EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011DC0206

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Akts par vienoto tirgu Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”

/* COM/2011/0206 galīgā redakcija */

52011DC0206




KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Akts par vienoto tirgu Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”

SATURS

1. Ievads 2

2. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos 5

2.1. MVU piekļuve finansējumam 5

2.2. Iedzīvotāju mobilitāte 6

2.3. Intelektuālā īpašuma tiesības 8

2.4. Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki 9

2.5. Pakalpojumi 10

2.6. Tīkli 11

2.7. Digitālais vienotais tirgus 12

2.8. Sociālā uzņēmējdarbība 14

2.9. Nodokļi 16

2.10. Sociālā kohēzija 17

2.11. Uzņēmumu regulatīvā vide 18

2.12. Publiskie iepirkumi 19

3. Izdošanās priekšnosacījumi, pastiprināta pārvaldība un vienotais tirgus 20

4. Turpmākais posms un secinājumi 22

1. Ievads

Eiropas kopējais tirgus, kas jau vairāk nekā 50 gadus , kopš pašiem tās pirmsākumiem, ir bijis Eiropas ieceres pamatā un tagad ir tās iekšējais tirgus , stipra vienotības saites starp Eiropas sievietēm un vīriešiem, vienlaikus paverot jaunas izaugsmes iespējas vairāk nekā 21 miljonam Eiropas uzņēmumu. Šo brīvās preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprites telpu, respektīvi, iekšējo tirgu, kopš 1993. gada ir bagātinājusi ekonomiskās integrācijas konsolidācija, vienotās valūtas ieviešana, kā arī solidaritātes un kohēzijas politikas pilnveidošanās. Pašlaik lielākā mērā nekā jebkad iepriekš iekšējais tirgus ne vien ir kļuvis par iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu (iedzīvotāji no šā tirgus var gūt labumu savās nodarbēs, profesionālajā darbībā, privātajā un patēriņa telpā), bet tas ir arī reāls Eiropas ekonomiskās izaugsmes un uzņēmumu attīstības dzinējspēks .

Tomēr iekšējam tirgum ir zināmi trūkumi , kurus izcēlis Mario Monti savā ziņojumā „Jauna vienotā tirgus stratēģija”, kā arī Eiropas Parlaments Louis Grech sagatavotajā ziņojumā „Par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem”[1].

Rīcības plāns, kā stimulēt izaugsmi un pastiprināt uzticēšanos

Rast paņēmienus minēto trūkumu novēršanai vienlaikus nozīmē dot vienotajam tirgum iespēju pilnībā izvērst savu potenciālu , kas, savukārt, ļautu iedzīvotājiem no jauna pielāgot kopējās dzīves telpu un vairotu publisko un privāto tirgus dalībnieku iniciatīvu veiksmes izredzes. Tālab ir jāizstrādā proaktīva un transversāla stratēģija . Proti, ir jādara gals tirgus sadrumstalotībai, jālikvidē šķēršļi un ierobežojumi, kas apgrūtina pakalpojumu brīvu apriti, inovāciju un radoša gara izpausmi. Ir jāpastiprina iedzīvotāju uzticēšanās pašiem savam iekšējam tirgum un jāsniedz patērētājiem visas priekšrocības, ko iekšējais tirgus ietver. Vienotajam tirgum ir jābūt sekmīgāk integrētam, tā, lai tas varētu pilnībā pildīt savas funkcijas, respektīvi, kalpot par platformu , uz kuras veidojas visu Eiropas iedzīvotāju (gan sieviešu, gan vīriešu), uzņēmumu, teritoriju (tostarp attālāko un mazāk attīstīto teritoriju[2]) kolektīvā konkurētspēja. Ir jārīkojas ; kavēties vairs nav laika. Lai gan Eiropas Savienība, reaģējot uz krīzi, rīkojās operatīvi, kā arī sekmīgi aizsāka reformas — jo īpaši finanšu tirgu un ekonomikas pārvaldības jomā —, krīze var ilgtermiņā iedragāt ekonomiskās izaugsmes potenciālu, saasināt bezdarbu, tādējādi ietekmējot Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļus un viņu nākotni[3]. Eiropas Savienība , cenzdamās rast risinājumus šīm problēmām, pieņēma stratēģiju „Eiropa 2020” , izvirzot vērienīgus mērķus jaunā gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes [4] perspektīvā. Tomēr šos mērķus izdosies sasniegt vienīgi tad, ja Savienība un dalībvalstis steidzamā kārtā uzsāks strukturālās reformas . Prioritāra nozīme ir jāpiešķir pasākumiem, kas var sekmēt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Komisija savā ikgadējā pārskatā par izaugsmi[5] ir akcentējusi, cik ļoti nepieciešams ir rast visaptverošu atbildi uz krīzi, un šajā atbildē vienotā tirgus uzdevums ir sniegt izšķirošu ieguldījumu, mobilizējot visu savu potenciālu izaugsmes veicināšanai. Šo vienotā tirgus funkciju akcentēja Eiropadome savos 2011. gada 24.–25. marta secinājumos: „Vienotajam tirgum ir izšķiroša nozīme izaugsmes un nodarbinātības, un konkurētspējas sekmēšanā. Lielākā mērā būtu jāuzsver pasākumi, kas veido izaugsmi un nodarbinātību un kurus īstenojot rodas taustāms labums iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”[6] Vienotais tirgus nodrošina šo reformu īstenošanai nepieciešamo satvaru un instrumentus.

Bagātinošas un rosinošas publiskās debates

Komisija, cenšoties rast risinājumus minētajām problēmām, uzticēja publiskai apspriešanai piecdesmit priekšlikumus , kas tika izklāstīti Komisijas Paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” [7].

Publiskās debates norisinājās Eiropas, valstu un vietējā līmenī. Publiskajās debatēs par Aktu par vienoto tirgu tika saņemts vairāk nekā 800 atsauksmju; tās atspoguļoja visdažādākos viedokļus, ko bija paudušas dalībvalstis, nevalstiskās organizācijas, gan valsts, gan Eiropas mēroga darba devēju un darbinieku organizācijas, vietējās un reģionālās pašvaldības, rūpniecības un profesionālās federācijas, arodbiedrības, uzņēmumi, patērētāju apvienības, ideju laboratorijas, universitātes un iedzīvotāji[8]. Šīs apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka pilsoniskā sabiedrība no vienotā tirgus sagaida daudz : gan tādā ziņā, ka ir jāpilnveido vienotā tirgus sniegtās iespējas, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību , gan arī saistībā ar iekšējā tirgus sociālo dimensiju un sabiedrisko pakalpojumu aizsardzību. Prioritātes, ko izvirza tirgus dalībnieki, apliecina vispārēju atbalstu izvirzītajam mērķim — sociālai tirgus ekonomikai ar augstu konkurētspēju .

Padome 2010. gada 10. decembra secinājumos[9] piekrita vispārējai Aktā par vienoto tirgu paustai nostādnei, kurai atbilstoši ir paredzēts, ka vienotā tirgus pamatā ir jābūt stabilai ekonomiskajai un sociālajai bāzei, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu ekonomiku. Padome apņēmās turpināt caurlūkot Aktu par vienoto tirgu, lai vistuvākajā laikā, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, definētu prioritāros pasākumus, kuriem būtu jākonkretizējas līdz 2012. gada beigām. Eiropas Parlaments 2011. gada 6. aprīļa rezolūcijās, pamatojoties uz parlamentāriešu Sandras Kalnietes, Cristian Silviu Busoi un Antonio Fernando Correia de Campos [10] sagatavotajiem ziņojumiem, nāca klajā ar savām prioritātēm tāda vienotā tirgus izveidei, kas partnerības aspektā un pārvaldības jomā kalpotu Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un izaugsmei.

Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot iedzīvotāju uzticēšanos

Pamatojoties uz publiskajās debatēs apkopotajiem viedokļiem, Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumiem un secinājumiem, kā arī Reģionu komitejas[11] un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas[12] atzinumiem, Komisija ir formulējusi divpadsmit mehānismus . Nolūkā sekmēt izaugsmi un pastiprināt iedzīvotāju uzticēšanos Komisija ierosina, ka par katru no šiem mehānismiem līdz 2012. gada beigām ES mērogā tiek pieņemta pamatdarbība.

Komisija 2011. gadā nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kuri nepieciešami šo pamatdarbību īstenošanai, lai Parlaments un Padome varētu atbildēt uz Eiropadomes aicinājumu — līdz 2012. gada beigām pieņemt pirmo prioritāro pasākumu kopumu vienotā tirgus iedzīvināšanai [13].

Tomēr šīs izvirzītās prioritātes nebūt nenozīmē, ka Komisija vairs neturpinās darbu citās darba jomās, kas identificētas Komisijas paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” un kuras īstenojot izdosies panākt, ka iekšējais tirgus kļūst par izaugsmes un darbvietu veidošanas platformu. Izaugsmes un nodarbinātības labā ir steidzami jārīkojas, un ierosinātais pasākumu plāns ir tikai pirmais solis šajā ceļā .

Iesāktajam darbam ir jāturpinās, un jau tagad ir jāsagatavojas nākamajam darba cēlienam. Komisija nāks klajā arī ar citiem pasākumiem, kas atbildīs tām pašām izvirzītajām prasībām un sniegs būtisku ieguldījumu šā projekta — vienotā tirgus iedzīvināšanas — īstenošanā. 2012. gada beigās Komisija sagatavos pārskatu par to, kā norit šā pasākumu plāna īstenošana, un iesniegs programmu turpmākajam darbam. Kopīgiem spēkiem tiks rasta konsekventa politiska atbilde uz iekšējā tirgus darbībā konstatētajiem trūkumiem, ierosinot ilgtspējīgu, gudru un integrējošu izaugsmes modeli stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros.

Ilgtspējīga izaugsme

Īstenojot šīs reformas, ir jāveido tāda ilgtspējīga attīstība, kuras pamatā ir sociāla tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju [14]. Šīm reformām jāsekmē sociālais progress un nodarbinātība , kā arī vides uzlabojumi un cīņa pret klimata pārmaiņām . Tām jāpilnveido iekšējā tirgus ārējā dimensija. Šīm reformām jādod taustāms labums iedzīvotājiem , kuru interesēs tās patiesībā ir iecerētas. No tā ir atkarīgs iedzīvotāju atbalsts Eiropas integrācijas redzējumam, kā arī iedzīvotāju uzticēšanās.

Gudra izaugsme

Šīs reformas pilnveidos un reformēs vienoto tirgu, to pielāgojot 21. gadsimta izaicinājumiem, it sevišķi digitālajai ekonomikai , nodrošinot mūsu rūpniecībai līdzekļus, no kā ir atkarīga tās konkurētspēja starptautiskajos tirgus, un dodot Eiropai tādu infrastruktūru, bez kuras tā nevarētu nodrošināt personu un preču brīvu apriti. Šīm reformām ir jāsekmē arī inovācija un radošums, kas ir viens no priekšnosacījumiem stabilas industriālās bāzes izveidei Eiropā un konkurētspējīgas pakalpojumu sabiedrības veidošanai.

