EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R0838

Komisijas Regula (ES) Nr. 838/2010 ( 2010. gada 23. septembris ), ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 250, 24.9.2010, p. 5–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 12 Volume 004 P. 71 - 77

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/838/oj

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/5


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 838/2010

(2010. gada 23. septembris),

ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 18. panta 5. punkta pirmo teikumu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2010. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 774/2010, ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējām kompensācijām un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (2), ir izveidots mehānisms, lai pārvades sistēmu operatoriem kompensētu izmaksas, kas rodas, izmantojot tīklus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, un kopējai regulatīvai pieejai, nosakot maksas par pārvadi. Tomēr minētās regulas darbības termiņš beigsies 2011. gada 2. martā.

(2)

Lai nodrošinātu pārvades sistēmu operatoru savstarpējā kompensācijas mehānisma nepārtrauktu darbību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 1. un 2. punktu ir jāpieņem jaunas pamatnostādnes, kas atbilst ar minēto regulu iedibinātajai institucionālajai sistēmai. Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (3), būtu jāuzrauga, kā tiek īstenots pārvades sistēmu operatoru savstarpējais kompensācijas mehānisms.

(3)

Pieņemot saistošas pamatnostādnes, ar kurām izveido kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem, vajadzētu rasties stabilam pamatam pārvades sistēmu operatoru kompensācijas mehānisma darbībai un godīgai kompensācijai pārvades sistēmu operatoriem par izmaksām, kas rodas no elektroenerģijas pārrobežu plūsmām to tīklos.

(4)

Pārvades sistēmu operatoriem no trešām valstīm vai no teritorijām, kas ar Eiropas Savienību noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus, jābūt tiesīgiem piedalīties pārvades sistēmu operatoru kompensācijas mehānismā līdzvērtīgi dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

(5)

Pārvades sistēmu operatoriem no trešām valstīm, kas ar Eiropas Savienību nav noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus, jādod iespēja noslēgt daudzpusējus nolīgumus ar pārvades sistēmu operatoriem dalībvalstīs, lai visas puses varētu saņemt taisnīgu un līdzvērtīgu kompensāciju par izmaksām, kas rodas no pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvades to tīklos.

(6)

Pārvades sistēmu operatoriem jākompensē enerģijas zudumi, ka rodas, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas to tīklos. Šādas kompensācijas pamatā jābūt aprēķinam, kādi zudumi rastos gadījumā, kad šāds elektroenerģijas tranzīts nenotiktu.

(7)

Lai kompensētu pārvades sistēmu operatoriem izmaksas par to tīklu izmantošanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, jāizveido fonds. Fonda vērtības pamatā jābūt Eiropas Savienības mēroga aprēķinam par ilgtermiņa vidējām papildizmaksām, kas rodas, izmantojot tīklus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

(8)

Savienības mēroga novērtējums par elektroenerģijas pārvades infrastruktūru saistībā ar pārrobežu elektroenerģijas plūsmu veicināšanu būtu jāveic Aģentūrai kā iestādei, kas atbildīga par to regulatoru (pārvaldes iestāžu) darbības koordinēšanu, kam jāveic līdzīgas darbības valstu līmenī.

(9)

Trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem jāsedz tādas pašas izmaksas par Eiropas Savienības pārvades sistēmu izmantošanu kā dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

(10)

Dažādās maksas, ko elektroenerģijas ražotāji maksā par piekļuvi pārvades sistēmai, nedrīkst likt šķēršļus iekšējam tirgum. Tāpēc vidējās maksas par piekļuvi tīkliem dalībvalstīs jāsaglabā tādās robežās, kas ļauj panākt harmonizācijas priekšrocību izmantošanu.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (4) 46. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pārvades sistēmu operatori, pamatojoties uz pielikuma A daļā noteiktajām pamatnostādnēm, saņem kompensāciju par izmaksām, kas rodas no to tīklu izmantošanas pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

2. pants

Tīkla operatori, piemērojot maksas par piekļuvi pārvades sistēmai, ievēro pielikuma B daļā izklāstītās pamatnostādnes.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 3. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 23. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 233, 3.9.2010., 1. lpp.

(3)  OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.


PIELIKUMS

A   DAĻA

Pamatnostādnes kompensācijas mehānismam starp pārvades sistēmu operatoriem

1.   Vispārīgi noteikumi

1.1.

