EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 6.2.2018

COM(2018) 65 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā

TICAMA PAPLAŠINĀŠANĀS PERSPEKTĪVA RIETUMBALKĀNIEM UN PADZIĻINĀTA ES IESAISTE ŠAJĀ REĢIONĀ

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 2017. gada runā par stāvokli Savienībā vēlreiz uzsvēra, ka Rietumbalkānu valstu nākotne ir Eiropā:

“Ja mēs vēlamies lielāku stabilitāti mūsu kaimiņvalstīs, tad mums arī ir jāturpina dot Rietumbalkānu valstīm ticamu paplašināšanās perspektīvu. Ir skaidrs, ka šīs Komisijas un šā Parlamenta pilnvaru termiņā turpmāka paplašināšanās nenotiks. Neviena kandidātvalsts nav gatava. Taču pēc tam Eiropas Savienībā būs vairāk nekā 27 dalībvalstis. Pievienošanās kandidātvalstīm augstākā prioritāte sarunās būtu jāpiešķir tiesiskumam, taisnīgumam un pamattiesībām.”

ES valstu vai valdību vadītāji ir konsekventi atbalstījuši šā reģiona virzību uz Eiropu, un nesen, 2017. gada martā, Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumos teikts:

“Eiropadome (..) atkārtoti apliecināja viennozīmīgo atbalstu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai. Paužot gandarījumu par progresu, ko panākušas reģiona valstis, Eiropadome uzsver, ka ES aizvien ir apņēmības pilna un turpina iesaistīties visos līmeņos, lai tās atbalstītu uz ES vērstu reformu un projektu veikšanā.”

Rietumbalkāni ir Eiropas daļa, un ģeogrāfiski tos ieskauj ES dalībvalstis. Eiropas Savienības un Rietumbalkānu reģiona tautām ir kopīga vēsture un kultūras mantojums, un to nākotne veidosies kopēju iespēju un problēmu kontekstā. ES jau sen ir cieši iesaistījusies šā reģiona norisēs. Tā ir atbalstījusi reģiona nākotni ES sastāvā jau kopš Saloniku Eiropadomes 2003. gadā.

Kopš tā laika reģiona Eiropas perspektīva ir palīdzējusi valstīm īstenot vispārējas politiskās un ekonomiskās reformas un uzlabot demokrātijas procesus. Vīzu režīma liberalizācija un ievērojami uzlabojumi reģionālajā sadarbībā sekmē atvērtākas sabiedrības veidošanos. 2016. gadā reģiona tirdzniecības ar ES kopējais apjoms pārsniedza EUR 43 miljardus – kopš 2008. gada tas ir palielinājies par 80 %, un izaugsmes potenciāls vēl ne tuvu nav izsmelts. ES uzņēmumi ir arī lielākie ieguldītāji Rietumbalkānos – to ārvalstu tiešās investīcijas šajā reģionā pēdējos piecos gados vien ir pārsniegušas EUR 10 miljardus. Rietumbalkānu saistība ar ES un abu pušu savstarpējā atkarība skaidri izpaudās migrācijas krīzes laikā. Reģiona valstis pasaules arēnā arvien biežāk sadarbojas kā partneri.

Rietumbalkānu stabilās un no valstu nopelniem atkarīgās izredzes uz dalību ES ir arī pašas Savienības politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs. Tas ir ģeostratēģisks ieguldījums stabilā, spēcīgā un vienotā Eiropā, kas sakņojas kopējās vērtībās. Tas ir spēcīgs instruments, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu. Pārliecinošas izredzes pievienoties ES ir galvenais dzinulis, kas sekmē reģiona pārveidi un līdz ar to nostiprina mūsu kolektīvo integrāciju, drošību, uzplaukumu un sociālo labklājību. Šīs izredzes joprojām ir būtiskas izlīguma un stabilitātes veicināšanai.

Turklāt ES paplašināšanās politikai jāietilpst plašākā stratēģijā, kas paredz līdz 2025. gadam nostiprināt Savienību un par ko priekšsēdētājs Ž. K. Junkers paziņoja 2017. gada septembra runā par stāvokli Savienībā. Tas ir ieguldījums ES drošībā, ekonomikas izaugsmē un ietekmē, kā arī spējā aizsargāt savus iedzīvotājus.

Tomēr mūsu Savienībai jābūt spēcīgākai un viengabalainākai, pirms tā sāk plesties plašumā. Tāpēc Komisija saskaņā ar Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedi 1 šā gada gaitā ierosinās vairākas iniciatīvas, lai līdz 2025. gadam uzlabotu Savienības demokrātisko, institucionālo un politisko satvaru, balstoties uz pašreizējiem Līgumiem. Konkrētāk, šīs iniciatīvas ietvers priekšlikumus, kā vairot lēmumu pieņemšanas efektivitāti Eiropas Savienībā, nostiprinot kvalificēta balsu vairākuma principu tādās jomās kā ārpolitika vai iekšējais tirgus.

Tobrīd Eiropas Savienībā varētu būt vairāk nekā 27 dalībvalstis. Pievienošanās sarunas ar Melnkalni un Serbiju jau ir krietni pavirzījušās uz priekšu. Izrādot stingru politisko gribu, īstenojot reālas un ilgtspējīgas reformas un līdz galam atrisinot strīdus ar kaimiņvalstīm, šīs valstis 2025. gada perspektīvā potenciāli varētu būt gatavas dalībai. Šāda perspektīva ir ārkārtīgi vērienīga. Tās īstenošana būs atkarīga tikai no katras valsts objektīvajiem nopelniem un rezultātiem.

Visām Rietumbalkānu valstīm tagad steigšus vajadzēs divkāršot pūliņus, pievērsties vitāli svarīgām reformām un pabeigt politiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas pārveidi, iesaistot visas ieinteresētās personas no politiskā spektra un pilsoniskās sabiedrības. Pievienošanās ES nav tikai tehnisks process, tā nozīmē daudz vairāk. Tā ir veselas paaudzes izvēle, kas balstās pamatvērtībās, kurām katrai valstij vajadzētu pievērsties aktīvāk, sākot no iestrādāšanas ārpolitikā un reģionālajā politikā un beidzot ar bērnu mācību programmu skolā.

Rietumbalkānu valstīm tagad paveras vēsturiska iespēja savu nākotni cieši un viennozīmīgi saistīt ar Eiropas Savienību. Tām būs jārīkojas apņēmīgi. Pievienošanās process ir un būs atkarīgs tikai no katras valsts nopelniem un objektīvajiem panākumiem. Valstis var panākt vai apsteigt cita citu atkarībā no gūtā progresa.

Komisija ir gatava izstrādāt ieteikumus par pievienošanās sarunu sākšanu ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ja tiks izpildīti nosacījumi. Bosnija un Hercegovina varētu kļūt par pievienošanās kandidātvalsti, ja tā izrādīs noturīgus pūliņus un apņēmību. Kosovai 2* ir iespēja panākt noturīgu progresu, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, un pavirzīties uz priekšu savā ceļā uz Eiropu, ja to pieļaus objektīvi apstākļi.

Ikdienas dzīvei Rietumbalkānos vajadzētu pakāpeniski tuvināties dzīvei, kāda rit Eiropas Savienībā. Galu galā to pilsoņi vēlas dzīvot valstīs, kur valda labklājība, vienlīdzība un izteikts tiesiskums un kur ir iznīdēta korupcija. Šajā stratēģijā izklāstīts, kā Rietumbalkānu valstis, izmantodamas pastiprinātu atbalstu no ES, tostarp iesaistīdamās noteiktās Savienības politikas jomās un programmās, jau tagad var baudīt lielāku stabilitāti un labklājību, kas savukārt atvieglos to virzību ceļā uz Eiropu.

I.TICAMAI PAPLAŠINĀŠANĀS PERSPEKTĪVAI IR VAJADZĪGI TICAMI PŪLIŅI UN REFORMAS RIETUMBALKĀNOS 3

Rietumbalkānu valstis varēs pievienoties Eiropas Savienībai, tiklīdz būs izpildīti Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā paredzētie kritēriji, tostarp Kopenhāgenas kritēriji. Lai gan neviena valsts šodien vēl neatbilst šiem kritērijiem, reģions kopš deviņdesmito gadu beigām ir daudz sasniedzis. Kopumā ir panākts ievērojams progress gan reformu ziņā, gan postošā kara un konfliktu mantojuma pārvarēšanā. Taču joprojām ir vajadzīgas visaptverošas un pārliecinošas reformas būtiskās jomās, īpaši tiesiskuma, konkurētspējas, reģionālās sadarbības un izlīguma jomā, lai valstis spētu izpildīt visus dalības kritērijus un nostiprināt savu demokrātisko iekārtu.