Integrējoša izaugsme

Mazi un ļoti mazi uzņēmumi ir patiesais valstu un Eiropas ekonomikas stūrakmens ; šīs reformas atvieglinās šādu (mazu un ļoti mazu) uzņēmumu veidošanos un paplašināšanos. Šo reformu īstenošanā neatņemama sastāvdaļa būs centieni, kurus turpinās ieguldīt, lai regulējums būtu „viedāks” un lai mazinātos administratīvais slogs. Šo reformu īstenošana paredz konkrētu Eiropas iedzīvotāju grūtību risināšanu un uzmanības pievēršanu tam, lai integrācija nenorisinātos uz sociālo tiesību rēķina, bet tieši pretēji — sniegtu ieguldījumu solidārākas sabiedrības veidošanā.

Tāpēc Komisija, sagatavojot ietekmes novērtējumus, ko pievieno visiem tiesību aktu priekšlikumiem iekšējā tirgus jomā, turpinās padziļināt šo novērtējumu sociālo aspektu. Komisija gādās par to, lai šajos tiesību aktu priekšlikumos būtu iekļauta atsauce uz sociālo politiku un sociālajām tiesībām, kad vien, ņemot vērā ietekmes novērtējumu, tas būtu pamatoti. Komisija pienācīgā mērā ņems vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 9. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Saskaņā ar šīm pamattiesībām darba ņēmējiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses[15].

Integrējoša izaugsme — tas nozīmē arī īpašu vērību piešķirt personu ar invaliditāti vajadzībām, lai arī šīs personas varētu baudīt vienotā tirgus sniegtās priekšrocības: piemēram, lai vienkāršāk noritētu ceļojumi pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai arī lai vājredzīgajiem tiktu nodrošināta plašāka pieeja lasīšanai.

Integrēta stratēģija

Komisija jau ir iesaistījusies vairākos vērienīgos pasākumos, īstenojot Eiropas Savienības stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētās septiņas pamatiniciatīvas. Iniciatīvas, kas pieņemtas visās tajās jomām, no kurām ir atkarīga ekonomikas atveseļošanās (tādas kā 2011. gada energoefektivitātes plāns[16] vai, piemēram, pārskats par Eiropas „mazās uzņēmējdarbības aktu”[17] ), pakāpeniski sagatavo augsni jaunai izaugsmei. Šajā sakarībā svarīga nozīme ir finanšu tirgiem, un turpinās arī to reformu īstenošana, kas sāktas finanšu pakalpojumu regulējuma jomā ilgtspējīgai izaugsmei[18].

2. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos

2.1. MVU piekļuve finansējumam

Pamatdarbība: Tāda likumdošana, kas izstrādāta ar nolūku atvieglināt vienā dalībvalstī veidotu riska kapitāla fondu ieguldījumus jebkurā citā dalībvalstī — bez jebkādiem šķēršļiem vai papildu prasībām. Mērķis — lai MVU, kas vēlas izmantot riska kapitālu, var vērsties pie fondiem, kuriem ir attiecīgajā sektorā nepieciešamās specifiskās zināšanas un kuri var piedāvāt kapitālu par piesaistošām cenām[19]. |

21 miljons Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir neatsverama priekšrocība ilgtspējīgai izaugsmei un jaunām darbvietām. Apgrūtināta piekļuve finansējumam ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras MVU un kas tiem liedz laist tirgū jaunus produktus, pilnveidot infrastruktūru un pieņemt darbā vairāk darbinieku[20]. Šīs grūtības ir raksturīgas gan tādiem MVU, kas ir nostabilizējušies, gan MVU, kas rada inovācijas, gan arī MVU, kas strauji attīstās.

Eiropā lielākajai daļai MVU, kas ir nostabilizējušies, ir piekļuve banku finansējumam, ievērojot nosacījumus, kuri finanšu krīzes dēļ ir kļuvuši ierobežojošāki. Tāpēc Komisija, pārskatīdama mazās uzņēmējdarbības aktu , kas tika pieņemts februārī, apņēmās izvērtēt, kāda ir visu finanšu pakalpojumu jomā izstrādāto tiesību aktu priekšlikumu ietekme uz MVU (tādu kā bankām noteiktās prasības attiecībā uz kapitālu), un atbilstīgi tos kalibrēt.

Atvieglināt to MVU piekļuvi finansējumam, kas strauji attīstās, ir pamata prasība, jo tieši šiem uzņēmumiem un jo īpaši MVU, kas rada inovācijas, ir izšķiroša nozīme inovatīvas un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanā. Šie uzņēmumi, cenšoties iegūt līdzekļus, kuri tiem tik ļoti nepieciešami, lai to radītās inovācijas varētu laist tirgū, nereti meklē iespējas piekļūt kapitāla tirgiem, lai saņemtu citu finansējumu, kas nav bankas kredīts. Riska kapitāla tirgi var sniegt kapitālu, bet tie Eiropā vēl nav pietiekami attīstīti. Valstu dažādā regulējuma, kā arī nodokļu radīto šķēršļu dēļ riska kapitāla fondi saskaras ar būtiskiem sarežģījumiem, cenšoties rast kapitālu ārvalstīs un cenšoties sekmīgi darboties pāri robežām. Šo konkrēto pamatdarbību īstenos ciešā sadarbībā ar MVU finansēšanas forumu.

Par MVU finansējumu tiks sagatavots rīcības plāns, kas attieksies ne vien uz piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem, bet arī vistiešākajā veidā uz MVU rīcībā esošajiem finansējuma mehānismiem un tādas vides veidošanu, kas labvēlīgi ietekmē MVU izaugsmi un attīstību.

Ir jāgroza arī direktīva par pārredzamību, Prospektu direktīvas piemērošanas regula un direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu , lai kotētiem MVU piemērojamie pienākumi būtu samērīgāki, vienlaikus nodrošinot vienādu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Turklāt, pārskatot finanšu tirgu direktīvu ( MiFID ) , ir jāievieš īpaši un samērīgi nosacījumi MVU paredzētām sarunu platformām, lai veidotu šo tirgu kvalitātes zīmolu un atvieglinātu tīkla veidošanu starp tiem.

2.2. Iedzīvotāju mobilitāte

Pamatdarbība: Atjaunināti tiesību akti par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu[21]. Šīs pamatdarbības mērķis ir vienkāršot savstarpējās atzīšanas procedūras, ar kurām jāsaskaras mobiliem darbiniekiem, modernizēt normatīvo satvaru, atkārtoti pārskatīt reglamentēto profesiju sarakstu un pastiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un sadarbību. Līdz ar Eiropas „profesionālās kartes” ieviešanu tiktu jo īpaši sekmēta speciālistu mobilitāte; šāda karte kļūtu par dalībvalstu attiecīgo iestāžu savstarpējās uzticēšanās garantu un — galu galā — nestu labumu patērētājiem un darba devējiem. |

Darbinieku mobilitāte un kvalifikācija ir priekšnosacījums ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Eiropā. Kvalificēta darbaspēka labāka mobilitāte veicinās Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, kas neļauj Eiropas iedzīvotajiem strādāt tur Eiropas Savienībā, kur tie vēlas, un šā iemesla pēc daudzi amati, kuros nepieciešama augsta kvalifikācija, joprojām ir vakanti. Ekonomika varētu gūt lielāku labumu no darbinieku pagaidu mobilitātes, ja šādai mobilitātei būtu piešķirta lielāka vērtība un ja to atvieglinātu skaidrāks regulējums. Līdztekus minētajam jomā, kas nav saistīta ar reglamentētajām profesijām, būtu svarīgi turpināt centienus, kas tiek ieguldīti, lai nodrošinātu nacionālo sertifikācijas sistēmu atbilstību, izmantojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu, un lai darbinieka mobilitātes gadījumā kvalifikācija būtu iespējami salīdzināma.

Pašreizējo situāciju darba tirgū, kuru ir iedragājusi ekonomikas krīze un sabiedrības novecošanās, raksturo darbaspēka trūkums un grūtības, ar kurām saskaras darba devēji, cenšoties atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm. Šajos apstākļos iedzīvotājiem ir jābūt iespējai raiti pāriet darbā uz citu dalībvalsti. Lai tas būtu iespējams, to kvalifikācijai un profesionālajai pieredzei ir jābūt atzītai visās dalībvalstīs.

Lai vienkāršotu mobilitāti, iedzīvotājiem ir jābūt iespējai veidot un saglabāt savas papildpensijas tiesības (tām ir jābūt pārvedamām) pat tad, ja vēlāk notiek darbvietas maiņas uz citu dalībvalsti. Lai līdz 2012. gadam rastu atbildes uz jautājumiem, kas iedzīvotājiem ir tik ļoti sasāpējuši, izšķiroši svarīga būs Parlamenta un Padomes pilnīga iesaistīšanās.

Tālab Komisija, pamatojoties uz 2010. gada zaļo grāmatu[22], publicēs balto grāmatu par pensijām, kurā cita starpā tiks aplūkoti tādi jautājumi kā tiesību uz pensiju aizsardzība un kurā tiks pausts aicinājums dalībvalstīm darīt pieejamus pensiju izsekošanas pakalpojumus, kas palīdzētu iedzīvotājiem sekot līdzi savu pensijas tiesību attīstībai. Pēc tam, 2012. gadā, tiks ierosināti likumdošanas pasākumi tiesību uz pensiju aizsardzības uzlabošanai. Līdztekus minētajam Komisija arī pārskatīs direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, lai gan darbinieki, gan to darba devēji gūtu lielāku labumu no vienotā tirgus.

Komisija ir arī ierosinājusi virkni pasākumu mobilitātes veicināšanai savā pamatiniciatīvā „Jaunu prasmju un darba vietu programma”, kurā ir paredzēta „Eiropas kvalifikāciju apliecības” izveide, kas ļaus ikvienam precīzi piereģistrēt savas prasmes un kvalifikāciju, kas dzīves laikā iegūta[23].

Ir jāatvieglina arī jauniešu mobilitāte, jo īpaši to jauniešu, kas pabeiguši skolas izglītību, bet kuriem nav kvalifikācijas. Šajā nolūkā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikuma projektam, lai sekmētu un apstiprinātu apmācību, kas iegūta ārpus tradicionālā izglītības satvara [24].

2.3. Intelektuālā īpašuma tiesības

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību vairākumam dalībvalstu un vienotu strīdu risināšanas sistēmu; ir izvirzīts mērķis — pirmos patentus, kas saņem šādu vienotu aizsardzību, izdot 2013. gadā[25]. |

Intelektuālais īpašums ir tiesības uz īpašumu, kas atzītas Pamattiesību hartā[26]. Šis īpašums ir tikpat svarīgs, cik svarīgas ir izejvielas vai rūpnieciskā bāze: 45 līdz 75 % lielāko uzņēmumu resursu ir saistīti ar to intelektuālā īpašuma tiesībām[27]. Rūpniecības nozarēm, kurās intelektuālo īpašumu izmanto intensīvi, ir stratēģiska nozīme mūsu ekonomikas ilgtspējīgā izaugsmē. Tās ir ne tikai inovāciju avots, bet tās veido arī nozīmīgu ekonomisko vērtību un piedāvā stabilas un augsti kvalificētas darbvietas. Šajās nozarēs atalgojums ir vidēji par 60 % augstāks nekā citos sektoros.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība veicina ieguldījumus inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādē, nodrošinot šiem ieguldījumiem pienācīgu peļņu. Tiks izveidots tāds regulatīvais satvars, kas efektīvi, ievērojot pamattiesības, aizsargās šīs intelektuālā īpašuma tiesības. Šim satvaram, kam jānodrošina gan informācijas, gan produktu un pakalpojumu izplatīšana, kā arī konkurences tiesību ievērošana, ir jābūt par vienu no ES svarīgākajam prioritātēm.

