EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 6.5.2025

COM(2025) 440 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ceļvedis Krievijas enerģijas importa izbeigšanai

1.Ievads

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu 2022. gada februārī un saskaņā ar valstu un to valdību vadītāju Versaļas deklarāciju, Komisija 2022. gada maijā nāca klajā ar plānu REPowerEU 1 . Plānā tika pausts aicinājums izbeigt Eiropas atkarību no Krievijas enerģijas, uzlabojot energoefektivitāti un paātrinot atjaunīgās enerģijas izvēršanu un piegāžu dažādošanu. Kopš tā laika papildu atjaunīgās enerģijas izvēršana un enerģijas ietaupījumi ir ļāvuši laikposmā no 2022. gada līdz 2024. gadam katru gadu samazināt gāzes importu par vairāk nekā 60 miljardiem kubikmetru (mljrd. m³) 2 , tādējādi veicinot atteikšanos no Krievijas gāzes.

Neraugoties uz šiem centieniem, 2024. gadā ES joprojām importēja 52 mljrd. m³ Krievijas gāzes (32 mljrd. m³ pa cauruļvadiem un 20 mljrd. m³ kā sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) jeb aptuveni 19 % no kopējā ES gāzes importa), kā arī 13 miljonus tonnu (Mt) jēlnaftas un vairāk nekā 2800 tonnu urāna 3 bagātinātā vai degvielas veidā. Desmit dalībvalstis 2024. gadā importēja Krievijas gāzi, trīs dalībvalstis 4 joprojām importēja Krievijas naftu, un septiņas dalībvalstis importēja no Krievijas bagātinātu urānu vai urāna pakalpojumus.

Atkarība no Krievijas enerģijas importa rada nopietnus drošības un ekonomiskos riskus Savienībai un tās dalībvalstīm, jo Krievija ir pastāvīgi izmantojusi esošo energoapgādi kā ieroci, lai apdraudētu Savienības stabilitāti un labklājību.

Šajā ceļvedī ir izklāstīta ES stratēģija, kā pakāpeniski izbeigt atlikušo Krievijas enerģijas importu. Tajā ir arī izklāstīts kopīgs redzējums par Eiropas solidāru sadarbošanos, lai nodrošinātu alternatīvu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi visām dalībvalstīm, vienlaikus veicot kopīgu rīcību, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus, kas darbina tās kara mašinēriju un apdraud kontinenta stabilitāti 5 . Atkarības no fosilā kurināmā samazināšana vēl vairāk stiprinās ES enerģētisko drošību un suverenitāti saskaņā ar ES klimatneitralitātes mērķi.

Šis ceļvedis ir iekļauts mūsu stratēģijā, kuras mērķis ir palielināt ES konkurētspēju un noturību un paātrināt pāreju uz tīru enerģiju. 2025. gada 29. janvārī pieņemot Konkurētspējas kompasu, Komisija noteica visaptverošu un vērienīgu ceļu, kā atgūt Eiropas industriālās priekšrocības. Šo apņemšanos vēl vairāk nostiprina tīras rūpniecības kurss, Lētākas enerģijas rīcības plāns un sagatavotības savienības stratēģija. Šajās iniciatīvās ir atzīta Krievijas enerģijas importa negatīvā ietekme uz Eiropas ekonomisko drošību un konkurētspēju.

Krievijas kurināmā izmantošanas pakāpeniska izbeigšana apvienojumā ar paātrinātu atjaunīgo energoresursu (arī atjaunīgo gāzu) izvēršanu 6 , turpmāku elektrifikāciju, energoefektivitāti un alternatīvām piegādēm veicinās tīras rūpniecības kursa un Lētākas enerģijas rīcības plāna mērķu sasniegšanu. Šis ceļvedis neskar iespējamās turpmākās ES sankcijas.

Darbības, kas veiktas, lai mazinātu atkarību no Krievijas enerģijas

Pateicoties 16 sankciju paketēm 7 , ES jau ir ievērojami mazinājusi atkarību un enerģijas importu no Krievijas. Ar sankcijām ir faktiski aizliegts Krievijas ogļu un naftas imports uz ES un aizliegta tādu kravu pārkraušana ES ostās, kurās pārvadā LNG no Krievijas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jautājumam par to, ka ES sankcijas attiecībā uz naftu tiek apietas, izmantojot ēnu flotes.

Plāna REPowerEU īstenošana ir arī ievērojami palīdzējusi samazināt gāzes pieprasījumu 8 . Paredzams, ka, pilnīgi īstenojot enerģētikas pārkārtošanu un neseno Lētākas enerģijas rīcības plānu, līdz 2030. gadam tiks aizstāti līdz 100 mljrd. m³ dabasgāzes. Tas nozīmē, ka ES ietaupīs vairāk nekā 15 mljrd. m³ gāzes gadā vai vēl vairāk samazinās gāzes pieprasījumu – par 40–50 mljrd. m³ līdz 2027. gadam 9 , tādējādi arī veicinot pakāpenisku atteikšanos no Krievijas gāzes importa.

Pateicoties Komisijas un dalībvalstu koordinētai rīcībai un pastiprinātai ES enerģētikas diplomātijai ar starptautiskajiem partneriem, gāzes imports (gan LNG, gan cauruļvadu gāzes imports) no Krievijas ir samazinājies no 45 % 2021. gadā līdz 19 % 2024. gadā. Šis imports ir aizstāts ar piegādēm no uzticamākiem avotiem un ar iekšzemē ražotu enerģiju, un tas bija iespējams, samazinot patēriņu. Prognozes liecina par turpmāku samazinājumu – līdz 13 % 2025. gadā, kad beigsies tranzīts caur Ukrainu. Arī Krievijas naftas importa īpatsvars ir samazinājies – no 27 % 2022. gada sākumā līdz 3 % pašlaik. Neraugoties uz ievērojamo progresu, Krievijas gāzes, naftas un kodolenerģijas piegādes joprojām ir daļa no ES energoresursu struktūras, un tas apdraud mūsu ekonomisko drošību, kā arī nodrošina finansiālu atbalstu Krievijas kara ekonomikai.

Pamatojoties uz nesen panākto Baltijas valstu sinhronizāciju un Ukrainas gāzes tranzīta nolīguma izbeigšanu, šā ceļveža mērķis ir vēl vairāk uzlabot ES neatkarību no Krievijas enerģijas, pakāpeniski izbeidzot gāzes, kodolenerģijas un naftas importu, lai mazinātu risku, ka energoapgādi izmanto par ieroci, un novērstu ienākumus Krievijas budžetā no ES.

