis pielikums ir standarta neatņemama sastāvdaļa.

Nomas sākuma datums (sākuma datums)

Datums, kurā iznomātājs pamatā esošo aktīvu dara pieejamu nomniekam tā lietošanai.

Saimnieciskās izmantošanas laiks

Vai nu laika periods, kurā plānots, ka aktīvs būs saimnieciski izmantojams vienam vai vairākiem lietotājiem, vai produkcijas vai līdzīgu vienību skaits, ko viens vai vairāki lietotāji ir paredzējuši iegūt no aktīva.

Grozījuma spēkā stāšanās datums

Datums, kad abas puses vienojas par nomas grozījumu.

Patiesā vērtība

Standartā iznomātājam noteikto uzskaites prasību piemērošanas vajadzībām – summa, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības starp informētām, ieinteresētām pusēm nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā.

Finanšu noma

Noma, kas nodod būtībā visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas pamatā esošā aktīva īpašuma tiesībām.

Fiksēti nomas maksājumi

Maksājumi, kurus nomnieks maksā iznomātājam par tiesībām lietot pamatā esošo aktīvu nomas termiņa laikā, izņemot mainīgus nomas maksājumus.

Bruto ieguldījums nomā

Summa, ko veido:

a)

nomas maksājumi, kas maksājami iznomātājam saskaņā ar finanšu nomu; un

b)

jebkura negarantētā atlikusī vērtība, kas uzkrājusies iznomātājam.

Nomas uzsākšanas datums (uzsākšanas datums)

Nomas līguma datums vai pušu vienošanās datums par nomas būtiskajiem noteikumiem un nosacījumiem atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

Sākotnējās tiešās izmaksas

Papildu izmaksas nomas iegūšanai, kas nebūtu radušās, ja noma nebūtu iegūta, izņemot izmaksas, kas ražotājam vai tirgotājam iznomātājam radušās saistībā ar finanšu nomu.

Nomā ietvertā procentu likme

Procentu likme, kuru piemērojot, a) nomas maksājumu un b) negarantētās atlikušās vērtības pašreizējā vērtība ir vienāda ar i) pamatā esošā aktīva patiesās vērtības un ii) iznomātāja sākotnējo tiešo izmaksu summu.

Noma

Līgums vai daļa no līguma, ar ko piešķir tiesības aktīvu (pamatā esošo aktīvu) izmantot noteiktu laika periodu apmaiņā pret atlīdzību.

Nomas veicināšanas maksājumi

Maksājumi, ko iznomātājs maksā nomniekam saistībā ar nomu, vai nomnieka izmaksu atlīdzināšana vai uzņemšanās no iznomātāja puses.

Nomas grozījums

Nomas darbības jomas vai nomas atlīdzības izmaiņas, kas nav bijušas daļa no sākotnējiem nomas noteikumiem un nosacījumiem (piemēram, viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu lietošanas tiesību piešķiršana vai atņemšana, vai līgumā noteiktā nomas termiņa pagarināšana vai saīsināšana).

Nomas maksājumi

Maksājumi, kurus nomnieks maksā iznomātājam saistībā ar tiesībām lietot pamatā esošo aktīvu nomas termiņa laikā un kuros ietilpst šādi maksājumi:

a)

fiksēti nomas maksājumi (ieskaitot pēc būtības fiksētos nomas maksājumus), atskaitot nomas veicināšanas maksājumus;

b)

mainīgi nomas maksājumi, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes;

c)

pirkšanas iespējas izmantošanas cena, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomnieks izmantos šo iespēju; un

d)

soda naudas maksājumi par nomas izbeigšanu, ja nomas termiņš atspoguļo, ka nomnieks izmanto iespēju izbeigt nomu.

Nomnieka nomas maksājumi ietver arī summas, kas nomniekam būtu jāmaksā kā atlikušās vērtības garantijas. Nomas maksājumi neietver maksājumus, ko attiecina uz līguma sastāvdaļām, kuras nav noma, ja vien nomnieks neizvēlas apvienot līguma sastāvdaļas, kuras nav noma, ar nomas sastāvdaļu un uzskaitīt tās kā vienotu nomas sastāvdaļu.

Iznomātājam nomas maksājumi ietver arī jebkuras atlikušās vērtības garantijas, ko iznomātājam sniedzis nomnieks, ar nomnieku saistīta persona vai ar iznomātāju nesaistīta trešā puse, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju. Nomas maksājumi neietver maksājumus, ko attiecina uz sastāvdaļām, kuras nav noma.

Nomas termiņš

Neatceļamais periods, kurā nomniekam ir tiesības lietot pamatā esošo aktīvu, kopā ar:

a)

periodiem, uz kuriem attiecas iespēja pagarināt nomu, ja pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju izmantos; un

b)

periodiem, uz kuriem attiecas iespēja izbeigt nomu, ja pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju neizmantos.

Nomnieks

Uzņēmums, kas iegūst tiesības lietot pamatā esošu aktīvu noteiktu laika periodu apmaiņā pret atlīdzību.

Nomnieka salīdzināmā aizņēmuma procentu likme

Procentu likme, kas nomniekam būtu jāmaksā, lai uz līdzīgu termiņu un ar līdzīgu nodrošinājumu aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami tāda aktīva pirkšanai, kura vērtība ir līdzīga lietošanas tiesību aktīvam līdzīgā saimnieciskajā vidē.

Iznomātājs

Uzņēmums, kas sniedz tiesības lietot pamatā esošu aktīvu noteiktu laika periodu apmaiņā pret atlīdzību.

Neto ieguldījums nomā

Bruto ieguldījums nomā, kas diskontēts ar nomā ietverto procentu likmi.

Operatīvā noma

Noma, kas nenodod būtībā visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas pamatā esošā aktīva īpašuma tiesībām.

Neobligāti nomas maksājumi

Maksājumi, ko nomnieks maksā iznomātājam par tiesībām lietot pamatā esošu aktīvu laika periodos, uz kuriem attiecas iespēja pagarināt vai izbeigt nomu un kuri nav iekļauti nomas termiņā.

Lietošanas periods

Kopējais laika periods, kurā aktīvs tiek lietots, lai pildītu līgumu ar klientu (ieskaitot laika periodus, kas nav secīgi).

Atlikušās vērtības garantija

Garantija, ko iznomātājam sniedz ar iznomātāju nesaistīta puse, par to, ka pamatā esoša aktīva vērtība (vai daļa no vērtības) nomas beigās būs vismaz noteiktas summas apmērā.

Lietošanas tiesību aktīvs

Aktīvs, kas atspoguļo nomnieka tiesības lietot pamatā esošu aktīvu uz nomas termiņu.

Īstermiņa noma

Noma, kuras nomas termiņš sākuma datumā ir 12 mēneši vai mazāk. Noma, kurā ietverta pirkšanas iespēja, nav īstermiņa noma.

Apakšnoma

Darījums, kurā nomnieks (“starpiznomātājs”) pamatā esošo aktīvu atkārtoti iznomā trešajai pusei, ja noma (“galvenā noma”) starp galveno iznomātāju un nomnieku paliek spēkā.

Pamatā esošais aktīvs

Aktīvs, uz kuru attiecas noma, ar kuru iznomātājs šā aktīva lietošanas tiesības piešķir nomniekam.

Nenopelnītie finanšu ienākumi

Starpība starp:

a)

bruto ieguldījumu nomā; un

b)

neto ieguldījumu nomā.

Negarantētā atlikusī vērtība

Pamatā esošā aktīva atlikušās vērtības daļa, kuras realizācija no iznomātāja puses nav droša vai kuru garantē vienīgi ar iznomātāju saistīta persona.

Mainīgi nomas maksājumi

Daļa no nomnieka iznomātājam veiktajiem maksājumiem par tiesībām izmantot pamatā esošo aktīvu nomas termiņā, kas mainās atkarībā no faktiem vai apstākļiem, kas iestājas pēc sākuma datuma, izņemot pagājušo laiku.

Citos standartos definētie termini, kas šajā standartā izmantoti tādā pašā nozīmē

Līgums

Tāda vienošanās starp divām vai vairākām pusēm, kas rada īstenojamas tiesības un pienākumus.

Lietderīgās lietošanas laiks

Laika periods, kurā uzņēmums paredzējis lietot aktīvu, vai produkcijas vai līdzīgu vienību skaits, ko uzņēmums paredzējis iegūt no aktīva.

B pielikums

Norādes par piemērošanu

Šis pielikums ir standarta neatņemama sastāvdaļa. Tajā aprakstīta 1.–103. punkta piemērošana, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.

Portfeļa piemērošana

B1

Šajā standartā precizēta uzskaites veikšana atsevišķam nomas līgumam. Tomēr praktiskos nolūkos uzņēmums šo standartu var piemērot nomas līgumu portfelim ar līdzīgām iezīmēm, ja uzņēmums pamatoti sagaida, ka ietekme, ko finanšu pārskatos radīs šā standarta piemērošana attiecīgajam portfelim, būtiski neatšķirsies no šā standarta piemērošanas atsevišķiem nomas līgumiem attiecīgajā portfelī. Veicot portfeļa uzskaiti, uzņēmums izmanto aplēses un pieņēmumus, kas atspoguļo portfeļa lielumu un sastāvu.

Līgumu apvienošana

B2

Piemērojot šo standartu, uzņēmums apvieno divus vai vairākus līgumus, kurus tas noslēdzis vienlaicīgi vai ar nelielu intervālu ar to pašu darījuma partneri (vai attiecīgā darījuma partnera saistītajām pusēm), un uzskaita līgumus kā vienu līgumu, ja ir izpildīts viens vai vairāki turpmāk minētie kritēriji:

a)

līgumi tiek apspriesti kā kopums ar kopējo komerciālo mērķi, kas nav saprotams, ja līgumi netiek ņemti vērā kopā;

b)

vienā līgumā noteiktās maksājamās atlīdzības summa ir atkarīga no cita līguma darbības rezultātiem vai cenas;

c)

tiesības izmantot pamatā esošus aktīvus, kas nodoti līgumos (vai noteiktas tiesības izmantot pamatā esošus aktīvus, kas nodoti katrā no šiem līgumiem) veido vienotu nomas sastāvdaļu, kā aprakstīts B32 punktā.

Atbrīvojums attiecībā uz atzīšanu: nomas līgumi, kuros ir zemas vērtības pamatā esošais aktīvs (5.–8. punkts)

B3

Izņemot gadījumus, kas norādīti B7 punktā, šis standarts ļauj nomniekam piemērot 6. punktu, lai uzskaitītu nomas līgumus, kuros ir zemas vērtības pamatā esošais aktīvs. Nomnieks izvērtē pamatā esoša aktīva vērtību, pamatojoties uz jauna aktīva vērtību, neatkarīgi no nomātā aktīva vecuma.

B4

Izvērtējums par to, vai pamatā esošais aktīvs ir zemas vērtības, tiek veikts absolūtā izteiksmē. Zemas vērtības aktīvu noma atbilst 6. punktā noteiktās grāmatvedības metodes kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai šie nomas līgumi ir nomniekam būtiski. Izvērtējumu neietekmē nomnieka lielums, veids vai apstākļi. Tādējādi paredzams, ka dažādi nomnieki nonāks pie vienādiem secinājumus par to, vai konkrētais pamatā esošais aktīvs ir zemas vērtības.

B5

Pamatā esošais aktīvs var būt zemas vērtības tikai tad, ja:

a)

nomnieks var gūt labumu no pamatā esošā aktīva izmantošanas atsevišķi vai kopā ar citiem resursiem, kas nomniekam ir viegli pieejami; un

b)

pamatā esošais aktīvs nav lielā mērā atkarīgs no citiem aktīviem vai tieši savstarpēji saistīts ar tiem.

B6

Pamatā esoša aktīva noma neatbilst zemas vērtības aktīva nomas kritērijiem, ja aktīva būtība ir tāda, ka tad, kad aktīvs ir jauns, tas parasti nav zemas vērtības. Piemēram, automobiļu nomu nevarētu uzskatīt par zemas vērtības aktīvu nomu, jo jauns automobilis parasti nav ar zemu vērtību.

B7

Ja nomnieks nodod aktīvu apakšnomā vai plāno nodot aktīvu apakšnomā, galvenā noma neskaitās zemas vērtības aktīva noma.

B8

Zemas vērtības pamatā esošo aktīvu piemēri var ietvert planšetdatorus un personālos datorus, mazas biroja mēbeļu vienības un tālruņus.

Nomas identificēšana (9.–11. punkts)

B9

Lai izvērtētu, vai līgums nodod tiesības uz laiku kontrolēt kāda identificēta aktīva izmantošanu (skatīt B13–B20 punktu), uzņēmums izvērtē, vai visā lietošanas periods klientam ir abas turpmāk minētās tiesības:

a)

tiesības iegūt būtībā visus saimnieciskos labumus no identificētā aktīva izmantošanas (kā aprakstīts B21.–B23. punktā); un

b)

tiesības noteikt identificētā aktīva lietošanu (kā aprakstīts B24–B30 punktā).

B10

Ja klientam ir tiesības kontrolēt identificētā aktīva lietošanu tikai daļā no līguma darbības termiņa, līgums paredz nomu par šo termiņa daļu.

B11

Līgumu saņemt preces vai pakalpojumus var noslēgt kopīga struktūra vai kopīgas struktūras vārdā, kā definēts 11. SFPS Kopīgas struktūras. Šādā gadījumā kopīga struktūra līgumā tiek uzskatīta par klientu. Tādējādi izvērtējot, vai šāds līgums ietver nomu, uzņēmumam jāizvērtē, vai kopīgai struktūrai ir tiesības kontrolēt identificēto aktīvu visā lietošanas periodā.

B12

Uzņēmums izvērtē, vai līgums paredz katras potenciālās atsevišķās nomas sastāvdaļas nomu. Skatīt B32 punkta norādījumus par atsevišķām nomas sastāvdaļām.

Identificēts aktīvs

B13

Aktīvs parasti tiek identificēts, to skaidri norādot līgumā. Tomēr aktīvu var identificēt, netieši precizējot to brīdī, kad aktīvs kļūst pieejams klienta lietošanai.

Svarīgas aizstāšanas tiesības

B14

Pat ja aktīvs ir norādīts, klientam nav tiesību izmantot identificēto aktīvu, ja piegādātājam ir svarīgas tiesības aizstāt aktīvu visā lietošanas periodā. Piegādātāja tiesības aizstāt aktīvu ir svarīgas tikai tad, ja pastāv abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

piegādātājs spēj aizstāt alternatīvus aktīvus visā lietošanas periodā (piemēram, klients nevar liegt piegādātājam aizvietot aktīvu, un alternatīvie aktīvi ir viegli pieejami piegādātājam, vai piegādātājs tos var nodrošināt saprātīgā laika periodā); un

b)

piegādātājs varētu gūt saimniecisku labumu no savu aktīvu aizstāšanas tiesību īstenošanas (t. i., saimnieciskais labums no aktīva aizstāšanas pārsniedz izmaksas, kas saistītas ar aktīva aizstāšanu).

B15

Ja piegādātājam ir tiesības vai pienākums aizstāt aktīvu tikai konkrētā datumā vai konkrēta notikuma norisināšanās datumā vai pēc tā, piegādātāja aizstāšanas tiesības nav svarīgas, jo piegādātājam nav iespējams aizstāt alternatīvus aktīvus visā lietošanas periodā.

B16

Uzņēmuma novērtējums par to, vai piegādātāja aizstāšana tiesības ir svarīgas, ir balstīts uz faktiem un apstākļiem līguma uzsākšanās brīdī, un tas izslēdz apsvērumus par nākotnes notikumiem, kas līguma uzsākšanas brīdī netiek uzskatīti par ticamiem. Nākotnes notikumu piemēri, kas līguma uzsākšanas brīdī netiek uzskatīti par ticamiem un tādējādi būtu jāizslēdz no vērtēšanas, ietver turpmāk minēto:

a)

vienošanās ar nākotnes klientu par aktīva lietošanas par maksu virs tirgus likmes;

b)

jaunu tehnoloģiju ieviešana, kas nav būtiski attīstīta līguma uzsākšanas brīdī;

c)

būtiska atšķirība starp klienta veiktu aktīva lietošanas vai aktīva veiktspēju, un aktīvu lietošanu vai veiktspēju, kas uzskatīta par ticamu līguma uzsākšanas brīdī; un

d)

būtiska atšķirība starp aktīva tirgus cenu tā izmantošanas laikā un tirgus cenu, kas uzskatīta par ticamu līguma uzsākšanas brīdī.

B17

Ja aktīvs atrodas klienta telpās vai citviet, izmaksas, kas saistītas ar aizstāšanu, parasti ir augstākas nekā tad, ja tas atrodas piegādātāja telpās, un tāpēc, visticamāk, pārsniedz ieguvumus, kas saistīti ar aktīva aizstāšanu.

B18

Piegādātāja tiesības vai pienākums aizstāt aktīvu remonta un tehniskas apkopes laikā, ja aktīvs nedarbojas pienācīgi vai ja kļuvis pieejams tehnisks atjauninājums, neliedz klientam tiesības izmantot identificēto aktīvu.

B19

Ja klients nevar viegli noteikt, vai piegādātājam ir svarīgas aizstāšanas tiesības, klients pieņem, ka aizvietošana tiesības nav svarīgas.

Aktīvu daļas

B20

Aktīva kapacitātes daļa ir identificēts aktīvs, ja tas ir fiziski atšķirīgs (piemēram, ēkas grīda). Kapacitāte vai cita aktīva daļa, kas nav fiziski atšķirīgs (piemēram, optiskā kabeļa kapacitātes daļa), nav identificēts aktīvs, ja vien tas būtībā neatspoguļo visu aktīva kapacitāti un tādējādi nenodrošina klientam tiesības saņemt visus saimnieciskos labumus no aktīva izmantošanas.

Tiesības iegūt saimniecisko labumu no izmantošanas

B21

Lai kontrolētu identificēta aktīva izmantošanu, klientam ir nepieciešamas tiesības iegūt būtībā visus saimnieciskos labumus no aktīva lietošanas visā lietošanas periodā (piemēram, ekskluzīvas aktīva lietošanas tiesības visā šajā periodā). Klients var saņemt saimnieciskos labumus no aktīva lietošanas tieši vai netieši daudzos veidos, piemēram, izmantojot, turot vai nododot aktīvu apakšnomā. Saimnieciskie labumi no aktīva lietošanas iekļauj tā primāro produkciju un blakusproduktus (tostarp iespējamās naudas plūsmas, kas izriet no šiem objektiem), un citus saimnieciskos labumus no aktīva izmantošanas, kas varētu tikt iegūti no komerciāla darījuma ar trešo personu.

B22

Izvērtējot tiesības iegūt būtībā visus saimnieciskos labumus no aktīva lietošanas, uzņēmums ņem vērā tos saimnieciskos labumus, kuri izriet no aktīva izmantošanas atbilstīgi noteiktām klienta tiesībām lietot aktīvu (skatīt B30 punktu). Piemēram:

a)

ja līgums ierobežo mehāniskā transportlīdzekļa izmantošanu tikai kādā konkrētā teritorijā lietošanas periodā, uzņēmums ņem vērā saimnieciskos labumus no mehāniskā transportlīdzekļa izmantošanas tikai minētajā teritorijā, un ne ārpus tās;

b)

ja līgums nosaka, ka klients lietošanas periodā var vadīt transportlīdzekli tikai konkrētu jūdžu skaitu, uzņēmums ņem vērā saimnieciskos labumus no mehāniskā transportlīdzekļa izmantošanas tikai atļautā nobraukuma ietvaros, un ne ārpus tā.

