Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0345

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 ( 2013. gada 17. aprīlis ) par Eiropas riska kapitāla fondiem Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 115, 25.4.2013, p. 1–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 018 P. 75 - 91

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/345/oj

25.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 345/2013

(2013. gada 17. aprīlis)

par Eiropas riska kapitāla fondiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Riska kapitāls nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kuri parasti ir ļoti mazi, atrodas savas korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā un kuriem ir spēcīgs izaugsmes un paplašināšanās potenciāls. Turklāt riska kapitāla fondi nodrošina uzņēmumiem vērtīgu kompetenci un zināšanas, uzņēmējdarbības kontaktus, zīmola vērtību un stratēģiskas konsultācijas. Sniedzot finansējumu un konsultācijas šiem uzņēmumiem, riska kapitāla fondi veicina ekonomisko izaugsmi, palīdz radīt darbavietas un piesaistīt kapitālu, sekmē inovatīvu uzņēmumu dibināšanu un paplašināšanos, palielina to ieguldījumu pētniecībā un izstrādē un veicina uzņēmējdarbību, inovāciju un konkurētspēju saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020”), mērķiem un saistībā ar dalībvalstu ilgtermiņa uzdevumiem, kas noteikti, piemēram, Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas 2012. gada marta ziņojumā “Vispārējās tendences 2030. gadam – pilsoņi saistītā un policentriskā pasaulē”.

(2)

Ieviešot vienotus noteikumus Savienībā, ir jāizveido kopējs regulējums par to, kā kvalificēti riska kapitāla fondi lieto nosaukumu EuVECA, īpaši attiecībā uz fondu, kas darbojas ar šo nosaukumu, portfeļa sastāvu, tiesīgajiem ieguldījumu saņēmējiem, ieguldījumu instrumentiem, kurus tie var izmantot, un ieguldītāju kategorijām, kas ir tiesīgas ieguldīt šādos fondos. Bez šāda kopēja regulējuma pastāv risks, ka dalībvalstis piemēros atšķirīgus pasākumus valstu mērogā, kas tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmēs un radīs šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jo riska kapitāla fondiem, kas vēlas darboties visā Savienībā, katrā dalībvalstī tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi. Turklāt atšķirīgas kvalitātes prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajiem ieguldītājiem varētu radīt dažādus ieguldītāju aizsardzības līmeņus un raisīt neizpratni attiecībā uz ieguldījumu piedāvājumu, kas saistīts ar kvalificētiem riska kapitāla fondiem. Turklāt ieguldītājiem būtu jāvar salīdzināt dažādu kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu piedāvājumus. Jānovērš būtiski šķēršļi kvalificētu riska kapitāla fondu pārrobežu finansējuma piesaistīšanai, jāizvairās no konkurences izkropļošanas starp šiem fondiem un jebkādiem citiem iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai un būtiskiem konkurences kropļojumiem nākotnē. Attiecīgi šīs regulas atbilstošais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kā tas ir interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(3)

Jāpieņem regula, ar kuru izveido vienotus Eiropas kvalificētiem riska kapitāla fondiem piemērojamus noteikumus un nosaka atbilstošas prasības visās dalībvalstīs to pārvaldniekiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu visā Savienībā, izmantojot nosaukumu EuVECA. Šīm prasībām būtu jānodrošina to ieguldītāju pārliecība, kas vēlas ieguldīt riska kapitāla fondos.

(4)

Regulas formā nosakot kvalitātes prasības nosaukuma EuVECA izmantošanai, tiek nodrošināts, ka šīs prasības ir tieši piemērojamas to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas piesaista līdzekļus, izmantojot šo nosaukumu. Tas arī nodrošinās vienādus nosacījumus nosaukuma izmantošanai, novēršot situāciju, ka valstis izveidotu atšķirīgas prasības, transponējot direktīvu. To kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas izmanto šo nosaukumu, būtu jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, un tas uzlabos arī ieguldītāju pārliecību. Šī regula arī samazina regulējuma sarežģītību un pārvaldnieka izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību nereti atšķirīgiem valstu noteikumiem, ar ko reglamentē šādu fondu darbību, jo īpaši tiem pārvaldniekiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu pāri robežām. Tā arī veicina konkurences izkropļojumu novēršanu.

(5)

Kā norādīts Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumā ar nosaukumu “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam”, Komisija 2012. gadā gatavojās pabeigt pētījumu par pārrobežu riska kapitāla ieguldījumu nodokļu šķēršļiem ar mērķi 2013. gadā piedāvāt risinājumus šo šķēršļu novēršanai, vienlaikus nepieļaujot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

(6)

Būtu jāparedz iespēja kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldīt ārēji vai iekšēji. Ja kvalificētu riska kapitāla fondu pārvalda iekšēji, tad fonds ir arī pārvaldnieks un tāpēc tam būtu jāievēro visas šajā regulā pārvaldniekiem izvirzītās prasības, kā arī jābūt attiecīgi reģistrētam saskaņā ar šo regulu. Tomēr iekšēji pārvaldītam riska kapitāla fondam, nebūtu jāļauj ārēji pārvaldīt citus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus vai pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU).

(7)

Lai skaidrāk noteiktu attiecības starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jānosaka, ka šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas nav PVKIU, kuriem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (4), un kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un reģistrēti izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (5), ar noteikumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus. Tomēr kvalificētu riska kapitāla fondu ārējiem pārvaldniekiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu, arī būtu jāļauj pārvaldīt PVKIU, ja ir saņemta Direktīvā 2009/65/EK minētā atļauja.

(8)

Turklāt šo regulu piemēro tikai pārvaldniekiem, kas pārvalda tādus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuru pārvaldītie aktīvi kopā nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību. Robežvērtības aprēķināšana šīs regulas mērķiem ir tāda pati kā Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā robežvērtības aprēķināšana.

(9)

Tomēr riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kuri reģistrēti saskaņā ar šo regulu un kuru kopējie aktīvi pēc tam pārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, un kuriem tādēļ jāsaņem atļauja no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, būtu jāatļauj turpināt izmantot nosaukumu EuVECA saistībā ar kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā ar noteikumu, ka tie pilda minētās direktīvas prasības un visu laiku turpina pildīt konkrētas prasības, kas šajā regulā noteiktas nosaukuma EuVECA izmantošanai. Tas attiecas gan uz esošajiem kvalificētiem riska kapitāla fondiem, gan kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kuri dibināti pēc robežvērtības pārsniegšanas.

(10)

Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki nevēlas izmantot nosaukumu EuVECA, šo regulu nepiemēro. Šādos gadījumos turpina piemērot pastāvošos valstu noteikumus un vispārīgos Savienības noteikumus.

(11)

Ar šo regulu būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu raksturu, jo īpaši attiecībā uz kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuros kvalificētiem riska kapitāla fondiem ir atļauts ieguldīt, un izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem. Tas ir nepieciešams, lai kvalificētu riska kapitāla fondu varētu skaidri nodalīt no alternatīvo ieguldījumu fondiem, kas izmanto citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, izpirkšanu vai spekulatīvus ieguldījumus nekustamajā īpašumā, ko nav paredzēts veicināt ar šo regulu.

