EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R1781

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1781 (2020. gada 25. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1139 attiecībā uz zvejas kapacitātes samazināšanu Baltijas jūrā un Regulu (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz galīgu zvejas darbību pārtraukšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi zvejojošās flotēs

OJ L 400, 30.11.2020, p. 1–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/1781/oj

30.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 400/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/1781

(2020. gada 25. novembris),

ar ko groza Regulu (ES) 2016/1139 attiecībā uz zvejas kapacitātes samazināšanu Baltijas jūrā un Regulu (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz galīgu zvejas darbību pārtraukšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi zvejojošās flotēs

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (3) ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā (“Baltijas jūras daudzgadu plāns”). Ar Baltijas jūras daudzgadu plānu jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu to, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu. Tam jābūt saskaņotam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegt labu vides stāvokli, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (4).

(2)

Baltijas jūras daudzgadu plāna noteikumi, kuri attiecas uz tās kārtības pieņemšanu, kā Savienības ūdeņos Baltijas jūrā īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (5) paredzēto izkraušanas pienākumu, augstas izdzīvotības izņēmuma ziņā būtu jāpiemēro arī Atlantijas lašiem (Salmo salar).

(3)

Saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) veikto zinātnisko novērtējumu daudzu Baltijas jūras sugu un biotopu stāvoklis nav labs. Ikgadējā barības vielu ienese Baltijas jūras centrālajā daļā, Arhipelāga jūrā un Somu līcī joprojām pārsniedz reģionāli saskaņotos mērķus. Barības vielu koncentrācija joprojām ir relatīvi augsta, tāpat kā relatīvi daudz ir dziļūdens apgabalu, kuros skābekļa koncentrācija ir zema vai kuros skābekļa nav. Piesārņojošo vielu koncentrācija salīdzinājumā ar vairumu citu Eiropas jūru vēl aizvien ir liela. Minētais vispārējais vides stāvoklis ietekmē barošanās tīkla spēju darboties, mazina izturētspēju un rezistenci pret turpmākām vides pārmaiņām un vājina izredzes uz sociālekonomiskiem ieguvumiem, to vidū zvejas iespējām.

(4)

Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas (Gadus morhua) stāvokļa pasliktināšanās ir saistīta ar minēto situāciju. ICES ieskatā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu biomasa ir neilgtspējīgi maza un tam par iemeslu ir aizvien sliktākā krājuma papildināšanās, zemā medījuma sugu pieejamība, vides faktori un ekosistēmas izmaiņas, piemēram, skābekļa piesātinājuma samazināšanās, sasilšana vai piesārņojums, kā rezultātā ir augsta dabiskā mirstība, aptuveni trīskārt lielāka nekā zvejas izraisītā, un ir pārmērīga zvejas izraisīta zivju mirstība, ņemot vērā krājumu stāvokli. Komerciālu lielumu sasniegušu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu biomasa šobrīd ir mazākā, kāda reģistrēta kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Turklāt ICES ir aplēsusi, ka pat tad, ja zveja nenotiktu vispār, Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nārsta bara biomasa vidējā termiņā (līdz 2024. gadam) saglabātos mazāka par ilgtspējības references rādītāju, un tāpēc savā ieteikumā par 2020. gadu ieteica nulles apjoma nozvejas no šā krājuma.

(5)

Baltijas jūras daudzgadu plānā prasīts, ka tad, ja zinātniskajā ieteikumā krājums norādīts kā apdraudēts, jāveic korektīvi pasākumi, tostarp jāsamazina zvejas iespējas un jāveic īpaši saglabāšanas pasākumi, un ka minētie pasākumi jāpapildina ar visiem citiem pienācīgiem pasākumiem. Korektīvie pasākumi var ietvert krājuma specializētās zvejas apturēšanu un zvejas iespēju samazināšanu pietiekamā apmērā. Pasākumus izvēlas atkarībā no situācijas būtības, smaguma, ilguma un atkārtošanās.

(6)

Pamatojoties uz Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma novērtējumu, Komisija ir pieņēmusi Īstenošanas regulu (ES) 2019/1248 (6), ar kuru Savienības zvejas kuģiem līdz 2019. gada 31. decembrim aizliedz zvejot mencu ICES 24., 25. un 26. apakšrajonā. Minētais aizliegums ir būtiski ietekmējis Baltijas jūras austrumu reģionu, jo īpaši mazapjoma nerūpnieciskās zvejas nozari. Tas ir ietekmējis arī Baltijas jūras rietumdaļas zvejniecību.