Pašreizējā situācija, ko raksturo gan patentu, gan strīdu izšķiršanas valsts sistēmu dažādība, ir dārga, neefektīva un rada tiesisku nenoteiktību; tāpēc vienotas patentaizsardzības un vienotas strīdu izšķiršanas sistēmas izveide šajā jomā ir absolūti prioritāra. Vienotā aizsardzība samazinātu izmaksas par 80 %.

Līdzīgā veidā, izveidojot intelektuālā īpašuma tiesību izvērtēšanas instrumentu, tiktu atvieglināta reāla Eiropas patentu un licenču tirgus veidošanās. Turklāt ir vēlams, lai nemateriālie aktīvi, kuri kā intelektuālā īpašuma tiesības pieder kādam uzņēmumam, tiktu pilnībā atzīti par aizņēmuma garantiju.

Turklāt pašlaik darbojošās autortiesību licenču piešķiršanas sistēmas likumīgiem piedāvājumiem tiešsaistē ir jāvienkāršo, un tām ir jābūt pārredzamām[28]. Interneta laikmetā kolektīvai pārvaldībai ir jāattīstās un jākļūst par Eiropas modeļiem, kas atvieglina tādu licenču piešķiršanu, kas attiecas uz vairākām teritorijām un vairākiem tiešsaistes pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot augstu tiesību turētāju aizsardzības līmeni. Šī jaunā elastība, kas raksturos atjaunināto regulatīvo satvaru, darīs iespējamus jaunus saimnieciskos modeļus, kas sekmēs radošā satura plašāku un mērķtiecīgāku izplatīšanu mobilākiem patērētājiem. Ir jāatvieglina arī Eiropas kultūras iestāžu fondu, tostarp nezināmu autoru darbu , digitālo versiju veidošana.

Likumiskā piedāvājuma sekmēšanai jāiet kopsolī ar tādu Eiropas likumdošanu, kas jāpieņem, lai pastiprinātu cīņu pret pirātismu un viltošanu , jo īpaši pastiprinot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra darbību un uzlabojot iestāžu sadarbību[29]. Ir jāpārskata tiesību akti, lai pastiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ko nodrošina muitas iestādes. Atbilstīgi aplēsēm pirātisma un viltošanas radītās izmaksas Eiropas uzņēmumiem ir 250 miljardi euro gadā[30].

Ir jāmodernizē arī Eiropas preču zīmju sistēma , lai uzlabotu preču zīmju aizsardzību un lai nodrošinātu lielāku koherenci starp Eiropas sistēmu un nacionālajām sistēmām, kā rezultātā izdotos vienkāršot procedūras, samazināt izmaksas, bet pati sistēma varētu gūt pilnīgu labumu no jaunajām tehnoloģijām, kuras atvieglina pētījumus.

Šos jautājumus aplūkos paziņojumā par intelektuālā īpašuma stratēģiju, kuru Komisija pieņems 2011. gadā.

2.4. Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki

Pamatdarbība: Tiesību akti par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem. Mērķis — nodrošināt, lai tiktu ieviesti tādi ārpustiesas pārsūdzības līdzekļi, kas varētu garantēt vienkāršu, ātru un nedārgu risinājumu patērētājiem un kas ļautu saglabāt uzņēmumu attiecības ar to klientiem. Šajā pamatdarbībā ir paredzēts pasākumu bloks attiecībā uz tirdzniecību tiešsaistē. |

Vienotais tirgus ir patērētāju ikdienas dzīves realitāte — gan tad, kad viņi ceļo, gan tad, kad iepērkas vai veic maksājumus, — tomēr pārāk bieži viņiem joprojām nākas saskarties ar daudziem šķēršļiem, un viņiem vēl joprojām nav pietiekamas pārliecības, ka problēmu gadījumā būs iespējams saņemt kompensāciju. Lai veicinātu vienoto tirgu, jo īpaši digitālo vienoto tirgu, tātad ir svarīgi pastiprināt patērētāju uzticēšanos tam, ka tiem būs iespēja izmantot savas tiesības. Ja tiesības būtu sekmīgāk piemērotas, patērētāji varētu izvairīties no būtiskiem zaudējumiem, kuri saskaņā ar aplēsēm atbilst 0,16 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja patērētāju uzticēšanās elektroniskajai pārrobežu tirdzniecībai būtu lielāka, rastos papildu ietaupījumi, kas atbilstoši aprēķiniem veidotu līdz pat aptuveni 0,02 % no Eiropas Savienības IKP jeb 2,50 miljardus euro[31].

Līdztekus alternatīviem strīdu risināšanas mehānismiem Komisija turpinās iesākto darbu arī tādēļ, lai, pamatojoties uz aizsākto konsultāciju rezultātiem, rastu eiropeisku pieeju attiecībā uz kolektīvajām prasībām.

Lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos vienotajam tirgum, ir jāīsteno vēl citi konkrēti pasākumi. Patērētājiem jābūt drošiem, ka preces, ko tie iegādājas, ir uzticamas neatkarīgi no tā, kur tās ražotas. Tālab ir svarīgi pārskatīt direktīvu par produktu vispārējo nekaitīgumu . Līdzīgi arī uzņēmumi sagaida, ka dalībvalstis piemēros visā ES vienādus nekaitīguma noteikumus. Šajā nolūkā Komisija saistībā ar muitas un tirgus uzraudzības dienestiem sagatavos, bet dalībvalstis īstenos daudzgadu rīcības plānu tirgus uzraudzības jomā , tostarp (attiecībā uz uzraudzību) uz tirgus ārējām robežām. Gādājot par to, lai patērētāji saņemtu uzticamu informāciju par produktu ekoloģiskajiem raksturlielumiem, Komisija, īstenodama ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plānu, nāks klajā ar priekšlikumu iniciatīvai par produktu ekoloģisko „pēdu” .

Ir arī jāgādā par to, lai visos transporta veidos tiktu pareizi piemērotas pasažieru tiesības , tostarp personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Publicēs paziņojumu, kurā tiks sniegts kopsavilkums visiem Eiropas Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem visu transporta veidu — lidmašīnu, vilcienu, kuģu un autobusu — pasažieru tiesību jomā. Nolūkā uzlabot patērētāju aizsardzību Komisija drīzumā ierosinās pārskatīt direktīvu par kompleksajiem ceļojumiem, jo īpaši attiecībā uz tiem gadījumiem, kad šādi ceļojumi iegādāti tiešsaistē.

Visbeidzot, turpināsies darbs saistībā ar privātpersonām paredzēto finanšu produktu patērētāju aizsardzību, jo īpaši, ciktāl tas attiecas uz banku maksājumu pārredzamību un aizdevuma ņēmēju lielāku aizsardzību hipotekāro aizdevumu tirgū.

2.5. Pakalpojumi

Pamatdarbība: Pārskatīt tiesību aktus par Eiropas standartizācijas sistēmu, lai to paplašinātu, to attiecinot arī uz pakalpojumiem, un lai uzlabotu standartizācijas procedūru efektivitāti, iedarbīgumu un to iekļaujošo raksturu[32]. |

Standartizācija ir svarīgākais instruments, ar ko iespējams nodrošināt preču brīvu apriti, garantējot produktu sadarbspēju, drošumu un kvalitāti. Standartizāciju arvien vairāk izmanto arī pakalpojumu nozarē; tomēr tā galvenokārt notiek valsts mērogā. Tas, savukārt, var apgrūtināt pakalpojumu vienotā tirgus integrāciju. Lai izvairītos no jaunu šķēršļu rašanās un lai atvieglinātu pakalpojumu plūsmu pāri robežām, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem sniegtajiem pakalpojumiem (tādiem kā loģistika vai uzņēmumu atbalsta pakalpojumu pārvaldība („facility management”)), ir svarīgi izstrādāt tādus Eiropas mēroga pakalpojumu standartus, kuros pilnībā būtu ņemtas vērā tirgus vajadzības. Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanas gaitā šādu Eiropas standartu izstrāde būs svarīgs uzdevums. Līdztekus šim uzdevumam tiks izvirzīts vēl viens — proti, izveidot efektīvāku, iedarbīgāku un iekļaujošāku sistēmu. Standartizācijas sistēmai jābūt tādai, ka standartus var pieņemt ātri un ka tos var pielāgot jaunajām tehnoloģijām (ne tikai informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā), lai darītu iespējamu MVU un citu ieinteresēto aprindu aktīvāku iesaistīšanos, kā arī lai nodrošinātu, ka standarti joprojām ir pieejami visiem ieinteresētajiem lietotājiem.

Vispārīgi runājot, vienotā pakalpojumu tirgus sekmīga darbība ir viens no priekšnosacījumiem izaugsmes un darbvietu ģenerēšanai Eiropā. Lai gan laikā no 1998. līdz 2008. gadam ES izaugsme vidēji bija 2,1 % gadā, izaugsme pakalpojumu nozarē bija vidēji 2,8 % gadā. Nodarbinātības līmenis šajā sektorā pieauga par 2 % gadā salīdzinājumā ar 1 % visā tautsaimniecībā kopumā[33]. Lai garantētu šādu sekmīgu pakalpojumu nozares darbību, nekavējoties un prioritārā kārtā ir jāgādā par to, lai visas dalībvalstis visā pilnībā īstenotu „pakalpojumu” direktīvu , tostarp ieviestu tā sauktās „vienas pieturas” aģentūras. Paralēli šim īstenošanas procesam un saskaņā ar Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumiem Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzsāks „veiktspējas pārbaudes” , lai detalizētāk pārbaudītu, kā praksē darbojas Kopienas regulatīvais satvars, ko piemēro dažām tādām nozarēm, no kurām ir atkarīga ekonomiskā izaugsme, kā, piemēram, uzņēmumiem sniegtie pakalpojumi, būvniecības un tūrisma nozares. Komisija jo īpaši pārbaudīs tādus aspektus kā darbību rezerves, īpašumtiesības uz kapitālu, juridiskā forma un apdrošināšanas prasības, jo visi šie minētie aspekti joprojām liek šķēršļus pakalpojumu tirgus sekmīgākai integrācijai[34]. Pamatojoties uz šo dažādo iniciatīvu rezultātiem, Komisija 2012. gadā pieņems lēmumu par to, kas darāms tālāk. Tā kā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarei ir svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbvietu veidošanā, tai būs veltīta īpaša uzmanība. Vēl viena iniciatīva, ko pieņems, būs veltīta cīņai pret negodīgu komercpraksi starp uzņēmējiem , lai identificētu to problēmu veidu un ietekmes mērogu, kas saistītas ar negodīgu komercpraksi starp uzņēmējdarbības aprindu profesionāļiem visos apgādes ķēdes posmos, lai uzskaitītu dalībvalstīs spēkā esošos valsts nacionālos tiesību aktus, izvērtētu, kā notiek to īstenošana, kā arī lai identificētu dažādus paredzamos risinājumus. Izvirzītais mērķis būs šāds: izbeigt negodīgu praksi, kas apdraud uzņēmumu dzīvotspēju, un sekmēt dažādo, apgādes ķēdē iesaistīto uzņēmēju konkurētspēju tāda mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vienotā tirgus vidē, kas darbojas efektīvāk un ir taisnīgāks, vienlaikus atbildot uz patērētāju un ražotāju prasībām attiecībā uz konkurētspējīgām cenām. Saistībā ar uzņēmumiem sniegto pakalpojumu lielo nozīmi Komisija izveidos augsta līmeņa grupu, kuras uzdevums būs izpētīt tirgus nepilnības šajā jomā.