(12)

Saskaņā ar mērķi precīzi apzināt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuriem būs piemērojama šī regula, un lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta kapitāla piešķiršanai maziem uzņēmumiem to korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā, par kvalificētiem riska kapitāla fondiem būtu jāuzskata tādi fondi, kas paredz šādos uzņēmumos ieguldīt vismaz 70 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla. Kvalificētiem riska kapitāla fondiem nebūtu jāļauj ieguldīt vairāk nekā 30 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla aktīvos, kas nav kvalificēti ieguldījumi. Tas nozīmē, ka 30 % robežvērtībai vienmēr vajadzētu būt par maksimālo robežvērtību nekvalificētiem ieguldījumiem, savukārt 70 % robežvērtība būtu jārezervē kvalificētiem ieguldījumiem visā kvalificēta riska kapitāla fonda pastāvēšanas laikā. Šīs robežvērtības būtu jāaprēķina, pamatojoties uz summu, kas ieguldāma pēc tam, kad ir atskaitītas visas attiecīgās izmaksas un ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos. Ar šo regulu būtu detalizēti jānosaka, kā aprēķināmas minētās ieguldījumu robežvērtības.

(13)

Šīs regulas mērķis ir sekmēt izaugsmi un inovāciju mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) Savienībā. Ieguldījumi trešās valstīs dibinātos kvalificētos portfeļuzņēmumos var piesaistīt vairāk kapitāla kvalificētiem riska kapitāla fondiem un tāpēc nākt par labu Savienības MVU. Tomēr šai regulai nekādā ziņā nebūtu jāsniedz priekšrocības ieguldījumiem, kas veikti tādās trešās valstīs dibinātos portfeļuzņēmumos, kurās nav reglamentēta pienācīga sadarbība starp kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka izcelsmes valsts kompetentajām iestādēm un citām dalībvalstīm, kurās paredzēts tirgot kvalificēta riska kapitāla fonda daļas vai akcijas, vai arī nepastāv efektīva informācijas apmaiņa nodokļu jomā.

(14)

Lai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem kvalificēta riska kapitāla fondi varētu izmantot nosaukumu EuVECA, tiem, pirmkārt, vajadzētu būt dibinātiem Savienībā. Divu gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos, būtu jāpārskata nosaukuma EuVECA lietošanas ierobežojumi, ar kuriem šo nosaukumu drīkst lietot tikai Savienībā dibināti fondi.

(15)

Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem būtu jāspēj piesaistīt papildu kapitāla saistības šā fonda pastāvēšanas laikā. Šādas papildu kapitāla iemaksas kvalificēta riska kapitāla fonda pastāvēšanas laikā būtu jāņem vērā, apsverot nākamos ieguldījumus aktīvos, kas nav atzīstami par kvalificētiem ieguldījumiem. Papildu kapitāla saistības būtu pieļaujamas saskaņā ar kvalificētā riska kapitāla fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos paredzētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

(16)

Kvalificētiem ieguldījumiem vajadzētu būt kapitāla vai kvazikapitāla instrumentu formā. Kvazikapitāla instrumentu vidū ir tāds finansēšanas instruments, kurš apvieno kapitālu un parādu, kura ienākumi ir saistīti ar kvalificētā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kurā saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atmaksāšana. Šādi instrumenti ietver dažādus finansēšanas instrumentus, piemēram, subordinētos aizdevumus, kapitāldaļas bez balsstiesībām, līdzdalības aizdevumus, tiesības piedalīties peļņas sadalē, konvertējamās obligācijas un obligācijas ar garantijas iespējas līgumiem. Būtu pieļaujams iespējams papildinājums, bet ne aizstājējs, kapitāla un kvazikapitāla instrumentiem un nodrošinātiem vai nenodrošinātiem aizdevumiem, piemēram, pārejas laika finansējums, ko kvalificēts riska kapitāla fonds piešķir kvalificētam portfeļuzņēmumam, kurā kvalificētais riska kapitāla fonds jau ir veicis kvalificētus ieguldījumus, ar noteikumu, ka šādiem aizdevumiem izmanto ne vairāk kā 30 % no kvalificētā riska kapitāla fonda kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla. Turklāt, lai atspoguļotu riska kapitāla tirgū izmantoto uzņēmējdarbības praksi, kvalificētam riska kapitāla fondam būtu jāatļauj pirkt kvalificēta portfeļuzņēmuma akcijas no šāda uzņēmuma akcionāriem. Turklāt, lai nodrošinātu iespējami plašākas finansējuma piesaistīšanas iespējas, būtu pieļaujami ieguldījumi citos kvalificētos riska kapitāla fondos. Lai novērstu ieguldījumu kvalificētos portfeļuzņēmumos netiešu samazināšanos, kvalificētiem riska kapitāla fondiem būtu jāatļauj ieguldīt citos kvalificētos riska kapitāla fondos ar noteikumu, ka minētie kvalificētie riska kapitāla fondi paši vairāk nekā 10 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla nav ieguldījuši citos kvalificētos riska kapitāla fondos.

(17)

Galvenā riska kapitāla fondu darbība ir sniegt finansējumu MVU, veicot primāros ieguldījumus. Riska kapitāla fondiem nebūtu nedz jāiesaistās sistēmiski svarīgās banku sistēmas darbībās, kas nav paredzētas ierastajā prudenciāla rakstura tiesiskajā regulējumā (tā dēvētās “paralēlās banku sistēmas darbībās”), nedz arī ieguldījumiem regulētā tirgū netirgotu uzņēmumu kapitālā raksturīgās stratēģijās, piemēram, izpirkšana, izmantojot saistību īpatsvara palielināšanu.

(18)

Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” šīs regulas mērķis ir sekmēt riska kapitāla ieguldījumus inovatīvos MVU, kas darbojas reālajā ekonomikā. Tāpēc kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, finanšu kontrolakciju sabiedrības un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrības nebūtu jāietver šajā regulā paredzētajā kvalificēta portfeļuzņēmuma definīcijā.

(19)

Lai ieviestu būtisku drošības pasākumu, kas šajā regulā minētos kvalificētos riska kapitāla fondus nodalītu no plašākas alternatīvo ieguldījumu fondu kategorijas, kas tirgo emitētus vērtspapīrus otrreizējos tirgos, ir jāparedz noteikumi, kuriem atbilstīgi kvalificēti riska kapitāla fondi veic ieguldījumus galvenokārt tieši emitētos instrumentos.

(20)

Lai kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem dotu zināmu elastīgumu to pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu ieguldījumu un likviditātes pārvaldībā, tirdzniecība, piemēram, ar kvalificētu portfeļuzņēmumu akcijām vai kapitāla daļām, vai nekvalificētu ieguldījumu aktīvu iegāde būtu jāatļauj līdz maksimālajai robežvērtībai 30 % apmērā no kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucamā kapitāla.

(21)

Lai nodrošinātu, ka nosaukums EuVECA ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, tikai tiem kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kvalitātes kritērijiem, vajadzētu būt tiesīgiem izmantot nosaukumu EuVECA, tirgojot kvalificētus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

(22)

Lai kvalificētiem riska kapitāla fondiem nodrošinātu atsevišķu un atpazīstamu profilu, kas ir atbilstošs to mērķim, būtu jāparedz vienoti noteikumi par portfeļa sastāvu un ieguldījumu metodēm, ko šādiem fondiem ir atļauts izmantot.