B23

Ja līgumā noteikts, ka klientam kā atlīdzība ir jāmaksā piegādātājam vai citai pusei daļa no naudas plūsmām, kas iegūtas no aktīva izmantošanas, šīs naudas plūsmas, ko izmaksā kā atlīdzību, tiek uzskatītas par daļu no saimnieciskajiem labumiem, ko klients saņem no aktīva izmantošanas. Piemēram, ja klientam jāmaksā piegādātājam procenti no pārdošanas saistībā ar tirdzniecības telpu izmantošanu kā atlīdzība par šo izmantošanu, šī prasība neliedz klientam tiesības iegūt būtībā visus saimnieciskos labumus no tirdzniecības telpu izmantošanas. Tas ir tādēļ, ka naudas plūsmas, kas rodas no minētās pārdošanas, tiek uzskatītas par saimnieciskajiem labumiem, ko klients saņem no tirdzniecības telpu izmantošanas, no kura daļu tas pēc tam samaksā piegādātājam kā atlīdzību par tiesībām izmantot minēto vietu.

Tiesības noteikt izmantošanu

B24

Klientam ir tiesības noteikt identificēta aktīva izmantošanu visā lietošanas periodā tikai tad, ja pastāv kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

klientam ir tiesības noteikt to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiek izmantots visā lietošanas periodā (atbilstoši B25–B30 punktā minētajam); vai

b)

attiecīgi lēmumi par to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiek izmantots, ir iepriekš noteikti un:

i)

klientam ir tiesības darboties ar aktīvu (vai norīkot citus darboties ar aktīvu viņa noteiktā veidā) visā lietošanas periodā, un piegādātājam nav tiesību mainīt šos izmantošanas norādījumus; vai

ii)

klients ir izstrādājis aktīvu (vai specifiskus aktīva aspektus) tādā veidā, kas iepriekš nosaka to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiks izmantots visā lietošanas periodā.

Kā un kādam nolūkam aktīvu izmanto

B25

Klientam ir tiesības noteikt to, kā un kādā nolūkā aktīvu izmanto, ja līgumā noteikto izmantošanas tiesību ietvaros tas var mainīt to, kā un kādā nolūkā visā izmantošanas laikā aktīvs tiek izmantots. Veicot šo izvērtējumu, uzņēmums ņem vērā lēmumu pieņemšanas tiesības, kas ir visbūtiskākās aktīva izmantošanas veida un nolūka maiņai visā izmantošanas laikā. Lēmumu pieņemšanas tiesības ir būtiskas, ja tās ietekmē saimniecisko labumu, kas izriet no aktīva izmantošanas. Lēmumu pieņemšanas tiesības, kas ir visbūtiskākās, dažādiem līgumiem var būt atšķirīgas atkarībā no aktīva veida un līguma noteikumiem.

B26

Tādu lēmumu pieņemšanas tiesību piemēri, kas atkarībā no apstākļiem atbilstīgi noteiktām klienta izmantošanas tiesībām piešķir tiesības mainīt to, kā un kādā nolūkā aktīvu izmanto, ir šādi:

a)

tiesības mainīt aktīva saražotās produkcijas veidu (piemēram, tiesības lemt, vai izmantot transportēšanas konteineru preču pārvadājumiem vai uzglabāšanai, vai tiesības lemt par preču tirdzniecības telpās pārdoto preču kopumu);

b)

tiesības mainīt to, kad tiek ražota produkcija (piemēram, tiesības lemt par to, kad tiks izmantota tehnikas vienība vai elektrostacija);

c)

tiesības mainīt to, kur produkcija tiek ražota (piemēram, tiesības lemt par kravas automašīnas vai kuģa galamērķi, vai tiesības lemt par to, kur tiek izmantota iekārta); un

d)

tiesības mainīt to, vai produkcija tiek ražota, un tiesības mainīt šīs produkcijas daudzumu (piemēram, tiesības lemt, vai elektrostacijā ražot enerģiju, un cik daudz enerģijas tajā saražot).

B27

Tādu lēmumu pieņemšanas tiesību piemēri, kas nepiešķir tiesības mainīt to, kā un kādam nolūkam aktīvs tiek izmantots, piemēri ietver tiesības, kas attiecas vienīgi uz darbošanos ar aktīvu vai tā uzturēšanu. Šādas tiesības var būt klientam vai piegādātājam. Lai gan tādas tiesības kā tiesības darboties ar aktīvu vai to uzturēt bieži ir būtiskas efektīvai aktīva izmantošanai, tās neietver tiesības noteikt to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiek izmantots, un tās bieži ir atkarīgas no lēmumiem par to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiek izmantots. Taču tiesības darboties ar aktīvu var piešķirt klientam tiesības noteikt aktīva izmantošanu, ja ir iepriekš noteikti attiecīgie lēmumi par to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiek izmantots (skatīt B24. punkta b) apakšpunkta i) daļu).

Lēmumi, ko nosaka lietošanas perioda laikā un pirms tā

B28

Attiecīgie lēmumi par to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiek izmantots, var tikt iepriekš noteikti vairākos veidos. Piemēram, attiecīgos lēmumus var iepriekš noteikt tas, kā aktīvs ir izstrādāts, vai līgumiski ierobežojumi attiecībā uz aktīva izmantošanu.

B29

Izvērtējot, vai klientam ir tiesības noteikt aktīva izmantošanu, uzņēmums ņem vērā tikai tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz aktīva izmantošanu tā lietošanas perioda laikā, ja vien klients nav izstrādājis aktīvu (vai specifiskus aktīva aspektus), kā tas aprakstīts B24. punkta b) apakšpunkta ii) daļā. Līdz ar to, ja vien nepastāv B24. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minētie apstākļi, uzņēmums neņem vērā lēmumus, kas ir iepriekš noteikti pirms lietošanas perioda. Piemēram, ja klients pirms lietošanas perioda var precizēt tikai aktīva produkciju, klientam nav tiesību noteikt minētā aktīva izmantošanu. Spēja līgumā precizēt produkciju pirms lietošanas perioda bez citām lēmumu pieņemšanas tiesībām attiecībā uz aktīva izmantošanu sniedz klientam tādas pašas tiesības kā jebkuram pasūtītājam, kas iegādājas preces vai pakalpojumus.

Aizsargājošas tiesības

B30

Līgumā var būt iekļauti noteikumi un nosacījumi, kas paredzēti, lai aizsargātu piegādātāja intereses attiecībā uz minēto aktīvu vai citiem aktīviem, lai aizsargātu savus darbiniekus, vai lai nodrošinātu piegādātāja atbilstību tiesību aktiem vai noteikumiem. Tie ir aizsargājošo tiesību piemēri. Piemēram, līgumā var būt i) precizēta maksimālā aktīva izmantošana vai ierobežojumi attiecībā uz to, kur vai kad klients aktīvu var izmantot, ii) prasība klientam ievērot konkrētu ekspluatācijas praksi, vai iii) prasība klientam informēt piegādātāju par izmaiņām aktīva izmantošanas veidā. Aizsargājošas tiesības parasti nosaka klienta izmantošanas tiesību darbības jomu, bet atsevišķi neierobežo klienta tiesības noteikt aktīva izmantošanu.

B31

Šī shēma var palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt, vai līgums ir nomas līgums vai ietver nomu.

Image Teksts attēlu

Līguma sastāvdaļu nošķiršana (12.–17. punkts)

B32

Tiesības izmantot pamatā esošu aktīvu ir atsevišķs nomas līguma elements, ja pastāv abi nosacījumi:

a)

nomnieks var gūt saimnieciskus labumus no pamatā esošā aktīva izmantošanas atsevišķi vai kopā ar citiem resursiem, kas nomniekam ir viegli pieejami. Viegli pieejamie resursi ir preces vai pakalpojumi, ko (iznomātājs vai citi piegādātāji) pārdod vai iznomā atsevišķi, vai resursi, ko nomnieks jau ir ieguvis (no iznomātāja vai citu darījumu vai pasākumu rezultātā); un

b)

pamatā esošais aktīvs nav lielā mērā atkarīgs no citiem līgumā ietvertajiem pamatā esošajiem aktīviem, un nav arī lielā mērā savstarpēji saistīts ar tiem. Piemēram, tas, ka nomnieks varētu izlemt nenomāt pamatā esošo aktīvu, būtiski neietekmējot savas tiesības izmantot citus līgumā ietvertos pamatā esošos aktīvus, varētu norādīt, ka pamatā esošais aktīvs nav lielā mērā atkarīgs no minētajiem citiem pamatā esošiem aktīviem vai lielā mērā savstarpēji saistīts ar tiem.

B33

Līgums var ietvert summu, kas nomniekam jāmaksā par darbībām un izdevumiem, ar kuriem prece vai pakalpojums netiek nodots nomniekam. Piemēram, iznomātājs kopējā summā var iekļaut maksu par tādiem administratīvajiem uzdevumiem vai citām izmaksām, kas tam rodas saistībā ar nomu, ar kuriem prece vai pakalpojums netiek nodots nomniekam. Šādas summas neveido atsevišķu līguma sastāvdaļu, bet tiek uzskatītas par daļu no kopējās atlīdzības, kas tiek noteikta attiecībā uz atsevišķi identificētām līguma sastāvdaļām.

Nomas termiņš (18.–21. punkts)

B34

Nosakot nomas termiņu un izvērtējot nomas neatceļamā perioda garumu, uzņēmums piemēro līguma definīciju un nosaka laika periodu, kurā līgums ir izpildāms. Noma vairs nav izpildāma tad, ja nomniekam un iznomātājam katram ir tiesības izbeigt nomas līgumu bez otras puses atļaujas, nosakot vien nenozīmīgu sodu.

B35

Ja tikai nomniekam ir tiesības izbeigt nomas līgumu, šīs tiesības uzskata par nomnieka iespēju izbeigt atlikušo nomu, ko uzņēmums ņem vērā, nosakot nomas termiņu. Ja tikai iznomātājam ir tiesības izbeigt nomas līgumu, tad nomas neatceļamais periods ietver laika posmu, uz kuru attiecas iespēja izbeigt nomas līgumu.

B36

Nomas termiņš sākas sākuma datumā un ietver jebkurus periodus, kuros iznomātājs piešķīris nomniekam atbrīvojumu no nomas maksas.

B37

Nomas sākuma datumā uzņēmums izvērtē, vai var pamatoti uzskatīt, ka nomnieks izmantos iespēju pagarināt nomas līgumu vai iegādāsies pamatā esošu aktīvu, vai neizmantos iespēju izbeigt nomas līgumu. Uzņēmums ņem vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, kas rada ekonomisko stimulu nomniekam izmantot vai neizmanto iespēju, tostarp paredzamās izmaiņas faktos un apstākļos no sākuma datuma līdz iespējas izmantošanas datumam. Vērā ņemamo faktoru piemēri ietver, bet neaprobežojas ar turpmāk minēto:

a)

līguma noteikumi un nosacījumi par papildu periodiem salīdzinājumā ar tirgus likmēm, piemēram:

i)

maksājumu summa par nomu jebkurā papildu periodā;

ii)

jebkura mainīgā maksājuma summa par nomu vai citas iespējamo maksājumu summas, piemēram, maksājumi, kas izriet no līguma izbeigšanas soda un atlikušās vērtības garantijām; un

iii)

noteikumi un nosacījumi iespējām, kas ir izmantojamas pēc sākotnējo papildu periodu beigām (piemēram, pirkuma iespēja, kas ir īstenojama pagarinājuma perioda beigās par likmi, kas šobrīd ir zemāka par tirgus likmi);

b)

tādi veikti (vai par kuriem paredzams, ka tie tiks veikti) nozīmīgi nomātā īpašuma uzlabojumi līguma darbības laikā, kuri, paredzams, sniegs nozīmīgus saimnieciskos labumus nomniekam, kad kļūs iespējams pagarināt vai izbeigt nomas līgumu, vai iegādāties pamatā esošo aktīvu;

c)

izmaksas, kas saistītas ar nomas līguma izbeigšanu, piemēram, pārrunu izmaksas, pārvietošanas izmaksas, nomnieka vajadzībām piemērota cita pamatā esošā aktīva, noteikšanas izmaksas, jauna aktīva integrēšanas izmaksas nomnieka darbībā vai līguma attiecību izbeigšanas sodi un līdzīgas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar pamatā esošā aktīva atdošanu līgumā noteiktā stāvoklī vai līgumā norādītajā vietā;

d)

attiecīgā pamatā esošā aktīva nozīme nomnieka darbībā, ņemot vērā, piemēram, to, vai pamatā esošais aktīvs ir specializēts aktīvs, pamatā esošā aktīva atrašanās vietu, un piemērotu alternatīvu pieejamību; un

e)

līguma nosacījumi, kas saistīti ar minētās iespējas izmantošanu (t. i., ja iespēju var īstenot tikai tad, ja ir izpildīti viens vai vairāki nosacījumi), un varbūtība, ka šādi apstākļi pastāv.

B38

Iespēju pagarināt vai izbeigt nomas līgumu var apvienot ar vienu vai vairākām citām līguma pazīmēm (piemēram, atlikušās vērtības garantija), piemēram, ka nomnieks garantē iznomātājam minimālo vai fiksēto naudas atdevi, kas būtībā ir tāda pati neatkarīgi no tā, vai tiek īstenotas izvēles tiesības. Šādos gadījumos un neraugoties uz norādījumiem, kas minēti B42 punktā par pēc būtības fiksētiem nomas maksājumiem, uzņēmums pieņem, ka var pamatoti uzskatīt, ka nomnieks izmantos iespēju pagarināt nomas līgumu vai neizmantos iespēju izbeigt nomas līgumu.

B39

Jo īsāks ir nomas neatceļamais periods, jo ticamāk, ka nomnieks izmantos iespēju pagarināt nomas līgumu vai neizmantos iespēju izbeigt nomas līgumu. Tas ir tādēļ, ka izmaksas, kas saistītas ar aizvietojoša aktīva iegūšanu, iespējams, ir proporcionāli augstākas, ja nomas neatceļamais periods ir īsāks.

B40

Nomnieka iepriekšējā prakse attiecībā uz laikposmu, kurā tas parasti izmantojis konkrēta veida aktīvus (nomātus vai īpašumā esošus), un šādas rīcības ekonomiskais pamatojums var sniegt informāciju, kas ir noderīga, lai izvērtētu, vai var pamatoti uzskatīt, ka nomnieks izmantos vai neizmantos iespēju. Piemēram, ja nomnieks konkrētu laika posmu parasti ir izmantojis konkrēta veida aktīvus vai ja nomnieks bieži ir izmantojis konkrēta veida pamatā esošu aktīvu nomu, nomnieks ņem vērā šādas iepriekšējas prakses ekonomisko pamatojumu, novērtējot, vai ir pamatoti izmantot minēto aktīvu nomas iespēju.

B41

20. punktā noteikts, ka nomnieks pēc sākuma datuma atkārtoti izvērtē nomas termiņu gadījumā, ja iestājas nozīmīgs notikums vai rodas nozīmīgas izmaiņas apstākļos, kas ir nomnieka kontrolē un ietekmē jautājumu par to, vai var pamatoti uzskatīt, ka nomnieks izmantos iespēju, kas nav bijusi iepriekš ietverta nomas termiņa noteikšanā, vai neizmantos iespēju, kura iepriekš bijusi ietverta tā nomas termiņa noteikšanā. Nozīmīgi notikumi vai izmaiņas apstākļos ietver, piemēram, turpmāk minēto:

a)

nozīmīgi nomātā īpašuma uzlabojumi, kuri nomas sākuma datumā nebija paredzami un par kuriem sagaidāms, ka tie sniegs nozīmīgus saimnieciskos labumus nomniekam brīdī, kad kļūs iespējams pagarināt vai pārtraukt nomas līgumu, vai iegādāties pamatā esošu aktīvu;

b)

nozīmīgas pamatā esoša aktīva izmaiņas vai pielāgošana, kas nomas sākuma datumā nebija paredzamas;

c)

pamatā esoša aktīva apakšnomas uzsākšana uz laiku, kas pārsniedz iepriekš noteikto nomas termiņu; un

d)

nomnieka saimnieciskās darbības lēmums, kas ir tieši saistīts ar iespējas izmantošanu vai neizmantošanu (piemēram, lēmums pagarināt papildu aktīva nomas termiņu, atsavināt alternatīvu aktīvu vai atsavināt uzņēmuma struktūrvienību, kurā lietošanas tiesību aktīvs tika izmantots).

Pēc būtības fiksēti nomas maksājumi (27. punkta a) apakšpunkts, 36. punkta c) apakšpunkts un 70. panta a) apakšpunkts)

B42

Nomas maksājumi ietver visus pēc būtības fiksētos nomas maksājumus. Pēc būtības fiksēti nomas maksājumi ir maksājumi, kas pēc formas var būt mainīgi, bet pēc būtības ir neizbēgami. Pēc būtības fiksēti nomas maksājumi pastāv, piemēram, ja:

a)

maksājumi ir strukturēti kā mainīgi nomas maksājumi, bet šiem maksājumiem nepiemīt patiess mainīgums. Šie maksājumi ietver mainīgus līgumiskos noteikumus, kuriem nav reāla saimnieciskā satura. Šāda veida maksājumi ir, piemēram:

i)

maksājumi, kas jāveic tikai tad, ja ir pierādīts, ka aktīvs spēj nomas laikā darboties, vai arī tikai tad, ja notiek kāds notikums, attiecībā uz kuru nepastāv patiesa iespēja, ka tas nenotiks; vai

ii)

maksājumi, kas sākotnēji bijuši strukturēti kā mainīgi nomas maksājumi, kuri saistīti ar pamatā esošā aktīva izmantošanu, bet kuri kādā brīdī pēc sākuma datuma zaudē mainīgumu un kļūst fiksēti uz atlikušo nomas termiņu. Ja maksājumi zaudē mainīgumu, tie kļūst par pēc būtības fiksētiem nomas maksājumiem;

b)

ir vairāk nekā viens maksājumu kopums, ko nomnieks varētu īstenot, bet tikai viens no šādiem maksājumu kopumiem ir praktiski iespējams. Tādā gadījumā uzņēmums minēto praktiski iespējamo maksājumu kopumu uzskata par nomas maksājumiem;

c)

ir vairāk nekā viens praktiski iespējamo maksājumu kopums, ko nomnieks varētu īstenot, bet tam ir jāīsteno vismaz viens no šādiem maksājumu kopumiem. Tādā gadījumā uzņēmums to maksājumu kopumu, kas veido vismazāko summu (pamatojoties uz diskontēšanu) uzskata par nomas maksājumiem.

Nomnieka iesaiste attiecībā uz pamatā esošo aktīvu pirms sākuma datuma

Nomnieka izmaksas saistībā ar pamatā esoša aktīva būvniecību vai izstrādi

B43

Uzņēmums var vienoties par nomu, pirms pamatā esošais aktīvs nomniekam ir pieejams izmantošanai. Dažos nomas gadījumos pamatā esošo aktīvu var būt nepieciešams būvēt vai no jauna izstrādāt, lai nomnieks to varētu izmantot. Atkarībā no līguma noteikumiem un nosacījumiem nomniekam var būt nepieciešams veikt maksājumus, kas saistīti ar aktīva būvniecību vai izstrādi.

B44

Ja nomniekam rodas izmaksas saistībā ar pamatā esošā aktīva būvniecību vai izstrādi, nomnieks šīs izmaksas uzskaita, izmantojot citus piemērojamos standartus, piemēram, 16. SGS. Izmaksas, kas saistītas ar pamatā esoša aktīva būvniecību vai izstrādi, neietver maksājumus, ko nomnieks veicis par tiesībām izmantot pamatā esošu aktīvu. Maksājumi par tiesībām izmantot pamatā esošu aktīvu ir maksājumi par nomu, neatkarīgi no minēto maksājumu laika.