Pārvades sistēmu operatoru kompensācijas (Inter-Transmission System Operator Compensation jeb ITC) mehānisms paredz kompensēt izmaksas, kas rodas, tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmai, tostarp nodrošinot pārrobežu piekļuvi savstarpēji savienotai sistēmai.

1.2.

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (European Network of Transmission System Operators for Electricity jeb elektroenerģijas ENTSO), kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 5. pantu, izveido ITC fondu, lai kompensētu pārvades sistēmu operatoriem izmaksas, kas rodas, to tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

ITC fonds paredzēts, lai kompensētu:

1)

izmaksas, ko veido zudumi, kuri rodas nacionālajās pārvades sistēmās, izmantojot tīklu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām;

un

2)

izmaksas, ko veido infrastruktūras pieejamības nodrošināšana pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

1.3.

Iemaksas ITC fondā aprēķina saskaņā ar 6. un 7. punktu.

Izmaksas no ITC fonda aprēķina saskaņā ar 4. un 5. punktu.

Par visu ar ITC saistīto maksājumu iekasēšanas un izmaksas kārtības izveidi, kā arī par maksājumu termiņu noteikšanu atbild elektroenerģijas ENTSO. Visas iemaksas un izmaksas veic pēc iespējas ātrāk un vēlākais sešu mēnešu laikā pēc tā perioda beigām, uz ko tās attiecas.

1.4.

Aģentūra pārrauga ITC mehānisma īstenošanu un ik gadus ziņo Komisijai par ITC mehānisma īstenošanu un ITC fonda pārvaldību.

Elektroenerģijas ENTSO, veicot šo uzdevumu, sadarbojas ar Komisiju un Aģentūru un sniedz Aģentūrai visu šajā nolūkā vajadzīgo informāciju.

Visi pārvades sistēmu operatori elektroenerģijas ENTSO un Aģentūrai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga ITC mehānisma īstenošanai.

1.5.

Kamēr elektroenerģijas ENTSO nav izveidots, pārvades sistēmu operatori savstarpēji sadarbojas, lai veiktu uzdevumus, kas saistībā ar ITC mehānismu uzticēti elektroenerģijas ENTSO.

1.6.

Elektroenerģijas tranzītu – parasti par stundām – aprēķina, ņemot zemāko absolūto elektroenerģijas importa daudzumu un absolūto elektroenerģijas eksporta daudzumu starpsavienojumos starp nacionālajām pārvades sistēmām.

Lai aprēķinātu elektroenerģijas tranzītu, importa daudzumu un eksporta daudzumu katrā starpsavienojumā starp nacionālajām pārvades sistēmām samazina proporcionāli tās jaudas daļai, kas nav piešķirta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikumā izklāstīto sastrēgumu pārvaldības pamatnostādņu 2. punktam.

Neatkarīgi no šā punkta otrās daļas noteikumiem elektroenerģijas tranzīta aprēķinos ietver elektroenerģijas importu un eksportu starpsavienojumos ar trešām valstīm, uz kurām attiecas 7.1. punkta noteikumi.

1.7.

Šajā pielikuma daļā tīrā elektroenerģijas plūsma ir absolūtā vērtība starpībai starp kopējo elektroenerģijas eksportu no attiecīgās nacionālās pārvades sistēmas uz valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, un kopējo elektroenerģijas importu no valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, uz to pašu pārvades sistēmu.

ITC mehānisma dalībniekiem, kam ir kopēja robeža vismaz ar vienu trešo valsti, uz kuru attiecas 7.1. punkta noteikumi, tīrās plūsmas aprēķiniem piemēro šādu korekciju:

1)

ja elektroenerģijas kopējais eksports uz valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, ir lielāks par elektroenerģijas kopējo importu no valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, tīrās plūsmas samazina par zemāko no šādām vērtībām:

a)

tīrās importa plūsmas no šīm trešām valstīm; vai

b)

tīrās eksporta plūsmas uz valstīm, kuru pārvades sistēmas operators piedalās ITC mehānismā;

2)

ja elektroenerģijas kopējais imports no valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, ir lielāks par elektroenerģijas kopējo eksportu uz valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, tīrās plūsmas samazina par zemāko no šādām vērtībām:

a)

tīrās eksporta plūsmas no šīm trešām valstīm; vai

b)

tīrās importa plūsmas no valstīm, kuru pārvades sistēmas operators piedalās ITC mehānismā.

