EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R0784

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/19/2021/INIT

OJ L 172, 17.5.2021, p. 79–109 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/784/oj

17.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/79


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/784

(2021. gada 29. aprīlis)

par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Šīs regulas mērķis ir, vēršoties pret mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiskiem mērķiem un veicinot sabiedrisko drošību visā Savienībā, nodrošināt digitālā vienotā tirgus raitu darbību atklātā un demokrātiskā sabiedrībā. Digitālā vienotā tirgus darbība būtu jāuzlabo, stiprinot juridisko noteiktību mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un lietotāju uzticēšanos tiešsaistes videi, kā arī pastiprinot pasākumus, kas aizsargā vārda brīvību, tostarp brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas atklātā un demokrātiskā sabiedrībā un mediju brīvību un plurālismu.

(2)

Reglamentējošie pasākumi, kas paredzēti, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, būtu jāpapildina ar dalībvalstu stratēģijām terorisma apkarošanai, ieskaitot medijpratību un kritiskās domāšanas stiprināšanu, alternatīvu un atbildes vēstījumu veidošanu un citas iniciatīvas, kuru mērķis ir mazināt teroristiska satura ietekmi un neaizsargātību pret to, kā arī ieguldījumu sociālajā darbā, deradikalizācijas iniciatīvas un sadarbību ar skartajām kopienām, lai panāktu radikalizācijas ilgtspējīgu novēršanu sabiedrībā.

(3)

Lai vērstos pret teroristisku saturu tiešsaistē, kas ir daļa no plašākas nelikumīga tiešsaistes satura problēmas, ir jāapvieno likumdošanas, ar likumdošanu nesaistīti un brīvprātīgi pasākumi, kas balstīti iestāžu un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju sadarbībā, pilnībā ievērojot pamattiesības.

(4)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas internetā, ir svarīga loma digitālajā ekonomikā, jo tie savieno uzņēmumus un iedzīvotājus un atvieglo publiskas debates un informācijas, viedokļu un ideju izplatīšanu un iegūšanu un tādējādi būtiski veicina inovāciju, ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā. Tomēr dažos gadījumos trešās personas ļaunprātīgi izmanto mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, lai tiešsaistē veiktu nelikumīgas darbības. Īpašas bažas rada tas, ka minētos pakalpojumus ļaunprātīgi izmanto teroristu grupas un to atbalstītāji, lai tiešsaistē izplatītu teroristisku saturu nolūkā plaši paust savu vēstījumu, radikalizēt un vervēt sekotājus, kā arī veicināt un virzīt teroristisku darbību.

(5)

Kaut gan teroristisks saturs tiešsaistē nav vienīgais faktors, tas sevi ir apliecinājis kā katalizators personu radikalizācijai, kas var novest līdz terora aktiem, un tādēļ rada nopietnas nelabvēlīgas sekas lietotājiem, iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā, kā arī tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kuri mitina šādu saturu, jo tas grauj to lietotāju uzticēšanos un kaitē to uzņēmējdarbības modeļiem. Ņemot vērā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju centrālo lomu un tehnoloģiskos līdzekļus un iespējas, kas saistīti ar to sniegtajiem pakalpojumiem, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaša sociālā atbildība sargāt savus pakalpojumus no tā, ka tos ļaunprātīgi izmanto teroristi, un palīdzēt vērsties pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē ar to pakalpojumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā to, cik ļoti svarīga ir vārda brīvība, tostarp brīvība saņemt un izplatīt informāciju un idejas atklātā un demokrātiskā sabiedrībā.

(6)

Centieni Savienības līmenī apkarot teroristisku saturu tiešsaistē sākās 2015. gadā ar brīvprātīgu dalībvalstu un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju sadarbību. Minētie centieni ir jāpapildina ar skaidru tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk samazinātu piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē un pienācīgi stātos pretī šādai strauji mainīgajai problēmai. Ar šo tiesisko regulējumu ir iecerēts balstīties uz brīvprātīgajiem centieniem, kas tika pastiprināti ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2018/334 (3), un atsaukties uz Eiropas Parlamenta aicinājumu stiprināt pasākumus, ar ko vērsties pret nelikumīgu un kaitīgu saturu tiešsaistē saskaņā ar horizontālo satvaru, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (4), kā arī uz Eiropadomes aicinājumu uzlabot tāda tiešsaistes satura atklāšanu un izņemšanu, kas kūda uz terora aktiem.

(7)

Šai regulai nevajadzētu ietekmēt Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu. Konkrēti, jebkādiem pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veic, pildot šo regulu, tostarp jebkādiem konkrētiem pasākumiem, pašiem par sevi nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs zaudē minētajā direktīvā paredzēto atbrīvojumu no atbildības. Turklāt šī regula neskar valsts iestāžu un tiesu pilnvaras noteikt mitināšanas pakalpojumu sniedzēju atbildību gadījumos, kad nav izpildīti Direktīvā 2000/31/EK izklāstītie nosacījumi atbrīvošanai no atbildības.

(8)

Ja starp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES (5) rodas pretrunas attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē audiovizuālo mediju pakalpojumus, kas definēti minētās direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, prevalēt vajadzētu Direktīvai 2010/13/ES. Tam nebūtu jāietekmē šajā regulā noteikti pienākumi, jo īpaši attiecībā uz video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem.

(9)

Šai regulai būtu jānosaka noteikumi ar mērķi vērsties pret ļaunprātīgu mitināšanas pakalpojumu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, lai garantētu iekšējā tirgus raitu darbību. Minētajiem noteikumiem būtu pilnībā jārespektē pamattiesības, kas ir aizsargātas Savienībā, un jo īpaši tās, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”).

(10)

Šīs regulas mērķis ir palīdzēt aizsargāt sabiedrisko drošību un vienlaikus izveidot piemērotus un stabilus aizsardzības pasākumus, kas nodrošina, ka tiek aizsargātas pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, uz personas datu aizsardzību, uz vārda brīvību, tostarp brīvību saņemt un izplatīt informāciju, uz darījumdarbības brīvību un uz tiesību efektīvu aizsardzību. Turklāt ir aizliegta jebkāda diskriminācija. Ņemot vērā lielo nozīmi, kas piešķirta vārda un informācijas brīvībai un mediju brīvībai un plurālismam, kas ir būtisks plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības pamats un ir vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieņem tikai tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi, piemēroti un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā. Ņemot vērā mitināšanas pakalpojumu sniedzēju centrālo lomu publisko debašu sekmēšanā un faktu, viedokļu un ideju izplatīšanā un iegūšanā saskaņā ar tiesību aktiem, pasākumiem, kas ietekmē vārda un informācijas brīvību, vajadzētu būt stingri mērķorientētiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, respektējot tiesības likumīgi saņemt un izplatīt informāciju. Efektīvi tiešsaistes pasākumi nolūkā vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē un vārda un informācijas brīvības aizsardzība ir nevis pretrunīgi, bet gan papildinoši un savstarpēji pastiprinoši mērķi.

(11)

Lai nodrošinātu skaidrību par rīcību, kas gan mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan kompetentajām iestādēm ir jāveic, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, šajā regulā būtu jānosaka “teroristiska satura” definīcija preventīvos nolūkos, atbilstoši attiecīgo nodarījumu definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 (6). Tā kā ir jāvēršas pret viskaitīgāko teroristisko propagandu tiešsaistē, minētajai definīcijai būtu jāaptver materiāls, kas kādu kūda vai aicina izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus, kādu aicina piedalīties teroristu grupas darbībās vai slavina teroristu darbības, tostarp materiāls, kurā attēlots teroristu uzbrukums. Definīcijai būtu arī jāaptver materiāls, kas sniedz norādījumus par to, kā izgatavot vai izmantot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus vai indīgas vai bīstamas vielas, kā arī ķīmiskas, bioloģiskas, radioloģiskas vielas un kodolvielas (CBRN), vai par citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem, tostarp, kā izvēlēties mērķus nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus. Šāds materiāls ietver tekstu, attēlus, skaņu ierakstus un videomateriālus, kā arī teroristu nodarījumu pārraides tiešraidē, kas rada draudus, ka no jauna tiks izdarīti šādi nodarījumi. Novērtējot to, vai materiāls ir teroristisks saturs šīs regulas nozīmē, kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāņem vērā tādi faktori kā izteikumu raksturs un formulējums, konteksts, kādā šie izteikumi pausti, un to potenciāls novest pie kaitīgām sekām personu drošībai un drošumam. Novērtēšanā svarīgam faktoram vajadzētu būt tam, ka materiālu ir sagatavojusi persona, grupa vai vienība, kas iekļauta Savienības sarakstā ar personām, grupām un vienībām, kuras iesaistītas terora aktos un kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, vai ka tas tai ir piedēvējams vai tiek izplatīts tās vārdā.

(12)

Par teroristisku saturu nebūtu jāuzskata tāds saturs, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos vai pret teroristisku darbību vērstas informētības veicināšanas nolūkā. Nosakot, vai materiāls, ko nodrošina satura sniedzējs, ir uzskatāms par “teroristisku saturu” šīs regulas nozīmē, jo īpaši būtu jāņem vērā tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, un mākslas un zinātņu brīvību. Īpaši gadījumos, kad satura sniedzējam ir redakcionāla atbildība, visos lēmumos par izplatītā materiāla izņemšanu būtu jāņem vērā žurnālistikas standarti, kas noteikti ar preses vai mediju regulējumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ieskaitot Hartu. Turklāt radikālu, polemisku vai strīdīgu uzskatu paušana publiskās debatēs par sensitīviem politiskiem jautājumiem nebūtu jāuzskata par teroristisku saturu.

(13)

Lai efektīvi vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, vienlaikus nodrošinot personu privātās dzīves neaizskaramību, šī regula būtu jāpiemēro informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kuri glabā un pēc pieprasījuma izplata sabiedrībā pakalpojuma lietotāja sniegto informāciju un materiālu, neatkarīgi no tā, vai šādas informācijas un materiāla glabāšanai un izplatīšanai sabiedrībā ir tikai tehnisks, automātisks un pasīvs raksturs. Jēdziens “glabāšana” būtu jāsaprot kā datu glabāšana fiziska vai virtuāla servera atmiņā. Tāpēc šīs regulas darbības jomā nevajadzētu būt “vienkāršu informācijas kanālu” vai “buferatmiņas” pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem pakalpojumiem, ko sniedz citos interneta infrastruktūras slāņos un kas nav saistīti ar šādu glabāšanu, piemēram, reģistri un reģistratūras, kā arī domēnu nosaukumu sistēmu (DNS), maksājumu pakalpojumu vai izkliedētā pakalpojumu atteikuma (DdoS) aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem.