Likumīgas īpašumtiesības uz pamatā esošo aktīvu

B45

Nomnieks var iegūt likumīgas īpašumtiesības uz pamatā esošo aktīvu, pirms šādas īpašumtiesības tiek nodotas iznomātājam un aktīvs tiek iznomāts nomniekam. Likumīgu īpašumtiesību iegūšana pati par sevi nenosaka, kā veicama darījuma uzskaite.

B46

Ja nomnieks kontrolē (vai iegūst kontroli pār) pamatā esošo aktīvu, pirms minētais aktīvs tiek nodots iznomātājam, tas ir pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījums, kas tiek uzskaitīts, piemērojot 98.–103. punktu.

B47

Tomēr, ja nomnieks neiegūst kontroli pār pamatā esošo aktīvu, pirms aktīvs tiek nodots iznomātājam, tas nav pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījums. Piemēram, tas tā var būt gadījumā, ja ražotājs, iznomātājs un nomnieks vienojas par darījumu, kurā iznomātājs aktīvu iegādājas no ražotāja, kas pēc tam tiek iznomāts nomniekam. Nomnieks var iegūt likumīgas īpašumtiesības uz pamatā esošo aktīvu, pirms iznomātājs iegūst uz to likumīgas īpašumtiesības. Šajā gadījumā, ja nomnieks iegūst likumīgas īpašumtiesības uz pamatā esošo aktīvu, bet neiegūst kontroli pār šo aktīvu, pirms tas tiek nodots iznomātājam, darījums netiek uzskaitīts kā pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījums, bet kā noma.

Nomnieka informācijas atklāšana (59. punkts)

B48

Nosakot, vai par nomas darbībām ir nepieciešama papildu informācija, lai sasniegtu 51. punktā noteikto informācijas atklāšanas mērķi, nomnieks apsver:

a)

vai attiecīgā informācija ir būtiska finanšu pārskatu lietotājiem. Nomnieks sniedz 59. punktā noteikto papildu informāciju tikai tad, ja sagaidāms, ka informācija finanšu pārskatu lietotājiem ir būtiska. Šajā kontekstā tas varētu būt gadījumos, ja tas palīdz lietotājiem izprast:

i)

elastību, ko sniedz noma. Noma var sniegt elastību, ja, piemēram, nomnieks var samazināt riskus, izmantojot nomas izbeigšanas iespējas vai atjaunojot nomu ar izdevīgiem nosacījumiem.

ii)

ierobežojumus, ko rada noma. Nomas līgumi var radīt ierobežojumus, piemēram, pieprasot nomniekam uzturēt konkrētus finanšu rādītājus;

iii)

paziņotās informācijas sensitivitāti attiecībā uz galvenajiem mainīgajiem lielumiem. Paziņotā informācija var būt sensitīva attiecība uz, piemēram, nākotnes mainīgajām nomas maksām;

iv)

pakļautību citiem riskiem, kas izriet no nomas;

v)

novirzes no nozares prakses. Šādas novirzes var ietvert, piemēram, neparastus vai unikālus nomas līguma noteikumus, kas ietekmē nomnieka nomas līgumu portfeli;

b)

to, vai šī informācija ir skaidri redzama no informācijas, kas ir sniegta sākotnēji finanšu pārskatos vai atklāta piezīmēs. Nomniekam nav nepieciešams dublēt informāciju, kas jau ir sniegta finanšu pārskatos.

B49

Papildu informācija par mainīgajiem nomas maksājumiem, kuru atkarībā no apstākļiem var būt nepieciešams sniegt, lai sasniegtu 51. punktā minēto informācijas atklāšanas mērķi, varētu ietvert informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem izvērtēt, piemēram:

a)

nomnieka iemeslus mainīgu nomas maksājumu izmantošanai un cik bieži izmanto minētos maksājumus;

b)

mainīgo nomas maksājumu relatīvo apjomu attiecībā pret fiksētajiem nomas maksājumiem;

c)

galvenos mainīgos lielumus, no kuriem ir atkarīgi mainīgie nomas maksājumi, un paredzamās maksājumu izmaiņas, reaģējot uz šo galveno mainīgo lielumu izmaiņām; un

d)

cita mainīgo nomas maksājumu darbības un finansiālā ietekme.

B50

Papildu informācija par nomas pagarināšanas vai izbeigšanas iespējām, kura atkarībā no apstākļiem var būt nepieciešama, lai sasniegtu 51. punktā minēto informācijas atklāšanas mērķi, varētu ietvert informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem izvērtēt, piemēram:

a)

nomnieka iemeslus nomas pagarināšanas vai izbeigšanas iespēju izmantošanai un to, cik bieži izmanto minēto iespēju;

b)

neobligāto nomas maksājumu relatīvā daudzuma attiecību pret nomas maksājumiem;

c)

to iespēju izmantošanas biežumu, kuras nav bijušas iekļautas nomas saistību novērtējumā; un

d)

citu minēto iespēju darbības un finansiālo ietekmi.

B51

Papildu informācija par atlikušās vērtības garantijām, kuru atkarībā no apstākļiem var būt nepieciešams sniegt, lai sasniegtu 51. punktā minēto informācijas atklāšanas mērķi, varētu ietvert informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt, piemēram:

a)

nomnieka iemeslus atlikušās vērtības garantiju sniegšanai un to, cik bieži izmanto šo garantiju;

b)

apmēru, kādā nomnieks ir pakļauts atlikušās vērtības riskam;

c)

to pamatā esošo aktīvu būtību, kam šīs garantijas ir paredzētas; un

d)

citu šo garantiju darbības un finansiālo ietekmi.

B52

Papildu informācija par pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumiem, kuru atkarībā no apstākļiem var būt nepieciešams sniegt, lai sasniegtu 51. punktā minēto informācijas atklāšanas mērķi, varētu ietvert informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem izvērtēt, piemēram:

a)

nomnieka iemeslus veikt pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumus un to, cik bieži izmanto šos darījumus;

b)

galvenos nosacījumus katram pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumam;

c)

maksājumus, kas nav iekļauti nomas saistību novērtējumā; un

d)

pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumu ietekmi uz naudas plūsmu pārskata periodā.

Iznomātāja nomas klasifikācija (61.–66. punkts)

B53

Šajā standartā nomas līgumu klasifikācija iznomātājiem ir balstīta uz to, cik lielā mērā nomas līgumi nodod riskus un atlīdzību, kas saistīta ar pamatā esošā aktīva īpašumtiesībām. Riski ietver zaudējumu iespējas dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās dēļ un iespēju, ka sakarā ar mainīgiem saimnieciskiem apstākļiem radīsies atdeves rādītāju izmaiņas. Atlīdzību var atspoguļot gaidas par to, ka pamatā esošā aktīva saimnieciskās izmantošanas laikā tā darbība būs ienesīga un tā vērtības pieaugums vai atlikušās vērtības realizācija dos peļņu.

B54

Nomas līgumā var būt iekļauti noteikumi, ar ko koriģē nomas maksājumus konkrētu izmaiņu gadījumā, kas rodas laikā no nomas uzsākšanas datuma līdz nomas sākuma datumam (piemēram, izmaiņas iznomātāja pamatā esošā aktīva izmaksās vai izmaiņas iznomātāja nomas finansēšanas izmaksās). Tādā gadījumā, lai klasificētu nomu, uzskata, ka ietekme, kas radusies jebkuru šādu izmaiņu rezultātā, ir notikusi nomas uzsākšanas datumā.

B55

Ja noma ietver gan zemes, gan ēku elementus, iznomātājs atsevišķi izvērtē katra elementa klasifikāciju kā finanšu nomu vai operatīvo nomu, piemērojot 62.–66. punktu un B53.–B54. punktu. Nosakot, vai zemes elements ir operatīvā noma vai finanšu noma, svarīgi ņemt vērā, ka zemei parasti ir neierobežots saimnieciskās izmantošanas laiks.

B56

Kad vien nepieciešams klasificēt un uzskaitīt zemes un ēku nomu, iznomātājs attiecina nomas maksājumus (ieskaitot jebkurus tūlītējus vienreizējus maksājumus) starp zemes un ēku sastāvdaļām proporcionāli līdzdalības nomā nosacītajai patiesajai vērtībai nomas uzsākšanas datumā. Ja nomas maksājumus nevar ticami attiecināt starp šīm divām sastāvdaļām, visu nomu klasificē kā finanšu nomu, ja vien nav skaidrs, ka abas sastāvdaļas ir operatīvās nomas, tādā gadījumā visa noma tiek klasificēta kā operatīvā noma.

B57

Attiecībā uz zemes un ēku nomu, kurā zemes elementa daudzums nomas ietvaros nav būtisks, nomas klasifikācijas nolūkiem iznomātājs var uzskatīt zemi un ēkas par vienu veselu vienību un klasificēt to kā finanšu nomu vai operatīvo nomu, piemērojot 62.–66. punktu un B53.–B54. punktu. Šādā gadījumā iznomātājs uzskata ēku saimnieciskās izmantošanas laiku par visa pamatā esoša aktīva saimnieciskās izmantošanas laiku.

Apakšnomas klasifikācija

B58

Klasificējot apakšnomu, starpiznomātājs klasificē apakšnomu kā finanšu nomu vai operatīvo nomu saskaņā ar turpmāk norādīto:

a)

ja galvenā noma ir īstermiņa noma, kuru uzņēmums kā nomnieks uzskaita, piemērojot 6. punktu, apakšnomu klasificē kā operatīvo nomu;

b)

citos gadījumos apakšnomu klasificē, atsaucoties uz lietošanas tiesību aktīvu, kas izriet no galvenās nomas, nevis atsaucoties uz pamatā esošo aktīvu (piemēram, pamatlīdzekļu posteni, kas ir nomas priekšmets).

C pielikums

Spēkā stāšanās datums un pāreja

Šis pielikums ir šā standarta neatņemama sastāvdaļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

C1

Uzņēmums piemēro šo standartu gada pārskatu periodiem, sākot ar 2019. gada 1. janvāri vai pēc šā datuma. Agrāka piemērošana ir atļauta uzņēmumiem, kas piemēro 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, šā standarta sākotnējās piemērošanas dienā vai pirms tās. Ja uzņēmums piemēro šo standartu agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

PĀREJA

C2

C.1–C19. punkta prasību nolūkā sākotnējais piemērošanas datums ir tā gada pārskata perioda sākums, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro šo standartu.

Nomas definīcija

C3

Praktiskos nolūkos uzņēmumam nav nepieciešams no jauna izvērtēt, vai sākotnējās piemērošanas datumā līgums ir nomas līgums vai ietver nomu. Tā vietā uzņēmumam ir atļauts:

a)

piemērot šo standartu tiem līgumiem, kas iepriekš bija noteikti kā nomas līgumi, piemērojot 17. SGS Noma un 4. SFPIK Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu. Šiem nomas līgumiem uzņēmums piemēro C5.–C18. punktā noteiktās pārejas prasības;

b)

nepiemērot šo standartu tiem līgumiem, kas iepriekš nebija noteikti kā tādi, kas ietver nomu, piemērojot 17. SGS un 4. SFPIK.

C4

Ja uzņēmums praktiskos nolūkos izvēlas izmantot C3. punktu, tas atklāj šo faktu un piemēro to visiem saviem līgumiem. Tādējādi uzņēmums piemēro 9.–11 punktā minētās prasības tikai tiem līgumiem, kas noslēgti (vai grozīti) sākotnējās piemērošanas dienā vai pēc tās.

Nomnieki

C5

Nomnieks piemēro šo standartu nomas līgumiem:

a)

retrospektīvi katram iepriekšējam pārskata periodam, par kuru iesniegts pārskats, piemērojot 8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas; vai

b)

retrospektīvi, ņemot vērā sākotnējās piemērošanas dienā atzītā standarta sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi saskaņā ar C7.–C13. punktu.

C6

Nomnieks C5. punktā minēto izvēli piemēro konsekventi visiem saviem nomas līgumiem, kuros tas ir nomnieks.

C7

Ja nomnieks izvēlas piemērot šo standartu saskaņā ar C5. punkta b) apakšpunktu, nomnieks nekoriģē salīdzināmo informāciju. Tā vietā nomnieks šā standarta sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi, atzīst kā nesadalītās peļņas (vai attiecīgā gadījumā citas pašu kapitāla sastāvdaļas) sākuma bilances korekciju sākotnējās piemērošanas datumā.

Noma, kas iepriekš klasificēta kā operatīvā noma

C8

Ja nomnieks izvēlas piemērot šo standartu saskaņā ar C5. punkta b) apakšpunktu, nomnieks:

a)

atzīst nomas saistības to nomas līgumu sākotnējās piemērošanas datumā, kas iepriekš klasificēti kā operatīvā noma, piemērojot 17. SGS. Nomnieks šīs nomas saistības novērtē atlikušo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā, kas diskontēta, izmantojot nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi sākotnējās piemērošanas datumā;

b)

atzīst lietošanas tiesību aktīvu nomas līgumu sākotnējās piemērošanas datumā nomai, kas iepriekš klasificēta kā operatīvā noma, piemērojot 17. SGS. Nomnieks, pamatojoties uz katru atsevišķo nomu, izvēlas lietošanas tiesību aktīvu novērtēt:

i)

minētā aktīva uzskaites vērtībā tā, it kā standarts tiktu piemērots kopš sākuma datuma, bet to diskontējot, izmantojot nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi sākotnējās piemērošanas datumā; vai

ii)

summā, kas vienāda ar nomas saistībām, kuras koriģē par priekšapmaksas vai uzkrāto nomas maksājumu summu, kas saistīta ar šo nomu un atzīta finansiālā stāvokļa pārskatā tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma.

c)

piemēro 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās lietošanas tiesību aktīviem sākotnējās piemērošanas datumā, ja vien nomnieks praktiskos nolūkos nepiemēro C10. punkta b) apakšpunktu.

C9

Neatkarīgi no C8. punkta prasībām, nomas līgumiem, kas iepriekš klasificēti kā operatīvā noma, piemērojot 17. SGS, nomniekam:

a)

nav nepieciešams veikt korekcijas attiecībā uz pāreju nomas līgumiem, kuru pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību (kā aprakstīts B3.–B8. punktā), kas tiks uzskaitīti, piemērojot 6. punktu. Nomnieks šādu nomu uzskaita, piemērojot šo standartu, sākot ar sākotnējās piemērošanas datumu;

b)

nav nepieciešams veikt korekcijas attiecībā uz pāreju nomas līgumiem, kas iepriekš uzskaitīti kā ieguldījuma īpašums, izmantojot 40. SGS Ieguldījuma īpašums izklāstīto patiesās vērtības modeli. Nomnieks lietošanas tiesību aktīvus un nomas saistības, kas izriet no šiem nomas līgumiem, uzskaita, piemērojot 40. SGS un šo standartu, sākot ar sākotnējās piemērošanas datumu;

c)

jānovērtē lietošanas tiesību aktīvs tā patiesajā vērtībā sākotnējās piemērošanas datumā tiem nomas līgumiem, kas iepriekš uzskaitīti kā operatīvā noma, piemērojot 17. SGS, un kas tiks uzskaitīti kā ieguldījums īpašums, izmantojot 40. SGS Ieguldījuma īpašums izklāstīto patiesās vērtības modeli, sākot ar sākotnējās piemērošanas datumu. Nomnieks uzskata lietošanas tiesību aktīvus un nomas saistības, kas izriet no šiem nomas līgumiem, piemērojot 40. SGS un šo standartu, sākot ar sākotnējās piemērošanas datumu.

C10

Praktiskā nolūkā nomnieks var izmantot vienu vai vairākus turpmāk minētos nosacījumus, piemērojot šo standartu retrospektīvi saskaņā ar C5. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz nomas līgumiem, kas iepriekš klasificēti kā operatīvā noma, piemērojot 17. SGS. Nomniekam praktiskā nolūkā ir atļauts piemērot šos nosacījumus katram atsevišķajam nomas līgumam:

a)

nomas līgumu portfelim ar samērā līdzīgām iezīmēm (piemēram, nomas līgumi ar līdzīgu atlikušo nomas termiņu līdzīgas klases pamatā esošajiem aktīviem līdzīgā ekonomiskā vidē) nomnieks var piemērot vienotu diskonta likmi;

b)

nomnieks var paļauties uz savu vērtējumu par to, vai nomas līgumi ir apgrūtinoši, piemērojot 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi tieši pirms sākotnējās piemērošanas dienas kā alternatīvu vērtības samazināšanas pārbaudei. Ja nomnieks praktiskā nolūkā izvēlas šo nosacījumu, nomnieks koriģē lietošanas tiesību aktīvu sākotnējās piemērošanas datumā, par tādu apgrūtinošu nomas līgumu uzkrājumu summu, ko atzīst pārskatā par finanšu stāvokli tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma;

c)

nomnieks var nepiemērot C8. punkta prasības nomas līgumiem, kuru nomas termiņš beidzas 12 mēnešu laikā no sākotnējās piemērošanas datuma. Šajā gadījumā nomnieks:

i)

uzskaita minētos nomas līgumus tāpat kā īstermiņa nomas līgumus, kā aprakstīts 6. punktā; un

ii)

iekļauj izmaksas, kas saistītas ar minētajiem nomas līgumiem, atklājot informāciju par īstermiņa nomas izdevumiem tajā gada pārskata periodā, kas ietver sākotnējās piemērošanas datumu;

d)

nomnieks var izslēgt sākotnējās tiešās izmaksas no lietošanas tiesību aktīva novērtējuma sākotnējās piemērošanas datumā;

e)

nomnieks var izmantot iepriekš notikušo, piemēram, nosakot nomas termiņu, ja līgumā ir ietverta iespēja pagarināt vai izbeigt nomas līgumu.

Noma, kas iepriekš klasificēta kā finanšu noma

C11

Ja nomnieks izvēlas piemērot šo standartu saskaņā ar C5. punkta b) apakšpunktu tiem nomas līgumiem, kas tikuši klasificēti kā finanšu nomas līgumi, piemērojot 17. SGS, lietošanas tiesību aktīva un nomas saistību uzskaites vērtība sākotnējās piemērošanas datumā ir nomas aktīva un nomas saistību uzskaites vērtība tieši pirms datuma, no kura piemēro 17. SGS. Minētajiem nomas līgumiem nomnieks uzskaita lietošanas tiesību aktīvu un nomas saistības, piemērojot šo standartu no sākotnējās piemērošanas datuma.

Informācijas atklāšana

C12

Ja nomnieks izvēlas piemērot šo standartu saskaņā ar C5. punkta b) apakšpunktu, nomnieks atklāj informāciju par sākotnējo piemērošanu, kā tas pieprasīts 8. SGS 28. punktā, izņemot informāciju, kas norādīta 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā. Tās informācijas vietā, kas norādīta 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā, nomnieks atklāj:

a)

vidējo svērto nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi, ko piemēro nomas saistībām, kuras atzītas pārskatā par finanšu stāvokli sākotnējās piemērošanas datumā; un

b)

paskaidrojumu par starpību starp:

i)

operatīvās nomas saistībām, kas atklātas, piemērojot 17. SGS gada pārskata perioda beigās tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma, un kas diskontētas, izmantojot salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi sākotnējās piemērošanas datumā, kā aprakstīts C8. punkta a) apakšpunktā; un

ii)

nomas saistībām, kas atzītas pārskatā par finansiālo stāvokli sākotnējās piemērošanas datumā.

C13

Ja nomnieks izmanto vienu vai vairākus C10. punktā norādītos praktiskos nosacījumus, tam šis fakts jāatklāj.

Iznomātāji

C14

Izņemot gadījumus, kas aprakstīti C15. punktā, iznomātājam nav nepieciešams veikt korekcijas attiecībā uz pāreju nomas līgumiem, kuros tas ir iznomātājs, un viņš uzskaita šo nomu, piemērojot šo standartu no sākotnējās piemērošanas dienas.

