Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0609

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 609/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ) par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 181, 29.6.2013, p. 35–56 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 066 P. 216 - 237

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/609/oj

29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/35


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 609/2013

(2013. gada 12. jūnijs)

par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantā ir noteikts, ka pasākumos, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbības nodrošināšana un kuri attiecas, inter alia, uz veselību, drošību un patērētāju tiesību aizsardzību, Komisijai par galveno jāuzskata augsts aizsardzības līmenis, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem.

(2)

Nekaitīgas un pilnvērtīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, un tā ievērojami veicina iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī viņu sociālās un ekonomiskās intereses.

(3)

Pārtikai piemērojamo Savienības tiesību aktu mērķis ir, inter alia, gādāt par to, lai tirgū nenonāktu kaitīga pārtika. Tādēļ no to pārtikas kategoriju sastāva, uz kurām attiecas šī regula, vajadzētu izslēgt visas vielas, kas tiek uzskatītas par kaitīgām attiecīgajām iedzīvotāju grupām vai nepiemērotām patēriņam.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/39/EK (2009. gada 6. maijs) par īpašas diētas pārtikas produktiem (3) ir paredzēti vispārīgi noteikumi par tādu pārtikas produktu sastāvu un pagatavošanu, kuri ir īpaši izstrādāti, lai apmierinātu īpašas uztura vajadzības personām, kam tie paredzēti. Vairākums minētajā direktīvā paredzēto noteikumu ir spēkā kopš 1977. gada un ir jāpārskata.

(5)

Direktīvā 2009/39/EK ir sniegta vienota “īpašas diētas pārtikas produktu” definīcija un vispārīgas marķēšanas prasības, tostarp tādas, kas paredz, ka uz šādiem pārtikas produktiem vajadzētu būt norādei par to piemērotību paredzētajiem diētas nolūkiem.

(6)

Direktīvā 2009/39/EK noteiktās vispārējās sastāva un marķēšanas prasības ir papildinātas ar vairākiem neleģislatīviem Savienības aktiem, kas piemērojami īpašām pārtikas kategorijām. Šajā saistībā saskaņoti noteikumi ir paredzēti Komisijas Direktīvās 96/8/EK (1996. gada 26. februāris) par pārtikas produktiem, ko paredzēts izmantot svara samazināšanas diētām ar samazinātu enerģētisko vērtību (4), un 1999/21/EK (1999. gada 25. marts) par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (5). Arī Komisijas Direktīvā 2006/125/EK (6) ir paredzēti daži saskaņoti noteikumi attiecībā uz apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem. Komisijas Direktīvā 2006/141/EK (7) ir paredzēti saskaņoti noteikumi attiecībā uz mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, un Komisijas Regulā (EK) Nr. 41/2009 (8) ir paredzēti saskaņoti noteikumi par tādu pārtikas produktu sastāvu un marķēšanu, kas piemēroti cilvēkiem, kuri nepanes lipekli.

(7)

Turklāt saskaņoti noteikumi ir paredzēti Padomes Direktīvā 92/52/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par mākslīgā piena maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgā piena maisījumiem maziem bērniem, kas paredzēti eksportam uz trešajām valstīm (9), un Komisijas Regulā (EK) Nr. 953/2009 (2009. gada 13. oktobris) par vielām, ko īpašu uztura apsvērumu dēļ var pievienot īpašas diētas pārtikas produktiem (10).

(8)

Direktīvā 2009/39/EK ir iekļauta prasība par valsts līmeņa vispārēju paziņošanas procedūru attiecībā uz pārtiku, ko pārtikas uzņēmumi uzrādījuši kā tādu, uz kuru attiecas “īpašas diētas pārtikas produktu” definīcija, attiecībā uz kuru Savienības tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi, lai veicinātu šādas pārtikas efektīvu monitoringu, ko veic dalībvalstis, pirms tā tiek laista Savienības tirgū.

(9)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās paziņošanas procedūras īstenošanu tika norādīts, ka “īpašas diētas pārtikas produktu” definīcija var radīt sarežģījumus, jo, kā izrādījās, valstu iestādes to var interpretēt atšķirīgi. Tāpēc ziņojumā ir secināts, ka Direktīva 2009/39/EK būtu jāpārskata, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvāku un saskaņotāku īstenošanu.

(10)

Agra CEAS Consulting2009. gada 29. aprīļa pētījuma ziņojumā par Direktīvas 2009/39/EK pārskatīšanu ir apstiprināti secinājumi, ko Komisija pauda 2008. gada 27. jūnija ziņojumā par paziņošanas procedūras īstenošanu, un konstatēts, ka minētajā direktīvā noteiktās plašās definīcijas dēļ arvien lielāks daudzums pārtikas produktu pašlaik tiek pārdoti un marķēti kā īpašas diētas pārtikas produkti. Pētījuma ziņojumā tāpat ir norādīts, ka dalībvalstīs būtiski atšķiras pārtika, ko reglamentē ar minēto direktīvu; līdzīga pārtika, tostarp uztura bagātinātāji, dažādās dalībvalstīs var tikt vienlaicīgi pārdota kā īpašas diētas pārtika un/vai kā parasta patēriņa pārtika, kas paredzēta visiem vai atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, grūtniecēm, sievietēm pēcmenopauzes periodā, gados veciem cilvēkiem, augošiem bērniem, pusaudžiem, mainīgi aktīvām personām un citiem. Šāda situācija grauj iekšējā tirgus darbību, rada juridisko nenoteiktību kompetentajām iestādēm, pārtikas uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un patērētājiem, turklāt nevar izslēgt ļaunprātīgas tirdzniecības un konkurences kropļošanas risku. Tāpēc attiecīgi ir jānovērš atšķirības interpretēšanā, vienkāršojot regulējošo vidi.

(11)

Šķiet, ka nesen pieņemtie citi Savienības tiesību akti ir vairāk pielāgoti augošam un inovatīvam pārtikas tirgum nekā Direktīva 2009/39/EK. Šajā ziņā īpaši svarīgi ir šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (13). Turklāt minēto Savienības tiesību aktu noteikumi pienācīgi reglamentētu vairākas pārtikas kategorijas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/39/EK, radot mazāku administratīvo slogu un lielāku skaidrību par darbības jomu un mērķiem.

(12)

Pieredze arī liecina, ka daži noteikumi, kas iekļauti Direktīvā 2009/39/EK vai pieņemti saskaņā ar to, vairs nav efektīvi iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai.

(13)

Tāpēc būtu jāatceļ jēdziens “īpašas diētas pārtikas produkti”, un Direktīva 2009/39/EK būtu jāaizstāj ar šo tiesību aktu. Lai vienkāršotu šā akta piemērošanu un nodrošinātu piemērošanas konsekvenci visās dalībvalstīs, šis akts būtu jāpieņem kā regula.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (14), ir noteikti vienoti principi un definīcijas Savienības pārtikas aprites tiesību aktiem. Dažas minētajā regulā iekļautās definīcijas būtu jāpiemēro arī saistībā ar šo regulu.

(15)

Noteikts skaits pārtikas kategoriju dažām iedzīvotāju grupām ir daļa no uztura vai vienīgais uztura avots. Šādas pārtikas kategorijas ir būtiskas dažiem režīmiem un/vai lai apmierinātu uztura vajadzības dažām skaidri noteiktām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Minētās pārtikas kategorijas ietver maisījumus zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku, kā arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku. Pieredze liecina, ka noteikumi, kas paredzēti Direktīvās 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, pietiekami nodrošina minēto pārtikas kategoriju brīvu apriti, vienlaikus nodrošinot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Tāpēc, ņemot vērā Direktīvas 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, šajā regulā ir lietderīgi pievērsties vispārējām sastāva un informācijas prasībām minētajām pārtikas kategorijām.