Komisija un dalībvalstis cieši sadarbojās, lai garantētu, ka Krievijas gāzes tranzīta caur Ukrainu izbeigšana 2024. gada decembrī 10 neietekmēs piegādes drošību. Lai gan ietekme dažādos reģionos bija atšķirīga, vispārējā piegādes drošība un cenas ES mērogā netika būtiski ietekmētas. Tas liecina, ka, lai saglabātu cenu stabilitāti, tirgus prognozējamību un piegādes drošību ES, būtiskas ir koordinētas ES mēroga sagatavošanas darbības, diversifikācijas centieni un pakāpeniska pieeja, pārtraucot importu no Krievijas.

Šajā ceļvedī izklāstītās darbības būtu jāīsteno ES līmenī un koordinēti, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz enerģijas cenām, stabilizētu enerģijas tirgus, izmantojot drošas un paredzamas alternatīvas piegādes, kā arī censtos nodrošināt juridisko noteiktību.

2.Rīcības nepieciešamība

2.1. Atkarība no Krievijas gāzes importa

Krievija ir atkārtoti apdraudējusi ES piegādes drošību, vienpusēji samazinot gāzes plūsmas saviem klientiem Eiropā 2006., 2009. un 2014. gadā, kā arī nesen – 2022. gadā – pēc tās agresijas pret Ukrainu un gatavojoties minētajam iebrukumam. Tāpēc Krievijas gāzes importa pakāpeniskai izbeigšanai ir izšķiroša nozīme, lai stiprinātu ES enerģētisko drošību pret to, ka enerģijas importu izmanto par ieroci. Tas arī samazinātu Krievijas ieņēmumus, ko tā izmanto, lai finansētu nepamatoto karu pret Ukrainu un turpinātu savu militāro spēku koncentrēšanu.

Laikposmā no 2021. gada līdz 2023. gadam ES samazināja Krievijas gāzes importu par vairāk nekā 70 % – no 150 mljrd. m³ līdz 43 mljrd. m³. 2024. gadā šī lejupvērstā tendence apstājās un imports no Krievijas palielinājās. LNG imports pieauga par 12 % salīdzinājumā ar 2023. gadu – no 18 mljrd. m³ līdz 20 mljrd. m³, un cauruļvadu gāzes imports – par 26 % no 25 mljrd. m³ līdz 32 mljrd. m³.

Vairākas dalībvalstis ir veikušas agrīnus pasākumus, lai samazinātu vai pat aizliegtu Krievijas gāzes importu, arī izbeidzot spēkā esošos līgumus ar Krievijas gāzes piegādātājiem 11 . Tomēr pat pēc tam, kad 2025. gadā bija beidzies Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu, Krievijas gāze joprojām veido aptuveni 13 % no ES kopējā gāzes importa. Pašlaik aptuveni divas trešdaļas Krievijas gāzes importa piegādā, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem ar galamērķi ES, savukārt aptuveni vienu trešdaļu piegādā tūlītēji (īstermiņā). Nav paredzams, ka atlikušo apjomu piegāde tiks izbeigta bez turpmākas Eiropas rīcības, ņemot vērā to, ka nav komerciālu stimulu un spēkā esošu ilgtermiņa līgumu.

Ir vajadzīga rīcība ES līmenī, lai pakāpeniski izbeigtu šīs gāzes piegādes un vienlaikus nodrošinātu alternatīvas piegādes no starptautiskajiem partneriem, izmantojot LNG vai gāzes transportu pa cauruļvadiem, neradot jaunu atkarību. Šajā kontekstā būs svarīgi, lai infrastruktūras jauda, kas ilgtermiņā rezervēta Krievijas importam, būtu pieejama gāzes importam no alternatīviem avotiem. ES jau ir ievērojami atbalstījusi diversifikācijas centienus, piešķirot 184,7 miljardus EUR ar enerģētiku saistītām iniciatīvām saskaņā ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu enerģētikai (EISI), piešķirot 5,84 miljardus EUR (2021–2027) pārrobežu infrastruktūrai un 55 miljardus EUR no ES kohēzijas politikas budžeta 12 .

Neraugoties uz enerģētikas pārkārtošanas sekmēšanu, arī nākamajās desmitgadēs joprojām gāze būs daļa no ES energoresursu struktūras 13 . Lai nodrošinātu stabilas piegādes, pasākumi, kuru mērķis ir pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes, būtu jāpapildina ar centieniem dažādot ES piegādes portfeli. To varētu panākt ar kopīgām darbībām, arī pieprasījuma agregēšanu ES līmenī, un attiecīgā gadījumā iesaistoties ilgtermiņa piegādes nolīgumos par konkurētspējīgām cenām 14 ar alternatīviem piegādātājiem. Jo īpaši gaidāmais jaunais Vidusjūras pakts un Vidusjūras reģiona valstu enerģētikas iniciatīva sniegs konkrētas iespējas vēl vairāk stiprināt energoapgādes dažādošanu.

Diversifikācijas centienus nedrīkstētu apdraudēt vienošanās, kas ietver mijmaiņas darījumus, t. i., de facto Krievijas gāzes iegādi no trešām personām. Šāda prakse būtu pretrunā REPowerEU mērķiem, jo tā saglabātu ieņēmumu plūsmas uz Krieviju un turpinātu ES neaizsargātību pret manipulācijām ar cenām.

2.2. Atkarība no Krievijas kodolenerģijas nozarē

Atšķirībā no atkarības gāzes nozarē atkarība kodolenerģijas nozarē ir daudzšķautņaina. Krievija piegādā produktus un pakalpojumus ES klientiem visā kodoldegvielas ciklā. Vislielākā atkarība ir piecās dalībvalstīs ar Krievijas projektētiem reaktoriem 15 , ko dēvē arī par VVER un kas tradicionāli ir atkarīgi no Krievijas piegādātāja degvielas. Tāpat arī citas dalībvalstis paļaujas uz Krieviju attiecībā uz kodolmateriāliem, rezerves daļām vai kodoldegvielas cikla pakalpojumiem. Krievijai ir arī spēcīga pozīcija konkrētu radioizotopu piegādē medicīniskajām procedūrām.

