EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R1188

Komisijas Regula (ES) 2015/1188 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām lokālajiem telpu sildītājiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 193, 21.7.2015, p. 76–99 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 09/01/2017

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1188/oj

21.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/76


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1188

(2015. gada 28. aprīlis),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām lokālajiem telpu sildītājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

pēc apspriešanās ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantā minēto Apspriežu forumu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2009/125/EK noteikts, ka Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi ir iespējams būtiski samazināt bez pārlieku augstām izmaksām.

(2)

Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punktā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un pēc apspriešanās ar Apspriežu forumu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāievieš tādi īstenošanas pasākumi attiecībā uz ražojumiem, kam piemīt augsts potenciāls racionālā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, lokālajiem telpu sildītājiem.

(3)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot dzīvojamo ēku un komercēku apsildei parasti izmantoto lokālo telpu sildītāju tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šī izpēte ir veikta sadarbībā ar iesaistītajām un ieinteresētajām aprindām no Savienības un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti.

(4)

Izpētē konstatēts, ka par būtiskiem vides aspektiem saistībā ar šo regulu uzskatāms lokālo telpu sildītāju enerģijas patēriņš un slāpekļa oksīdu emisijas lietošanas posmā.

(5)

Priekšizpētē konstatēts, ka lokālajiem telpu sildītājiem nav nepieciešams noteikt papildu prasības attiecībā uz citiem Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā minētajiem ekodizaina parametriem.

(6)

Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj lokālie telpu sildītāji, kuri paredzēti darbam ar gāzveida vai šķidro kurināmo un elektroenerģiju. Šī regula attiecas arī uz lokālajiem telpu sildītājiem ar netiešu sildīšanas funkciju.

(7)

Aplēsts, ka gada energopatēriņš saistībā ar lokālajiem telpu sildītājiem 2010. gadā Savienībā bija 1 673 PJ (40,0 milj. t naftas ekvivalenta (Mtoe)), kas atbilst 75,3 milj. t oglekļa dioksīda (CO2) emisiju. Paredzams, ka gada energopatēriņš saistībā ar lokālajiem telpu sildītājiem 2020. gadā Savienībā būs 1 630 PJ (39,0 milj. t naftas ekvivalenta), kas atbilst 71,6 milj. t CO2.

(8)

Lokālo telpu sildītāju enerģijas patēriņu var samazināt vēl vairāk, izmantojot esošas, nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(9)

Aplēsts, ka 2010. gadā lokālo telpu sildītāju radītās slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas atbilda 5,6 tūkst. t sēra oksīdu (SOx) ekvivalentam. Ņemot vērā īpašus dalībvalstu veiktus pasākumus un tehnoloģiju attīstību, paredzams, ka 2020. gadā šīs emisijas atbildīs 4,9 tūkst. t SOx ekvivalenta.

(10)

Lokālo telpu sildītāju emisijas varētu vēl vairāk samazināt, izmantojot esošas, nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(11)

Paredzams, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības apvienojumā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1186 (2) līdz 2020. gadam ļaus gada enerģijas patēriņu samazināt aptuveni par 157 PJ (aptuveni 3,8 milj. t naftas ekvivalenta) un līdz ar to par 6,7 milj. t samazināt arī saistītās CO2 emisijas.

(12)

Paredzams, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības līdz 2020. gadam ļaus par 0,6 milj. t gadā samazināt ekvivalentās SOx emisijas.

(13)

Šī regula attiecas uz ražojumiem ar atšķirīgiem tehniskiem raksturlielumiem. Ja to efektivitātei piemērotu vienādas prasības, dažas tehnoloģijas no tirgus tiktu izslēgtas, tādējādi negatīvi ietekmējot patērētājus. Šā iemesla dēļ, ekodizaina prasības nosakot atkarībā no katras tehnoloģijas potenciāla, tirgū tiek radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(14)

Ekodizaina prasībām vajadzētu visā Savienībā harmonizēt enerģijas patēriņa un slāpekļa oksīdu emisiju prasības attiecībā uz lokāliem telpu sildītājiem, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un samazinātu minēto ražojumu ietekmi uz vidi.

(15)

Lokālo telpu sildītāju praktiskas izmantošanas laikā to energoefektivitāte salīdzinājumā ar testēto telpu sildītāju energoefektivitāti ir mazāka. Lai sezonas telpu apsildes energoefektivitāti pietuvinātu lietderīgajai energoefektivitātei, ražotāji būtu jāmudina izmantot kontroles. Tālab uz šo abu vērtību starpību tiek attiecināts vispārējs samazinājums. Šo samazinājumu var kompensēt ar vairākām kontroles iespējām.

(16)

Ekodizaina prasībām nevajadzētu ietekmēt lokālo telpu sildītāju funkcionalitāti vai cenu no tiešā lietotāja viedokļa, un tās nedrīkstētu negatīvi ietekmēt veselību, drošību un vidi.

(17)

Nosakot ekodizaina prasību ieviešanas termiņus, ražotājiem vajadzētu dot pietiekami daudz laika to savu ražojumu konstrukcijas pārveidošanai, uz kuriem attiecas šī regula. Ieviešanas grafikam vajadzētu būt tādam, lai ņemtu vērā ietekmi uz ražotāju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izmaksām, tomēr nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

(18)

Ražojumu parametri būtu jāmēra un jāaprēķina, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp, ja tādi pieejami, harmonizētos standartus, kurus Eiropas standartizācijas organizācijas pieņēmušas pēc Komisijas lūguma un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (3).

(19)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu šajā regulā nosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(20)

Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietvertā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(21)

Lai vēl vairāk ierobežotu lokālo telpu sildītāju ietekmi uz vidi, ražotājiem būtu jāsniedz informācija par to demontāžu, pārstrādi un nodošanu atkritumos.

(22)

Papildus juridiski saistošām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, būtu jānosaka indikatīvi kritēriji labākajām pieejamajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka informācija par lokālo telpu sildītāju ekoloģiskajiem raksturlielumiem visā to aprites ciklā ir plaši un viegli pieejama.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir noteiktas ekodizaina prasības, lai laistu tirgū un nodotu ekspluatācijā sadzīves lokālos telpu sildītājus ar nominālo siltuma jaudu 50 kW vai mazāku un komerciālos lokālos telpu sildītājus ar ražojuma vai atsevišķa tā segmenta jaudu 120 kW vai mazāku.

Šo regulu nepiemēro:

a)

lokālajiem telpu sildītājiem, kuros siltuma ģenerēšanai izmanto tvaika kompresijas ciklu vai sorbcijas ciklu un kurus darbina ar elektriskiem kompresoriem vai kurināmo;

b)

lokālajiem telpu sildītājiem, kas paredzēti nevis iekštelpu sildīšanai, lai ar siltuma konvekciju vai siltuma starojumu cilvēkiem nodrošinātu un uzturētu noteiktu siltumkomfortu, bet citām vajadzībām;

c)

lokālajiem telpu sildītājiem, ko paredzēts izmantot tikai ārpus telpām;

d)

lokālajiem telpu sildītājiem, kuru tiešā siltuma jauda veido mazāk nekā 6 % no kopējās tiešās un netiešās siltuma jaudas pie nominālās siltuma jaudas;

e)

gaisa sildīšanas iekārtām;

f)

pirtskrāsnīm;

g)

pakārtotajiem sildītājiem.

2. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvas 2009/125/EK 2. pantā noteiktajām izmanto šādas definīcijas:

1)

“lokāls telpu sildītājs” ir telpu apsildes ierīce, kas siltumu nodod, izmantojot siltuma tiešu pārnesi vai siltuma tiešu pārnesi apvienojumā ar siltuma pārnesi, izmantojot siltumnesēju, nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas, iespējams, siltumu nodrošinot arī citām telpām, un kas ir aprīkota ar vienu vai vairākiem siltumģeneratoriem, kuri, izmantojot attiecīgi Džoula efektu vai kurināmā sadedzināšanu, tieši pārvērš elektroenerģiju vai gāzveida vai šķidrā kurināmā enerģiju siltumā;

2)

“sadzīves lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, ko nav paredzēts izmantot komerciālām vajadzībām;

3)

“gāzveida kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru vai lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru, kuros izmanto gāzveida kurināmo;

4)

“šķidrā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru vai lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru, kuros izmanto šķidru kurināmo;

5)

“elektrisks lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā siltuma ģenerēšanai izmanto elektrisko Džoula efektu;

6)

“komerciāls lokālais telpu sildītājs” ir vai nu lokālais telpu kvēlsildītājs, vai cauruļveida lokālais telpu sildītājs;

7)

“lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, kurā degšanas telpa un dūmgāzes nav izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

8)

“lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, kurā degšanas telpa un dūmgāzes ir izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

9)

“elektrisks pārnēsājams lokālais telpu sildītājs” ir tāds elektrisks lokālais telpu sildītājs, kas nav elektrisks stacionārs lokālais telpu sildītājs, elektrisks siltumakumulācijas lokālais telpu sildītājs, elektrisks grīdas lokālais telpu sildītājs, elektrisks starojuma lokālais telpu sildītājs, elektrisks telpu sildītājs ar redzami kvēlojošu sildelementu vai pakārtotais sildītājs;

10)

“elektrisks stacionārs lokālais telpu sildītājs” ir tāds elektrisks lokālais telpu sildītājs, kurš nav paredzēts siltumenerģijas uzkrāšanai un kuru paredzēts izmantot, kad tas ir nostiprināts konkrētā vietā vai pie sienas un nav iebūvēts ēkas konstrukcijā vai ēkas apdarē;

11)

“elektrisks siltumakumulācijas lokālais telpu sildītājs” ir tāds elektrisks lokālais telpu sildītājs, kurš paredzēts siltuma uzkrāšanai akumulējošā, izolētā elementā un tā atdošanai vairākas stundas pēc akumulācijas fāzes;

12)

“elektrisks grīdas lokālais telpu sildītājs” ir tāds elektrisks lokālais telpu sildītājs, kuru paredzēts izmantot iebūvētu ēkas konstrukcijā vai ēkas apdarē;

13)

“elektrisks starojuma lokālais telpu sildītājs” ir tāds elektrisks lokālais telpu sildītājs, kurā sildelements ir pavēršams uz izmantošanas vietu, lai tā siltuma starojums tiešā veidā sildītu apsildāmos, un kura sildelementu nosedzošā režģa temperatūra normālos lietošanas apstākļos sasniedz vismaz 130 °C un/vai attiecībā uz citām virsmām – vismaz 100 °C;

14)

“elektrisks starojuma lokālais telpu sildītājs ar redzami kvēlojošu sildelementu” ir tāds elektrisks lokālais telpu sildītājs, kurā sildelements ir redzams no sildītāja ārpuses un kura temperatūra normālos lietošanas apstākļos sasniedz vismaz 650 °C;

15)

“pirtskrāsns” ir telpu apsildes ražojums, kas ir iebūvēts vai deklarēts kā izmantots sausajās vai slapjajās pirtīs vai līdzīgā vidē;

16)

“pakārtotais sildītājs” ir tāds elektrisks lokālais telpu sildītājs, kurš nespēj darboties autonomi un kuram jāsaņem signāli no ārēja komandaparāta, kas nav ražojuma daļa, bet ir tam pieslēgts, izmantojot vadības vadu, bezvadu risinājumus, elektrolīniju sakaru sistēmas vai līdzvērtīgu paņēmienu, lai regulētu siltumatdevi telpā, kurā ražojums ir uzstādīts;

17)

“lokālais telpu kvēlsildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo un kurš aprīkots ar degli; to paredzēts uzstādīt augstumā virs galvas, tas ir vērsts uz lietošanas vietu tā, ka degļa siltumemisija, proti, pārsvarā infrasarkanais starojums, tieši silda apsildāmos, un tas sadegšanas produktus emitē telpā, kurā atrodas;

18)

“cauruļveida lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo un kurš aprīkots ar degli; to paredzēts uzstādīt augstumā virs galvas un apsildāmo tuvumā, un tas telpu pārsvarā silda ar infrasarkano starojumu, ko izstaro caurule vai caurules, kuras silda caur tām plūstoši sadegšanas produkti, kurus aizvada caur dūmeju;

19)

“cauruļveida sildītāja sistēma” ir cauruļveida lokālais telpu sildītājs, ko veido vairāk nekā viens atsevišķs deglis, kur viena degļa sadegšanas produkti var tikt ievadīti nākamajā deglī un kur vairāku degļu sadegšanas produktus aizvada viens nosūcējventilators;

20)

“cauruļveida sildītāja segments” ir daļa no cauruļveida sildītāja sistēmas, kas ietver visus elementus, kuri nepieciešami autonomai darbībai, un ko tādējādi var testēt neatkarīgi no pārējām cauruļveida sildītāja sistēmas daļām;

21)

“dūmvadam nepievienots sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo un kas sadegšanas produktus emitē telpā, kurā atrodas, bet kurš nav lokālais telpu kvēlsildītājs;

22)

“dūmenim pievienots sildītājs” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo un kuru paredzēts uzstādīt zem dūmeņa vai kurtuvē bez hermetizējuma starp šo ražojumu un dūmeņa vai kurtuves atveri, un tas sadegšanas produktiem ļauj brīvi plūst no degšanas telpas uz dūmeni vai dūmeju;

23)

“gaisa sildīšanas iekārta” ir tāds ražojums, kas piegādā siltumu tikai gaisa apkures sistēmai; to var pievienot cauruļvadiem un paredzēts izmantot, kad tas ir nostiprināts konkrētā vietā vai pie sienas, un tas gaisa sadali nodrošina ar vēdaparātu nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas;

24)

“tiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, ko ražojums nodod apkārtējam gaisam starošanas vai konvekcijas ceļā, izņemot to ražojuma siltuma jaudu, ko tas nodod siltumnesējam;

25)

“netiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, kuru, izmantojot to pašu siltuma ģenerēšanas procesu, kas nodrošina ražojuma tiešo siltuma jaudu, nodod siltumnesējam;

26)

“netiešas sildīšanas funkcija” nozīmē, ka ražojums spēj daļu no kopējās siltuma jaudas nodot siltumnesējam, lai to izmantotu telpu sildīšanai vai saimniecības ūdens uzsildīšanai;

27)

“nominālā siltuma jauda” (Pnom ) ir kW izteikta lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar tādiem ražotāja deklarētiem maksimālas siltuma jaudas iestatījumiem, ko var nodrošināt ilglaicīgi;

28)

“minimālā siltuma jauda” (Pmin ) ir kW izteikta lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar ražotāja deklarētiem minimālas siltuma jaudas iestatījumiem;

29)

“maksimālā ilgstošā siltuma jauda” (Pmax,c ) ir kW izteikta elektriska lokālā telpu sildītāja deklarētā siltuma jauda, kad sildītāju darbina ar tādiem ražotāja deklarētiem maksimālās siltuma jaudas iestatījumiem, ko var nodrošināt ilglaicīgi;

30)

“paredzēts lietošanai ārpus telpām” nozīmē, ka ražojums ir piemērots drošai izmantošanai ārpus slēgtām telpām, ieskaitot iespējamu izmantošanu āra apstākļos;

31)

“ekvivalents modelis” ir tirgū laists modelis ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas noteikti II pielikuma 3. punkta 1., 2. vai 3. tabulā, kā tā paša ražotāja tirgū laists cits modelis.