C15

Starpiznomātājs:

a)

izvērtē no jauna apakšnomas līgumus, kas bijuši klasificēti kā operatīvā noma, piemērojot 17. SGS, un kas turpinās sākotnējās piemērošanas brīdī, lai noteiktu, vai katrs apakšnomas līgums klasificējams kā operatīvā noma vai finanšu noma, piemērojot šo standartu. Starpiznomātājs veic šo izvērtēšanu sākotnējās piemērošanas datumā, pamatojoties uz atlikušajiem galvenās nomas un apakšnomas līguma noteikumiem minētajā datumā;

b)

attiecībā uz apakšnomas līgumiem, kas bijuši klasificēti kā operatīvā noma, piemērojot 17. SGS, bet klasificēti kā finanšu nomas līgumi, piemērojot šo standartu, apakšnomas līgumu uzskaita kā jaunu finanšu nomas līgumu, kas stājies spēkā sākotnējās piemērošanas datumā.

Pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumi pirms sākotnējās piemērošanas datuma

C16

Uzņēmumam nav no jauna jāizvērtē pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumus, kas noslēgti pirms sākotnējās piemērošanas datuma, lai noteiktu, vai pamatā esošo aktīvu pāreja atbilst 15. SFPS prasībām, lai uzskaitītu tos kā pārdošanas darījumus.

C17

Ja pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījums ticis uzskaitīts kā pārdošanas darījums un finanšu noma, piemērojot 17. SGS, pārdevējs – nomnieks:

a)

uzskaita saņemšanu atpakaļ nomā tādā pašā veidā, kā tas uzskaita jebkuru citu finanšu nomu, kas ir spēkā sākotnējās piemērošanas datumā; un

b)

turpina amortizēt ieņēmumus no pārdošanas nomas termiņa laikā.

C18

Ja pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījums ticis uzskaitīts kā pārdošanas darījums un operatīvā noma, piemērojot 17. SGS, pārdevējs – nomnieks:

a)

uzskaita saņemšanu atpakaļ nomā tādā pašā veidā, kā tas uzskaita jebkuru citu operatīvo nomu, kas ir spēkā sākotnējās piemērošanas datumā; un

b)

koriģē atpakaļ nomā saņemtā lietošanas tiesību aktīva atliktos ieņēmumus vai zaudējumus, kas attiecas uz ar tirgu nesaistītiem nosacījumiem, kuri atzīti pārskatā par finanšu stāvokli tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma.

Iepriekš atzītās summas saistībā ar uzņēmējdarbības apvienošanu

C19

Ja nomnieks iepriekš atzinis tādu aktīvu vai saistības, piemērojot 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana, kas attiecas uz tādas operatīvās nomas labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem nosacījumiem, kura iegūta kā daļa no uzņēmējdarbības apvienošanas, nomnieks pārtrauc atzīt šo aktīvu vai saistības un koriģē lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtību par atbilstošu summu sākotnējās piemērošanas datumā.

Atsauces uz 9. SFPS

C20

Ja uzņēmums piemēro šo standartu, bet vēl nepiemēro 9. SFPS Finanšu instrumenti, jebkura atsauce šajā standartā uz 9. SFPS tiek uzskatīta par atsauci uz 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana.

CITU STANDARTU ATSAUKŠANA

C21

Ar šo standartu aizstāj šādus standartus un interpretācijas:

a)

17. SGS Nomas;

b)

4. SFPIK Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu;

c)

15. PIK Operatīvais līzings – stimuli; un

d)

27. PIK Darījumu būtības novērtēšana, kuri ietver nomas juridisko formu.

D pielikums

Grozījumi citos standartos

Šajā pielikumā izklāstīti grozījumi citos standartos, kas rodas, SGSP izdodot šo standartu. Uzņēmums piemēro grozījumus gada pārskatu periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro šo standartu agrākam periodam, tas piemēro šos grozījumus arī šim agrākajam periodam.

Uzņēmumam nav atļauts piemērot 16. SFPS pirms 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem piemērošanas (skatīt C1. punktu).

Līdz ar to šajā pielikumā ir norādīti grozījumi tajos standartos, kas bija spēkā 2016. gada 1. janvārī, pamatojoties uz standartu redakciju, kas bija spēkā 2016. gada 1. janvārī, atbilstīgi 15. SFPS grozījumiem. Minēto standartu teksts šajā pielikumā neietver nekādus citus grozījumus, kas nebija spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Attiecība uz standartiem, kas nebija spēkā 2016. gada 1. janvārī, grozījumi šajā pielikumā ir sniegti, pamatojoties uz šā standarta sākotnēji publicēto tekstu, atbilstīgi 15. SFPS grozījumiem. Minēto standartu teksts šajā pielikumā neietver nekādus citus grozījumus, kas nebija spēkā 2016. gada 1. janvārī.

1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana

Groza 30. punktu un pievieno 39.AB punktu.

Patiesās vērtības izmantošana par domātajām izmaksām

30.

Ja uzņēmums izmanto patieso vērtību savā saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma finansiālā stāvokļa pārskatā par pamatlīdzekļu objekta, ieguldījuma īpašuma, nemateriālā aktīva vai lietošanas tiesību aktīva domātajām izmaksām (skatīt D5. un D7. punktu), uzņēmuma pirmajos saskaņā ar SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos par katru posteni saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma finansiālā stāvokļa pārskatā atklāj:

a)

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

39AB

Ar 16. IFRS Noma, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 30., C4., D1., D7., D8.B un D9. punkts, svītrots D9.A punkts un pievienots D9.B–D9.E punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

Groza C4. punktu.

Atbrīvojumi attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanu

C4

Ja pirmreizējs piemērotājs retrospektīvi nepiemēro 3. SFPS iepriekšējai uzņēmējdarbības apvienošanai, tas šo uzņēmējdarbības apvienošanu ietekmē šādi:

a)

f)

Ja pagātnē notikušā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts aktīvs vai uzņemtas saistības nav atzītas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, aktīvu vai saistību domātās izmaksas nav pielīdzināmas nullei atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā. Tā vietā iegādātājs atzīst un novērtē aktīvu vai saistības savā konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā pēc metodes, ko SFPS prasītu iegādātā uzņēmuma atsevišķajā finanšu stāvokļa pārskatā. Piemēram: ja iegādātājs saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem nav kapitalizējis iepriekšējā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātu nomu, kurā iegādātais uzņēmums bija nomnieks, tas kapitalizē šo nomusavos konsolidētajos finanšu pārskatos, kā to 16. SFPS Noma pieprasītu iegādātajam uzņēmumam veikt savā atbilstoši SFPS sagatavotajā finanšu stāvokļa pārskatā. Līdzīgi, ja iegādātājs saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem nav atzinis nosacītās saistības, kas joprojām ir spēkā datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, tam šajā datumā saistības ir jāatzīst, ja vien 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi neaizliedz to atzīšanu iegādātā uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā. Un otrādi, ja aktīvs vai saistības ir iekļauti nemateriālajā vērtībā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, bet būtu jāatzīst atsevišķi saskaņā ar 3. SFPS, šis aktīvs vai saistības paliek nemateriālajā vērtībā, ja vien SFPS neprasa aktīva vai saistību atzīšanu iegādātā uzņēmuma finanšu pārskatos;.

g)

Groza D pielikuma D1., D7., D8.B un D9. punktu. D9.A punktu svītro. Pievieno D9.B–D9.E punktu.

Atbrīvojumi no citiem SFPS

D1

Uzņēmums var izlemt izmantot vienu vai vairākus šādus atbrīvojumus:

a)

d)

noma (D9. un D9.B–D9.E punkts);

Domātās izmaksas

D7

Izvēles, kuras iekļautas D5. un D6. punktā, ir pieejamas arī:

a)

ieguldījuma īpašumam, ja uzņēmums izlemj izmantot 40. SGS Ieguldījuma īpašums norādīto izmaksu modeli;

aa)

lietošanas tiesību aktīvi (16. SFPS Noma); un

b)

D8B

Dažiem uzņēmumiem ir pamatlīdzekļu posteņi, lietošanas tiesību aktīvi vai nemateriālie aktīvi, ko izmanto vai iepriekš izmantoja darbībās, uz kurām attiecas likmju regulēšana. Šādu posteņu uzskaites vērtībā var ietilpt summas, kas noteiktas atbilstīgi iepriekšējiem vispāratzītiem grāmatvedības principiem, taču saskaņā ar SFPS tās nav piemērotas kapitalizācijai. Tādā gadījumā datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, pirmreizējais piemērotājs var nolemt izmantot šāda posteņa uzskaites vērtību, kas novērtēta pēc iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem kā domātās izmaksas. Ja uzņēmums piemēro šo atbrīvojumu vienam postenim, tas nav jāpiemēro visiem posteņiem. Datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, uzņēmums katram postenim, kam ir piemērots šis atbrīvojums, veic samazināšanās pārbaudi saskaņā ar 36. SGS. Saskaņā ar šo punktu darbībām piemēro likmju regulēšanu, ja tos reglamentē cenu noteikšanas regulējums, kura ietvaros nosaka, kādas cenas klientiem var uzlikt par precēm un pakalpojumiem, un ja minētais regulējums ir pakļauts likmju regulatora uzraudzībai un/vai apstiprinājumam (kā noteikts 14. SFPS Regulatīvo nākotnes ieņēmumu uzskaite).

Noma

D9

Pirmreizējs piemērotājs var izvērtēt, vai datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, esošais līgums ietver nomu, šiem līgumiem piemērojot 16. SFPS 9. –11. punktu, pamatojoties uz faktiem un tajā laikā esošajiem apstākļiem.

D9A

[Svītrots]

D9B

Ja pirmreizējs piemērotājs, kas ir nomnieks, atzīst nomas saistības un lietošanas tiesību aktīvus, tas visiem saviem nomas līgumiem (uz kuriem attiecas D9.D punktā izklāstītie praktiskie nosacījumi) var piemērot turpmāk minēto pieeju:

a)

novērtē nomas saistības datumā, kad notiek pāreja uz SFPS. Saskaņā ar šo pieeju nomnieks šīs nomas saistības novērtē atlikušo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā (skatīt D9.E punktu), kas diskontēta, izmantojot nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi (skatīt D9.E punktu) datumā, kad notiek pāreja uz SFPS;

b)

novērtē lietošanas tiesību aktīvu datumā, kad notiek pāreja uz SFPS. Nomnieks attiecībā uz katru atsevišķo nomas līgumu izvēlas novērtēt lietošanas tiesību aktīvu:

i)

tā uzskaites vērtībā, ja 16. SFPS ticis piemērots kopš nomas sākuma datuma (skatīt D9.E punktu), kas diskontēta, izmantojot nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi datumā, kad notiek pāreja uz SFPS; vai

ii)

summā, kas vienāda ar nomas saistībām un kas koriģēta par priekšapmaksas vai uzkrāto nomas maksājumu summu, kuri saistīti ar šo nomu un atzīti finansiālā stāvokļa pārskatā tieši pirms datuma, kad notiek pāreja uz SFPS;

c)

piemēro 36. SGS attiecībā uz lietošanas tiesību aktīviem datumā, kad notiek pāreja uz SFPS.

D9C

Neatkarīgi D9.B punkta prasībām pirmreizējs piemērotājs, kas ir nomnieks, novērtē lietošanas tiesību aktīvus to patiesajā vērtībā datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, tādas nomas gadījumā, kas atbilst 40. SGS noteiktajai ieguldījuma īpašuma definīcijai un ir novērtēta, izmantojot 40. SGS izklāstīto patiesās vērtības modeli datumā, kad notiek pāreja uz SFPS.

D9D

Pirmreizējs piemērotājs, kas ir nomnieks, var veikt vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, piemērojot tās katram atsevišķajam nomas līgumam:

a)

nomas portfelim ar samērā līdzīgām iezīmēm (piemēram, nomas līgumi ar līdzīgu atlikušo nomas termiņu līdzīgas klases pamatā esošiem aktīviem līdzīgā ekonomiskā vidē) piemērot vienotu diskonta likmi;

b)

izvēlēties nepiemērot D9.B punkta prasības nomas līgumiem, kuru nomas termiņš (skatīt D9.E punktu) beidzas 12 mēnešu laikā no datuma, kad notiek pāreja uz SFPS. Tā vietā uzņēmums uzskaita (ieskaitot informācijas atklāšanu) šos nomas līgumus tā, it kā tie būtu īstermiņa nomas līgumi, kas uzskaitāmi saskaņā 16. SFPS 6. punktu;

c)

izvēlas nepiemērot D9.B punkta prasības nomas līgumiem, kuru pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību (kā aprakstīts 16. SFPS B3.–B8. punktā). Tā vietā uzņēmums uzskaita (ieskaitot informācijas atklāšanu) šos nomas līgumus saskaņā 16. SFPS 6. punktu;

d)

no lietošanas tiesību aktīva novērtējuma izslēgt sākotnējās tiešās izmaksas (skatīt D9.E punktu) datumā, kad notiek pāreja uz SFPS.

e)

izmantot iepriekš notikušo, piemēram, nosakot nomas termiņu, ja līgumā ir ietverta iespēja pagarināt vai izbeigt nomas līgumu.

D9E

Termini nomas maksājumi, nomnieks, nomnieka salīdzināmā aizņēmuma procentu likme, nomas sākuma datums, sākotnējās tiešās izmaksas un nomas termiņš ir definēti 16. SFPS un šajā standartā tiek izmantoti tādā pašā nozīmē.

3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana

Groza 14. un 17. punktu, un pievieno 28.A un 28.B punktu un to saistītos virsrakstus, un 64.M punktu.

Atzīšanas nosacījumi

14.

B31–B40 punkts sniedz norādījumus par nemateriālo aktīvu atzīšanu. 22.-28.B punktā norādīti identificējamo aktīvu un saistību veidi, uz kuriem saskaņā ar šo SFPS attiecas ierobežoti atbrīvojumi no atzīšanas principa un nosacījumiem.

Uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā iegādāto identificējamo aktīvu un pārņemto saistību klasificēšana vai noteikšana

17.

Šajā SFPS paredzēti divi izņēmumi no 15. punktā ietvertā principa:

a)

nomas līguma, kurā iegādātais uzņēmums ir iznomātājs, klasificēšana par operatīvo nomu vai finanšu nomu saskaņā ar 16. SFPS Noma; un

b)

Noma, kurā iegādātais uzņēmums ir nomnieks

28.A

Pircējs atzīst lietošanas tiesību aktīvus un nomas saistības attiecībā uz nomas līgumiem, kuri identificēti saskaņā ar 16. SFPS un kuros iegādātais uzņēmums ir nomnieks. Pircējs nav pienākuma atzīt lietošanas tiesību aktīvus un nomas saistības attiecībā uz:

a)

nomas līgumiem, kuru nomas termiņš (kā noteikts 16. SFPS) beidzas 12 mēnešu laikā no iegādes datuma; vai

b)

nomas līgumiem, kuru pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību (kā aprakstīts 16. SFPS B3.–B8. punktā).

28.B

Pircējs novērtē nomas saistības atlikušo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā (kā tas noteikts 16. SFPS), tā, it kā iegādātā noma būtu jauna noma iegādes datumā. Pircējs novērtē lietošanas tiesību aktīvu par tādu pašu summu kā nomas saistības, kas koriģētas, lai atspoguļotu labvēlīgus vai nelabvēlīgus nomas noteikumus salīdzinājumā ar tirgus noteikumiem.

Spēkā stāšanās datums

64.M

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 14., 17., B32. un B42. punkts, svītrots B28.– B30. punkts un attiecīgie virsraksti, un pievienots 28.A–28.B punkts un ar attiecīgie virsraksti. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

B pielikumā svītro B28.–B30. punktu un saistītos virsrakstus un groza B32. un B42. punktu.

B28

[Svītrots]

B29

[Svītrots]

B30

[Svītrots]

Nemateriālie aktīvi

B32

Nemateriālais aktīvs, kas atbilst līgumu juridiskajam kritērijam, ir identificējams pat tad, ja aktīvs nav nododams vai nošķirams no iegādātā uzņēmuma vai no citām tiesībām un pienākumiem. Piemēram:

a)

[Svītrots]

b)

Aktīvu operatīvā noma, kur iegādātais uzņēmums ir iznomātājs

B42

Novērtējot iegādes datuma patieso vērtību aktīvam, piemēram, ēkai vai patentam, uz kuru attiecas operatīvā noma, kurā iegādātais uzņēmums ir iznomātājs, pircējs ņem vērā nomas nosacījumus. Pircējs neatzīst atsevišķu aktīvu vai saistības, ja operatīvās nomas noteikumi ir labvēlīgi vai nelabvēlīgi salīdzinājumā ar tirgus noteikumiem.

4. SFPS Apdrošināšanas līgumi

Atbilstīgi 15. SFPS groza 4. punktu un pievieno 41.I punktu.

DARBĪBAS JOMA

4.

Uzņēmums nepiemēro šo SFPS:

a)

c)

līgumā noteiktām tiesībām vai pienākumiem, kas ir saistīti ar nefinanšu vienību izmantošanu vai tiesībām tos izmantot nākotnē (piemēram, dažu licenču maksām, autoratlīdzību, mainīgām nomas maksām un līdzīgiem posteņiem), kā arī nomnieka atlikušās vērtības garantijām, kas iekļautas nomas maksā (sk. 16. SFPS Noma, 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem un 38. SGS Nemateriālie aktīvi);

d)

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

41.I

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 4. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

Groza 29. punktu un pievieno 44.CC punktu.

Patiesā vērtība

29.

Informācijas atklāšana par patieso vērtību nav nepieciešama:

a)

b)

ieguldījumam kapitāla instrumentos, kuru identiskam instrumentam nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu), vai ar šādiem kapitāla instrumentiem saistītos atvasinātos finanšu instrumentos, kuru novērtē izmaksās saskaņā ar 39. SGS, jo citādi tā patieso vērtību nevar ticami novērtēt;

c)

līgumam, kas satur patstāvīgas dalības iezīmi (kā aprakstīts 4. SFPS), ja šīs iezīmes patieso vērtību nevar ticami novērtēt; vai

d)

nomas saistībām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

44.CC

Ar 16. SFPS Noma, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 29. un B11.D punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

B pielikumā groza B11.D punktu.

Informācijas atklāšana par kvantitatīvo likviditātes risku (34. punkta a) apakšpunkts un 39. punkta a) un b) apakšpunkts)

B11D

39. punkta a) un b) apakšpunktā pieprasītās līguma summas, kas atklātas termiņanalīzē, ir līguma nediskontētas naudas plūsmas, piemēram:

a)

bruto nomas saistības (pirms finanšu maksas atskaitīšanas);

b)

9. SFPS Finanšu instrumenti

Groza 2.1. un 5.5.15. punktu un pievieno 7.1.5. punktu.

2. nodaļa. Darbības joma

2.1.

Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

a)

b)

no nomas darījumiem izrietošās tiesības un pienākumi, uz kuriem attiecas 16. SPFS Noma. Tomēr:

i)

uz iznomātāja atzītiem finanšu nomas debitoru parādiem (t. i., neto ieguldījumi finanšu nomā) un operatīvās nomas debitoru parādiem attiecas šajā standartā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas un vērtības samazināšanas prasības;

ii)

uz nomnieka atzītām nomas saistībām attiecas šā standarta 3.3.1. punktā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas prasības; un

iii)

uz nomas darījumos iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem attiecas šajā standartā noteiktās prasības, kas piemērojamas iegultiem atvasinātajiem instrumentiem;

c)

Vienkāršota pieeja pircēju un pasūtītāju parādiem, līguma aktīviem un nomas debitoru parādiem

5.5.15.