Visbeidzot, neatkarīgi no diplomu atzīšanas jautājuma, būs svarīgi noskaidrot, kā nodrošināt pakalpojumu brīvas aprites apstākļos sniegtas izglītības kvalitāti, ņemot vērā to, ka izglītības kontekstā arvien pieaug franšīzes fenomens.

2.6. Tīkli

Pamatdarbība: Tiesību akti par enerģētikas un transporta infrastruktūru, lai identificētu un izvērstu stratēģiskos viseiropas nozīmes projektus un lai nodrošinātu to savstarpējo izmantojamību un intermodālo raksturu. |

Eiropas enerģētikas, transporta un sakaru tīkli ir vienotā tirgus mugurkauls. Proti, jaudīga infrastruktūra veicina personu, preču, dažādu veidu enerģijas un datu (turklāt tiem atvēlot piemērotu radiofrekvenču spektru) brīvu apriti, kas notiek raiti un par sabiedrībai pieņemamu cenu. Sekmīgas ekonomikas integrācijas pamatā ir jaudīgu infrastruktūras tīklu integrācija.

Lai mainītu veidu, kā Eiropas Savienībā notiek tīklu plānošana un izstrāde, ir nepieciešama jauna Eiropas enerģētikas infrastruktūras [35] politika. Ir jārod risinājumi svarīgos ķēdes posmos, un tīkliem ir jākļūst viedākiem, lai enerģijas transportēšana notiktu labāk. Ir jāizstrādā jauni tiesību akti, lai atvieglinātu tāda vienota un vieda tīkla izveidi , kas ne vien palielinātu energoapgādes drošību un tirgu integrāciju, bet arī uzlabotu energoefektivitāti un atjaunojamu energoresursu patēriņu. Lai sekmīgi izdotos nacionālo energotīklu integrēšana vienā Eiropas tīklā, ir būtiski paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru gaitu un uzlabot to pārredzamību. Šajā jomā ir vajadzīga steidzama rīcība, ņemot vērā to, kādi, kā novērots, ir termiņi atļaujas piešķiršanai jauniem projektiem (nereti vairāk nekā 10 gadu).

Transporta jomā ir jāīsteno pasākumi, kas izdaudzināti baltajā grāmatā par transporta politiku 2050. gada perspektīvā[36] un kas jo īpaši paredzēti, lai novērstu šķēršļus patiesi vienota tirgus izveidei, aptverot visus transporta veidus un visu valstu transporta sistēmas, tostarp intelektiskās transporta sistēmas, un lai attīstītu mūsdienīgu kabotāžas un multimodālo pārvadājumu tīklu. Konkrēti, ES joprojām nav pietiekami sekmīgi savstarpēji savienota, savstarpēji izmantojama un efektīva pārrobežu infrastruktūras tīkla. Ir paredzams, ka tad, kad 2011. gadā tiks grozītas kopīgās pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla ( TEN-T ) pilnveidei, izdosies likvidēt galvenos sastrēgumu segmentus, izveidot trūkstošos posmus un savienot transporta veidus, pateicoties tam, ka būs sekmīgāk identificēti projekti un būs sekmīgāk nodrošināta pieņemto lēmumu īstenošanas uzraudzība. Līdzīgi tiks pieņemtas jaunas pamatnostādnes, kas definēs Eiropas stratēģiskās infrastruktūras pamata tīklu, kas sevī ietvers Eiropas Savienības austrumu un rietumu daļu, tādējādi veidojot satvaru Eiropas mobilitātes tīklam un Eiropas vienotajai transporta telpai.

Visbeidzot, radiofrekvenču spektram ir svarīga nozīme digitālajai sabiedrībai, ātriem bezvadu pakalpojumiem, ekonomikas atlabšanai, izaugsmei, augstas kvalitātes darbvietu veidošanai un ES ilgtermiņa konkurētspējai. Ņemot vērā, cik svarīgi ir, lai radiofrekvenču spektrs būtu pieejams un lai tas tiktu efektīvi izmantots elektrosakaru iekšējā tirgus izveidei un citās ES politikas jomās, Parlaments un Padome ir aicināti nekavējoties pieņemt priekšlikumu lēmumam, ar ko izveido programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Eiropā.

2.7. Digitālais vienotais tirgus

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko nodrošinātu e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpējo atzīšanu ES un pārskatītu direktīvu par e-parakstu, lai darītu iespējamu drošu elektronisko saziņu bez šķēršļiem starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un sabiedrisko administrāciju, tādējādi stimulējot pakalpojumu un publisko iepirkumu efektivitāti, pakalpojumu sniegšanu un e-tirdzniecību, tostarp pārrobežu dimensijā. |

Pastiprināt uzticēšanos elektroniskajos darījumos — tas ir obligāts priekšnosacījums vienotā digitālā tirgus izveidei, no kura varēs pilnīgu labumu gūt iedzīvotāji, uzņēmumi un pārvaldes struktūras. Šajā nolūkā būtisks elements ir uzticami elektroniskie pakalpojumi, kuros tiek ievērota privātās dzīves aizsardzība, garantēta tiesiskā noteiktība, garantēti droši darījumi, kas darbojas pāri robežām, kurus atzīst visi attiecīgās darbības sektori, bet kuri vienlaikus ir lietošanas ziņa vienkārši, ekonomiski un kurus stingri uzrauga darījuma puses.

Tālab Komisija ierosinās jaunu tiesisko satvaru, lai nodrošinātu uzticēšanos elektroniskajiem darījumiem. Minētajā satvarā ir paredzēts pārskatīt e-paraksta direktīvu , lai ieviestu skaidrību tajā lietotajos jēdzienos, vienkāršotu e-paraksta izmantošanu un likvidētu šķēršļus savstarpējai izmantojamībai. Šis satvars garantēs arī e-identifikācijas un e-autentifikācijas pakalpojumu savstarpēju atzīšanu . Tas attieksies arī uz dažu citu uzticamības pakalpojumu pārrobežu darbību. Ir paredzams, ka šajā satvarā ierosinātie instrumenti būs vispārēja rakstura, nevis saistīti ar konkrētu darbības nozari, jo īpaši, ciktāl tas attieksies uz e-identitāti (e-ID). Tehnoloģiskā ziņā šis satvars būs neitrāls un atvērts visiem sakaru kanāliem, tādiem kā internets vai mobilie sakari.

Ciparu tehnoloģiju izstrāde ir viens no svarīgākajiem mehānismiem, lai stimulētu izaugsmi un nodarbinātību ES to visdažādākajās šķautnēs , piemēram, šādās: informācijas un sakaru tehnoloģiju rūpniecība (kuras pievienotā vērtība Eiropas ekonomikā 2007. gadā bija 600 miljardi euro[37]); arvien pieaugošais to Eiropas iedzīvotāju skaits, kas regulāri vai pat ik dienas izmanto internetu (attiecīgi 65 % un 53 % iedzīvotāju 2010. gadā[38]); platjoslas tīkls, kurš 2010. gadā ieņēma vadošās pozīcijas pasaulē[39]; publiskā sektora informācijas tirgus, kura vērtība atbilstoši aprēķiniem ir 27 miljardi euro[40], u. c. Pamatiniciatīvā „Digitālā programma Eiropai”[41] ir iekļauts visaptverošs pasākumu bloks, kurus īstenojot ir paredzēts panākt, ka galu galā vienotais digitālais tirgus pastāv.

Visiem Eiropas iedzīvotājiem balss un datu nosūtīšanas pakalpojumi kļūst arvien svarīgāki. Kas attiecas uz maksu par viesabonēšanas pakalpojumiem („roaming”), pateicoties pasākumiem, kuri īstenoti kopš 2007. gada, ir izdevies samazināt maksu par tālruņa lietošanu un patērētājiem uzlabot pārredzamību. Tomēr datu nosūtīšanas pakalpojumu maksa viesabonēšanā joprojām ir pārāk liela, kā dēļ vairums privātpersonu un pat liela daļa uzņēmumu šos pakalpojumus ārvalstīs neizmanto.

Digitālā vienotā tirgus attīstību kavē patērētāju neuzticēšanās, kuras iemesli pirmām kārtām ir saistīti ar maksājumu drošību un patērētāju tiesību aizsardzību pārrobežu darījumos[42], jo īpaši produktu nekaitīguma un viltojumu ziņā[43]. Šī neuzticēšanās un grūtības, kas rodas, cenšoties veikt pirkumu tiešsaistē citās dalībvalstīs, ir cēlonis, kāpēc tiešsaistes tirdzniecība veido mazāk nekā 5 % mazumtirdzniecības un tikai 9 % Eiropas iedzīvotāju ir jau veikuši pirkumus internetā kādā citā dalībvalstī[44]. Mērķis, kas jāsasniedz, ir izveidot tādu patiesi vienotu tirgu, kas darbotos visu iedzīvotāju labā, tostarp to sabiedrības daļu labā, kas ir visneaizsargātākās vai kuru dzīvesvieta ir izolētos apgabalos. Šajā nolūkā Komisija iesniegs rīcības plānu e-tirdzniecības attīstībai. Attiecīgajā paziņojumā aplūkos, kā norit e-tirdzniecības direktīvas piemērošana, un analizēs tādus problēmjautājumus kā mikromaksājumi, maksājumu drošums tiešsaistē, personas datu aizsardzība, cīņa pret viltošanu, pasūtījumu piegāde, tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja atbildība, konsekvence Eiropas tiesību aktos, kuri ietekmē e-tirdzniecību[45]. Komisija ierosinās pasākumus nolūkā sekmēt maksājumu karšu vienotas telpas izveidi, kā arī citus inovatīvus maksājumu veidus.

It sevišķi tiešsaistes tirdzniecībā ir jālikvidē diskriminācija, kuras pamatā ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Komisija nāks klajā ar vadlīnijām [46], lai likvidētu nepamatotu diskrimināciju valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecībā.

Visbeidzot, ar direktīvu par publiskā sektora informācijas ( PSI ) atkalizmantošanu[47] tika ieviesti priekšnosacījumi visu to daudzo, vispārējās pārvaldes radīto datu atkārtotai izmantošanai, kuri var stimulēt satura un pakalpojumu tirgus, ja vien tie ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem ir pieejami[48]. Kad būs pabeigta šīs direktīvas pārskatīšana, daudziem inovatīviem tirgus dalībniekiem publiskā sektora informācija kļūs par svarīgu iespēju un izaugsmes avotu.