1.8.

Šajā pielikumā slodze ir kopējais elektroenerģijas daudzums, kas no nacionālajām pārvades sistēmām tiek novadīts pieslēgtajās sadales sistēmās, pie pārvades sistēmai pieslēgtajiem patērētājiem un elektroenerģijas ražotājiem patēriņam elektroenerģijas ražošanā.

2.   Līdzdalība ITC mehānismā

2.1.

Visi regulatori (pārvaldes iestādes) nodrošina, lai to kompetencē ietilpstošie pārvades sistēmu operatori piedalītos ITC mehānismā un lai nekādas papildu maksas par tīklu izmantošanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām netiktu ietvertas maksās, ko pārvades sistēmu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem.

2.2.

ITC mehānismā var piedalīties pārvades sistēmu operatori no trešām valstīm, kas ar Eiropas Savienību noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus.

Jo īpaši ITC mehānismā var piedalīties pārvades sistēmu operatori, kas darbojas Enerģētikas kopienas līguma (1) 9. pantā noteiktajās teritorijās.

Pārvades sistēmu operatori no trešām valstīm, kas piedalās ITC mehānismā, kā dalībnieki ir līdzvērtīgi dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

3.   Daudzpusēji nolīgumi

3.1.

Elektroenerģijas ENTSO saistībā ar kompensāciju par izmaksām, kas rodas, tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, sekmē daudzpusēju nolīgumu slēgšanu starp pārvades sistēmu operatoriem, kuri piedalās ITC mehānismā, un pārvades sistēmu operatoriem no trešām valstīm, kas ar Eiropas Savienību nav noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus, un kas 2009. gada 16. decembrī parakstīja brīvprātīgu vienošanos starp pārvades sistēmu operatoriem par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju.

3.2.

Šādu daudzpusēju nolīgumu mērķis ir panākt, lai trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem tiktu piemēroti līdzvērtīgi noteikumi kā pārvades sistēmu operatoriem no valsts, kas piedalās ITC mehānismā.

3.3.

Vajadzības gadījumā šādos daudzpusējos nolīgumos var ieteikt atbilstīgi koriģēt kopējo kompensāciju, lai atlīdzinātu infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, ko nosaka atbilstoši 5. punktam. Visas korekcijas apstiprina Komisija, ņemot vērā Aģentūras atzinumu.

3.4.

Trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem nedrīkst piemērot labvēlīgākus noteikumus nekā pārvades sistēmu operatoriem, kas piedalās ITC mehānismā.

3.5.

Visus minētos daudzpusējos nolīgumus elektroenerģijas ENTSO iesniedz Komisijai, kas sniedz atzinumu, vai daudzpusējā nolīguma darbība sekmē iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidi un funkcionēšanu un pārrobežu tirdzniecību. Komisija atzinumā jo īpaši norāda, vai:

1)

nolīgums attiecas tikai uz kompensāciju starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO) attiecībā uz izmaksām, kas rodas, izmantojot tīklu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām;

2)

ir ievērotas 3.2. un 3.4. punkta prasības.

3.6.

Gatavojot 3.5. punktā minēto atzinumu, Komisija apspriežas ar visām dalībvalstīm, jo īpaši ņemot vērā to dalībvalstu viedokli, kam ir kopēja robeža ar attiecīgo trešo valsti.

Sagatavojot atzinumu, Komisija var apspriesties ar Aģentūru.

4.   Kompensācija par zudumiem

4.1.

Kompensāciju par zudumiem, kas rodas nacionālajās pārvades sistēmās, tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, aprēķina atsevišķi no kompensācijas par izmaksām, kas rodas saistībā ar infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

4.2.

Nacionālajā pārvades sistēmā radušos zudumus nosaka, aprēķinot starpību starp:

1)

zudumiem, kas faktiski attiecīgajā periodā radušies pārvades sistēmā;

un

2)

zudumiem pārvades sistēmā, kas pēc aprēķiniem attiecīgajā periodā būtu radušies sistēmā, ja nenotiktu elektroenerģijas tranzīts.