(7)

Padomes Regulā (ES) 2019/1838 (7) ir paredzēts nepieciešams, taču bezprecedenta solis – 2020. gadā par 92 % samazināt Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas iespējas salīdzinājumā ar 2019. gadu, un šādi iegūto kopējo pieļaujamo nozveju (“KPN”) atļaut apgūt tikai piezvejā. Tāpēc specializētā zveja no minētā krājuma vairs nebūs atļauta. Ir atļauts īstenot zvejas darbības, ko veic zinātniskās izpētes nolūkā, lai varētu sekot krājumu biomasas tendencēm. Tā kā ICES 24. apakšrajonā ir sastopama pārsvarā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma menca, tad arī Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas KPN apguve ICES 24. apakšrajonā ir bijusi ierobežota – atļautas tikai mencas piezvejas.

(8)

Zvejas flotēm, kas šobrīd ir atkarīgas no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nozvejām, nav iespējas alternatīvi zvejot no citiem krājumiem. Aplēsts, ka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas aizlieguma radīto ekonomisko zaudējumu kompensēšanai būtu papildus jānozvejo aptuveni 20 000 tonnu citu sugu zivju. Tomēr Regulā (ES) 2019/1838 paredzēti ievērojami samazinājumi citiem krājumiem 2020. gadā, jo īpaši attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājumu (samazinājums 60 % apmērā) un attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājumu – Clupea harengus (samazinājums 65 % apmērā attiecībā uz rietumdaļas krājumu un 27 % apmērā attiecībā uz Botnijas līci).

(9)

Analīze liecina, ka flotes segmenti, kuru atkarība no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nozvejām ir vislielākā, aptver vairāk nekā 300 kuģu; galvenokārt tie ir traleri un zvejai ar tīkliem aprīkoti kuģi no Lietuvas, Latvijas un Polijas un – mazākā mērā – no Dānijas un Vācijas. Minēto flotes segmentu sociālekonomiskā nozīme ir būtiska, jo Lietuvā, Latvijā un Polijā pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē tie veido aptuveni 20 % un 50 % no valsts flotes. Tikai neliela daļa flotes segmentu šķiet pietiekami noturīgi, lai spētu pārciest īslaicīgu – bet ne vidēji ilgu vai ilgu – zvejas aizliegumu. Pārējo stāvoklis vai nu jau tagad ir slikts un pēc zvejas aizlieguma pasliktināsies vēl vairāk, vai kļūs pilnībā nerentabls. Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas kvotas apguve jau daudzus gadus ir bijusi zemāka par 60 %, bet 2018. gadā tā samazinājās, nokrītoties līdz 40 %, un 2019. gadā tā bija vēl mazāka; līdz Komisijas ārkārtas pasākumu sākumam 2019. gada jūlija vidū kvotas apguve bija – 19 %, atspoguļojot to, ka minētajā zvejā ir bioloģiska problēma. Tā kā Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma atjaunošanās līdz veselīgam līmenim nav paredzama pat vidējā termiņā, un minētie flotes segmenti turpinās būt strukturāli nelīdzsvaroti, ir pamats floti pārstrukturēt.

(10)

Flotu pārstrukturēšana jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, kas no dalībvalstīm prasa laika gaitā paredzēt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai savas flotes zvejas kapacitāti pielāgotu tām paredzētajām zvejas iespējām, ņemot vērā tendences un pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, nolūkā panākt stabilu un ilgstošu līdzsvaru starp tām. Lai minēto mērķi sasniegtu, dalībvalstīm līdz katra gada 31. maijam jānosūta Komisijai ziņojums, kurā novērtēts līdzsvars starp to flotes zvejas kapacitāti un to zvejas iespējām. Ja novērtējums skaidri parāda, ka zvejas kapacitāte faktiski nav līdzsvarā ar zvejas iespējām, attiecīgajai dalībvalstij jāsagatavo un savā ziņojumā jāiekļauj rīcības plāns par tiem flotes segmentiem, kuros konstatētā strukturālā kapacitāte ir pārāk liela.