(16)

Turklāt, tā kā palielinās tādu cilvēku skaits, kam ir ar lieko svaru vai aptaukošanos saistītas problēmas, tirgū tiek laists arvien lielāks daudzums pārtikas, kas ir pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei. Pašlaik šādu tirgū esošu pārtiku var iedalīt produktos, kas paredzēti uzturam ar mazu kaloriju daudzumu, kuras satur 3 360 kJ (800 kcal) līdz 5 040 kJ (1 200 kcal), un produktos, kas paredzēti uzturam ar ļoti mazu kaloriju daudzumu, kuras parasti satur mazāk nekā 3 360 kJ (800 kcal). Ņemot vērā attiecīgās pārtikas veidu, attiecībā uz to ir lietderīgi paredzēt dažus īpašus noteikumus. Pieredze liecina, ka Direktīvā 96/8/EK izklāstītie attiecīgie noteikumi pietiekami nodrošina tādas pārtikas brīvu apriti, kas paredzēta kā pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei, vienlaikus nodrošinot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Tāpēc, ņemot vērā Direktīvas 96/8/EK attiecīgos noteikumus, šajā regulā ir lietderīgi pievērsties vispārējām sastāva un informācijas prasībām pārtikai, ar ko paredzēts aizstāt visu ikdienas uzturu, tostarp pārtikai ar ļoti zemu enerģētisko vērtību.

(17)

Šajā regulā, inter alia, būtu jāietver definīcijas maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai un pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, ņemot vērā attiecīgos noteikumus Direktīvās 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK.

(18)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 ir noteikti riska analīzes principi saistībā ar pārtiku un izveidotas struktūras un mehānismi zinātniskajiem un tehniskajiem novērtējumiem, ko veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”). Šīs regulas nolūkos ar Iestādi būtu jāapspriežas visos jautājumos, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību.

(19)

Svarīgi, lai sastāvdaļas, ko izmanto šīs regulas darbības jomā esošās pārtikas ražošanā, ir piemērotas to personu, kurām šāda pārtika paredzēta, uztura vajadzību apmierināšanai un tās uzturvērtības pietiekamība ir konstatēta ar vispāratzītiem zinātniskiem datiem. Šāda pietiekamība būtu jāpierāda, sistemātiski pārskatot pieejamos zinātniskos datus.

(20)

Attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā (15), noteiktie maksimālie pesticīdu atlieku līmeņi būtu jāpiemēro, neskarot šajā regulā un saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzētos īpašos noteikumus.

(21)

Pesticīdu izmantošana var izraisīt pesticīdu atliekas pārtikā, uz kuru attiecas šī regula. Tāpēc šāda izmantošana būtu cik vien iespējams jāierobežo, ņemot vērā prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (16). Tomēr izmantošanas ierobežošana vai aizliegums negarantētu, ka pārtikā, uz ko attiecas šī regula, tostarp zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtikā, nebūs pesticīdu, jo daži pesticīdi piesārņo apkārtējo vidi un šādā pārtikā var būt to atliekas. Tādēļ maksimālais atlieku līmenis šādā pārtikā būtu jānosaka viszemākajā sasniedzamajā līmenī, lai aizsargātu mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, ņemot vērā labu lauksaimniecības praksi un citus ietekmes avotus, piemēram, vides piesārņojumu.

(22)

Saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos būtu jāņem vērā konkrētiem pesticīdiem noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, kas ir līdzvērtīgi tiem, kas pašlaik noteikti Direktīvas 2006/125/EK un 2006/141/EK pielikumos. Minētie ierobežojumi un aizliegumi būtu regulāri jāatjaunina, īpašu uzmanību pievēršot pesticīdiem, kas satur aktīvas vielas, aizsargvielas vai sinerģistus, kuri saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (17) klasificēti kā 1A un 1B kategorijas mutagēnas vielas, 1A vai 1B kategorijas kancerogēnas vielas, 1A vai 1B kategorijas vielas, kas ir kaitīgas reproduktīvai funkcijai, vai kas uzskatāmas par tādām, kuras traucē endokrīnās sistēmas darbību un var negatīvi ietekmēt cilvēkus.

(23)

Vielas, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (18), darbības jomā, nebūtu jāpievieno pārtikai, uz ko attiecas šī regula, ja vien šādas vielas atbilst gan tirgū laišanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, gan tiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos. Ja ir ieviestas būtiskas izmaiņas saskaņā ar šo regulu izmantotas vielas ražošanas metodē vai šādas vielas daļiņu lielumā, piemēram, izmantojot nanotehnoloģijas, minētā viela būtu jāuzskata par atšķirīgu no tās, kas izmantota saskaņā ar šo regulu, un tā būtu jāpārvērtē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 un vēlāk saskaņā ar šo regulu.

(24)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (19) ir noteiktas vispārējās marķēšanas prasības. Minētās marķēšanas prasības kā vispārējs noteikums būtu jāpiemēro pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas šī regula. Tomēr, lai sasniegtu šīs regulas konkrētos mērķus, šajā regulā vajadzības gadījumā būtu jāparedz arī papildu prasības Regulai (ES) Nr. 1169/2011 vai atkāpes no tās.

(25)

Šīs regulas darbības jomā ietilpstošas pārtikas marķējumā, noformējumā vai reklāmā šādai pārtikai nebūtu jāpiedēvē cilvēku slimību novērsošas vai ārstējošas īpašības, ne arī jānorāda uz šādām īpašībām. Īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētas pārtikas mērķis ir nodrošināt uztura režīmu pacientiem, kuriem, piemēram, konkrētas slimības, traucējuma vai veselības stāvokļa dēļ ir ierobežota, vājināta vai traucēta spēja uzņemt parasto pārtiku. Atsauci uz uztura režīmu, kas noteikts slimības, traucējuma vai veselības stāvokļa dēļ, kuram šī pārtika paredzēta, nevajadzētu uzskatīt par tādu, kas šai pārtikai piedēvē īpašības novērst, ārstēt vai izārstēt cilvēku slimības.

(26)

Lai nodrošinātu aizsardzību mazāk aizsargātiem patērētājiem, marķēšanas prasībām būtu jānodrošina, lai patērētāji varētu precīzi identificēt produktu. Visai rakstiskajai un grafiskajai informācijai, kas attiecas uz maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, vajadzētu būt tādai, lai dažādos maisījumus varētu skaidri atšķirt. Grūtības noteikt marķējumā attēlotā bērna precīzu vecumu varētu mulsināt patērētājus un apgrūtināt produkta identificēšanu. Minēto risku vajadzētu novērst, nosakot pienācīgus marķēšanas ierobežojumus. Turklāt, ņemot vērā to, ka maisījumi zīdaiņiem ir pārtika, kas apmierina zīdaiņa uztura vajadzības no dzimšanas līdz brīdim, kad tiek sākta atbilstoša papildu ēdināšana, pareizai produkta identifikācijai ir izšķiroša nozīme patērētāju aizsardzībā. Tāpēc zīdaiņiem paredzētu maisījumu noformēšanas un reklamēšanas jomā būtu jāievieš atbilstīgi ierobežojumi.

(27)

Šajā regulā būtu jāparedz kritēriji īpašo sastāva un informācijas prasību noteikšanai maisījumiem zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai un pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, ņemot vērā Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK.

(28)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 ir paredzēti noteikumi un nosacījumi uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošanai uz pārtikas. Minētie noteikumi vispārēji būtu jāpiemēro pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas šī regula, ja vien šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi.

(29)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem zīdaiņi ar mazu dzimšanas svaru būtu jāēdina ar mātes pienu. Tomēr zīdaiņiem ar mazu dzimšanas svaru un priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem var būt īpašas uztura vajadzības, kuras nevar apmierināt ar mātes pienu vai parastiem maisījumiem zīdaiņiem. Faktiski uztura vajadzības zīdaiņiem ar mazu dzimšanas svaru un priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem var būt atkarīgas no minētā zīdaiņa veselības stāvokļa, jo īpaši no minētā zīdaiņa svara salīdzinājumā ar vesela zīdaiņa svaru, un no tā, cik nedēļas pirms paredzētā laika viņš ir piedzimis. Katrā gadījumā atsevišķi jāizlemj, vai zīdaiņa stāvoklis ir tāds, ka viņam mediķu uzraudzībā būtu jālieto īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, kas izstrādāta, lai apmierinātu zīdaiņa uztura vajadzības (maisījums) un pielāgota minētā zīdaiņa īpašajam uztura režīmam.