II līdz V pielikuma vajadzībām papildu definīcijas ir noteiktas I pielikumā.

3. pants

Ekodizaina prasības un termiņi

1.   Lokālo telpu sildītāju ekodizaina prasības ir noteiktas II pielikumā.

2.   Lokālie telpu sildītāji atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām no 2018. gada 1. janvāra.

3.   Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar III pielikumā noteiktajām metodēm.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

1.   Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra ir minētās direktīvas IV pielikumā noteiktā iekšējās dizaina kontroles jeb konstrukcijas iekšējās kontroles sistēma vai direktīvas V pielikumā noteiktā vadības sistēma.

2.   Atbilstības novērtēšanas vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šīs regulas II pielikuma 3. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju.

3.   Ja tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija par kādu modeli ir iegūta, veicot aprēķinus uz konstrukcijas pamata vai ekstrapolējot no ekvivalentām iekārtām iegūtus rezultātus, vai arī izmantojot abus šos paņēmienus, tehniskajā dokumentācijā iekļauj informāciju par šiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām un par testiem, ko ražotāji ir veikuši, lai pārbaudītu veikto aprēķinu precizitāti. Šādos gadījumos tehniskajā dokumentācijā iekļauj arī visu citu ekvivalento modeļu sarakstu, par kuriem tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir tikusi iegūta tādā pašā veidā.

5. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstis piemēro šīs regulas IV pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.

6. pants

Indikatīvie kritēriji

Šīs regulas V pielikumā norādīti indikatīvie kritēriji šīs regulas spēkā stāšanās laikā tirgū pieejamiem lokālajiem telpu sildītājiem ar labākajiem raksturlielumiem.

7. pants

Pārskatīšana

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, Komisija šo regulu pārskata un par pārskatīšanas rezultātiem informē Apspriežu forumu ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī. Pārskatīšanā jo īpaši izvērtē:

vai ir lietderīgi noteikt stingrākas ekodizaina prasības energoefektivitātei un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām,

vai būtu jākoriģē verifikācijas pielaides,

vai lokālo telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitātes novērtēšanā izmantotie korekcijas koeficienti ir derīgi,

cik lietderīgi būtu ieviest trešās puses sertifikāciju.

8. pants

Pārejas noteikumi

Līdz 2018. gada 1. janvārim dalībvalstis var atļaut laist tirgū un ekspluatācijā lokālos telpu sildītājus, kas atbilst valsts prasībām par telpu apsildes sezonas energoefektivitāti un slāpekļa oksīdu emisijām, kuras ir spēkā šīs regulas pieņemšanas brīdī.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 28. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2015/1186, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz lokālo telpu sildītāju energomarķējumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 20. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

II līdz V pielikumā piemērojamās definīcijas

Regulas II līdz V pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“telpu apsildes sezonas energoefektivitāte” (ηs ) ir % izteikta attiecība starp telpu apsildes pieprasījumu, ko nodrošina lokāls telpu sildītājs, un gada energopatēriņu, kas nepieciešams šā pieprasījuma apmierināšanai;

2)

“pārrēķina koeficients” (CC) ir koeficients, kas atspoguļo aplēstos 40 % no vidējās ES elektroenerģijas ražošanas efektivitātes un kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (1); pārrēķina koeficients ir CC = 2,5;

3)

“slāpekļa oksīdu emisijas” ir slāpekļa oksīdu emisijas pie nominālās siltuma jaudas, ko izsaka mg/kWhinput, pamatojoties uz gāzveida vai šķidrā kurināmā lokālo telpu sildītāju un komerciālo lokālo telpu sildītāju augstāko siltumspēju (GCV);

4)

“zemākā siltumspēja” (NCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai, kuras mitruma saturs atbilst kurināmā mitrumam, pilnībā sadegot skābeklī, un kad sadegšanas produkti netiek atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai;

5)

“sausās masas augstākā siltumspēja” (GCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai, no kuras izkaltēts saistītais mitrums, pilnībā sadegot skābeklī, un kad sadegšanas produkti tiek atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai; šis siltuma daudzums ietver arī kurināmajā esošā ūdeņraža sadegšanas procesā radušos ūdens tvaiku kondensācijas siltumu;

6)

“lietderības koeficients pie nominālās vai minimālās siltuma jaudas” (attiecīgi ηth,nom vai ηth,min ) ir % izteikta attiecība starp lietderīgo siltuma jaudu un kopējo enerģiju, kas pievadīta lokālajam telpu sildītājam, kur:

a)

sadzīves lokālajiem telpu sildītājiem kopējo pievadīto enerģiju izsaka kā NCV un/vai kā ar CC reizinātu gala enerģiju;

b)

komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem kopējo pievadīto enerģiju izsaka kā GCV un kā ar CC reizinātu gala enerģiju;

7)

“nepieciešamā elektriskā jauda pie nominālās siltuma jaudas” (elmax ) ir lokālā telpu sildītāja elektriskās jaudas patēriņš, kad tas nodrošina nominālo siltuma jaudu. Elektriskās jaudas patēriņu izsaka kW un nosaka, neņemot vērā cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņu, ja ražojumam ir arī netiešas sildīšanas funkcija un ja tajā ir integrēts cirkulācijas sūknis;

8)

“nepieciešamā elektriskā jauda pie minimālās siltuma jaudas” (elmin ) ir lokālā telpu sildītāja elektriskās jaudas patēriņš, kad tas nodrošina minimālo siltuma jaudu. Elektriskās jaudas patēriņu izsaka kW un nosaka, neņemot vērā cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņu, ja ražojumam ir arī netiešas sildīšanas funkcija un ja tajā ir integrēts cirkulācijas sūknis;

9)

“nepieciešamā elektriskā jauda gaidstāves režīmā” (elsb ) ir kW izteikts ražojuma elektriskās jaudas patēriņš gaidstāves režīmā;

10)

“pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamā jauda” (Ppilot ) ir kW izteikts ražojumā izmantotā gāzveida vai šķidrā kurināmā patēriņš, kad ilgāk nekā piecas minūtes pirms galvenā degļa ieslēgšanas tiek uzturēta liesma, kura kalpo kā aizdedzes avots spēcīgākam sadegšanas procesam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu nominālo vai daļējas slodzes siltuma jaudu;

11)

“manuāls siltumpadeves regulators ar integrētu termostatu” ir ražojumā iebūvēta, manuāli darbināma sensorierīce, kas mēra un regulē tā akumulācijas elementa temperatūru, lai mainītu akumulēto siltuma daudzumu;