2.8. Sociālā uzņēmējdarbība

Pamatdarbība: Tiesību akti tāda Eiropas normatīvā satvara izveidei, kas vienkāršotu solidaritātes ieguldījumu fondu izveidi, kas, savukārt, daudzkāršotu valsts iniciatīvu ietekmi, paverot šiem fondiem vienotā tirgus sniegtās iespējas (piekļuve ieguldījumu iespējām un ieguldītājiem visās dalībvalstīs). |

Iekšējā tirgus pamatā ir „tirgus sociālā ekonomika ar augstu konkurētspēju”, kas atspoguļo virzību uz iekļaujošu izaugsmi, kas sociāli būtu taisnīgāka, bet ekoloģiskā ziņā — ilgtspējīgāka. Pašlaik izplatās jauni ekonomiskie modeļi, kuros šie ar sabiedrību saistītie apsvērumi ir svarīgāki par vienkāršu finansiāla labuma gūšanas loģiku. Šai tendencei ir jāizpaužas arī vienotajā tirgū. Proti, ir jāgarantē vienlīdzīgi konkurences nosacījumi un jāatbalsta tādas eksperimentālas iniciatīvas, ar kurām ekonomikā tiek ienests vairāk taisnīguma kultūras un kas sniedz ieguldījumu cīņā pret atstumtību. Ir jāizmanto vērienīgais Eiropas aktīvu pārvaldības nozares instruments (7000 miljardi euro 2009. gadā), lai sekmētu tādu uzņēmumu paplašināšanos, kuri ir izdarījuši šādu izvēli — ne vien censties gūt finansiālu labumu, kas ir absolūti pamatoti, bet arī censties sasniegt tādus vispārējas nozīmes mērķus kā sociālā, ētiskā izaugsme vai vides pilnveidošana. Lai noteikumi visiem būtu vienādi, Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumu par uzņēmumu sniegtās sociālās un vides informācijas pārredzamību visās nozarēs.

Lai sociālās ekonomikas nozare iekšējā tirgū varētu attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, tai būs nepieciešama īpaša juridiskā statusa organizācija. Eiropas kooperatīvais sektors, piemēram, ir dinamiskāks nekā jebkad iepriekš[49], lai gan ir jāizvērtē, kāpēc ir vērojama tāda pasivitāte saistībā ar pievienošanos Eiropas korporatīvo sabiedrību statūtiem. Savstarpējās sabiedrības darbojas sektoros, kas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi (veselība, bankas, apdrošināšana u. c.), bet tikai pavisam retos gadījumos šīs sabiedrības savus pakalpojumus piedāvā vairākās dalībvalstīs. Tomēr vienotajā tirgū par tām aizmirst nedrīkst: šīs sabiedrības veido 25 % apdrošināšanas tirgu un 70 % nozares uzņēmumu kopskaita. Nodibinājumi sniedz lielu ieguldījumu inovatīvu vispārējas nozīmes iniciatīvu finansēšanā. Tomēr nodibinājumi joprojām saskaras ar grūtībām, kad tos nodibina citās dalībvalstīs vai cenšoties apkopot līdzekļus arī pāri robežām. Šo grūtību novēršanai Komisija nāks klajā ar priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas nodibinājumu statūtus.

Turklāt daži uzņēmumi kā vienu no saviem uzdevumiem līdztekus peļņai ir izvirzījuši cīņu pret atstumtību. Nereti šādu darbības mērķi ir izvirzījuši ļoti mazi uzņēmumi, kuri darbojas vietējā mērogā, bet kuriem neapšaubāmi piemīt patiess izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciāls[50]. Ar tiesiskiem līdzekļiem[51] jāpanāk, lai vienotais tirgus kļūtu gan par to attīstības augsni, gan par izaugsmes perspektīvu, un nevis tie jāattiecina vienīgi uz valstu teritorijām.

Eiropas platformas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību[52] ietvaros Komisija atbalstīs tādas sociālās ekonomikas veidošanos, kas kalpotu par aktīvas iekļautības instrumentu, un šajā sakarā 2011. gadā ierosinās „sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu” un vienkāršos piekļuvi Savienības finanšu programmām, ko var šajā jomā izmantot.

2011. gadā Komisija pieņems arī paziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību ( RSE ) — jēdzienu, kas aptver vairāk, ne tikai sociālo uzņēmējdarbību, un kas aicina visus uzņēmumus savā ikdienas darbībā īstenot pasākumus, kuru mērķis ir sociāls vai saistīts ar vidi.

2.9. Nodokļi

Pamatdarbība: Pārskatīt enerģijas nodokļu direktīvu nolūkā nodrošināt konsekventu regulējumu dažādiem enerģijas avotiem, lai sekmīgāk ņemtu vērā enerģijas saturu dažādos ražojumos un to CO2 emisiju līmeni. |

ES spēkā esošie tiesību akti nodokļu jomā vairs nav pielāgoti ne tādai vienotā tirgus realitātei, kāda tā ir 21. gadsimtā, ne arī ilgtspējīgas attīstības dzinējspēkiem. Ar šo regulējumu vairs nav iespējams nodrošināt vienādu attieksmi pret galapatērētājiem iekšējā tirgū, un tas pienācīgā mērā nesekmē energotaupību vai videi draudzīgu energopatēriņu. Pašlaik ir svarīgi, lai nodokļu politika būtu tāda, kas patēriņu orientē uz energoresursu sekmīgāku izmantojumu, dodot priekšroku tīras enerģijas avotiem.

Bez tam uzņēmumiem, kuru darbība reģistrēta vairākās dalībvalstīs, ir jāsagatavo vairākas nodokļu deklarācijas par savu peļņu un attiecīgi jāvēršas vairākās nodokļu administrācijas iestādēs. Kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) Komisija ierosinājusi, paredzot harmonizēt nodokļa bāzes aprēķina metodes, lai uz attiecīgajiem uzņēmumiem attiektos vienādi noteikumi, neraugoties uz to, kurā dalībvalstī konkrētie nodokļi ir noteikti[53]. Izveidojot „vienas pieturas” aģentūru nodokļu jautājumos, vienkāršosies uzņēmumu un nodokļu administrācijas iestāžu attiecības un veidosies dalībvalstu nodokļu iestāžu administratīvā sadarbība. Ik gadu ar KKUINB palīdzību uzņēmumi visā ES ietaupīs 700 miljonus eiro, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un 1,3 miljardus eiro, veicot konsolidāciju. Turklāt uzņēmumi, kuri tiecas paplašināt pārrobežu darbību, iegūs ietaupījumu līdz 1 miljardam euro. Gada izaugsmes stratēģijā jautājums par KKUINB tika izcelts kā viens no izaugsmi stimulējošiem pasākumiem, kam jāpiešķir prioritāra nozīme, lai līdz 2012. gada beigām to pieņemtu. Šajā sakarā, lai apmierinātu uzņēmumu akūtās vajadzības regulatīvās vides ziņā, kurā tie darbojas, Parlamenta un Padomes pilnīgai līdzdalībai būs izšķiroša nozīme.

Ir jāpārskata arī PVN sistēma, lai pirmām kārtām definētu galīgo režīmu, kas piemērojams pārrobežu darījumiem, kā arī ar tiem saistīto nodokļu piemērošanas kārtību atbilstoši izvirzītajam mērķim — samazināt īpašo, ar šiem darījumiem saistīto administratīvo slogu un nostabilizēt visus tirdzniecības ķēdes posmus (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem). Komisija paredz līdz 2011. gada beigām precizēt tos PVN stratēģijas elementus, saistībā ar kuriem tiks eventuāli sagatavotas tiesību aktu iniciatīvas. Pēc tam šīs iniciatīvas izanalizēs nākamajā vienotā tirgus nostiprināšanas posmā pēc 2012. gada.

Problēmas saistībā ar pārrobežu nodokļu politiku ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, ar kuriem nākas saskarties iedzīvotājiem . Šīs problēmas ir jāatrisina. Komisijas paziņojumā par pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršanu iedzīvotājiem[54] tika izceltas visvairāk sasāpējušās problēmas, jo īpaši nodokļu dubultā uzlikšana, fiskālā diskriminācija, kā arī apgrūtinātā piekļuve informācijai un citu valstu nodokļu pārvaldēm. Šajā paziņojumā tika arī paziņoti pasākumi, ko īstenos šo konkrēto problēmu risināšanai. Iespējamie risinājumi cita starpā ir šādi: saistošs strīdu izšķiršanas mehānisms nodokļu dubultās uzlikšanas jomā, „vienas pieturas” kontaktpunktu izveide, kas nodrošinātu piekļuvi attiecīgajām iestādēm, kā arī nodokļu piemērošana mantojuma pārrobežu saņemšanas gadījumā.

2.10. Sociālā kohēzija

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko uzlabot un pastiprināt direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā[55] transponēšanu, piemērošanu un tās ievērošanu praksē un kuros paredzēti pasākumi, kā novērst piemērojamo noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu un izvairīšanos no tiem un kā nosakāmas sankcijas to pārkāpšanas gadījumā, līdztekus tiesību aktiem, ar ko paredzēts ieviest skaidrību tajā, kā saistībā ar sociālajām pamattiesībām izmantojama uzņēmējdarbības veikšanas brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība. |

Tirgus sociālajā ekonomikā vienotāks Eiropas pakalpojumu tirgus ir tāds tirgus, kas, nedegradējot vispārējo sistēmu, nodrošina nepieciešamos nosacījumus, lai uzņēmumiem būtu vienkāršāk sniegt savus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, jo īpaši izmantojot iespēju norīkot savus darbiniekus darbā, bet vienlaikus un arvien lielākā mērā nodrošinot kvalitatīvākas darbvietas un paaugstinot darbinieku un to sociālo tiesību aizsardzības līmeni.

Šajā sakarā ir jāpārliecinās, vai juridiskais satvars, kas regulē darba ņēmēju norīkošanu darbā, tiek pareizi piemērots, jo tādējādi izdosies uzlabot informācijas apmaiņu starp uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, pastiprināt kontroli un cīnīties pret noteikumu pārkāpumiem, jo īpaši pret darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem.

Vienotā tirgus tiesību aktos ir pienācīgi jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 9. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kurai tagad ir tāda pati tiesiskā vērtība kā Līgumam. Attiecīgi, Komisija ierosinās visās nozarēs piemērojamus tiesību aktus, ar ko tiks ieviesta skaidrība attiecībā uz to, kā izmantojamas tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība, ievērojot sociālās tiesības, tostarp tiesības uz kolektīvu rīcību, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un ievērojot Eiropas Savienības tiesības[56].

Plašākā nozīmē Eiropas integrācijas uzmanības centrā ir sociālā un teritoriālā kohēzija. Tādējādi tiek atzīts, ka tirgus spēki vieni paši visas kolektīvās vajadzības apmierināt nevar. Vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumi (VTNP) ir viens no būtiskākajiem elementiem, kas veido Eiropas sociālo modeli — t. i., ekonomiku, kas vienlaikus ir gan konkurētspējīga, gan sociālā ziņā iekļaujoša.

Eiropas Savienība atzīst (jo īpaši LESD 14. pantā un Līgumiem pievienotajā protokolā Nr. 26), cik liela ir VTNP nozīme Savienības un tās dalībvalstu sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanā, kā arī cik būtiska ir valsts, reģionālo un pašvaldības iestāžu loma un plašā rīcības brīvība, kura tām ļauj — atbilstīgi subsidiaritātes principam — nodrošināt, likt sniegt un organizēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus tā, lai cik vien iespējams apmierinātu izmantotāju vajadzības.

Publiskā iepirkuma jomā Komisija pavisam nesen ir aizsākusi diskusijas, lai noskaidrotu, kāda mijiedarbība veidojas starp valsts atbalsta noteikumiem un noteikumiem, kuriem atbilstoši tiek organizēti publiskie iepirkumi, kā arī kārtību, ko piemēro pašu sniegtiem pakalpojumiem.