(30)

Direktīvā 1999/21/EK ir prasīts, lai dažas prasības attiecībā uz sastāvu maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, kā tas noteikts Direktīvā 2006/141/EK, piemērotu īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai bērniem atkarībā no viņu vecuma. Tomēr dažus noteikumus, tostarp attiecībā uz marķēšanu, noformēšanu, reklāmu, un veicināšanas un komerciālo praksi, kas noteikti Direktīvā 2006/141/EK, pašlaik nepiemēro šādai pārtikai. Tirgus attīstības un šādas pārtikas ievērojama pieauguma dēļ ir jāpārskata tādas prasības zīdaiņiem paredzētiem maisījumiem kā prasības par pesticīdu izmantošanu produktos, kuri paredzēti šādu maisījumu ražošanai, pesticīdu atliekām, marķēšanu, noformēšanu, reklamēšanu un veicināšanas un komerciālo praksi, kas attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai, kura izstrādāta, lai apmierinātu zīdaiņa uztura vajadzības.

(31)

Savienības tirgū arvien palielinās uz piena bāzes gatavotu dzērienu un līdzīgu produktu skaits, kurus reklamē kā īpaši piemērotus maziem bērniem. Šādi produkti, kurus var iegūt no dzīvnieku vai augu izcelsmes olbaltumvielām, piemēram, govs piena, kazas piena, sojas vai rīsiem, bieži vien tiek pārdoti kā “piens bērniem” vai “piens maziem bērniem”, vai lietojot līdzīgu terminoloģiju. Kaut arī šos produktus pašlaik reglamentē dažādi Savienības tiesību akti, piemēram, Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006 un Direktīva 2009/39/EK, uz tiem neattiecas spēkā esošie īpašie pasākumi, ko piemēro zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētai pārtikai. Pastāv dažādi viedokļi par to, vai šādi produkti apmierina tās iedzīvotāju grupas īpašās uztura vajadzības, kurai tie paredzēti. Tādēļ Komisijai pēc apspriešanās ar Iestādi būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par to, vai ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz minēto produktu sastāvu un marķēšanu un, ja nepieciešams, cita veida prasības. Šajā ziņojumā būtu jāiekļauj, inter alia, mazu bērnu uztura vajadzības un minēto produktu loma viņu uzturā, ņemot vērā mazu bērnu patēriņa modeli, uzturvērtības devu un līmeni, kādā mazi bērni ir pakļauti piesārņojumu un pesticīdu uzņemšanai. Ziņojumā būtu jāapsver arī šādu produktu sastāvs un vai tiem ir kādas uzturvērtības priekšrocības, salīdzinot ar normālu uzturu no krūts atšķirtam bērnam. Komisija šim ziņojumam varētu pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(32)

Direktīvā 2009/39/EK ir paredzēts, ka īpašus noteikumus var pieņemt par šādām divām īpašām pārtikas grupām, uz kurām attiecas īpašas diētas pārtikas produktu definīcija: “pārtikas produkti, kas paredzēti intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem”, un “pārtikas produkti personām, kas slimo ar ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem (diabētu)”. Attiecībā uz īpašiem noteikumiem par pārtiku personām, kas slimo ar ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem (diabētu), Komisijas 2008. gada 26. jūnija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par pārtikas produktiem personām, kas slimo ar ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem (diabētu), ir secināts, ka nav zinātniska pamatojuma īpašu sastāva prasību noteikšanai. Attiecībā uz pārtiku, kas paredzēta intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem, nevarēja panākt apstiprinošu secinājumu par īpašu noteikumu izstrādi, jo dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ir ļoti atšķirīgi viedokļi par īpašo tiesību aktu darbības jomu, iekļaujamo pārtikas apakškategoriju skaitu, sastāva prasību noteikšanas kritērijiem un iespējamo ietekmi uz jauninājumiem produktu izstrādē. Tādēļ šajā posmā nevajadzētu izstrādāt īpašus noteikumus. Vienlaikus, pamatojoties uz pārtikas uzņēmumu iesniegtajiem pieprasījumiem, tika izskatītas attiecīgas norādes attiecībā uz to atļaušanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006.

(33)

Tomēr pastāv dažādi viedokļi par to, vai ir vajadzīgi papildu noteikumi, lai nodrošinātu atbilstīgu aizsardzību patērētājiem, kas lieto sportistiem paredzētu pārtiku, sauktu arī par pārtiku, kas paredzēta intensīvas muskuļu piepūles gadījumos. Tādēļ Komisija būtu jāaicina pēc apspriešanās ar Iestādi iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vai ir vajadzīgi noteikumi attiecībā uz sportistiem paredzētu pārtiku. Apspriežoties ar Iestādi, būtu jāņem vērā Pārtikas zinātniskās komitejas 2001. gada 28. februāra ziņojums par tādas pārtikas sastāvu un specifikāciju, kas paredzēta intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem. Komisijai savā ziņojumā īpaši būtu jānovērtē, vai ir vajadzīgi noteikumi, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību.

(34)

Komisijai būtu jāpieņem tehniskas pamatnostādnes, lai pārtikas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, atvieglotu šīs regulas ievērošanu.

(35)

Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, Direktīvas 2006/125/EK un 2006/141/EK un Regulu (EK) Nr. 953/2009, ir lietderīgi izstrādāt un šai regulai pielikumā pievienot Savienības sarakstu, kurā iekļautas vielas, kas ietilpst šādās vielu kategorijās: vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, karnitīns un taurīns, nukleotīdi, holīns un inozīts. No minētajām kategorijām piederīgām vielām tikai tās, kas iekļautas Savienības sarakstā, vajadzētu atļaut pievienot pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas šī regula. Iekļaujot vielas Savienības sarakstā, būtu jāprecizē, kurai no šīs regulas aptvertajām pārtikas kategorijām minētās vielas var pievienot.

(36)

Vielu iekļaušanai Savienības sarakstā nebūtu jānozīmē, ka ir vajadzīga vai vēlama to pievienošana vienai vai vairākām pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas šī regula. Savienības saraksta mērķis ir tikai atspoguļot, kuras vielas, kas pieder konkrētām vielu kategorijām, ir atļauts pievienot vienai vai vairākām pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas šī regula, jo īpašas sastāva prasības noteiktu sastāvu katrai pārtikas kategorijai, uz ko attiecas šī regula.

(37)

Vairākas vielas, kuras drīkst pievienot pārtikai, uz kuru attiecas šī regula, varētu pievienot tehnoloģiskos nolūkos kā pārtikas piedevas, krāsvielas vai aromatizētājus, vai citiem šādiem nolūkiem, tostarp izmantot atļautajās vīndarības metodēs un procesos, kas paredzēti attiecīgos pārtikai piemērojamos Savienības tiesību aktos. Šajā saistībā Savienības līmenī attiecībā uz minētajām vielām ir pieņemtas specifikācijas. Ir lietderīgi minētās specifikācijas piemērot vielām neatkarīgi no tā, ar kādu mērķi tās tiek lietotas pārtikā, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

(38)

Attiecībā uz Savienības sarakstā iekļautajām vielām, kurām Savienības līmenī vēl nav pieņemti tīrības kritēriji, un lai nodrošinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, būtu jāpiemēro vispāratzīti tīrības kritēriji, kas atbilstu ieteikumiem, ko sniegušas starptautiskas organizācijas un aģentūras, tostarp, bet ne tikai Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas/PVO Pārtikas piedevu apvienotā ekspertu komiteja (JECFA) un Eiropas farmakopeja. Neskarot LESD izklāstītos noteikumus, dalībvalstīm vajadzētu atļaut paturēt spēkā valsts noteikumus, kuros ir noteikti stingrāki tīrības kritēriji.

