(1)

Savienība ir apņēmusies veidot enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata politiku. Degvielas patēriņa efektivitāte ir būtisks elements Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un svarīgs nosacījums enerģijas pieprasījuma ierobežošanai.

(2)

Komisija ir pārskatījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1222/2009 (3) un ir konstatējusi, ka tās noteikumi ir jāatjaunina, lai uzlabotu tās iedarbīgumu.

(3)

Regulu (EK) Nr. 1222/2009 ir lietderīgi aizstāt, lai precizētu un atjauninātu dažus tās noteikumus, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību attiecībā uz riepām.

(4)

Transporta nozare veido trešo daļu no Savienības energopatēriņa. Autotransports bija atbildīgs par aptuveni 22 % no Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2015. gadā. Riepas, galvenokārt to rites pretestības dēļ, veido 20–30 % no transportlīdzekļu degvielas patēriņa. Tāpēc riepu rites pretestības samazināšana sniegtu būtisku ieguldījumu autotransporta degvielas patēriņa efektivitātē un tādējādi arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un transporta nozares dekarbonizācijā.

(5)

Lai panāktu autotransporta CO2 emisiju samazinājumu, dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju ir lietderīgi paredzēt stimulus inovācijām attiecībā uz degvielu taupošām un drošām C1, C2 un C3 klases riepām.

(6)

Riepas raksturo vairāki savstarpēji saistīti parametri. Uzlabojot vienu parametru, piemēram, rites pretestību, var negatīvi ietekmēt citus parametrus, piemēram, saķeri ar slapju ceļu, savukārt, uzlabojot saķeri ar slapju ceļu, var palielināt ārējo rites troksni. Riepu ražotāji būtu jāmudina uzlabot visus parametrus virs esošajiem standartiem.

(7)

Degvielu taupošas riepas var būt rentablas, jo to radītais degvielas ietaupījums vairāk nekā kompensē augstāku iegādes cenu, kuras pamatā ir augstākas šādu riepu ražošanas izmaksas.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (4) nosaka riepu rites pretestības minimālās prasības. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu rites pretestības radītos enerģijas zudumus samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka minētās minimālās prasības. Tāpēc, lai samazinātu autotransporta ietekmi uz vidi, ir lietderīgi atjaunināt noteikumus par riepu marķēšanu ar mērķi mudināt galalietotājus iegādāties degvielu taupošākas riepas, tiem nodrošinot saskaņotu informāciju par rites pretestības parametru.

(9)

Riepu marķēšanas uzlabošana ļaus patērētājiem iegūt atbilstošāku un salīdzināmāku informāciju par degvielas patēriņa efektivitāti, drošumu un troksni un, pērkot riepas, pieņemt izmaksu ziņā efektīvus un videi draudzīgus lēmumus.

(10)

Satiksmes troksnis rada ievērojamu apgrūtinājumu un nelabvēlīgi ietekmē veselību. Regulā (EK) Nr. 661/2009 ir noteiktas minimālās prasības riepu ārējam rites troksnim. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju ārējo rites troksni samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka minētās minimālās prasības. Tādēļ, lai samazinātu satiksmes radīto troksni, ir lietderīgi atjaunināt noteikumus par riepu marķēšanu ar mērķi mudināt galalietotājus iegādāties riepas ar mazāku ārējo rites troksni, tiem nodrošinot saskaņotu informāciju par ārējā rites trokšņa parametru.

(11)

Saskaņotas informācijas sniegšana par ārējo rites troksni arī atvieglo to pasākumu īstenošanu, ar kuriem ierobežo satiksmes troksni un palīdz uzlabot informētību par riepu ietekmi satiksmes trokšņa radīšanā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK (5).

(12)

Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas arī minimālās prasības riepu saķerei ar slapju ceļu. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu saķeri ar slapju ceļu uzlabot lielākā mērā, nekā to nosaka minētās minimālās prasības, un tādējādi saīsināt bremzēšanas ceļu uz slapjas virsmas. Tāpēc, lai paaugstinātu satiksmes drošību, ir lietderīgi atjaunināt noteikumus par riepu marķēšanu ar mērķi mudināt galalietotājus iegādāties tādas riepas, kurām ir labāka saķere ar slapju ceļu, tiem nodrošinot saskaņotu informāciju par saķeres ar slapju ceļu parametru.