Neraugoties uz 5.5.3. un 5.5.5. punktā noteikto, uzņēmums šādiem posteņiem zaudējumu atskaitījumus vienmēr novērtē kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem:

a)

b)

nomas debitoru parādi, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas 16. SPFS, ja uzņēmums izvēlas, ka tā grāmatvedības politika ir zaudējumu atskaitījumus novērtēt kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem. Šī grāmatvedības politika jāpiemēro visiem šiem nomas debitoru parādiem, taču to var piemērot atsevišķi attiecīgi finanšu un operatīvās nomas debitoru parādiem.

7.1.   SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

7.1.5.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 2.1., 5.5.15., B4.3.8., B5.5.34. un B5.5.46. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

B pielikumā groza B4.3.8., B5.5.34. un B5.5.46. punktu.

Iegultie atvasinātie instrumenti (4.3. sadaļa)

B4.3.8

Turpmāk minētajos piemēros iegultā atvasinātā instrumenta saimnieciskās iezīmes un riski ir cieši saistīti ar pamatlīguma saimnieciskajām iezīmēm un riskiem. Šajos piemēros iegulto atvasināto instrumentu uzņēmums neuzskaita atsevišķi no pamatlīguma:

a)

f)

nomas pamatlīgumā iegultais atvasinātais instruments ir cieši saistīts ar pamatlīgumu, ja iegultais atvasinātais instruments ir i) ar inflāciju saistīts indekss, piemēram, nomas maksājumu indekss pēc patērētāja cenu indeksa (ja noma nav izlīdzināta un indekss ir saistīts ar inflāciju paša uzņēmuma saimnieciskajā vidē), ii) mainīgie nomas maksājumi, kas pamatojas uz attiecīgo tirdzniecību, vai iii) mainīgie nomas maksājumi, kas pamatojas uz mainīgajām procentu likmēm;

g)

Paredzamie kredītzaudējumi

B5.5.34

Novērtējot zaudējumu atskaitījumus par nomas debitoru parādiem, naudas plūsmām, kas izmantotas, lai noteiktu paredzamos kredītzaudējumus, būtu jāatbilst naudas plūsmām, kuras izmantotas, novērtējot nomas debitoru parādus saskaņā ar 16. SFPS Noma.

Naudas laikvērtība

B5.5.46

Paredzamos kredītzaudējumus par nomas debitoru parādiem diskontē, izmantojot to pašu diskonta likmi, kas izmantota, lai novērtētu nomas debitoru parādus saskaņā ar 16. SFPS.

13. SFPS Patiesās vērtības novērtēšana

Groza 6. punktu.

DARBĪBAS JOMA

6.

Šajā SFPS noteiktās novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasības neattiecas uz:

a)

b)

nomas darījumiem, kurus uzskaita saskaņā ar 16. SFPS Noma; un

c)

C pielikumā pievieno C6. punktu:

Spēkā stāšanās datums un pāreja

C6

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Groza 5. un 97. punktu.

DARBĪBAS JOMA

5.

Uzņēmums piemēro šo standartu visiem līgumiem ar klientiem, izņemot:

a)

nomas līgumus, kuri ietilpst 16. SFPS Noma darbības jomā;

b)

Līguma izpildes izmaksas

97.

Izmaksas, kas attiecas tieši uz līgumu (vai konkrētu paredzētu līgumu), ietver jebkuras no turpmāk minētajām izmaksām:

a)

c)

pieskaitāmās izmaksas, kas attiecas tieši uz līgumu vai līguma darbībām (piemēram, līguma pārvaldības un uzraudzības izmaksas, līguma izpildē izmantoto instrumentu, aprīkojuma un lietošanas tiesību aktīvu apdrošināšanas un nolietojuma izmaksas);

d)

B pielikumā groza B66. un B70. punktu.

Regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums vai pirkšanas iespējas līgums

B66

Ja uzņēmumam ir pienākums vai tiesības atpirkt aktīvu (regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums vai pirkšanas iespējas līgums), klients neiegūst kontroli pār aktīvu, jo klientam ir ierobežotas iespējas izlemt par to, kā aktīvs tiks izmantots, un gūt no tā izrietošos atlikušos saimnieciskos labumus, pat ja klientam attiecīgais aktīvs var fiziski piederēt. Līdz ar to uzņēmums uzskaita līgumu kā vienu no turpmāk minētajiem:

a)

noma saskaņā ar 16. SFPS Noma, ja uzņēmums var atpirkt vai tam jāatpērk šis aktīvs par summu, kas ir mazāka par aktīva sākotnējo pārdošanas cenu, ja vien līgums neveido daļu no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma. Ja līgums veido daļu no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma, uzņēmums turpina atzīt aktīvu un atzīst finanšu saistības par jebkuru atlīdzību, kas saņemta no klienta. Uzņēmums uzskaita šādus pienākumus saskaņā ar 9. SFPS; vai

b)

Pārdošanas iespējas līgums

B70

Ja uzņēmumam ir pienākums atpirkt aktīvu pēc klienta pieprasījuma (pārdošanas iespējas līgums) par cenu, kas ir zemāka par aktīva sākotnējo pārdošanas cenu, uzņēmums līguma sākumā ņem vērā, vai klientam ir būtisks ekonomiskais stimuls izmantot šīs tiesības. Ja klients izmanto minētās tiesības, tas faktiski maksā uzņēmumam atlīdzību par tiesībām izmantot konkrēto aktīvu uz laika periodu. Līdz ar to, ja klientam ir būtisks ekonomiskais stimuls izmantot minētās tiesības, uzņēmums vienošanos uzskaita kā nomu saskaņā ar 16. SFPS, ja vien līgums neveido daļu no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma. Ja līgums veido daļu no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma, uzņēmums turpina atzīt aktīvu un atzīst finanšu saistības par jebkuru atlīdzību, kas saņemta no klienta. Uzņēmums uzskaita šādus pienākumus saskaņā ar 9. SFPS.

C pielikumā pievienots C1.A punkts.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

C1A

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 5., 97., B66. un B70. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana

Groza 123. punktu un pievieno 139.Q punktu.

Informācijas atklāšana par grāmatvedības politiku

123.

Uzņēmuma grāmatvedības politikas īstenošanas procesā vadība veic dažādus vērtējumus, ne tikai saistībā ar aplēsēm, kas var būtiski ietekmēt finanšu pārskatos atzītās summas. Piemēram, vadība veic vērtējumus, lai noteiktu:

a)

b)

kad būtībā visi nozīmīgie riski un labumi, kas raksturīgi īpašumtiesībām uz finanšu aktīviem, un iznomātāju gadījumā īpašumtiesībām uz aktīviem, kurus iznomā, ir nodoti citiem uzņēmumiem; un

c)

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

139.Q

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 123. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

2. SGS Krājumi

Groza 12. punktu un iekļauj 40.G punktu.

Pārveidošanas izmaksas

12.

Krājumu pārveidošanas izmaksas ir izmaksas, kas tieši saistītas ar ražošanas vienībām, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas. Tās ietver arī ražošanas nemainīgo un mainīgo pieskaitāmo izmaksu sistemātisku sadalījumu, kuras rodas, pārveidojot materiālus gatavos ražojumos. Ražošanas nemainīgās pieskaitāmās izmaksas ir tās netiešās ražošanas izmaksas, kas saglabājas samērā nemainīgas neatkarīgi no ražošanas apjoma, piemēram, ražošanas procesā izmantoto rūpnīcas ēku, un aprīkojuma un lietošanas tiesību aktīvu nolietojums un uzturēšana, un rūpnīcas vadības un administrācijas izmaksas. Ražošanas mainīgās pieskaitāmās izmaksas ir tās netiešās ražošanas izmaksas, kuras mainās tieši vai gandrīz tieši līdz ar ražošanas apjomu, piemēram, netiešās materiālu izmaksas un netiešās darbaspēka izmaksas.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

40.G

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 12. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

7. SGS Naudas plūsmu pārskats

Groza 17. un 44. punktu un pievieno 59. punktu.

Finansēšanas darbība

17.

Ir svarīgi atsevišķi atklāt naudas plūsmas no finansēšanas darbības, jo tas ir noderīgi, lai prognozētu uzņēmuma kapitāla nodrošinātāju prasījumus nākotnes naudas plūsmām. Naudas plūsmas no finansēšanas darbības ir, piemēram, šādas:

a)

e)

nomnieka naudas maksājumi, lai samazinātu neizpildītās saistības par nomu.

NENAUDAS DARĪJUMI

44.

Daudzas ieguldījumu un finansēšanas darbības tieši neietekmē pārskata perioda naudas plūsmas, lai gan tās ietekmē uzņēmuma kapitāla un aktīvu struktūru. Nenaudas darījumu neiekļaušana naudas plūsmas pārskatā atbilst naudas plūsmu pārskata mērķim, jo šie posteņi neattiecas uz pārskata perioda naudas plūsmām. Nenaudas darījumi ir, piemēram, šādi:

a)

aktīvu iegāde, uzņemoties attiecīgās saistības tieši vai ar nomu;

b)

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

59.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 17. un 44. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

12. SGS Ienākuma nodokļi

Groza 20. punktu attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav pieņēmuši 9. SFPS Finanšu instrumenti.

Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

20.

SFPS pieļauj vai pieprasa, lai zināmi aktīva posteņi tiktu finansiālā stāvokļa pārskatā uzskaitīti pēc patiesās vērtības vai pārvērtēti (skatīt, piemēram, 16. SGS Pamatlīdzekļi, 38. SGS Nemateriālie aktīvi, 39. SFPS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana, 40. SGS Ieguldījuma īpašums un 16. SFPS Noma). Dažās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai cita veida pārveidošana patiesajā vērtībā ietekmē pārskata perioda ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Rezultātā aktīva nodokļa bāzi koriģē un nerodas pagaidu starpība. Citās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai pārveidošana neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu pārvērtēšanas vai pārveidošanas periodā, un rezultātā aktīva nodokļa bāzi nekoriģē. Tomēr uzskaites vērtības atgūšana nākotnē izraisīs ar nodokli apliekamu saimniecisko labumu ieplūdi uzņēmumā, un nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāmā summa atšķirsies no šo saimniecisko labumu summas. Starpība starp pārvērtēta aktīva uzskaites vērtību un tā nodokļa bāzi ir pagaidu starpība, un tā rada atliktā nodokļa saistības vai aktīvu. Tas attiecas pat uz gadījumiem, ja:

a)

Groza 20. punktu attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir pieņēmuši 9. SFPS Finanšu instrumenti.

Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

20.

SFPS pieļauj vai pieprasa, lai zināmi aktīva posteņi tiktu finansiālā stāvokļa pārskatā uzskaitīti pēc patiesās vērtības vai pārvērtēti (sk., piemēram, 16. SGS Pamatlīdzekļi, 38. SGS Nemateriālie aktīvi, 40. SGS Ieguldījuma īpašums, 9. SFPS Finanšu instrumenti un 16. SFPS Noma). Dažās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai cita veida pārveidošana patiesajā vērtībā ietekmē pārskata perioda ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Rezultātā aktīva nodokļa bāzi koriģē un nerodas pagaidu starpība. Citās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai pārveidošana neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu pārvērtēšanas vai pārveidošanas periodā, un rezultātā aktīva nodokļa bāzi nekoriģē. Tomēr uzskaites vērtības atgūšana nākotnē izraisīs ar nodokli apliekamu saimniecisko labumu ieplūdi uzņēmumā, un nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāmā summa atšķirsies no šo saimniecisko labumu summas. Starpība starp pārvērtēta aktīva uzskaites vērtību un tā nodokļa bāzi ir pagaidu starpība, un tā rada atliktā nodokļa saistības vai aktīvu. Tas attiecas pat uz gadījumiem, ja:

a)

Pievieno 98.G punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

98.G

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 20. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

16. SGS Pamatlīdzekļi

Svītro 4. un 27. punktu, groza 5., 10., 44. un 68. punktu, 69. punktu groza saskaņā ar 15. SFPS un pievieno 81.L punktu.

DARBĪBAS JOMA

4.

[Svītrots]

5.

Uzņēmums, kas ieguldījuma īpašumam izmanto izmaksu modeli saskaņā ar 40. SGS Ieguldījuma īpašums, izmanto šajā standartā noteikto izmaksu modeli tā īpašumā esošam ieguldījuma īpašumam.

ATZĪŠANA

10.

Saskaņā ar šo atzīšanas principu uzņēmums novērtē visas tā pamatlīdzekļu izmaksas brīdī, kad tās rodas. Šīs izmaksas ietver tās summas, kas sākotnēji radušās, lai iegūtu vai izveidotu pamatlīdzekļu objektu, un izmaksas, kas radušās vēlāk, lai to papildinātu, aizstātu daļu no pamatlīdzekļa vai to apkalpotu. Pamatlīdzekļu izmaksas var ietvert izmaksas, kas radušās saistībā ar tādu aktīvu nomu, kas tiek izmantoti, lai būvētu, papildinātu, aizstātu daļu pamatlīdzekļa vai apkalpotu to, piemēram, lietošanas tiesību aktīvu nolietojums.

Izmaksu novērtēšana

27.

[Svītrots]

Nolietojums

44.

Uzņēmums pieskaita saistībā ar pamatlīdzekļu objektu sākotnēji atzīto summu tā nozīmīgajām daļām un katras šādas daļas nolietojumu aprēķina atsevišķi. Piemēram, var būt lietderīgi atsevišķi aprēķināt nolietojumu lidaparātu korpusiem un dzinējiem. Tāpat, ja uzņēmums iegādājas pamatlīdzekli, uz kuru attiecas operatīvās nomas līgums, kurā tas ir iznomātājs, var būt lietderīgi atsevišķi aprēķināt nolietojumu šā posteņa izmaksās atspoguļotām summām, kas ir attiecināmas uz labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem nomas noteikumiem salīdzinājumā ar tirgus noteikumiem.

ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

68.

Ieguvums vai zaudējums, kas radies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas rezultātā, jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi objekta atzīšanas pārtraukšana (ja vien 16. SFPS Noma nav prasīts rīkoties citādi pārdošanas ar saņemšanas atpakaļ nomā gadījumos). Ieguvumus neklasificē kā ieņēmumus.

69.

Pamatlīdzekļu objekta atsavināšana var notikt dažādos veidos (piemēram, pārdodot, noslēdzot finanšu nomu, vai ziedojot). Pamatlīdzekļu objekta atsavināšanas datums ir datums, kad saņēmējs iegūst kontroli pār minēto objektu saskaņā ar 15. SFPS prasībām, ar ko nosaka, kad izpildes pienākums ir īstenots. 16. SFPS piemēro atsavināšanai ar pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

81.L

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, svītrots 4. un 27. punkts un grozīts 5., 10., 44. un 68.–69. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme

Groza 16. punktu un pievieno 60.K punktu.

Monetāri posteņi

16.

Monetārā posteņa svarīga iezīme ir tiesības saņemt (vai apņemšanās piegādāt) fiksētu vai nosakāmu valūtas vienību skaitu. Piemēram, pensijas un citi darbinieku pabalsti, kas maksājami skaidrā naudā; uzkrājumi, parkuriem jānorēķinās skaidrā naudā; nomas saistības; un naudā maksājamas dividendes, kas uzskaitītas kā saistības. Līdzīgi līgums, lai saņemtu (vai piegādātu) mainīgu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu skaitu vai mainīgu aktīvu skaitu, kuru saņemamā (vai piegādājamā) patiesā vērtība ir līdzvērtīga fiksētam vai nosakāmam valūtas vienību skaitam, ir monetārs postenis. Un otrādi – nemonetārā posteņa svarīga iezīme ir tiesību neesamība saņemt (vai apņemšanās piegādāt) fiksētu vai nosakāmu valūtas vienību skaitu. Piemēram, priekšapmaksas summas par precēm un pakalpojumiem; nemateriālā vērtība; nemateriālie aktīvi; krājumi; pamatlīdzekļi; lietošanas tiesību aktīvi; un uzkrājumi, par kuriem jānorēķinās, piegādājot nemonetāru aktīvu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

60.K

Ar 16. SFPS Noma, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 16. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

23. SGS Aizņēmumu izmaksas

Groza 6. punktu un pievieno 29.C punktu.

DEFINĪCIJAS

6.

Aizņēmumu izmaksas var ietvert:

a)

d)

procentus attiecībā uz nomas saistībām, kas atzītas saskaņā ar 16. SFPS Noma; un

e)

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

29.C

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana

Pievieno 97.S punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

97.S

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts AG9. un AG10. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

Piemērošanas norādījumos groza AG9. un AG10. Punktu.

Finanšu aktīvi un finanšu saistības

AG9

Noma parasti iznomātājam sniedz pilnvaras saņemt un nomniekam pienākumu maksāt maksājumu plūsmu, kas būtībā ir tas pats, kas saskaņā ar aizdevuma līgumu ir pamatsummas un procentu sapludinātais maksājums. Iznomātājs saskaņā ar finanšu nomas līgumu uzskaita ieguldījumu parāda summā nevis pašā pamatā esošajā aktīvā, uz kuru attiecas finanšu noma. Attiecīgi iznomātājs finanšu nomas līgumu uzskata par finanšu instrumentu. Saskaņā ar 16. SFPS iznomātājs neatzīst savas pilnvaras saņemt nomas maksājumussaskaņā ar operatīvās nomas līgumu. Iznomātājs turpina uzskaitīt pašu pamatā esošo aktīvu, nevis parāda summu, ko saskaņā ar līgumu tas saņems nākotnē. Attiecīgi iznomātājs operatīvās nomas līgumu neuzskata par finanšu instrumentu, izņemot attiecībā uz atsevišķiem maksājumiem, kas nomniekam pašreiz ir jāmaksā.

AG10

Fiziskie aktīvi (piemēram, krājumi, pamatlīdzekļi), lietošanas tiesību aktīvi un nemateriālie aktīvi (piemēram, patenti un preču zīmes) nav finanšu aktīvi. Šādu fizisku aktīvu, lietošanas tiesību aktīvu un nemateriālu aktīvu kontrole rada iespēju ģenerēt ienākošo naudas plūsmu vai citu finanšu aktīvu, bet tā nerada pašreizējas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu.

37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

Grozīta 5. punktu un pievieno 102. punktu.

DARBĪBAS JOMA

5.

Ja kāds cits standarts aplūko kādu konkrētu uzkrājumu, iespējamo saistību vai iespējamā aktīva veidu, uzņēmums šā standarta vietā piemēro attiecīgo citu standartu. Piemēram, daži uzkrājumu veidi aplūkoti standartos par:

a)

c)

nomu (skatīt 16. SFPS Noma). Tomēr šis standarts attiecas uz jebkuru nomas līgumu, kas kļūst apgrūtinošs pirms nomas sākuma datuma, kā noteikts 16. SFPS. Šis standarts attiecas arī uz īstermiņa nomu un nomu, kurā pamatā esošais aktīvs ir ar zemu uzskaites vērtību un uzskaitīts saskaņā ar 16. SFPS 6. punktu, un kura ir kļuvusi apgrūtinoša;

d)

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

102.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 5. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

38. SGS Nemateriālie aktīvi

Groza 3., 6. un 113. punktu, 114. punktu groza saskaņā ar 15. SFPS un pievieno 130.L punktu.

DARBĪBAS JOMA

3.

Ja kāds cits standarts nosaka, kā uzskaitāms konkrēts nemateriālo aktīvu veids, uzņēmums izmanto nevis šo standartu, bet gan attiecīgo standartu. Piemēram, šo standartu nepiemēro:

a)

c)

nemateriālo aktīvu nomai, kuru uzskaita saskaņā ar 16. SFPS Noma;

d)

6.

Licences līgumos noteiktās nomnieka tiesības uz tādiem posteņiem kā, piemēram, kinofilmas, videoieraksti, lugas, manuskripti, patenti un autortiesības, ietilpst šā standarta darbības jomā un ir izslēgtas no 16. SFPS. darbības jomas.