Pirmkārt, ievērojami jānostiprina tiesiskums. Šobrīd valstīs ir redzami skaidri valsts nozagšanas elementi, tostarp saistība ar organizēto noziedzību un korupcija visos valdības un pārvaldes līmeņos, kā arī izteikta privāto un valsts interešu saplūšana. Tas viss rada nesodāmības un nevienlīdzības sajūtu. Arī plašsaziņas līdzekļos un to kontrolē ir jūtama vērienīga politiska iejaukšanās. Lai paliekoši īstenotu nepieciešamās pārmaiņas sabiedrībā, ir vitāli svarīgas acīmredzami pilnvarotas un neatkarīgas tiesu iestādes un atbildīga valdība un pārvalde.

Otrkārt, ļoti svarīgas reģiona ekonomikas jomas nav konkurētspējīgas, tajās vērojama neadekvāta politiska iejaukšanās, turklāt privātais sektors nav pietiekami attīstīts. Nevienu Rietumbalkānu valsti pašlaik nevar uzskatīt par funkcionējošu tirgus ekonomiku, un neviena no tām nespētu tikt galā ar konkurences spiedienu un tirgus spēkiem, kas valda Savienībā. Neraugoties uz reformu īstenošanā gūtajiem panākumiem, joprojām pastāv daudzas strukturālas problēmas, kas savukārt negatīvi ietekmē darba tirgu un it īpaši gados jaunu cilvēku nodarbinātības iespējas.

Treškārt, vēl nav atrisināti būtiski divpusēji strīdi starp reģiona valstīm. ES nav pieņemami, ka šie strīdi un ar tiem potenciāli saistītā nestabilitāte varētu ienākt Savienības norisēs. Ir jāatrod un jāīsteno galīgi un saistoši risinājumi, iekams valsts pievienojas ES.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir izprast, ka pievienošanās Eiropas Savienībai ir izvēle. Lai tas notiktu, ir vajadzīga politisko spēku un sabiedrības vienprātība un atbalsts iedzīvotāju sirdī un prātā. No valstu vadītāju puses nav pieļaujama nekāda neskaidrība par to, kurai pasaules daļai Rietumbalkānu valstis ir piederīgas un kurā virzienā tās dodas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu un saglabātu savas valsts un ES pilsoņu atbalstu, un tam jāatspoguļojas valstu vadītāju paziņojumos un saziņā ar iedzīvotājiem.

Rietumbalkānu valstu ceļš uz Eiropu gūst atbalstu no dažādām iniciatīvām, piemēram, Berlīnes procesa 4 , tādām nozaru platformām kā enerģētikas un transporta kopienas un no reģionālajiem dalībniekiem, piemēram, Reģionālās sadarbības padomes.

Tagad šo valstu iestādēm pienākusi kārta ar sabiedrības atbalstu uzņemties atbildību un panākt atbilstību labi zināmajiem pievienošanās kritērijiem. Lai šis vērienīgais un optimistiskais scenārijs īstenotos dzīvē, ir jārīkojas jau tagad. Beigās reģiona iedzīvotāji vērtēs savas valsts valdību pēc tā, vai tā ir izrādījusi gribu un spējusi sasniegt viņu alkto mērķi – dalību Eiropas Savienībā.

1.    Tiesiskums, pamattiesības, pārvaldība

Reformas tiesiskuma, pamattiesību un labas pārvaldības jomā vēl joprojām ir Rietumbalkānu vissteidzamākais jautājums. Tas ir arī galvenais rādītājs, pēc kura ES vērtēs šo valstu dalības izredzes. Reģionam daudz nopietnāk un pārliecinošāk jāievieš šīs ES pamatvērtības. Šo vērtību neievērošana arī kavē investīciju veikšanu un tirdzniecību. Tiesiskuma nostiprināšana ir ne tikai institucionāls jautājums. Lai to panāktu, ir jāmainās sabiedrībai.

Jānodrošina tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte un efektivitāte. Lai nodrošinātu taisnīgumu un panāktu valdības izpildvaras un likumdošanas varas atbildību, vitāli svarīga ir tiesu iestāžu un atsevišķo tiesnešu neatkarība. Tas ir priekšnoteikums, lai pastāvētu demokrātiska sabiedrība, kurā valda tiesiskums, un lai attīstītos tās ekonomika.

Valstīm jāiznīdē korupcija, šajā ziņā nepieļaujot nekādus kompromisus. Stipras un neatkarīgas iestādes ir izšķiroši svarīgas, lai novērstu un apkarotu korupciju, veiktu efektīvāku izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, kā rezultātā pieņemtie tiesas galīgie nolēmumi tiek izpildīti; tas ietver arī atturošas sankcijas. Būtu ievērojami jānostiprina specializētas prokuratūras, kas cīnās pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī tiesu iestādes. To darot, prokuratūrām vajadzētu piešķirt īpašas policijas vienības. Vajadzētu īstenot pasākumus, piemēram, konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, liegt tiesības ieņemt valsts pārvaldes amatus, izvirzīt stingrākus atbilstības noteikumus valsts amatpersonām un ieviest iedzīvotājiem pieejamus informācijas un sūdzību mehānismus.

Valstīm arī jāizveido spēcīga korupcijas novēršanas sistēma. Ir nepieciešama lielāka pārredzamība publisko līdzekļu pārvaldībā, sevišķi visos publiskā iepirkuma posmos, jo šajā jomā korupcija ir īpaši izteikta. Rietumbalkānos ir vairāki piemēri, kad ir notikušas konfidenciālas preču iepirkuma procedūras un daži apjomīgi līgumi ir piešķirti, neizsludinot atklātu konkursu. Ir izskanējušas aizdomas, ka priekšroka tiek dota vietējiem apakšuzņēmējiem ar labiem politiskiem sakariem un ka ir veikti nelikumīgi maksājumi. Valstīm publiskā iepirkuma konkursos būtu ievērojami jāpalielina pārredzamība, konkurētspēja un taisnīgums, jāierobežo konfidenciālu procedūru izmantošana un jāievieš aizsardzības pasākumi, nepieļaujot politisku ietekmi uz pretendentiem. Būtu līdz galam jāizvērš pārredzama un publiski pieejama e-iepirkuma sistēma. Tad iedzīvotājiem būs labāk redzams, kā tiek izlietota nodokļos samaksātā nauda, – no sākotnējā piedāvājuma līdz līguma pilnīgai izpildei. Ļoti svarīga ir arī vadības atbildība un iekšējās kontroles kultūra publiskās iestādēs.

Spēcīgas pozīcijas Rietumbalkānos ir saglabājusi organizētā noziedzība, par ko liecina gan cilvēku tirdzniecība un narkotiku un ieroču kontrabanda, gan noziedzības iefiltrēšanās risks politiskajās un ekonomiskajās sistēmās. Iestādēm efektīvāk jānoārda noziedzīgie tīkli un to ekonomiskā bāze, sistemātiski liekot lietā finanšu izmeklēšanu un izmantojot tādus mērķtiecīgus instrumentus kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu piesardzības nolūkos, trešām personām piemērotu konfiskāciju, pierādīšanas pienākuma pārnešanu uz noteiktu aktīvu veidu turētājiem, neskaidras izcelsmes īpašumu konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma, prasības par galīgo īpašnieku atklāšanu uzņēmumos un ciešāku tiesu iestāžu sadarbību. Steigšus būtu jāpanāk konkrēti un stabili rezultāti cīņā pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizēto noziedzību.

Pamattiesības Rietumbalkānu valstu tiesiskajā regulējumā lielākoties ir nostiprinātas, bet jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka tās tiek pilnībā ievērotas praksē. It sevišķi jāpievēršas vārda brīvības nodrošināšanai un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai, jo tie ir demokrātijas balsts. Ir vajadzīga izlēmīga rīcība minoritāšu aizsardzībai un diskriminācijas apkarošanai, īpaši attiecībā uz romiem, kuru sociālo iekļautību vajadzētu veicināt uzstājīgāk, un LGBTI kopienu. Jāgādā arī par sieviešu un vīriešu līdztiesību un vardarbības izskaušanu ģimenē.

Būtiska ir demokrātisko institūciju darbības nostiprināšana. Tā ietver konstruktīva dialoga nodrošināšanu ar visiem politiskā spektra spēkiem, īpaši parlamentos. Valdībai jānodrošina, lai opozīcijai būtu iespēja pilnībā pildīt savu uzdevumu. Un opozīcijai konstruktīvi jāiesaistās demokrātijas procesā. Vēlēšanām vajadzētu būt brīvām un godīgām, un būtu pienācīgi jāīsteno vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumi. Vērienīga reforma ir vajadzīga arī noteikumos par politisko partiju finansējumu no publiskiem un privātiem avotiem.

Valsts pārvaldes reforma ir ļoti svarīga, lai nostiprinātu pārvaldību visos līmeņos. Tā ietver pārvaldes kvalitātes un pārskatatbildības uzlabošanu, lielāku depolitizāciju, profesionalitātes un pārredzamības vairošanu, arī darbā pieņemšanas un atlaišanas procesā, pārredzamāku publisko finanšu pārvaldību un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Jāatrod arī adekvāts līdzsvars starp centrālajām, reģionālajām un vietējām valsts varas struktūrām.