(23)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi nerada sistēmiskus riskus un ka šādi fondi savās ieguldījumu darbībās koncentrējas uz atbalsta sniegšanu kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, nebūtu jāpieļauj saistību īpatsvara palielināšana fonda līmenī. Kvalificēta riska kapitāla fondu pārvaldniekiem būtu jāatļauj aizņemties, emitēt parāda obligācijas vai izsniegt garantijas kvalificēta riska kapitāla fonda līmenī tikai ar noteikumu, ka tie šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz ar neatsaucamām iemaksām un tāpēc fonda riska darījumu apmērs nepārsniedz fonda piesaistītā kapitāla apmēru. Kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldītāju skaidras naudas iemaksas, kas ir pilnībā nodrošinātas ar šo ieguldītāju kapitālu, nepalielina kvalificētā riska kapitāla fonda riska darījumu apmēru un tāpēc būtu jāatļauj. Turklāt, lai ļautu fondam nosegt ārkārtējas likviditātes vajadzības, kas var rasties no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts iemaksājamais kapitāls, līdz faktiskai kapitāla ieskaitīšanai tā kontos, būtu jāpieļauj īstermiņa aizņēmumi ar noteikumu, ka šāda aizņēmuma apjoms nepārsniedz fonda neatsaucami iemaksājamo kapitālu.

(24)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir pieredze, zināšanas un speciālas prasmes patstāvīgi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un pienācīgi novērtēt ar šiem fondiem saistītos riskus, un lai saglabātu ieguldītāju pārliecību un uzticību kvalificētiem riska kapitāla fondiem, būtu jāveic konkrēti drošības pasākumi. Tāpēc kvalificēti riska kapitāla fondi būtu jātirgo tikai tiem ieguldītājiem, kas ir profesionāli klienti vai kas var tikt uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (6). Tomēr, lai uzturētu pietiekami plašu ieguldītāju loku ieguldījumiem kvalificētos riska kapitāla fondos, ir vēlams, lai šādi fondi būtu pieejami arī konkrētiem citiem ieguldītājiem, tostarp bagātām privātpersonām. Attiecībā uz šiem citiem ieguldītājiem tomēr būtu jāparedz konkrēti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir atbilstošs profils, lai veiktu šādus ieguldījumus. Šie drošības pasākumi izslēdz tirdzniecību, izmantojot periodiskus uzkrājumu plānus. Turklāt kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka īstenotajā pārvaldībā iesaistīto vadītāju, direktoru vai darbinieku veiktie ieguldījumi būtu pieļaujami gadījumā, kad viņi iegulda pašu pārvaldītajā kvalificētā riska kapitāla fondā, jo attiecīgās personas ir pietiekami zinošas, lai piedalītos riska kapitāla ieguldījumu veikšanā.

(25)

Lai nodrošinātu, ka tikai tie kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz to rīcību tirgū, izmanto nosaukumu EuVECA, būtu jāparedz noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un šo pārvaldnieku attiecībām ar to ieguldītājiem. Tā paša iemesla dēļ būtu jāizveido vienoti nosacījumi attiecībā uz šo pārvaldnieku rīcību interešu konfliktu gadījumā. Šajos noteikumos un nosacījumos būtu jāparedz arī tas, ka pārvaldniekiem jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

(26)

Ja kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir paredzējis savus pienākumus deleģēt trešām personām, šāda pienākumu deleģēšana trešām personām nedrīkstētu ietekmēt pārvaldnieka atbildību pret riska kapitāla fondu un tā ieguldītājiem. Turklāt pārvaldnieks nedrīkstētu deleģēt pienākumus tādā apmērā, ka to būtībā vairs nevar uzskatīt par kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieku un tas kļūst par pastkastītes uzņēmumu. Pārvaldniekam visu laiku vajadzētu būt atbildīgam par deleģēto pienākumu pienācīgu izpildi un atbilstību šai regulai. Pienākumu deleģēšana nedrīkstētu mazināt pārvaldnieka veiktās uzraudzības efektivitāti un it īpaši – traucēt pārvaldnieka darbību vai fonda pārvaldīšanu tā ieguldītāju interesēs.

(27)

Lai nodrošinātu nosaukuma EuVECA integritāti, būtu jānosaka kvalitātes kritēriji attiecībā uz kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka organizāciju. Tāpēc būtu jānosaka vienotas un proporcionālas prasības nepieciešamībai uzturēt atbilstošus tehniskos resursus un cilvēkresursus.

(28)

Lai nodrošinātu pienācīgu kvalificēta riska kapitāla fondu pārvaldību un to pārvaldnieku spēju tikt galā ar potenciāliem riskiem, kas izriet no fonda darbības, būtu jānosaka vienotas un proporcionālas prasības kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem uzturēt pietiekamus pašu līdzekļus. Šāda pašu kapitāla apjomam vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu kvalificētu riska kapitāla fondu darbības nepārtrauktību un pienācīgu pārvaldību.

(29)

Ieguldītāju aizsardzības nolūkos jānodrošina pienācīga kvalificētu riska kapitāla fondu aktīvu novērtēšana. Tāpēc kvalificētu riska kapitāla fondu noteikumos vai dibināšanas dokumentos būtu jāietver noteikumi par aktīvu novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina novērtējuma integritāte un pārredzamība.

(30)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu EuVECA, pietiekami atskaitās par savu darbību, būtu jāizveido vienoti noteikumi gada pārskatiem.

(31)

Lai nodrošinātu nosaukuma EuVECA integritāti ieguldītāju skatījumā, šis nosaukums jāizmanto tikai tiem kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kuru ieguldījumu politika un ieguldījumu saņēmēji ir pilnībā pārredzami. Tāpēc būtu jānosaka vienoti noteikumi par informācijas atklāšanas prasībām, kas ir pārvaldniekiem attiecībā pret to ieguldītājiem. Jo īpaši būtu jānosaka informācijas atklāšanas pienākumi pirms līguma noslēgšanas saistībā ar kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu stratēģiju un mērķiem, izmantotajiem ieguldījumu instrumentiem, informāciju par izmaksām un saistītajiem maksājumiem un kvalificēta fonda piedāvātā ieguldījuma riska/atlīdzības profilu. Lai sasniegtu augsta līmeņa pārredzamību, šajās informācijas atklāšanas prasībās jāietver arī informācija par to, kā tiek aprēķināts pārvaldnieku atalgojums.

(32)

Lai nodrošinātu šajā regulā ietverto vienoto prasību efektīvu pārraudzību, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāuzrauga kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieku atbilstība šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Tāpēc pārvaldniekiem, kas plāno tirgot savus kvalificētos fondus ar nosaukumu EuVECA, būtu jāinformē par šo nodomu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē pārvaldnieks, ja ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ieviesti attiecīgi pasākumi, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām. Šādai reģistrācijai būtu jābūt spēkā visā Savienībā.

(33)

Lai veicinātu efektīvu kvalificētu riska kapitāla fondu efektīvu pārrobežu tirdzniecību, pārvaldnieka reģistrācija būtu jāveic pēc iespējas ātri.

(34)

Lai gan šajā regulā ir ietverti drošības pasākumi, lai pārliecinātos, ka fondus izmanto pienācīgi, uzraudzības iestādēm jābūt modrām, nodrošinot, ka minētie drošības pasākumi tiek īstenoti.

(35)

Lai efektīvi uzraudzītu atbilstību šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, būtu jāparedz noteikumi par apstākļiem, kuros būtu jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegtā informācija.