(14)

Jēdzienam “izplatīšana sabiedrībā” būtu jāaptver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, proti, tas, ka informācija tiek padarīta viegli pieejama lietotājiem kopumā un satura sniedzējam nekas cits nav jādara, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja piekļuve informācijai prasa reģistrāciju vai pielaidi lietotāju grupai, minētā informācija par izplatītu sabiedrībā būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt informācijai, tiek automātiski reģistrēti vai uzņemti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izdarītas atlases par to, kam piešķirt piekļuvi. Šīs regulas darbībās jomā nevajadzētu būt starppersonu sakaru pakalpojumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (7) 2. panta 5) punktā, piemēram, e-pasti vai privāti ziņapmaiņas pakalpojumi. Informācija būtu jāuzskata par glabātu un izplatītu sabiedrībā šīs regulas nozīmē tikai tad, ja šādas darbības tiek veiktas pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma. Līdz ar to šai regulai nebūtu jāattiecas uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumus, piemēram mākoņdatošanas infrastruktūru, sniedz pēc citu pušu, nevis satura sniedzēju pieprasījuma un no kuru pakalpojumiem satura sniedzēji gūst tikai netiešu labumu. Šai regulai būtu jāattiecas, piemēram, uz sociālo mediju, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumu, kā arī uz datņu koplietošanas pakalpojumiem un citiem mākoņpakalpojumiem, ciktāl minētie pakalpojumi tiek izmantoti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā vairākus pakalpojumus, šī regula būtu jāpiemēro tikai tiem pakalpojumiem, kas ietilpst tās darbības jomā.

(15)

Teroristisku saturu bieži izplata sabiedrībā, izmantojot pakalpojumus, kurus sniedz mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas iedibināti trešās valstīs. Lai aizsargātu lietotājus Savienībā un nodrošinātu, ka uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas digitālajā vienotajā tirgū, attiecas vienādas prasības, šī regula būtu jāpiemēro visiem Savienībā piedāvāto attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no tā, kurā valstī ir to galvenais iedibinājums. Būtu jāuzskata, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā, ja tas dod iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tā pakalpojumus un tam ir būtiska saikne ar minēto dalībvalsti vai minētajām dalībvalstīm.

(16)

Būtiskai saiknei ar Savienību vajadzētu pastāvēt tad, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir iedibinājums Savienībā, tā pakalpojumus izmanto nozīmīgs lietotāju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs vai tā darbības ir vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm būtu jānosaka, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī parasti lietotās valodas vai valūtas lietošana vai iespēja pasūtīt preces vai pakalpojumus no šādas dalībvalsts. Par šādu vēršanu varētu secināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, no vietējas reklamēšanās vai reklamēšanās valodā, ko galvenokārt lieto attiecīgajā dalībvalstī, vai no tādām attiecībām ar klientiem kā klientu apkalpošanas nodrošināšana valodā, ko galvenokārt lieto minētajā dalībvalstī. Tāpat par būtisku saikni būtu jāuzskata gadījumi, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (8) 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tam vien, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnei, e-pasta adresei vai citai kontaktinformācijai var piekļūt vienā vai vairākās dalībvalstīs, pašam par sevi nevajadzētu būt pietiekamam, lai veidotu būtisku saikni. Turklāt pakalpojumu sniegšana tikai tādēļ, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/302 (9) noteikto diskriminācijas aizliegumu, uz šā pamata vien nebūtu jāuzskata par būtisku saikni ar Savienību.

(17)

Būtu jāsaskaņo procedūra un pienākumi, kas izriet no izņemšanas rīkojumiem, ar kuriem pēc kompetento iestāžu veikta novērtējuma mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem prasa izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi tam. Ņemot vērā ātrumu, kādā teroristisks saturs tiek izplatīts tiešsaistes pakalpojumos, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāuzliek par pienākumu nodrošināt, ka izņemšanas rīkojumā identificētais teroristiskais saturs tiek izņemts vai tam tiek atspējota piekļuve visās dalībvalstīs vienas stundas laikā no izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtējos gadījumos, kompetentajai iestādei būtu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam jāsniedz informācija par procedūrām un piemērojamajiem termiņiem vismaz 12 stundas pirms pirmā izņemšanas rīkojuma izdošanas minētajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam. Pienācīgi pamatoti ārkārtēji gadījumi ir tad, ja teroristiska satura izņemšana vai piekļuves atspējošana tam vēlāk nekā vienu stundu pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas radītu nopietnu kaitējumu, piemēram, situācijās, kad pastāv tūlītēji draudi personas dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai vai kad šāds saturs attēlo notikumus, kas tobrīd rada kaitējumu personas dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai. Kompetentajai iestādei būtu jānosaka, vai gadījumi ir uzskatāmi par ārkārtējiem gadījumiem, un savs lēmums būtu pienācīgi jāpamato izņemšanas rīkojumā. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nepārvaramas varas vai faktiskas neiespējamības dēļ, tostarp objektīvi attaisnojamu tehnisku vai operacionālu iemeslu dēļ, izņemšanas rīkojumu nevar izpildīt vienas stundas laikā no tā saņemšanas, tam cik vien iespējams drīz būtu jāinformē rīkojumu izdevusī kompetentā iestāde un izņemšanas rīkojums jāizpilda, tiklīdz situācija ir atrisināta.

(18)

Izņemšanas rīkojumā būtu jāiekļauj pamatojums, kādēļ materiāls, kas jāizņem vai kam jāatspējo piekļuve, ir klasificējams kā teroristisks saturs, un jāsniedz pietiekama informācija minētā satura lokalizēšanai, norādot precīzu URL vai vajadzības gadījumā jebkādu citu papildu informāciju, piemēram, attiecīgā satura ekrānuzņēmumu. Minētajam pamatojumam būtu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam un galu galā satura sniedzējam jāļauj efektīvi izmantot savas tiesības uz tiesisko aizsardzību. Sniegtajiem iemesliem nevajadzētu nozīmēt, ka ir jāizpauž sensitīva informācija, kas varētu apdraudēt tobrīd notiekošas izmeklēšanas.

(19)

Kompetentajai iestādei izņemšanas rīkojums būtu jāiesniedz tieši kontaktpunktam, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs norīkojis vai izveidojis šīs regulas nolūkos, ar jebkādiem elektroniskiem līdzekļiem, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu apstākļos, kuri mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ļauj noteikt rīkojuma autentiskumu, tostarp tā nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību, piemēram, ar drošu e-pastu vai platformām vai citiem drošiem kanāliem, tostarp tādiem, ko darījis pieejamus mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Šo prasību vajadzētu būt iespējamam izpildīt, cita starpā izmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (10). Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai tā juridiskais pārstāvis rezidē vai ir iedibināts citā, nevis rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes dalībvalstī, minētā izņemšanas rīkojuma kopija būtu vienlaikus jāiesniedz minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(20)

Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, vajadzētu būt iespējamam pārbaudīt izņemšanas rīkojumu, ko izdevušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes, lai noteiktu, vai tas smagi vai klaji nepārkāpj šo regulu vai Hartā noteiktās pamattiesības. Gan satura sniedzējam, gan mitināšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, veic šādu pārskatīšanu. Ja tiek izdarīts šāds pieprasījums, minētajai kompetentajai iestādei būtu jāpieņem lēmums par to, vai izņemšanas rīkojums nesatur šādu pārkāpumu. Ja minētajā lēmumā tiek konstatēts šāds pārkāpums, izņemšanas rīkojumam vairs nevajadzētu radīt tiesiskas sekas. Pārbaude būtu jāveic ātri, lai nodrošinātu kļūdaini izņemtā vai atspējotā satura ātru atjaunošanu.

(21)

Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, ir savi komerciālie noteikumi, tiem tajos būtu jāiekļauj normas, kas ir vērstas pret to pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai sabiedrībā. Minētie komerciālie noteikumi tiem būtu jāpiemēro rūpīgi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši.

(22)

Ņemot vērā problēmas mērogu un ātrumu, kāds ir nepieciešams, lai efektīvi identificētu un izņemtu teroristisku saturu, būtisks elements, ar ko vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē, ir efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi. Lai savos pakalpojumos mazinātu piekļuvi teroristiskam saturam, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, būtu jāievieš konkrēti pasākumi, kuros ir ņemti vērā riski un līmenis, kādā tie ir pakļauti teroristiska satura riskam, kā arī ietekme uz trešo personu tiesībām un sabiedrības ieinteresētību informācijā. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka, kādi piemēroti, efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi būtu jāievieš, lai identificētu un izņemtu teroristisku saturu. Konkrētie pasākumi varētu ietvert arī piemērotus tehniskus vai operacionālus pasākumus vai spējas, piemēram, personāls vai tehniski līdzekļi, lai identificētu un ātri izņemtu teroristisku saturu vai atspējotu piekļuvi tam, mehānismi, lai lietotāji varētu ziņot vai signalizēt par iespējamu teroristisku saturu, vai jebkādi citi pasākumi, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs uzskata par piemērotiem un efektīviem, lai vērstos pret teroristiska satura pieejamību savos pakalpojumos.

(23)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ieviešot konkrētus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek saglabātas lietotāju tiesības uz vārda un informācijas brīvību, kā arī mediju brīvība un plurālisms, kas ir aizsargāti saskaņā ar Hartu. Papildus ikvienai prasībai, kas noteikta tiesību aktos, tostarp tiesību aktos par personas datu aizsardzību, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību un jāīsteno aizsardzības pasākumi, vajadzības gadījumā arī cilvēka veikta uzraudzība un verifikācija, lai izvairītos no nejaušiem vai kļūdainiem lēmumiem, kuru rezultātā tiek izņemts vai tiek atspējota piekļuve saturam, kas nav teroristisks.

(24)

Lai kompetentā iestāde varētu noteikt, vai pasākumi ir efektīvi un samērīgi un vai automatizētu līdzekļu izmantošanas gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešamās spējas nodrošināt cilvēka veiktu uzraudzību un verifikāciju, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāziņo minētajai iestādei par konkrētajiem pasākumiem, ko tas ir ieviesis. Kad kompetentās iestādes novērtē pasākumu efektivitāti un samērīgumu, tām būtu jāņem vērā attiecīgi parametri, tostarp mitināšanas pakalpojumu sniedzējam izdoto izņemšanas rīkojumu skaits, mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lielums un ekonomiskā kapacitāte un pakalpojumu ietekme uz teroristiska satura izplatīšanu, piemēram, pamatojoties uz lietotāju skaitu Savienībā, kā arī ieviestie aizsardzības pasākumi, ar ko vēršas pret tā pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē.

(25)

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka ieviestie konkrētie pasākumi nav pietiekami, lai novērstu riskus, tai būtu jāspēj prasīt, lai tiek pieņemti papildu piemēroti, efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi. Prasībai ieviest šādus papildu konkrētos pasākumus nevajadzētu radīt vispārēju pienākumu pārraudzīt vai iesaistīties aktīvā faktu meklēšanā Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punkta nozīmē, ne arī pienākumu izmantot automatizētus rīkus. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējamam izmantot automatizētus rīkus, ja tie to uzskata par lietderīgu un vajadzīgu, lai efektīvi vērstos pret to pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai.