NORAKSTĪŠANA UN ATSAVINĀŠANA

113.

Ieguvumu vai zaudējumu, kas radies, pārtraucot atzīt nemateriālu aktīvu, nosaka kā starpību starp neto atsavināšanas ieņēmumiem, ja tādi ir, un aktīva uzskaites vērtību. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā to atzīst tad, kad tiek pārtraukta aktīva atzīšana (ja vien 16. SFPS nenosaka citādi attiecībā uz pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā.) Ieguvumus neklasificē kā ieņēmumus.

114.

Nemateriāla aktīva atsavināšana var notikt dažādos veidos (piemēram, pārdodot, noslēdzot finanšu nomu vai ziedojuma veidā). Nemateriāla aktīva atsavināšanas datums ir datums, kad saņēmējs iegūst kontroli pār minēto aktīvu saskaņā ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem minētajām prasībām par to, lai noteiktu, kad izpildes pienākums ir īstenots. 16. SFPS piemēro atsavināšanai ar pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

130.L

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 3., 6., 113. un 114. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana

Groza 2. punktu un pievieno 103.V punktu attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav pieņēmuši 9. SFPS Finanšu instrumenti. 39. SGS netiek grozīts attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir pieņēmuši 9. SFPS.

DARBĪBAS JOMA

2.

Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

a)

b)

tiesības un pienākumus, uz kuriem attiecas 16. SPFS Noma. Tomēr:

i)

attiecībā uz iznomātāja atzītiem finanšu nomas debitoru parādiem (t. i., neto ieguldījumi finanšu nomā) un operatīvās nomas debitoru parādiem, jāveic to atzīšanas pārtraukšana un vērtības samazināšana, kā noteikts šajā standartā (skatīt 15.–37.punktu, 58. un 59. punktu, 63.–65. punktu un AG36.–AG52. punktu un AG84.–AG93. punktu A pielikumā);

ii)

uz nomnieka atzītām nomas saistībām, attiecas šā standarta 39. punkta noteikumi par atzīšanas pārtraukšanu; un

iii)

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

103.V

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 2. un AG33. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

Lietošanas norādījumos groza AG33. Punktu attiecībā uz uzņēmumu, kas nav pieņēmis 9. SFPS Finanšu instrumenti. Lietošanas norādījumus negroza attiecībā uz uzņēmumu, kas ir pieņēmis 9. SFPS.

IEGULTIE ATVASINĀTIE INSTRUMENTI (10.–13. PUNKTS)

AG33

Šajos piemēros iegultā atvasinātā instrumenta ekonomiskās iezīmes un riski ir cieši saistīti ar pamatlīguma ekonomiskajām iezīmēm un riskiem. Šajos piemērs uzņēmums iegultos atvasinātos instrumentus neuzskaita atsevišķi no pamatlīguma:

a)

f)

pamatlīgumā iegults atvasinātais instruments ir cieši saistīts ar pamatlīgumu, ja iegultais atvasinātais instruments ir i) inflācijas indekss, piemēram, nomas maksājumu indekss pēc patērētāja cenu indeksa (ja noma nav izlīdzināta un indekss ir saistīts ar inflāciju paša uzņēmuma ekonomiskajā vidē), ii) mainīgie nomas maksājumi, kas pamatojas uz attiecīgo tirdzniecību, vai iii) mainīgie nomas maksājumi, kas pamatojas uz mainīgajām procentu likmēm);

g)

40. SGS Ieguldījuma īpašums

Ņemot vērā plašas izmaiņas, kas veiktas 40. SGS Ieguldījuma īpašums, pilns šā standarta ierosināto izmaiņu teksts ir atveidots D papildinājuma beigās.

41. SGS Lauksaimniecība

Grozīts 2. punkts un pievienots 64. punkts.

DARBĪBAS JOMA

2.

Šis standarts neattiecas uz:

a)

e)

lietošanas tiesību aktīviem, kas izriet no zemes nomas saistībā ar lauksaimniecisko darbību (skatīt 16. SFPS Noma).

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

64.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 2. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

SFPIK 1 Izmaiņas esošajās likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgās saistībās

Groza atsauču punktu.

ATSAUCES

16. SFPS Noma

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)

Groza 2. punktu un pievieno 9.B punktu.

DARBĪBAS JOMA

2.

Šī Interpretācija attiecas uz izmaiņām visu to esošo likvidācijas, atjaunošanas vai līdzīgu saistību novērtēšanā, kuras:

a)

tiek atzītas kā daļa no pamatlīdzekļu objekta izmaksām saskaņā ar 16. SGS vai kā daļa no lietošanas tiesību aktīva izmaksām saskaņā ar 16. SFPS; un

b)

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

9.B

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 2. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

Groza atsauču punktu.

ATSAUCES

15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

16. SFPS Noma

Pievieno 28.F punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

28.F

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts AG8. punkts un B pielikums. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

A pielikumā groza AG8. punktu.

A pielikums

DARBĪBAS JOMA (5. PUNKTS)

AG8

Uzņēmējam var būt tiesības lietot AG7. punkta a) apakšpunktā aprakstīto atdalāmo infrastruktūru vai AG7. punkta b) apakšpunktā aprakstīto neregulēto palīgpakalpojumu sniegšanai izmantotās iekārtas. Jebkurā gadījumā pēc būtības tā var būt noma, ko piešķīrējs sniedz uzņēmējam; šādā gadījumā tā ir uzskaitāma saskaņā ar 16. SFPS.

29. PIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju: informācijas atklāšana

Groza atsauču punktu.

ATSAUCES

16. SFPS Noma

Groza 5. punktu.

JAUTĀJUMS

5.

Noteikti aspekti un atklājamā informācija saistībā ar dažām vienošanām par pakalpojumu koncesiju jau aplūkota esošajos starptautiskajos finanšu pārskata standartos (piemēram, 16. SGS attiecas uz pamatlīdzekļu objektu iegādēm, 16. SFPS attiecas uz aktīvu nomu un 38. SGS attiecas uz nemateriālo aktīvu iegādēm). Tomēr vienošanās par pakalpojumu koncesiju var ietvert izpildlīgumus, kas nav aplūkoti starptautiskajos finanšu pārskata standartos, ja vien līgumi nav apgrūtinoši, kā rezultātā piemēro 37. SGS. Tādēļ šī interpretācija aplūko papildu atklājamo informāciju saistībā ar vienošanām par pakalpojumu koncesiju.

Groza spēkā stāšanās datuma punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Uzņēmums 6. punkta e) apakšpunkta un 6.A punkta grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2008. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums 12. SFPS piemēro agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro arī attiecībā uz šo agrāko periodu.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 5. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

PIK 32 Nemateriālie aktīvi – tīmekļa vietnes izmaksas

Groza atsauču punktu.

ATSAUCES

15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

16. SFPS Noma

Groza 6. punktu atbilstīgi 15. SFPS grozījumiem.

JAUTĀJUMS

6.

38. SGS neattiecas uz nemateriālajiem aktīviem, kurus uzņēmums tur pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā (skatīt 2. SGS un 15. SFPS), vai nemateriālo aktīvu nomu, kuru uzskaita saskaņā ar 16. SFPS. Tādēļ šī interpretācija neattiecas uz izdevumiem par tīmekļa vietnes (vai tīmekļa vietnes programmatūras) izstrādi vai darbību pārdošanai citam uzņēmumam, vai kas tiek uzskaitīti saskaņā ar 16. SFPS.

Groza spēkā stāšanās datuma punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas izdots 2014. gada maijā, grozīta sadaļa “Atsauces” un 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

40. SGS Ieguldījuma īpašums

Ņemot vērā plašas izmaiņas, kas veiktas 40. SGS Ieguldījuma īpašums, atbilstīgi 15. SFPS veiktajiem grozījumiem, ir atveidots pilns šā standarta teksts ar piedāvātajām izmaiņām.

40. Starptautiskais grāmatvedības standarts

Ieguldījuma īpašums

MĒRĶIS

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi ieguldījuma īpašumam un ar to saistītās informācijas atklāšanas prasības.

DARBĪBAS JOMA

2.

Šis standarts jāpiemēro ieguldījuma īpašuma atzīšanā, novērtēšanā un informācijas atklāšanā.

3.

[Svītrots]

4.

Šis standarts neattiecas uz:

a)

bioloģiskajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību (skatīt 41. SGS Lauksaimniecība un 16. SGS Pamatlīdzekļi); un

b)

tiesībām iegūt derīgos izrakteņus un derīgo izrakteņu krājumus, piemēram, naftu, dabas gāzi un līdzīgus neatjaunojamus resursus.

DEFINĪCIJAS

5.

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

 

Uzskaites vērtība ir summa kādā aktīvs atzīts finanšu stāvokļa pārskatā.

 

Izmaksas ir samaksātās naudas vai naudas ekvivalentu summa, vai izlietotās atlīdzības patiesā vērtība, lai iegādātos aktīvu, tā iegādes vai būvniecības brīdī, vai, kur piemērojams, summa, kuru attiecina uz šo aktīvu, kad sākotnēji atzīst saskaņā ar citu SFPS konkrētām prasībām, piemēram, 2. SFPS Akciju maksājums.

 

Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Skatīt 13. SFPS Patiesās vērtības novērtēšana).

 

Ieguldījuma īpašums ir īpašums (zeme vai ēka, vai ēkas daļa, vai abi), kuru tur (īpašnieks vai nomnieks kā lietošanas tiesību aktīvu), lai nopelnītu nomas maksu, vai kapitāla vērtības palielināšanai vai abos nolūkos, nevis:

a)

lietošanai preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, vai administratīvā nolūkā; vai

b)

pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā.

 

Īpašnieka izmantots īpašums ir īpašums, kuru tur (īpašnieks vai nomnieks kā lietošanas tiesību aktīvu) lietošanai preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, vai administratīvā nolūkā.

ĪPAŠUMA KLASIFIKĀCIJA PAR IEGULDĪJUMA ĪPAŠUMU VAI ĪPAŠNIEKA IZMANTOTU ĪPAŠUMU

6.

[Svītrots]

7.

Ieguldījuma īpašumu tur, lai nopelnītu nomas maksu, vai kapitāla vērtības palielināšanai, vai abos nolūkos. Tādēļ ieguldījuma īpašums rada naudas plūsmas lielā mērā neatkarīgi no citiem uzņēmuma turētiem aktīviem. Tas ieguldījuma īpašumu atšķir no īpašnieka izmantota īpašuma. Preču ražošana vai pakalpojumu sniegšana (vai īpašuma lietošana administratīvā nolūkā) rada naudas plūsmas, kuras attiecināmas ne tikai uz īpašumu, bet arī uz citiem aktīviem, kurus lieto ražošanas vai piegādes procesā. 16. SGS attiecas uz īpašnieka īpašumā esošu un īpašnieka izmantotu īpašumu un 16. SFPS attiecas uz īpašnieka izmantotu īpašumu, kuru tur nomnieks kā lietošanas tiesību aktīvu.

8.

Ieguldījuma īpašums ir, piemēram:

a)

zeme, kuru tur ilgtermiņa kapitāla vērtības palielināšanai, nevis īstermiņa pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā;

b)

zeme, kuru tur pašlaik nenoteiktai turpmākai lietošanai. (Ja uzņēmums nav noteicis, ka tas lietos zemi kā īpašnieka izmantotu īpašumu vai īstermiņa pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā, tiek uzskatīts, ka zemi tur kapitāla vērtības palielināšanai.);

c)

ēka, kura pieder uzņēmumam (vai lietošanas tiesību aktīvs, kas attiecas uz uzņēmumam piederošu ēku) un kuru tas iznomā saskaņā ar vienu vai vairākām operatīvām nomām;

d)

ēka, kas ir brīva, bet kuru tur iznomāšanai saskaņā ar vienu vai vairākām operatīvām nomām;

e)

īpašums, kuru būvē vai izstrādā turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu.

9.

Objekti, kuri nav ieguldījuma īpašums un tādēļ neietilpst šā standarta darbības jomā, ir, piemēram, šādi:

a)

īpašums, kas paredzēts pārdošanai parastās uzņēmējdarbības ietvaros vai šādas pārdošanas nolūkos veiktās būvniecības vai izstrādes ietvaros (skatīt 2. SGS Krājumi), piemēram, īpašums, kas tiek iegādāts tikai un vienīgi ar nolūku tuvākā nākotnē to pārdot vai arī ir paredzēts uzlabošanai un atkārtotai pārdošanai;

b)

[Svītrots]

c)

īpašnieka izmantots īpašums (skatīt 16. SGS un 16. SFPS), ieskaitot (cita starpā) īpašumu, kuru tur turpmākai lietošanai par īpašnieka izmantoto īpašumu, īpašums, kuru tur turpmākai attīstībai un turpmākai lietošanai par īpašnieka izmantotu īpašumu, īpašums, kuru izmanto darbinieki (neatkarīgi no tā, vai darbinieki maksā nomas maksu pēc tirgus likmēm vai ne) un īpašnieka izmantots īpašums, ko paredzēts atsavināt;

d)

[Svītrots]

e)

citam uzņēmumam finanšu nomas līguma ietvaros iznomāts īpašums.

10.

Daži īpašumi ietver daļu, kuru izmanto, lai nopelnītu nomas maksu vai kapitāla vērtības palielināšanai, un daļu, kuru izmanto preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, vai administratīvā nolūkā. Ja šīs daļas var pārdot atsevišķi (vai iznomāt atsevišķi saskaņā ar finanšu nomu), uzņēmums uzskaita šīs daļas atsevišķi. Ja daļas nevar pārdot atsevišķi, īpašums ir ieguldījuma īpašums tikai tad, ja nenozīmīgu daļu tur lietošanai preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, vai administratīvā nolūkā.

11.

Dažos gadījumos uzņēmums sniedz papildpakalpojumus tā īpašuma izmantotājiem. Uzņēmums uzskata šo īpašumu par ieguldījuma īpašumu, ja pakalpojumi veido samērā nenozīmīgu daļu no kopējās vienošanās. Piemēram, ja biroja ēkas īpašnieks sniedz apsardzes un uzturēšanas pakalpojumus nomniekiem, kuri lieto ēku.

12.

Citos gadījumos svarīgs ir sniegto pakalpojumu veids. Piemēram, ja uzņēmumam pieder viesnīca un tas to pārvalda, viesiem sniegtie pakalpojumi ir nozīmīga daļa no kopējās vienošanās. Tādēļ īpašnieka pārvaldīta viesnīca ir īpašnieka izmantots īpašums, nevis ieguldījuma īpašums.

13.

Var būt grūti noteikt, vai palīgpakalpojumi ir tik nozīmīgi, ka īpašums nav ieguldījuma īpašums. Piemēram, viesnīcas īpašnieks dažreiz nodod noteiktas saistības trešajām personām saskaņā ar pārvaldes līgumu. Šo pārvaldes līgumu noteikumi ir ļoti atšķirīgi. Vienā gadījumā īpašnieks būtībā var būt pasīvs ieguldītājs. Citā gadījumā īpašnieks, iespējams, ir vienkārši nodevis citiem noteiktas ikdienas funkcijas, saglabājot būtisku atkarību no naudas plūsmu izmaiņām no viesnīcas darbības.

14.

Nepieciešams vērtējums, lai noteiktu, vai īpašums ir ieguldījuma īpašums. Uzņēmums izveido kritērijus, lai varētu šo vērtējumu izmantot konsekventi saskaņā ar ieguldījuma īpašuma definīciju un attiecīgajām 7.–13. punkta norādēm. 75. punkta c) apakšpunktā ir prasība uzņēmumiem atklāt šos kritērijus gadījumos, kuros klasifikācija ir grūti nosakāma.

14.A

Nepieciešams vērtējums arī, lai noteiktu, vai ieguldījuma īpašuma iegāde ir aktīva vai aktīvu grupas iegāde vai uzņēmējdarbības apvienošana, uz ko attiecas 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana darbības joma. Jānorāda atsauce uz 3. SFPS, lai noteiktu, vai tā ir uzņēmējdarbības apvienošana. Šā standarta 7.–14. punktā iekļautie apraksti attiecas uz to, vai īpašums ir īpašnieka izmantots īpašums, vai ieguldījuma īpašums, nevis uz to, vai īpašuma iegāde ir uzņēmējdarbības apvienošana, kā definēts 3. SFPS. Lai noteiktu, vai konkrēts darījums atbilst uzņēmējdarbības apvienošanas definīcijai, kā definēts 3. SFPS, un ietver ieguldījuma īpašumu, kā definēts šajā standartā, nepieciešams atsevišķi piemērot abus minētos standartus.

15.

Dažos gadījumos uzņēmumam pieder īpašums, kurš ir iznomāts un kuru lieto tā mātesuzņēmums vai kāds cits meitasuzņēmums. Šis īpašums nav ieguldījuma īpašums konsolidētajos finanšu pārskatos, jo šis īpašums, raugoties no koncerna viedokļa, ir īpašnieka izmantots. Tomēr, raugoties no īpašnieka uzņēmuma viedokļa, īpašums ir ieguldījuma īpašums, ja tas atbilst 5. punktā sniegtajai definīcijai. Tādēļ iznomātājs īpašumu uzskaita kā ieguldījuma īpašumu tā atsevišķajos finanšu pārskatos.

ATZĪŠANA

16.

Ieguldījuma īpašumu atzīst par aktīvu tikai un vienīgi tad, ja:

a)

ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar ieguldījuma īpašumu saistītie nākotnes saimnieciskie labumi;

b)

var ticami novērtēt ieguldījuma īpašuma izmaksas.

17.

Saskaņā ar šo atzīšanas principu, uzņēmums novērtē visas tā ieguldījuma īpašuma izmaksas brīdī, kad tās rodas. Tās ietver ieguldījuma īpašuma sākotnējās iegādes izmaksas, kā arī izmaksas, kas radušās pēc tam to papildinot, aizstājot daļu no īpašuma vai to apkalpojot.

18.

Saskaņā ar 16. punktā ietverto atzīšanas principu, uzņēmums neieskaita ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtībā tā ikdienas apkalpošanas izmaksas. Šīs izmaksas drīzāk tiek ietvertas peļņā vai zaudējumos tajā periodā, kurā tās radušās. Ikdienas apkalpošanas izmaksas, galvenokārt, ir darba un izejvielu izmaksas, kā arī, iespējams, mazu rezerves daļu izmaksas. Šos izdevumus bieži raksturo kā nekustamā īpašuma remonta un uzturēšanas izmaksas.

19.

Ieguldījuma īpašuma daļas var būt iegādātas iepriekšējo daļu aizstāšanas ceļā. Piemēram, var gadīties, ka iekšējās sienas ir sākotnēji uzcelto sienu aizvietojums. Saskaņā ar atzīšanas principu, ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtībā uzņēmums atzīst esošā ieguldījuma īpašuma daļas aizstāšanas izmaksas to rašanās brīdī, ja tās atbilst šādu izmaksu atzīšanas kritērijiem. Aizstāto daļu uzskaites vērtības atzīšana tiek pārtraukta saskaņā ar šajā standartā noteiktajiem atzīšanas pārtraukšanas noteikumiem.

19.A

Ieguldījuma īpašums, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, tiek atzīts saskaņā ar 16. SFPS.

NOVĒRTĒŠANA ATZĪŠANAS BRĪDĪ

20.

Ieguldījuma īpašums sākotnēji jānovērtē tā iegādes izmaksu vērtībā. Darījuma izmaksas jāiekļauj sākotnējā novērtējumā.

21.

Iegādāta ieguldījuma īpašuma izmaksas ir tā iegādes cena un jebkuri tieši attiecināmi izdevumi. Tieši attiecināmi izdevumi ir, piemēram, maksa par juridiskiem pakalpojumiem, īpašuma nodošanas nodokļi un citas darījumu izmaksas.