(13)

Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajam regulējumam, Regula (EK) Nr. 661/2009 atsaucas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumiem Nr. 117 (6), kuros paredzētas attiecīgas mērījumu metodes riepu rites pretestības, ārējā rites trokšņa un saķeres ar slapju ceļu un sniegu noteikšanai.

(14)

Riepas marķējumā būtu jānorāda informācija par tādu riepu veiktspēju, kas īpaši paredzētas braukšanai smagos sniega un ledus apstākļos. Informācija par saķeri ar sniegu būtu jābalsta uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumiem Nr. 117 to jaunākajā redakcijā, kas piemērojama Eiropas Savienībai (ANO EEK Noteikumi Nr. 117), un tajos ietvertā “kalnu” simbola piktogramma būtu jānorāda riepas marķējumā tādai riepai, kura atbilst minētajos noteikumos izklāstītajām minimālajām saķeres ar sniegu indeksa vērtībām. Tiklīdz būs oficiāli pieņemts ISO standarts ISO 19447, informācija par saķeri ar ledu būtu jābalsta uz minēto standartu, un tādas riepas marķējumā, kura atbilst minētajā ISO standartā izklāstītajām minimālajām saķeres ar ledu indeksa vērtībām, būtu jānorāda saķeres ar ledu piktogramma. Līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts ISO standarts ISO 19447, saķere ar ledu būtu jānovērtē ar uzticamām, precīzām un atkārtojamām metodēm, kurās ir ņemtas vērā vispārēji atzītas vismodernākās atziņas. Riepai, kura atbilst minimālajiem saķeres ar ledu standartiem, riepas marķējumā būtu jānorāda I pielikumā ietvertā saķeres ar ledu piktogramma.

(15)

Riepu dilšana lietošanas laikā ir ievērojams videi un cilvēku veselībai kaitīgas mikroplastmasas avots. Tāpēc Komisijas paziņojumā “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” minēta nepieciešamība risināt jautājumu par netīšu mikroplastmasas nonākšanu vidē no riepām, cita starpā īstenojot informācijas pasākumus, piemēram, marķēšanu, un nosakot minimālās prasības riepām. Ar riepu nodilumu ir saistīts nobraukuma jēdziens, proti, kilometru skaits, ko ar riepu var nobraukt, pirms tā ir jāmaina protektora nodiluma dēļ. Papildus riepu nodilumam un protektora nodilumam riepu ekspluatācijas laiku ietekmē virkne faktoru, piemēram, riepu, tostarp protektora sastāva, nodilumizturība, raksts un struktūra, apstākļi uz ceļa, uzturēšana, riepu spiediens un autovadītāju rīcība.

(16)

Tomēr šobrīd nav piemērotas testēšanas metodes riepu nodiluma un nobraukuma mērīšanai. Tāpēc Komisijai vajadzētu kādam uzticēt šādas testēšanas metodes izstrādi, pilnībā ņemot vērā jaunākos sasniegumus un starptautiski izstrādātos vai ierosinātos standartus un noteikumus, kā arī nozares veikto darbu.

(17)

Atjaunotas riepas ir būtiska lielas noslodzes transportlīdzekļu riepu tirgus daļa. Riepu atjaunošana pagarina riepu ekspluatācijas laiku un veicina aprites ekonomikas mērķus, piemēram, atkritumu mazināšanu. Ja šādām riepām piemērotu marķēšanas prasības, tiktu iegūti būtiski enerģijas ietaupījumi. Šajā regulā būtu jāparedz piemērotas testēšanas metodes iekļaušana, ar kuru nākotnē mērīt atjaunotu riepu veiktspēju un kura pašlaik nav pieejama.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1369 (7) paredzēto energomarķējumu, ar kuru ražojumu energopatēriņš tiek iedalīts klasēs no “A” līdz “G”, kā skaidru un pārredzamu informēšanas rīku atpazīst vairāk nekā 85 % Savienības patērētāju, un tas ir iedarbīgs līdzeklis efektīvu ražojumu popularizēšanai. Riepas marķējumam iespēju robežās būtu jāizmanto tāds pats dizains, vienlaikus ņemot vērā riepas parametru īpatnības.

(19)

Salīdzināmas informācijas sniegšana par riepu parametriem standarta riepas marķējuma veidā, domājams, ietekmēs galalietotāju pirkuma lēmumus par labu degvielu taupošākām, ilgāk kalpojošām, drošākām un klusākām riepām. Savukārt šādi lēmumi, domājams, rosinās riepu ražotājus uzlabot riepu parametrus, kas palīdzētu panākt riepu ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu.