2.2.1. Krievijas kodoldegvielas aizstāšana ar alternatīvu piegādātāju degvielu piecās dalībvalstīs, kurās ir Krievijas projektēti kodolreaktori

Ir panākts progress, aizstājot Krievijas kodoldegvielu ar citu ražotāju degvielu piecās dalībvalstīs, kurās ir Krievijas projektēti VVER reaktori. Komunālo pakalpojumu uzņēmumi četrās no piecām attiecīgajām dalībvalstīm kopš 2022. gada ir parakstījuši alternatīvās degvielas piegādes līgumus. Tomēr alternatīvā degviela katrā dalībvalstī ir jātestē un jālicencē, pirms ar to var aizstāt Krievijas degvielu. 2024. gadā pirmie testa degvielas komplekti tika iepildīti Bulgārijas un Somijas reaktoros. ES arī finansiāli atbalsta alternatīvo degvielu izstrādi savos SAVE un APIS projektos 16 . Pēkšņu politikas izmaiņu gadījumā īstermiņā un vidējā termiņā var rasties piegādes drošības riski.

Ir jāpaātrina VVER reaktoriem paredzētu alternatīvu kodoldegvielu izstrāde un licencēšana, un būtu ātri jāvirza līgumu slēgšana ar alternatīviem piegādātājiem ar mērķi pilnīgi aizstāt piegādes no Krievijas. Svarīgas atziņas var gūt no pieredzes Ukrainā, kur ir panākts progress arī tādu alternatīvo degvielu izmantošanā, kas nav Krievijas degvielas, ņemot vērā arī pieredzi ar kodoldrošību saistītā licencēšanā un degvielas testēšanā.

2.2.2. Piegāžu dažādošana un alternatīvu spēju veidošana kodoldegvielas ciklā visām dalībvalstīm, kurās ir kodoliekārtas

Lai gan 2024. gadā vairāk nekā 14 % urāna ES tika iegādāti no Krievijas, dabiskā un apstrādātā urāna pasaules tirgus ir diezgan diversificēts 17 . Būtisks šķērslis ir tas, ka urāna pārveides un bagātināšanas pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai pārstrādātu urānu pārveidotu par kodoldegvielas ražošanas materiālu, ir koncentrēti ierobežotā skaitā uzņēmumu. Uzņēmumi, kas atrodas ES vai citās rietumu valstīs, pašlaik nespēj apmierināt kopējo pieprasījumu, jo ekspluatācijā esošo pārveidošanas un bagātināšanas iekārtu jauda ir ierobežota. 2024. gadā aptuveni 23 % no visa ES pieprasījuma pēc urāna pārveides pakalpojumiem apmierināja Krievija, savukārt urāna bagātināšanas pakalpojumu jomā Krievija apmierināja gandrīz 24 % no ES vajadzībām 18 .

Lai gan Eiropas urāna bagātināšanas uzņēmumi ir paziņojuši par plāniem palielināt savu pašreizējo bagātināšanas jaudu, pirmā jaunā bagātināšanas iekārta ir gaidāma ne agrāk kā 2027. gadā. Turklāt tehnoloģiskās sarežģītības un tirgus nenoteiktības dēļ globālā urāna pārveides nozare saskaras ar šķēršļiem, cenšoties palielināt ražošanu, un tiek ziņots, ka jaunas pārveides jaudas būs pieejamas tikai 2030. gadu sākumā. ES kodolenerģētikas nozare arī joprojām paļaujas uz Krieviju attiecībā uz dažām rezerves daļām un apkopes pakalpojumiem. Lai turpmākajos gados nodrošinātu pietiekamu urāna bagātināšanas un pārveides jaudu, kā arī rezerves daļas un pakalpojumus, būtiska ir turpmāka starptautiskā sadarbība, piemēram, G7 kontekstā. Arī Komisijas pārskats par pieeju attiecībā uz bagātināta urāna piegādēm palīdzēs stiprināt piegādes drošību un atvērtību uzticamiem piegādātājiem.

Visbeidzot, pastāv ievērojama atkarība no Krievijas attiecībā uz dažiem stabiliem radioizotopiem, ko izmanto vēža ārstēšanai paredzētu medicīnisku radioizotopu ražošanai, un ES ir jāpastiprina centieni attīstīt šādu medicīnisku radioizotopu ražošanu ES visu dalībvalstu labā. Jo īpaši būs svarīgi stiprināt radioizotopu piegādes ķēdi, nodrošinot piekļuvi izejmateriāliem, veicināt radioizotopu rūpniecisko ražošanu un atbalstīt pētniecību un inovāciju jaunu kodolmedicīnas terapiju jomā.

2.3. Atkarība no Krievijas naftas nozarē

2022. gadā Krievijas jēlnafta veidoja 27 % no ES jēlnaftas importa, bet tagad tā veido tikai 3 %. Tās ir tiešas sekas to ES sankciju ieviešanai un efektīvai izpildei, ar kurām no 2022. gada decembra aizliedza Krievijas jēlnaftas importu pa jūru un no 2023. gada februāra – naftas pārstrādes produktu importu pa jūru.

Tomēr Krievijas pa cauruļvadiem transportētā nafta 2024. gada beigās veidoja ievērojamu daļu no kopējā importa Čehijā, Slovākijā un Ungārijā, kurām pašlaik ir pagaidu atbrīvojumi no ES sankciju režīma.

Līdz ar TAL-PLUS projekta pabeigšanu 2025. gada aprīlī Čehija tagad spēj aizstāt savas Krievijas naftas piegādes ar alternatīviem avotiem. Savukārt Slovākijā un Ungārijā Krievijas nafta veido vairāk nekā 80 % no to kopējā naftas importa 19 . Šī lielā atkarība var apdraudēt to piegādes drošību. Komisija turpina atbalstīt šīs dalībvalstis, lai tās pakāpeniski aizstātu Krievijas naftu un nodrošinātu alternatīvas piegādes pa Adrijas jūras cauruļvadu.

Krievija ir paļāvusies uz tankkuģu ēnu floti, lai saglabātu savu naftas eksportu un apietu sankcijas. Šie kuģi bieži ir veci, sliktā stāvoklī, ar neskaidrām īpašumtiesībām un apdrošināšanu. Tāpēc tie rada reālu risku videi, kas saistīts ar iespējamu naftas noplūdi un citu kuģu radīto piesārņojumu un kas var izraisīt vides katastrofas. ES ir noteikusi sankcijas konkrētiem kuģiem, veikusi plašu diplomātisko saziņu ar karoga un ostas valstīm un pastiprinājusi kuģošanas drošības pienākumus, jo īpaši ar Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona 8++ valstu 20 kopīgu rīcību.