(36)

Efektīvai šajā regulā noteikto prasību uzraudzībai būtu jāizveido arī pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, ko uzsāk pēc kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrēšanas tā izcelsmes dalībvalstī.

(37)

Lai saglabātu pārredzamus nosacījumus kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecībai visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (7), būtu jāuztic uzturēt centrālu datubāzi ar visu to kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieku un viņu pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(38)

Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotams un pamatots iemesls uzskatīt, ka kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks tās teritorijā pārkāpj šīs regulas noteikumus, tai nekavējoties būtu jāinformē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai būtu jāveic piemēroti pasākumi.

(39)

Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem vai tāpēc, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nerīkojas saprātīgā laikposmā, kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks turpina rīkoties tā, ka tas skaidri ir pretrunā šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei pēc tam, kad tā ir informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, būtu jāvar veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp liegt attiecīgajam pārvaldniekam turpināt veikt tā riska kapitāla fondu tirdzniecību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

(40)

Lai nodrošinātu izveidoto vienoto kritēriju efektīvu uzraudzību, šajā regulā ir ietverts uzraudzības pilnvaru saraksts, kādām ir jābūt kompetento iestāžu rīcībā.

(41)

Lai nodrošinātu pareizu izpildi, šajā regulā ir ietverti arī administratīvi sodi un citi pasākumi par tās galveno noteikumu pārkāpumiem, proti, attiecībā uz portfeļa sastāvu, drošības pasākumiem saistībā ar tiesīgo ieguldītāju identitāti un nosaukuma EuVECA izmantošanu tikai saskaņā ar šo regulu reģistrētiem kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldniekiem. Šo galveno noteikumu pārkāpumam vajadzības gadījumā būtu jārada aizliegums izmantot šo nosaukumu un attiecīgā pārvaldnieka izslēgšana no reģistra.

(42)

Uzraudzības informācijas apmaiņa būtu jāveic starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

(43)

Efektīvai regulatīvai sadarbībai starp iestādēm, kurām uzticēts uzraudzīt atbilstību vienotajiem kritērijiem, kas noteikti šajā regulā, nepieciešama augsta līmeņa dienesta noslēpuma piemērošana visām attiecīgajām valstu iestādēm un EVTI.

(44)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, ar kuriem precizē interešu konfliktu veidus, no kādiem jāizvairās kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, un šajā saistībā veicamos pasākumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(45)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa harmonizācija un augsta līmeņa uzraudzība visā Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā iestādei ar īpaši specializētu kompetenci izstrādāt iesniegšanai Komisijai to īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas risinājumus.

(46)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz šajā regulā minētās paziņošanas procedūras formātu.

(47)

Četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai būtu jāveic šīs regulas pārskatīšana, lai novērtētu riska kapitāla tirgus attīstību. Pārskatīšanā būtu jāietver vispārīgs apskats par šīs regulas noteikumu darbību un to piemērošanā gūto pieredzi. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(48)

Turklāt četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai būtu jāsāk pārskatīt mijiedarbību starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jo īpaši tiem, kas minēti Direktīvā 2011/61/ES. Šajā pārskatīšanā jo īpaši jāanalizē šīs regulas darbības joma, novērtējot to, vai darbības joma nebūtu jāpaplašina, atļaujot nosaukumu EuVECA izmantot arī lielāku alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(49)

Šīs pārskatīšanas kontekstā Komisijai būtu jānovērtē, vai nepastāv kādi šķēršļi, kas ieguldītājiem traucē apgūt fondus, tostarp būtu jānovērtē ietekme, kādu uz institucionālajiem ieguldītājiem atstāj citi prudenciāla rakstura noteikumi, kurus tiem var piemērot. Papildus tam Komisijai būtu jāapkopo dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu nosaukuma EuVECA ieguldījumu citās Savienības programmās, piemēram, programmā “Apvārsnis 2020”, kuras mērķis arī ir atbalstīt inovāciju Savienībā.

(50)

Ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu ar nosaukumu “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”” un Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumu ar nosaukumu “Rīcības plāns MVU piekļuves finansējumam uzlabošanai”, ir svarīgi nodrošināt to publisko shēmu efektivitāti, kuras Savienībā izmanto riska kapitāla tirgus atbalstam, un koordinēt un saskaņot dažādus Savienības politikas virzienus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas, tostarp konkurences un pētniecības politiku. Savienības inovācijas un izaugsmes politikas svarīgākais jautājums ir zaļās tehnoloģijas, ņemot vērā mērķi padarīt Savienību par pasaules līderi gudras un ilgtspējīgas izaugsmes jomā, kā arī energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas jomā, tostarp attiecībā uz MVU finansēšanu. Pārskatot šo regulu, Komisijai būtu jānovērtē ietekme uz paveikto minētā mērķa sasniegšanai.

(51)

EVTI būtu jāizvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(52)

Eiropas Investīciju fonds (EIF) cita starpā veic ieguldījumus riska kapitāla fondos visā Savienībā. Pasākumiem, kas šajā regulā paredzēti, lai ļautu vienkārši apzināt riska kapitāla fondus ar konkrētām kopīgām iezīmēm, būtu jāļauj EIF vieglāk identificēt šajā regulā minētos riska kapitāla fondus kā iespējamus ieguldījumu mērķus. Tādēļ būtu jāsekmē EIF ieguldījumi kvalificētos riska kapitāla fondos.

(53)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants) un uzņēmējdarbības brīvību (16. pants).

(54)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8) reglamentē personas datu apstrādi dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izvēlētu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu dati brīvu apriti (9) reglamentē personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo regulu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

(55)

Šai regulai nebūtu jāskar valsts atbalsta noteikumu piemērošana kvalificētiem riska kapitāla fondiem.

(56)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt vienotu prasību piemērošanu kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecībai un izveidot vienkāršu kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieku reģistrācijas sistēmu, tādējādi veicinot kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecību visā Savienībā, vienlaikus pilnībā ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot drošību un uzticamību, kas saistīta ar nosaukuma EuVECA izmantošanu, ar efektīvu riska kapitāla tirgus darbību un izmaksām tā dažādajām ieinteresētajām personām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā regulā paredzētas vienotas prasības un nosacījumi tiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas vēlas izmantot nosaukumu EuVECA saistībā ar kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā, tādējādi veicinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.

Tajā paredzēti arī vienoti noteikumi attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecību tiesīgiem ieguldītājiem visā Savienībā, kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļa sastāvu, piemērotiem ieguldījumu instrumentiem un metodēm, kā arī to pārvaldnieku organizāciju, rīcību un pārredzamību, kas tirgo kvalificētus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

2. pants

1.   Šo regulu piemēro 3. panta a) apakšpunktā definēto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

to kopējie pārvaldītie aktīvi nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību;

b)

tie veic uzņēmējdarbību Savienībā;

c)

tiem jāreģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

d)

tie pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus.

2.   Ja kopējie aktīvi, kurus pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kuri reģistrēti saskaņā ar 14. pantu, vēlāk palielinās, pārsniedzot Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, un šiem pārvaldniekiem tādēļ jāsaņem atļauja saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, tie var turpināt izmantot nosaukumu EuVECA attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā ar noteikumu, ka attiecībā uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kurus tie pārvalda, tie nepārtraukti:

a)

ievēro Direktīvas 2011/61/ES prasības; un

b)

turpina pildīt šīs regulas 3. panta, 5. panta un 13. panta 1. punkta c) un i) apakšpunkta prasības.