Valdībām jānodrošina, lai ieinteresētās personas varētu aktīvi piedalīties reformu un politikas veidošanas procesā, piemēram, sākot iekļaujošu strukturētu dialogu par reformu prioritātēm, kurā piedalās aktīva pilsoniskā sabiedrība. Tādēļ ir svarīgi, lai pastāvētu pilsoniskās sabiedrības organizācijām labvēlīgi apstākļi.

Visas šīs reformas ir pamatā reģiona virzībai uz ES. Vajadzīgā ticamība tiks iegūta, tikai panākot reālus un ilgtspējīgus rezultātus.

2.    Ekonomikas nostiprināšana

Rietumbalkānu reģionam ir nozīmīgs ekonomiskais potenciāls. Izaugsme tajā ir lielāka nekā ES, un reģionā ir izveidojies arvien pievilcīgāks ES preču un pakalpojumu noieta tirgus, kas pakāpeniski kļūst par Eiropas pievienotās vērtības veidošanas ķēdes daļu. Ekonomikas sasaiste ar Savienību jau tagad ir ļoti izteikta, un to var izskaidrot ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem.

Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu Rietumbalkānu valstu ekonomikas konkurētspēju, novērstu augsto bezdarbu, īpaši jauniešu vidū, vairotu labklājību un radītu uzņēmējdarbības iespējas, cita starpā arī vietējiem uzņēmumiem. Spēcīgāka, prasmēs balstīta ekonomika arī palīdzēs mazināt pastāvošo intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kas kļūtu par intelekta apriti. Turpinot reģionālās ekonomikas modernizāciju, izdosies papildus piesaistīt ES privātās investīcijas un palielināt ES preču un pakalpojumu pieprasījumu Rietumbalkānos. Vajadzīgo strukturālo reformu pamatā jābūt piemērotai ekonomikas un fiskālajai politikai.

Reģiona valstu ekonomika saskaras ar daudziem strukturāliem trūkumiem – neefektīvu un neelastīgu tirgu, zemu ražīgumu, ierobežotu finansējuma pieejamību, neskaidrām īpašumtiesībām un apgrūtinošu normatīvo vidi –, to ietekmē ir veidojusies zema konkurētspēja un augsts bezdarbs. Kopumā investīciju līmenis un izaugsmes temps nav pietiekami, lai būtiski samazinātu atpalicību no ES. Ekonomikas attīstību turpina kavēt iesīkstējusī ēnu ekonomika. Joprojām ir izteikta valsts iesaiste un neadekvāta politiska iejaukšanās ekonomikā, bet konkurences politika un citas papildinošās politikas jomas vēl ir pārāk vājas. Apņēmīgāk jāīsteno ekonomikas reformu programmās izklāstītās strukturālās reformas. Prioritāte ir jāpiešķir pasākumiem, kas risina sociālās problēmas un strukturālo bezdarbu. Privatizācijas process ir jāvirza uz priekšu, ievērojot pilnīgu pārredzamību. Prioritārā kārtā jāreformē valsts uzņēmumi un jārisina korupcijas problēmas. Izaugsmes potenciālam un konkurētspējai joprojām kaitē trūkumi tiesiskuma jomā un nepilnvērtīga iestāžu darbība.

Sekmīga ekonomiskā integrācija reģionā un ES būs iespējama tikai tad, ja pastāvēs labāka savienojamība. Pārāk daudzas reģionālo nolīgumu saistības vēl nav izpildītas. Valstīm pilnībā jāievēro ES noteikumi, kas attiecas uz Eiropas Kopējo aviācijas telpu, Enerģētikas kopienas līgums un Transporta kopienas līgums, kuros valstis apņēmās vēl krietni pirms pievienošanās pieņemt enerģētikas un transporta jomas acquis un ar to saistītos standartus (piemēram, vides un konkurētspējas jomā).

Reģionam arī vajadzētu nodrošināt, lai sāktu darboties pašreizējie nolīgumi un saistības, piemēram, saistībā ar Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko gan vajadzētu reformēt, lai labāk risinātu reģiona vajadzības. Daudzsološa ir daudzgadu rīcības plāna pieņemšana reģionālās ekonomikas zonas izveidei, par ko 2017. gada jūlijā vienojās Rietumbalkānu valstu vadītāji, – tā īstenošana vēl vairāk pastiprinās tirdzniecību, investīcijas un mobilitāti šajā reģionā un reģiona attiecībās ar ES. Tas palīdzēs tirgiem iekļauties Eiropas un globālajā vērtības veidošanas ķēdē un sekmēs reģiona ekonomikas digitalizāciju. Tas arī paātrinās uzņēmumu un prasmju attīstību, pētniecību un inovāciju, kā arī gudru izaugsmi.

3.    ES noteikumu un standartu piemērošana

Paplašināšanās procesā galvenā prioritāte joprojām ir atvēlēta pamatjautājumiem: tiesiskumam, pamattiesībām, demokrātisko institūciju stiprināšanai, valsts pārvaldes reformām, kā arī ekonomikas attīstībai un konkurētspējai. Tas ir pamatu pamats ikvienai pievienoties alkstošai valstij, kurai jānodrošina vajadzīgā administratīvā un tiesu sistēmas kapacitāte, lai spētu pareizi piemērot ES noteikumus un standartus ne tikai tiesību aktos, bet arī praksē.

Daudz vēl jādara, lai tiesību aktus saskaņotu ar ES acquis, lai nodibinātu vai izveidotu saistītās iestādes un nodrošinātu īstenošanas kapacitāti neatkarīgi no tā, vai runa ir par vienotā tirgus noteikumiem, sociālās politikas, enerģētikas un transporta acquis vai ES vides tiesību aktiem.

No stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem un citiem nozaru nolīgumiem izrietošo saistību īstenošana palīdzēs sagatavoties to prasību izpildei, kas saistītas ar dalību ES. Pilnībā būtu jāizmanto apjomīgā tehniskā palīdzība, jo īpaši iestāžu izveides atbalsts, kas pieejama ar Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instrumenta starpniecību.

4.        Izlīgums, labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība – pievienošanās priekšnosacījumi

Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir ļoti svarīgas, lai valstis gūtu panākumus virzībā uz Eiropu. Papildus tādām jau pastāvošām reģionālām iniciatīvām kā Reģionālās sadarbības padome jaunu stimulu ir devuši nesenie samiti un reģiona politiskās sadarbības formas, kas sniedzas līdz pat visaugstākajam līmenim. Šī sadarbība būtu jāizmanto vēl pilnvērtīgāk, lai turpinātu sekmēt politisko stabilizāciju un radītu ekonomikas iespējas.

Līdztekus uzlabotai reģionālajai sadarbībai ļoti svarīgi ir turpināt izlīguma centienus, lai reģionā nostiprinātu mieru un nodrošinātu ilgstošu stabilitāti. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados cirsto brūču sadzīšanai vēl ir vajadzīgs laiks. Taču tagad, pēc 25 gadiem, ir pienācis laiks ar jaunu enerģiju pievērsties vēl neatrisinātajiem jautājumiem. Visām valstīm gan vārdos, gan darbos nepārprotami jāapņemas pārvarēt pagātnes mantojumu, panākot izlīgumu un atrisinot nepabeigtos jautājumus vēl krietni pirms pievienošanās ES.

Reģionālo sadarbību, labas kaimiņattiecības un izlīgumu nav iespējams ieviest no ārpuses. Reģiona valstu vadītājiem jāuzņemas pilna atbildība un jārāda piemērs. Viņi nedrīkst pieļaut paziņojumus vai rīcību, kas varētu vairot etnisko spriedzi, un viņiem jānosoda šādi paziņojumi un rīcība, kā arī aktīvi jāvēršas pret nacionālisma ideoloģiju. Eiropas Savienībā nav vietas musinošai retorikai, nemaz nerunājot par kara noziedznieku glorificēšanu, lai kurā pusē tie arī būtu cīnījušies. Pārejas tiesiskuma process ir nepabeigts. Steidzami jārisina tādi nepabeigti sensitīvi jautājumi kā kara noziegumu lietu izskatīšana, tostarp pilnībā sadarbojoties ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu mehānismu un Kosovas specializētajām palātām, bezvēsts pazudušo personu, bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu liktenis, kā arī reģionā palikušo kājnieku mīnu apzināšana un aizvākšana.

Lielāka prioritāte jāpiešķir izglītības nozīmei, īpaši ņemot vērā tās spēju veicināt iecietību, sekmēt Eiropas vērtības un saliedēt sabiedrību. Rietumbalkānu valstīm vajadzētu vairāk ieguldīt jaunākajā paaudzē – mūsu nākamajos ES pilsoņos – un piedāvāt viņiem perspektīvu, kas ir vērsta uz nākotni, nevis pagātni. Būtu jāpastiprina arī sadarbība kultūras jomā reģiona robežās un ar to.