Būtu vajadzīgs turpmāks darbs un pasākumi, lai izjauktu un apturētu Krievijas ēnu floti, vienlaikus uzlabojot vides aizsardzību, kuģošanas drošību un drošumu un samazinot finansējumu Krievijas kara ekonomikai.

3.Darbības, kas veicamas, lai pakāpeniski izbeigtu enerģijas importu no Krievijas

3.1. Cauruļvadu gāze un LNG

1. darbība. Pārredzamība, uzraudzība un izsekojamība

Pārredzamība, uzraudzība un izsekojamība ir nepieciešamais sākumpunkts rīcībai, lai efektīvi pakāpeniski izbeigtu Krievijas gāzes izmantošanu un nodrošinātu izpildi. Spēkā esošie ES tiesību akti jau ir veicinājuši lielāku pārredzamību un izsekojamību attiecībā uz gāzes importu uz ES, taču informācija nav pietiekami detalizēta:

·ES noteikumos 21 ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai daži gāzes līgumu dati, piemēram, saistībā ar ilgtermiņa līgumiem, kas attiecas uz Krievijas izcelsmes gāzi. Tos dala pa dalībvalstīm, neatklājot atsevišķu līgumu partneru identitāti. Visus līgumus var pieprasīt tikai īpašos apstākļos;

·saskaņā ar ES tiesību aktiem 22 daļu informācijas par importēto gāzi paziņo muitas dienestiem, to ievedot Savienības muitas teritorijā. Taču nav pienākuma ziņot valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par enerģētikas politiku.

Lai gan dažās dalībvalstīs ir ieviesti valsts noteikumi par Krievijas gāzes izsekojamību 23 , nav saskaņota ES regulējuma attiecībā uz Krievijas gāzes importa ES pārredzamību, uzraudzību un izsekojamību.

Tāpēc Komisija ierosinās pasākumus, kas vajadzīgi efektīvākai uzraudzībai un izsekojamībai. Viena pasākuma ietvaros uzņēmumiem tiktu prasīts sniegt dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un Komisijai informāciju par Krievijas gāzes līgumiem (piem., apjomi, ilgums). Cits pasākums nodrošinātu, ka muita, valstu enerģētikas un drošības iestādes un Komisija apmainās ar informāciju par Krievijas gāzes faktisko importu.

Šie pasākumi valdībām un Komisijai nodrošinātu piekļuvi attiecīgai informācijai par Krievijas gāzi, kas nonāk to energosistēmās, un tādējādi ļautu īstenot mērķtiecīgus un efektīvus ES mēroga pasākumus un sagatavot alternatīvas piegādes. Ar šo informāciju Komisija būtu arī labāk sagatavota tam, lai koordinētu ES mēroga darbības pakāpeniskai Krievijas importa izbeigšanai visā Eiropas Savienībā un alternatīvu piegāžu sagatavošanai.

Lai to panāktu, Komisija plāno līdz nākamajam mēnesim iesniegt tiesību akta priekšlikumu par noteikumiem, kuru īstenošana nodrošinātu lielāku Krievijas gāzes pārredzamību, uzraudzību un izsekojamību. Lai uzlabotu piegādes drošību un sagatavotību, Komisija plāno gaidāmajā enerģētiskās drošības arhitektūras pārskatīšanā 2026. gadā iekļaut līdzīgas pārredzamības prasības attiecībā uz visu gāzes importu uz ES.

2. darbība. Valstu plāni, lai atbalstītu ES rīcību Krievijas gāzes izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai

Labi sagatavota, sakārtota un droša Krievijas gāzes izmantošanas pakāpeniska izbeigšana ES līdz minimumam samazina ietekmi uz cenām, tirgiem un piegādes drošību. Komisija plāno ierosināt tiesību aktus, ar ko dalībvalstīm tiktu noteikts pienākums plānot un uzraudzīt pakāpenisku Krievijas gāzes izmantošanas izbeigšanu visā ES 24 .

Valstu plānos būtu jānosaka arī šādi aspekti:

·Krievijas gāzes importa apjoms saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem, arī līgumiem ar “ņem vai maksā” (take-or pay) klauzulām 25 ;

·grafiks, arī atskaites punkti, kas atbalsta ES pasākumus nolūkā sasniegt mērķi pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes izmantošanas;

·diversifikācijas iespējas un tehniskās spējas aizstāt Krievijas gāzi, arī īstenojot sadarbību esošajās reģionālajās grupās.

Komisija atbalstīs dalībvalstis minēto plānu sagatavošanā, izmantojot izveidotas darba un koordinācijas grupas, piemēram, Gāzes koordinācijas grupu, vai īpašu apakšgrupu, kā arī reģionālas grupas.

Komisija plāno nākammēnes iesniegt tiesību akta priekšlikumu par valstu plāniem Krievijas gāzes izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai un iesaka dalībvalstīm jau līdz 2025. gada beigām iesniegt to pirmos nacionālos plānus, lai varētu veikt drošu, koordinētu un labi sagatavotu pakāpenisku atteikšanos no Krievijas piegādēm.

3. darbība. Krievijas gāzes importa pakāpenisks aizliegums

Pamatojoties uz kopīgiem Eiropas sagatavošanās darbiem, novērtējumu par to pasākumu ietekmi, kurus Komisija veikusi kopš Versaļas deklarācijas, arī ietekmi uz gāzes piegādes drošību, tirgu, cenām un juridiskajiem aspektiem (arī līgumiem), Komisija plāno ierosināt juridiskus pasākumus nolūkā efektīvi izbeigt gāzes importu no Krievijas.

Ja importa izbeigšana ir pakāpeniska un tiek nodrošinātas alternatīvas piegādes, paredzams, ka Krievijas gāzes importa aizliegumam būs ierobežota ietekme uz cenām un piegādes drošību dalībvalstīs tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.

·ES enerģētikas mērķrādītāju un atbalstošo tiesisko regulējumu 26 īstenošana paātrinās atjaunīgās enerģijas izvēršanu un energoefektivitāti visā ES. Tiek lēsts, ka ES var ietaupīt vairāk nekā 15 mljrd. m³ gāzes gadā, līdz 2027. gadam samazinot ES kopējo gāzes pieprasījumu par 40–50 mljrd. m³.

·Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem 27 paredzams, ka nākamajos gados būs pieejama papildu globāla LNG piegāde, kas uzlabos pasaules tirgus līdzsvaru. Lai gan globālie LNG tirgi 2025. gadā joprojām būs saspringti, 2026. gada beigās tiek prognozētas jaunas LNG jaudas 85–90 mljrd. m³ apmērā, jo īpaši no ASV, Kanādas, Kataras un Āfrikas valstīm. Paredzams, ka tas kompensēs prognozēto globālā pieprasījuma pieaugumu. Sagaidāms, ka līdz 2030. gadam globālā LNG eksporta jauda palielināsies par aptuveni 250 mljrd. m³, kas ir par gandrīz 50 % vairāk nekā esošā LNG piegāde.

·Ņemot vērā koordinētus centienus un investīcijas enerģētikas krīzes sākumā, dalībvalstis ir labi sagatavotas LNG piegāžu saņemšanai no globālajiem partneriem. Laikposmā no 2022. gada līdz 2024. gadam ekspluatācijā tika nodoti 12 jauni LNG termināļi, kas ir rekordliels skaits, un seši paplašināšanas projekti, un tie palielināja LNG importa jaudu ES par 70 mljrd. m³. To vidū ir LNG termināļi Aleksandrupolē (Grieķija), Ravennā (Itālija), Krkā (Horvātija), Svinoujscē (Polija) un Vilhelmshāfenē 2, Mukranā, Štādē un Lubminā (Vācija). Tā rezultātā ES kopējā LNG importa jauda ir aptuveni 250 mljrd. m³ gadā, kas ir divas reizes vairāk nekā pašreizējais LNG imports.

·Nākamajos gados lielāks gāzes apjoms kļūs pieejams arī Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā – reģionā, kas tradicionāli ir atkarīgs no Krievijas piegādēm pa cauruļvadiem. Paredzams, Neptun Deep atkrastes gāzes atradne Rumānijā pirmajos 10 darbības gados, sākot no 2027. gada, saražos 8 mljrd. m³ dabasgāzes gadā. No 2026. gada Adrijas jūras cauruļvada jauda tiks palielināta par 1,2 mljrd. m³, ļaujot palielināt gāzes importu no Azerbaidžānas.

·Gāzes infrastruktūra ES ir pietiekami elastīga, ar alternatīviem maršrutiem un pārrobežu starpsavienojumu punktiem, kas ļauj visām dalībvalstīm piekļūt LNG un cauruļvadu gāzes importam no avotiem, kas nav Krievija. Kopš 2022. gada dalībvalstis ir attīstījušas galveno infrastruktūru, un līdz 2028. gada beigām tiks pabeigtas papildu infrastruktūras.

Aptuveni divas trešdaļas no Krievijas LNG un cauruļvadu gāzes importa tiek īstenotas, pamatojoties uz spēkā esošajiem ilgtermiņa līgumiem ar galamērķi ES. Atlikušie apjomi tiek piegādāti īstermiņā (tūlītēji), un importētāji lemj par pirkumiem, pamatojoties uz savām vajadzībām un dominējošajiem tirgus apstākļiem. Ņemot vērā to, ka esošajos ilgtermiņa līgumos ir noteikti ilgāki līguma termiņi un lielāki apjomi nekā tie apjomi, ko parasti iepērk saskaņā ar tūlītējas piegādes līgumiem, ir lietderīgi Krievijas gāzes importa pakāpenisku izbeigšanu organizēt divos posmos, nekavējoties sākot ar visiem jaunajiem līgumiem un esošajiem tūlītējas (īstermiņa) piegādes līgumiem.

Pakāpeniska pieeja tam, lai izbeigtu Krievijas gāzes importu, ļautu tirgiem labāk pielāgoties un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz tirgu, kā arī iespējamās sekas piegādes drošības ziņā.

Komisija garantēs, ka pasākumi Krievijas gāzes importa izbeigšanai tiks izstrādāti tā, lai līdz minimumam samazinātu ekonomisko ietekmi tirgus dalībniekiem un nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem un saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

a.Aizliegums importēt Krievijas gāzi saskaņā ar jauniem līgumiem un esošajiem tūlītējas piegādes līgumiem

Tā kā tūlītējas piegādes līgumi attiecas uz mazāk nozīmīgu daļu no kopējiem Krievijas importa apjomiem un ietver īstermiņa piegādes, attiecīgos apjomus ir iespējams pakāpeniski izbeigt salīdzinoši īsākā laikposmā. Komisija plāno nākammēnes iesniegt tiesību akta priekšlikumu nolūkā aizliegt visu Krievijas gāzes importu saskaņā ar jauniem līgumiem un esošajiem tūlītējas piegādes līgumiem. Šādam aizliegumam būtu jāstājas spēkā, vēlākais, līdz 2025. gada beigām.

b.Aizliegums importēt Krievijas gāzi saskaņā ar spēkā esošajiem ilgtermiņa līgumiem

Komisija plāno ierosināt nākamā mēneša pasākumus nolūkā aizliegt atlikušo Krievijas gāzes – gan cauruļvadu gāzes, gan LNG – importu, t. i., apjomus, kas importēti saskaņā ar spēkā esošajiem ilgtermiņa līgumiem. Lai pakāpeniski izbeigtu šo importu, ir vajadzīgs ilgāks pārejas laiks, jo skartie importētāji importē lielākus apjomus. Šādam aizliegumam būtu jāstājas spēkā, vēlākais, līdz 2027. gada beigām.

Komisija iesaistīs attiecīgās dalībvalstis un garantēs, ka minētā priekšlikuma pamatā būs pienācīgs juridiskās un ekonomiskās ietekmes novērtējums.

4. darbība. Atbalstīt diversifikāciju, agregējot pieprasījumu un efektīvāk izmantojot infrastruktūru

Nodrošināt alternatīvas piegādes no uzticamiem partneriem ir būtiski, lai ierobežotu jebkādu ietekmi uz tirgu vai piegādes drošību. Piemēram, Norvēģija, kas ir ES lielākais gāzes piegādātājs, kā arī Rumānija un Grieķija var veicināt diversifikāciju Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur tradicionāli dominē Krievijas gāze, attiecīgi pa Baltijas cauruļvadu un Balkānu cauruļvadu. Komisija turpinās diskusijas ar uzticamiem piegādātājiem un būtiski pastiprinās sadarbību enerģētikas jomā ar partnervalstīm Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un ap Melno jūru, kā arī izmantojot stratēģiju Global Gateway 28 .

Vienlaikus, ja iespējams, būtu jāturpina izstrādāt alternatīvas dabasgāzes importam, jo īpaši izmantojot elektrifikāciju vai veicinot biogāzes un biometāna, kā arī tīra ūdeņraža ražošanu saskaņā ar REPowerEU.