(39)

Lai precizētu prasības tām pārtikas kategorijām, uz ko attiecas šī regula, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz īpašu sastāva un marķējuma prasību noteikšanu tām pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas šī regula, tostarp marķējuma prasības, kas papildina Regulu (ES) Nr. 1169/2011 vai atkāpjas no tās, un attiecībā uz uzturvērtības un veselīguma norāžu atļaušanu. Turklāt, lai patērētāji varētu ātri gūt labumu no tehniskā un zinātniskā progresa, jo īpaši saistībā ar novatoriskiem produktiem, un tādējādi stimulētu inovāciju, Komisijai būtu jādeleģē arī pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz minēto prasību regulāru atjaunināšanu, ņemot vērā visus attiecīgos datus, tostarp ieinteresēto personu sniegtos datus. Turklāt, lai ņemtu vērā tehnisko progresu, zinātnisko attīstību vai patērētāju veselību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu vielu kategoriju iekļaušanu Savienības sarakstā, kurām ir uzturvērtības vai fizioloģiska ietekme, vai attiecībā uz šādu kategoriju svītrošanu no to vielu kategorijām, uz kuru attiecas Savienības saraksts. Tādā pašā nolūkā un ievērojot šajā regulā iekļautos papildu nosacījumus, Komisijai būtu jādeleģē arī pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Savienības saraksta grozīšanu, pievienojot kādu jaunu vielu, svītrojot kādu vielu vai pievienojot, svītrojot vai grozot Savienības sarakstā iekļautos ar vielām saistītos elementus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(40)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz to, vai attiecīgā pārtika ir šīs regulas darbības jomā un kādā pārtikas kategorijā tā ietilpst. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (20).

(41)

Pašlaik noteikumi attiecībā uz to, kā lietot apzīmējumus “nesatur lipekli” un “ļoti zems lipekļa saturs” ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 41/2009. Minētā regula saskaņo informāciju, ko patērētājiem sniedz par lipekļa neesamību vai samazinātu lipekļa daudzumu pārtikā, un tajā paredzēti īpaši noteikumi par pārtiku, kas īpaši ražota, sagatavota un/vai apstrādāta tā, lai samazinātu lipekļa saturu vienā vai vairākās lipekli saturošās sastāvdaļās vai lai šādas lipekli saturošas sastāvdaļas aizstātu, un par citu pārtiku, kas ir sagatavota tikai no sastāvdaļām, kurās dabiskā veidā nav lipekļa. Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ir paredzēti noteikumi par informāciju, kas jāsniedz par visu pārtiku, tostarp nefasētu pārtiku, attiecībā uz to, vai tās sastāvā ir tādas sastāvdaļas kā lipekli saturošas sastāvdaļas, kam ir zinātniski pierādīta alerģiska vai nepanesamību izraisoša ietekme, lai patērētāji, īpaši tie, kuri cieš no pārtikas alerģijas vai lipekļa nepanesamības, varētu veikt apzinātu un drošu izvēli. Skaidrības un konsekvences labad noteikumi par to, kā lietot apzīmējumu “nesatur lipekli” un “ļoti zems lipekļa saturs”, arī būtu jāreglamentē ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011. Tiesību aktos, kas jāpieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011, lai pārvietotu Regulā (EK) Nr. 41/2009 iekļautos noteikumus par apzīmējumu “nesatur lipekli” un “ļoti zems lipekļa saturs” lietošanu, būtu jānodrošina vismaz tāds pats aizsardzības līmenis, kas cilvēkiem, kuri nepanes lipekli, pašlaik ir noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 41/2009. Minētā noteikumu pārvietošana būtu jāpabeidz, pirms tiek piemērota šī regula. Turklāt Komisijai vajadzētu arī apsvērt, kā nodrošināt, lai cilvēki, kuri nepanes lipekli, tiktu pienācīgi informēti par to, kāda ir atšķirība starp pārtiku, kas ir īpaši ražota, sagatavota un/vai apstrādāta tā, lai samazinātu lipekļa saturu vienā vai vairākās lipekli saturošās sastāvdaļās, un citu pārtiku, kas ir sagatavota tikai no sastāvdaļām, kurās dabiskā veidā nav lipekļa.

(42)

Marķēšanas un sastāva noteikumi attiecībā uz laktozes neesamību vai samazinātu daudzumu pārtikā Savienības līmenī pašlaik nav saskaņoti. Tomēr minētās norādes ir ļoti svarīgas personām, kas nepanes laktozi. Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ir izklāstīti noteikumi par informāciju, kas jāsniedz par vielām, kam ir zinātniski pierādīta alerģiska vai nepanesamību izraisoša ietekme, lai patērētāji, piemēram, tie, kas nepanes laktozi, varētu veikt apzinātu un drošu izvēli. Skaidrības un konsekvences labad noteikumi par to, kā lietot apzīmējumus attiecībā uz laktozes neesamību vai samazinātu daudzumu pārtikā, būtu jāreglamentē ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011, ņemot vērā Iestādes 2010. gada 10. septembra zinātnisko atzinumu par laktozes robežvērtībām laktozes nepanesības un galaktozēmijas gadījumos.

(43)

“Ēdienreizes aizstājējus svara kontrolei”, ar ko paredzēts aizstāt daļu no ikdienas uztura, uzskata par īpašas diētas pārtiku, un pašreiz to reglamentē īpaši noteikumi saskaņā ar Direktīvu 96/8/EK. Tomēr tirgū arvien biežāk parādās plaša patēriņa pārtika, uz kuras ir līdzīgi apzīmējumi, kas noformēti kā veselīguma norādes svara kontroles mērķiem. Lai novērstu jebkādu iespēju sajaukt dažādu šīs grupas pārtiku svara kontroles mērķiem, kā arī juridiskās noteiktības un Savienības tiesību aktu saskaņotības labad, šādas norādes būtu reglamentējamas tikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006, un tām būtu jāatbilst minētās regulas prasībām. Pirms sāk piemērot šo regulu, ir jāpabeidz tehniskie pielāgojumi, kas veikti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1924/2006 attiecībā uz veselīguma norādēm, kurās ir atsauce uz ķermeņa svara kontroli, un attiecībā uz pārtiku, ko noformē kā “ēdienreizes aizstājējus svara kontrolei”, un šādu norāžu lietošanas nosacījumiem, ko regulē Direktīva 96/8/EK.

(44)

Šī regula neietekmē pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, tostarp vārda brīvību, kā tas paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā saistībā ar 52. pantu, kā arī citos atbilstošos noteikumos.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, noteikt sastāva un informācijas prasības dažām pārtikas kategorijām, izstrādāt Savienības sarakstu, kurā iekļauj vielas, ko drīkst pievienot konkrētām pārtikas kategorijām, un izstrādāt noteikumus Savienības saraksta atjaunināšanai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Direktīvā 92/52/EEK ir paredzēts, ka tiem maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, ko eksportē vai reeksportē no Savienības, ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem, ja vien importētāja valsts nepieprasa citādi vai nenosaka citādi savos noteikumos. Minētais princips attiecībā uz pārtiku jau ir noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002. Tāpēc vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad Direktīva 92/52/EEK būtu jāatceļ.

(47)

Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK, 2006/141/EK, 2009/39/EK un Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 arī būtu jāatceļ.

(48)

Ir nepieciešami piemēroti pārejas pasākumi, lai pārtikas uzņēmumi varētu pielāgoties šīs regulas prasībām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka sastāva un informācijas prasības šādām pārtikas kategorijām:

a)

maisījumi zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem;

b)

apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika;

c)

īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika;

d)

pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei.