(11)

Panākot 2019. gada 15. oktobra Padomes politisko vienošanos par 2020. gada nozvejas limitiem Baltijas jūrā, attiecīgās dalībvalstis paziņoja, ka ja zvejniecības sliktā stāvokļa radīto nelabvēlīgo sociālekonomisko seku pārvaldīšanai tām būs jāsamazina flotes zvejas kapacitāte, tās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 Komisijai iesniegs rīcības plānu. 2019. gada 17. oktobrī attiecīgās dalībvalstis arī atzina, ka, ņemot vērā vajadzību samazināt flotes zvejas kapacitāti, ir svarīgi nepieļaut publiskā atbalsta sniegšanu investīcijām papildu zvejas kapacitātes veidošanā. Būtu jāļauj dalībvalstīm jebkurā laikā nosūtīt Komisijai savus gada ziņojumus par zvejas kapacitāti un zvejas iespējām vai grozījumus minētajos ziņojumos, lai iesniegtu vai grozītu šādu rīcības plānu.

(12)

To dalībvalstu zvejas kapacitātes līmenim, kuras īsteno galīgas zvejas darbību pārtraukšanas pasākumus flotes segmentos, kas specializētajā zvejā zvejojuši Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas vai Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes (“trīs attiecīgie krājumi”), nevajadzētu pārsniegt vidējos to kuģu zvejas kapacitātes līmeņus, kuriem ir zvejas iespējas attiecībā uz trim attiecīgajiem krājumiem laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam. Minētie zvejas kapacitātes līmeņi būtu jāsamazina, ja kuģi no flotes tiek izslēgti ar valsts atbalstu nolūkā atjaunot trīs attiecīgos krājumus. Minētajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kuģus no citiem flotes segmentiem nevar pārcelt uz tiem flotes segmentiem, kas zvejo kādu no trim attiecīgajiem krājumiem, nepārdalot zvejas kapacitāti minētajām kuģu grupām, pirms pagājuši pieci gadi pēc izslēgšanas no flotes dienas vai pirms attiecīgais krājums ir pārsniedzis MSY Btrigger trīs gadu laikposmā – atkarībā no tā, kas iestājas agrāk. Lai nodrošinātu to, ka netiek pārsniegti zvejas kapacitātes līmeņi, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par sākotnējo zvejas kapacitātes līmeni un visām turpmākajām tā izmaiņām.

(13)

Ņemot vērā to, cik smags ir trīs attiecīgo krājumu stāvoklis, dalībvalstīm būtu jāpastiprina to kuģu uzraudzība un kontrole, kuriem ir Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejas kvota vai Baltijas jūras rietumdaļas mencas vai Baltijas jūras rietumdaļas reņģes zvejas iespējas. Turklāt robežvērtība, kuru pārsniedzot zvejas kuģim ir pienākums nosūtīt iepriekšēju paziņojumu par izkraušanu un izkraut konkrētā vietā, attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi būtu jāsamazina līdz 250 kilogramiem.

(14)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1139.

(15)

ICES sniedza analītisku Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma novērtējumu, taču vajadzīgo datu trūkuma dēļ nevarēja norādīt nedz zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonus, nedz dažādos references rādītājus. Tādēļ būtu jāuzlabo datu vākšana.

(16)

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (“EJZF”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (8), paredzēja līdz 2017. gada 31. decembrim galīgi pārtraukt zvejas darbības kā līdzekli, lai samazinātu konstatēto strukturālo kapacitātes pārpalikumu. Ja dalībvalstis konstatēja strukturālu nelīdzsvarotību, tās varēja galīgo zvejas darbību pārtraukšanu iekļaut Regulas (ES) Nr. 1380/2013 prasītajā rīcības plānā kā šā rīcības plāna mērķu sasniegšanas līdzekli.

(17)

Lai mazinātu ļoti kaitīgās sociālekonomiskās sekas, ko kopienām un uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zveju, rada noturīgais un nelabvēlīgais vides stāvoklis Baltijas jūrā, un no šīs situācijas izrietošo kraso zvejas iespēju samazināšanos un ņemot vērā īpašos pasākumus, kas paredzēti Baltijas jūras daudzgadu plānā, būtu jādara pieejams publiskais atbalsts galīgai zvejas darbību pārtraukšanai, kuras iznākumā zvejas kuģus nodod sadalīšanai; tas darāms, lai dalībvalstis varētu sasniegt savu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 prasīto rīcības plānu mērķus un samazināt jebkādu strukturālo nelīdzsvarotību, kas konstatēta attiecīgajos flotes segmentos. Tādēļ Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza, lai atjaunotu atbalstu par to, ka attiecīgajos flotes segmentos tiek galīgi pārtrauktas kuģu zvejas darbības.