ES paplašināšanās politikai jāturpina eksportēt stabilitāti. Tāpēc ES nevar un negrasās pieļaut, ka tās norisēs ienāktu divpusēji strīdi. Iesaistītajām pusēm tie steigšus jāatrisina. Šo mērķi būs vieglāk sasniegt labu kaimiņattiecību gaisotnē, bet tādējādi tiks pārbaudīts arī tas, cik veselīgas šīs attiecības ir reālajā dzīvē. Ja strīdi par robežām nav atrisināti divpusēji, pusēm, neizvirzot nekādus nosacījumus, tos vajadzētu iesniegt izskatīšanai saistošā un galīgā starptautiskajā arbitrāžā, kuras nolēmumi abām pusēm pilnībā būtu jāpiemēro un jāievēro vēl pirms pievienošanās un jāņem vērā, gatavojot pievienošanās līgumus. Komisija īpašu uzmanību veltīs šo strīdu risināšanas procesam un pēc vajadzības nodrošinās atbalstu. Visām valstīm jāatturas no ļaunprātīgas nenokārtotu jautājumu izmantošanas pievienošanās procesā. Valstīm, kas ceļā uz Eiropu izvirzījušās priekšgalā, stratēģiskās intereses principā liek atbalstīt savu kaimiņvalstu centienus, nevis tos kavēt. Reģiona valstis ir savstarpēji atkarīgas cita no citas un progresēs straujāk, ja procesa gaitā atbalstīs cita citu.

Ja, izmantojot ES veicināto dialogu, nenotiks Belgradas un Prištinas attiecību efektīva un visaptveroša normalizēšanās, reģionā nav iespējama ilgstoša stabilitāte. Steidzami ir vajadzīgs visaptverošs un juridiski saistošs attiecību normalizācijas nolīgums, lai Serbija un Kosova varētu virzīties uz priekšu savā ceļā uz Eiropu.

5.    Rietumbalkānu valstu turpmākie soļi virzībā uz ES

Turpmākajos gados visām Rietumbalkānu valstīm būs iespēja virzīties uz priekšu savā ceļā uz Eiropu, balstoties uz pašu nopelniem un atbilstoši tempam, kādā tie panākti. Melnkalne un Serbija šajā procesā pašlaik ir līderes, un turpmākajā iedaļā aprakstīts, kādi uzdevumi tām vēl jāpieveic savā ceļā. Albānija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir guvušas nozīmīgus panākumus virzībā uz Eiropu, un Komisija ir gatava izstrādāt ieteikumus par pievienošanās sarunu sākšanu, ja būs izpildīti nosacījumi. Komisija sāks sagatavot atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas dalības pieteikumu, kad būs saņēmusi vispusīgas, pilnas atbildes uz anketas jautājumiem. Bosnija un Hercegovina varētu kļūt par pievienošanās kandidātvalsti, ja izrādītu noturīgus pūliņus un apņēmību. Kosovai ir iespēja panākt noturīgu progresu, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, un pavirzīties uz priekšu savā ceļā uz Eiropu, tiklīdz to pieļaus objektīvi apstākļi. Kosova arī gūs ievērojamu labumu, ja noslēgs galīgo attiecību normalizācijas nolīgumu ar Serbiju.

5.1. Orientējoši pasākumi, kas jāveic Melnkalnei un Serbijai, lai 2025. gada perspektīvā pabeigtu pievienošanās procesu

Šajā iedaļā ir izklāstīti pievienošanās sarunu galvenie posmi un nosacījumi, pieņemot par iespējamu 2025. gada perspektīvu. Tas ir tikai orientējoši ilustratīvs piemērs, kura pamatā ir visoptimistiskākais scenārijs. Nekas neizriet automātiski; process ir un paliks objektīvs un balstīsies uz nopelniem. Iedaļa tikai ilustrē, cik ātri vajadzētu pieņemt un īstenot iepriekš izklāstītās pārveides reformas, lai īstenotos šis scenārijs. Katra valsts tiks vērtēta atsevišķi pēc panākumiem noteikto nosacījumu izpildē.

ØStarpposma kritēriju izpilde

Vēl vairāk jākoncentrējas uz starpposma kritēriju izpildi tiesiskuma jomā. Šīs prasības un nosacījumi jau ir skaidri izklāstīti Komisijas regulārajos ziņojumos. Valstu vadītājiem tagad jāsāk enerģiskāk un apņēmīgāk risināt pašreizējās problēmas. Serbijai jāizpilda starpposma kritēriji, kas saistīti ar attiecību normalizēšanu ar Kosovu (35. sadaļa), un steigšus jānoslēdz visaptverošs, juridiski saistošs attiecību normalizācijas nolīgums. 

ØES kopējās nostājas pieņemšana galvenajās politikas jomās

Komisija sagatavos paziņojumu par nākotnē iespējamās pievienošanās ietekmi uz galvenajām politikas jomām, piemēram, lauksaimniecību, kohēzijas politiku un budžetu. Tas dalībvalstīm ļaus vienoties par ES kopējo nostāju attiecīgajās sarunu sadaļās, pilnībā izprotot iespējamo ietekmi, kā arī noteikt varbūtējos pārejas pasākumus. Tiklab ES, kā Rietumbalkānu valstu pilsoņiem bažas rada jautājums par darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principa piemērošanu jaunajām dalībvalstīm. Tāpēc sarunās būs jāpievēršas pārejas pasākumu būtībai šajā jomā. Serbijai būs jāapliecina nopietni panākumi, īstenojot visaptverošo, juridiski saistošo nolīgumu par attiecību normalizāciju ar Kosovu.

ØSarunu slēgšana

Kad visās sadaļās būs izpildīti sarunu slēgšanas kritēriji, to vidū – ticami un ilgtspējīgi reformu īstenošanas rezultāti, īpaši tiesiskuma jomā, dalībvalstis starpvaldību konferencē varētu piekrist slēgt vispārējās sarunas. Lai tā notiktu, būtu neatgriezeniski jāturpina reformu programmas īstenošana. Serbijai būs jāparūpējas par to, lai neatgriezeniski tiktu īstenots visaptverošais, juridiski saistošais nolīgums ar Kosovu, kas konsolidēti liecinātu par attiecību pilnīgu normalizāciju.

ØPievienošanās līguma parakstīšana

Kolīdz viena vai vairākas valstis būs noslēgušas sarunas, būs iespējams parakstīt pievienošanās līgumu, kad būs saņemts Komisijas atzinums, Eiropas Parlamenta piekrišana un pieņemts Padomes lēmums par jauno dalībvalstu uzņemšanu.

ØPievienošanās

Kad, ņemot vērā valstu konstitucionālās prasības, būs pabeigta pievienošanās līguma ratifikācija visās ES dalībvalstīs un valstī (vai valstīs), kas pievienojas, varētu notikt pievienošanās. 

II.TICAMA PAPLAŠINĀŠANĀS PERSPEKTĪVA – VAJADZĪGS ATBALSTS NO EIROPAS SAVIENĪBAS

Rietumbalkānu paplašināšanās perspektīva, pirmkārt un galvenokārt, ir šo valstu pašu rokās. Eiropas Savienībai no savas puses jāsaglabā uzticama, stingra un taisnīga attieksme, vienlaikus modernizējot savu politiku, lai labāk atbalstītu pārveides procesu reģionā. Un tai ir jāpilda savas saistības tāpat kā Rietumbalkāniem savējās, – tas ir pašas Eiropas stratēģiskajās interesēs.

Turpmākajā iedaļā un pielikumā pievienotajā rīcības plānā ir izklāstītas vairākas pamatiniciatīvas, kas liecina par pastiprinātu ES apņēmību sadarboties ar Rietumbalkānu valstīm, ievērojot savstarpējās intereses. Šīm iniciatīvām būs vajadzīgs konkrēts atbalsts no ES iestādēm, kā arī no ES dalībvalstīm.

Rietumbalkāniem sniegtā ES atbalsta pamatā joprojām ir ES paplašināšanās politika, stabilizācijas un asociācijas process un to nodrošinātie rīki un instrumenti. Komisija centīsies nodrošināt labāku koordināciju starp visām attiecīgajām darbībām, kā arī ar citām ieinteresētajām personām, tostarp starptautiskajām finanšu iestādēm, un arī turpmāk veicinās reģionālo līdzdalību, kas ir ļoti svarīga reģiona panākumiem.

ES būtu jāpadziļina politiskā apņemšanās sadarboties ar Rietumbalkānu reģionu, pievēršoties tādām kopīgu interešu jomām kā tieslietas un iekšlietas (tostarp drošība un cīņa pret organizēto noziedzību), ekonomika un vienotais tirgus, enerģētikas, transporta un digitālā politika, sociālā politika, izglītība, pētniecība un inovācija, kā arī ārpolitika un aizsardzība.

Sadarbība šajās jomās būtu jāatbalsta, palielinot Rietumbalkānu valstu dalību neoficiālajās Padomes sanāksmēs, kā arī regulārā ministru līmeņa saziņā. Komisija no savas puses Rietumbalkānu pārstāvjus pēc vajadzības iekļaus tehniskajās komitejās un Komisijas darba grupās. Pēc Rietumbalkānu samita Sofijā 2018. gada maijā ES valstu vadītājiem būtu jāturpina sadarboties ar Rietumbalkānu valstu vadītājiem, arī samitu līmenī.