22.

[Svītrots]

23.

Ieguldījuma īpašuma izmaksas nepalielina par šādām izmaksām:

a)

darbības uzsākšanas izmaksas (ja vien tās nav nepieciešamas, lai nekustamo īpašumu sagatavotu tādā stāvoklī, kas nepieciešams, lai tas darbotos tādā līmenī, kādu paredzējusi vadība);

b)

darbības izmaksas, kas radušās līdz brīdim, kad ieguldījuma īpašums sasniedz plānoto lietošanas apjomu;

c)

nepieņemami lielu nelietderīgi izlietota materiāla, darba un citu resursu apjomu, kas radies nekustamā īpašuma būvniecības vai attīstības procesā.

24.

Ja maksājumu par ieguldījuma īpašumu atliek, tā izmaksas ir naudā izteiktas cenas ekvivalents. Starpību starp šo summu un maksājumu kopējo summu atzīst par procentu izdevumiem kredīta termiņā.

25.

[Svītrots]

26.

[Svītrots]

27.

Vienu vai vairākus ieguldījuma īpašumus var iegūt apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai aktīviem vai monetāru un nemonetāru aktīvu kombināciju. Zemāk sniegtais attiecas uz viena nemonetāra aktīva apmaiņu pret otru, bet tas piemērojams arī uz visām apmaiņām, kas aprakstītas iepriekšējā teikumā. Šāda ieguldījuma īpašuma iegādes izmaksas nosaka pēc tā patiesās vērtības, ja vien a) apmaiņas darījumam nav komerciāla rakstura vai b) neviena saņemtā vai atdotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt. Iegūto aktīvu vērtē šādā veidā pat tad, ja uzņēmums uzreiz nevar pārtraukt atdotā aktīva atzīšanu. Ja iegūto aktīvu nevērtē pēc tā patiesās vērtības, tā izmaksas vērtē pēc atdotā aktīva uzskaites vērtības.

28.

Uzņēmums nosaka, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ņemot vērā tā turpmākās naudas plūsmas izmaiņas šā darījuma rezultātā. Apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ja:

a)

iegūtā aktīva naudas plūsmas konfigurācija (risks, laiks un summa) atšķiras no nodotā aktīva naudas plūsmas konfigurācijas; vai

b)

uzņēmumam raksturīgo darbību daļas vērtība, kuru ietekmē apmaiņas darījums, mainās apmaiņas darījuma rezultātā; un

c)

starpība a) un b) ir nozīmīga salīdzinājumā ar apmainīto aktīvu patieso vērtību.

Lai noteiktu, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, uzņēmumam raksturīgo darbību daļas vērtība, kuru darījums ietekmē, jānosaka kā naudas plūsma pēc nodokļiem. Šīs analīzes rezultāts var būt skaidrs, uzņēmumam neveicot detalizētus aprēķinus.

29.

Aktīva patieso vērtību var ticami novērtēt, ja a) mainīgums pamatotu patiesās vērtības aplēšu diapazonā attiecībā uz konkrēto aktīvu nav būtisks vai b) dažādu aplēšu varbūtību noteiktā diapazonā var pamatoti izvērtēt un izmantot, novērtējot patieso vērtību. Ja uzņēmums spēj pamatoti novērtēt saņemtā vai nodotā aktīva patieso vērtību, tad nodotā aktīva patieso vērtību izmanto, lai novērtētu saņemtā aktīva izmaksas, ja vien saņemtā aktīva patiesā vērtība nav skaidrāk redzama.

29.A

Ieguldījuma īpašumu, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, sākotnēji novērtē tā izmaksu vērtībā saskaņā ar 16. SFPS.

NOVĒRTĒŠANA PĒC ATZĪŠANAS

Grāmatvedības politika

30.

Izņemot 32.A punktā norādītos izņēmumos, uzņēmumam jāizvēlas par savu grāmatvedības politiku 33.–55. punktā aprakstītais patiesās vērtības modelis vai arī 56. punktā aprakstītais izmaksu modelis un jāpiemēro šī politika attiecībā uz visiem ieguldījuma īpašumiem.

31.

8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas nosaka, ka brīvprātīgas izmaiņas grāmatvedības politikā ir veicamas tikai, ja izmaiņu rezultātā izveidotie finanšu pārskati sniedz ticamu un svarīgākuinformāciju par darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām. Ir maz ticams, ka pārejas no patiesās vērtības modeļa uz izmaksu modeli rezultātā tiks sniegta svarīgāka finanšu pārskatu informācija.

32.

Šis standarts pieprasa, lai visi uzņēmumi novērtētu ieguldījuma īpašuma patieso vērtību novērtēšanas nolūkā (ja uzņēmums izmanto patiesās vērtības modeli) vai informācijas atklāšanas nolūkā (ja tas izmanto izmaksu modeli). Uzņēmumam iesaka, bet nepieprasa novērtēt ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, pamatojoties uz tāda neatkarīga vērtētāja veiktu novērtējumu, kuram ir atzīta un attiecīga profesionālā kvalifikācija un kuram ir nesena pieredze saistībā ar novērtējamā ieguldījuma īpašuma atrašanās vietā un kategorijā.

32.A

Uzņēmums var:

a)

izvēlēties vai nu patiesās vērtības modeli, vai arī izmaksu modeli visām ieguldījuma īpašumus sedzošām saistībām, kuras dod atdevi, kas ir tieši saistīta ar konkrētu aktīvu patieso vērtību vai atdevi, ieskaitot šo ieguldījuma īpašumu; un

b)

izvēlēties vai nu patiesās vērtības modeli, vai izmaksu modeli visam ieguldījuma īpašumam, neatkarīgi no izvēles apakšpunktā a).

32.B

Daži apdrošinātāji un citi uzņēmumi apsaimnieko iekšēju īpašuma fondu, kas emitē spekulatīvas vienības, no kurām dažas saistītos līgumos pieder investoriem un pārējās pieder uzņēmumam. 32.A punkts neatļauj uzņēmumam novērtēt fondam piederoša īpašuma vērtību daļēji pēc izmaksu vērtības un daļēji pēc patiesās vērtības.

32.C

Ja uzņēmums izvēlas dažādus novērtēšanas modeļus 32.A punktā minētajām aktīvu grupām, ieguldījuma īpašuma pārdošana starp aktīvu grupām, kuras izmanto dažādus modeļus, notiek, atzīstot patieso vērtību, un uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas tiek atzīta par peļņu vai zaudējumiem. Tādējādi, ja ieguldījuma īpašums tiek pārdots no aktīvu grupas, kurā izmanto patiesās vērtības modeli, uz grupu, kurā izmanto izmaksu modeli, īpašuma patiesā vērtība pārdošanas datumā kļūst par tā domātajām izmaksām.

Patiesās vērtības modelis

33.

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmumam, kas izvēlas patiesās vērtības modeli, viss ieguldījuma īpašums jānovērtē patiesajā vērtībā, izņemot gadījumus, kas aprakstīti 53. punktā.

34.

[Svītrots]

35.

Peļņa vai zaudējumi, kas rodas no ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības izmaiņām, jāiekļauj peļņā vai zaudējumos periodā, kurā tās radušās.

36. – 39.

[Svītrots]

40.

Novērtējot ieguldījuma īpašuma patieso vērtību saskaņā ar 13. SFPS, uzņēmums nodrošina, ka patiesā vērtība cita starpā atspoguļo nomas ienākumus no spēkā esošajiem nomas līgumiem un citus pieņēmumus, kurus tirgus dalībnieki izmantos, nosakot ieguldījuma īpašuma cenu esošajos tirgus apstākļos.

40.A

Ja nomnieks izmanto patiesās vērtības modeli, lai novērtētu ieguldījuma īpašumu, kas tiek turēts kā lietošanas tiesību aktīvs, tas lietošanas tiesību aktīvu, nevis visu pamatā esošo īpašumu, novērtē tā patiesajā vērtībā.

41.

16. SFPS noteikti tāda ieguldījuma īpašuma izmaksu sākotnējās atzīšanas principi, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs. Šā standarta 33. punktā pieprasīts veikt tāda ieguldījuma īpašuma pārvērtēšanu, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, ja nepieciešams, nosakot tā patieso vērtību, ja uzņēmumsizvēlas patiesās vērtības modeli. Ja nomas maksājumi atbilst tirgus likmēm, tad tāda ieguldījuma īpašuma, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, patiesajai vērtībai iegādes brīdī, no kuras atskaitīti visi paredzamie nomas maksājumi (tostarp tos, kas attiecas uz atzītām nomas saistībām), jābūt vienādai ar nulli. Tādējādi lietošanas tiesību aktīva pārvērtēšana no izmaksu vērtības saskaņā ar 16. SFPS uz patieso vērtību saskaņā ar šī standarta 33. punktu (ņemot vērā 50. punktā noteiktās prasības) nedrīkst radīt nekādu sākotnējo peļņu vai zaudējumus, ja vien patiesā vērtība netiek novērtēta dažādos laikos. Tas var notikt tad, ja lēmums par patiesās vērtības modeļa piemērošanu tiek pieņemts vēlāk kā pēc sākotnējās atzīšanas.

42.– 47.

[Svītrots]

48.

Izņēmuma gadījumos ir skaidri pierādījumi, ka tad, kad uzņēmums pirmo reizi iegādājas ieguldījuma īpašumu (vai kad esošais īpašums pirmo reizi kļūst par ieguldījuma īpašumu pēc lietošanas veida maiņas), novērtējuma mainīgums pamatotu patiesās vērtības novērtējumu diapazonā būs tik liels un dažādu rezultātu iespējamības varbūtību būs tik grūti izvērtēt, ka viena patiesās vērtības novērtējuma lietderība tiek noliegta. Tas var norādīt uz to, ka konkrētā īpašuma patieso vērtību nevar pastāvīgi ticami novērtēt (skatīt 53. punktu).

49.

[Svītrots]

50.

Nosakot ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtību saskaņā ar patiesās vērtības modeli, uzņēmums izvairās no divkāršas aktīvu un saistību uzskaites, kas bilancē uzrādīti kā atsevišķi aktīvi vai saistības. Piemēram:

a)

iekārtas, tādas kā lifti vai gaisa kondicionēšanas iekārtas, bieži ir ēkas neatņemama sastāvdaļa un parasti tiek iekļauti ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā, nevis atzīti kā atsevišķi pamatlīdzekļi;

b)

ja tiek iznomāts mēbelēts birojs, biroja patiesā vērtība parasti ietver mēbeļu patieso vērtību, jo nomas ienākumi attiecas uz mēbelēto biroju. Ja mēbeles tiek iekļautas ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā, uzņēmums neatzīst šīs mēbeles par atsevišķu aktīvu;

c)

ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā netiek iekļauti nākamo periodu vai uzkrātie operatīvās nomas ienākumi, jo uzņēmums atzīst tos par atsevišķām saistībām vai aktīvu;

d)

ieguldījuma īpašuma, kurš ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, patiesā vērtība atspoguļo naudas plūsmas prognozi (ieskaitot mainīgos nomas maksājumus, kuri būs jāmaksā). Attiecīgi, ja iegūtais īpašuma novērtējums ir noteikts kā neto summa pēc visu paredzamo maksājumu veikšanas, visas atzītās nomas saistības būs jāpieskaita atpakaļ, lai iegūtu ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtību, izmantojot patiesās vērtības modeli.

51.

[Svītrots]

52.

Dažos gadījumos uzņēmums paredz, ka tā maksājumu pašreizējā vērtība par ieguldījuma īpašumu (kas nav maksājumi par atzītām finanšu saistībām) pārsniegs attiecīgo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību. Lai noteiktu, vai saistības ir atzīstamas un kā tās novērtēt, uzņēmums piemēro 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.

Nespēja ticami novērtēt patieso vērtību

53.

Pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmums var pastāvīgi ticami novērtēt ieguldījuma īpašuma patieso vērtību. Tomēr izņēmuma gadījumos ir skaidri pierādījumi, ka tad, kad uzņēmums pirmo reizi iegādājas ieguldījuma īpašumu (vai kad esošais īpašums pirmo reizi kļūst par ieguldījuma īpašumu pēc lietošanas veida maiņas), ieguldījuma īpašuma patieso vērtību nevar pastāvīgi ticami novērtēt. Tas ir tikai tad, ja tirgus salīdzināmiem īpašumiem nav aktīvs (piemēram, pēdējā laikā veiktitikai daži darījumi, kotētās cenas nav noteiktas konkrētajā brīdī vai novērojamās darījuma cenas norāda, ka pārdevējs bijis spiests pārdot) un nav pieejami alternatīvi ticami patiesās vērtības novērtējumi (piemēram, pamatojoties uz diskontētas naudas plūsmas prognozēm). Ja uzņēmums nosaka, ka būvētā ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība nav ticami novērtējama, bet plāno ticami novērtēt īpašuma patieso vērtību pēc būvniecības beigām, tas novērtē šādu būvētu ieguldījuma īpašumu izmaksās, kamēr kļūst iespējams ticami novērtēt patieso vērtību vai kamēr tiks pabeigta būvniecība (atkarībā no tā, kas notiks agrāk). Ja uzņēmums nosaka, ka ieguldījuma īpašuma (kas nav būvētais ieguldījuma īpašums) patiesā vērtība nav pastāvīgi ticami novērtējama, uzņēmums novērtē šādu ieguldījuma īpašumu, izmantojot 16. SGS noteikto izmaksu modeli īpašumā esošam ieguldījuma īpašumam vai izmantojot 16. SFPS ieguldījuma īpašumam, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs. Pieņem, ka ieguldījuma īpašuma atlikusī vērtība ir nulle. Uzņēmums turpina piemērot 16. SGS vai 16. SFPS līdz ieguldījuma īpašuma atsavināšanai.

53.A

Ja uzņēmumam rodas iespēja ticami novērtēt būvējama ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, kura iepriekš novērtēta izmaksu vērtībā, tam jānovērtē šā īpašuma patiesā vērtība. Kad šā īpašuma būvniecība beidzas, tiek pieņemts, ka patieso vērtību var ticami novērtēt. Pretējā gadījumā saskaņā ar 53. punktu īpašums jāuzskaita, izmantojot izmaksu modeli saskaņā ar 16. SGS īpašumā esošo aktīviem vai 16. IFRS ieguldījuma īpašumam, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs.

53.B

Pieņēmumu, ka būvējama ieguldījuma īpašuma patieso vērtību var ticami novērtēt, var atspējot tikai sākotnējās atzīšanas laikā. Uzņēmums, kas novērtējis būvēta ieguldījuma īpašuma objektu patiesajā vērtībā, nedrīkst secināt, ka pabeigta ieguldījuma īpašuma patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

54.

Izņēmuma gadījumos, kad uzņēmums 53. punktā minētā iemesla dēļ ir spiests novērtēt kādu ieguldījuma īpašuma objektu, lietojot 16. SGS vai 16. SFPS doto izmaksu modeli, uzņēmums novērtē visus savus pārējos ieguldījuma īpašumus, ieskaitot būvējamo ieguldījuma īpašumu, patiesajā vērtībā. Šajos gadījumos, lai arī uzņēmums drīkst izmantot izmaksu modeli viena ieguldījuma īpašuma objekta novērtēšanai, pārējos ieguldījuma īpašuma objektus tas turpina uzskaitīt pēc patiesās vērtības modeļa.

55.

Ja uzņēmums iepriekš ir novērtējis ieguldījuma īpašumu patiesajā vērtībā, uzņēmumam jāturpina novērtēt šis īpašumu patiesajā vērtībā līdz tā atsavināšanai (vai kamēr īpašums kļūst par īpašnieka izmantotu īpašumu vai uzņēmums sāk veidot īpašumu turpmākai pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā) pat tad, ja salīdzināmi tirgus darījumi kļūst retāki vai tirgus cenas kļūst grūtāk pieejamas.

Izmaksu modelis

56.

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmums, kas izvēlas izmaksu modeli, novērtē ieguldījuma īpašumu:

a)

saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības, ja tas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā turēts pārdošanai (vai ir ietverts atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai);

b)

saskaņā ar 16. SFPS, ja nomnieks to tur kā lietošanas tiesību aktīvu un tas nav turēts pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS; un

c)

visos citos gadījumos – saskaņā ar 16. SGS izmaksu modelim noteiktajām prasībām.

PĀRNEŠANA

57.

Pārnešana uz ieguldījuma īpašuma posteni vai no šī posteņa uz citu posteni jāveic tikai tad, kad notiek lietošanas veida maiņa, ko pierāda tas, ka:

a)

īpašnieks pats sāk izmantot nekustamo īpašumu, – pārnešanai no ieguldījuma īpašuma uz īpašnieka izmantotu īpašumu;

b)

sākta izstrāde pārdošanas nolūkā – pārnešanai no ieguldījuma īpašuma uz krājumiem;

c)

īpašnieks beidz izmantot nekustamo īpašumu, – pārnešanai no īpašnieka izmantota īpašuma uz ieguldījuma īpašumu;

d)

sākta nekustamā īpašuma iznomāšana saskaņā ar operatīvo nomu trešajai pusei, – pārnešanai no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu.

e)

[Svītrots]

58.

57. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka uzņēmumam jāpārnes īpašums no ieguldījuma īpašuma uz krājumiem tikai tad, kad notiek lietošanas veida maiņa, ko pierāda izstrādes sākšana pārdošanas nolūkā. Ja uzņēmums izlemj atsavināt ieguldījuma īpašumu bez izstrādes, uzņēmums turpina uzskatīt īpašumu par ieguldījuma īpašumu, kamēr tā atzīšana tiek pārtraukta (tas tiek izslēgts no finansiālā stāvokļa pārskata) un neuzskata to par krājumu posteni. Tāpat, ja uzņēmums sāk pārveidot esošo ieguldījuma īpašumu pastāvīgai turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu, tas paliek ieguldījuma īpašums un netiek pārklasificēts par īpašnieka izmantotu īpašumu tā pārveidošanas laikā.

59.

60.–65. punkts aplūko atzīšanas un novērtēšanas jautājumus, kas piemērojami, ja uzņēmums ieguldījuma īpašuma novērtēšanai lieto patiesās vērtības modeli. Ja uzņēmums lieto izmaksu modeli, pārnešana starp ieguldījuma īpašumu, īpašnieka izmantotu īpašumu un krājumiem nemaina pārnestā īpašuma uzskaites vērtību un nemaina šā īpašuma izmaksas novērtēšanas vai informācijas atklāšanas nolūkā.

60.

Pārnešanai no ieguldījuma īpašuma, kas uzrādīts patiesajā vērtībā, uz īpašnieka izmantotu īpašumu vai krājumiem, par īpašuma sākotnējām izmaksām turpmākai grāmatošanai saskaņā ar 16. SGS, 16. SFPS vai 2. SGS pieņem tā patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā.

61.

Ja īpašnieka izmantots īpašums kļūst par ieguldījuma īpašumu, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, uzņēmums piemēro 16. SGS piederošam īpašumam un 16. SFPS īpašumam, ko nomnieks tur kā lietošanas tiesību aktīvu līdz lietošanas veida maiņas datumam. Uzņēmumam jāuzrāda jebkura starpība šajā datumā starp īpašuma uzskaites vērtību saskaņā ar 16. SGS vai 16. SFPS un tā patieso vērtību tādā pašā veidā, kā pārvērtēšana saskaņā ar 16. SGS.

62.