(26)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pienākums saglabāt izņemto saturu un ar to saistītos datus būtu jānosaka konkrētiem nolūkiem un jāierobežo uz nepieciešamo laikposmu. Saglabāšanas prasība ir jāattiecina arī uz saistītajiem datiem tādā apmērā, ciktāl šādi dati varētu citādi tikt zaudēti attiecīgā teroristiskā satura izņemšanas rezultātā. Saistītie dati var ietvert tādus datus kā abonenta dati, jo īpaši dati, kas attiecas uz satura sniedzēja identitāti, kā arī piekļuves dati, tostarp dati par datumu un laiku, kad satura sniedzējs izmantojis pakalpojumu vai piereģistrējies pakalpojumam un izreģistrējies no tā, kā arī IP adrese, ko interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs piešķīris satura sniedzējam.

(27)

Pienākums saglabāt saturu administratīvās vai tiesas kontroles procedūrām ir nepieciešams un pamatots, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, ka pastāv efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi satura sniedzējiem, kuru saturs ir ticis izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve, kā arī nodrošināt minētā satura atjaunošanu atkarībā no minēto procedūru iznākuma. Pienākums saglabāt saturu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas nolūkos ir pamatots un nepieciešams, ņemot vērā vērtību, kas materiālam varētu būt teroristisku darbību sagraušanā vai novēršanā. Tāpēc par pamatotu būtu jāuzskata arī teroristiska satura saglabāšana teroristu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos. Šajos nolūkos teroristiskais saturs un ar to saistītie dati būtu jāglabā tikai uz noteiktu laikposmu, kas nepieciešams, lai tiesībaizsardzības iestādēm ļautu pārbaudīt minēto teroristisko saturu un nolemt, vai tas ir vajadzīgs minētajiem nolūkiem. Datu saglabāšanai, kas nepieciešama teroristu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos, būtu jāattiecas tikai uz tiem datiem, kas varētu būt saistīti ar teroristu nodarījumiem un tāpēc varētu palīdzēt kriminālvajāšanā par teroristu nodarījumiem vai novērst nopietnus riskus sabiedriskajai drošībai. Ja mitināšanas pakalpojumi sniedzēji izņem materiālu vai atspējo piekļuvi tam, jo īpaši ar saviem konkrētajiem pasākumiem, tiem būtu nekavējoties jāinformē kompetentās iestādes par saturu, kurā ir informācija, kas saistīta ar tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu.

(28)

Lai nodrošinātu samērīgumu, saglabāšanas laikposms būtu jāierobežo līdz sešiem mēnešiem, kas satura sniedzējam dotu pietiekami daudz laika ierosināt administratīvās vai tiesas kontroles procedūras un kas tiesībaizsardzības iestādēm ļautu piekļūt datiem, kuri nepieciešami teroristu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem. Tomēr pēc kompetentās iestādes vai tiesas pieprasījuma minēto laikposmu vajadzētu būt iespējamam pagarināt par tik ilgu laiku, cik nepieciešams gadījumos, kad minētās procedūras ir ierosinātas, bet nav pabeigtas minētajā sešu mēnešu laikposmā. Saglabāšanas laikposmam vajadzētu būt pietiekamam, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu saglabāt materiālu, kas nepieciešams saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar pamattiesībām.

(29)

Šai regulai nebūtu jāskar procesuālās garantijas vai procesuālie izmeklēšanas pasākumi, kas saistīti ar piekļuvi saturam un ar to saistītajiem datiem, kuri saglabāti teroristu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem, kā to reglamentē Savienības vai valstu tiesību akti.

(30)

Ir svarīgi, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzēju politika attiecībā uz teroristisku saturu būtu pārredzama, jo tas palielinātu to atbildību lietotāju priekšā un stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri konkrētā kalendārajā gadā ir veikuši pasākumus vai kuriem tika prasīts veikt pasākumus, ievērojot šo regulu, būtu jādara publiski pieejami gada pārredzamības ziņojumi, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti saistībā ar teroristiska satura identificēšanu un izņemšanu.

(31)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpublicē gada pārredzamības ziņojumi, kuros ietverta informācija par izņemšanas rīkojumu skaitu, to gadījumu skaitu, kuros rīkojums netika izpildīts, to lēmumu skaitu, kas attiecas uz konkrētiem pasākumiem, to gadījumu skaitu, kuriem piemērota administratīvās vai tiesas kontroles procedūra, un to lēmumu skaitu, ar kuriem uzlikti sodi.

(32)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā un Hartas 47. pantā ir noteiktas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību kompetentajā valsts tiesā pret jebkādiem pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo regulu, un kas var nelabvēlīgi ietekmēt minētās personas tiesības. Minētajām tiesībām būtu jo īpaši jāietver iespēja mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un satura sniedzējiem efektīvi apstrīdēt izņemšanas rīkojumus vai jebkādus lēmumus, kas izriet no izņemšanas rīkojumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu, tās dalībvalsts tiesā, kuras kompetentā iestāde izdevusi izņemšanas rīkojumu vai pieņēmusi lēmumu, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem efektīvi apstrīdēt lēmumu par konkrētiem pasākumiem vai sodiem tās dalībvalsts tiesā, kuras kompetentā iestāde pieņēmusi minēto lēmumu.

(33)

Sūdzību procedūras ir nepieciešams aizsardzības pasākums pret tiešsaistes satura kļūdainu izņemšanu vai piekļuves atspējošanu tam, ja šādu saturu aizsargā vārda un informācijas brīvība. Tāpēc mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizveido ērti lietojami sūdzību mehānismi un jānodrošina, ka sūdzības tiek izskatītas ātri un pilnīgi pārredzami attiecībā pret satura sniedzēju. Prasība mitināšanas pakalpojumu sniedzējam atjaunot saturu, kas ticis izņemts vai kam atspējota piekļuve kļūdas dēļ, nebūtu jāskar mitināšanas pakalpojumu sniedzēja iespēja panākt savu komerciālo noteikumu izpildi.

(34)

Efektīva tiesību aizsardzība saskaņā ar LES 19. pantu un Hartas 47. pantu prasa, lai satura sniedzējiem būtu iespēja noskaidrot iemeslus, kuru dēļ ir izņemts viņu sniegtais saturs vai ir atspējota piekļuve tam. Šajā nolūkā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu satura sniedzējam jādara pieejama informācija izņemšanas vai atspējošanas apstrīdēšanai. Atkarībā no apstākļiem mitināšanas pakalpojumu sniedzēji saturu, kas ir ticis izņemts vai kam atspējota piekļuve, varētu aizstāt ar ziņu, ka saturs ir izņemts vai ka tam ir atspējota piekļuve saskaņā ar šo regulu. Pēc satura sniedzēja pieprasījuma būtu jāsniedz papildu informācija par izņemšanas vai atspējošanas iemesliem, kā arī par tiesību aizsardzības līdzekļiem pret izņemšanu vai atspējošanu. Ja kompetentās iestādes nolemj, ka sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, tostarp izmeklēšanas kontekstā, ir nevietā vai nelietderīgi tiešā veidā informēt satura sniedzēju par izņemšanu vai atspējošanu, tām būtu attiecīgi jāinformē mitināšanas pakalpojumu sniedzējs.

(35)

Šīs regulas nolūkos dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes. Tam nebūtu noteikti jānozīmē, ka ir jāizveido jauna iestāde, un vajadzētu būt iespējamam šajā regulā paredzētās funkcijas uzticēt jau esošai struktūrai. Šai regulai būtu jāprasa norīkot iestādes, kuru kompetencē ir izdot izņemšanas rīkojumus, pārbaudīt izņemšanas rīkojumus, pārraudzīt konkrētus pasākumus un uzlikt sodus, bet katrai dalībvalstij vajadzētu spēt lemt par norīkojamo kompetento iestāžu skaitu un to, vai tās ir administratīvās, tiesībaizsardzības vai tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes savus uzdevumus pilda objektīvi un bez diskriminācijas un ka tās neprasa un nepieņem norādījumus ne no vienas citas struktūras attiecībā uz šajā regulā paredzēto uzdevumu veikšanu. Tam nebūtu jāliedz pārraudzība saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām. Dalībvalstīm par kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar šo regulu, būtu jāpaziņo Komisijai, kurai būtu tiešsaistē jāpublicē reģistrs ar kompetento iestāžu sarakstu. Minētajam tiešsaistes reģistram vajadzētu būt viegli pieejamam, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem atvieglotu izņemšanas rīkojumu autentiskuma ātru pārbaudi.

(36)

Lai nepieļautu centienu dublēšanos un iespējamu iejaukšanos izmeklēšanā un līdz minimumam samazinātu slogu skartajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kompetentajām iestādēm, pirms tās izdod izņemšanas rīkojumus, būtu savstarpēji, un attiecīgos gadījumos ar Eiropolu, jāapmainās ar informāciju, jākoordinē darbs un jāsadarbojas. Lemjot par to, vai izdot izņemšanas rīkojumu, kompetentajai iestādei vajadzētu pienācīgi apsvērt jebkādus paziņojumus par iejaukšanos izmeklēšanas interesēs (dekonfliktācija). Ja citas dalībvalsts kompetentā iestāde kompetento iestādi informē par to, ka pastāv izņemšanas rīkojums, tai nebūtu jāizdod izņemšanas rīkojums par to pašu priekšmetu. Eiropols varētu sniegt atbalstu šīs regulas noteikumu īstenošanā saskaņā ar tā pašreizējām pilnvarām un spēkā esošo tiesisko regulējumu.

(37)

Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji efektīvi un pietiekami konsekventi īsteno konkrētus pasākumus, kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jākoordinē darbs un jāsadarbojas saistībā ar informācijas apmaiņu ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un konkrēto pasākumu apzināšanu, īstenošanu un novērtēšanu. Koordinācija un sadarbība ir vajadzīga arī saistībā ar citiem pasākumiem šīs regulas īstenošanai, tostarp attiecībā uz noteikumu pieņemšanu par sodiem un sodu uzlikšanu. Komisijai būtu jāveicina šāda koordinācija un sadarbība.

(38)

Ir būtiski, lai kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir atbildīga par sodu uzlikšanu, būtu pilnībā informēta par izņemšanas rīkojumu izdošanu un tai sekojošo informācijas apmaiņu starp mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina piemēroti un droši saziņas kanāli un mehānismi, kas ļauj laikus dalīties ar nepieciešamo informāciju.

(39)

Lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un lai nepieļautu centienu dublēšanos, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot Eiropola izstrādātos specializētos rīkus, piemēram, pašreizējo lietotni ziņošanas par interneta saturu pārvaldībai (Internet Referral Management application) vai tās pēctečus.

(40)

Dalībvalstu un Eiropola signālziņas ir izrādījušās efektīvs un ātrs līdzeklis, kā palielināt mitināšanas pakalpojumu sniedzēju informētību par konkrētu saturu, kas pieejams ar to pakalpojumiem, un dot tiem iespēju ātri rīkoties. Šādām signālziņām, kas ir mehānisms mitināšanas pakalpojumu sniedzēju brīdināšanai par informāciju, kura varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai pakalpojumu sniedzējs varētu brīvprātīgi izvērtēt minētā satura atbilstību saviem komerciālajiem noteikumiem, arī turpmāk vajadzētu būt pieejamām papildus izņemšanas rīkojumiem. Galīgais lēmums par to, vai izņemt saturu tāpēc, ka tas nav saderīgs ar tā komerciālajiem noteikumiem, paliek mitināšanas pakalpojumu sniedzēja ziņā. Šai regulai nebūtu jāskar Eiropola pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (11). Tāpēc nekas šajā regulā nebūtu jāsaprot tā, ka tas liegtu dalībvalstīm un Eiropolam izmantot signālziņas kā instrumentu, ar ko vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē.

(41)

Ņemot vērā īpašās nopietnās sekas, ko rada konkrēts teroristisks saturs tiešsaistē, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāinformē attiecīgās iestādes attiecīgajā dalībvalstī vai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tie ir iedibināti vai kurā tiem ir juridiskais pārstāvis, par teroristisku saturu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu. Lai nodrošinātu samērīgumu, minētajam pienākumam būtu jāattiecas tikai uz teroristu nodarījumiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punktā. Minētajam pienākumam informēt nebūtu jānozīmē, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums aktīvi meklēt jebkādus pierādījumus par šādiem tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu. Attiecīgā dalībvalsts būtu jāsaprot kā tā dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija pār minēto teroristu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, pamatojoties uz likumpārkāpēja vai iespējamā noziegumā cietušā valstspiederību vai terorisma akta mērķa vietu. Šaubu gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem informācija būtu jāiesniedz Eiropolam, kuram atbilstoši savām pilnvarām būtu jāveic attiecīgi turpmāki pasākumi, tostarp minētās informācijas pārsūtīšana attiecīgajām valsts iestādēm. Būtu jāatļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādu informāciju izmantot, lai veiktu izmeklēšanas pasākumus, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos.

(42)

Lai veicinātu izņemšanas rīkojumu ātru apstrādi, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānorīko vai jāizveido kontaktpunkti. Kontaktpunktam būtu jākalpo tikai operacionāliem nolūkiem. Kontaktpunktam vajadzētu būt veidotam no jebkādiem specializētiem, iekšējiem vai ārpakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem, līdzekļiem, kas ļauj elektroniski iesniegt izņemšanas rīkojumus, un no tehniskiem līdzekļiem vai personāla, kas ļauj tos ātri apstrādāt. Nav nepieciešams, ka kontaktpunkts atrodas Savienībā. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai šīs regulas nolūkā izmantot esošu kontaktpunktu, ja kontaktpunkts spēj izpildīt šajā regulā paredzētās funkcijas. Lai nodrošinātu, ka teroristisks saturs tiek izņemts vai ka piekļuve tam tiek atspējota vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas, to mitināšanas pakalpojumu sniedzēju kontaktpunktiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, vajadzētu būt pieejamiem jebkurā laikā. Informācijā par kontaktpunktu būtu jāiekļauj informācija par valodu, kurā ar kontaktpunktu var sazināties. Lai atvieglotu saziņu starp mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti atļaut saziņu vienā no tām Savienības iestāžu oficiālajām valodām, kurās ir pieejami to komerciālie noteikumi.

(43)

Tā kā mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nav noteikta vispārēja prasība nodrošināt fizisku klātbūtni Savienības teritorijā, ir nepieciešams viest skaidrību, kuras dalībvalsts jurisdikcijā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā. Parasti mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir tā galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis. Tam nevajadzētu skart noteikumus par kompetenci, kas pieņemti attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un lēmumiem, kuri izriet no izņemšanas rīkojumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, kuram Savienībā nav iedibinājuma un kurš nenorīko juridisko pārstāvi, vajadzētu būt jebkuras dalībvalstis jurisdikcijā, un tādēļ tām būtu jāspēj uzlikt sodus, ja vien tiek ievērots ne bis in idem princips.

(44)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un izpildi, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nav iedibināti Savienībā, būtu rakstiski jānorīko juridiskais pārstāvis. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējamam šīs regulas nolūkos norīkot juridisko pārstāvi, kas jau ir norīkots citiem nolūkiem, ja minētais juridiskais pārstāvis spēj pildīt šajā regulā paredzētās funkcijas. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt pilnvarotam rīkoties mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vārdā.

(45)

Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji faktiski īsteno šo regulu, ir vajadzīgi sodi. Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kuri var būt administratīvi sodi vai kriminālsodi, kā arī, attiecīgā gadījumā, naudassodu piemērošanas vadlīnijas. Atsevišķos gadījumos par nepildīšanu varētu paredzēt sodus, ievērojot ne bis in idem un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka šādos sodos tiek ņemta vērā sistemātiska neizpilde. Sodi varētu izpausties dažādos veidos, tostarp kā oficiāli brīdinājumi maznozīmīgu pārkāpumu gadījumos vai kā finansiāli sodi saistībā ar smagākiem vai sistemātiskākiem pārkāpumiem. Īpaši bargi sodi būtu jāuzliek gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai pastāvīgi neizņem teroristisku saturu vai neatspējo piekļuvi tam vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā regulā būtu jānosaka, par kādiem pārkāpumiem ir uzliekami sodi un kādi apstākļi ir svarīgi šādu sodu veida un līmeņa noteikšanai. Nosakot, vai būtu jāuzliek finansiāli sodi, būtu pienācīgi jāņem vērā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālie resursi. Turklāt kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir jaunuzņēmums, mikrouzņēmums vai mazs vai vidējs uzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (12). Būtu jāņem vērā papildu apstākļi, piemēram, tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja rīcība bija objektīvi neapdomīga vai nosodāma, un tas, vai pārkāpums ir izdarīts neuzmanības dēļ vai tīši. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sodi, kas uzlikti par šīs regulas pārkāpšanu, neveicina tāda materiāla izņemšanu, kas nav teroristisks saturs.

(46)

Standartizētu veidņu izmantošana atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot tiem sazināties ātrāk un efektīvāk. Ir īpaši svarīgi nodrošināt ātru rīcību pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Veidnes samazina tulkošanas izmaksas un veicina procesa augstākus standartus. Atgriezeniskās saiknes veidnes nodrošina standartizētu informācijas apmaiņu un ir īpaši svarīgas gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzēji nespēj izpildīt izņemšanas rīkojumus. Autentificēti iesniegšanas kanāli var garantēt izņemšanas rīkojuma autentiskumu, tostarp rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību.

(47)

Lai vajadzības gadījumā būtu iespējams ātri grozīt šīs regulas nolūkos izmantoto veidņu saturu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu. Lai varētu ņemt vērā tehnoloģijas un ar to saistītā tiesiskā regulējuma attīstību, Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar tehniskām prasībām attiecībā uz elektroniskajiem līdzekļiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto izņemšanas rīkojumu nosūtīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Dalībvalstīm būtu jāvāc informācija par šīs regulas īstenošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam izmantot mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pārredzamības ziņojumus un vajadzības gadījumā tos papildināt ar sīkāku informāciju, piemēram, ar saviem pārredzamības ziņojumiem saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu informāciju šīs regulas īstenošanas izvērtēšanai, būtu jāizveido detalizēta programma šīs regulas iznākuma, rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

(49)

Pamatojoties uz īstenošanas ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem un secinājumiem un pārraudzības iznākumu, Komisijai trīs gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas būtu jāveic tās izvērtēšana. Izvērtēšana būtu jābalsta uz tādiem kritērijiem kā iedarbīgums, nepieciešamība, efektivitāte, samērīgums, nozīmība, konsekvence un Savienības pievienotā vērtība. Tajā būtu jānovērtē, kā darbojas dažādie šajā regulā paredzētie operacionālie un tehniskie pasākumi, tostarp pasākumu efektivitāte tiešsaistes teroristiska satura atklāšanas, identificēšanas un izņemšanas uzlabošanā, aizsardzības mehānismu efektivitāte, kā arī ietekme uz potenciāli skartajām pamattiesībām, piemēram, uz vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, darījumdarbības brīvību, tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību. Komisijai būtu arī jānovērtē ietekme uz potenciāli skartajām trešo personu interesēm.

(50)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt digitālā vienotā tirgus raitu darbību, vēršoties pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I IEDAļA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šī regula nosaka vienotus noteikumus, kas paredzēti, lai vērstos pret mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistes teroristiska satura izplatīšanai sabiedrībā, jo īpaši par:

a)

saprātīgiem un samērīgiem rūpības pienākumiem, kuri jāpiemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā ar to sniegto pakalpojumu starpniecību un vajadzības gadījumā nodrošinātu šāda satura ātru izņemšanu vai piekļuves atspējošanu šādam saturam;

b)

pasākumiem, kas dalībvalstīm jāievieš saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ievērojot attiecīgus aizsardzības pasākumus ar mērķi aizsargāt pamattiesības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību atklātā un demokrātiskā sabiedrībā, lai:

i)

identificētu teroristisku saturu un nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji to ātri izņem; un

ii)

atvieglotu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un, vajadzības gadījumā, Eiropolu.

2.   Šo regulu piemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, neatkarīgi no to galvenā iedibinājuma vietas, ciktāl tie izplata informāciju sabiedrībā.

3.   Par teroristisku saturu neuzskata materiālu, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos vai terorisma novēršanas vai apkarošanas nolūkos, tostarp materiālu, kas atspoguļo polemisku vai strīdīgu viedokļu izpausmi publiskās debatēs. Novērtējumā nosaka minētās izplatīšanas patieso nolūku un pārbauda, vai materiāls tiek izplatīts sabiedrībā minētajos nolūkos.

4.   Šī regula nemaina pienākumu respektēt tiesības, brīvības un principus, kas minēti LES 6. pantā, un to piemēro, neskarot pamatprincipus, kas attiecas uz vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu.