(18)

Lai nodrošinātu Baltijas jūras flotes strukturālo pielāgojumu konsekvenci ar Baltijas jūras daudzgadu plānā noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, atbalsts par galīgu zvejas darbību pārtraukšanu, kuras rezultātā nodod sadalīšanai attiecīgo flotes segmentu zvejas kuģus, būtu piešķirams ar stingru nosacījumu par atbilstību Regulai (ES) Nr. 1380/2013 un konkrēto maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti attiecīgajiem flotes segmentiem.

(19)

Ņemot vērā Baltijas jūras ekosistēmas trauslumu, atbalsts par galīgu zvejas darbību pārtraukšanu nebūtu jāpiešķir zvejas kuģu pārbūvei, lai tos aprīkotu nekomerciālām zvejas darbībām, piemēram, atpūtas zvejai, kura varētu kaitīgi ietekmēt ekosistēmu. Tāpēc atbalsts būtu jāpiešķir tikai par zvejas kuģu nodošanu sadalīšanai.

(20)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzēts, ka zvejas kapacitāte, kas atbilst zvejas kuģiem, kuri no flotes izslēgti ar publisko atbalstu, nav jāaizstāj. Turklāt minētajā regulā ir paredzēts, ka jaunas zvejas kapacitātes iekļaušanu flotē bez publiska atbalsta kompensē, iepriekš veicot zvejas kapacitātes izslēgšanu no flotes, par ko nepiešķir publisku atbalstu, vismaz tādā pašā apjomā.

(21)

Tā kā atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014 var sniegt līdz 2023. gada beigām, pēdējais gada ziņojums par darbības programmu īstenošanu būtu jāiesniedz līdz 2024. gada 31. maijam. Tādēļ Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(22)

Ņemot vērā to Savienības zvejas kuģu slikto ekonomisko stāvokli, kuri ir lielā mērā atkarīgi no trīs attiecīgajiem krājumiem, un vajadzību nodrošināt EJZF atbalsta pieejamību minēto kuģu galīgo zvejas darbību pārtraukšanai 2020. gadā, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1139

Regulu (ES) 2016/1139 groza šādi:

1)

regulas 1. pantā pievieno šādu punktu:

“3.   Šajā regulā ir arī paredzēta kārtība, kā Savienības ūdeņos Baltijas jūrā īsteno izkraušanas pienākumu attiecībā uz Atlantijas lašiem (Salmo salar) ICES 22.–32. apakšrajonā.”;

2)

regulas 7. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr attiecībā uz Atlantijas lašiem deleģētās pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu, attiecas tikai uz pasākumiem, kas minēti attiecīgās daļas a) apakšpunktā.”;

3)

iekļauj šādu nodaļu:

“VI A NODAĻA

ZVEJAS KAPACITĀTES SAMAZINĀŠANA

8.a pants

Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes zvejas kapacitātes samazināšana

1.   Dalībvalstis, kas ir pieņēmušas rīcības plānu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktu attiecībā uz flotu segmentiem, kuros ietilpst zvejas kuģi, kas specializētajā zvejā zvejojuši Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas vai Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes (“trīs attiecīgie krājumi”), var īstenot pasākumus galīgai zvejas darbību pārtraukšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. pantu.

2.   Atbalstu 1. punktā minētajiem pasākumiem piešķir tikai tad, ja 1. punktā minētajā rīcības plānā ir noteikti konkrēti zvejas kapacitātes samazināšanas mērķi zvejas kuģiem, kuriem ir zvejas iespējas attiecībā uz vienu vai vairāk no trim attiecīgajiem krājumiem.

3.   Dalībvalstis jebkurā brīdī var sūtīt vai grozīt savu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minēto gada ziņojumu, lai ieviestu vai grozītu savu rīcības plānu.

4.   To dalībvalstu maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kuras īsteno šā panta 1. punktā minētos galīgas pārtraukšanas pasākumus, samazina par apjomu, kas vienāds ar zvejas kapacitāti, kas atbilst zvejas kuģiem, kuri ar publisko atbalstu ir izslēgti no flotes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 6. punktu un Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. panta 5. punktu.