Krīzes laikā izrādījās, ka efektīvs instruments ir gāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānisms AggregateEU 29 , kas veicina REPowerEU mērķu sasniegšanu, atbalstot Eiropas patērētājus un uzņēmumus gāzes iepirkšanā no valstīm, kas nav Krievija. Pieprasījuma agregēšanas un saskaņošanas otrā vidusposma kārta AggregateEU ietvaros tika pabeigta 2025. gada 26. martā, un tajā tika pausta būtiska interese gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses, proti, 29 mljrd. m³ pieprasījuma, 31 mljrd. m³ piedāvājuma, kā arī tika saskaņotas piedāvājuma un pieprasījuma intereses par gandrīz 20 mljrd. m³. Tas aptvēra gāzes pieprasījumu laikposmā no 2025. gada līdz 2030. gadam un ļāva pircējiem norādīt vēlamo termināli ES vai piegādes franko uz kuģa klāja, nodrošinot pircējiem papildu elastību.

Raugoties nākotnē, būtu jāizpēta arī iespējas, kas pārsniedz pieprasījuma agregēšanu, lai izmantotu ES pirktspēju nolūkā atbalstīt tās diversifikācijas centienus.

Pamatojoties uz AggregateEU pieredzi, Komisija izvērtē, vai ir iespējams izveidot platformu, kas atbalstītu nefosilas izcelsmes gāzveida molekulu, arī biometāna, izvēršanu un tirdzniecību.

Turklāt Komisija sadarbojas ar nozari un citām ieinteresētajām personām, lai veicinātu ilgtspējīgas biogāzes un biometāna izvēršanu. Kopš Biometāna rīcības plāna pieņemšanas 2022. gadā ir panākts ievērojams progress, arī izmantojot Biometāna industriālo partnerību. Pamatojoties uz Biometāna industriālās partnerības sekmīgu noslēgšanu, Komisija trīspusēja līguma ietvaros izveidos jaunu dalībvalstu biogāzes tīklu, lai labāk risinātu atšķirīgās vajadzības dažādās ES jomās un iesaistītu valstu un vietējās ieinteresētās personas.

Ņemot vērā īpašās problēmas dalībvalstīs un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās valstīs Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā (CESEC) pārrobežu tirdzniecības jomā, Komisija sadarbosies CESEC augsta līmeņa grupā 30 ar Enerģētikas kopienas sekretariātu 31 un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, lai maksimāli izmantotu esošo infrastruktūru ar mērķi novērst regulatīvos un tirgus šķēršļus, uzlabot diversifikāciju un palīdzēt kandidātvalstīm mazināt atkarību no Krievijas enerģijas importa.

3.2. Kodolenerģija

5. darbība. Jauni ierobežojumi, lai pakāpeniski izbeigtu urāna, bagātināta urāna un citu kodolmateriālu importu no Krievijas

Atšķirībā no atkarības gāzes nozarē atkarība kodolenerģijas nozarē ir daudzšķautņaina, un pēkšņu politikas pārmaiņu gadījumā īstermiņā un vidējā termiņā joprojām var rasties piegādes drošības riski. Tāpēc šīs darbības mērķis ir atbalstīt urāna, bagātināta urāna un citu kodolmateriālu, kurus izmanto degvielas ražošanai Eiropas kodolreaktoriem, piegādes no Krievijas pakāpenisku izbeigšanu, arī no tā Krievijas piegādātāja, kurš piegādā degvielu Krievijas projektētiem VVER reaktoriem.

a. Pasākumi attiecībā uz bagātinātu urānu

Komisija centīsies padarīt Krievijas bagātināta urāna importu ekonomiski mazāk dzīvotspējīgu, nākammēnes nākot klajā ar tirdzniecības pasākumiem attiecībā uz bagātināta urāna importu. Tas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus un mudinās pieņemt politiskus un uzņēmējdarbības lēmumus attiecīgajās dalībvalstīs, lai paātrinātu investīcijas un spēju veidošanu, attīstītu ES vērtības ķēdi un pakāpeniski dažādotu piegādes, atsakoties no Krievijas piegādēm, vienlaikus pieļaujot piegādes no citiem starptautiskajiem partneriem.

b.Ierobežojumi attiecībā uz Euratom Apgādes aģentūras kopīgi parakstītajiem līgumiem

Nākammēnes Komisija plāno arī no konkrēta datuma ierobežot jaunus piegādes līgumus, ko Euratom Apgādes aģentūra attiecībā uz urānu, bagātinātu urānu un citiem kodolmateriāliem 32 paraksta ar Krievijas piegādātājiem. Piegādes, kuru pamatā ir esošie līgumi, turpināsies, bet Euratom Apgādes aģentūra vairs neapstiprinās pagarinājumus, kā arī jaunus piegādes līgumus. Šis pasākums stiprinās ilgtermiņa piegādes drošību un paredzamību un atbalstīs Eiropas rūpniecības un ekonomikas dalībniekus, kas iesaistīti kodoldegvielas cikla darbībās, sniedzot pārliecību un paredzamību investīciju lēmumu pieņemšanā.

6. darbība. Diversifikācijas pienākums un pārredzamība: valstu plāni pakāpeniski izbeigt kodolmateriālu piegādes no Krievijas

Komisija centīsies panākt dalībvalstu sistemātisku rīcību, lai pakāpeniski izbeigtu kodoldegvielas, degvielas pakalpojumu un rezerves daļu piegādes no Krievijas un laika gaitā aizstātu tās ar pilnībā Eiropas alternatīvām. Dalībvalstīm būs jāizstrādā valsts plāni ar konkrētām darbībām un termiņiem, un dalībvalstīm ir ieteikts jau līdz 2025. gada beigām iesniegt to pirmos valsts plānus, lai sniegtu pārliecību un paredzamību ekonomikas dalībniekiem, kad tie pieņem investīciju lēmumus, nolūkā nodrošināt pieejamu pietiekamu urāna pārveides un bagātināšanas jaudu.

Konkrēti, Komisija plāno nākammēnes ierosināt tiesību akta priekšlikumu ar īpašiem mērķrādītājiem dalībvalstīm, lai:

·aizstātu Krievijas kodoldegvielas ar alternatīvām degvielām, paātrinot šādu līgumu slēgšanu un šādu degvielu licencēšanu un turpinot izstrādāt pilnībā Eiropas alternatīvas;

·pakāpeniski izbeigtu atkarību no Krievijas attiecībā uz urānu, bagātinātu urānu un citiem kodolmateriāliem;

·palielinātu pārredzamību attiecībā uz atkarību un veicinātu Krievijas rezerves daļu piegāžu un apkopes pakalpojumu dažādošanu.