3.   Ja kvalificēta riska kapitāla fondu pārvaldnieki ir ārējie pārvaldnieki, kas reģistrēti saskaņā ar 14. pantu, tie papildus var pārvaldīt arī pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU), saņemot atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK.

3. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” ir alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

“kvalificēts riska kapitāla fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas:

i)

paredz ieguldīt vismaz 70 % no savām kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla aktīvos, kas ir kvalificēti ieguldījumi, kas aprēķināti, pamatojoties uz summām, kas ieguldāmas pēc tam, kad ir atskaitītas visas attiecīgās izmaksas, kā arī ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos, laikposmā, kas paredzēts tā noteikumos vai dibināšanas dokumentos;

ii)

to aktīvu iegādei, kas nav kvalificēti ieguldījumi, neizmanto vairāk nekā 30 % no fonda kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla, kas aprēķināts, pamatojoties uz summām, kas ieguldāmas pēc tam, kad ir atvilktas visas attiecīgās izmaksas, kā arī ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos;

iii)

veic uzņēmējdarbību vienas no dalībvalstīm teritorijā;

c)

“kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks” ir juridiska persona, kuras parastā uzņēmējdarbība ir pārvaldīt vismaz vienu kvalificētu riska kapitāla fondu;

d)

“kvalificēts portfeļuzņēmums” ir uzņēmums, kurš:

i)

kvalificēta riska kapitāla fonda ieguldījuma veikšanas brīdī:

nav iekļauts tirgošanai Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14) un 15) apakšpunktā definētajā regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (DTS),

nodarbina mazāk nekā 250 personu un

kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus;

ii)

pats nav kolektīvo ieguldījumu uzņēmums;

iii)

nav viens vai vairāki no turpmāk minētajiem:

kredītiestāde, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (10) 4. panta 1. punktā,

ieguldījumu sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā,

apdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (11) 13. panta 1. punktā,

finanšu kontrolakciju sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 19. punktā, vai

jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 20. punktā;

iv)

veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā vai trešā valstī ar noteikumu, ka šī trešā valsts:

nav iekļauta Finanšu darījumu darba grupas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai veidotajā to valstu sarakstā, kuras nesadarbojas,

ir parakstījusi vienošanos ar kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsti un visām pārējām dalībvalstīm, kurās paredzēts tirgot kvalificētu riska kapitāla fondu daļas vai akcijas, nodrošinot, ka trešā valsts pilnībā ievēro ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktos standartus un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā;

e)

“kvalificēti ieguldījumi” ir jebkurš no šādiem instrumentiem:

i)

kapitāla vai kvazikapitāla instrumenti, kurus ir emitējis:

kvalificēts portfeļuzņēmums un kurus kvalificēts riska kapitāla fonds iegādājies tieši no kvalificēta portfeļuzņēmuma,

kvalificēts portfeļuzņēmums apmaiņā pret kapitāla vērtspapīru, ko emitējis kvalificēts portfeļuzņēmums, vai

uzņēmums, kuram ir vairākuma īpašumtiesības kvalificētā portfeļuzņēmumā, kas ir tā meitasuzņēmums, un kvalificēts riska kapitāla fonds šo kapitāla instrumentu iegādājies apmaiņā pret kapitāla instrumentu, ko emitējis kvalificēts portfeļuzņēmums;

ii)

nodrošināti vai nenodrošināti aizdevumi, ko kvalificēts riska kapitāla fonds piešķir kvalificētam portfeļuzņēmumam, kurā kvalificētais riska kapitāla fonds jau ir veicis kvalificētus ieguldījumus, ar noteikumu, ka šādiem aizdevumiem izmanto ne vairāk kā 30 % no kvalificētā riska kapitāla fonda kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla;

iii)

kvalificēta portfeļuzņēmuma akcijas, kas iegādātas no šā uzņēmuma akcionāriem;

iv)

viena vai vairāku kvalificētu riska kapitāla fondu daļas vai akcijas ar noteikumu, ka minētie fondi paši vairāk nekā 10 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla nav ieguldījuši citos kvalificētos riska kapitāla fondos;

f)

“attiecīgās izmaksas” ir visu veidu maksas, maksājumi un izdevumi, kuri tieši vai netieši jāsedz ieguldītājiem un par kuriem ir vienojušies kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks un tā ieguldītāji;

g)

“kapitāls” ir īpašumtiesību daļa uzņēmumā, kuru veido kvalificēta portfeļuzņēmuma akcijas vai cita veida līdzdalība, kas emitētas tā ieguldītājiem;

h)

“kvazikapitāls” ir jebkāda veida finansēšanas instruments, kas ir kapitāla un parāda apvienojums, kur peļņa no šā instrumenta ir saistīta ar kvalificētā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kura saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atlīdzināšana;

i)

“tirdzniecība” ir tieša vai netieša riska kapitāla fonda daļu vai akciju piedāvāšana vai izvietošana pēc kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka iniciatīvas vai šā pārvaldnieka vārdā ieguldītājiem, kuriem Savienībā ir domicils vai reģistrēta juridiskā adrese;

j)

“iemaksājamais kapitāls” ir jebkādas saistības, kas ieguldītājam uzliek pienākumu kvalificētā riska kapitāla fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos noteiktā termiņā iegādāties šāda fonda daļas vai tajā iemaksāt kapitālu;

k)

“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks veic uzņēmējdarbību un kurā tam jāreģistrējas kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

l)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks tirgo kvalificētus riska kapitāla fondus saskaņā ar šo regulu;

m)

“kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kuru ar normatīvajiem aktiem ieceļ izcelsmes dalībvalsts un kura veic to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu reģistrāciju, uz kuriem attiecas šī regula.

Attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktu, ja kvalificēta riska kapitāla fonda juridiskā forma pieļauj iekšēju pārvaldību un ja fonda pārvaldes struktūra neizraugās ārēju pārvaldnieku, tad pašu kvalificēto riska kapitāla fondu reģistrē kā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieku saskaņā ar 14. pantu. Kvalificēto riska kapitāla fondu, kas ir reģistrēts kā kvalificēta riska kapitāla fonda iekšējais pārvaldnieks, nedrīkst reģistrēt kā citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ārējo kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieku.

II   NODAĻA

NOSAUKUMA “EuVECA” IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI

4. pants

Kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieki, kas atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, var izmantot nosaukumu EuVECA, tirgojot kvalificētus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

5. pants

1.   Kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks nodrošina, ka, iegādājoties aktīvus, kas nav kvalificēti ieguldījumi, tādu aktīvu iegādei tiek izmantoti ne vairāk kā 30 % no fonda kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla. Šo 30 % robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz summu, kas ieguldāma pēc tam, kad ir atskaitītas visas attiecīgās izmaksas. Aprēķinot šo robežvērtību, neņem vērā īstermiņa ieguldījumus skaidrā naudā un tās ekvivalentos, jo skaidru naudu un tās ekvivalentus neuzskata par investīcijām.

2.   Kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieki nedrīkst kvalificēta riska kapitāla fonda līmenī izmantot nekādas metodes, ar ko fonda riska darījumu apmērs tiek palielināts, pārsniedzot tā iemaksājamo kapitālu, ar naudas vai vērtspapīru aizņēmumiem iesaistoties darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem vai arī jebkādos citos veidos.