Līdz datumam, kad īpašnieka izmantots īpašums kļūst par ieguldījuma īpašumu, kas tiek uzrādīts patiesajā vērtībā, uzņēmums turpina uzskaitīt īpašuma (vai lietošanas tiesību aktīva) nolietojumu un atzīt radušos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Uzņēmums uzrāda jebkuru starpību šajā datumā starp īpašuma uzskaites vērtību saskaņā ar 16. SGS vai 16. SFPS un tā patieso vērtību tādā pašā veidā, kā pārvērtēšana saskaņā ar 16. SGS. Citiem vārdiem:

a)

īpašuma bilances vērtības samazinājuma summa tiek atzīta peļņā vai zaudējumos. Tomēr, ja summa tiek iekļauta šā īpašuma pārvērtēšanas pārsniegumā, samazinājuma summa jāieskaita citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, un tā samazina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā;

b)

rezultātā radušos uzskaites vērtības palielinājumu uzrāda šādi:

i)

ja palielinājums apvērš iepriekšējos zaudējumus no šā īpašuma vērtības samazinājuma, palielinājumu atzīst perioda peļņā vai zaudējumos. Summa, kas atzīta perioda peļņā vai zaudējumos, nepārsniedz summu, kas nepieciešama, lai atjaunotu uzskaites vērtību līdz uzskaites vērtībai, kas būtu noteikta (atskaitot nolietojumu), ja nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazinājuma;

ii)

jebkāda palielinājuma pārpalikusī daļa jāieskaita citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, un tā palielina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā. Turpmāk atsavinot ieguldījuma īpašumu, pašu kapitālā ietverto pārvērtēšanas pārsniegumu var pārnest uz nesadalīto peļņu. Pārnešana no pārvērtēšanas pārsnieguma uz nesadalīto peļņu notiek tieši, neiekļaujot summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

63.

Veicot pārnešanu no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, starpību starp īpašuma patieso vērtību šajā datumā un tā iepriekšējo uzskaites vērtību jāatzīst perioda peļņā vai zaudējumos.

64.

Grāmatvedības metode, kuru izmanto pārnešanai no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, atbilst krājumu pārdošanas grāmatvedības metodei.

65.

Ja uzņēmums pabeidz pašu izveidota ieguldījuma īpašuma celtniecību vai izstrādi, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, starpība starp īpašuma patieso vērtību šajā datumā un tā iepriekšējo uzskaites vērtību jāatzīst perioda peļņā vai zaudējumos.

ATSAVINĀŠANA

66.

Ieguldījuma īpašuma atzīšana jāpārtrauc (tas jāizslēdz no finanšu stāvokļa pārskata) tad, kad to atsavina, vai tad, kad ieguldījuma īpašumu pavisam izņem no lietošanas un no tā atsavināšanas nākotnē nav gaidāmi saimnieciskie labumi.

67.

Ieguldījuma īpašuma atsavināšana var notikt ar pārdošanu vai finanšu nomas līguma noslēgšanu. Pārdota ieguldījuma īpašuma atsavināšanas datums ir datums, kad saņēmējs iegūst kontroli pār ieguldījuma īpašumu saskaņā ar 15. SFPS prasībām, ar ko nosaka, kad izpildes pienākums ir īstenots. 16. SFPS piemēro atsavināšanai, kura notiek, pamatojoties uz finanšu nomas līgumu un pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā.

68.

Ja uzņēmums saskaņā ar šī standarta 16. punktā ietverto atzīšanas principu atzīst aktīva uzskaites vērtībā ieguldījuma īpašuma daļas aizstāšanas izmaksas, tad tas beidz atzīt aizstātās daļas uzskaites vērtību. Attiecībā uz ieguldījuma īpašumu, kuru uzskaita, izmantojot izmaksu modeli, aizstātā daļa var arī nebūt tā daļa, kuras nolietojums tika uzskaitīts atsevišķi. Ja uzņēmumam nav iespējams noteikt aizstātās daļas uzskaites vērtību, tas var izmantot aizstāšanas izmaksas kā norādi uz tām aizstātās daļas izmaksām, kas bija spēkā tās iegādes vai izveides laikā. Patiesās vērtības modeļa ietvaros ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība jau var atspoguļot, ka aizstājamā daļa ir zaudējusi savu vērtību. Citos gadījumos var būt grūti izšķirt, cik lielā mērā aizstājamās daļas patiesā vērtība jāsamazina. Alternatīva aizstājamās daļas patiesās vērtības samazināšanai, ja tas nav praktiski izdarāms, ir iekļaut aizstājamās daļas izmaksu vērtību aktīva uzskaites vērtībā, bet pēc tam atkārtoti izvērtēt patieso vērtību, kā prasīts attiecībā uz papildinājumiem, kas neietver aizstāšanu.

69.

Peļņa vai zaudējumi, kas rodas no ieguldījuma īpašuma norakstīšanas vai atsavināšanas, jānosaka kā starpība starp neto atsavināšanas ieņēmumiem un aktīva uzskaites vērtību un jāatzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā (ja vien 16. SFPS nenosaka citādi par pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā) atsavināšanas vai likvidācijas periodā.

70.

Atlīdzības summa, kas iekļaujama peļņā vai zaudējumos, kas radušies, pārtraucot atzīt ieguldījuma īpašumu, tiek noteikta saskaņā ar 15. SFPS 47.–72. punktā minētajām prasībām par darījuma cenas noteikšanu. Turpmākās izmaiņas atlīdzības lēstajā summā, kas ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzskaita saskaņā ar 15. SFPS minētajām prasībām par darījuma cenas noteikšanu.

71.

Uzņēmums piemēro 37. SGS vai citus standartus pēc vajadzības visiem saistību posteņiem, kas saglabājas pēc ieguldījuma īpašuma atsavināšanas.

72.

Kompensācija no trešajām pusēm par ieguldījuma īpašumu, kuram samazinājusies vērtība, zaudētu vai atdotu ieguldījuma īpašumu, tiek iekļauta peļņā vai zaudējumos, kad kompensācija ir saņemama.

73.

Ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanās vai zaudējumi, attiecīgie prasījumi vai kompensācijas maksājumi no trešajām personām un sekojošā aizstājamo aktīvu pirkšana vai būvniecība ir atsevišķi saimnieciski notikumi un kā tādi arī jāuzskaita atsevišķi:

a)

ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanās tiek atzīta saskaņā ar 36. SGS;

b)

ieguldījuma īpašuma norakstīšana vai atsavināšana tiek atzīta saskaņā ar šā standarta 66.–71. punktu;

c)

kompensācija no trešajām pusēm par ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanos, zaudētu vai atdotu nekustamo īpašumu tiek iekļauta peļņā vai zaudējumos periodā, kad kompensācija ir saņemama; un

d)

tādu aktīvu izmaksas, kas atjaunoti, iegādāti vai uzbūvēti aizstāšanai, tiek noteiktas saskaņā ar šā standarta 20.–29. punktu.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Patiesās vērtības modelis un izmaksu modelis

74.

Turpmāk norādītās informācijas atklāšanas prasības ir piemērojamas papildus 16. SFPS prasībām. Saskaņā ar 16. SFPS prasībām ieguldījuma īpašuma īpašnieks nodrošina iznomātāja informācijas atklāšanu par noslēgtiem nomas darījumiem. Nomnieks, kurš tur ieguldījuma īpašumu kā lietošanas tiesību aktīvu, nodrošina nomnieka informācijas atklāšanu atbilstoši 16. SFPS prasībām un iznomātāja informācijas atklāšanu atbilstoši 16. SFPS prasībām par visiem viņa noslēgtajiem operatīvās nomas darījumiem.

75.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

a)

vai tas izmanto patiesās vērtības vai izmaksu modeli;

b)

[Svītrots]

c)

ja klasifikācija ir sarežģīta (skatīt 14. punktu), kritēriji, kurus uzņēmums izmanto, lai atšķirtu ieguldījuma īpašumu no īpašnieka izmantota īpašuma un no īpašuma, kuru tur pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā;

d)

[Svītrots]

e)

cik lielā mērā ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība (kāda tā novērtēta vai atklāta finanšu pārskatos) pamatojas uz tāda neatkarīga vērtētāja veiktu novērtējumu, kuram ir atzīta un attiecīga profesionālā kvalifikācija un kuram ir nesena pieredze novērtējamā ieguldījuma īpašuma atrašanās vietā un kategorijā. Ja tāds novērtējums nav veikts, šis fakts jāatklāj;

f)

šādas peļņā vai zaudējumos atzītās summas:

i)

nomas ienākumi no ieguldījuma īpašuma;

ii)

tiešie pamatdarbības izdevumi (ieskaitot remontu un uzturēšanu), kas radušies no tāda ieguldījuma īpašuma, kurš radījis nomas ienākumus attiecīgajā periodā;

iii)

tiešie pamatdarbības izdevumi (ieskaitot remontu un uzturēšanu), kas radušies no tāda ieguldījuma īpašuma, kurš nav radījis nomas ienākumus attiecīgajā periodā; un

iv)

uzkrātās patiesās vērtības uzkrātā izmaiņas, kas atzītas par peļņu vai zaudējumiem ieguldījuma īpašuma pārdošanas rezultātā no aktīvu grupas, kurā izmantots izmaksu modelis, uz kategoriju, kurā izmantots patiesās vērtības modelis (skatīt 32.C punktu);

g)

ierobežojumu esamība un apmēri attiecībā uz ieguldījuma īpašuma izmantošanu vai tā atsavināšanas ienākumu un ieņēmumu pārvedumiem;

h)

līgumā noteikti iegādāties, būvēt vai izveidot ieguldījuma īpašumu vai attiecībā uz tā remontu, uzturēšanu vai uzlabošanu.

Patiesās vērtības modelis

76.

Papildus 75. punktā noteiktajai informācijai uzņēmumam, kas piemēro 33.–55. punktā minēto patiesās vērtības modeli, jāveic arī ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtības salīdzināšana perioda sākumā un beigās, norādot:

a)

papildinājumus, atsevišķi atklājot tos papildinājumus, kas radušies iegādes rezultātā, un tos, kas radušies no turpmākiem izdevumiem, kas atzīti aktīva uzskaites vērtībā;

b)

papildinājumus, kas radušies no iegādēm uzņēmējdarbības apvienošanā;

c)

aktīvus, kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai iekļauti atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS, un citas atsavināšanas;

d)

neto peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības korekcijām;

e)

neto valūtas kursa starpības, kas radušās, pārrēķinot finanšu pārskatus no funkcionālās valūtas uz citu uzrādīšanas valūtu, ieskaitot ārvalstu darbības pārrēķināšanu pārskatu sniedzēja uzrādīšanas valūtā;

f)

pārnešana uz krājumiem un īpašnieka izmantotu īpašumu un no tiem; un

g)

citas izmaiņas.

77.

Gadījumos, kad finanšu pārskatu sagatavošanas vajadzībām tiek ievērojami koriģēts ieguldījuma īpašuma iegūtais novērtējums, piemēram, lai novērstu tādu aktīvu vai saistību divkāršu uzskaiti, kas tiek atzīti kā atsevišķi aktīvi un saistības saskaņā ar 50. punktā sniegto aprakstu, uzņēmums veic salīdzināšanu starp iegūto novērtējumu un koriģēto, finanšu pārskatos ietverto novērtējumu, uzrādot atsevišķi visu atzīto nomas saistību kopējo summu, kura pieskaitīta atpakaļ, kā arī visas pārējās nozīmīgās korekciju summas.

78.

Šā standarta 53. punkta norādītos izņēmuma gadījumos, kad uzņēmums novērtē konkrētu ieguldījuma īpašumu, izmantojot 16. SGS noteikto izmaksu modeli vai saskaņā ar 16. SFPS, veicot 76. punktā prasīto salīdzināšanu, summas, kuras ir saistītas ar šo ieguldījuma īpašumu, un summas, kuras ir saistītas ar citu ieguldījuma īpašumu, atklāj atsevišķi. Papildus uzņēmums uzrāda šādu informāciju:

a)

ieguldījuma īpašuma apraksts;

b)

paskaidrojums, kādēļ nevar ticami novērtēt patieso vērtību;

c)

ja iespējams, aplēšu diapazons, kura ietvaros visticamāk atrodas patiesā vērtība; un

d)

atsavinot ieguldījuma īpašumu, kas nav uzrādīts patiesajā vērtībā:

i)

fakts, ka uzņēmums ir atsavinājis ieguldījuma īpašumu, kas nav uzrādīts patiesajā vērtībā;

ii)

šā ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtība pārdošanas brīdī; un

iii)

atzītā peļņas vai zaudējumu summa.

Izmaksu modelis

79.

Papildus 75. punktā prasītās informācijas atklāšanai uzņēmums, kas piemēro 56. punktā noteikto izmaksu modeli, atklāj arī šādu informāciju:

a)

izmantotās nolietojuma metodes;

b)

lietderīgās lietošanas laiks vai izmantotās nolietojuma likmes;

c)

bruto uzskaites vērtība un uzkrātais nolietojums (kas apvienots ar uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās) perioda sākumā un beigās;

d)

ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtības salīdzināšana perioda sākumā un beigās, norādot:

i)

papildinājumus, atsevišķi atklājot tos papildinājumus, kas radušies iegādes un tos, kas radušies no turpmākiem izdevumiem, kas atzīti aktīva uzskaites vērtībā;

ii)

papildinājumus, kas radušies no iegādēm uzņēmējdarbības apvienošanā;

iii)

aktīvus, kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai iekļauti atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS, un cita atsavināšanas;

iv)

nolietojumu;

v)

atzīto zaudējumu summu no vērtības samazināšanās un apvērsto zaudējumu summu no vērtības samazināšanās attiecīgajā periodā, saskaņā ar 36. SGS;

vi)

neto valūtas kursa starpības, kas radušās, pārrēķinot finanšu pārskatus no funkcionālās valūtas uz citu uzrādīšanas valūtu, ieskaitot ārvalstu darbības pārrēķināšanu pārskatu sniedzēja uzrādīšanas valūtā;

vii)

pārnešana uz krājumiem un īpašnieka izmantotu īpašumu un no tiem; un

viii)

citas izmaiņas;

e)

ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība. Izņēmuma gadījumos, kas aprakstīti 53. punktā, kad uzņēmums nevar ticami novērtēt ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, tas atklāj arī šādu informāciju:

i)

ieguldījuma īpašuma apraksts;

ii)

paskaidrojums, kādēļ nevar ticami novērtēt patieso vērtību;

iii)

ja iespējams, aplēšu diapazonu, kura ietvaros visticamāk atrodas patiesā vērtība.

PĀREJAS NOTEIKUMI

Patiesās vērtības modelis

80.

Uzņēmums, kas iepriekš piemērojis 40. SGS (2000. gada variantu) un izvēlas pirmo reizi klasificēt un uzskaitīt atsevišķus vai visus attiecīgos nekustamos īpašumus, kas tiek turēti saskaņā ar operatīvo nomu kā ieguldījuma īpašumus, atzīst šīs izvēles radīto ietekmi kā nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekciju periodā, kurā šī izvēle pirmo reizi ir veikta. Turklāt:

a)

ja uzņēmums iepriekš publiskojis (finanšu pārskatos vai citādi) minēto nekustamo īpašumu patieso vērtību iepriekšējos periodos (saskaņā ar novērtējumu, kas atbilst 13. SFPS termina “patiesā vērtība” definīcijai), uzņēmumam iesaka, bet nepieprasa:

i)

koriģēt nesadalītās peļņas sākuma atlikumu agrākajam iepriekšējam uzrādītajam periodam, par kuru bija publiskota šī patiesā vērtība; un

ii)

koriģēt salīdzināmo informāciju par šiem periodiem;

b)

ja uzņēmums iepriekš nav publiskojis a) apakšpunktā aprakstīto informāciju, uzņēmumam nav jākoriģē salīdzināmā informācija un jāatklāj šis fakts.

81.

Šis standarts pieprasa no 8. SGS atšķirīgu uzskaiti. 8. SGS ir prasīts, lai salīdzinošie dati tiktu koriģēti, izņemot gadījumus, kad tas ir neiespējami.

82.

Ja uzņēmums pirmo reizi piemēro šo standartu, nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekcija ietver jebkuras ieguldījuma īpašuma pārvērtēšanas pārsnieguma summas pārklasificēšanu.

Izmaksu modelis

83.

8. SGS attiecas uz jebkuru grāmatvedības politiku maiņu, kas veikta, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro šo standartu un izvēlas lietot izmaksu modeli. Grāmatvedības politiku maiņas ietekme ietver jebkuras ieguldījuma īpašuma pārvērtēšanas pārsnieguma attiecībā uz summas pārklasifikāciju.

84.

27.–29. punkta prasības saistībā ar tāda ieguldījuma īpašuma sākotnējo novērtēšanu, kas iegādāts aktīvu apmaiņas darījumā, piemēro perspektīvi tikai nākotnes darījumiem.

Uzņēmējdarbības apvienošana

84.A

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2011.–2013. gada ciklam tika iekļauts 14.A punkts un virsraksts pirms 6. punkta. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi ieguldījuma īpašuma iegādei no pirmā perioda sākuma, kuram tas pieņem šos grozījumus. Tāpēc ieguldījuma īpašuma iegādes uzskaiti iepriekšējos periodos nekoriģē. Tomēr uzņēmums var izvēlēties piemērot šos grozījumus atsevišķai ieguldījuma īpašuma iegādei, kas notikusi pirms pirmā pārskata perioda sākuma, kurš ir spēkā stāšanās datumā vai pēc tā, tikai tad, ja informācija, kas vajadzīga, lai piemērotu šos grozījumus minētajiem agrākajiem darījumiem, ir uzņēmuma rīcībā.

16. SFPS

84.B

Uzņēmums, kas piemēro 16. SFPS un ar to saistītos standarta grozījumus, pirmo reizi piemēro 16. SFPS C pielikumā noteiktās pārejas prasības savam ieguldījuma īpašumam, kuru tas tur kā lietošanas tiesību aktīvu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

85.

Uzņēmums šo standartu piemēro ikgadējiem pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kas sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tas šo faktu atklāj.

85.A

Ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 62. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šos grozījumus piemēro minētajam agrākajam periodam.

85.B

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 8., 9., 48., 53., 54. un 57. punkts, svītrots 22. punkts un pievienots 53.A un 53.B punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi ikgadējiem pārskatu periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumus būvējamam ieguldījuma īpašumam sākot no jebkura datuma pirms 2009. gada 1. janvāra, ja būvējamo ieguldījuma īpašumu patiesās vērtības novērtētas šādos datumos. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro grozījumi 16. SGS Pamatlīdzekļi 5. un 81.E punktam.

85.C

Ar 2011. gada maijā izdotajiem 13. SFPS grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 5. punktā un grozīts 26., 29., 32., 40., 48., 53., 53.B, 78.–80. un 85.B punkts un svītrots 36.–39., 42.–47., 49. un 51. punkts un 75. punkta d) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

85.D

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2011.–2013. gada ciklam tika pievienoti virsraksti pirms 6. punkta un pēc 84. punkta un pievienots 14.A un 84.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro ikgadējiem pārskatu periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts jānorāda.

85.E

Ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 3. punkta b) apakšpunkts, 9., 67. un 70. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

85.F

Ar 2016. gada janvārī izdoto 16. IFRS grozīta 40. SGS darbības joma, definējot ieguldījuma īpašumu, iekļaujot gan īpašumā esošu ieguldījuma īpašumu, gan nomnieka turētu īpašumu kā lietošanas tiesību aktīvu. Ar 16. IFRS grozīts 5., 7., 8., 9., 16., 20., 30., 41., 50., 53., 53.A, 54., 56., 60., 61., 62., 67., 69., 74., 75., 77. un 78. punkts, pievienots 19.A, 29.A, 40.A un 84.B punkts un ar tiem saistītie virsraksti, un svītrots 3., 6., 25., 26. un 34. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

40. SGS (2000. GADS) ATSAUKŠANA

86.

Šis standarts aizstāj 40. SGS Ieguldījuma īpašums (izdots 2000. gadā).


Top