Līdztekus minētajam Komisijas ekskluzīvā kompetencē — atbilstoši LESD 106. pantam — ir gādāt par to, lai VTNP sniegšanas un finansēšanas kārtība atbilstu Līguma principiem un noteikumiem konkurences jomā. Ir aizsāktas arī diskusijas par pasākumu kopuma gaidāmo pārskatīšanu attiecībā uz valsts atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP) (šo pasākumu kopumu mēdz saukt arī par „post-Altmark” bloku)[57]. Reforma ir iecerēta ar divējādu mērķi — sniegt skaidrojumus un nodrošināt diferencētu un samērīgu pieeju. Komisija ir arī paredzējusi vajadzības gadījumā ieviest precizējumus attiecībā uz dažiem pamata jēdzieniem. No otras puses, Komisija centīsies arī nodrošināt, lai tas, cik padziļināti tiek izvērtēti valsts atbalsti, būtu proporcionāli sniegto pakalpojumu veidam un mērogam.

Paziņojumā, kuru paredzēts pieņemt līdz 2011. gada beigām, Komisija izklāstīs pasākumus, ar kuriem ir paredzēts nodrošināt, lai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP), tostarp vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem (VNSP), būtu nodrošināts tāds regulējums, kas dod iespēju pildīt to uzdevumu.

Tāpēc Komisija aplūkos arī nepieciešamos pasākumus, kas jāīsteno, lai saistībā ar 14. pantu un protokolu Nr. 26 visiem iedzīvotājiem par pieņemamām izmaksām būtu pieejami viņu ikdienas dzīvē tik ļoti nepieciešamie pakalpojumi, no kuriem ir atkarīga to iekļautība ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, pienācīgu nozīmi piešķirot dalībvalstu pienākumam šos pakalpojumus nodrošināt, likt tos sniegt un organizēt. Šajā nolūkā būs jāņem vērā, ka Eiropas iedzīvotāju vajadzības mainās.

Komisija vērš uzmanību uz to, ka ne visiem iedzīvotājiem ir iespējams aktīvi piedalīties vienotajā tirgū. Piemēram, nav pilnībā garantēta piekļuve banku pakalpojumiem (lai gan šie pakalpojumi ir kļuvuši par priekšnosacījumu aktīvai dalībai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē). Komisija attiecīgi ierosinās iniciatīvu, lai garantētu, ka visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas ES, būtu par pieņemamām izmaksām pieejams pamatmaksājumu konts.

2.11. Uzņēmumu regulatīvā vide

Pamatdarbība: Vienkāršot direktīvas par grāmatvedības standartiem, ciktāl tas attiecas uz finanšu pārskatu sniegšanas prasībām, un mazināt administratīvos šķēršļus, jo īpaši tos, kuri rada slogu MVU. |

Eiropadome savos 2011. gada 24.–25. marta secinājumos uzsvēra, ka gan Eiropas, gan valstu līmenī ir jāmazina regulatīvie šķēršļi, jo īpaši tie, kuri rada slogu MVU. Par šo jautājumu Komisija Eiropadomei sagatavos ziņojumu[58]. Vienotā tirgus sniegto priekšrocību palete ir atkarīga no tā, cik raiti no vienas dalībvalsts uz otru notiek personu, preču, pakalpojumu un kapitāla aprite. Vienotā tirgus politikas mērķis ir atvieglināt šo apriti, ne vien likvidējot šķēršļus, bet arī veidojot tādu regulatīvo vidi, kas, cik vien iespējams, mazina administratīvo slogu.

Pārskatīt direktīvas par grāmatvedības standartiem ir ierosināts galvenokārt tādēļ, lai mazinātu administratīvo slogu, kas rodas mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem (akciju sabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežoto atbildību) noteikto grāmatvedības prasību dēļ. Ja šo priekšlikumu īstenos, iespējams, veidosies šādi ietaupījumi: 1,5 miljardi euro gadā 1,1 miljonam mazo uzņēmumu, savukārt 5,2 miljardi euro gadā — 5,9 miljoniem mikrouzņēmumu[59]. Šie ietaupījumi galvenokārt veidosies tāpēc, ka mazināsies šiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem noteiktās prasības saistībā ar finanšu pārskatiem. Papildus minētajiem vienkāršošanas centieniem direktīvas pārskatīs arī tādēļ, lai visā ES uzlabotu skaidrību attiecībā uz mazu, vidēju un lielu uzņēmumu finanšu stāvokli un to salīdzināmību. Turklāt Padomei un Parlamentam ir jāpieņem Komisijas priekšlikums par mikrouzņēmumu atbrīvošanu no grāmatvedības direktīvu noteikumu piemērošanas.

Ieviešot harmonizētus Eiropas noteikumus, tiek aizstāti 27 valstu noteikumu kopumi, un tādējādi — jau šādā veidā vien — mazinās regulatīvais slogs. Turklāt tiek darīts viss, lai vēl lielākā mērā mazinātu to administratīvo slogu, kas izriet no Eiropas noteikumu piemērošanas[60]. Šajā nolūkā Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot Eiropas privātā uzņēmuma statūtus , ar ko joprojām iepazīstas ES Padome. Padomes ziņā ir dot zaļo gaismu šā priekšlikuma īstenošanai.

Lai vienkāršotu MVU darbību, Komisija pieņēmusi „Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” [61]. Ar šo aktu visās Eiropas politikas jomās iedibina tā dēvēto „vispirms domāt par mazākajiem” („Think Small First”) principu un ievieš dažāda veida konkrētus pasākumus, kuru nolūks ir uzlabot MVU konkurētspēju vienotajā tirgū.

Lai vienotajā tirgū atvieglinātu pārrobežu darījumus, jāievieš alternatīvs Eiropas līgumtiesību instruments . Ir jāpieņem arī regula, ar ko tiek vienkāršota pārrobežu parādu piedziņa . Tādējādi izdosies vēl vairāk vienkāršot spēkā esošos noteikumus to iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs, kuri šajā jomā vēlas baudīt lielāku tiesisko noteiktību.

2.12. Publiskie iepirkumi

Pamatdarbība: Pārskatīts un modernizēts publisko iepirkumu regulatīvais satvars, lai izdotos izveidot līdzsvarotu politiku, kura atbalsta pieprasījumu pēc tādām precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas ievēro prasības attiecībā uz dabas aizsardzību un kas ir sociālā ziņā atbildīgi un novatoriski. Šīs pārskatīšanas rezultātā publiskā iepirkuma rīkotāju rīcībā jābūt vienkāršākām un elastīgākām procedūrām, bet uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jānodrošina vieglāka piekļuve[62]. |

Valsts iestādes aptuveni 18 % ES IKP tērē precēs, pakalpojumos un būvdarbos. Ar Eiropas un valstu tiesību aktiem publiskie iepirkumi ir atvērti taisnīgai konkurencei nolūkā piedāvāt iedzīvotajiem labāku kvalitāti par labāku cenu.

Tā kā to preču, pakalpojumu un būvdarbu klāsts, par kuriem tiek slēgti pakalpojumu līgumi, ir ļoti plašs, publiskais pasūtījums dod iespējas palielināt pieprasījumu pēc tādām precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas ievēro prasības attiecībā uz dabas aizsardzību, kas ir sociālā ziņā atbildīgi un novatoriski. Citiem vārdiem izsakoties, publiskie iepirkumi var kalpot kā līdzeklis, lai attīstītu „zaļāku”, sociālu un inovatīvu iekšējo tirgu. Ir arī jāapsver iespējas, kā vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas, un tādējādi paaugstināt publiskā pasūtījuma efektivitāti. Tajā pašā laikā šai vienkāršošanai jānorisinās tā, lai piekļuve publiskā pasūtījuma līgumiem netiktu ierobežota, proti, lai tie neizslēgtu pārrobežu konkurences iespēju. Tieši pretēji, piekļuvei publiskā pasūtījuma līgumiem ir jākļūst vēl vienkāršākai (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem), tostarp kopīgiem iepirkumiem, ko veic dažādi publiskā iepirkuma rīkotāji. Patiešām, to publisko līgumu procentuālā daļa, kurus piešķir citas dalībvalsts uzņēmumiem, joprojām ir ļoti neliela, jo īpaši salīdzinājumā ar importēto pakalpojumu līmeni privātā iepirkuma jomā.

Pakalpojumu koncesijas veido būtisku tautsaimnieciskās darbības daļu[63] un lielāko daļu publiskā un privātā sektora partnerību. Pieņemot šajā jomā īpašu regulatīvo satvaru, palielināsies šāda veida partnerībās nepieciešamā tiesiskā noteiktība.

Atverot publiskos iepirkumus konkurencei, veidojas gan pasaules, gan Eiropas līmeņa labums. Gādājot par to, lai šī atvēršana norisinātos vispusīguma un savstarpējā labuma garā un lai Eiropas un ārvalstu uzņēmumiem tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas un garantēta taisnīga konkurence, ir jāpieņem Eiropas tiesību akti arī par trešo valstu uzņēmumu piekļuvi Eiropas publiskā iepirkuma līgumiem, tādējādi pildot saistības, ko Eiropa uzņēmusies.

3. Izdošanās priekšnosacījumi, pastiprināta pārvaldība un vienotais tirgus

Lai ierosinātie pasākumi nestu cerētos augļus ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbvietu izteiksmē, ir jāapvieno to izstrādei un faktiskai īstenošanai nepieciešamie nosacījumi. Ir četri šādi priekšnosacījumi: 1) sekmīgāks dialogs ar visu pilsonisko sabiedrību kopumā; 2) tuvākas partnerattiecības starp dažādiem iesaistīto aprindu pārstāvjiem; 3) informācijas pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un 4) vienotā tirgus noteikumu piemērošanas aktīvāka kontrole.

Iesaistīt pilsonisko sabiedrību un sekmēt vērtējoša gara kultūru

Sabiedriskās apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka pilsoniskā sabiedrība vēlas būt ciešāk iesaistīta vienotā tirgus pilnveidošanas procesā ; līdz šim tas tā nav bijis[64]. Komisija, ar apņēmību dodoties šajā virzienā, regulāri publicēs sarakstu, kurā tiks atspoguļotas 20 svarīgākās vēlmes, ko no vienotā tirgus, pamatojoties uz savu pieredzi, sagaida iedzīvotāji un uzņēmumi. Šo sarakstu, kas kalpos kā reāls vienotā tirgus darbības barometrs , Komisija iesniegts Vienotā tirgus forumam . Minētajā forumā laiku pa laikam tiksies tirgus dalībnieki — uzņēmumi, darba devēji un darba ņēmēji, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, dažāda līmeņa valdības sabiedriskās iestādes un valstu parlamenti. Forumā tiks aplūkots iekšējā tirgus stāvoklis un jo īpaši tas, kā notiek direktīvu transponēšana un piemērošana, un norisināsies paraugprakses apmaiņa. Šāds forums palīdzēs veidot politikas izvērtēšanas kultūru un tādējādi pilnībā iesaistīsies Akta par vienoto tirgu īstenošanas pārraudzībā, izvērtējot šā akta īstenošanas rezultātus praksē. Šā izvērtējuma procesā ieguldījumu sniegs arī Eiropas ombuda darbs. Lai minētos aspektus pastiprinātu, Komisija izmantos konkrētus darbības rādītājus, kas izklāstīti šā dokumenta 2. pielikumā.

Ir jāpastiprina arī sociālo partneru loma, un jādod tiem iespēja paust savu nostāju jautājumos saistībā ar ekonomisko un sociālo kohēziju.