Attiecīgā ES iekšpolitika un finansēšanas programmas turpmāk būtu jāpaplašina, attiecinot tās arī uz Rietumbalkāniem un sniedzot atbalstu šīm valstīm, lai tās varētu pilnvērtīgāk izmantot pašreizējās iespējas, ko piedāvā dalība šajās programmās un ES tīklos.

Komisija palielinās savu tehnisko palīdzību Rietumbalkāniem, lai palīdzētu šīm valstīm labāk pielāgoties ES tiesību aktiem un nodrošināt to efektīvu īstenošanu praksē. Reģionā tiks veicināti arī apmaiņas pasākumi gan pārvaldes iestāžu, gan cilvēku starpā, piemēram, rīkojot pašvaldību sadraudzības pasākumus starp Rietumbalkānu un ES valstīm.

Lai īstenotu mūsu kopīgās intereses drošības nostiprināšanā, būtu jāpaplašina un jāpadziļina strukturētie kopējās ārpolitikas un drošības politikas/ kopējās drošības un aizsardzības politikas dialogi, sadarbībā ar atsevišķiem partneriem atbilstoši situācijai palielinot ieguldījumu ES misijās un operācijās visā pasaulē, kā arī vēl vairāk izvēršot līdzdalību darbībās, kas saistītas ar hibrīddraudiem, izlūkošanu, kosmosa jautājumiem un aizsardzības un drošības sektora reformu. Šajā sakarā Rietumbalkānu valstīm ir ātrāk jāpieskaņojas ES ārpolitikas nostājai visos jautājumos, tostarp attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem. Pievienošanās Eiropas Savienībai ir izvēle, un tā ir iespējama tikai tad, ja valstis par savējiem atzīst tos pašus principus, vērtības un mērķus, ko Savienība cenšas sekmēt gan tuvākajās kaimiņvalstīs, gan plašākā reģionā, un tas ietver pilnīgu pieskaņošanos kopējai ārpolitikai un drošības politikai.

1.Pastiprināts atbalsts tiesiskumam

Būtu jāpastiprina pūliņi, lai reģionā virzītu ar tiesiskumu saistītas reformas un lai atbalstītu vērienīgos pasākumus, kas jāveic pašām valstīm. Instrumenti, kas izstrādāti tiesiskuma sadaļās sarunās ar Melnkalni un Serbiju, būtu jāizmanto arī citās Rietumbalkānu valstīs, jo tie stimulēs būtisku reformu agrāku ieviešanu. Tas ietvers šajā jomā pastāvošo tiesību aktu un prakses analīzi, un rezultātā tiks izveidoti sīki izstrādāti rīcības plāni, kuros būs prioritizēti galvenie jautājumi, cieši tiks pārraudzīta īstenošana un konkrētu rezultātu sasniegšana.

Palielinoties dalībvalstu un ekspertu ieguldījumam, rastos atbalsts un uzstājīgāks spiediens turpināt reformu īstenošanu, – tas būtu visai noderīgi. Vajadzētu veikt sīkākus tiesiskuma jomas novērtējumus, un padomdevēju misiju darbību vajadzētu paplašināt visos Rietumbalkānos, pamatojoties uz agrāko padomdevēju misiju gūto pieredzi. Būtu jāuzlabo īstenošanas un izpildes uzraudzība, cita starpā izmantojot sistemātiskākas, uz konkrētiem gadījumiem balstītas salīdzinošas izvērtēšanas, ko organizētu Komisija, iesaistot dalībvalstu ekspertus. Būtu jāievieš prāvu uzraudzība nopietnas korupcijas un organizētās noziedzības jomā. Būtu jāizstrādā reformu īstenošanas rādītāji. Panākumi tiesu sistēmas reformas īstenošanā jāvērtē pēc tā, cik lielā mērā tiesu sistēma iedzīvotājiem un uzņēmumiem spēj nodrošināt justīcijas efektivitāti.

Melnkalnes un Serbijas sarunu programmās īpaši ir akcentēts tas, ka tiesiskuma reformām jāpievēršas agrīnā sarunu posmā. Komisija iesaka plašāk izmantot sviras efektu, kas ir ietverts sarunu programmās. Līdz ar to būtu vajadzīgi ievērojami uzlabojami tiesiskuma jomā un jo īpaši konkrēti rezultāti tiesu sistēmas reformas īstenošanā un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, pirms varēs provizoriski slēgt tehniskās sarunas citās pievienošanās sarunu sadaļās.

ØKomisija apkopos šīs darbības pamatiniciatīvā, kuras mērķis būs stiprināt tiesiskumu Rietumbalkānos.

2.Pastiprināta sadarbība drošības un migrācijas jomā

Uzlabotai stratēģiskajai un operatīvajai sadarbībai starp ES un Rietumbalkānu valstīm drošības jomā, tostarp attiecīgajās aģentūrās, ir būtiska nozīme, lai efektīvi risinātu pašreizējos drošības un terorisma draudus, kas skar gan Savienību, gan Rietumbalkānu reģionu. Būtu jāpadziļina arī Rietumbalkānu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība un informācijas apmaiņa valstu un reģiona līmenī.

Jau šobrīd ES līmenī daudz tiek darīts, lai Rietumbalkānos palīdzētu veidot kapacitāti un sekmētu starptautisko policijas un tiesu iestāžu sadarbību nolūkā neitralizēt draudus, ko rada organizētā noziedzība un terorisms, tostarp radikalizācija, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, ārvalstu kaujinieku teroristu problēma un šaujamieroču un sprāgstvielu kontrabanda. Šī sadarbība būtu vēl vairāk jānostiprina, balstoties uz sekmīgām iniciatīvām drošības un terorisma apkarošanas jomā, un tās pamatā vajadzētu būt notiekošajam drošības politikas dialogam starp Savienību un Rietumbalkānu valstīm. Rietumbalkānu partnerus uz ad hoc pamata vajadzētu ciešāk iesaistīt attiecīgajās drošības politikas apspriedēs, kas notiek ES.

ES aģentūras 5 , kuras atbalsta Interpols, arī turpmāk tiks aicinātas uzņemties nozīmīgu lomu, lai uzlabotu stratēģisko un operatīvo policijas un tiesu iestāžu sadarbību, tostarp norīkojot Eiropola sadarbības koordinatorus uz šo reģionu un veicinot kopējo izmeklēšanas grupu darbu. Būtu jāpabeidz sadarbības nolīgumu noslēgšana ar Eurojust, kolīdz būs sagatavoti datu aizsardzības standarti.

Pastiprinot sadarbību terorisma un radikalizācijas apkarošanai, būtu, piemēram, jānostiprina partnervalstu stratēģiskā, leģislatīvā un institucionālā kapacitāte, turpinot specializētu pretterorisma dialogu un īstenojot kopīgus rīcības plānus, un jāturpina terorisma apkarošanas lietpratības izplatīšana Rietumbalkānos. Ar ES aģentūru un Interpola palīdzību būtu jāpastiprina sadarbība, pievēršoties saiknei starp iekšējo un ārējo drošību, ietverot šajā sadarbībā informācijas apmaiņu par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem un paplašinot Radikalizācijas izpratnes tīkla atbalstu Rietumbalkānu valstīs. Saskaņotība un sinerģija ar pasākumiem būtu jānodrošina, izmantojot Rietumbalkānu terorisma apkarošanas iniciatīvu.

Būtu pakāpeniski jāpaplašina operatīvā sadarbība cīņā pret dažādiem organizētās noziedzības veidiem politikas cikla kontekstā, iekļaujot Rietumbalkānu valstis. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai sniegtu lielāku atbalstu kapacitātes veidošanai kiberdrošības jomā, kā arī cīņai pret kibernoziedzību. Tiks padziļināta sadarbība ar attiecīgajām ES aģentūrām, piemēram, Eiropolu un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru.

Vienlaikus ir svarīgi vēl vairāk pastiprināt stratēģisko un operatīvo sadarbību ar Rietumbalkānu valstīm migrācijas un robežu pārvaldības jomā. Tas nozīmē arī nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieejamību, apmaiņu ar attiecīgo informāciju (piemēram, riska analīzi), robežkontroles uzlabošanu, atpakaļuzņemšanas un atgriešanas politikas efektīvu īstenošanu un cīņu pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu. Nepieciešams arī pastiprināt starptautisko un reģionālo sadarbību (tostarp ar ES aģentūrām 6 un attiecīgajiem sadarbības koordinatoriem šajā reģionā) un vēl vairāk nostiprināt robežu un migrācijas pārvaldības kapacitāti.

Tādēļ Komisija ierosina turpināt procesu, kurā ar Rietumbalkānu partneriem tiek noslēgti Eiropas robežu un krasta apsardzes statusa nolīgumi, kas piedāvā skaidru tiesisko regulējumu un aizsardzības pasākumus ciešākā operatīvajā sadarbībā. Būtu jāietver iespēja izvērst un īstenot kopīgas operatīvās darbības, kurās piedalās ES dalībvalstu un Rietumbalkānu valstu kompetentās valsts iestādes kopā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Tikpat svarīgi būs padziļināt reģionālo sadarbību un pastiprināt informācijas apmaiņu starp Savienību un Rietumbalkānu valstīm šajā jomā.