3.   Kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieki var aizņemties, emitēt parāda obligācijas vai sniegt garantijas kvalificēta riska kapitāla fonda līmenī tikai tad, ja šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz ar neatsaucamām iemaksām.

6. pants

1.   Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki tirgo kvalificētu riska kapitāla fondu daļas un akcijas tikai tādiem ieguldītājiem, kuri tiek uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I sadaļu vai kurus pēc pieprasījuma var uzskatīt par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma II sadaļu, vai citiem ieguldītājiem, kuri:

a)

apņemas ieguldīt vismaz EUR 100 000; un

b)

atsevišķā dokumentā no līguma, kas tiek noslēgts par ieguldīšanas saistībām, rakstiski apstiprina, ka tie apzinās riskus, kuri saistīti ar šīm saistībām vai ieguldījumu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro ieguldījumiem, kurus veikuši kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka īstenotajā pārvaldībā iesaistītie vadītāji, direktori vai darbinieki, ja ieguldījumi veikti viņu pārvaldītajā kvalificēta riska kapitāla fondā.

7. pants

Kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieki attiecībā uz to pārvaldītajiem kvalificētajiem riska kapitāla fondiem:

a)

veicot savas darbības, darbojas godīgi, taisnīgi un pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi;

b)

piemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti paredzēt, ka tās ietekmēs ieguldītāju un kvalificētu portfeļuzņēmumu intereses;

c)

veic savu uzņēmējdarbību tā, lai atbalstītu to pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu un to ieguldītāju intereses un tirgus integritāti;

d)

izrāda vislielāko rūpību, izvēloties ieguldījumus kvalificētos portfeļuzņēmumos un veicot to pastāvīgu uzraudzību;

e)

nodrošina zināšanas un sapratni par kvalificētajiem portfeļuzņēmumiem, kuros tie veic ieguldījumus;

f)

taisnīgi izturas pret ieguldītājiem;

g)

nodrošina, ka neviens ieguldītājs nesaņem priviliģētu attieksmi, ja vien šāda priviliģēta attieksme nav paredzēta kvalificētā riska kapitāla fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos.

8. pants

1.   Ja kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks deleģē savas funkcijas trešām personām, pārvaldnieka atbildība pret riska kapitāla fondu un tā ieguldītājiem nemainās. Pārvaldnieks nedrīkst deleģēt savas funkcijas tādā mērā, ka to pēc būtības vairs nevar uzskatīt par kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieku un tas kļūst par pastkastītes uzņēmumu.

2.   Jebkāds 1. punktā minētais funkciju deleģējums nedrīkst traucēt kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka uzraudzības efektivitāti un jo īpaši kavēt minētā pārvaldnieka rīcību vai kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldību ieguldītāju interesēs.

9. pants

1.   Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki identificē un novērš interešu konfliktus un gadījumos, kad tos nevar novērst, pārvalda un uzrauga tos, un saskaņā ar 4. punktu nekavējoties atklāj informāciju par šiem interešu konfliktiem, lai nepieļautu, ka tie nelabvēlīgi ietekmē kvalificētu riska kapitāla fondu un to ieguldītāju intereses, un lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret to pārvaldītajiem kvalificētiem riska kapitāla fondiem.

2.   Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki īpaši apzina interešu konfliktus, kas var rasties starp:

a)

kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, tām personām, kas faktiski veic minēto pārvaldnieka uzņēmējdarbību, darbiniekiem vai jebkuru citu personu, kura tieši vai netieši kontrolē minēto pārvaldnieku vai kuru tieši vai netieši kontrolē minētie pārvaldnieki, un minēto pārvaldnieku pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu vai tā ieguldītājiem;

b)

kvalificētu riska kapitāla fondu vai tā ieguldītājiem un citu kvalificētu riska kapitāla fondu, ko pārvalda tas pats pārvaldnieks, vai tā ieguldītājiem;

c)

kvalificētu riska kapitāla fondu vai tā ieguldītājiem un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai PVKIU, ko pārvalda tas pats pārvaldnieks, vai tā ieguldītājiem.

3.   Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki uztur un piemēro efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 1. un 2. punktā minētajām prasībām.

4.   Par 1. punktā minētajiem interešu konfliktiem izpauž informāciju, ja kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka dibinātie organizatoriskie pasākumi interešu konfliktu identificēšanai, novēršanai, pārvaldībai un uzraudzībai nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka tiks novērsti riski kaitēt ieguldītāju interesēm. Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki pirms uzņēmējdarbības sākšanas ieguldītāju vārdā skaidri atklāj tiem interešu konfliktu vispārējo raksturu vai avotus.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 25. pantu, precizējot:

a)

interešu konfliktu veidus, kas minēti šā panta 2. punktā;

b)

pasākumus, ko kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieki veic attiecībā uz struktūrām un organizatoriskām un administratīvām procedūrām, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu, uzraudzītu un izpaustu interešu konfliktus.

10. pants

1.   Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem vienmēr ir pietiekams pašu kapitāls, un tie izmanto atbilstošus un piemērotus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas nepieciešami to pārvaldītā kvalificētā riska kapitāla fonda pienācīgai pārvaldībai.

2.   Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki visu laiku nodrošina, ka tie var pierādīt, ka to pašu kapitāls ir pietiekams nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, un atklāt pamatojumus, kas apliecina šā kapitāla pietiekamību, kā izklāstīts 13. pantā.

11. pants

1.   Kvalificētu riska kapitāla fondu noteikumos vai dibināšanas dokumentos iekļauj noteikumus aktīvu novērtēšanai un nodrošina pareizu un pārredzamu novērtēšanas procesu.

2.   Izmantotās novērtēšanas procedūras nodrošina, ka vismaz reizi gadā pienācīgi novērtē aktīvus un aprēķina to vērtību.

12. pants

1.   Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki nosūta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei gada pārskatu par katru tā pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc finanšu gada beigām. Pārskatā apraksta kvalificētā riska kapitāla fonda portfeļa sastāvu un iepriekšējā gadā veiktās darbības. Tajā atklāj arī peļņu, ko kvalificētais riska kapitāla fonds guvis tā darbības beigās, un attiecīgā gadījumā – peļņu, kas sadalīta tā darbības laikā. Tajā ietver kvalificētā riska kapitāla fonda revidētos finanšu pārskatus.

Gada pārskatu sagatavo atbilstoši pastāvošajiem pārskatu sniegšanas standartiem un noteikumiem, par ko vienojušies kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieks un ieguldītāji. Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki pēc pieprasījuma izsniedz pārskatu ieguldītājiem. Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki un ieguldītāji var vienoties par savstarpēju papildu informācijas atklāšanu.

2.   Kvalificēta riska kapitāla fonda revīziju veic vismaz reizi gadā. Revīzijā apstiprina, ka naudas līdzekļi un aktīvi tiek turēti kvalificēta riska kapitāla fonda vārdā un ka kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir izveidojis un veicis atbilstīgu uzskaites un kontroles sistēmu attiecībā uz pilnvaru vai kontroles izmantošanu pār kvalificēta riska kapitāla fondu un tā ieguldītāju naudu un aktīviem.

3.   Ja kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldniekam jāpublisko gada finanšu pārskats saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (12), attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu, šā panta 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai kā papildu daļu gada finanšu pārskatā.