Veidot partnerības un sekmēt sadarbību

Pastiprināt un padziļināt partnerību starp visiem vienotā tirgus dalībniekiem un jo īpaši starp dalībvalstīm un Komisiju — šādu vajadzību uzsvēra teritoriālās iestādes, kas arī ar apņēmību pauda savu vēlmi pilnībā piedalīties vienotā tirgus politikas izstrādē. Šī līdzdalība izpaudīsies divējādi: tās gan aktīvāk iesaistīsies apspriedēs par konkrētiem Komisijas priekšlikumiem, gan arī pastiprinās to rīcībā esošos līdzekļus sadarbības vienkāršošanai un uzlabošanai starp valsts administrācijas iestādēm atsevišķu lēmumu pieņemšanas līmenī (proti, nereti teritoriālā līmenī). Šajā nolūkā tiks pastiprināta elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas ( IMI ) tiesiskā noteiktība (šī sistēmā jau tagad apvieno 6000 administrācijas iestāžu). Šī sistēma būtu jāuzskata par svarīgāko partnerattiecību rīku, kā īstenot vienotā tirgus noteikumus turpmākajos Komisijas priekšlikumos. Visbeidzot, lai atvieglinātu informācijas apriti starp pārvaldes iestādēm, ir jāpilnveido automātiskās tulkošanas tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Labāka informētība labākai iekšējā tirgus noteikumu īstenošanai

Ja viss acquis (jeb spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti) būtu piemēroti visās dalībvalstīs, vienotais tirgus varētu sniegt vēl lielāku ieguldījumu izaugsmes veicināšanā, un uzņēmumi un iedzīvotāji gūtu no tā pilnīgu labumu . Tieši uzņēmēji un iedzīvotāji ir tie, kas var iestāties par savām tiesībām. Tomēr, lai tas būtu iespējams — lai uzņēmumi un iedzīvotāji savas tiesības varētu izmantot, bet gadījumā, ja tās tiek pārkāptas, zinātu, kur vērsties pēc palīdzības —, tiem savas tiesības ir jāzina. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nostiprinās savu vienoto datu ievades punktu („Tava Eiropa”), lai tas gan Eiropas, gan valstu līmenī kļūtu par vienotu informācijas un palīdzības punktu. Tikpat svarīgi ir arī uzlabot nosacījumus, ar kuriem iespējams operatīvi piedāvāt konkrētus risinājumus un kas nerada izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuru tiesības nav pilnībā ievērotas. Šādi veidojas uzticēšanās vienotajam tirgum un attiecīgi arī vēlēšanās tajā iesaistīties. Šajā nolūkā Komisija un dalībvalstis pastiprinās valsts administrācijas iestāžu tīkla „Solvit” darbību.

Līdzvērtīgi un vienādi piemēroti „spēles noteikumi”

Pat tad, ja sistemātiski tiek izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas līdzekļi[65], gadījumos, kad grūtības joprojām ir vērojamas, un it sevišķi, kad tās ir saistītas ar strukturālāka rakstura problēmām, kuru cēloņi meklējami valstu likumdošanā, Komisijai ir pilnībā jāizmanto Līguma (LESD) 258. pantā paredzētās procedūras. Apspriežu gaitā ieinteresētās personas uzstāja, ka ir svarīgi vienotajā tirgū nodrošināt visiem vienādus spēles noteikumus , un pauda kritisku attieksmi pret bezizejas situācijām. Tālab šajā jomā Komisija veidos mērķtiecīgākas politiskās iestrādes un, izvirzot konkrētus skaitliski izsakāmus mērķus, skubinās dalībvalstis uzlabot situāciju saistībā ar ES tiesību aktu transponēšanu un valsts tiesību aktu atbilstības nodrošināšanu. Šāda pieeja jau ir ļāvusi samazināt transponēšanas deficītu līdz 1 %, tomēr iesāktais darbs ir jāturpina. Lai atbilstoši Eiropas Parlamenta izvirzītajai prasībai visas dalībvalstis līdz 2012. gadam būtu sekmīgi un pilnīgi iestrādājušas savos valsts tiesību aktos vienotā tirgus noteikumus, ir nepieciešamas turpmākās darbības: i) dalībvalstīm jāpaziņo publiskošanai paredzētās korelācijas tabulas; ii) ir jāizvirza skaitliskā izteiksmē izsakāmi mērķi attiecībā uz transponēšanas deficītu un valsts tiesību aktu atbilstības deficītu, respektīvi, 0,5 %[66] transponēšanas deficīta gadījumā un 0,5 %[67] — attiecībā uz valsts tiesību aktu atbilstības deficītu; iii) ir efektīvāk jāpiemēro pienākumu neizpildes procedūras, attiecīgajos procedūras posmos paredzot skaitliski izsakāmus mērķus.

Visbeidzot, Komisija, iespējams, ierosinās „savstarpējā novērtējuma” instrumentu to direktīvu transponēšanai, kas attiecas uz kādu svarīgu nozari, kuru regulē daudz un dažādi valsts tiesību akti.

„Spēles noteikumi” globālā mērogā

Vispasaules konkurences apstākļos iekšējā tirgus un Eiropas uzņēmumu panākumi ir atkarīgi no Eiropas Savienības spējas garantēt savas iekšpolitikas un ārpolitikas konsekvenci un to, lai šīs politikas viena otru savstarpēji papildinātu. Komisija, par to gādājot, turpinās īstenot savu politiku regulatīvās konverģences uzlabošanai un iestāsies par starptautisko standartu plašāku pieņemšanu. Komisija risinās sarunas par tirdzniecības nolīgumiem, īpaši uzsverot ne vien piekļuvi tirgiem, bet arī regulatīvo konverģenci. Uzmanības lokā ir jābūt ne vien valstīm, kas gatavojas iestāties Eiropas Savienībā un kurām savos valsts tiesību aktos ir jāpārņem Eiropas Savienības tiesību akti, bet arī tām valstīm, attiecībā uz kurām Eiropas Savienība īsteno kaimiņattiecību un stratēģisko partnerattiecību politiku, lai, slēdzot padziļinātus brīvās tirdzniecības nolīgumus, veicinātu ekonomisko integrāciju un uzlabotu savstarpējo piekļuvi tirgum un tiesību aktu tuvināšanu.

4. TURPMāKAIS POSMS UN SECINāJUMI

Lai gan mēs esam izvirzījuši prioritātes, uz kurām tiekties turpmākajos 18 mēnešos, tas mūs nekādā gadījumā neatbrīvo no atbildības jau tagad gatavoties turpmākajam posmam pēc 2012. gada. Respektīvi, ir jāmaina vienotā tirgus orientācija un jāuzlabo tā dinamika, lai tas varētu kalpot stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanai, kura ir kļuvusi par atsauces scenāriju turpmākajiem 10 gadiem. Vienotajam tirgum ir jābūt tādam, kas veicina turpmāko mērķu sasniegšanu: resursu ilgtspēju un efektīvāku izmantošanu, inovāciju, sociālo iekļautību un teritoriālo kohēziju, kā arī nodarbinātības stratēģiju.

2012. gada beigās būs jārod stimuls jaunam darba cēlienam vienotā tirgus pilnveidošanā. Šos apsvērumus papildinās padziļināts ekonomisks pētījums, kura rezultātā izdarītie slēdzieni ļaus identificēt tās jomas, kurās ir vēl neizmantots izaugsmes potenciāls, un vajadzības gadījumā radīt jaunus stimulējošus mehānismus ekonomiskajai izaugsmei. Komisija, izmantojot savus jaunos pārvaldības instrumentus, arī iesaistīsies apspriedēs ar pilsonisko sabiedrību un visiem vienotā tirgus darbībā iesaistīto aprindu pārstāvjiem.

Iedzīvotāji un uzņēmumi varēs gūt pilnīgu labumu no vienotā tirgus tikai tad, ja Akts par vienoto tirgu un tajā paredzētās prioritārās darbības tiks īstenotas nekavējoties un ar vērienu . Šī pasākumu programma ir svarīgs ieguldījums centienos uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, un tāpēc tai ir jāpiešķir vislielākā prioritārā nozīme. Šajā nolūkā būs jāmobilizē visas Eiropas institūcijas, dalībvalstis un iesaistīto aprindu pārstāvji.

Tāpēc Komisija:

- aicina Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pilnībā atbalstīt Aktu par vienoto tirgu;

- aicina Eiropadomi sniegt atbalstu divpadsmit prioritārās darbības jomām, kas noteiktas Aktā par vienoto tirgu, kā arī to īstenošanai prioritārā kārtā;

- aicina Eiropas Parlamentu un Padomi likumdošanas izstrādes procesā vislielāko prioritāti piešķirt Aktā par vienoto tirgu iekļautajiem galvenajiem pasākumiem un vienoties par to pieņemšanu bez kavēšanās ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām;

- Komisija Eiropas Pusgada ietvaros, gatavojoties pavasara Eiropadomē paredzētajai pārskatīšanai, sagatavos ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei par rezultātiem, kas sasniegti Akta par vienoto tirgu un tajā paredzēto galveno pasākumu īstenošanā;

- sadarbosies ar dalībvalstīm, lai atvieglinātu Akta par vienoto tirgu un tajā paredzēto galveno pasākumu raitu īstenošanu;

- aicina dalībvalstu valsts, reģionālās un vietējās iestādes nodrošināt vienotā tirgus noteikumu īstenošanu un to ievērošanu;

- aicina visas iesaistītās aprindas — Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu locekļus, valsts, reģionālo un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, kā arī visas citas iesaistītās personas — aktīvi piedalīties „vienotā tirgus dienā”, kuras laikā gan valstu, gan Eiropas mērogā (jo īpaši Vienotā tirgus foruma ietvaros) tiks diskutēts par sasniegto progresu un problēmām, kas vēl jārisina.