Lai nodrošinātu pēcpasākumus dažādām darbībām, kas ES aģentūrām jāveic attiecībā uz Rietumbalkāniem, Komisija vēlas izveidot un koordinēt ES starpaģentūru darba grupu saskaņā ar aģentūru attiecīgajām pilnvarām.

ØKomisija apvienos šīs darbības pamatiniciatīvā, kuras mērķis būs pastiprināt sadarbību drošības un migrācijas jomā Rietumbalkānos.

3.Sociālekonomiskās attīstības atbalstīšana

Investēt Rietumbalkānos nozīmē investēt Eiropā. Investīcijas palielināsies tikai tad, ja tiks nostiprināta ekonomikas pārvaldība un īstenotas strukturālās reformas, kas uzlabos konkurētspēju. Turpmāk izklāstītie pasākumi atbalsta šo mērķi un sekmē izaugsmi un darbvietu radīšanu, īpaši reģiona jauniešiem. Rietumbalkānu ieguldījumu sistēma, ko finansē no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, arvien biežāk būs galvenais investīciju sekmēšanas rīks šajā reģionā. Tādēļ tiks paplašināta tās darbība, lai vēl vairāk piesaistītu un koordinētu divpusējo līdzekļu devēju un starptautisko finanšu iestāžu investīcijas. Paredzēts lielāks finansējums tādām jomām kā transports, enerģētika, sociālais sektors, vide un privātā sektora attīstība, arī digitālā ekonomika. Lai reģiona sociālekonomisko attīstību sasaistītu ar Savienības investīciju prioritātēm, Komisija arī tiecas būtiski izvērst garantiju sniegšanu Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmā, lai mobilizētu privātās investīcijas šajā reģionā, papildinot pašreizējās iniciatīvas. Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Rietumbalkāniem vajadzētu būt pietiekami nodrošinātiem varbūtējiem nākotnē iespējamiem ārējiem aizdevumiem.

Reģionālā ekonomikas zona ir būtisks pasākums, kas sekmē ES un Rietumbalkānu valstu ekonomikas integrāciju un vairo reģiona tirgus pievilcību. Komisija turpinās atbalstīt reģiona iekšējo ekonomisko integrāciju, arī mobilizējot savas zināšanas, lai palīdzētu īstenot reģionālās ekonomikas zonas rīcības plānu, īpaši tajās jomās, uz kurām attiecas ES acquis.

Kaut arī tirdzniecības apjoms starp ES un Rietumbalkānu valstīm 2016. gadā sasniedza EUR 43 miljardus, šai ziņā pastāv ievērojams turpmākās izaugsmes potenciāls. Lai izmantotu šo potenciālu, Komisija vēl vairāk veicinās tirdzniecību starp ES un Rietumbalkānu valstīm. Tas ietvers savstarpējas atzīšanas programmu izstrādi uz Centrāleiropas brīvās tirdzniecības zonas un reģionālās ekonomikas zonas pamata (piemēram, ieviešot atzīto uzņēmēju sistēmu). Dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir priekšnoteikums, lai valsts varētu pievienotos ES, un tas var sekmēt ekonomikas izaugsmi un veicināt būtiskas investīcijas reģionā. Komisija arī turpmāk palīdzēs Bosnijai un Hercegovinai un Serbijai procesā, kas saistīts ar šo valstu pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Spēcīga privātā sektora veidošanās gan reģiona, gan ES uzņēmēju vadībā ļaus labāk izmantot reģiona jaunatnes dinamiku un veicinās savstarpēji izdevīgu ekonomikas integrāciju. Arī turpmāk tiks veicinātas saites starp diasporas darījumu aprindām Eiropas Savienībā un ES un Rietumbalkānu uzņēmējiem, šim nolūkam izmantojot, piemēram, ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu. Ir vajadzīgi pasākumi, lai uzlabotu finansējuma pieejamību un izmantotu mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes iespējas. Lai veicinātu uzņēmējdarbību un inovāciju, Komisija gatavojas ieviest sistēmu, ar ko visā reģionā atbalstīs tehnoloģiju pārnesi un jaunuzņēmumus, un atbalsta centienus, kas vērsti uz pārdomātu specializāciju un aprites ekonomiku. ES pamatprogrammas jau ir atvērtas Rietumbalkānu valstīm. Lai to līdzdalība būtu rezultatīvāka, būtu jāparūpējas par ciešāku šo valstu integrāciju pašreizējos ES zināšanu tīklos, šai ziņā ietverot arī pētniecības un inovācijas kapacitātes veidošanu. Sadarbību vēl vairāk var izvērst, izmantojot citas iniciatīvas, tostarp ES makroreģionālās stratēģijas.

Komisija turpinās darbu, lai uzlabotu publiskā iepirkuma amatpersonu profesionalitāti un neatkarību un nostiprinātu pārraudzības mehānismus, kas ļauj uzraudzīt visu iepirkuma ciklu. Lai šie pūliņi dotu rezultātus, ir vajadzīga stingra politiska apņemšanās izskaust korupciju.

Komisijas vadītā ekonomikas reformu programmu novērtēšana, kas notiek ik gadu attiecībā uz visām Rietumbalkānu valstīm, ir svarīgs instruments, kas palīdz modernizēt šo valstu ekonomiku un nodrošina ciešāku ekonomikas politikas koordināciju ar ES. Komisija pastiprinās šo novērtēšanu, vēl vairāk pieskaņos to Eiropas pusgadam, ko īsteno ES dalībvalstis, un sniegs padziļinātu tehnisko palīdzību.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs atspoguļo principus un tiesības, kas ir nepieciešami taisnīgam un labi funkcionējošam darba tirgum un sociālās drošības sistēmai. Izmantojot jauno, pastiprināto sociālo dimensiju Rietumbalkāniem, Komisija atbalstīs nodarbinātību un sociālo politiku šajā reģionā, veicinot pienācīgu sadarbību visos pārvaldes iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līmeņos. Tas ietvers pastiprinātu pievēršanos nodarbinātības un sociālās jomas reformām, labāk pārraugot attiecīgās politikas jomas, piemēram, saistībā ar ekonomisko reformu programmām. Komisija ierosina reizi gadā organizēt ES un Rietumbalkānu ministru sanāksmi par sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem, kurā notiktu viedokļu apmaiņa. Vajadzētu paredzēt lielāku finansiālo palīdzību sociālajā jomā, jo īpaši ieguldījumus izglītībā un veselības aprūpē, lai atbalstītu sociālo iekļautību.

Pastiprināti būtu jāatbalsta izglītība, jo īpaši profesionālā izglītība un apmācība un prasmju izglītība, kā arī skolotāju apmācība un pirmsskolas izglītība. Finansējums programmā “Erasmus+” tiks divkāršots, lai vēl vairāk jauniešu no Rietumbalkānu valstīm varētu studēt un iegūt pieredzi Eiropas Savienībā, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un sekmējot kopīgas vērtības. Ciešā sadarbībā ar tādām ieinteresētajām personām kā Eiropas Apmācības fonds tiks izveidota izmēģinājuma mobilitātes shēma profesionālās izglītības un apmācības izglītojamajiem un pasniedzējiem.

ØKomisija šīs darbības apkopos pamatiniciatīvā, kuras mērķis būs stiprināt sociālekonomisko attīstību Rietumbalkānos.

4.Labāka savienojamība

Uzlabot savienojamību Rietumbalkānos ir abu pušu stratēģiskajās interesēs. Ja būs vairāk savienojumu transporta un enerģētikas nozarē, tas ļaus uzlabot konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un enerģijas piegādes drošību; un vienlaikus tas ir arī svarīgs priekšnoteikums Rietumbalkānu ekonomiskajai integrācijai. Enerģētikas kopienas līguma, Transporta kopienas līguma, kā arī Eiropas Kopējās aviācijas telpas noteikumi nodrošina progresīvu tiesisko regulējumu, kas apvienojumā ar ciešu politisko sadarbību reģionā lielā mērā veicinās savienojamību reģiona robežās.

Rietumbalkānu valstis ģeogrāfiski ieskauj ES dalībvalstis, tāpēc politiska prioritāte ir savienot infrastruktūru arī starp ES un Rietumbalkāniem un paātrināt starpsavienotu Eiropas komunikāciju tīklu izveidi tādās jomās kā transports, enerģētika un digitālie pakalpojumi. Investīcijas infrastruktūras tīklos sniedz jūtamus ieguvumus, ko augstu vērtē gan ES, gan Rietumbalkānu iedzīvotāji un uzņēmumi. Komisija ne tikai palielinās finansējumu šiem tīkliem un izveidos jaunu privāto investīciju garantiju sistēmu, bet arī gādās par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta spēkā esošo noteikumu efektīvāku izmantošanu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm. Komisija pētīs iespējas, kā vienkāršot šo valstu dalību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.