5.   Par dalībvalstu maksimāli pieļaujamās zvejas kapacitātes samazinājumiem dalībvalstis Komisijai paziņo ar to ziņojumu starpniecību, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu.

6.   Dalībvalstis, kas īsteno 1. punktā minētos galīgas pārtraukšanas pasākumus, paziņo Komisijai gada vidējo rādītāju par 2015. līdz 2019. gadiem par visu to zvejas kuģu kopējo zvejas kapacitāti, kuriem iedalītas zvejas iespējas attiecībā uz kādu no trim attiecīgajiem krājumiem. Turklāt dalībvalstis paziņo Komisijai kopējo zvejas kapacitātes apjomu, kas no flotes izslēgts zvejas kuģiem, kuriem iedalītas zvejas iespējas attiecībā uz kādu no trim attiecīgajiem krājumiem.

7.   Dalībvalstis, kas īsteno 1. punktā minētos galīgas pārtraukšanas pasākumus, nodrošina, ka to zvejas kuģu zvejas kapacitāte, kuriem iedalītas zvejas iespējas attiecībā uz kādu no trim attiecīgajiem krājumiem, nepārsniedz gada vidējo zvejas kapacitāti, kas paziņota Komisijai saskaņā ar 6. punktu, nepārdalot zvejas kapacitāti nevienai no minētajām kuģu grupām, pirms pagājuši pieci gadi pēc izslēgšanas no flotes dienas vai pirms attiecīgais krājums ir pārsniedzis MSY Btrigger trīs gadu laikposmā – atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.”;

4)

regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģa lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuru kuģa ir paturēti vismaz 250 kilogrami mencu vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.”;

5)

regulas 14. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

250 kilogrami mencu;”;

6)

iekļauj šādu pantu:

14.a pants

Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes nozvejas kontrole

Dalībvalstis pastiprina to kuģu uzraudzību un kontroli, kuriem ir Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejas kvota vai Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas vai Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes zvejas iespējas.”

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 508/2014

Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza šādi:

1)

regulas 34. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139 (*1) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie divi kalendārie gadi ir 2017. un 2018. gads.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).”;"

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt līdz 2017. gada 31. decembrim, izņemot gadījumus, kad tiek pieņemti galīgas pārtraukšanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šādu daudzgadu plānu mērķus:

a)

Vidusjūras rietumdaļas demersālo krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas daudzgadu plāns, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (*2);

b)

daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, izveidots ar Regulu (ES) 2016/1139, attiecībā uz kuģiem, kas specializētajā zvejā zvejojuši Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu vai Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1139 8.a pantā.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).”;"

c)

panta 4.a punktu aizstāj ar šādu:

“4.a   Izdevumi par galīgas pārtraukšanas pasākumiem, kas pieņemti, lai sasniegtu Regulas (ES) 2019/1022 mērķus, tiesīgi saņemt atbalstu no EJZF kļūst no 2019. gada 16. jūlija.

Izdevumi par galīgas pārtraukšanas pasākumiem, kas pieņemti, lai sasniegtu Regulas (ES) 2016/1139, jo īpaši tās 8.a panta, mērķus, tiesīgi saņemt atbalstu no EJZF kļūst no 2020. gada 1. decembra.”;

d)

panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“6.   Atkāpjoties no 1. punkta, atbalstu par galīgu zvejas darbību pārtraukšanu var piešķirt arī tad, ja kuģi netiek nodoti sadalīšanai, ar noteikumu, ka tie tiek pārbūvēti, lai veiktu citas darbības, nevis komerciālu zveju. Minēto atkāpi nepiemēro atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu.”;

2)

regulas 114. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Līdz 2016. gada 31. maijam un katru nākamo gadu, ieskaitot 2024. gadu, līdz 31. maijam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumu par darbības programmas īstenošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. 2016. gadā iesniegtais ziņojums aptver 2014. un 2015. kalendāro gadu.”

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROTH


(1)  OV C 106, 31.3.2020., 10. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2020. gada 18. novembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1248 (2019. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas (Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšanai (OV L 195, 23.7.2019., 2. lpp.).

(7)  Padomes Regula (ES) 2019/1838 (2019. gada 30. oktobris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (OV L 281, 31.10.2019., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).


Top