(20)

Vajadzība pēc plašākas informācijas par degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem ir būtiska visiem galalietotājiem, tostarp maiņas riepu pircējiem, jauniem transportlīdzekļiem uzstādāmo riepu pircējiem, kā arī autoparku vadītājiem un transporta uzņēmumiem, kam nav viegli salīdzināt dažādu zīmolu riepu parametrus, jo nav marķējuma un saskaņotas testēšanas sistēmas. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai visām riepām, kas tiek piedāvātas kopā ar transportlīdzekli vai kas ir uzmontētas transportlīdzeklim, tiktu sniegts riepas marķējums.

(21)

Šobrīd riepu marķējumi tiek prasīti vieglo automobiļu riepām (C1 riepas) un furgonu riepām (C2 riepas), bet netiek prasīti lielas noslodzes transportlīdzekļiem (C3 riepas). C3 riepas patērē vairāk degvielas, un ar tām nobrauc vairāk kilometru gadā nekā ar C1 vai C2 riepām, tāpēc ir iespējams būtiski samazināt lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ C3 riepas būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. C3 riepu pilnīga iekļaušana šīs regulas darbības jomā saskan arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/956 (8) , kurā paredzēts jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitorings un ziņošana, un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1242 (9), kurā noteikti CO2 emisiju standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem.

(22)

Daudzi galalietotāji lēmumu par riepu iegādi pieņem, pašu riepu nemaz neapskatot un tādējādi arī neredzot riepai piestiprināto riepas marķējumu. Šādos gadījumos galalietotājiem pirms iegādes lēmumu pieņemšanas būtu jāparāda riepas marķējums. Uz riepām attēlotam riepas marķējumam tirdzniecības vietā, kā arī tehniskos reklāmas materiālos būtu jānodrošina, ka iegādes lēmuma pieņemšanas brīdī un vietā izplatītāji, kā arī iespējamie galalietotāji saņem saskaņotu informāciju par attiecīgajiem riepu parametriem.

(23)

Daži galalietotāji lēmumu par riepu iegādi pieņem pirms ierašanās tirdzniecības vietā vai arī riepas iegādājas, pasūtot pa pastu vai internetā. Lai nodrošinātu to, ka arī šie galalietotāji var izdarīt apzinātu izvēli, kuras pamatā ir saskaņota informācija par – cita starpā – degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni, riepu marķējumi būtu jāattēlo visu veidu tehniskos reklāmas materiālos un konkrētu riepu tipu vizuālajās reklāmās, tostarp tādos materiālos, kurus publicē internetā. Gadījumā, ja vizuālās reklāmas attiecas uz riepu saimi, nevis tikai uz konkrētu riepu tipu, riepas marķējums nav jāattēlo.

(24)

Potenciālajiem galalietotājiem būtu jāsaņem informācija, kurā izskaidroti visi riepas marķējuma elementi un to nozīme. Minētā informācija būtu jāsniedz visos tehniskos reklāmas materiālos, piemēram, piegādātāju tīmekļa vietnēs, bet nebūtu jāprasa sniegt vizuālajās reklāmās. Ar tehniskiem reklāmas materiāliem nebūtu jāsaprot reklāmas uz stendiem, laikrakstos, žurnālos vai radio vai televīzijas pārraidēs.

(25)

Neskarot dalībvalstu tirgus uzraudzības pienākumus vai piegādātāju pienākumu pārbaudīt ražojumu atbilstību, vajadzīgā informācija par ražojumu atbilstību piegādātājiem būtu jādara pieejama elektroniski ražojumu datubāzē. Informācija, kas ir svarīga patērētājiem un izplatītājiem, būtu jādara publiski pieejama ražojumu datubāzes publiskajā daļā. Minētā informācija būtu jādara pieejama kā atklāti dati, lai to varētu izmantot mobilo lietotņu izstrādātāji un salīdzināšanas rīki. Būtu jāatvieglo tieša piekļuve ražojumu datubāzes publiskajai daļai, nodrošinot uz lietotāju orientētus rīkus, kas iekļauti drukātajā riepas marķējumā, piemēram, dinamisku ātrās reaģēšanas kodu (QR kods).