13. pants

1.   Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki saistībā ar kvalificēto riska kapitāla fondu, ko tie pārvalda, saviem ieguldītājiem, pirms tie pieņem lēmumu par ieguldījumu, skaidrā un saprotamā veidā sniedz šādu informāciju:

a)

minētā pārvaldnieka un jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju, ar kuriem minētajam pārvaldniekam noslēgti līgumi attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldību, identitāte un pienākumu apraksts;

b)

minētajam pārvaldniekam pieejamā pašu kapitāla apmērs, kā arī detalizēts izklāsts par to, kāpēc minētais pārvaldnieks uzskata šo kapitālu par pietiekamu tam, lai nodrošināt pienācīgus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kādi vajadzīgi tā kvalificētā riska kapitāla fonda pienācīgai pārvaldībai;

c)

kvalificētā riska kapitāla fonda ieguldījumu stratēģijas un mērķu apraksts, tostarp:

i)

kvalificētu portfeļuzņēmumu veidi, kādos pārvaldnieks plāno ieguldīt;

ii)

visi pārējie kvalificētie riska kapitāla fondi, kuros pārvaldnieks plāno ieguldīt;

iii)

to kvalificēto uzņēmumportfeļu veidi, kuros ieguldīt plāno jebkurš cits ii) apakšpunktā minētais kvalificētais riska kapitāla fonds;

iv)

nekvalificētie ieguldījumi, kādus pārvaldnieks plāno veikt;

v)

metodes, ko tas plāno izmantot; un

vi)

jebkādus piemērojamus ieguldījumu ierobežojumus;

d)

apraksts par kvalificētā riska kapitāla fonda riska profilu un jebkādiem riskiem, kas saistīti ar aktīviem, kuros fonds var ieguldīt, vai ieguldījumu metodēm, kuras tas var izmantot;

e)

apraksts par kvalificētā riska kapitāla fonda novērtēšanas procedūru un cenu noteikšanas metodoloģiju aktīvu novērtēšanai, tostarp par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu kvalificētus portfeļuzņēmumus;

f)

apraksts par to, kā tiek aprēķināts kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka atalgojums;

g)

apraksts par visām attiecīgajām izmaksām un to maksimālajiem apmēriem;

h)

kvalificētā riska kapitāla fonda līdzšinējie finanšu darbības rādītāji, ja šādi dati ir pieejami;

i)

uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi un citas atbalsta darbības, ko kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks veic vai organizē, izmantojot trešās personas, lai veicinātu to kvalificēto portfeļuzņēmumu attīstību, izaugsmi vai kādā citā veidā pastāvīgu darbību, kuros kvalificētais riska kapitāla fonds iegulda, vai – gadījumā, ja šādi pakalpojumi netiek sniegti vai darbības netiek veiktas, – attiecīgs paskaidrojums;

j)

apraksts par procedūrām, kā kvalificētais riska kapitāla fonds var mainīt savu ieguldījumu stratēģiju vai ieguldīšanas politiku, vai abas.

2.   Visa 1. punktā minētā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. Vajadzības gadījumā to regulāri atjaunina un pārskata.

3.   Ja kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldniekam jāpublicē prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (13), vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz kvalificēto riska kapitāla fondu, šā panta 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai kā daļu no prospekta.

III   NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

14. pants

1.   Kvalificētu riska kapitāla fonda pārvaldnieki, kas plāno izmantot nosaukumu EuVECA savu kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecībai, par savu nodomu informē savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi un iesniedz šādu informāciju:

a)

to personu identitāte, kas faktiski veic kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldību;

b)

to kvalificēto riska kapitāla fondu identitāte, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;

c)

informācija par pasākumiem, kas veikti, lai atbilstu II nodaļā minētajām prasībām;

d)

to dalībvalstu saraksts, kurās kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks plāno tirgot katru kvalificēto riska kapitāla fondu;

e)

to dalībvalstu saraksts, kurās kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir dibinājis vai plāno dibināt kvalificētus riska kapitāla fondus.

2.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē riska kvalificēta kapitāla fonda pārvaldnieku tikai tad, ja ir pārliecinājusies, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

personām, kuras faktiski pārvalda kvalificētus riska kapitāla fondus, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze arī attiecībā uz kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka īstenotajām ieguldījumu stratēģijām;

b)

1. punktā minētā nepieciešamā informācija ir pilnīga;

c)

pasākumi, par kuriem ziņots saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ir atbilstoši, lai ievērotu II nodaļā noteiktās prasības;

d)

sarakstā, kas iesniegts atbilstīgi 1. punkta e) apakšpunktam, ir norādīts, ka visi kvalificētie riska kapitāla fondi ir dibināti saskaņā ar šīs regulas 3. panta b) apakšpunkta iii) punktu.

3.   Šajā pantā noteiktā reģistrācija ir derīga visā Savienības teritorijā un ļauj kvalificēta riska kapitāla fondu pārvaldniekiem tirgot kvalificētus riska kapitāla fondus ar nosaukumu EuVECA visā Savienībā.

15. pants

Kvalificētu riska kapitāla fonda pārvaldnieki informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, kad tie plāno tirgot:

a)

jaunu kvalificētu riska kapitāla fondu; vai

b)

esošu kvalificētu riska kapitāla fondu dalībvalstī, kas nav minēta 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā.

16. pants

1.   Tūlīt pēc kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrācijas, jauna kvalificēta riska kapitāla fonda dibināšanas, jaunas mītnes vietas atrašanas kvalificēta riska kapitāla fonda dibināšanai vai jaunas dalībvalsts izraudzīšanās, kurā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks plāno tirgot kvalificētus riska kapitāla fondus, dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi informē saskaņā ar 14. panta 1. punkta d) apakšpunktu norādītās dalībvalstis un EVTI.

2.   Šīs regulas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās uzņēmējas dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu reģistrētajam kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldniekam neuzliek nekādas prasības vai administratīvas procedūras attiecībā uz tā kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecību un nepieprasa nekādu tirdzniecības apstiprinājumu pirms tās uzsākšanas.

3.   Lai nodrošinātu vienotu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka šajā pantā paredzētā paziņojuma formātu.

4.   EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 16. februārim.

5.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru pieņemt šā panta 3. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

17. pants

EVTI uztur centrālu internetā publiski pieejamu datubāzi, kurā iekļauti visi saskaņā ar 14. pantu reģistrētie kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieki un visi kvalificētie riska kapitāla fondi, kurus tie tirgo, kā arī valstis, kurās minētos fondus tirgo.

18. pants

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

2.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir skaidrs un pamatots iemesls uzskatīt, ka kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks tās teritorijā pārkāpj šīs regulas noteikumus, tā nekavējoties informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi. Izcelsmes valsts kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus.

3.   Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, vai ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nerīkojas saprātīgā laikposmā, kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks turpina rīkoties tādā veidā, kas ir skaidrā pretrunā šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc tam, kad tā ir informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp aizliegt kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldniekam turpināt veikt tā kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

19. pants

Kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas nepieciešamas to darbību veikšanai. Jo īpaši tām ir pilnvaras:

a)

pieprasīt piekļuvi jebkuram dokumentam jebkurā formā un saņemt dokumenta kopiju vai nokopēt to;

b)

pieprasīt kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldniekam bez kavēšanās sniegt informāciju;

c)

pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas saistīta ar kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka vai kvalificēta riska kapitāla fonda darbībām;

d)

veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

e)

veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieks joprojām atbilst šīs regulas prasībām;

f)

izdot rīkojumu nodrošināt, ka kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieks ievēro šo regulu un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas var izraisīt šīs regulas pārkāpumu.