12)

“manuāls siltumpadeves regulators ar informācijas pievadi par telpas un/vai ārtelpu temperatūru” ir ražojumā iebūvēta, manuāli darbināma sensorierīce, kas mēra tā akumulācijas elementa temperatūru un maina akumulēto siltuma daudzumu atkarībā no telpas temperatūras un/vai ārtelpu temperatūras;

13)

“elektronisks siltumpadeves regulators ar informācijas pievadi par telpas un/vai ārtelpu temperatūru vai ko regulē enerģijas piegādātājs” ir ražojumā iebūvēta, automātiski darbināma sensorierīce, kas mēra tā akumulācijas elementa temperatūru un maina akumulēto siltuma daudzumu atkarībā no telpas temperatūras un/vai ārtelpu temperatūras, vai ierīce, kuras padeves režīmu var regulēt enerģijas piegādātājs;

14)

“siltuma jaudas regulēšana ar ventilatoru” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu un regulējamu ventilatoru (vai ventilatoriem), lai mainītu siltuma jaudu atkarībā no siltuma pieprasījuma;

15)

“vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas” nozīmē, ka ražojums nevar automātiski mainīt siltuma jaudu un ka netiek saņemta informācija par telpas temperatūru, lai varētu automātiski pielāgot siltuma jaudu;

16)

“manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas” nozīmē, ka var manuāli mainīt ražojuma siltuma jaudu, t. i., ir vismaz divi siltuma jaudas iestatījumi, taču tas nav aprīkots ar ierīci, kas automātiski regulē siltuma jaudu atkarībā no vēlamās iekštelpu temperatūras;

17)

“ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar analogu ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai;

18)

“ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai;

19)

“ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai, un ļauj iestatīt laikus un temperatūras 24 stundas ilgam taimera periodam;

20)

“ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai, un ļauj iestatīt laikus un temperatūru visai nedēļai. Jābūt iespējai septiņu dienu periodā noteikt atšķirīgus iestatījumus katrai dienai;

21)

“telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas automātiski samazina iestatīto telpas temperatūru, ja telpā nav cilvēku;

22)

“telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas samazina siltuma jaudu, ja ir atvērts logs vai durvis. Ja izmanto sensoru loga vai durvju atvēršanas detektēšanai, tas var būt uzstādīts vai nu kopā ar ražojumu, vai ārpusē pie ražojuma, iebūvēts ēkā, vai arī tā var būt visu šo variantu kombinācija;

23)

“ar tālvadības funkciju” nozīmē, ka ir iespējama attālināta saziņa ar ražojuma vadības sistēmu, atrodoties ārpus ēkas, kurā uzstādīts ražojums;

24)

“ar adaptīvu palaišanas vadību” nozīmē funkciju, kas prognozē un ierosina optimālu apsildes palaišanu, lai iestatītā temperatūra tiktu sasniegta vēlamajā laikā;

25)

“ar darbības laika ierobežojumu” nozīmē, ka ražojumam ir funkcija, kas automātiski deaktivē ražojumu pēc iepriekš noteikta perioda;

26)

“ar siltuma starojuma sensoru melnas lodes formā” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas mēra gaisa temperatūru un siltuma starojuma temperatūru;

27)

“vienpakāpes” nozīmē, ka ražojums nespēj automātiski mainīt siltuma jaudu;

28)

“divpakāpju” nozīmē, ka ražojums spēj automātiski regulēt siltuma jaudu divos atšķirīgos līmeņos atkarībā no faktiskās iekštelpu gaisa temperatūras un vēlamās iekštelpu gaisa temperatūras; to regulē, izmantojot temperatūras sensorierīces un saskarni, kam nav noteikti jābūt integrētai ražojumā;

29)

“modulējošs” nozīmē, ka ražojums spēj automātiski regulēt siltuma jaudu vismaz trijos atšķirīgos līmeņos atkarībā no faktiskās iekštelpu gaisa temperatūras un vēlamās iekštelpu gaisa temperatūras; to regulē, izmantojot temperatūras sensorierīces un saskarni, kam nav noteikti jābūt integrētai ražojumā;

30)

“gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad ražojums ir pieslēgts elektrotīklam, ir atkarīgs no enerģijas, kas saņemta caur elektrotīklu, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija vai reaktivācijas funkcija un tikai norāde uz iespējotu reaktivācijas funkciju, un/vai informācijas vai statusa rādījums;

31)

“cauruļveida sistēmas siltuma jauda” ir kW izteikta visu caurules segmentu kopējā siltuma jauda attiecīgā konfigurācijā, kādā sistēma laista tirgū;

32)

“caurules segmenta siltuma jauda” ir kW izteikta siltuma jauda vienam caurules segmentam, kas kopā ar citiem caurules segmentiem ir cauruļveida sistēmas konfigurācijas daļa;

33)

“starošanas koeficients pie nominālās vai minimālās siltuma jaudas” (attiecīgi RFnom vai RFmin ) ir % izteikta ražojuma infrasarkanā starojuma jaudas attiecība pret kopējo pievadīto enerģiju, kad tiek nodrošināta nominālā vai minimālā siltuma jauda; to aprēķina, infrasarkanā starojuma jaudu dalot ar kopējo pievadīto enerģiju, balstoties uz kurināmā zemāko siltumspēju (NCV), kad tiek nodrošināta nominālā vai minimālā siltuma jauda;

34)

“apvalka izolācija” ir ražojuma apvalka vai apšuvuma siltumizolācijas līmenis, ko izmanto, lai mazinātu siltuma zudumus gadījumos, kad ražojumu drīkst izvietot ārpus telpām;

35)

“apvalka zudumu koeficients” ir % izteikti siltuma zudumi no tās ražojuma daļas, kas uzstādīta ārpus apsildāmās slēgtās telpas; tos nosaka pēc minētās daļas attiecīgā apvalka siltuma caurlaides;

36)

“modeļa identifikators” ir kods, parasti burtciparu kods, ar kuru konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai ražotāja nosaukumu;

37)

“mitruma saturs” ir ūdens masa lokālajā telpu sildītājā izmantotajā degvielā attiecībā pret degvielas kopējo masu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

Ekodizaina prasības

1.   Īpašas ekodizaina prasības telpu apsildes sezonas energoefektivitātei

a)

No 2018. gada 1. janvāra lokālie telpu sildītāji atbilst šādām prasībām:

i)

lokālajiem telpu sildītājiem ar vaļēju degkameru, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 42 %;

ii)

lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 72 %;

iii)

elektriskiem pārnēsājamiem lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 36 %;

iv)

elektriskiem stacionāriem lokālajiem telpu sildītājiem, kuru nominālā siltuma jauda ir lielāka par 250 W, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 38 %;

v)

elektriskiem stacionāriem lokālajiem telpu sildītājiem, kuru nominālā siltuma jauda ir 250 W vai mazāka, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 34 %;

vi)

elektriskiem siltumakumulācijas lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 38,5 %;

vii)

elektriskiem grīdas lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 38 %;

viii)

elektriskiem starojuma lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 35 %;

ix)

elektriskiem starojuma lokālajiem telpu sildītājiem ar redzami kvēlojošu sildelementu, kuru nominālā siltuma jauda ir lielāka par 1,2 kW, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 35 %;

x)

elektriskiem starojuma lokālajiem telpu sildītājiem ar redzami kvēlojošu sildelementu, kuru nominālā siltuma jauda ir 1,2 kW vai mazāka, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 31 %;

xi)

lokālajiem telpu kvēlsildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 85 %;

xii)

cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 74 %.