(26)

Ražojumu datubāzes atbilstības daļai būtu jāpiemēro stingri datu aizsardzības noteikumi. Tehniskās dokumentācijas vajadzīgās konkrētās daļas ražojumu datubāzes atbilstības daļā būtu jādara pieejamas gan tirgus uzraudzības iestādēm, gan Komisijai. Ja tehniskā informācija ir pārāk sensitīva, lai to iekļautu tehniskās dokumentācijas kategorijā, tirgus uzraudzības iestādēm vajadzības gadījumā vajadzētu būt piekļuvei minētajai informācijai saskaņā ar piegādātāju pienākumu sadarboties vai izmantojot tehniskās dokumentācijas papildu daļas, ko piegādātāji brīvprātīgi augšupielādējuši ražojumu datubāzē.

(27)

Pieaug riepu pārdošana interneta tirdzniecības platformās, nevis tieši no piegādātājiem. Tādēļ mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piegādātāja sniegtā riepas marķējuma un ražojuma informācijas lapas attēlošana cenas norādes tuvumā. Viņiem par pienākumu attēlot riepas marķējumu un ražojuma informācijas lapu būtu jāinformē izplatītājs, tomēr viņiem nevajadzētu būt atbildīgiem par attiecīgā riepas marķējuma vai ražojuma informācijas lapas pareizību vai saturu. Pienākumiem, kuri ar šo regulu uzlikti mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, nevajadzētu pārsniegt to, kas ir saprātīgi nepieciešams, un nevajadzētu nozīmēt vispārēju pienākumu pārraudzīt informāciju, ko tie glabā, vai aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz darbībām, kuras neatbilst šīs regulas prasībām. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (10) 14. panta 1. punktā noteikts, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas izmantot minētajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu no atbildības, ir ātri jārīkojas, lai izņemtu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, kuru tie glabā pēc viņu sniegto pakalpojumu saņēmēju pieprasījuma, ja šāda informācija neatbilst šīs regulas prasībām, piemēram, tām, kuras attiecas uz trūkstošiem, nepilnīgiem vai nepareiziem riepu marķējumiem vai ražojumu informācijas lapām. Viņiem tas būtu jādara, tiklīdz viņiem šāda informācija kļūst faktiski zināma, vai – attiecībā uz prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu – viņiem tas būtu jādara, tiklīdz viņi uzzina par šādu informāciju, piemēram, no tādas konkrētas informācijas, ko sniedz tirgus uzraudzības iestāde. Uz piegādātājiem, kas galalietotājiem pārdod tieši no savas tīmekļa vietnes, attiecas tādi paši tālpārdošanas noteikumi kā uz izplatītājiem.

(28)

Rites pretestība, saķere ar slapju ceļu, ārējais rites troksnis un citi parametri būtu jāmēra saskaņā ar uzticamām, precīzām un atkārtojamām metodēm, kurās ir ņemtas vērā vispārēji atzītas modernākās mērījumu un aprēķinu metodes. Cik vien iespējams, šādām metodēm būtu jāatspoguļo vidusmēra patērētāja rīcība un vajadzētu būt stingrām, lai atturētu gan no noteikumu apzinātas, gan neapzinātas apiešanas. Ņemot vērā ierobežojumus, kas rodas no tā, ka ir jāveic uzticama, precīza un atkārtojama testēšana laboratorijā, riepu marķējumos būtu jānorāda salīdzināmi riepu raksturlielumi par faktisko lietojumu, lai galalietotāji varētu salīdzināt dažādas riepas un lai ierobežotu testēšanas izmaksas ražotājiem.

(29)

Ja valsts iestādēm, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 (11) 3. panta 37) punktā, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka piegādātājs nav nodrošinājis riepas marķējuma precizitāti, un lai patērētājiem nodrošinātu papildu uzticēšanos, tām būtu jāpārbauda, vai uz riepas marķējuma attēlotās rites pretestības klases, saķere ar slapju ceļu un ārējais rites troksnis, kā arī citu parametru piktogrammas atbilst dokumentācijai, ko piegādātājs sniedzis, pamatojoties uz testēšanas rezultātiem un aprēķiniem. Šādas pārbaudes var notikt tipa apstiprināšanas procesā, un tām nav obligāti nepieciešama riepas fiziska testēšana.

(30)

Lai Savienībā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi, ka noteikumus par riepu marķēšanu ievēro piegādātāji, vairumtirgotāji, tirgotāji un citi izplatītāji. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāuzrauga, vai noteikumi tiek ievēroti, veicot regulāras ex post pārbaudes un tirgus uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (12).