5.   Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK un 2010/13/ES. Attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, prevalē Direktīva 2010/13/ES.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“mitināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir tādu pakalpojumu sniedzējs, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (14) 1. panta b) punktā un ko veido satura sniedzēja sniegtas informācijas glabāšana pēc satura sniedzēja pieprasījuma;

2)

“satura sniedzējs” ir lietotājs, kas sniedzis informāciju, kuru glabā vai izplata sabiedrībai vai kuru ir glabājis un izplatījis sabiedrībā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs;

3)

“izplatīšana sabiedrībā” nozīmē pēc satura sniedzēja pieprasījuma darīt informāciju pieejamu potenciāli neierobežotam personu skaitam;

4)

“pakalpojumu sniegšana Savienībā” nozīmē dot iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda mitināšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kuram ir būtiska saikne ar minēto dalībvalsti vai minētajām dalībvalstīm;

5)

“būtiska saikne” ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja saikne ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, kas izriet vai nu to tā, ka tas ir iedibināts Savienībā, vai no konkrētiem faktiskiem kritērijiem, piemēram:

a)

tā pakalpojumiem ir nozīmīgs skaits lietotāju vienā vai vairākās dalībvalstīs; vai

b)

tā darbības ir vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

6)

“teroristu nodarījumi” ir nodarījumi, kas definēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. pantā;

7)

“teroristisks saturs” ir viens vai vairāki no šādiem materiāla veidiem, proti, materiāls, kas:

a)

kūda izdarīt kādu no nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā, ja šāds materiāls tieši vai netieši, piemēram, slavinot terora aktus, aizstāv teroristu nodarījumu izdarīšanu, tādējādi radot draudus, ka varētu tikt izdarīts viens vai vairāki šādi nodarījumi;

b)

aicina personu vai personu grupu izdarīt vai palīdzēt izdarīt kādu no nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā;

c)

aicina personu vai personu grupu piedalīties teroristu grupas darbībās Direktīvas (ES) 2017/541 4. panta b) punkta nozīmē;

d)

sniedz norādījumus par to, kā izgatavot vai izmantot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus vai indīgas vai bīstamas vielas, vai par citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt kādu no teroristu nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā;

e)

rada draudus, ka tiks izdarīts kāds no nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā;

8)

“komerciālie noteikumi” neatkarīgi no to nosaukuma vai formas ir visi noteikumi, nosacījumi un klauzulas, kas reglamentē līgumattiecības starp mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un tā lietotājiem;

9)

“galvenais iedibinājums” ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un operacionālā kontrole.

II IEDAĻA

PASĀKUMI, AR KURIEM VĒRŠAS PRET TERORISTISKA SATURA IZPLATĪŠANU TIEŠSAISTĒ

3. pants

Izņemšanas rīkojumi

1.   Katras dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pilnvaras izdot izņemšanas rīkojumu, ar ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem liek izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi teroristiskam saturam visās dalībvalstīs.

2.   Ja kompetentā iestāde nav iepriekš izdevusi izņemšanas rīkojumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, tā vismaz 12 stundas pirms izņemšanas rīkojuma izdošanas minētajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam sniedz informāciju par piemērojamajām procedūrām un termiņiem.

Pirmo daļu nepiemēro pienācīgi pamatotos ārkārtējos gadījumos.

3.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji izņem teroristisku saturu vai atspējo piekļuvi teroristiskam saturam visās dalībvalstīs cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas.

4.   Kompetentās iestādes izņemšanas rīkojumus izdod, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni. Izņemšanas rīkojumos ietver šādus elementus:

a)

izņemšanas rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes identifikācijas detaļas un minētās kompetentās iestādes veikta izņemšanas rīkojuma autentifikācija;

b)

pietiekami detalizēts pamatojums par to, kāpēc saturs tiek uzskatīts par teroristisku saturu, un atsauce uz attiecīgo materiāla veidu, kas minēts 2. panta 7) punktā;

c)

precīzs vienotais resursu vietrādis (URL) un vajadzības gadījumā papildu informācija teroristiskā satura identificēšanai;

d)

atsauce uz šo regulu kā izņemšanas rīkojuma juridisko pamatu;

e)

datuma, laika zīmogs un izņemšanas rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes elektroniskais paraksts;

f)

viegli saprotama informācija par mitināšanas pakalpojumu sniedzējam un satura sniedzējam pieejamo tiesisko aizsardzību, tostarp informācija par kompetentajā iestādē pieejamo tiesisko aizsardzību, par iespēju vērsties tiesā, kā arī par pārsūdzības termiņiem;

g)

ja tas ir nepieciešams un ir samērīgi, lēmums neizpaust informāciju par teroristiska satura izņemšanu vai piekļuves atspējošanu tam saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

5.   Kompetentā iestāde izņemšanas rīkojumu adresē mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenajam iedibinājumam vai tā juridiskajam pārstāvim, kurš norīkots saskaņā ar 17. pantu.

Minētā kompetentā iestāde izņemšanas rīkojumu nosūta 15. panta 1. punktā minētajam kontaktpunktam ar elektroniskiem līdzekļiem, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu apstākļos, kuri ļauj noteikt sūtītāja autentiskumu, tostarp rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību.

6.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, izmantojot II pielikumā iekļauto veidni, bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi par teroristiska satura izņemšanu vai piekļuves atspējošanu teroristiskam saturam visās dalībvalstīs, jo īpaši norādot minētās izņemšanas vai atspējošanas laiku.

7.   Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nespēj izpildīt izņemšanas rīkojumu nepārvaramas varas dēļ vai tādēļ, ka tas faktiski nav iespējams neatkarīgi no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja, tostarp objektīvi attaisnojamu tehnisku vai operacionālu iemeslu dēļ, tas, izmantojot III pielikumā iekļauto veidni, bez liekas kavēšanās par minētajiem iemesliem informē kompetento iestādi, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu.

Šā panta 3. punktā minēto termiņu sāk skaitīt, tiklīdz vairs nepastāv šā punkta pirmajā daļā minētie iemesli.

8.   Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nespēj izpildīt izņemšanas rīkojumu tāpēc, ka tajā ir acīmredzamas kļūdas vai nav iekļauta pietiekama informācija tā izpildei, tas, izmantojot III pielikumā iekļauto veidni, bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu, un prasa vajadzīgos precizējumus.

Šā panta 3. punktā minēto termiņu sāk skaitīt, tiklīdz mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis vajadzīgos precizējumus.

9.   Izņemšanas rīkojums kļūst galīgs, kad ir beidzies pārsūdzības termiņš, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav iesniegta pārsūdzība, vai kad tas pēc pārsūdzības ir apstiprināts.

Kad izņemšanas rīkojums kļūst galīgs, kompetentā iestāde, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu, par to informē kompetento iestādi, kas minēta 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstī, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.

4. pants

Pārrobežu izņemšanas rīkojumu procedūra

1.   Ievērojot 3. pantu, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam nav galvenā iedibinājuma vai juridiskā pārstāvja tās kompetentās iestādes dalībvalstī, kura izdevusi izņemšanas rīkojumu, minētā iestāde vienlaicīgi iesniedz izņemšanas rīkojuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.

2.   Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs saņem izņemšanas rīkojumu, kā minēts šajā pantā, tas veic 3. pantā paredzētos pasākumus un veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai tas varētu atjaunot saturu vai piekļuvi tam saskaņā ar šā panta 7. punktu.

3.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, 72 stundās pēc izņemšanas rīkojuma kopijas saņemšanas saskaņā ar 1. punktu var pēc savas iniciatīvas pārbaudīt izņemšanas rīkojumu, lai noteiktu, vai tas smagi vai klaji nepārkāpj šo regulu vai Hartā garantētās pamattiesības un brīvības.

Ja tā konstatē pārkāpumu, tā tādā pašā laikposmā šajā sakarā pieņem motivētu lēmumu.

4.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un satura sniedzējiem ir tiesības 48 stundās pēc izņemšanas rīkojuma vai informācijas saņemšanas saskaņā ar 11. panta 2. punktu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, iesniegt motivētu pieprasījumu pārbaudīt izņemšanas rīkojumu, kā teikts šā panta 3. punkt pirmajā daļā.

Kompetentā iestāde 72 stundās pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem motivētu lēmumu pēc tam, kad tā pārbaudījusi izņemšanas rīkojumu, kurā tā izklāsta savus konstatējumus par to, vai pastāv pārkāpums.

5.   Kompetentā iestāde, pirms tā pieņem lēmumu, ievērojot 3. punkta otro daļu, vai lēmumu, ar ko konstatē pārkāpumu, ievērojot 4. punkta otro daļu, informē kompetento iestādi, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu, par savu nodomu pieņemt lēmumu un par šādas rīcības iemesliem.

6.   Ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, pieņem motivētu lēmumu saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu, tā minēto lēmumu bez kavēšanās dara zināmu kompetentajai iestādei, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, satura sniedzējam, kurš lūdzis pārbaudi, ievērojot šā panta 4. punktu, un saskaņā ar 14. pantu – Eiropolam. Ja lēmumā tiek konstatēts pārkāpums, ievērojot šā panta 3. vai 4. punktu, izņemšanas rīkojums vairs nerada tiesiskas sekas.

7.   Saņēmis lēmumu, kurā konstatēts pārkāpums un kurš darīts zināms saskaņā ar 6. punktu, attiecīgais mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atjauno saturu vai atjauno piekļuvi tam, neskarot iespēju panākt savu komerciālo noteikumu izpildi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

5. pants

Konkrēti pasākumi

1.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, kā teikts 4. punktā, savos komerciālajos noteikumos attiecīgā gadījumā iekļauj un piemēro normas, kas ļauj vērsties pret tā pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē teroristiska satura izplatīšanai sabiedrībā.

Tas to dara rūpīgi, samērīgi un nediskriminējoši, visos apstākļos pienācīgi respektējot lietotāju pamattiesības un jo īpaši ņemot vērā, cik ļoti svarīga ir vārda un informācijas brīvība atklātā un demokrātiskā sabiedrībā, nolūkā nepieļaut tāda materiāla izņemšanu, kas nav teroristisks saturs.

2.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumi pakļauti teroristiska satura riskam, kā teikts 4. punktā, veic konkrētus pasākumus, lai aizsargātu savus pakalpojumus pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā.

Lēmums par konkrētu pasākumu izvēli paliek mitināšanas pakalpojumu sniedzēja ziņā. Šādi pasākumi var ietvert vienu vai vairākus šādus elementus:

a)

piemēroti tehniski un operacionālie pasākumi vai spējas, piemēram, piemērots personāls vai tehniski līdzekļi nolūkā identificēt un ātri izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi tam;

b)

lietotājiem viegli pieejami un ērti lietojami mehānismi, ar ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ziņot vai signalizēt par iespējamu teroristisku saturu;

c)

jebkādi citi mehānismi, ar ko palielina informētību par teroristisku saturu tā pakalpojumos, piemēram, mehānismi lietotāju moderēšanai;

d)

jebkādi citi pasākumi, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs uzskata par piemērotiem, lai vērstos pret teroristiska satura pieejamību savos pakalpojumos.

3.   Konkrēti pasākumi atbilst visām šādām prasībām:

a)

tie ir efektīvi, palīdzot samazināt līmeni, kādā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam;

b)

tie ir mērķtiecīgi un samērīgi, ņemot vērā jo īpaši to, cik nopietnā līmenī mitināšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, kā arī tehniskās un operacionālās spējas, finansiālo stiprību, mitināšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu lietotāju skaitu un to sniegtā satura daudzumu;

c)

tos piemēro tā, ka tiek pilnībā ņemtas vērā lietotāju tiesības un leģitīmās intereses, jo īpaši lietotāju pamattiesības attiecībā uz vārda un informācijas brīvību, privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību;

d)

tos piemēro rūpīgā un nediskriminējošā veidā.