2.   Īpašas ekodizaina prasības emisijām

a)

No 2018. gada 1. janvāra šķidrā un gāzveida kurināmā lokālo telpu sildītāju slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas nepārsniedz šādas vērtības:

i)

lokālo telpu sildītāju ar vaļēju degkameru un lokālo telpu sildītāju ar slēgtu degkameru, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, NOx emisijas nepārsniedz 130 mg/kWhinput, balstoties uz GCV;

ii)

lokālo telpu kvēlsildītāju un cauruļveida lokālo telpu sildītāju NOx emisijas nepārsniedz 200 mg/kWhinput, balstoties uz GCV.

3.   Prasības informācijai par ražojumu

a)

No 2018. gada 1. janvāra attiecībā uz lokālajiem telpu sildītājiem sniedz šādu informāciju par ražojumu:

i)

uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatas un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnes satur šādus elementus:

1)

gāzveida vai šķidrā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem – 1. tabulā noteiktā informācija, norādot to tehniskos parametrus, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu, uzrādot tabulā noteiktos zīmīgos ciparus;

2)

elektriskiem lokālajiem telpu sildītājiem – 2. tabulā noteiktā informācija, norādot to tehniskos parametrus, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu, uzrādot tabulā noteiktos zīmīgos ciparus;

3)

komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem – 3. tabulā noteiktā informācija, norādot to tehniskos parametrus, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu, uzrādot tabulā noteiktos zīmīgos ciparus;

4)

jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, lokālo telpu sildītāju montējot, uzstādot vai veicot tā tehnisko apkopi;

5)

informācija par demontāžu, pārstrādāšanu un/vai iznīcināšanu aprites cikla beigās;

ii)

atbilstības novērtējuma nolūkā saskaņā ar 4. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

1)

a) apakšpunktā noteiktie elementi;

2)

attiecīgā gadījumā – visu ekvivalento modeļu saraksts.

b)

No 2018. gada 1. janvāra attiecībā uz lokālajiem telpu sildītājiem sniedz šādu informāciju par ražojumu:

i)

tikai attiecībā uz dūmvadam nepievienotiem lokālajiem telpu sildītājiem un dūmenim pievienotiem lokālajiem telpu sildītājiem – galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās, ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs un uz ražojuma iepakojuma skaidri redzami un salasāmi norāda šādu teikumu valodā, kas viegli saprotama galalietotājiem dalībvalstī, kur ražojumu laiž tirgū: “Ražojumu nav paredzēts izmantot kā galveno apsildes iekārtu.”:

1)

galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās šo teikumu norāda uz rokasgrāmatas vāka;

2)

ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs šo teikumu norāda kopā ar citiem ražojuma parametriem;

3)

uz ražojuma iepakojuma šo teikumu norāda vietā, kas labi saredzama, kad ražojums ir izstādīts galalietotājiem aplūkošanai pirms iegādes;

ii)

tikai attiecībā uz elektriskiem pārnēsājamiem lokālajiem telpu sildītājiem – galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās, ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs un uz ražojuma iepakojuma skaidri redzami un salasāmi norāda šādu teikumu valodā, kas viegli saprotama galalietotājiem dalībvalstī, kur ražojumu laiž tirgū: “Šis ražojums ir derīgs tikai izmantošanai telpās ar labu izolāciju vai neregulārai izmantošanai.”:

1)

galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās šo teikumu norāda uz rokasgrāmatas vāka;

2)

ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs šo teikumu norāda kopā ar citiem ražojuma parametriem;

3)

uz ražojuma iepakojuma šo teikumu norāda vietā, kas labi saredzama, kad ražojums ir izstādīts galalietotājiem aplūkošanai pirms iegādes.

1. tabula

Informācijas prasības gāzveida/šķidrā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem

Modeļa identifikators(-i):

Netiešas sildīšanas funkcija: [jā/nē]

Tiešā siltuma jauda: … (kW)

Netiešā siltuma jauda: … (kW)

Kurināmais

 

 

Telpu apsildes emisijas (1)

NOx

Izvēlēties kurināmā veidu

[gāzveida/šķidrais]

[norādīt]

[mg/kWhinput] (GCV)

 

 

 

 

Pozīcija

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

 

Pozīcija

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

Siltuma jauda

 

Lietderības koeficients (NCV)

Nominālā siltuma jauda

Pnom

x,x

kW

 

Lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas

ηth,nom

x,x

%

Minimālā siltuma jauda (indikatīvi)

Pmin

[x,x/nepiemēro]

kW

 

Lietderības koeficients pie minimālās siltuma jaudas (indikatīvi)

ηth,min

[x,x/nepiemēro]

%

 

 

 

 

 

 

Papildu elektroenerģijas patēriņš

 

Siltuma jaudas/telpas temperatūras regulēšanas tips (izvēlēties vienu)

Pie nominālās siltuma jaudas

elmax

x,xxx

kW

 

vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

[jā/nē]

Pie minimālās siltuma jaudas

elmin

x,xxx

kW

 

manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

[jā/nē]

Gaidstāves režīmā

elSB

x,xxx

kW

 

ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu

[jā/nē]

 

 

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu

[jā/nē]

 

 

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri

[jā/nē]

 

 

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri

[jā/nē]

 

 

Citi vadības veidi (var izvēlēties vairākus)

 

 

telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu

[jā/nē]

 

 

telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu

[jā/nē]

 

 

ar tālvadības funkciju

[jā/nē]

 

 

ar adaptīvu palaišanas vadību

[jā/nē]

 

 

ar darbības laika ierobežojumu

[jā/nē]

 

 

ar siltuma starojuma sensoru melnas lodes formā

[jā/nē]

Pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamā jauda

 

 

Dežūrliesmai nepieciešamā jauda (attiecīgā gadījumā)

Ppilot

[x,xxx/nepiemēro]

kW

 

 

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese


2. tabula

Informācijas prasības elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem

Modeļa identifikators(-i):

Pozīcija

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

 

Pozīcija

Vienība

Siltuma jauda

 

Siltuma pievades tips, tikai elektriskajiem siltumakumulācijas lokālajiem telpu sildītājiem (izvēlēties vienu)

Nominālā siltuma jauda

Pnom

x,x

kW

 

manuāls siltumpadeves regulators ar integrētu termostatu

[jā/nē]

Minimālā siltuma jauda (indikatīvi)

Pmin

[x,x/nepiemēro]

kW

 

manuāls siltumpadeves regulators ar informācijas pievadi par telpas un/vai ārtelpu temperatūru

[jā/nē]

Maksimālā nepārtrauktā siltuma jauda

Pmax,c

x,x

kW

 

elektronisks siltumpadeves regulators ar informācijas pievadi par telpas un/vai ārtelpu temperatūru

[jā/nē]

Papildu elektroenerģijas patēriņš

 

 

 

 

siltuma jaudas regulēšana ar ventilatoru

[jā/nē]

Pie nominālās siltuma jaudas

elmax

x,xxx

kW

 

Siltuma jaudas/telpas temperatūras regulēšanas tips (izvēlēties vienu)