4.3.

Elektroenerģijas ENTSO atbild par 4.2. punktā minētajiem aprēķiniem un pienācīgā formātā publicē aprēķinus un aprēķina metodi. Aprēķinu var atvasināt no aplēsēm par vairākiem laika brīžiem attiecīgajā periodā.

4.4.

Zudumus nacionālajā pārvades sistēmā, kas rodas, tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, aprēķina pēc tādas pašas kārtības, kādu regulatīvā iestāde apstiprinājusi attiecībā uz visiem zudumiem nacionālajās pārvades sistēmās. Aģentūra pārbauda kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu zudumus valsts līmenī, un īpašu uzmanību pievērš tam, vai zudumu novērtēšana ir taisnīga un nediskriminējoša.

Ja attiecīgais regulators nav apstiprinājis kārtību, kā aprēķina zudumus laika periodam, uz kuru attiecas ITC mehānisms, zudumu vērtību ITC mehānismā aprēķina elektroenerģijas ENTSO.

5.   Kompensācija par infrastruktūras nodrošināšanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām

5.1.

Pēc Aģentūras priekšlikuma, ko iesniedz saskaņā ar 5.3. punktu, Komisija nosaka pārrobežu infrastruktūras kompensācijas summu gadā, ko proporcionāli sadala starp PSO kā kompensāciju par izmaksām, kas rodas, nodrošinot infrastruktūras pieejamību pārrobežu elektroenerģijas plūsmām. Ja Komisija nepiekrīt Aģentūras priekšlikumam, tā lūdz Aģentūru sniegt atkārtotu atzinumu.

5.2.

Ikgadējo pārrobežu infrastruktūras kompensācijas summu proporcionāli sadala starp pārvades sistēmu operatoriem, kuri atbild par nacionālajām pārvades sistēmām, samērā ar:

1)

tranzīta koeficientu, kas izsaka attiecīgās nacionālās pārvades sistēmas tranzīta daļu visu nacionālo pārvades sistēmu kopējā tranzītā;

2)

slodzes koeficientu, kas izsaka elektroenerģijas tranzīta kvadrātu kā attiecīgās nacionālās pārvades sistēmas slodzes plus tranzīta daļu attiecībā pret elektroenerģijas tranzīta kvadrātu kā visu nacionālo pārvades sistēmu slodzes plus tranzīta daļu.

Tranzīta koeficienta svērums ir 75 %, bet slodzes koeficienta svērums ir 25 %.

5.3.

Aģentūra sagatavo priekšlikumu par kopējo pārrobežu infrastruktūras kompensāciju summu gadā, kā minēts 5.1. punktā, pamatojoties uz Savienības mēroga novērtējumu par elektroenerģijas pārvades infrastruktūru, kas ir saistīta ar pārrobežu plūsmu sekmēšanu. Aģentūra dara visu iespējamo, lai novērtējumu veiktu divu gadu laikā kopš šīs regulas piemērošanas dienas. Elektroenerģijas ENTSO sniedz Komisijai un Aģentūrai palīdzību, kas vajadzīga minētā novērtējuma veikšanai.

Novērtējumā veic tehnisko un ekonomisko aprēķinu par ilgtermiņa vidējām papildizmaksām gadā, kas rodas, nodrošinot elektroenerģijas pārvades infrastruktūras pieejamību pārrobežu elektroenerģijas plūsmām attiecīgajā periodā, un tā pamatā izmanto atzītas standarta izmaksu aprēķina metodikas.

Ja infrastruktūru finansē no citiem avotiem, nevis no maksas par piekļuvi tīklam, ko piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/200914. pantu, atbilstīgi koriģē novērtējumu par izmaksām, ko veido infrastruktūras pieejamības nodrošināšana pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

Minētajā Eiropas Savienības mēroga novērtējumā par elektroenerģijas pārvades infrastruktūru ietver infrastruktūru visās dalībvalstīs un trešās valstīs, kas piedalās ITC mehānismā, un sistēmās, ko ekspluatē pārvades sistēmu operatori, kuri ir noslēguši 3. punktā minētos daudzpusējos nolīgumus.

5.4.