Enerģētikas savienība ar Rietumbalkānu valstīm – lai nostiprinātu ES enerģētikas savienību, visi tās aspekti būtu jāpaplašina attiecībā uz Rietumbalkāniem: jāatbalsta energoapgādes drošība, tirgus integrācija un enerģētikas pārkārtošana, tostarp uz energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas risinājumiem. Šajā sakarībā katrai valstij būtu jāpabeidz visas nepieciešamās reformas un sava politika pilnībā jāpieskaņo pieciem enerģētikas savienības pīlāriem. Būtu jāatbalsta Rietumbalkānu energoregulatoru un pārvades sistēmu operatoru kapacitātes veidošana, lai tie spētu pilnvērtīgi piedalīties ES līmeņa sadarbības tīklos. Būtu jāturpina darbs, lai pabeigtu reģionālā elektroenerģijas tirgus izveidi Rietumbalkānos un to integrētu ES iekšējā elektroenerģijas tirgū.

Ceļā uz īstu transporta savienību ar Rietumbalkānu valstīm – 2017. gadā stājās spēkā Transporta kopienas līgums, kura īstenošana ir būtisks pasākums, kas ļaus reģionu pakāpeniski integrēt ES transporta tirgū. Jau ir noslēgti nolīgumi starp ES un Rietumbalkānu valstīm par prioritārajiem transporta koridoriem, kas veido daļu no Eiropas transporta tīkla. Tagad jāparūpējas par to, lai tie īstenotos realitātē, tādējādi palīdzot uzlabot visas Eiropas konkurētspēju. Līdzās investīcijām vēl viena prioritāte ir pielāgoties ES darbības standartiem. Šajā ziņā papildus citām būtiskām reformām būs jāpastiprina pasākumi, kas novērš administratīvos traucēkļus un šķēršļus uz robežām, lai veicinātu autoceļu un dzelzceļu integrāciju. Ir vajadzīga jauna dzelzceļa stratēģija, lai Rietumbalkānus iesaistītu ES pamattīklā un tirgū un lai veicinātu reģionālā dzelzceļa tirgus atvēršanu. Turklāt mērķtiecīgas pūles būs nepieciešamas, lai samazinātu nesamērīgi augsto ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, – šim nolūkam vajadzēs jaunu ceļu satiksmes drošības stratēģiju.

ØKomisija šīs darbības apkopos pamatiniciatīvā, kuras mērķis būs stiprināt Rietumbalkānu savienojamību.

5.Digitalizācijas programma Rietumbalkāniem

ES digitālā vienotā tirgus izveide palīdz attīstīties uzņēmumiem, radīt izaugsmi, vairot ražīgumu, veicināt inovāciju, pārveidot sabiedriskos pakalpojumus un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ir svarīgi, lai ES centienos apgūt tehnoloģiju pārmaiņas tiktu iesaistītas Rietumbalkānu valstis, jo tad tās varētu izmantot digitālos rīkus, kas nodrošinās labklājību un ilgtspējīgu nākotni to iedzīvotājiem.

Komisija kopā ar Rietumbalkānu partneriem nāks klajā ar Digitalizācijas programmu Rietumbalkāniem, kas ietvers ceļvedi par to, kā sekmēt viesabonēšanas maksas samazināšanu. Tiks sniegts atbalsts platjoslas tīklu izvēršanai Rietumbalkānos. Būtu jāpievēršas digitālās sabiedrības veidošanai, un šajā ziņā atbalsts tiks nodrošināts it īpaši e-pārvaldes, e-iepirkuma un e-veselības pakalpojumiem, kā arī digitālo prasmju veidošanai. Komisija atbalstīs kapacitātes veidošanu uzticamības un drošības jomā un rūpniecības digitalizāciju Rietumbalkānu valstīs, lai visas nozares gūtu labumu no digitālās inovācijas. Šos centienus papildinās pastiprināts atbalsts acquis pieņemšanai, īstenošanai un izpildei digitālā vienotā tirgus jomā.

ØKomisija šīs darbības apkopos pamatiniciatīvā, ar kuru izveidos Digitalizācijas programmu Rietumbalkāniem.

6.Izlīguma un labu kaimiņattiecību veicināšana

Lai izkoptu labas kaimiņattiecības un panāktu izlīgumu Rietumbalkānos, šā reģiona valstīm pašām jābūt ieinteresētām un jāuzņemas vadošā loma šajā procesā. Labu kaimiņattiecību nostiprināšanai vajadzētu turpināties reģionālās sadarbības iniciatīvās. Komisija ir gatava arī turpmāk atbalstīt šo sadarbību neatkarīgi no tā, vai tā notiktu savienojamības programmā, Rietumbalkānu sešinieka formātā vai iniciatīvās, kas pulcē reģiona valstu un valdību vadītājus, vai citās iniciatīvās, kas stiprina atbildību par reģionālo sadarbību.

Komisija turpinās atbalstīt izlīguma iniciatīvas, tostarp tās, kas risina pārejas tiesiskuma jautājumus un tiecas pārvarēt neseno konfliktu mantojumu. Arī turpmāk tiks atbalstīts Starptautisko kara noziegumu tribunālu mehānisma un Kosovas specializēto palātu darbs. Komisija arī pētīs, kā vislabāk sekmēt darbu, ko veic Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja un Starptautiskā komisija bezvēsts pazudušo personu meklēšanai, un veicinās reģionālo sadarbību, lai atrisinātu ar bezvēsts pazudušajām personām saistīto jautājumu un noskaidrotu, ko vēl var darīt, lai samazinātu kājnieku mīnu izraisīto postu.

Atbalsts izglītībai un Balkānu jauniešu potenciāla īstenošanai ir ārkārtīgi svarīgs reģiona turpmākajai attīstībai un priekšnoteikums mierīgai līdzāspastāvēšanai un izlīgumam. Papildus izglītībai tiks pastiprināta sadarbība kultūras, jaunatnes un sporta jomā. Tiks paplašināta Jauniešu reģionālās sadarbības biroja darbības joma un tvērums. Komisija ne tikai palielinās finansējumu programmā “Erasmus+”, bet arī turpinās sekmēt kultūras saites ar šo reģionu. Šis darbs ietvers Rietumbalkānu kultūras mantojuma aizsardzību un tā kultūras un radošo nozaru popularizēšanu.

ØKomisija šīs darbības apkopos pamatiniciatīvā, kuras mērķis būs veicināt izlīgumu un labas kaimiņattiecības Rietumbalkānos.

III.ES SAGATAVOŠANA JAUNU DALĪBVALSTU UZŅEMŠANAI

1.    Institucionāli jautājumi

ES jānodrošina, lai institucionālā ziņā tā būtu gatava uzņemt jaunās dalībvalstis, tiklīdz tās būs izpildījušas paredzētos nosacījumus. Savienībai jābūt spēcīgākai un viengabalainākai, pirms tā sāk plesties plašumā.

Kvalificēta balsu vairākuma izmantošana Padomē ir svarīgs līdzeklis, kas ļauj pieņemt vajadzīgos lēmumus 27 valstu veidotā Eiropas Savienībā. Lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu, Padomē kvalificētā balsu vairākuma principu vajadzēs saglabāt vismaz tajās politikas jomās, kurās tas darbojas patlaban. Komisija 2018. gada trešajā ceturksnī pieņems paziņojumu par iespēju vēl vairāk paplašināt kvalificēta balsu vairākuma izmantošanu.

Būt Eiropas Savienības dalībvalstij nozīmē atzīt un veicināt ES vērtības. Domājot par Eiropas Savienības nākotni, top skaidrs, ka jāizveido iedarbīgāks mehānisms, kas nodrošinātu pasākumu rezultativitāti gadījumā, kad jebkura ES dalībvalsts sistēmiski apdraud vai sistēmiski pārkāpj šīs vērtības. Komisija 2018. gada oktobrī nāks klajā ar iniciatīvu, kas stiprinās tiesiskuma nodrošināšanu Eiropas Savienībā. Pievienošanās līgumi varētu būt šāda saskaņā ar Līgumiem izveidojama mehānisma juridiskais pamats.

Rietumbalkānu valstu pievienošanās ietekmēs pašreizējo institucionālo kārtību Eiropas Savienībā. Vēl pirms sarunu slēgšanas būs vajadzīgi priekšlikumi par to, kā risināt šos institucionālos jautājumus. Gatavojot institucionālo kārtību nākamajai paplašināšanās kārtai, būtu jāņem vērā arī nākotnē iespējamā pārējo Rietumbalkānu valstu dalība. Īpaši jāatceras, ka kvalificēta balsu vairākuma izmantošana Padomē ir svarīgs līdzeklis, kas ļauj pieņemt vajadzīgos lēmumus 27 valstu veidotā Eiropas Savienībā.

Jāievieš arī īpašs režīms un neatsaucamas saistības, kas nodrošinās, ka jaunās dalībvalstis nevar bloķēt pārējo Rietumbalkānu kandidātvalstu pievienošanos. Būs vajadzīgs īpašs režīms nākamo dalībvalstu valsts valodām.