Pie minimālās siltuma jaudas

elmin

x,xxx

kW

 

vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

[jā/nē]

Gaidstāves režīmā

elSB

x,xxx

kW

 

manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

[jā/nē]

 

 

ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu

[jā/nē]

 

 

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu

[jā/nē]

 

 

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri

[jā/nē]

 

 

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri

[jā/nē]

 

 

Citi vadības veidi (var izvēlēties vairākus)

 

 

telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu

[jā/nē]

 

 

telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu

[jā/nē]

 

 

ar tālvadības funkciju

[jā/nē]

 

 

ar adaptīvu palaišanas vadību

[jā/nē]

 

 

ar darbības laika ierobežojumu

[jā/nē]

 

 

ar siltuma starojuma sensoru melnas lodes formā

[jā/nē]

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese


3. tabula

Informācijas prasības komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem

Modeļa identifikators(-i):

Apsildes veids [kvēlsildītājs/cauruļveida sildītājs]

Kurināmais

Kurināmais

 

 

Telpu apsildes emisijas (2)

NOx

Izvēlēties kurināmā veidu

[gāzveida/šķidrais]

[norādīt]

 

[mg/kWhinput] (GCV)

 

 

 

 

 

Parametri, kad katlu darbina tikai ar rekomendēto kurināmo

Pozīcija

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

 

Pozīcija

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

Siltuma jauda

 

Lietderības koeficients (GCV) – tikai cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem  (3)

Nominālā siltuma jauda

Pnom

x,x

kW

 

Lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas

ηth,nom

x,x

%

Minimālā siltuma jauda

Pmin

[x,x/nepiemēro]

kW

 

Lietderības koeficients pie minimālās siltuma jaudas

ηth,min

[x,x/nepiemēro]

%

Minimālā siltuma jauda (procentos no nominālās siltuma jaudas)

..

[x]

%

 

 

 

 

 

Cauruļveida sistēmas nominālā siltuma jauda (attiecīgā gadījumā)

Psystem

x,x

kW

 

 

 

 

 

Caurules segmenta nominālā siltuma jauda (attiecīgā gadījumā)

Pheater,i

[x,x/nepiemēro]

kW

 

Caurules segmenta lietderības koeficients pie minimālās siltuma jaudas (attiecīgā gadījumā)

ηi

[x,x/nepiemēro]

%

(attiecīgā gadījumā atkārtot vairākiem segmentiem)

..

[x,x/nepiemēro]

kW

 

(attiecīgā gadījumā atkārtot vairākiem segmentiem)

..

[x,x/nepiemēro]

%

identisku caurules segmentu skaits

n

[x]

[-]

 

 

 

 

 

Starošanas koeficients

 

 

 

 

Apvalka zudumi

 

 

 

starošanas koeficients pie nominālās siltuma jaudas

RFnom

[x,x]

[-]

 

Apvalka izolācijas klase

U

 

W/(m2K)

starošanas koeficients pie minimālās siltuma jaudas

RFmin

[x,x]

[-]

 

Apvalka zudumu koeficients

Fenv

[x,x]

%

caurules segmenta starošanas koeficients pie nominālās siltuma jaudas

RFi

[x,x]

[-]

 

Siltumģenerators, kas uzstādāms ārpus apsildāmās zonas

 

[jā/nē]

 

(attiecīgā gadījumā atkārtot vairākiem segmentiem)

..

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Papildu elektroenerģijas patēriņš

 

Siltuma jaudas regulēšanas veids (izvēlēties vienu)

Pie nominālās siltuma jaudas

elmax

x,xxx

kW

 

vienpakāpes

[jā/nē]

 

Pie minimālās siltuma jaudas

elmin

x,xxx

kW

 

divpakāpju

[jā/nē]

 

Gaidstāves režīmā

elSB

x,xxx

kW

 

modulējošs

[jā/nē]

 

 

 

 

Pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamā jauda

 

 

Dežūrliesmai nepieciešamā jauda (attiecīgā gadījumā)

Ppilot

[x,xxx/nepiemēro]

kW

 

 

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese


(1)  

NOx = slāpekļa oksīdi.

(2)  

NOx = slāpekļa oksīdi.

(3)  Lokālajiem telpu kvēlsildītājiem standarta svērtais termiskais lietderības koeficients ir 85,6 %.


III PIELIKUMS

Mērījumi un aprēķini

1.   Lai nodrošinātu un pārbaudītu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2. līdz 5. punktā.

2.   Vispārīgi nosacījumi par mērījumiem un aprēķiniem

a)

Nominālās siltuma jaudas un telpu apsildes sezonas energoefektivitātes deklarētās vērtības noapaļo līdz vienam ciparam aiz komata.

b)

Emisiju deklarētās vērtības noapaļo līdz veselam skaitlim.

3.   Vispārīgi nosacījumi telpu apsildes sezonas energoefektivitātei

a)

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti (ηS ) aprēķina kā telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā (ηS,on ), piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā siltuma akumulāciju un siltuma jaudas regulēšanu, papildu elektroenerģijas patēriņu un pastāvīgās dežūrliesmas energopatēriņu.

b)

Elektroenerģijas patēriņu reizina ar pārrēķina koeficientu CC = 2,5.

4.   Vispārīgi nosacījumi par emisijām

a)

Attiecībā uz gāzveida un šķidrā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem mērījumā ņem vērā slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas. Slāpekļa oksīdu emisijas aprēķina kā slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda summu, un tās izsaka kā slāpekļa dioksīdu.

5.   Īpaši nosacījumi par telpu apsildes sezonas energoefektivitāti

a)

Visu lokālo telpu sildītāju, izņemot komerciālos lokālos telpu sildītājus, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ir definēta kā:

ηS = ηS,on – 10 % + F(1) + F(2) + F(3) – F(4) – F(5)

Komerciālo lokālo telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ir definēta kā:

ηS = ηS,on F(1) – F(4) – F(5)

kur:

ηS,on ir telpu apsildes sezonas energoefektivitāte darba režīmā, ko izsaka % un aprēķina, kā noteikts 5. punkta b) apakšpunktā,

F(1) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, elektrisko siltumakumulācijas lokālo telpu sildītāju pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar siltuma akumulāciju un atdevi, un – attiecībā uz komerciāliem lokālajiem telpu sildītājiem – negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar siltuma atdevi,

F(2) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir savstarpēji izslēdzošas vai nav summējamas,

F(3) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir summējamas,

F(4) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, papildu elektroenerģijas patēriņa negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē,

F(5) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pastāvīgās dežūrliesmas enerģijas patēriņa negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē.

b)

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā aprēķina šādi:

Visiem lokālajiem telpu sildītājiem, izņemot elektriskos lokālos telpu sildītājus un komerciālos lokālos telpu sildītājus:

ηS,on = ηth,nom

kur:

ηth,nom ir lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas, balstoties uz NCV.

Elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem:

Formula

kur:

CC ir koeficients elektroenerģijas pārrēķinam primārajā enerģijā,

ηth,on elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem ir 100 %.

Komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem:

ηS,on = ηS,th · ηS,RF

kur:

ηS,th ir % izteikts svērtais termiskais lietderības koeficients,

ηS,RF ir % izteikta emisiju efektivitāte.

Lokālajiem telpu kvēlsildītājiem ηS,th ir 85,6 %.

Cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem:

ηS,th = (0,15 · ηth,nom + 0,85 · ηth,min ) – Fenv

kur:

ηth,nom ir % izteikts lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas, balstoties uz GCV,

ηth,min ir % izteikts lietderības koeficients pie minimālās siltuma jaudas, balstoties uz GCV,

Fenv ir % izteikti siltumģeneratora apvalka zudumi.

Ja ražotājs vai piegādātājs norādījis, ka cauruļveida lokālā telpu sildītāja siltumģenerators jāuzstāda apsildāmajā iekštelpā, apvalka zudumi ir 0 (nulle).

Ja ražotājs vai piegādātājs norādījis, ka cauruļveida lokālā telpu sildītāja siltumģenerators jāuzstāda ārpus apsildāmās zonas, apvalka zudumu koeficients ir atkarīgs no siltumģeneratora apvalka siltuma caurlaides atbilstīgi 4. tabulai.

4. tabula

Siltumģeneratora apvalka zudumu koeficients

Apvalka siltuma caurlaide (U)

 

U ≤ 0,5

2,2 %

0,5 < U ≤ 1,0

2,4 %

1,0 < U ≤ 1,4

3,2 %

1,4 < U ≤ 2,0

3,6 %

U > 2,0

6,0 %

Komerciālo lokālo telpu sildītāju emisiju efektivitāti aprēķina šādi:

Formula

kur:

RFS ir % izteikts komerciālā lokālā telpu sildītāja starošanas koeficients.

Visiem komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem, izņemot cauruļveida sistēmas:

RFS = 0,15 · RFnom + 0,85 · RFmin

kur:

RFnom , ir % izteikts starošanas koeficients pie nominālās siltuma jaudas,

RFmin , ir % izteikts starošanas koeficients pie minimālās siltuma jaudas.

Cauruļveida sistēmām:

Formula

kur:

RFnom,i , ir % izteikts caurules segmenta starošanas koeficients pie nominālās siltuma jaudas,

RFmin,i , ir % izteikts caurules segmenta starošanas koeficients pie minimālās siltuma jaudas,

Pheater,i , ir kW izteikta caurules segmenta siltuma jauda, balstoties uz GCV,

Psystem , ir kW izteikta visas cauruļveida sistēmas siltuma jauda, balstoties uz GCV.

Iepriekšējā vienādība ir spēkā tikai tad, ja caurules segmenta degļa, cauruļu un reflektoru konstrukcija, kāda izmantota cauruļveida sistēmā, ir identiska cauruļveida lokālajam telpu sildītājam, kam ir tikai viena caurule, un ja iestatījumi, kas nosaka caurules segmenta darbību, ir identiski viencaurules lokālā telpu sildītāja iestatījumiem.

c)

Korekcijas koeficients F(1) ir pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā koriģētu siltuma pievadīšanas un siltuma jaudas regulēšanas ietekmi, un ja elektriskajos siltumakumulācijas lokālajos telpu sildītājos siltumatdeve notiek, pateicoties dabiskai vai piespiedu (ar ventilatoru) konvekcijai, un – attiecībā uz komerciāliem lokālajiem telpu sildītājiem – negatīvais devums saistībā ar ražojuma spēju regulēt savu siltuma jaudu.

Elektriskajiem siltumakumulācijas lokālajiem telpu sildītājiem siltuma jaudas korekcijas koeficientu F(1) aprēķina šādi:

ja ražojums ir aprīkots ar vienu no (savstarpēji izslēdzošām) funkcijām, kas norādītas 5. tabulā, korekcijas koeficientu F(1) palielina par attiecīgajai funkcijai norādīto vērtību.

5. tabula

Korekcijas koeficients F(1) elektriskajiem siltumakumulācijas lokālajiem telpu sildītājiem

Ja ražojums aprīkots ar šādu funkciju (tikai vienu):

F(1) palielina par

Manuāls siltumpadeves regulators ar integrētu termostatu

0,0 %

Manuāls siltumpadeves regulators ar informācijas pievadi par telpas un/vai ārtelpu temperatūru

2,0 %

Elektronisks siltumpadeves regulators ar informācijas pievadi par telpas un/vai ārtelpu temperatūru, vai ko regulē enerģijas piegādātājs

3,5 %

Ja elektriskais siltumakumulācijas lokālais telpu sildītājs ir aprīkots ar ventilatoru, F(1) pieskaita vēl 1,5 %.

Komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem siltuma jaudas korekcijas koeficientu aprēķina šādi:

6. tabula

Korekcijas koeficients F(1) komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem

Ja ražojuma siltuma jaudas regulēšanas tips ir:

F(1) aprēķina šādi:

Vienpakāpes

F(1) = 5 %

Divpakāpju

Formula

Modulējošs

Formula

Divpakāpju komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficienta F(1) minimālā vērtība ir 2,5 %, bet modulējošiem komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem – 5 %.

Lokālajiem telpu sildītājiem, kas nav elektriskie siltumakumulācijas sildītāji vai komerciālie lokālie telpu sildītāji, korekcijas koeficients F(1) ir 0 (nulle).

d)

Korekcijas koeficients F(2) ir pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir savstarpēji izslēdzošas vai nav summējamas; koeficientu aprēķina šādi:

visiem lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficients F(2) ir vienāds ar vienu no koeficientiem 7. tabulā atkarībā no tā, kādi ir esošie regulēšanas parametri. Var izvēlēties tikai vienu vērtību.

7. tabula

Korekcijas koeficients F(2)

Ja ražojums aprīkots ar šādu funkciju (tikai vienu):

F(2)

elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem

lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo

Pārnēsājams

Stacionārs

Siltumakumulācijas

Grīdas

Starojuma

Vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

0,0 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

Manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

1,0 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

2,0 %

1,0 %

Ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu

6,0 %

1,0 %

0,5 %

1,0 %

1,0 %

2,0 %

Ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu

7,0 %

3,0 %

1,5 %

3,0 %

2,0 %

4,0 %

Ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri

8,0 %

5,0 %

2,5 %

5,0 %

3,0 %

6,0 %

Ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri

9,0 %

7,0 %

3,5 %

7,0 %

4,0 %

7,0 %

F(2) korekcijas koeficientu nepiemēro komerciāliem lokālajiem telpu sildītājiem.

e)

Korekcijas koeficients F(3) ir pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības var summēt; koeficientu aprēķina šādi:

visiem lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficients F(3) ir 8. tabulā norādīto vērtību summa atkarībā no tā, kādi ir esošie regulēšanas parametri.

8. tabula

Korekcijas koeficients F(3)

Ja ražojums aprīkots ar šādu funkciju (var būt vairākas):

F(3)

elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem

lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo

Pārnēsājams

Stacionārs

Siltumakumulācijas

Grīdas

Starojuma

Telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu

1,0 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

2,0 %

1,0 %

Telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu

0,0 %

1,0 %

0,5 %

1,0 %

1,0 %

1,0 %

Ar tālvadības funkciju

0,0 %

1,0 %

0,5 %

1,0 %

1,0 %

1,0 %

Ar adaptīvu palaišanas vadību

0,0 %

1,0 %

0,5 %

1,0 %

0,0 %

0,0 %

Ar darbības laika ierobežojumu

0,0 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

1,0 %

0,0 %

Ar siltuma starojuma sensoru melnas lodes formā

0,0 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

1,0 %

0,0 %

f)

Papildu elektroenerģijas izmantošanas korekcijas koeficientu F(4) aprēķina šādi:

šajā korekcijas koeficientā ir ņemta vērā papildu elektroenerģijas izmantošana ieslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā.

Elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem korekciju aprēķina šādi:

Papildu elektroenerģijas izmantošanas korekcijas koeficientu F(4) aprēķina šādi:

Formula

kur:

elsb ir kW izteikts elektriskās jaudas patēriņš gaidstāves režīmā,

Pnom ir kW izteikta ražojuma nominālā siltuma jauda,

α ir koeficients, lai ņemtu vērā, vai ražojums atbilst Komisijas Regulai (EK) Nr. 1275/2008 (1):

ja ražojums atbilst Regulā (EK) Nr. 1275/2008 noteiktajām robežvērtībām, α pēc noklusējuma ir 0 (nulle),

ja ražojums neatbilst Regulā (EK) Nr. 1275/2008 noteiktajām robežvērtībām, α pēc noklusējuma ir 1,3.

Lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, papildu elektroenerģijas izmantošanas korekciju aprēķina šādi:

Formula

kur:

elmax ir kW izteikts elektriskās jaudas patēriņš pie nominālās siltuma jaudas,

elmin ir kW izteikts elektriskās jaudas patēriņš pie minimālās siltuma jaudas. Gadījumā, ja ražojumam nav zināma minimālā siltuma jauda, izmanto elektriskās jaudas patēriņu pie nominālās siltuma jaudas,

elsb ir kW izteikts ražojuma elektriskās jaudas patēriņš gaidstāves režīmā,

Pnom ir kW izteikta ražojuma nominālā siltuma jauda.

Komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem papildu elektroenerģijas izmantošanas korekcijas koeficientu aprēķina šādi:

Formula

g)

Korekcijas koeficientu F(5), kas saistīts ar pastāvīgās dežūrliesmas enerģijas patēriņu, aprēķina šādi:

šis korekcijas koeficients ņem vērā pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamo jaudu.

Lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, to aprēķina šādi:

Formula

kur:

Ppilot ir kW izteikts dežūrliesmas patēriņš,

Pnom ir kW izteikta ražojuma nominālā siltuma jauda.

Komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficientu aprēķina šādi:

Formula

Ja ražojumam nav pastāvīgās dežūrliesmas, Ppilot ir 0 (nulle).

kur:

Ppilot ir kW izteikts dežūrliesmas patēriņš,

Pnom ir kW izteikta ražojuma nominālā siltuma jauda.


(1)  Komisijas 2008. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1275/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā (OV L 339, 18.12.2008., 45. lpp.).


IV PIELIKUMS

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Veicot tirgus uzraudzības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru prasībām, kas noteiktas II pielikumā:

1.

Dalībvalstu iestādes testē vienu katra modeļa ierīci.

2.

Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)

deklarētās vērtības atbilst II pielikuma prasībām;

b)

elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ηs nevar būt zemāka par deklarēto vērtību pie vienības nominālās siltuma jaudas;

c)

šķidrā kurināmā sadzīves lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ηs ir ne vairāk kā par 8 % zemāka nekā deklarētā vērtība;

d)

gāzveida kurināmā sadzīves lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ηs ir ne vairāk kā par 8 % zemāka nekā deklarētā vērtība;

e)

gāzveida un šķidrā kurināmā sadzīves lokālajiem telpu sildītājiem NOx emisijas ir par ne vairāk kā 10 % lielākas nekā deklarētā vērtība;

f)

lokālajiem telpu kvēlsildītājiem un cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ir par ne vairāk kā 10 % zemāka nekā deklarētā vērtība;

g)

lokālajiem telpu kvēlsildītājiem un cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem NOx emisijas ir par ne vairāk kā 10 % lielākas nekā deklarētā vērtība.

3.

Ja 2. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, modeli un visus ekvivalentos modeļus uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstīgiem. Ja netiek sasniegts kāds no 2. punkta c) līdz i) apakšpunktā norādītajiem rezultātiem, dalībvalsts iestādes nejaušas izlases veidā pārbauda vēl trīs tā paša modeļa iekārtas. Izvēlētās trīs papildu iekārtas var būt arī viena vai vairāku ekvivalentu modeļu iekārtas, kas ražotāja tehniskajā dokumentācijā norādīti kā ekvivalenti ražojumi.

4.

Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)

deklarētās vērtības atbilst II pielikuma prasībām;

b)

šķidrā kurināmā sadzīves lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas vidējā energoefektivitāte ηs trīs papildu iekārtām ir ne vairāk kā par 8 % zemāka nekā deklarētā vērtība;

c)

gāzveida kurināmā sadzīves lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas vidējā energoefektivitāte ηs trīs papildu iekārtām ir ne vairāk kā par 8 % zemāka nekā deklarētā vērtība;

d)

gāzveida un šķidrā kurināmā sadzīves lokālajiem telpu sildītājiem trīs papildu iekārtu vidējās NOx emisijas ir par ne vairāk kā 10 % lielākas nekā deklarētā vērtība;

e)

lokālajiem telpu kvēlsildītājiem un cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem telpu apsildes sezonas vidējā energoefektivitāte trīs papildu iekārtām ir par ne vairāk kā 10 % zemāka nekā deklarētā vērtība;

f)

lokālajiem telpu kvēlsildītājiem un cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem trīs papildu iekārtu vidējās NOx emisijas ir par ne vairāk kā 10 % lielākas nekā deklarētā vērtība.

5.

Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstīgu.

Dalībvalsts iestādes sniedz testa rezultātus un citādu atbilstošu informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc lēmuma par modeļa neatbilstību pieņemšanas.

6.

Dalībvalstu iestādes izmanto III pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un piegādātājs tās neizmanto kā pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā.


V PIELIKUMS

6. pantā minētie indikatīvie kritēriji

Šīs regulas spēkā stāšanās brīdī labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas lokālajiem telpu sildītājiem pēc tādiem parametriem kā sezonas telpu apsildes energoefektivitāte un slāpekļa oksīdu emisijas ir šādas:

1.

Īpaši kritēriji lokālo telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitātei:

a)

telpu apsildes sezonas energoefektivitāte lokālajiem telpu sildītājiem ar vaļēju degkameru, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo: 65 %;

b)

telpu apsildes sezonas energoefektivitāte lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo: 88 %;

c)

telpu apsildes sezonas energoefektivitāte elektriskiem lokālajiem telpu sildītājiem: vairāk nekā 39 %;

d)

telpu apsildes sezonas energoefektivitāte lokālajiem telpu kvēlsildītājiem: 92 %;

e)

telpu apsildes sezonas energoefektivitāte cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem: 88 %.

2.

Īpaši kritēriji lokālo telpu sildītāju slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām:

a)

lokālo telpu sildītāju, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, NOx emisiju slieksnis ir 50 mg/kWhinput, balstoties uz GCV;

b)

lokālo telpu kvēlsildītāju un cauruļveida lokālo telpu sildītāju NOx emisiju slieksnis ir 50 mg/kWhinput, balstoties uz GCV.

Šā pielikuma 1. un 2. punktā norādītie kritēriji nenozīmē, ka šādu vērtību kombināciju ir iespējams panākt vienam konkrētam lokālajam telpu sildītājam.


Top