Komisija un Euratom Apgādes aģentūra turpinās iesaisti un dialogu ar piecām skartajām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām kodolenerģijas nozarē, lai nodrošinātu labu koordināciju un diversifikācijas centienu kontekstā panāktā progresa uzraudzību.

7. darbība. ES ražošanas palielināšana: priekšlikums par Eiropas Radioizotopu ielejas iniciatīvu (ERVI)

Komisija plāno ierosināt ES struktūras – Eiropas Radioizotopu ielejas – izveidi, lai nodrošinātu medicīnisko radioizotopu piegādi ES, palielinot savu ražošanu, samazinātu ES atkarību no ārvalstu piegādātājiem, jo īpaši Krievijas, un palielinātu Eiropas piegādes ķēdes noturību, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās vajadzības.

3.3. Nafta

8. darbība. Valstu plāni pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas un nodrošināt alternatīvas piegādes

Saskaņā ar priekšlikumu par valsts plānu sagatavošanu Krievijas gāzes importa pakāpeniskai izbeigšanai Komisija iesaka abām attiecīgajām dalībvalstīm plānot un uzraudzīt pakāpenisku atteikšanos no Krievijas naftas importa. Ir pieejama pietiekama infrastruktūra, lai aizstātu šādu naftas importu ar piegādi no valstīm, kas nav Krievija. Tāpēc Komisija plāno ierosināt pienākumu šīm dalībvalstīm izstrādāt šādu plānu un tā izpildes uzraudzības kārtību.

Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai valsts plāni, kuros izklāstītas to stratēģijas Krievijas naftas importa aizstāšanai līdz 2027. gada beigām, norādot:

·grafiku, arī atskaites punktus ar attiecīgiem pasākumiem, lai sasniegtu mērķi pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas;

·diversifikācijas iespējas un tehniskās spējas aizstāt Krievijas naftu;

·Krievijas naftas importa apjomu saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem un to termiņa beigas.

Šādus plānus varētu iekļaut kā nodaļu valsts plānos pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes.

Koordināciju un atbalstu nodrošinās esošās darba un koordinācijas grupas, piemēram, Naftas jautājumu koordinācijas grupa vai īpašas apakšgrupas, kā arī reģionālās grupas. Komisija mudina skartās dalībvalstis par prioritāti noteikt alternatīvas piegādes infrastruktūras izmantošanu, ja tāda ir pieejama.

Komisija plāno nākammēnes iesniegt tiesību akta priekšlikumu par valstu plāniem pakāpeniski izbeigt atlikušo Krievijas naftas importu un iesaka attiecīgajām dalībvalstīm jau līdz 2025. gada beigām iesniegt to pirmos valsts plānus.

9. darbība. Turpināt noteikt un piemērot sankcijas subjektiem un kuģiem, ko tur aizdomās par nelikumīgām darbībām

Lai risinātu problēmu, ko rada attiecībā uz naftu noteikto ES sankciju apiešana, izmantojot ēnu flotes, ir paredzētas šādas darbības:

·turpināt saziņu un dialogu ar attiecīgajām trešām valstīm;

·sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, arī ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO), lai noteiktu un uzturētu stingrus kuģošanas drošības un drošuma standartus;

·mudināt dalībvalstis pastiprināt jūras uzraudzību, balstoties uz integrētajiem pakalpojumiem, ko piedāvā Eiropas Jūras drošības aģentūra, nodrošinot:

opastāvīgu uzraudzību un informācijas apmaiņu par interesējošiem kuģiem, lai identificētu aizdomīgu darbību vai uzvedību,

opastiprinātu atturēšanu no nelikumīgām darbībām jūrā un starptautisko jūras tiesību īstenošanu;

·Augstais pārstāvis kopā ar dalībvalstīm izpētīs iespēju īstenot ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju, lai:

oveiktu jūras darbību pārraudzību un pastāvīgu uzraudzību nolūkā identificēt aizdomīgus kuģus vai uzvedību,

oatturētu no nelikumīgām darbībām jūrā;

opanākt starptautisko jūras tiesību izpildi, arī pieprasot aizdomīga kuģa karoga valstij vai tā kapteinim, lai kuģis ieiet valsts teritoriālajā jūrā, ja šī piekrastes valsts var veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar UNCLOS un tās vietējiem tiesību aktiem;

ouzkāpt uz interesējošiem kuģiem atklātā jūrā vai ES dalībvalstu ekskluzīvajās ekonomikas zonās un pārbaudīt tos, ja tas ir atļauts saskaņā ar UNCLOS, vai pēc tam, kad ir saņemta karoga valsts piekrišana;

·noslēgt nolīgumus ar attiecīgajām karoga valstīm nolūkā saņemt to piekrišanu iepriekš atļautām uzkāpšanas operācijām atklātā jūrā vai ES dalībvalstu ekskluzīvajās ekonomikas zonās.

4.Secinājumi

Šis ceļvedis attiecas uz Krievijas enerģijas importa izbeigšanu, un tā mērķis ir nodrošināt ES neatkarību no Krievijas enerģijas, pakāpeniski izbeidzot gāzes, kodolenerģijas un naftas importu sakārtotā, drošā veidā, iepriekš labi sagatavojoties, kā arī saskaņā ar ES klimatneitralitātes mērķi.

Tas papildina ES stratēģiskos mērķus, kas noteikti ES Konkurētspējas kompasā, tīras rūpniecības kursā un Lētākas enerģijas rīcības plānā, samazinot fosilā kurināmā importu no piegādātājiem, kas rada bažas par ekonomisko drošību, un paātrinot pārkārtošanos uz tīru enerģiju, atsakoties no fosilā kurināmā.

Ar deviņiem šajā ceļvedī ierosinātajiem pasākumiem Krievijas enerģija tiks efektīvi izslēgta no ES tirgiem, neapdraudot piegādes drošību un vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz cenām un tirgiem.

Šā ceļveža īstenošanai būs vajadzīga visu dalībvalstu, ES iestāžu un enerģijas tirgus dalībnieku stingra apņemšanās, solidaritāte, iesaistīšanās un sadarbība.