Komisija vēl krietni pirms vispārējo pievienošanās sarunu slēgšanas sagatavos novērtējumus par to, kā jaunas dalībvalsts pievienošanās ietekmēs svarīgākās politikas jomas, piemēram, lauksaimniecību, kohēzijas politiku un budžetu. Tas dalībvalstīm ļaus vienoties par ES kopējo nostāju attiecīgajās sarunu sadaļās, pilnībā izprotot iespējamo ietekmi, kā arī noteikt ietekmes mazināšanas pasākumus.

2.    Finanšu līdzekļu sarūpēšana sekmīgai pievienošanās norisei

Rietumbalkānu valstis saņem atbalstu no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pievienošanās priekšdarbiem, un šis instruments veicina reģionālo un pārrobežu sadarbību. ES no 2007. līdz 2017. gadam šajā reģionā ir investējusi vairāk nekā EUR 8,9 miljardus no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta. 2018. gadā paredzēts investēt EUR 1,07 miljardus. Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta finansējums pat vēl vairāk tiks pielāgots valstu vajadzībām. Šīs stratēģijas īstenošanai būs vajadzīgs lielāks finansējums. Tādēļ Komisija paredz līdz 2020. gadam pakāpeniski palielināt atbalstu no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta Rietumbalkānu valstīm, ciktāl būs iespējama pašreizējā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta finansējuma pārdale.

Ņemot vērā iepriekšējās paplašināšanās kārtās gūto pieredzi, vajadzētu paredzēt pakāpenisku un vienmērīgu pāreju no pirmspievienošanās statusa uz dalībvalsts statusu, lai varētu izveidoties vajadzīgā apguves kapacitāte. Tas nozīmētu, ka pirms pievienošanās daudzgadu finanšu shēmā tiek pakāpeniski palielināts Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta finansējums, un pastāvētu arī pārejas posms attiecībā uz izdevumiem pēc pievienošanās. Praksē tas nozīmētu to, ka jaunā dalībvalsts uzreiz pēc pievienošanās vēl nevar gaidīt pilnu ES izdevumu piešķīrumu, taču vēl pirms pievienošanās tai tiks nodrošināta daudz labāka piekļuve pirmspievienošanās finansējumam.

Tiks ieviesti stingrāki nosacījumi mūsu divpusējās palīdzības saņemšanai. Finansējuma palielināšanai pašreizējā un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā vajadzētu būt atkarīgai no tā, kā valstij veicies būtiskāko reformu īstenošanā un labu kaimiņattiecību veidošanā.

Ņemot vērā to, ka reģionā iekšzemes kopprodukts un iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši zems, ir paredzams, ka Rietumbalkānu pievienošanās ietekme uz ES budžetu būs visai ierobežota. Tomēr Eiropas Savienības paplašināšanās ir saistīta ar izmaksām un radīs jaunus izdevumus visām dalībvalstīm. Daudzgadu finanšu shēma atspoguļo Eiropas Savienības politiskās prioritātes. Nepieciešamība sagatavoties jaunai pievienošanās kārtai būs jāņem vērā nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kurā tiks iekļauti īpaši noteikumi par paplašināšanos. Ja kāda kandidātvalsts būs gatava pievienoties nākamās daudzgadu finanšu shēmas laikā, būs jāievieš vajadzīgās korekcijas.

3.    Komunikācija

Lai pievienošanās process būtu sekmīgs, gan reģionā, gan ES ir vajadzīga skaidrāka komunikācija par iespējām un problēmām, kas ar to ir saistītas. Rietumbalkānos piemērota informācijas sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem un nacionālās vienprātības veidošana par stratēģisko mērķi pirmām kārtām ir šo valstu valdību pienākums.

Eiropas Savienībā dalībvalstīm ir pienākums informēt savus iedzīvotājus un sniegt viņiem faktus par iespējām un problēmām, kas saistītas ar šo procesu. Komisija atbalstīs šos centienus, pastiprinot stratēģisko komunikāciju valstīs un Savienībā un nodrošinot paplašināšanās procesa pamanāmību.

IV.SECINĀJUMI

ES jau sen ir atbalstījusi Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu. Šā reģiona kā ES neatņemamas daļas nākotne ir pašas Savienības politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs. ES paplašināšanās politika ietilpst plašākā stratēģijā, kas paredz līdz 2025. gadam nostiprināt Savienību. Izrādot stingru politisko gribu, īstenojot reālas un ilgtspējīgas reformas un līdz galam atrisinot strīdus ar kaimiņvalstīm, Serbija un Melnkalne līdz tam laikam potenciāli varētu būt gatavas dalībai. Pievienošanās process ir un būs balstīts uz nopelniem un pilnībā atkarīgs no objektīvajiem panākumiem, kādus būs guvusi katra valsts.

Rietumbalkānu valstīm jāīsteno visaptverošas reformas svarīgās jomās, lai izpildītu labi zināmos dalības kritērijus, un tas būs arī šo valstu pašu interesēs. Būtiski jānostiprina tiesiskums, pamattiesības un pārvaldība. Tiesu sistēmas reformām, cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību un valsts pārvaldes reformai jāsniedz reāli rezultāti, un būtiski jāuzlabo demokrātisko institūciju darbība. Apņēmīgi jāīsteno ekonomiskās reformas un jārisina strukturālās nepilnības, zemas konkurētspējas un augsta bezdarba problēmas.

Visām valstīm gan vārdos, gan darbos nepārprotami jāapņemas pārvarēt pagātnes mantojumu, vēl krietni pirms pievienošanās ES panākot izlīgumu un atrisinot nepabeigtos jautājumus, īpaši strīdus par robežām. Ir vajadzīgs visaptverošs, juridiski saistošs nolīgums par Serbijas un Kosovas attiecību normalizāciju, lai abas valstis varētu virzīties uz priekšu savā ceļā uz ES.

ES ievērojami palielinās atbalstu pārveides procesam Rietumbalkānu valstīs. Komisija ir sagatavojusi rīcības plānu Rietumbalkānu pārveides procesa atbalstam, un tas pievienots pielikumā šai stratēģijai. Tas ietver sešas pamatiniciatīvas, kas pievēršas konkrētām ES un Rietumbalkānu valstu interešu jomām un ietver vairākus jaunus pasākumus savstarpēji interesējošās jomās.

Komisijas dienesti 2018. gada martā sasauks pirmo koordinācijas sanāksmi ar dalībvalstīm, kas notiks ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, un pārrunās rīcības plānu un tā īstenošanai vajadzīgos operatīvās sadarbības mehānismus.

ES jābūt sagatavotai jaunu dalībvalstu uzņemšanai, arī no institucionālā un finansiālā viedokļa, tiklīdz kandidātvalstis būs izpildījušas vajadzīgos nosacījumus. Komisija sagatavos ietekmes novērtējumu galvenajās politikas jomās krietni pirms pievienošanās. Lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu šīs stratēģijas atbalstam un netraucētu pāreju uz dalībvalsts statusu, Komisija ierosina pakāpeniski palielināt finansējumu no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nodrošināt pietiekami daudz līdzekļu, lai atbalstītu turpmāko dalībvalstu pievienošanos. Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas efektivitāti, Padomē vajadzētu saglabāt kvalificēta balsu vairākuma principu vismaz tajās politikas jomās, kur tas jau nostiprināts, un apsvērt tā ieviešanu jaunās jomās. Būtu jāizveido efektīvāka sistēma tiesiskuma sistēmiska apdraudējuma novēršanai vai tiesiskuma pārkāpumu risināšanai jebkurā ES dalībvalstī. Tiks pastiprināti komunikācijas pasākumi.

Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīva ir skaidra un nepārprotama, un ES dalības kritēriji un nosacījumi ir labi zināmi. Izmantojot šo stratēģiju, ES varēs šim mērķim nodrošināt vēl nepieredzētu atbalstu. Attiecīgajām valstīm vēl jāveic liels darbs, lai tās izpildītu šos kritērijus. Valdībām jāgādā par iekļaujošāku reformu procesu, kurā iesaistītos visas ieinteresētās personas un sabiedrība kopumā. Būtiskākais ir tas, ka reģiona līderi nedrīkst radīt ne mazākās šaubas par savu stratēģisko ievirzi un apņēmību. Tieši viņiem beigās jāuzņemas atbildība par šīs vēsturiskās iespējas pārtapšanu realitātē.

(1) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/roadmap-factsheet-tallinn_en.pdf

(2) * Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(3) Komisija 2018. gada aprīlī pieņems kārtējo paziņojumu par ES paplašināšanās politiku kopā ar visaptverošajiem ziņojumiem par valstīm.

(4) Pēdējais ar šo procesu saistītais samits notika 2017. gada jūlijā Triestē.

(5) Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropols), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (EBCGA), Eiropas Savienības Tiesu sadarbības vienība (Eurojust), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL).

(6) Būtisks ir iepriekš minēto aģentūru, kā arī Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbs.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā,6.2.2018

COM(2018) 65 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā

PIELIKUMS