2.   Ar šo regulu izstrādā tādu Savienības sarakstu, kurā iekļauj vielas, ko var pievienot vienai vai vairākām 1. punktā minētajām pārtikas kategorijām, un nosaka noteikumus minētā saraksta atjaunināšanai.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“pārtika”, “pārtikas uzņēmums”, “mazumtirdzniecība” un “laišana tirgū”, kā attiecīgi noteikts Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā un 3. panta 3., 7. un 8. punktā;

b)

“fasēts pārtikas produkts”, “marķējums” un “ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls”, kā attiecīgi noteikts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta e), j) un t) apakšpunktā;

c)

“uzturvērtības norāde” un “veselīguma norāde”, kā attiecīgi noteikts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 4. un 5. apakšpunktā.

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“zīdainis” ir bērns līdz 12 mēnešu vecumam;

b)

“mazs bērns” ir bērns vecumā no viena līdz trim gadiem;

c)

“maisījums zīdaiņiem” ir pārtika, kas paredzēta lietošanai zīdaiņiem pirmajos dzīves mēnešos un kas apmierina šādu zīdaiņu uztura vajadzības līdz atbilstošas papildu ēdināšanas uzsākšanai;

d)

“papildu ēdināšanas maisījums zīdaiņiem” ir pārtika, kas paredzēta lietošanai zīdaiņiem, uzsākot atbilstošu papildu ēdināšanu, un kas ir galvenais šķidrums šādu zīdaiņu pakāpeniski dažādotā uzturā;

e)

“apstrādātu graudaugu pārtika” ir pārtika, kas:

i)

paredzēta, lai apmierinātu veselu zīdaiņu īpašās vajadzības, kad viņi tiek atšķirti no krūts, un veseliem maziem bērniem kā uztura papildinājums un/vai viņu pakāpeniskai pieradināšanai pie parastās pārtikas; un

ii)

pieder vienai no šādām kategorijām:

parastu graudaugu pārtika, kas ir pagatavota vai ko var pagatavot ar pienu vai citiem piemērotiem barības vielu šķidrumiem,

graudaugu pārtika, kam pievienota pārtika ar augstu olbaltumvielu saturu, kura ir pagatavota vai kuru var pagatavot ar ūdeni vai citiem šķidrumiem, kas nesatur olbaltumvielas,

makaronu izstrādājumi, ko lieto pēc vārīšanas ūdenī vai citos piemērotos šķidrumos,

sausiņi un cepumi, ko lieto vai nu uzreiz, vai pēc saberšanas pulverī, pievienojot ūdeni, pienu vai citus piemērotus šķidrumus;

f)

“bērnu pārtika” ir pārtika, kas paredzēta, lai apmierinātu veselu zīdaiņu īpašās vajadzības, kad viņi tiek atšķirti no krūts, un veseliem maziem bērniem kā uztura papildinājums un/vai viņu pakāpeniskai pieradināšanai pie parastās pārtikas, izņemot:

i)

apstrādātu graudaugu pārtiku; un

ii)

uz piena bāzes gatavotus dzērienus un līdzīgus maziem bērniem paredzētus produktus;

g)

“īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika” ir īpaši apstrādāta vai izgatavota un ārsta uzraudzībā lietojama pārtika pacientu, tostarp zīdaiņu, uztura režīmam; tā ir paredzēta kā vienīgā vai papildu pārtika ne tikai pacientiem ar ierobežotu, vājinātu vai traucētu organisma vielmaiņu, spēju uzņemt, sagremot, uzsūkt vai izdalīt parasto pārtiku vai to sastāvā esošas noteiktas uzturvielas vai metabolītus, bet arī pacientiem ar citām medicīniski noteiktām uztura, kuru uztura režīmu nevar izstrādāt, tikai pārveidojot parasto uzturu;

h)

“pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei” ir pārtika, kas ir īpaši izstrādāta lietošanai uzturā ar ierobežotu enerģētisko vērtību svara samazināšanai un kas aizstāj visu ikdienas uzturu, ja to lieto, ievērojot pārtikas uzņēmuma norādes.

3. pants

Interpretācijas lēmumi

Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu īstenošanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt lēmumu par to,

a)

vai attiecīgā pārtika ietilpst šīs regulas darbības jomā;

b)

kurai 1. panta 1. punktā minētajai konkrētai pārtikas kategorijai pieder attiecīgā pārtika.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. pants

Laišana tirgū

1.   Šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto pārtiku var laist tirgū tikai tad, ja tā atbilst šai regulai.

2.   Šīs regulas 1. panta 1. punktā minētā pārtika ir atļauta mazumtirdzniecības tirgū tikai kā fasēti pārtikas produkti.

3.   Dalībvalstis nevar ierobežot vai aizliegt šai regulai atbilstīgas pārtikas laišanu tirgū, to pamatojot ar tās sastāvu, ražošanu, noformējumu vai marķējumu.

5. pants

Piesardzības princips

Lai nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību personām, kurām ir paredzēta šīs regulas 1. panta 1. punktā minētā pārtika, piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. pantā izklāstīto piesardzības principu.

II   NODAĻA

SASTĀVA UN INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

1.   IEDAĻA

Vispārīgas prasības

6. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Šīs regulas 1. panta 1. punktā minētā pārtika atbilst visām Savienības pārtikas aprites tiesību aktu prasībām.

2.   Šajā regulā paredzētās prasības ir noteicošas pār jebkuru konfliktējošu prasību, kas paredzēta Savienības pārtikas aprites tiesību aktos.

7. pants

Iestādes atzinumi

Iestāde šīs regulas piemērošanas nolūkos sniedz zinātniskus atzinumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 22. un 23. pantu. Minētie atzinumi tiek izmantoti kā zinātniskais pamats jebkuram saskaņā ar šo regulu pieņemtam Savienības pasākumam, kas var ietekmēt sabiedrības veselību.

8. pants

Piekļuve dokumentiem

Komisija piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (21) attiecībā uz pieteikumiem piekļuvei jebkuram dokumentam, uz kuru attiecas šī regula.

9. pants

Vispārējas sastāva un informācijas prasības

1.   Šīs regulas 1. panta 1. punktā minētās pārtikas sastāvs ir atbilstošs, lai apmierinātu to personu uztura vajadzības, kurām šī pārtika ir paredzēta, un ir piemērots šādām personām saskaņā ar vispāratzītiem zinātniskiem datiem.

2.   Šīs regulas 1. panta 1. punktā minētā pārtika nesatur vielas tādā daudzumā, kas apdraudētu to personu veselību, kurām tā ir paredzēta.

Vielām, kas ir ar inženierijas paņēmieniem iegūti nanomateriāli, atbilstību pirmajā daļā minētajai prasībai vajadzības gadījumā pierāda, pamatojoties uz atbilstīgām testa metodēm.

3.   Pamatojoties uz vispāratzītiem zinātniskiem datiem, lai nodrošinātu 1. punktā minēto prasību ievērošanu, šā panta 1. panta 1. punktā minētajai pārtikai pievienotās vielas cilvēka organisms spēj bioloģiski uzņemt, tām ir uzturvērtības vai fizioloģiska ietekme un tās ir piemērotas personām, kurām šī pārtika ir paredzēta.

4.   Neskarot šīs regulas 4. panta 1. punktu, šīs regulas 1. panta 1. punktā minētā pārtika var ietvert vielas, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 258/97 1. pants, ar noteikumu, ka minētās vielas atbilst minētās Regulas prasībām par laišanu tirgū.

5.   Šīs regulas 1. panta 1. punktā minētās pārtikas marķējumos, noformējumā un reklāmās sniedz informāciju par šādas pārtikas atbilstīgu lietošanu, un tā nav maldinoša vai šādai pārtikai nepiedēvē īpašības novērst, ārstēt vai izārstēt cilvēku slimības, vai nenorāda uz šādām īpašībām.

6.   Šā panta 5. punkts neliedz izplatīt jebkādu derīgu informāciju vai ieteikumus, izņemot tos, kas paredzēti tikai medicīnas, uzturzinātnes, farmācijas speciālistiem vai citiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri atbild par mātes aprūpi un bērna aprūpi.

10. pants

Papildu prasības attiecībā uz maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem

1.   Maisījumu zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem marķējumu, noformējumu un reklāmas izstrādā tā, lai neveicinātu atteikšanos no ēdināšanas ar krūti.

2.   Maisījumu zīdaiņiem marķējumā, noformējumā un reklāmā, un papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem marķējumā neiekļauj ne zīdaiņu attēlus, ne citus attēlus vai uzrakstus, kas var idealizēt šādu maisījumu lietošanu.

Neskarot pirmo daļu, tiek atļauti grafiski attēlojumi vieglākai maisījuma zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījuma zīdaiņiem identifikācijai un sagatavošanas metožu ilustrēšanai.

2.   IEDAĻA

Īpašas prasības

11. pants

Īpašas sastāva un informācijas prasības

1.   Ievērojot 6. un 9. pantā izklāstītās vispārējās prasības, 10. panta papildu prasības un ņemot vērā attiecīgos tehnikas un zinātnes attīstības aspektus, Komisija saskaņā ar 18. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

īpašajām sastāva prasībām, kas piemērojamas pārtikai, kura minēta 1. panta 1. punktā, izņemot pielikumā izklāstītās prasības;

b)

īpašajām prasībām par pesticīdu izmantošanu produktos, kas paredzēti 1. panta 1. punktā minētās pārtikas ražošanai, un par pesticīdu atliekām šādā pārtikā. Īpašās prasības attiecībā uz 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām pārtikas kategorijām un īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku, kas izstrādāta, lai apmierinātu zīdaiņu un mazu bērnu uztura vajadzības, regulāri atjaunina un tajās, inter alia, iekļauj noteikumus, lai pēc iespējas samazinātu pesticīdu izmantošanu;

c)

īpašajām prasībām par 1. panta 1. punktā minētās pārtikas marķēšanu, noformēšanu un reklamēšanu, tostarp tās uzturvērtības un veselīguma norāžu atļaušanu;

d)

paziņošanas prasības 1. panta 1. punktā minētās pārtikas laišanai tirgū, lai veicinātu šādas pārtikas efektīvu oficiālo monitoringu, un uz ko balstoties pārtikas uzņēmumi paziņo to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurā minētā pārtika tiek tirgota;

e)

prasībām par reklamēšanas un komercdarbības praksi saistībā ar maisījumiem zīdaiņiem;

f)

prasībām par informāciju, kas sniedzama saistībā ar zīdaiņu un mazu bērnu ēdināšanu, lai nodrošinātu pietiekamu informāciju par attiecīgo ēdināšanas praksi;

g)

īpašām prasībām attiecībā uz īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku, kas izstrādāta, lai apmierinātu zīdaiņa uztura vajadzības, tostarp sastāva prasībām un prasībām par pesticīdu izmantošanu produktos, kuri paredzēti šādas pārtikas ražošanai, un pesticīdu atliekām, marķēšanu, noformēšanu, reklāmu, un veicināšanas un komerciālo praksi, ja nepieciešams.

Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2015. gada 20. jūlijam.

2.   Ievērojot 6. un 9. pantā izklāstītās vispārējās prasības, 10. panta papildu prasības un ņemot vērā attiecīgos tehnikas un zinātnes attīstības aspektus, tostarp ieinteresēto personu sniegtos datus attiecībā uz novatoriskiem pārtikas produktiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai atjauninātu šā panta 1. punktā minētos aktus.

Ja rodas veselības apdraudējums un vajadzīga steidzama ārkārtas rīcība, saskaņā ar šo punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 19. pantā paredzēto procedūru.

12. pants

Uz piena bāzes gatavoti dzērieni un līdzīgi maziem bērniem paredzēti produkti

Komisija pēc apspriešanās ar Iestādi līdz 2015. gada 20. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai attiecībā uz dzērieniem, kas gatavoti uz piena bāzes, un līdzīgiem produktiem, kuri paredzēti maziem bērniem, ir vajadzīgi īpaši noteikumi par sastāva un marķēšanas prasībām un vajadzības gadījumā citas prasības. Komisija ziņojumā, inter alia, apsver arī mazu bērnu uztura vajadzības, minēto produktu lomu mazu bērnu uzturā un to, vai tiem salīdzinājumā ar normālu uzturu no krūts atšķirtam bērnam ir kādas uzturvērtības priekšrocības. Ja nepieciešams, šādam ziņojumam var pievienot atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu.

13. pants

Sportistiem paredzētā pārtika

Komisija pēc apspriešanās ar Iestādi līdz 2015. gada 20. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai ir vajadzīgi noteikumi attiecībā uz sportistiem paredzēto pārtiku. Ja nepieciešams, šādam ziņojumam var pievienot atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu.

14. pants

Tehniskas pamatnostādnes

Komisija var pieņemt tehniskas pamatnostādnes, lai pārtikas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, atvieglotu šīs nodaļas un III nodaļas ievērošanu.

III   NODAĻA

SAVIENĪBAS SARAKSTS

15. pants

Savienības saraksts

1.   Vienai vai vairākām šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajām pārtikas kategorijām var pievienot vielas, kas ietilpst šādās vielu kategorijās, ar noteikumu, ka šīs vielas ir iekļautas Savienības sarakstā, kas iekļauts pielikumā, un atbilst Savienības sarakstā iekļautajiem elementiem saskaņā ar šā panta 3. punktu:

a)

vitamīni;

b)

minerālvielas;

c)

aminoskābes;

d)

karnitīns un taurīns;

e)

nukleotīdi;

f)

holīns un inozīts.

2.   Savienības sarakstā iekļautās vielas, atbilst 6. un 9. pantā izklāstītajām vispārējām prasībām un attiecīgā gadījumā – īpašām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 11. pantu.

3.   Savienības sarakstā iekļauj šādus elementus:

a)

šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto pārtikas kategoriju, kurai var pievienot vielas, kas ietilpst šā panta 1. punktā minētajās vielu kategorijās;

b)

vielas nosaukumu, aprakstu un vajadzības gadījumā tās veida specifikāciju;

c)

vajadzības gadījumā vielas lietošanas nosacījumus;

d)

vajadzības gadījumā vielai piemērojamos tīrības kritērijus.

4.   Ar Savienības pārtikas aprites tiesību aktiem noteiktie tīrības kritēriji, ko piemēro Savienības sarakstā iekļautajām vielām, kuras izmanto pārtikas ražošanā, tādā nolūkā, kas nav minēts šajā regulā, piemēro arī minētajām vielām, kad tās izmanto šajā regulā paredzētajos nolūkos, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

5.   Vielām, kuras ir iekļautas Savienības sarakstā un kurām Savienības pārtikas aprites tiesību aktos nav noteikti tīrības kritēriji, līdz šādu kritēriju pieņemšanai piemēro vispārpieņemtus tīrības kritērijus, ko iesaka starptautiskas iestādes.

Dalībvalstis var paturēt spēkā valsts noteikumus, ar ko nosaka stingrākus tīrības kritērijus.

6.   Lai ņemtu vērā tehnisko progresu, zinātnes attīstību vai patērētāju veselības aizsardzību, Komisijai piešķir pilnvaras saistībā ar šā panta 1. punktā minētajām vielu kategorijām saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

vielu kategorijas svītrošanu;

b)

tādas vielu kategorijas pievienošanu, kurai ir uzturvērtības vai fizioloģiska ietekme.

7.   Vielas, kas ietilpst kategorijās, kuras nav minētas šā panta 1. punktā, var tikt pievienotas 1. panta 1. punktā minētajai pārtikai ar noteikumu, ka tās atbilst 6. un 9. pantā izklāstītajām vispārējām prasībām un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 11. pantu noteiktajām īpašajām prasībām.