1. pielikums: Tabula ar pamatdarbībām

Pamatdarbība | Mehānisms | Komisijas priekšlikums |

1 | Tāda likumdošana, kas izstrādāta ar nolūku atvieglināt vienā dalībvalstī veidotu riska kapitāla fondu ieguldījumus jebkurā citā dalībvalstī — bez jebkādiem šķēršļiem vai papildu prasībām. | MVU piekļuve finansējumam | 2011. gada 4. ceturksnis |

2 | Atjaunināti tiesību akti par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. | Iedzīvotāju mobilitāte | 2011. gada 4. ceturksnis |

3 | Tiesību akti, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību vairākumam dalībvalstu un vienotu strīdu risināšanas sistēmu; ir izvirzīts mērķis — pirmos patentus, kas saņem šādu vienotu aizsardzību, izdot 2013. gadā. | Intelektuālā īpašuma tiesības | 2011. gada 2. ceturksnis |

4 | Tiesību akti par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem. Šajā pamatdarbībā ir paredzēts pasākumu bloks attiecībā uz tirdzniecību tiešsaistē. | Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki | 2011. gada 4. ceturksnis |

5 | Pārskatīt tiesību aktus par Eiropas standartizācijas sistēmu, lai to paplašinātu, to attiecinot arī uz pakalpojumiem, un lai uzlabotu standartizācijas procedūru efektivitāti, iedarbīgumu un to iekļaujošo raksturu. | Pakalpojumi | 2011. gada 2. ceturksnis |

6 | Tiesību akti par enerģētikas un transporta infrastruktūru, lai identificētu un izvērstu stratēģiskos viseiropas nozīmes projektus un lai nodrošinātu to savstarpējo izmantojamību un intermodālo raksturu. | Tīkli | 2011. gada 4. ceturksnis 2011. gada 3. ceturksnis |

7 | Tiesību akti, ar ko nodrošinātu e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpējo atzīšanu ES un pārskatītu direktīvu par e-parakstu. | Digitālais vienotais tirgus | 2012. gada 1. ceturksnis |

8 | Tiesību akti tāda Eiropas normatīvā satvara izveidei, kas vienkāršotu solidaritātes ieguldījumu fondu izveidi. | Sociālā uzņēmējdarbība | 2011. gada 4. ceturksnis |

9 | Pārskatīt enerģijas nodokļu direktīvu nolūkā nodrošināt konsekventu regulējumu dažādiem enerģijas avotiem, lai sekmīgāk ņemtu vērā enerģijas saturu dažādos ražojumos un to CO2 emisiju līmeni. | Nodokļi | 2011. gada 2. ceturksnis |

10 | Tiesību akti, ar ko uzlabot un pastiprināt direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā[68] transponēšanu, piemērošanu un tās ievērošanu praksē, līdztekus tiesību aktiem, ar ko paredzēts ieviest skaidrību tajā, kā saistībā ar sociālajām pamattiesībām izmantojama uzņēmējdarbības veikšanas brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība. | Sociālā kohēzija | 2011. gada 4. ceturksnis |

11 | Vienkāršot direktīvas par grāmatvedības standartiem. | Uzņēmumu regulatīvā vide | 2011. gada 2. ceturksnis |

12 | Pārskatīts un modernizēts publisko iepirkumu regulatīvais satvars. | Publiskie iepirkumi | 2011. gada 4. ceturksnis |

2. pielikums: Vienotā tirgus darbības rādītāji

- Preču un pakalpojumu tirdzniecība ES iekšienē: 2009. gadā preču tirdzniecība ES iekšienē atbilda 37 % IKP (jeb 4 320 miljardi euro), bet pakalpojumu tirdzniecība — 10,5 % (jeb 1 233 miljardi euro)[69].

- ES iekšējā e-tirdzniecība: 2010. gadā 9 % Eiropas iedzīvotāju ir izdarījuši pirkumu no citās dalībvalstīs reģistrētiem piegādātājiem[70].

- Eiropas patenta saņemšanai iesniegto pieteikumu un piešķirto patentu skaits: 2010. gadā (pagaidu dati) — Eiropas Patentu iestāde saņēma 235 029 pieteikumus Eiropas patenta saņemšanai; piešķirti — 58 108 Eiropas patenti[71].

- ES publiskās administrācijas iestāžu pārrobežu sadarbība (izmantojot IMI ): 2010. gada beigās IMI ir reģistrētas 5737 kompetentās iestādes[72].

- Eiropas tiesību aktu transponēšanas deficīts iekšējā tirgus jomā: 2010. gada beigās visā ES transponēšanas deficīts bija 0,9 %[73].

- To ES iedzīvotāju skaits, kas strādā kādā citā dalībvalstī: 2009. gadā 5,8 miljoni iedzīvotāju, respektīvi, 2,5 % ekonomiski aktīvās ES iedzīvotāju daļas[74].

[1] A7-0132/2010.

[2] Komisija ir uzticējusi Pedro Solbes sagatavot ziņojumu par stāvokli minētajos reģionos.

[3] Atbilstoši vidēja termiņa aplēsēm, ir paredzams, ka potenciālās izaugsmes rādītājs līdz 2020. gadam būs 1,5 %. 9,6 % ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas skar bezdarbs. Komisijas paziņojums „Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”, 2. un 3. lpp.

[4] COM(2010) 2020.

[5] Paziņojums „Gada izaugsmes pētījums”, COM(2011) 11.

[6] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, EUCO 10/11, § Nr. 7.

[7] COM(2010) 608.

[8] Sk. pielikumā Ziņojumu par sabiedrisko apspriešanu saistībā ar Aktu par vienoto tirgu.

[9] Padomes secinājumi attiecībā uz Aktu par vienoto tirgu (17799/10).

[10] Attiecīgi, „par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū” (P7TA-PROV(2011)0144), „par vienoto tirgu Eiropas iedzīvotājiem” (P7TA-PROV(2011)0145) un „par vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei” (P7TA-PROV(2011)0146).

[11] CdR 330/2010 - ECOS-V-009.

[12] CESE 525/2011 – INT/548.

[13] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, 25. marta EUCO 10/11, § Nr. 7.

[14] Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkts.

[15] Pamattiesību hartas 28. pants.

[16] COM(2011) 109.

[17] COM(2011) 78.

[18] Sk. 2010. gada 2. oktobra paziņojumu: „Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2010) 301) un progresa ziņojumu, kas publicēts 2011. gada februārī (http://ec.europa.eu/internal_market/finances/docs/110209_progress_report_financial_issues_fr.pdf).

[19] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546).

[20] No pētījuma, kuru 2009. gadā veica Eirobarometrs, izriet, ka grūtības piekļūt finansējumam ir otrais visbiežāk minētais šķērslis uzņēmumu izaugsmei.http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_271_en.pdf.

[21] Sk. arī pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[22] „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” (COM(2010) 365).

[23] Sk. COM(2010) 682.

[24] Sk. arī pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā” (COM(2010) 477).

[25] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546) un „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[26] Pamattiesību hartas 17. pants.

[27] Avots: http://www.wipo.int/sme/en/documents/valuing patents.htm

[28] Sk. arī pamatiniciatīvu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245).

[29] Sk. arī pamatiniciatīvu „Integrēta rūpniecības politika” (COM(2010) 614).

[30] ESAO: „Magnitude of counterfeiting and piracy of tangible products” — 2009. gada novembra atjauninātā versija; http://www.oecd.org.

[31] Darba dokuments „Patērētāju tiesību pastiprināšana Eiropas Savienībā”, kas pieņemts 2011. gada 7. aprīlī (SEC(2011) 469) un kura pamatā ir Eirobarometrs 342; kā arī Komisijas dienestu aplēses, kas pamatojas uz datiem, kuri publicēti YouGovPsychonomics (2009) veiktajā pētījumā „Mystery Shopping Evaluation of Cross-Border E-Commerce in the EU”.

[32] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546), „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614) un „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245).

[33] Eurostat dati.

[34] Komisijas paziņojums (COM(2011) 20) „Virzībā uz funkcionālāku pakalpojumu vienoto tirgu”.

[35] Sk. arī paziņojumu „Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam — Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam” (COM(2010) 677), Eiropas 2011. gada 4. februāra sammita secinājumus, pamatiniciatīvu „Resursu ziņā efektīvāka Eiropa” (COM(2011) 21) un 2011. gada energoefektivitātes plānu (COM(2011) 109).

[36] Sk. arī pamatiniciatīvu „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[37] Ziņojums par Eiropas digitālo konkurētspēju (SEC(2010) 627).

[38] Eurostat dati.

[39] Sakaru komitejas darba dokuments „Piekļuve platjoslai ES: situācija 2010. gada 1. jūlijā”.

[40] Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais pētījums „MEPSIR — Measuring European Public Sector Information Resources” (2006), HELM Group of Companies with Zenc .

[41] COM(2010) 245.

[42] Eirobarometra zibensaptauja Nr. 299 „Pārrobežu tirdzniecība un patērētāju aizsardzība”, 2010. gada septembris, analītisks ziņojums, 30. lpp.

[43] Sk. arī Komisijas paziņojumu par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES (COM(2009)557);http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/COM_2009_0557_4_lv.pdf

[44] Patēriņa tirgus rezultātu piektais apkopojums — http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/5th_edition_scoreboard_en.pdf.

[45] Iniciatīva Eiropas līgumtiesību jomā būs viens no pasākumiem, kas iecerēti, lai mazinātu regulatīvos šķēršļus e-tirdzniecībai.

[46] Pakalpojumu direktīvas 20. panta piemērošanas nolūkā.

[47] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK.

[48] Piemēram, kartes un maršruti, kas pieejami tiešsaistē vai GPS, nebūtu tik pilnīgi, ja PSI direktīva nebūtu izveidojusi vajadzīgos nosacījumus, lai šāda publiskā sektora informācija būtu ieejama.

[49] Kooperatīvie uzņēmumi vien nodrošina vairāk nekā 4,8 miljonus darbvietu.

[50] Ir novērtēts, ka sociālos uzņēmumos un „trešajā” sektorā ir aptuveni 7 miljoni darbinieku jeb 4 % algoto darbinieku Eiropā.

[51] Publiskā iepirkuma noteikumi, uzņēmumu savstarpējās attiecības, jo īpaši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektorā („ B to B ”), finansējuma pieejamība (bankas kredīts, īpaši ieguldījumu fondi, privāto iekrājumu novirzīšana, izmantojot tādas iniciatīvas kā Big Society Bank (Apvienotā Karaliste)).

[52] COM(210) 758.

[53] Ir aprēķināts, ka, ieviešot kopēju, konsolidētu uzņēmumu nodokļa bāzi, administratīvās izmaksas, ar kurām nākas saskarties MVU, samazinātos par 67 %.

[54] COM(2010) 769.

[55] Sk. pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[56] Šajā iniciatīvā, iespējams, izmantos risinājumus, kas piedāvāti Padomes 1998. gada 7. decembra Regulā (EK) Nr. 2679/98 par iekšējā tirgus darbību attiecībā uz brīvu preču apriti starp dalībvalstīm.

[57] Komisijas 2011. gada 23. marta paziņojums „ES valsts atbalsta noteikumu reforma attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem” (COM(2011) 146).

[58] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, 25. marta EUCO 10/11, § Nr. 7.

[59] Šādi skaitļi aprēķināti, pamatojoties uz pētījumu, ko 2010. gada oktobrī veica Center of Strategy & Evaluation Services (CSES), un 2009. gada februārī Capgemini, Deloitte un Ramboll sagatavoto ziņojumu par Eiropas Savienības projektu attiecībā uz atsauces elementiem un administratīvo izmaksu samazināšanu.

[60] Sk. arī Eiropas stratēģiju normatīvās vides vienkāršošanai (COM(2005) 535).

[61] Sk. arī „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[62] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546) un „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[63] Atbilstīgi piesardzīgām aplēsēm — laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam — vismaz 138 miljardi euro.

[64] Lielākajā daļā tiešsaistē sniegto atbilžu (312 no 740) tika pausts viedoklis, ka šīs apspriedes un dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir vissvarīgākais temats no 50 pasākumiem, kas ierosināti Aktā par vienoto tirgu.

[65] Eksperimentālais ES tīkls starp Komisiju un dažām dalībvalstīm ir efektīvs veids, kā censties atrisināt strīdus pirms pienākumu neizpildes procedūras uzsākšanas. Komisija šo tīklu izmanto sistemātiski un vēlas to paplašināt, iekļaujot tā darbībā visas dalībvalstis.

[66] 2010. gadā vidējais deficīts ir 0,9 %, bet lielākajā daļā valstu ir sasniegts jau 0,5 % deficīts.

[67] 2010. gadā šis deficīts bija vidēji 0,7 %.

[68] Sk. pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[69] Eurostat dati.

[70] Eurostat dati.

[71] Eiropas Patentu iestāde ( OEB ).

[72] Eiropas Komisija.

[73] Eiropas Komisija.

[74] Eurostat dati.

Top