Ja konkrēti pasākumi ietver tehnisku pasākumu izmantošanu, tad, jo īpaši izmantojot cilvēka veiktu uzraudzību un verifikāciju, nodrošina piemērotus un efektīvus aizsardzības pasākumus, lai nodrošināta precizitāti un nepieļautu tāda materiāla izņemšanu, kas nav teroristisks saturs.

4.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir pakļauts teroristiska satura riskam tad, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, ir:

a)

pieņēmusi lēmumu uz objektīvu faktoru pamata, piemēram, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir saņēmis divus vai vairāk galīgus izņemšanas rīkojumus, kurā konstatēts, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir pakļauts teroristiska satura riskam; un

b)

paziņojusi a) apakšpunktā minēto lēmumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam.

5.   Pēc tam, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis 4. punktā un attiecīgā gadījumā 6. punktā minēto lēmumu, tas ziņo kompetentajai iestādei par konkrētiem pasākumiem, ko tas ir veicis un ko tas gatavojas veikt, lai izpildītu 2. un 3. punktu. Tas to dara trīs mēnešu laikā pēc lēmuma saņemšanas un pēc tam reizi gadā. Minētais pienākums beidzas tad, kad kompetentā iestāde, saņēmusi pieprasījumu, ievērojot 7. punktu, ir nolēmusi, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vairs nav pakļauts teroristiska satura riskam.

6.   Ja, pamatojoties uz 5. punktā minētajiem ziņojumiem un attiecīgā gadījumā jebkādiem citiem objektīviem faktoriem, kompetentā iestāde uzskata, ka veiktie konkrētie pasākumi neatbilst 2. un 3. punktam, minētā kompetentā iestāde mitināšanas pakalpojumu sniedzējam adresē lēmumu, kurā tam pieprasa veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts 2. un 3. punkts.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties, kāda veida konkrētos pasākumus veikt.

7.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs jebkurā laikā var prasīt, lai kompetentā iestāde pārskata un vajadzības gadījumā groza vai atsauc 4. vai 6. punktā minēto lēmumu.

Kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas par pieprasījumu pieņem motivētu lēmumu, kas balstīts uz objektīviem faktoriem, un minēto lēmumu paziņo mitināšanas pakalpojumu sniedzējam.

8.   Nekāda prasība veikt konkrētus pasākumus neskar Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktu, un no tās neizriet nedz vispārējs mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pienākums pārraudzīt informāciju, kuru tie pārraida vai uzglabā, nedz arī vispārējs pienākums aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelikumīgām darbībām.

Nekāda prasība veikt konkrētus pasākumus neietver pienākumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam izmantot automatizētus rīkus.

6. pants

Satura un ar to saistīto datu saglabāšana

1.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji saglabā teroristisku saturu, kas ir izņemts vai kam ir atspējota piekļuve pēc izņemšanas rīkojuma vai pēc konkrētiem pasākumiem, kas veikti, ievērojot 3. vai 5. pantu, kā arī ar to saistītos datus, kuri ir izņemti kā sekas šāda teroristiska satura izņemšanai, un kuri vajadzīgi:

a)

administratīvās vai tiesas kontroles procedūrām vai sūdzības izskatīšanai saskaņā ar 10. pantu par lēmumu izņemt teroristisku saturu un ar to saistītos datus vai atspējot piekļuvi šādam saturam un datiem; vai

b)

teroristu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem.

2.   Teroristisko saturu un ar to saistītos datus, kā minēts 1. punktā, glabā sešus mēnešus pēc izņemšanas vai atspējošanas. Pēc kompetentās iestādes vai tiesas pieprasījuma teroristisko saturu glabā uz vēl ilgāku konkrētu laikposmu tikai tad un tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs tobrīd notiekošai administratīvajai vai tiesas kontrolei, kā teikts 1. punkta a) apakšpunktā.

3.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka teroristiskam saturam un ar to saistītajiem datiem, ko saglabā, ievērojot 1. punktu, piemēro piemērotus tehniskos un organizatoriskos aizsardzības pasākumus.

Minētie tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi nodrošina, ka saglabātajam teroristiskajam saturam un ar to saistītajiem datiem piekļūst un tos apstrādā tikai 1. punktā minētajos nolūkos, un nodrošina attiecīgo personas datu augstu drošības līmeni. Vajadzības gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji minētos aizsardzības pasākumus pārskata un atjaunina.

III IEDAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI UN ATBILDĪBA

7. pants

Pārredzamības pienākumi mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem

1.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji savos komerciālajos noteikumos skaidri izklāsta savu politiku, ar ko tie vēršas pret teroristiska satura izplatīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā jēgpilnu skaidrojumu par to, kā darbojas konkrēti pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā automatizētu rīku izmantošana.

2.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš konkrētā kalendārajā gadā ir veicis darbības pret teroristiska satura izplatīšanu vai kuram ir prasīts veikt darbības, ievērojot šo regulu, dara publiski pieejamu pārredzamības ziņojumu par minētajām darbībām šajā gadā. Tas minēto ziņojumu publicē pirms nākamā gada 1. marta.

3.   Pārredzamības ziņojumos iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

informāciju par mitināšanas pakalpojumu sniedzēja pasākumiem attiecībā uz teroristiska satura identificēšanu un izņemšanu vai piekļuves atspējošanu tam;

b)

informāciju par mitināšanas pakalpojumu sniedzēja pasākumiem, lai vērstos pret tāda materiāla atkārtotu parādīšanos tiešsaistē, kurš iepriekš ticis izņemts vai kuram tikusi atspējota piekļuve tāpēc, ka tas tika uzskatīts par teroristisku saturu, jo īpaši ja tika izmantoti automatizēti rīki;

c)

to teroristiskā satura vienību skaitu, kas ir izņemtas vai kam ir atspējota piekļuve pēc izņemšanas rīkojumiem vai konkrētiem pasākumiem, un to izņemšanas rīkojumu skaitu, pēc kuriem saturs netika izņemts vai netika atspējota piekļuve tam, ievērojot 3. panta 7. punkta pirmo daļu un 3. panta 8. punkta pirmo daļu, kā arī neizņemšanas iemeslus;

d)

to sūdzību skaitu un iznākumu, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir izskatījis saskaņā ar 10. pantu;

e)

to administratīvās vai tiesas kontroles procedūru skaitu un iznākumu, ko ierosinājis mitināšanas pakalpojumu sniedzējs;

f)

to gadījumu skaitu, kuros mitināšanas pakalpojumu sniedzējam bija jāatjauno saturs vai piekļuve tam administratīvās vai tiesas kontroles procedūras rezultātā;

g)

to gadījumu skaitu, kuros mitināšanas pakalpojumu sniedzējs atjaunoja saturu vai piekļuvi tam pēc satura sniedzēja sūdzības.

8. pants

Kompetento iestāžu pārredzamības ziņojumi

1.   Kompetentās iestādes publicē gada pārredzamības ziņojumus par savām darbībām saskaņā ar šo regulu. Minētajos ziņojumos iekļauj vismaz turpmāk norādīto informāciju attiecībā uz konkrēto kalendāro gadu:

a)

to izņemšanas rīkojumu skaitu, kas izdoti saskaņā ar 3. pantu, precizējot to izņemšanas rīkojumu skaitu, kam piemērots 4. panta 1. punkts, to izņemšanas rīkojumu skaitu, kas pārbaudīti saskaņā ar 4. pantu, un informāciju par to, kā minētos izņemšanas rīkojumus īstenojuši attiecīgie mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, ieskaitot to gadījumu skaitu, kuros tika izņemts teroristisks saturs vai atspējota piekļuve tam, un to gadījumu skaitu, kuros netika izņemts teroristisks saturs vai netika atspējota piekļuve tam;

b)

to lēmumu skaitu, kuri pieņemti saskaņā ar 5. panta 4., 6. vai 7. punktu, un informāciju par to, kā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji īstenojuši minētos lēmumus, tostarp konkrēto pasākumu aprakstu;

c)

to gadījumu skaitu, kuros izņemšanas rīkojumi un lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 4. un 6. punktu, tika pārskatīti administratīvās vai tiesas kontroles procedūrā, un informāciju par attiecīgo procedūru iznākumu;

d)

to lēmumu skaitu, ar kuriem uzlikti sodi, ievērojot 18. pantu, un uzliktā soda veida aprakstu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos pārredzamības ziņojumos neiekļauj informāciju, kas var kaitēt notiekošām darbībām teroristu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem vai nacionālajām drošības interesēm.

9. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir saņēmuši izņemšanas rīkojumu, kas izdots, ievērojot 3. panta 1. punktu, vai lēmumu, ievērojot 4. panta 4. punktu vai 5. panta 4., 6. vai 7. punktu, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt šādu izņemšanas rīkojumu tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir izdevusi izņemšanas rīkojumu, un tiesības apstrīdēt lēmumu, ievērojot 4. panta 4. punktu vai 5. panta 4., 6. vai 7. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu.

2.   Satura sniedzējiem, kuru saturs ir izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve pēc izņemšanas rīkojuma, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt izņemšanas rīkojumu, kas izdots, ievērojot 3. panta 1. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir izdevusi izņemšanas rīkojumu, un tiesības apstrīdēt lēmumu, ievērojot 4. panta 4. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu..

3.   Dalībvalstis ievieš efektīvas procedūras šajā pantā minēto tiesību īstenošanai.

10. pants

Sūdzību mehānismi

1.   Katrs mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvu un pieejamu mehānismu, kas gadījumā, ja 5. pantā paredzēto konkrēto pasākumu rezultātā ir izņemts satura sniedzēja saturs vai ir atspējota piekļuve tam, dod tam iespēju iesniegt sūdzību par minēto izņemšanu vai atspējošanu, prasot atjaunot saturu vai piekļuvi tam.

2.   Katrs mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ātri pārbauda visas sūdzības, ko tas saņem ar 1. punktā minēto mehānismu, un, ja tā izņemšana vai piekļuves tam atspējošana bija nepamatota, bez liekas kavēšanās atjauno saturu vai piekļuvi tam. Tas informē sūdzības iesniedzēju par sūdzības iznākumu divu nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.

Ja sūdzība tiek noraidīta, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sūdzības iesniedzējam sniedz sava lēmuma iemeslus.

Satura vai piekļuves tam atjaunošana neizslēdz mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vai kompetentās iestādes lēmuma apstrīdēšanu administratīvās vai tiesas kontroles procedūrā.

11. pants

Informācija satura sniedzējiem

1.   Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izņem teroristisku saturu vai atspējo piekļuvi tam, tas satura sniedzējam dara pieejamu informāciju par šādu izņemšanu vai atspējošanu.