Kamēr Aģentūra nav veikusi 5.3. punktā minēto novērtējumu un Komisija nav noteikusi ikgadējo pārrobežu infrastruktūras kompensācijas summu saskaņā ar 5.1. punktu, pārrobežu infrastruktūras kompensācijas summa ir EUR 100 000 000 gadā.

5.5.

Iesniedzot 5.1. punktā minēto priekšlikumu, Aģentūra Komisijai iesniedz arī atzinumu par to, cik lietderīgi ir izmantot ilgtermiņa vidējās papildizmaksas, kad tiek novērtētas izmaksas, kas rodas, izmantojot infrastruktūru pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

6.   Iemaksas ITC fondā

6.1.

Pārvades sistēmu operatoru iemaksas ITC fondā ir proporcionāli atkarīgas no to tīro plūsmu absolūtās vērtības, kas ieplūst to nacionālajā pārvades sistēmā un izplūst no tās, izsakot to kā daļu no to tīro plūsmu absolūtās vērtības summas, kas ieplūst visās nacionālajās pārvades sistēmās un izplūst no tām.

7.   Pārvades sistēmas izmantošanas maksa par trešo valstu elektroenerģijas importu un eksportu

7.1.

Pārvades sistēmas izmantošanas maksu iekasē par visu plānoto trešo valstu elektroenerģijas importu un eksportu, ja:

1)

attiecīgā valsts ar Eiropas Savienību nav noslēgusi nolīgumu, ar kuru pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus;

vai

2)

pārvades sistēmas operators, kas atbild par sistēmu, no kuras importē elektroenerģiju vai uz kuru eksportē elektroenerģiju, nav noslēdzis 3. punktā minēto daudzpusējo nolīgumu.

Maksu nosaka euro par megavatstundu.

7.2.

Katrs ITC mehānisma dalībnieks iekasē pārvades sistēmas izmantošanas maksu par plānotu elektroenerģijas importu un eksportu starp nacionālo pārvades sistēmu un trešās valsts pārvades sistēmu.

7.3.

Elektroenerģijas ENTSO jau iepriekš aprēķina katra gada maksu par pārvades sistēmu izmantošanu. To nosaka, aplēšot, cik lielu iemaksu par megavatstundu PSO no līdzdalīgās valsts iemaksā ITC fondā, pamatojoties uz prognozētajām pārrobežu elektroenerģijas plūsmām attiecīgajā gadā.

B   DAĻA

Pamatnostādnes par kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanā

1.

Vidējās pārvades maksas gadā, ko maksā ražotāji katrā dalībvalstī, nepārsniedz 3. punktā noteiktās robežas.

2.

Vidējās pārvades maksas gadā, ko maksā ražotāji, ir kopējās pārvades maksas gadā, ko maksā ražotāji, dalītas ar kopējo uzskaitīto enerģiju, ko ražotāji gadā ievada dalībvalsts pārvades sistēmā.

Šā pielikuma 3. punktā izklāstītajā aprēķinā pārvades maksas neietver:

1)

ražotāju maksas par fiziskiem aktīviem, kas nepieciešami savienojumam ar sistēmu vai sistēmas modernizācijai;

2)

ražotāju maksas saistībā ar papildpakalpojumiem;

3)

īpašas sistēmas zudumu maksas, ko maksā ražotāji.

3.

Vidējā pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, ir no 0 līdz 0,5 EUR/MWh, izņemot tās, ko piemēro Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Rumānijā, Īrijā, Lielbritānijā un Ziemeļīrijā.

Vidējā pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji Dānijā, Zviedrijā un Somijā, ir no 0 līdz 1,2 EUR/MWh.

Vidējā pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji Īrijā, Lielbritānijā un Ziemeļīrijā, ir no 0 līdz 2,5 EUR/MWh, bet Rumānijā – no 0 līdz 2,0 EUR/MWh.

4.

Aģentūra uzrauga, cik pareizas ir pieļaujamo pārvades maksu robežas, jo īpaši ņemot vērā to ietekmi uz finansējumu pārvades jaudai, kas dalībvalstīm jānodrošina, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (2) noteiktos mērķus, un ietekmi uz sistēmas lietotājiem kopumā.

5.

Līdz 2014. gada 1. janvārim Aģentūra sniedz Komisijai atzinumu par pienācīgām maksu robežām laikam pēc 2015. gada 1. janvāra.


(1)  OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.

(2)  OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.


Top