16. pants

Savienības saraksta atjaunināšana

1.   Ievērojot 6. un 9. pantā izklāstītās vispārējās prasības un attiecīgā gadījumā īpašās prasības, kas noteiktas saskaņā ar 11. pantu, un lai ņemtu vērā tehnisko progresu, zinātnes attīstību vai patērētāju veselības aizsardzību, Komisijai piešķir pilnvaras saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus pielikuma grozīšanai attiecībā uz:

a)

kādas vielas pievienošanu Savienības sarakstam;

b)

kādas vielas svītrošanu no Savienības saraksta;

c)

šīs regulas 15. panta 3. punktā minēto elementu pievienošanai, svītrošanai vai grozīšanai.

2.   Ja rodas veselības apdraudējums un ir vajadzīga steidzama ārkārtas rīcība, piemēro 19. pantā paredzēto kārtību deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

IV   NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

17. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. pantā, 15. panta 6. punktā un 16. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 19. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. pantā, 15. panta 6. punktā un 16. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar šīs regulas 11. pantu, 15. panta 6. punktu un 16. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģētu aktu saskaņā ar 18. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Atcelšana

1.   Direktīvu 2009/39/EK atceļ no 2016. gada 20. jūlija. Atsauces uz atcelto aktu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

2.   Direktīvu 92/52/EEK un Regulu (EK) Nr. 41/2009 atceļ no 2016. gada 20. jūlija.

3.   Neskarot 4. punkta pirmo daļu, Direktīva 96/8/EK no 2016. gada 20. jūlija neattiecas uz pārtikas produktiem, kas ieteikti vienas vai vairāku ēdienreižu aizstāšanai ikdienas uzturā.

4.   Regulu (EK) Nr. 953/2009 un Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK atceļ no dienas, kad sāk piemērot 11. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus.

Ja Regula (EK) Nr. 953/2009, Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK, 2006/141/EK un šī regula ir pretrunā, noteicošā ir šī regula.

21. pants

Pārejas pasākumi

1.   Pārtiku, kas minēta šīs Regulas 1. panta 1. punktā un kura neatbilst šai regulai, bet atbilst Direktīvai 2009/39/EK un, attiecīgā gadījumā, Regulai (EK) Nr. 953/2009 un Direktīvām 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK un kura ir laista tirgū vai marķēta pirms 2016. gada 20. jūlija, var turpināt pārdot pēc minētās dienas, līdz beidzas šādas pārtikas krājumi.

Ja šīs regulas 11. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu piemērošanas diena ir pēc 2016. gada 20. jūlija, pārtiku, kas minēta 1. panta 1. punktā un atbilst šai regulai un, attiecīgā gadījumā, Regulai (EK) Nr. 953/2009 un Direktīvām 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, bet neatbilst minētajiem deleģētajiem aktiem, un kura ir laista tirgū vai marķēta pirms minēto deleģēto aktu piemērošanas dienas, var turpināt pārdot pēc minētās dienas, līdz beidzas šādas pārtikas krājumi.

2.   Pārtiku, kas nav minēta šīs regulas 1. panta 1. punktā, bet kuru laiž tirgū vai marķē saskaņā ar Direktīvu 2009/39/EK un Regulu (EK) Nr. 953/2009 un, attiecīgā gadījumā, ar Direktīvu 96/8/EK un Regulu (EK) Nr. 41/2009 pirms 2016. gada 20. jūlija, var turpināt pārdot pēc minētās dienas, līdz beidzas šādas pārtikas krājumi.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 20. jūlija, izņemot:

šīs regulas 11., 16., 18. un 19. pantu, ko piemēro no 2013. gada 19. jūlija;

šīs regulas 15. pantu un pielikumu, ko piemēro no tās pašas dienas, kad piemēro 11. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 12. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON


(1)  OV C 24, 28.1.2012., 119. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 22. aprīļa nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.

(4)  OV L 55, 6.3.1996., 22. lpp.

(5)  OV L 91, 7.4.1999., 29. lpp.

(6)  OV L 339, 6.12.2006., 16. lpp.

(7)  OV L 401, 30.12.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 16, 21.1.2009., 3. lpp.

(9)  OV L 179, 1.7.1992., 129. lpp.

(10)  OV L 269, 14.10.2009., 9. lpp.

(11)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(12)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(13)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(14)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(15)  OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(16)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(17)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(18)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(19)  OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(20)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(21)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


PIELIKUMS

Savienības saraksts, kas minēts 15. panta 1. punktā

Viela

Pārtikas kategorija

Maisījums zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījums zīdaiņiem

Apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika

Īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika

Pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei

Vitamīni

 

 

 

 

 

 

A vitamīns

 

 

 

 

 

retinols

X

X

X

X

retinilacetāts

X

X

X

X

retinilpalmitāts

X

X

X

X

beta-karotīns

 

X

X

X

D vitamīns

 

 

 

 

 

ergokalciferols

X

X

X

X

holekalciferols

X

X

X

X

E vitamīns

 

 

 

 

 

D-alfa-tokoferols

X

X

X

X

DL-alfa-tokoferols

X

X

X

X

D-alfa-tokoferilacetāts

X

X

X

X

DL-alfa-tokoferilacetāts

X

X

X

X

skābais D-alfa-tokoferilsukcināts

 

 

X

X

D-alfa-tokoferilpolietilēnglikola-1000-sukcināts (TPGS)

 

 

X

 

K vitamīns

 

 

 

 

 

filohinons (fitomenadions)

X

X

X

X

menahinons (1)

 

 

X

X

C vitamīns

 

 

 

 

 

L-askorbīnskābe

X

X

X

X

nātrija L-askorbāts

X

X

X

X

kalcija L-askorbāts

X

X

X

X

kālija L-askorbāts

X

X

X

X

L-askorbil-6-palmitāts

X

X

X

X

Tiamīns

 

 

 

 

 

tiamīna hidrohlorīds

X

X

X

X

tiamīna mononitrāts

X

X

X

X

Riboflavīns

 

 

 

 

 

riboflavīns

X

X

X

X

nātrija riboflavīn-5’-fosfāts

X

X

X

X

Niacīns

 

 

 

 

 

nikotīnskābe

X

X

X

X

nikotīnamīds

X

X

X

X

B6 vitamīns

 

 

 

 

 

piridoksīna hidrohlorīds

X

X

X

X

piridoksīn-5’-fosfāts

X

X

X

X

piridoksīna dipalmitāts

 

X

X

X

Folāts

 

 

 

 

 

Folijskābe (pteroilmonoglutamīnskābe)

X

X

X

X

kalcija-L-metilfolāts

 

 

X

X

B12 vitamīns

 

 

 

 

 

ciānkobalamīns

X

X

X

X

hidroksokobalamīns

X

X

X

X

Biotīns

 

 

 

 

 

D-biotīns

X

X

X

X

Pantotēn-skābe

 

 

 

 

 

kalcija D-pantotenāts

X

X

X

X

nātrija D-pantotenāts

X

X

X

X

dekspantenols

X

X

X

X

Minerālvielas

 

 

 

 

 

 

Kālijs

 

 

 

 

 

kālija bikarbonāts

X

 

X

X

kālija karbonāts

X

 

X

X

kālija hlorīds

X

X

X

X

kālija citrāts

X

X

X

X

kālija glikonāts

X

X

X

X

kālija glicerofosfāts

 

X

X

X

kālija laktāts

X

X

X

X

kālija hidroksīds

X

 

X

X

ortofosforskābes kālija sāļi

X

 

X

X

magnija kālija citrāts

 

 

X

X

Kalcijs

 

 

 

 

 

kalcija karbonāts

X

X

X

X

kalcija hlorīds

X

X

X

X

citronskābes kalcija sāļi

X

X

X

X

kalcija glikonāts

X

X

X

X

kalcija glicerofosfāts

X

X

X

X

kalcija laktāts

X

X

X

X

ortofosforskābes kalcija sāļi

X

X

X

X

kalcija hidroksīds

X

X

X

X

kalcija oksīds

 

X

X

X

kalcija sulfāts

 

 

X

X

kalcija bisglicināts

 

 

X

X

kalcija citrāta malāts

 

 