2.   Pēc satura sniedzēja pieprasījuma mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vai nu informē satura sniedzēju par izņemšanas vai atspējošanas iemesliem un tā tiesībām apstrīdēt izņemšanas rīkojumu, vai arī satura sniedzējam iesniedz izņemšanas rīkojuma kopiju.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzēto pienākumu nepiemēro, ja kompetentā iestāde, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu, nolemj, ka sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, piemēram, teroristu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas dēļ, ir nepieciešams un ir samērīgi, ka informācija nebūtu jāatklāj tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, bet ne ilgāk kā sešas nedēļas pēc minētā lēmuma. Šādā gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs neizpauž nekādu informāciju par teroristiska satura izņemšanu vai piekļuves atspējošanu tam.

Minētā kompetentā iestāde minēto laikposmu var pagarināt vēl par sešām nedēļām, ja šāda informācijas neizpaušana joprojām ir pamatota.

IV IEDAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES UN SADARBĪBA

12. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.   Katra dalībvalsts norīko iestādi vai iestādes, kuras ir kompetentas:

a)

izdot izņemšanas rīkojumus, ievērojot 3. pantu;

b)

pārbaudīt izņemšanas rīkojumus, ievērojot 4. pantu;

c)

uzraudzīt konkrētu pasākumu īstenošanu, ievērojot 5. pantu;

d)

uzlikt sodus, ievērojot 18. pantu.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka 1. punkta a) apakšpunktā minētajā kompetentajā iestādē tiek norīkots vai izveidots kontaktpunkts, kas nodarbojas ar precizējumu pieprasījumiem un atgriezenisko saikni attiecība uz minētās kompetentās iestādes izdotiem izņemšanas rīkojumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par kontaktpunktiem tiek darīta publiski pieejama.

3.   Līdz 2022. gada 7. jūnijam dalībvalstis paziņo Komisijai par 1. punktā minēto kompetento iestādi vai iestādēm un jebkādām izmaiņām šajā sakarā. Komisija paziņojumu un visas tā izmaiņas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Līdz 2022. gada 7. jūnijam Komisija izveido tiešsaistes reģistru, kurā uzskaitītas 1. punktā minētās kompetentās iestādes un kontaktpunkts, kas katrai kompetentajai iestādei norīkots vai izveidots, ievērojot 2. punktu. Komisija regulāri publicē jebkādas izmaiņas šajā sakarā.

13. pants

Kompetentās iestādes

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras un pietiekami resursi, lai sasniegtu šīs regulas mērķus un izpildītu to pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes veic tām šajā regulā paredzētos uzdevumus objektīvā un nediskriminējošā veidā, pilnībā respektējot pamattiesības. Kompetentās iestādes neprasa un nepieņem norādījumus ne no vienas citas struktūras attiecībā uz to uzdevumu veikšanu saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

Pirmā daļa neliedz pārraudzību saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām.

14. pants

Sadarbība starp mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kompetentajām iestādēm un Eiropolu

1.   Kompetentās iestādes veic informācijas apmaiņu, koordinē darbu un sadarbojas viena ar otru un vajadzības gadījumā ar Eiropolu attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem, jo īpaši lai nepieļautu centienu dublēšanos, uzlabotu koordināciju un novērstu iejaukšanos izmeklēšanā dažādās dalībvalstīs.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes veic informāciju apmaiņu, veic koordināciju un sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, kas minētas 12. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, kas veikti, ievērojot 5. pantu, un sodiem, kas uzlikti, ievērojot 18. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka 12. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto kompetento iestāžu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos dalībvalstis nodrošina piemērotus un drošus saziņas kanālus vai mehānismus, lai nodrošinātu, ka notiek savlaicīga apmaiņa ar nepieciešamo informāciju.

4.   Lai efektīvi īstenotu šo regulu, kā arī lai nepieļautu centienu dublēšanos, dalībvalstis un mitināšanas pakalpojumu sniedzēji var izmantot specializētus rīkus, tostarp tos, ko izveidojis Eiropols, lai jo īpaši atvieglotu:

a)

3. pantā paredzēto izņemšanas rīkojumu apstrādi un atgriezenisko saikni par tiem; un

b)

sadarbību nolūkā apzināt un īstenot 5. pantā paredzētos konkrētos pasākumus.

5.   Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzēji uzzina par teroristisku saturu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem dzīvībai, tie nekavējoties informē iestādes, kas attiecīgajās dalībvalstīs ir kompetentas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Ja nav iespējams noteikt attiecīgās dalībvalstis, mitināšanas pakalpojumu sniedzēji informē kontaktpunktu, ievērojot 12. panta 2. punktu, dalībvalstī, kurā ir to galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts to juridiskais pārstāvis, un informāciju attiecībā uz minēto teroristisko saturu pārsūta Eiropolam, lai tas veiktu piemērotus turpmākos pasākumus.

6.   Kompetentās iestādes tiek mudinātas Eiropolam sūtīt izņemšanas rīkojumu kopijas, lai tas varētu sniegt gada ziņojumu, kurā iekļauta analīze par teroristiska satura veidiem, par ko izdots rīkojums to izņemt vai atspējot piekļuvi tam, ievērojot šo regulu.

15. pants

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēju kontaktpunkti

1.   Katrs mitināšanas pakalpojumu sniedzējs norīko vai izveido kontaktpunktu izņemšanas rīkojumu saņemšanai ar elektroniskiem līdzekļiem un to ātrai apstrādei, ievērojot 3. un 4. pantu. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka informācija par kontaktpunktu tiek darīta publiski pieejama.

2.   Informācijā, kas minēta šā panta 1. punktā, norāda Savienības iestāžu oficiālās valodas, kas minētas Regulā 1/58 (15), kurās var vērsties kontaktpunktā un kurās veicama turpmākā saziņa par izņemšanas rīkojumiem, ievērojot 3.pantu. Starp minētajām valodām ir vismaz viena tās dalībvalsts oficiālā valoda, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.

V IEDAĻA

ĪSTENOŠANA UN IZPILDE

16. pants

Jurisdikcija

1.   Šīs regulas 5., 18. un 21. panta nolūkos jurisdikcija ir dalībvalstij, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums. Tiek uzskatīts, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kura galvenais iedibinājums neatrodas Savienībā, ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.

2.   Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kura galvenais iedibinājums neatrodas Savienībā, nav norīkojis juridisko pārstāvi, jurisdikcija ir visām dalībvalstīm.

3.   Ja kādas dalībvalsts kompetentā iestāde īsteno jurisdikciju, ievērojot 2. punktu, tā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

17. pants

Juridiskais pārstāvis

1.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kura galvenais iedibinājums neatrodas Savienībā, rakstveidā norīko kādu fizisku vai juridisku personu par savu juridisko pārstāvi Savienībā, lai saņemtu, ievērotu un izpildītu kompetento iestāžu izdotus izņemšanas rīkojumus un lēmumus.

2.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs savam juridiskajam pārstāvim dod nepieciešamās pilnvaras un resursus, lai izpildītu minētos izņemšanas rīkojumus un lēmumus un lai sadarbotos ar kompetentajām iestādēm.

Juridiskais pārstāvis rezidē vai ir iedibināts vienā no dalībvalstīm, kurā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā savus pakalpojumus.

3.   Juridisko pārstāvi var saukt pie atbildības par šīs regulas pārkāpumiem, neskarot jebkādu mitināšanas pakalpojumu sniedzēja atbildību vai prasības celšanu pret to.

4.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs par norīkošanu paziņo 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs informāciju par juridisko pārstāvi dara publiski pieejamu.

VI IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Sodi

1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, ko izdara mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Šādus sodus uzliek tikai par šādu pantu pārkāpumiem: 3. panta 3. un 6. punkts, 4. panta 2. un 7. punkts, 5. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punkts, 6., 7., 10. un 11. pants, 14. panta 5. punkts, 15. panta 1. punkts un 17. pants.

Pirmajā daļā minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis līdz 2022. gada 7. jūnijam par minētajiem noteikumiem un minētajiem pasākumiem paziņo Komisijai un tai bez kavēšanās paziņo arī visus vēlākos grozījumus, kas tos ietekmē.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, lemjot par to, vai uzlikt sodu, un nosakot soda veidu un apmēru, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:

a)

pārkāpuma raksturu, smagumu un ilgumu;

b)

to, vai pārkāpums ir tīšs vai arī nolaidības rezultāts;

c)

mitināšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekšējos pārkāpumus;

d)

mitināšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālo stiprību;

e)

līmeni, kādā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

f)

mitināšanas pakalpojumu sniedzēja raksturu un lielumu, jo īpaši to, vai tas ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums;

g)

mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vainas pakāpi, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veicis, lai izpildītu šo regulu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja sistemātiski vai pastāvīgi netiek pildīts 3. panta 3. punktā paredzētais pienākums, tiek piemēroti naudassodi apjomā līdz 4 % no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

19. pants

Tehniskās prasības un pielikumu grozījumi

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai šo regulu papildinātu ar nepieciešamajām tehniskajām prasībām elektroniskajiem līdzekļiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto izņemšanas rīkojumu nosūtīšanai.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai grozītu pielikumus nolūkā efektīvi reaģēt uz iespējamu vajadzību veikt uzlabojumus to veidņu saturā, kas paredzētas izņemšanas rīkojumiem un tam, lai sniegtu informāciju par to, ka izņemšanas rīkojumus nav iespējams izpildīt.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2022. gada 7. jūnija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants

Pārraudzība

1.   Dalībvalstis no savām kompetentajām iestādēm un to jurisdikcijā esošajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vāc un katru gadu līdz 31. martam Komisijai nosūta informāciju par darbībām, ko tās saskaņā ar šo regulu veikušas iepriekšējā kalendārajā gadā. Minētajā informācijā ietver:

a)

izdoto izņemšanas rīkojumu skaitu un to teroristiska satura vienību skaitu, kuras izņemtas vai kurām ir atspējota piekļuve, un izņemšanas vai atspējošanas ātrumu;

b)

konkrētos pasākumus, kas veikti, ievērojot 5. pantu, tostarp to teroristiska satura vienību skaitu, kuras izņemtas vai kurām ir atspējota piekļuve, un izņemšanas vai atspējošanas ātrumu;

c)

to piekļuves pieprasījumu skaitu, ko kompetentās iestādes izdevušas saistībā ar mitināšanas pakalpojumu sniedzēju glabāto saturu, ievērojot 6. pantu;

d)

ierosināto sūdzību procedūru skaitu un darbības, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzēji veikuši, ievērojot 10. pantu;

e)

ierosināto administratīvās vai tiesas kontroles procedūru skaitu un lēmumu skaitu, ko kompetentā iestāde pieņēmusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   Līdz 2023. gada 7. jūnijam Komisija izveido detalizētu programmu šīs regulas iznākumu, rezultātu un ietekmes pārraudzībai. Pārraudzības programmā nosaka attiecīgos rādītājus un apraksta, kādā veidā un kādos laika intervālos vācami dati un citi nepieciešamie pierādījumi. Tajā precizē, kādas darbības Komisijai un dalībvalstīm jāveic, lai vāktu un analizētu datus un citus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārraudzītu progresu un izvērtētu šo regulu, ievērojot 23. pantu.