20. pants

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek piemēroti. Paredzētajiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

2.   Līdz 2015. gada 16. maijam dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI 1. punktā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EVTI par jebkuriem vēlākiem grozījumiem šajos noteikumos.

21. pants

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, ievērojot proporcionalitātes principu, veic atbilstošos 2. punktā minētos pasākumus, ja kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieks:

a)

neievēro portfeļa sastāvam noteiktās prasības, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b)

tirgo kvalificēta riska kapitāla fonda daļas un akcijas personām, kas nav tiesīgie ieguldītāji, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c)

izmanto nosaukumu EuVECA, nebūdams reģistrējies saskaņā ar 14. pantu;

d)

izmanto nosaukumu EuVECA, lai tirgotu fondus, kas nav dibināti saskaņā ar 3. panta b) apakšpunkta iii) punktu;

e)

ir reģistrējies, sniedzot nepatiesus datus vai izmantojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 14. panta prasības;

f)

nerīkojas godīgi, taisnīgi vai pietiekami prasmīgi, rūpīgi vai uzcītīgi, veicot savas darījumdarbības, tādējādi pārkāpjot 7. panta a) punktu;

g)

nepiemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, tādējādi pārkāpjot 7. panta b) punktu;

h)

atkārtoti neievēro 12. panta prasības par gada ziņojuma iesniegšanu;

i)

atkārtoti neievēro pienākumu informēt ieguldītājus saskaņā ar 13. pantu.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstoši veic šādus pasākumus:

a)

veic darbības, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks izpilda 5. panta, 6. panta, 7. panta a) un b) punkta, 12., 13. un 14. panta prasības;

b)

aizliedz izmantot nosaukumu EuVECA un izslēdz kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieku no reģistra.

3.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē to uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar 14. panta 1. punkta d) apakšpunktu un EVTI par kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka izslēgšanu no reģistra atbilstīgi šā panta 2. punkta b) apakšpunktam.

4.   Tiesības tirgot vienu vai vairākus kvalificētus riska kapitāla fondus ar nosaukumu EuVECA nekavējoties izbeidzas no dienas, kad kompetentā iestāde pieņem 2. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu.

22. pants

1.   Kompetentās iestādes un EVTI sadarbojas viena ar otru, lai veiktu savus šajā regulā noteiktos pienākumus, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.   Kompetentās iestādes un EVTI apmainās ar visu informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai veiktu savus attiecīgos pienākumus, ko tām uzliek šī regula, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, jo īpaši lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.

23. pants

1.   Uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs vai EVTI, kā arī uz kompetento iestāžu vai EVTI norīkotajiem revidentiem un speciālistiem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Nekādu konfidenciālu informāciju, ko šīs personas saņem savu pienākumu pildīšanas laikā, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot vispārējā vai kopsavilkuma formā, lai kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldniekus un kvalificētus riska kapitāla fondus nevarētu konkrēti identificēt, izņemot lietas, uz kurām attiecas krimināltiesības, un šajā regulā paredzētus procesus.

2.   Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai EVTI nedrīkst aizliegt apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem, ko piemēro kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldniekiem un kvalificētiem riska kapitāla fondiem.

3.   Ja kompetentās iestādes vai EVTI saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 2. punktu, tās var to izmantot tikai savu pienākumu veikšanai un administratīvos procesos un tiesvedībās.

24. pants

Ja dalībvalstu kompetentajām iestādēm rodas domstarpības par kādas kompetentās iestādes novērtējumu, darbību vai bezdarbību jomās, kurās šīs regula paredz sadarbību vai saskaņošanu starp vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tad kompetentās iestādes šo jautājumu var iesniegt izskatīšanai EVTI, kura var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tām uzticētas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, ja vien šīs domstarpības nav saistītas ar šīs regulas 3. panta b) apakšpunkta iii) punktu vai d) apakšpunkta iv) punktu.

IV   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2013. gada 15. maija Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 9. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 9. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

26. pants

1.   Komisija pārskata šo regulu saskaņā ar 2. punktu. Pārskatā ietver vispārīgu apskatu par šīs regulas noteikumu darbību un tās piemērošanā uzkrāto pieredzi, tostarp:

a)

apjomu, kādā kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki dažādās dalībvalstīs ir izmantojuši nosaukumu EuVECA vietējā vai pārrobežu mērogā;

b)

kvalificēto riska kapitāla fondu veikto ieguldījumu ģeogrāfisko un sektorālo sadalījumu;

c)

13. pantā minēto informācijas prasību atbilstību un jo īpaši to, vai tās ir pietiekamas, lai ieguldītāji spētu pieņemt lēmumu par ieguldījumu veikšanu, esot informēti;

d)

to, kā kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki ir izmantojuši dažādus kvalificētos ieguldījumus, un jo īpaši to, vai ir nepieciešamība pielāgot šajā regulā paredzētos kvalificētos ieguldījumus;

e)

iespēju kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecību attiecināt uz privātiem ieguldītājiem;

f)

to administratīvo sodu vai citu pasākumu efektivitāti, samērīgumu un piemērošanu, ko saskaņā ar šo regulu paredzējušas dalībvalstis;

g)

šīs regulas ietekmi uz riska kapitāla tirgu;

h)

iespēju riska kapitāla fondiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atļaut izmantot nosaukumu EuVECA, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos;

i)

to, vai ir atbilstoši šo regulu papildināt ar depozitāru režīmu;

j)

novērtējumu attiecībā uz jebkādiem šķēršļiem, kas varētu traucēt ieguldīt fondos, kas lieto nosaukumu EuVECA, ietverot citu prudenciāla rakstura Savienības tiesību ietekmi uz institucionālajiem ieguldītājiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto pārskatīšanu veic:

a)

līdz 2017. gada 22. jūlijam – attiecībā uz a)–g), ii) un j) apakšpunktu; un

b)

līdz 2015. gada 22. jūlijam – attiecībā uz h) apakšpunktu.

3.   Pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas un pēc apspriešanās ar EVTI Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

27. pants

1.   Līdz 2017. gada 22. jūlijam Komisija uzsāk pārskatīt mijiedarbību starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jo īpaši tiem, kas minēti Direktīvā 2011/61/ES. Šajā pārskatīšanā analizē šīs regulas darbības jomu. Tajā apkopo datus, lai novērtētu, vai darbības joma ir jāpaplašina, lai par riska kapitāla fondu pārvaldniekiem saskaņā ar šo regulu varētu kļūt pārvaldnieki, kuru pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu kopējie aktīvi pārsniedz 2. panta 1. punktā noteikto robežvērtību.

2.   Pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas un pēc apspriešanās ar EVTI Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

28. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 22. jūlija, izņemot 9. panta 5. punktu, ko piemēro no 2013. gada 15. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 17. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON


(1)  OV C 175, 19.6.2012., 11. lpp.

(2)  OV C 191, 29.6.2012., 72. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 21. marta lēmums.

(4)  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(5)  OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

(6)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(7)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(8)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(9)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(10)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(11)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(12)  OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(13)  OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.


Top