Komisija novērtēs Krievijas enerģijas importa pakāpeniskas izbeigšanas ietekmi un cieši uzraudzīs panākto progresu, kā arī sniegs nepieciešamo atbalstu visām dalībvalstīm visu to problēmu risināšanā, ar kurām tās varētu saskarties. Šī regulārā informācijas apmaiņa esošajās koordinācijas grupās un reģionālajās sadarbības grupās nodrošinās, ka ES turpina virzīties uz savu mērķu sasniegšanu, vienlaikus savlaicīgi un efektīvi veicot visus vajadzīgos pielāgojumus, ņemot vērā piegādes drošību un dinamisko tirgus attīstību.

(1)

  COM(2022) 230 final . 

(2)

  Dabasgāzes piegādes statistika, Eurostat . Eiropa 2024. gadā importēja 273 mljrd. m³ salīdzinājumā ar 334 mljrd. m³ 2022. gadā.

(3)

Dabīgā urāna ekvivalents, ko satur importētie produkti.

(4)

Kopš 2025. gada aprīļa Čehija neimportē Krievijas naftu.

(5)

2024. gadā ES par Krievijas enerģiju samaksāja kopumā 23 miljardus EUR, no tiem 1 miljardu EUR par kodoldegvielu. Avots: COMEX.

(6)

Ir noteikts mērķrādītājs, ka atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars ES enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam būs vismaz 42,5 %, bet mērķis ir panākt 45 %.

(7)

24. februārī pieņemtā 16. sankciju pakete, kas ietver Krievijas naftas pagaidu uzglabāšanas aizliegumu un attiecas uz ēnu floti. ES pieņem 16. sankciju paketi pret Krieviju . Krievijas dabasgāze nav iekļauta sankciju paketēs ; sk. arī Hronoloģisks pārskats – ES sankcijas pret Krieviju – Consilium .

(8)

Laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2025. gada janvārim – par 18 %.

(9)

Aplēšu pamatā ir Komisijas ilgtermiņa CETO prognozes, kas koriģētas, ņemot vērā nesenās tendences attiecībā uz gāzes pieprasījumu. Šīs prognozes atspoguļo pašlaik pieejamo informāciju un gaidas un tādējādi ir pakļautas nenoteiktībai, kas saistīta ar neparedzamām norisēm, piem., ar enerģijas cenām, ģeopolitisko situāciju un tehnoloģisko progresu tīro tehnoloģiju jomā.

(10)

Tranzīta nolīgums starp Naftogaz un Gazprom.

(11)

Gāzes piegādes no Krievijas ir aizliegušas vai izbeigušas šādas valstis: Igaunija, Lietuva, Latvija, Dānija, Somija, Zviedrija, Vācija, Polija, Horvātija, Malta, Īrija, Luksemburga, Austrija un Čehija. Tomēr dažas dalībvalstis, iespējams, tiek netieši apgādātas ar Krievijas izcelsmes gāzi, veicot iepirkumus vairumtirgū. 

(12)

Kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanas priekšlikums paplašinās iespējas ieguldīt enerģētikas pārkārtošanā (COM(2025) 123 final).

(13)

Sk. prognozes par Eiropas 2040. gada klimata mērķrādītāju (SWD(2024) 63 final). Līdz 2040. gadam fosilā kurināmā piegāde enerģijas patēriņam samazināsies par vairāk nekā 70 % salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Vairāk nekā puse no visiem fosilajiem kurināmajiem, ko ES izmantos 2050. gadā, tiks izmantota ar enerģētiku nesaistītā nozarē kā izejvielas ķīmiskajos procesos (plastmasa, mēslošanas līdzekļi u. c.). Pakāpeniska atteikšanās no fosilās dabasgāzes importa no Krievijas paātrina minētās pārejas trajektoriju. Tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam dabasgāzes, biometāna un biogāzes patēriņš sasniegs aptuveni 105–155 Mtoe (4,5–6,5 EJ). 2050. gadā šo gāzveida degvielu patēriņš ES joprojām būs 70–80 Mtoe visos scenārijos (3,0–3,5 EJ).

(14)

Piem., Eiropas vai starptautiskā mezgla cenas, indeksi un etaloni (TTF, Henri Hub u. c.).

(15)

Bulgārija, Čehija, Somija, Ungārija un Slovākija.

(16)

ES finansiāli atbalsta VVER reaktoriem paredzētu alternatīvo degvielu izstrādi, ko veic Westinghouse (APIS projekts) un Framatome (SAVE projekts), katram projektam piešķirot dotācijas 10 miljonu EUR apmērā (kopā 20 miljoni EUR), izmantojot Euratom pētniecības un mācību programmu.

(17)

 Lai gan vairāk nekā 85 % urāna ražo sešās valstīs (Kazahstānā, Kanādā, Austrālijā, Namībijā, Nigērā un Krievijā), urāna raktuves pašlaik darbojas daudzās valstīs un neizmantotas atradnes pastāv arī dažās ES dalībvalstīs.

(18)

Tirgus daļas, pamatojoties uz 2024. gada provizoriskajiem datiem.

(19)

Saskaņā ar COMEXT informāciju par 2024. un 2023. gadu.

(20)

Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona 8++ valstis ir Apvienotā Karaliste, Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.

(21)

Regulas (ES) 2017/1938 14. pants.

(22)

  Savienības muitas kodekss .

(23)

Piem., Spānijā, www.enagas.es . 

(24)

Attiecībā uz ierosinātajiem noteikumiem par minētās izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu sk. 3. darbību tālāk.

(25)

“Ņem vai maksā” līgums ir vienošanās veids, ko parasti izmanto enerģētikas nozarē, jo īpaši gāzes pārdošanā. Šādā līgumā ir noteikts, ka pircējam ir vai nu jāpieņem noteikta gāzes daudzuma piegāde, vai arī jāmaksā iepriekš noteikta soda nauda, ja viņš nepieņem šo piegādi.

(26)

T o vidū arī spēkā esošā Atjaunojamo energoresursu direktīva, Ūdeņraža un dekarbonizētas gāzes tirgus tiesību aktu kopums, Energoefektivitātes direktīva, elektroenerģijas tirgus modelis, Rīcības plāns attiecībā uz tīkliem, Lētākas enerģijas rīcības plāns un plānotais Elektrifikācijas rīcības plāns.

(27)

Avots: Pasaules enerģētikas perspektīvas 2024. gadam (IEA) un gas-market-report-q1-2025 (IEA) .

(28)

 Attiecībā uz Global Gateway sk.: Global Gateway – Eiropas Komisija .

(29)

  AggregateEU – Eiropas Komisija .

(30)

Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas enerģētiskā savienotība.

(31)

  Enerģētikas kopiena .

(32)

Sk. Euratom līguma 52. pantu saistībā ar 197. pantu.