22. pants

Īstenošanas ziņojums

Līdz 2023. gada 7. jūnijam Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā ietver informāciju par pārraudzību saskaņā ar 21. pantu un no 8. pantā paredzētajiem pārredzamības pienākumiem izrietošo informāciju. Dalībvalstis Komisijai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga ziņojuma sagatavošanai.

23. pants

Izvērtēšana

Līdz 2024. gada 7. jūnijam Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par tās piemērošanu, tostarp par:

a)

to, kā un cik efektīvi darbojas aizsardzības mehānismi, jo īpaši tie, kas paredzēti 4. panta 4. punktā, 6. panta 3. punktā un 7. līdz 11. pantā;

b)

šīs regulas piemērošanas ietekmi uz pamattiesībām, jo īpaši uz vārda un informācijas brīvību, privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību; un

c)

šī regulas ieguldījumu sabiedriskās drošības aizsardzībā.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumus.

Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga ziņojuma sagatavošanai.

Komisija arī izvērtē, vai ir nepieciešams un ir iespējams izveidot Eiropas platformu par teroristisku saturu tiešsaistē, lai veicinātu saziņu un sadarbību saskaņā ar šo regulu.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 7. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D.M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A.P. ZACARIAS


(1)  OV C 110, 22.3.2019., 67. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 16. marta nostāja pirmajā lasījumā (OV C 135, 16.4.2021., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Komisijas Ieteikums (ES) 2018/334 (2018. gada 1. marts) par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (OV L 63, 6.3.2018., 50. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 60 I, 2.3.2018., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(12)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(13)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(15)  Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).


I PIELIKUMS

IZŅEMŠANAS RĪKOJUMS

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/784 3. pants)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/784 (“Regula”) 3. pantu, šā izņemšanas rīkojuma adresātam ir jāizņem teroristisks saturs vai jāatspējo piekļuve teroristiskam saturam visās dalībvalstīs cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas.

Ievērojot Regulas 6. pantu, adresātam ir jāsaglabā saturs un ar to saistītie dati, kurš ir izņemts vai kuram ir atspējota piekļuve, sešus mēnešus vai ilgāk pēc kompetento iestāžu vai tiesu pieprasījuma.

Ievērojot Regulas 15. panta 2. punktu, šis izņemšanas rīkojums ir jānosūta vienā no adresāta izraudzītajām valodām.

A IEDAĻA:

Izņemšanas rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes dalībvalsts:

……

NB! Ziņas par izņemšanas rīkojumu izdevušo kompetento iestādi jāsniedz E un F iedaļā

Adresāts un attiecīgā gadījumā juridiskais pārstāvis:

……

Kontaktpunkts:

……

Dalībvalsts, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis:

……

Izņemšanas rīkojuma izdošanas laiks un datums:

……

Izņemšanas rīkojuma atsauces numurs:

……

B IEDAĻA: Teroristiskais saturs, kurš ir jāizņem vai kuram ir jāatspējo piekļuve visās dalībvalstīs cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas:

URL un jebkāda papildu informācija, kas ļauj identificēt teroristisko saturu un precīzi noteikt tā atrašanās vietu:

……

Iemesli, kāpēc materiāls ir uzskatāms par teroristisku saturu, saskaņā ar Regulas 2. panta 7) punktu.

Materiāls (lūdzu atzīmēt attiecīgo(-os) lodziņu(-us)):

Image 1

kūda citus izdarīt teroristu nodarījumus, piemēram, slavinot terora aktus vai aizstāvot šādu nodarījumu izdarīšanu (Regulas 2. panta 7) punkta a) apakšpunkts)

Image 2

aicina citus izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus (Regulas 2. panta 7) punkta b) apakšpunkts)

Image 3

aicina citus piedalīties teroristu grupas darbībās (Regulas 2. panta 7) punkta c) apakšpunkts)

Image 4

sniedz norādījumus par to, kā izgatavot vai izmantot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus vai indīgas vai bīstamas vielas, vai par citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus (Regulas 2. panta 7) punkta d) apakšpunkts)

Image 5

rada draudus, ka tiks izdarīts kāds no teroristu nodarījumiem (Regulas 2. panta 7) punkta e) apakšpunkts).

Papildu informācija, kāpēc materiāls ir uzskatāms par teroristisku saturu:

……

……

……

C IEDAĻA: Informācija satura sniedzējam

Lūgums ņemt vērā, ka (lūdzu atzīmēt, ja piemērojams):

Image 6 sabiedriskās drošības iemeslu dēļ adresātam ir jāatturas informēt satura sniedzēju par teroristiska satura izņemšanu vai piekļuves atspējošanu tam.

Ja šis lodziņš nav atzīmēts, sk. G iedaļu par iespējām apstrīdēt izņemšanas rīkojumu to izdevušās kompetentās iestādes dalībvalstī saskaņā ar valsts tiesību aktiem (izņemšanas rīkojuma kopija pēc pieprasījuma ir jānosūta satura sniedzējam).

D IEDAĻA: Informācija tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis

Lūdzu atzīmēt attiecīgo(-os) lodziņu(-us):

Image 7

dalībvalsts, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, nav izņemšanas rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes dalībvalsts

Image 8

izņemšanas rīkojuma kopija ir nosūtīta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis

E IEDAĻA: Ziņas par izņemšanas rīkojumu izdevušo kompetento iestādi

Veids (lūdzu atzīmēt attiecīgo lodziņu):

Image 9

tiesnesis, tiesa vai izmeklēšanas tiesnesis

Image 10

tiesībaizsardzības iestāde

Image 11

cita kompetentā iestāde Image 12 lūgums aizpildīt arī F iedaļu

Ziņas par izņemšanas rīkojumu izdevušo kompetento iestādi vai tās pārstāvi, kas apliecina izņemšanas rīkojuma precizitāti un pareizību:

Izdevušās kompetentās iestādes nosaukums:

……

Tās pārstāvja vārds un uzvārds un ieņemamais amats (nosaukums un pakāpe):

……

Lieta Nr.:

……

Adrese:

……

Tālr.: (valsts kods) (apgabala/pilsētas kods):

……

Fakss: (valsts kods) (apgabala/pilsētas kods):

……

E-pasta adrese…

Datums…

Oficiālais zīmogs (ja ir) un paraksts (1):

……

F IEDAĻA: Turpmākiem pasākumiem vajadzīgā kontaktinformācija

Izņemšanas rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes kontaktinformācija, lai uzzinātu izņemšanas vai piekļuves atspējošanas laiku vai lai sniegtu citus precizējumus:

……

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes kontaktinformācija, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis:

……

G IEDAĻA: Informācija par tiesiskās aizsardzības iespējām

Informācija par kompetento struktūru vai tiesu, termiņiem un procedūrām izņemšanas rīkojuma apstrīdēšanai:

Kompetentā struktūra vai tiesa, kurā var apstrīdēt izņemšanas rīkojumu:

……

Izņemšanas rīkojuma apstrīdēšanas termiņš (dienu/mēnešu laikā, sākot no):

……

Saite uz valsts tiesību aktu noteikumiem:

……


(1)  Paraksts nav vajadzīgs, ja izņemšanas rīkojumu sūta pa autentificētiem iesniegšanas kanāliem, kas var garantēt izņemšanas rīkojuma autentiskumu.


II PIELIKUMS

ATGRIEZENISKĀ SAIKNE PĒC TERORISTISKA SATURA IZŅEMŠANAS VAI PIEKĻUVES ATSPĒJOŠANAS TAM

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/784 3. panta 6. punkts)

A IEDAĻA:

Izņemšanas rīkojuma adresāts:

……

Kompetentā iestāde, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu:

……

Izņemšanas rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes lietas numurs:

……

Adresāta lietas numurs:

……

Izņemšanas rīkojuma saņemšanas laiks un datums:

……

B IEDAĻA: Pasākumi, kas veikti pildot izņemšanas rīkojumu

(Lūdzu atzīmēt attiecīgo lodziņu):

Image 13

teroristiskais saturs ir izņemts

Image 14

piekļuve teroristiskajam saturam ir atspējota visās dalībvalstīs

Veiktā pasākuma laiks un datums:

……

C IEDAĻA: Ziņas par adresātu

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukums:

……

VAI

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja juridiskā pārstāvja nosaukums vai vārds un uzvārds:

……

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenā iedibinājuma dalībvalsts:

……

VAI

Dalībvalsts, kurā rezidē vai ir iedibināts mitināšanas pakalpojumu sniedzēja juridiskais pārstāvis:

……

Pilnvarotās personas vārds un uzvārds:

……

Kontaktpunkta e-pasta adrese:

……

Datums:

……


III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR IZŅEMŠANAS RĪKOJUMA IZPILDES NEIESPĒJAMĪBU

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/784 3. panta 7. un 8. punkts)

A IEDAĻA:

Izņemšanas rīkojuma adresāts:

……

Kompetentā iestāde, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu:

……

Izņemšanas rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes lietas numurs:

……

Adresāta lietas numurs:

……

Izņemšanas rīkojuma saņemšanas laiks un datums:

……

B IEDAĻA: Neizpilde

1)

Izņemšanas rīkojumu nav iespējams izpildīt termiņā šādu iemeslu dēļ (lūdzu atzīmēt attiecīgo(-os) lodziņu(-us)):

Image 15

ir iestājusies nepārvarama vara vai izpilde ir faktiski neiespējama ar mitināšanas pakalpojumu sniedzēju nesaistītu iemeslu dēļ, tostarp objektīvi attaisnojamu tehnisku vai operacionālu iemeslu dēļ

Image 16

izņemšanas rīkojums satur acīmredzamas kļūdas

Image 17

izņemšanas rīkojums nesatur pietiekamu informāciju

2)

Lūgums sniegt sīkāku informāciju par neizpildes iemesliem:

……

3)

Ja izņemšanas rīkojums satur acīmredzamas kļūdas un/vai nesatur pietiekamu informāciju, lūgums precizēt, kādas ir kļūdas un kāda sīkāka informācija vai precizējumi ir vajadzīgi:

……

C IEDAĻA: Ziņas par mitināšanas pakalpojumu sniedzēju vai tā juridisko pārstāvi

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs:

……

VAI

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja juridiskā pārstāvja nosaukums vai vārds un uzvārds:

……

Pilnvarotās personas vārds un uzvārds:

……

Kontaktinformācija (e-pasta adrese):

……

Paraksts:

……

Laiks un datums:

……


Top