EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009L0143

Padomes Direktīva 2009/143/EK ( 2009. gada 26. novembris ), ar ko groza Direktīvu 2000/29/EK attiecībā uz laboratorisko pārbaužu uzdevumu deleģēšanu

OJ L 318, 4.12.2009, p. 23–24 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 03 Volume 060 P. 144 - 145

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/143/oj

4.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/23


PADOMES DIREKTĪVA 2009/143/EK

(2009. gada 26. novembris),

ar ko groza Direktīvu 2000/29/EK attiecībā uz laboratorisko pārbaužu uzdevumu deleģēšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (2) dalībvalstu atbildīgās oficiālās iestādes var deleģēt minētajā direktīvā paredzētos uzdevumus, tostarp laboratoriskās pārbaudes, vienīgi juridiskai personai, kura atbilstoši tās oficiāli apstiprinātajiem statūtiem var pildīt vienīgi konkrētas publiskas funkcijas.

(2)

Laboratoriskās pārbaudes, kas jāveic saistībā ar Direktīvu 2000/29/EK, ir ļoti tehniskas un attiecas uz dažādām zinātnes nozarēm. Šādu pārbaužu veikšanai vajadzīgas daudzas, dažādas un dārgas tehniskas iekārtas un ļoti specializēti laboratorijas darbinieki, kas spēj pielāgoties diagnostikas metožu straujajam attīstības tempam. Veicamo pārbaužu skaits gadu gaitā ir palielinājies. Tādēļ kļuvis arvien grūtāk atrast juridiskas personas, kas atbilst visām vajadzīgajām prasībām.

(3)

Minēto iemeslu dēļ ir lietderīgi noteikt, ka daudzās un dažādās laboratoriskās pārbaudes, kas paredzētas Direktīvā 2000/29/EK, drīkst – papildus juridiskām personām, kuras var pildīt vienīgi konkrētas publiskas funkcijas, – deleģēt juridiskām personām, kuras neatbilst šai prasībai, piemēram, augstskolām, pētniecības institūtiem vai privātām laboratorijām, kas jebkādā juridiskā formā dalībvalstīs ir atzītas saskaņā ar to tiesību aktiem, ja tās izpilda dažus nosacījumus.

(4)

Atbildīgajām oficiālajām iestādēm ir jāpārbauda, vai juridiskās personas, kurām ir deleģēta laboratorisko pārbaužu veikšana, var nodrošināt kvalitāti. Piemēram, tām vajadzētu būt objektīvām, bez interešu konflikta un vajadzētu spēt nodrošināt uzticamus rezultātus un konfidenciālas informācijas aizsardzību.

(5)

Vienlaikus ir lietderīgi ļaut juridiskām personām, kas veic deleģētos uzdevumu saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, izmantot savas laboratorijas pārbaužu darbībām, kuras neietilpst to konkrētajās publiskajās funkcijās.

(6)

Jautājums par attiecīgu diagnostikas infrastruktūru ir viens no tiem jautājumiem, ko izskata pašlaik notiekošajā augu veselības tiesību aktu izvērtēšanā. Tomēr – neskarot pārskata iznākumu – īstermiņā ir lietderīgi grozīt laboratorisko pārbaužu deleģēšanas prasības, lai tās pielāgotu pašreizējām vajadzībām.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta otrā daļa.

(8)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (3) dalībvalstis tiek mudinātas gan pašu, gan arī Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kas pēc iespējas labāk atspoguļotu sakarību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās zināmas atklātībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes var saskaņā ar valsts tiesību aktiem deleģēt jebkurai juridiskai personai šajā direktīvā paredzēto uzdevumu veikšanu savā pakļautībā un pārraudzībā neatkarīgi no tā, vai šī persona ir publisko vai privāto tiesību subjekts, ja vien šī juridiskā persona un tās darbinieki nav personīgi ieinteresēti veicamo pasākumu iznākumā.

Dalībvalstu atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina, ka punkta otrajā daļā minētā juridiskā persona atbilstoši tās oficiāli apstiprinātajiem statūtiem var pildīt vienīgi konkrētas publiskas funkcijas, izņemot laboratoriskās pārbaudes, ko šāda juridiska persona var veikt arī gadījumos, kad laboratoriskās pārbaudes neietilpst tās konkrētajās publiskajās funkcijās.

Neskarot punkta trešo daļu, dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes var deleģēt šajā direktīvā paredzētās laboratoriskās pārbaudes juridiskai personai, kas neatbilst minētajai prasībai.

Laboratoriskās pārbaudes var deleģēt tikai tad, ja atbildīgā oficiālā iestāde visā deleģēšanas termiņā nodrošina, ka juridiskā persona, kurai deleģētas laboratoriskās pārbaudes, arī turpmāk var nodrošināt objektivitāti, kvalitāti un konfidenciālas informācijas aizsardzību un ka nepastāv interešu konflikts starp tai deleģēto uzdevumu veikšanu un citām tās darbībām.”

2. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2011. gada 1. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. BJÖRKLUND


(1)  2009. gada 20. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(3)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.


Top