X

X

kalcija malāts

 

 

X

X

kalcija L-pidolāts

 

 

X

X

Magnijs

 

 

 

 

 

magnija acetāts

 

 

X

X

magnija karbonāts

X

X

X

X

magnija hlorīds

X

X

X

X

citronskābes magnija sāļi

X

X

X

X

magnija glikonāts

X

X

X

X

magnija glicerofosfāts

 

X

X

X

ortofosforskābes magnija sāļi

X

X

X

X

magnija laktāts

 

X

X

X

magnija hidroksīds

X

X

X

X

magnija oksīds

X

X

X

X

magnija sulfāts

X

X

X

X

magnija L-aspartāts

 

 

X

 

magnija bisglicināts

 

 

X

X

magnija L-pidolāts

 

 

X

X

magnija kālija citrāts

 

 

X

X

Dzelzs

 

 

 

 

 

dzelzs karbonāts

 

X

X

X

dzelzs citrāts

X

X

X

X

dzelzs amonija citrāts

X

X

X

X

dzelzs glikonāts

X

X

X

X

dzelzs fumarāts

X

X

X

X

dzelzs nātrija difosfāts

 

X

X

X

dzelzs laktāts

X

X

X

X

dzelzs sulfāts

X

X

X

X

dzelzs amonija fosfāts

 

 

X

X

dzelzs-nātrija-EDTA

 

 

X

X

dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)

X

X

X

X

dzelzs saharāts

 

X

X

X

elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)

 

X

X

X

dzelzs bisglicināts

X

 

X

X

dzelzs L-pidolāts

 

 

X

X

Cinks

 

 

 

 

 

cinka acetāts

X

X

X

X

cinka hlorīds

X

X

X

X

cinka citrāts

X

X

X

X

cinka glikonāts

X

X

X

X

cinka laktāts

X

X

X

X

cinka oksīds

X

X

X

X

cinka karbonāts

 

 

X

X

cinka sulfāts

X

X

X

X

cinka bisglicināts

 

 

X

X

Varš

 

 

 

 

 

vara karbonāts

X

X

X

X

vara citrāts

X

X

X

X

vara glikonāts

X

X

X

X

vara sulfāts

X

X

X

X

vara-lizīna komplekss

X

X

X

X

Mangāns

 

 

 

 

 

mangāna karbonāts

X

X

X

X

mangāna hlorīds

X

X

X

X

mangāna citrāts

X

X

X

X

mangāna glikonāts

X

X

X

X

mangāna glicerofosfāts

 

X

X

X

mangāna sulfāts

X

X

X

X

Fluorīdi

 

 

 

 

 

kālija fluorīds

 

 

X

X

nātrija fluorīds

 

 

X

X

Selēns

 

 

 

 

 

nātrija selenāts

X

 

X

X

nātrija hidrogēnselenīts

 

 

X

X

nātrija selenīts

X

 

X

X

ar selēnu bagātināts raugs (2)

 

 

X

X

Hroms

 

 

 

 

 

hroma (III) hlorīds un tā heksahidrāts

 

 

X

X

hroma (III) sulfāts un tā heksahidrāts

 

 

X

X

hroma pikolināts

 

 

X

X

Molibdēns

 

 

 

 

 

amonija molibdāts

 

 

X

X

nātrija molibdāts

 

 

X

X

Jods

 

 

 

 

 

kālija jodīds

X

X

X

X

kālija jodāts

X

X

X

X

nātrija jodīds

X

X

X

X

nātrija jodāts

 

X

X

X

Nātrijs

 

 

 

 

 

nātrija bikarbonāts

X

 

X

X

nātrija karbonāts

X

 

X

X

nātrija hlorīds

X

 

X

X

nātrija citrāts

X

 

X

X

nātrija glikonāts

X

 

X

X

nātrija laktāts

X

 

X

X

nātrija hidroksīds

X

 

X

X

ortofosforskābes nātrija sāļi

X

 

X

X

Bors

 

 

 

 

 

nātrija borāts

 

 

X

X

borskābe

 

 

X

X

Aminoskābes (3)

 

 

 

 

 

 

L-alanīns

 

 

X

X

L-arginīns

X

un tā hidrohlorīds

X

un tā hidrohlorīds

X

X

L-asparagīnskābe

 

 

X

 

L-citrulīns

 

 

X

 

L-cisteīns

X

un tā hidrohlorīds

X

un tā hidrohlorīds

X

X

Cistīns (4)

X

un tā hidrohlorīds

X

un tā hidrohlorīds

X

X

L-histidīns

X

un tā hidrohlorīds

X

un tā hidrohlorīds

X

X

L-glutamīnskābe

 

 

X

X

L-glutamīns

 

 

X

X

glicīns

 

 

X

 

L-izoleicīns

X

un tā hidrohlorīds

X

un tā hidrohlorīds

X

X

L-leicīns

X

un tā hidrohlorīds

X

un tā hidrohlorīds

X

X

L-lizīns

X

un tā hidrohlorīds

X

un tā hidrohlorīds

X

X

L-lizīna acetāts

 

 

X

X

L-metionīns

X

X

X

X

L-ornitīns

 

 

X

X

L-fenilalanīns

X

X

X

X

L-prolīns

 

 

X

 

L-treonīns

X

X

X

X

L-triptofāns

X

X

X

X

L-tirozīns

X

X

X

X

L-valīns

X

X

X

X

L-serīns

 

 

X

 

L-arginīns-L-aspartāts

 

 

X

 

L-lizīns-L-aspartāts

 

 

X

 

L-lizīns-L-glutamāts

 

 

X

 

N-acetil-L-cisteīns

 

 

X

 

N-acetil-L-metionīns

 

 

X (produktos, kas paredzēti personām, kas vecākas par 1 gadu)

 

Karnitīns un taurīns

 

 

 

 

 

 

L-karnitīns

X

X

X

X

L-karnitīna hidrohlorīds

X

X

X

X

taurīns

X

 

X

X

L-karnitīns-L-tartrāts

X

 

X

X

Nukleotīdi

 

 

 

 

 

 

adenozīn-5’-fosforskābe (AMF)

X

 

X

X

AMF nātrija sāļi

X

 

X

X

citidīn 5’-monofosforskābe (CMF)

X

 

X

X

CMF nātrija sāļi

X

 

X

X

guanozīn-5’-fosforskābe (GMF)

X

 

X

X

GMF nātrija sāļi

X

 

X

X

inozīn-5’-fosforskābe (IMF)

X

 

X

X

IMF nātrija sāļi

X

 

X

X

uridīn-5’-fosforskābe (UMF)

X

 

X

X

UMF nātrija sāļi

X

 

X

X

Holīns un inozīts

 

 

 

 

 

 

holīns

X

X

X

X

holīna hlorīds

X

X

X

X

holīna bitartrāts

X

X

X

X

holīna citrāts

X

X

X

X

inozīts

X

X

X

X


(1)  Menahinons galvenokārt sastopams kā menahinons-7 un retāk kā menahinons-6.

(2)  Ar selēnu bagātināti raugi, ko iegūst no kultūras, pievienojot nātrija selenītu kā selēna avotu, un kas sausā veidā, kādā tos tirgo, satur ne vairāk kā 2,5 mg Se/g. Raugā dominējošais organiskā selēna veids ir selēnmetionīns (60–85 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā). Citu organiskā selēna savienojumu, ieskaitot selēncisteīnu, saturs nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā. Neorganiskā selēna koncentrācija parasti nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā.

(3)  Aminoskābēm, ko izmanto maisījumos zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā, drīkst izmantot tikai īpaši minētu hidrohlorīdu. Aminoskābēm, ko izmanto īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā pārtikā un pilnīgos uztura aizstājējos svara kontrolei, ciktāl iespējams, drīkst lietot arī nātrija, kālija, kalcija un magnija sāļus, kā arī to hidrohlorīdus.

(4)  Maisījumos zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā drīkst lietot tikai L-cistīna formu.


Top