(31)

Lai atvieglotu atbilstības uzraudzību, nodrošinātu galalietotājiem noderīgu rīku un dotu iespēju izmantot alternatīvus veidus, kā izplatītāji var saņemt ražojumu informācijas lapas, riepas būtu jāiekļauj ar Regulu (ES) 2017/1369 izveidotajā ražojumu datubāzē. Tāpēc minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

(32)

Lai galalietotāji varētu uzticēties riepas marķējumam, nedrīkstētu atļaut citus marķējumus, kas atdarina riepas marķējumu. Tāda paša iemesla dēļ nedrīkstētu atļaut citus marķējumus, marķējuma zīmes, simbolus vai uzrakstus, kas galalietotājus var maldināt vai mulsināt attiecībā uz riepas marķējumā norādītajiem parametriem.

(33)

Sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto aktu pārkāpumiem, vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(34)

Lai veicinātu energoefektivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu, ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt pasākumus, kas stimulē energoefektīvu un drošu riepu izmantošanu. Dalībvalstis var pašas noteikt to, kādiem vajadzētu būt šādiem stimulējošiem pasākumiem. Šādiem stimulējošiem pasākumiem būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par valsts atbalstu un nebūtu jārada nepamatoti šķēršļi tirgū. Šī regula neskar nekādu tādu valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko attiecībā uz šādiem stimulējošiem pasākumiem var veikt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(35)

Lai grozītu riepas marķējuma saturu un formātu, ieviestu prasības attiecībā uz atjaunotām riepām, riepu nodilumu un nobraukumu un pielāgotu pielikumus tehnoloģiskai attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)

Tiklīdz būs pieejamas uzticamas, precīzas un atkārtojamas metodes riepu nodiluma un nobraukuma testēšanai un mērīšanai, Komisijai būtu jānovērtē, vai ir iespējams riepas marķējumā pievienot informāciju par riepu nodilumu un nobraukumu. Nākot klajā ar deleģēta akta priekšlikumu, kas paredz riepas marķējumā pievienot riepu nodilumu un nobraukumu, Komisijai būtu jāņem vērā minētais novērtējums un cieši jāsadarbojas ar nozari, attiecīgām standartizācijas organizācijām, piemēram, Eiropas Standartizācijas komiteju (CEN), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO EEK) vai Starptautisko Standartizācijas organizāciju (ISO), un citu ieinteresēto personu, kas ir ieinteresētas piemērotu testēšanas metožu izstrādē, pārstāvjiem. Informācijai par riepu nodilumu un nobraukumu vajadzētu būt nepārprotamai un nevajadzētu atstāt negatīvu ietekmi uz riepas marķējuma kā vienota veseluma saprotamību un efektivitāti galalietotājiem. Šāda informācija arī ļautu galalietotājiem izdarīt apzinātu izvēli saistībā ar riepām, to kalpošanas ilgumu un netīšu mikroplastmasas nonākšanu vidē. Tas palīdzētu aizsargāt vidi un vienlaikus ļautu galalietotājiem aplēst riepu ekspluatācijas izmaksas ilgākā termiņā.

(37)

Riepām, kuras jau ir laistas tirgū pirms šīs regulas piemērošanas datuma, nebūtu nepieciešams saņemt jaunu riepas marķējumu.

(38)

Riepas marķējuma lielumam būtu jāpaliek tādam pašam, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1222/2009. Riepas marķējumā būtu jāiekļauj informācija par saķeri ar sniegu, saķeri ar ledu un QR kods.

(39)

Komisijai šī regula būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu minētās izvērtēšanas pamatā vajadzētu būt lietderībai, efektivitātei, būtiskumam, saskaņotībai un pievienotajai vērtībai, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām.

(40)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, palielināt drošību, veselības aizsardzību un autotransporta ekonomisko un vides efektivitāti, nodrošinot galalietotājiem informāciju, kas ļautu tiem izvēlēties degvielu taupošākas, ilgāk kalpojošas, drošākas un klusākas riepas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tam ir nepieciešama saskaņotas informācijas sniegšana galalietotājiem, bet, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ražotājiem saskaņotu tiesisko regulējumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Regula joprojām ir piemērots juridiskais instruments, jo ar to nosaka skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus, kas nepieļauj atšķirīgu transponēšanu dalībvalstīs un līdz ar to nodrošina lielāku saskaņotības pakāpi Savienībā. Saskaņots tiesiskais regulējums Savienības, nevis dalībvalstu līmenī samazina izmaksas piegādātājiem, nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošina preču brīvu apriti iekšējā tirgū. Saskaņā ar LES 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(41)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1222/2009 būtu jāatceļ, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas,