EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R0703

Komisijas Regula (ES) 2015/703 (2015. gada 30. aprīlis), ar ko izveido tīkla kodeksu par sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2015/2823

OJ L 113, 1.5.2015, p. 13–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/703/oj

1.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/13


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/703

(2015. gada 30. aprīlis),

ar ko izveido tīkla kodeksu par sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 6. panta 11. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 715/2009 ir noteikti vairāki uzdevumi gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (turpmāk “gāzes PSOET”) un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (2). Cita starpā minētie uzdevumi ietver Eiropas tīkla kodeksu izstrādi Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 6. punktā minētajās jomās, un visiem gāzes pārvades sistēmas operatoriem ir pienākums piemērot šos kodeksus.

(2)

Lai veicinātu un sekmētu efektīvu gāzes tirdzniecību un pārvadi Savienības gāzes pārvades sistēmās un tādējādi panāktu lielāku iekšējā tirgus integrāciju, būtu jāizstrādā tīkla kodekss par sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 6. punkta e) un d) apakšpunktā, un Aģentūrai tas būtu jāiesaka saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā.

(3)

Harmonizācijas trūkums tehniskajā, ekspluatācijas un komunikācijas jomā varētu radīt šķēršļus brīvai gāzes plūsmai Savienībā, tādējādi kavējot tirgus integrāciju. Savienības sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumiem būtu jānodrošina vajadzīgā harmonizācija minētajās jomās, kas sekmētu tirgus efektīvu integrāciju. Šajā nolūkā un blakusesošu pārvades sistēmu operatoru tirdznieciskās un praktiskās sadarbības sekmēšanai šajā regulā būtu jāreglamentē starpsavienojumu līgumi, mērvienības, gāzes kvalitāte, odorizācijas prakse un datu apmaiņa. Tajā būtu jāparedz noteikumi un procedūras pienācīga harmonizācijas līmeņa sasniegšanai, lai panāktu efektīvu gāzes tirdzniecību un pārvadi gāzes pārvades sistēmās Savienībā.

(4)

Blakusesošu pārvades sistēmu operatoriem būtu jāpalielina pārredzamība, kā arī savstarpējā sadarbība, ja atšķirības gāzes kvalitātē vai odorizācijas praksē vienā un otrā starpsavienojuma pusē varētu radīt šķērsli gāzes tirgus integrācijai. Šajā regulā noteiktie pienākumi, jo īpaši pienākumi attiecībā uz gāzes kvalitāti un odorizāciju, neskar dalībvalstu kompetenci.

(5)

Šīs regulas noteikumiem, kas attiecas uz gāzes kvalitāti, būtu jānodrošina efektīvi risinājumi, neskarot Eiropas standartu attiecībā gāzi ar augstu siltumspēju, kuru izstrādā CEN atbilstīgi standartizācijas procesam, kas noteikts pilnvarojumā M/400.

(6)

Regulas 13., 17. un 18. pantā noteikto savstarpējas izmantojamības noteikumu mērķis ir nodrošināt tirgus integrāciju, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 un 8. panta 7. punktā, un tie ir piemērojami ne tikai attiecībā uz starpsavienojumu punktiem.

(7)

Šīs regulas 13. pants neattiecas uz mērvienībām vai standarta apstākļiem, ko dalībvalstis izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/142/EK (3), 1. panta 2. punkta mērķim. Iesaistītās puses var izmantot pielikumā pievienoto pārveidošanas koeficientu tabulu, kura ir saskaņā ar EN ISO 13443 “Dabasgāze. Standartapstākļi”.

(8)

Ar šīs regulas V nodaļas noteikumiem būtu jānodrošina pienācīgs datu apmaiņas harmonizācijas līmenis, lai veicinātu Eiropas integrētā gāzes tirgus izveides pabeigšanu un darbību, gāzes piegādes drošību un pienācīgu un drošu piekļuvi informācijai un sekmētu pārrobežu pasākumus pārvades jomā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (4) 51. pantu.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 8. un 9. punktu gāzes PSOET būtu jāuzrauga un jāanalizē šīs regulas īstenošana un par saviem konstatējumiem jāziņo Aģentūrai, lai tā varētu izpildīt uzdevumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 1. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Ar šo regulu izveido tīkla kodeksu, kurā izklāstīti noteikumi par sadarbspēju un datu apmaiņu, kā arī harmonizēti noteikumi par gāzes pārvades sistēmu ekspluatāciju.

2.   Šī regula ir piemērojama starpsavienojumu punktiem Attiecībā uz datu publicēšanu 13. pants ir piemērojams attiecīgajiem punktiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.2. punktā. Papildus starpsavienojumu punktiem 17. pants ir piemērojams arī citiem punktiem pārvades tīklā, kuros mēra gāzes kvalitāti. Regulas 18. pants ir piemērojams pārvades sistēmām. To var piemērot arī ieejas punktiem no trešām valstīm un izejas punktiem uz trešām valstīm, par ko lēmumu pieņem valstu iestādes.

3.   Šo regulu nepiemēro starpsavienojuma punktiem starp dalībvalstīm, ja vienai no iesaistītajām dalībvalstīm ir piešķirta atkāpe atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 49. pantam, izņemot, ja attiecīgās dalībvalstis vienojušās citādi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. pantā, Komisijas Regulas (ES) Nr. 984/2013 (5) 3. pantā, Komisijas Regulas (ES) Nr. 312/2014 (6) 3. pantā un Direktīvas 2009/73/EK 2. pantā. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“ārkārtas notikums” ir jebkurš neplānots notikums, kas nav saprātīgi kontrolējams vai novēršams un kas ierobežotā laikposmā var izraisīt jaudas samazinājumus, tādējādi konkrētā starpsavienojuma punktā ietekmējot gāzes daudzumu vai kvalitāti, kas savukārt var ietekmēt sadarbību starp pārvades sistēmas operatoriem, kā arī sadarbību starp pārvades sistēmas operatoru un tīkla lietotājiem;

b)

“pārvades sistēmas iniciatoroperators” ir pārvades sistēmas operators, kas ierosina sākt savietošanas procesu, nosūtot vajadzīgos datus pārvades sistēmas savietotājoperatoram;

c)

“mazākā daudzuma noteikums” – ja apstrādātie daudzumi abās starpsavienojuma punkta pusēs atšķiras, apstiprinātais daudzums ir vienāds ar mazāko no abiem apstrādātajiem daudzumiem;

d)

“savietošanas process” ir process, kurā salīdzina un saskaņo apstrādātos gāzes daudzumus tīkla lietotājiem abās konkrēta starpsavienojumu punkta pusēs, kā rezultātā tīkla lietotājiem tiek apstiprināti daudzumi;

e)

“pārvades sistēmas savietotājoperators” ir pārvades sistēmas operators, kas izpilda savietošanas procesu un nosūta savietošanas procesa rezultātus pārvades sistēmas iniciatoroperatoram;

f)

“izmērītais daudzums” ir gāzes daudzums, kas saskaņā ar pārvades sistēmas operatora mērierīci kādā laikposmā ir fiziski izplūdis caur starpsavienojuma punktu;

g)

“operatīvais balansēšanas konts” ir konts starp blakusesošu pārvades sistēmu operatoriem, ko izmanto, lai pārvaldītu vadības starpību starpsavienojuma punktā nolūkā vienkāršot gāzes uzskaiti tīkla lietotājiem, uz kuriem attiecas starpsavienojuma punkts;

h)

“apstrādātais daudzums” ir gāzes daudzums, kuru noteicis pārvades sistēmas iniciatoroperators un pārvades sistēmas savietotājoperators, attiecībā uz kuru ņem vērā tīkla lietotāja nomināciju vai renomināciju un līguma noteikumus, kas noteikti attiecīgajā pārvades līgumā, un kuru izmanto par savietošanas procesa pamatu;

i)

“vadības starpība” ir starpība starp gāzes daudzumu, ko pārvades sistēmas operatori bija plānojuši pārvadīt, un daudzumu, kas izmērīts attiecībā uz starpsavienojuma punktu.

II NODAĻA

STARPSAVIENOJUMA LĪGUMI

3. pants

Vispārīgi noteikumi

Blakusesošu pārvades sistēmu operatori nodrošina, ka attiecībā uz katru starpsavienojuma punktu starpsavienojuma līgumā ir iekļauti vismaz šādi noteikumi (kas sīkāk izklāstīti 6.–12. pantā):

a)

plūsmas kontroles noteikumi;

b)

gāzes daudzuma un kvalitātes mērīšanas principi;

c)

noteikumi attiecībā uz savietošanas procesu;

d)

gāzes daudzumu piešķiršanas noteikumi;

e)

komunikācijas procedūras, ko izmanto ārkārtas notikuma gadījumā;

f)

no starpsavienojuma līgumiem izrietošu strīdu izšķiršanas kārtība;

g)

starpsavienojuma līguma grozīšanas process.

4. pants

Informēšanas pienākums

1.   Pārvades sistēmu operatori apzina starpsavienojuma līgumā iekļauto informāciju, kas tieši skar tīkla lietotājus, un paziņo to viņiem.

2.   Pirms tiek noslēgts vai grozīts starpsavienojuma līgums, kurā iekļauti noteikumi, kas minēti 3. panta c), d) un e) punktā, pārvades sistēmu operatori vismaz divus mēnešus pirms līguma noslēgšanas vai grozīšanas uzaicina tīkla lietotājus iesniegt piezīmes par minēto noteikumu teksta priekšlikumu. Pārvades sistēmu operatori, noslēdzot vai grozot starpsavienojuma līgumu, ņem vērā tīkla lietotāju piezīmes.

3.   Šīs regulas 3. pantā minētos obligātos noteikumus starpsavienojuma līgumos, kas noslēgti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, vai šādu noteikumu grozījumus, kas izdarīti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, pārvades sistēmu operatori 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas vai grozīšanas paziņo savai valsts regulatīvajai iestādei un gāzes PSOET. Pārvades sistēmu operatori starpsavienojumu līgumus paziņo arī dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm 10 dienu laikā pēc to pieprasījuma.

5. pants

Starpsavienojuma līguma paraugs

1.   Līdz 2015. gada 30. jūnijam gāzes PSOET izstrādā un publicē starpsavienojuma līguma parauga projektu, kurā jāiekļauj standarta noteikumi, kas izklāstīti 6. līdz 10. pantā.

2.   Valstu regulatīvās iestādes līdz 2015. gada 31. augustam var sniegt atzinumu Aģentūrai par parauga atbilstību savas valsts tiesību aktiem. Aģentūra pienācīgi ņem vērā valstu regulatīvo iestāžu atzinumus un līdz 2015. gada 31. oktobrim sniedz savu atzinumu par gāzes PSOET paraugu. Gāzes PSOET ņem vērā Aģentūras sniegto atzinumu un līdz 2015. gada 31. decembrim publicē savā tīmekļa vietnē paraugu galīgajā redakcijā.

3.   Ja blakusesošu pārvades sistēmu operatori starpsavienojuma līgumā, kas sagatavots atbilstīgi 3. pantam, nespēj vienoties par vienu vai vairākiem noteikumiem, kuri izklāstīti 6.–10. pantā, tie attiecībā uz noteikumiem, par kuriem tie nav spējuši vienoties, noslēdz starpsavienojuma līgumu, kurš sagatavots, par pamatu izmantojot gāzes PSOET paraugu.

6. pants

Plūsmas vadības noteikumi

1.   Attiecībā uz plūsmas vadību, blakusesošu pārvades sistēmu operatori:

a)

nodrošina, ka ir paredzēti noteikumi, kas sekmē regulējamu, precīzu, paredzamu un efektīvu gāzes plūsmu starpsavienojuma punktā;

b)

nodrošina, ka ir paredzēti noteikumi gāzes plūsmas vadībai starpsavienojuma punktā un savietošanas procesā paredzētās plūsmas noviržu minimizācijai;

c)

ieceļ pārvades sistēmas operatoru, kas ir atbildīgs par plūsmas vadību starpsavienojuma punktā. Ja blakusesošo pārvades sistēmu operatori nespēj vienoties par šāda operatora iecelšanu, pārvades sistēmas operators, kurš pārvalda plūsmas vadības iekārtas, ir atbildīgs par gāzes plūsmas vadību starpsavienojuma punktā, sadarbojoties ar pārējiem pārvades sistēmas operatoriem.

2.   Lai vadītu gāzes plūsmu, blakusesošo pārvades sistēmu operatori pieņem lēmumu par gāzes daudzumu un gāzes plūsmas virzienu attiecībā uz katru starpsavienojuma punktu un katru gāzes dienas stundu.

Pārvades sistēmas operators, kas iecelts saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ir atbildīgs par gāzes plūsmas vadību starpsavienojuma punktā, ja visi blakusesošo pārvades sistēmu operatori ir izpildījuši līgumsaistības attiecībā uz spiedienu:

a)

tādā precizitātes pakāpē, kas ir pietiekama, lai minimizētu vadības starpību, un

b)

tādā stabilitātes pakāpē, kas ir saskaņā ar efektīvu gāzes pārvades tīklu izmantošanu.

3.   Gāzes daudzums un gāzes plūsmas virziens, par ko pieņēmuši lēmumu blakusesošo pārvades sistēmu operatori, atspoguļo:

a)

savietošanas procesa rezultātu;

b)

operatīvā balansēšanas konta korekciju;

c)

efektīvus plūsmas vadības pasākumus starp blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem, kuri vērsti uz plūsmas palielināšanu un samazināšanu, minimālās plūsmas nodrošināšanu, plūsmas sadali virtuālajā starpsavienojuma punktā, ja tāds ir, un/vai plūsmas virziena maiņu vai ekspluatācijas izmaksu rentabilitātes nodrošināšanu;

d)

pasākumus, kuru mērķis ir risināt ar atšķirībām gāzes kvalitātē saistītos pārrobežu tirdzniecības ierobežojumus atbilstīgi 15. pantam un/vai ar odorizācijas praksi saistītos atbilstīgi 19. pantam.

4.   Pārvades sistēmas operators var nolemt mainīt gāzes daudzumu vai gāzes plūsmas virzienu vai abus, ja tas ir vajadzīgs, lai:

a)

izpildītu noteikumus, kas noteikti valsts vai Savienības drošības noteikumos, kuri piemērojami starpsavienojuma punktam;

b)

izpildītu prasības, kas noteiktas ārkārtas situāciju plānos un preventīvajos rīcības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 994/2010 (7);

c)

reaģētu, ja operatora sistēmu ietekmē ārkārtas notikums.

7. pants

Gāzes daudzuma un kvalitātes mērīšanas principi

1.   Attiecībā uz apjoma, enerģijas un gāzes kvalitātes mērīšanas principiem blakusesošo pārvades sistēmu operatori nodrošina, ka:

a)

ir sīki noteikti mērīšanas standarti, ko piemēro starpsavienojuma punktā;

b)

ir noteikts pārvades sistēmas operators, kas atbildīgs par mērierīču uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu. Šim operatoram ir pienākums pārējiem blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem savlaicīgi un norādītajā biežumā darīt pieejamu informāciju un datus par gāzes plūsmu mērījumiem konkrētajā starpsavienojuma punktā.

2.   Starpsavienojuma punkta mērierīču uzstādīšanā, ekspluatācijā un uzturēšanā ņem vērā tehniskās prasības, kas saskaņā ar valstu noteikumiem piemērotas blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem.

3.   Blakusesošo pārvades sistēmu operatori vienojas par mērīšanas principiem, kuros iekļauj vismaz:

a)

mērstacijas (tostarp izmantojamo mērierīču un analīzes ierīču) aprakstu un informāciju par rezerves ierīcēm, kas var tikt izmantotas atteices gadījumā;

b)

gāzes kvalitātes parametrus un mērāmo gāzes apjomu un enerģiju, kā arī diapazonu un maksimālo pieļaujamo kļūdu vai nenoteiktības robežas, kurās mērierīce darbojas, mērījumu biežumu, mērvienības un to, saskaņā ar kādiem standartiem veic mērījumus, kā arī izmantotos pārveidošanas koeficientus;

c)

procedūras un metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu tos parametrus, kurus nemēra tieši;

d)

aprakstu par aprēķināšanas metodi attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kļūdu vai nenoteiktību pārvadītās enerģijas noteikšanā;

e)

aprakstu par datu validācijas procesu, kuru izmanto attiecībā uz izmērītajiem parametriem;

f)

mērījumu validācijas un kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, tostarp verifikācijas un pielāgojumu procedūras, par kurām jāvienojas blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem;

g)

kārtību, kādā blakusesošo pārvades sistēmu operatori viens otram sniedz datus (tostarp datu sniegšanas biežumu un saturu) attiecībā uz izmērītajiem parametriem;

h)

īpašu tādu signālu un trauksmes signālu sarakstu, kurus blakusesošo pārvades sistēmu operatori, kas pārvalda mērierīces, raida pārējiem blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem;

i)

metodi, ar kuru nosaka mērījuma korekciju, un turpmākās procedūras, kas var būt vajadzīgas pagaidu termiņā, ja tiek konstatēts, ka mērierīces darbojas vai ir darbojušās kļūdaini (uzrādot mazāku vai lielāku rādījumu, kas pārsniedz ierīcei noteikto nenoteiktības diapazonu). Attiecīgais pārvades sistēmas operators veic atbilstošas darbības, lai šo situāciju novērstu;

j)

noteikumus, ko piemēro starp blakusesošu pārvades sistēmu operatoriem mērierīču atteices gadījumā;

k)

noteikumus, ko piemēro starp blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem attiecībā uz:

i)

piekļuvi mēriekārtai;

ii)

mēriekārtas papildu verifikāciju;

iii)

pārveidojumiem mēriekārtā;

iv)

klātbūtni mēriekārtas kalibrēšanas un uzturēšanas darbu laikā.

4.   Ja blakusesošo pārvades sistēmu operatori neizpilda saistības, kas noteiktas 1. līdz 3. punktā:

a)

pārvades sistēmas operators, kura uzraudzībā ir mērierīces, ir atbildīgs par šādu ierīču uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu un par tādu datu savlaicīgu sniegšanu otram pārvades sistēmas operatoram, kas attiecas uz gāzes plūsmu mērījumiem starpsavienojuma punktā;

b)

piemēro Eiropas standartu EN 1776 “Gāzapgāde. Dabasgāzes komercuzskaites stacijas. Funkcionālās prasības” redakcijā, kas piemērojama konkrētajā brīdī.

8. pants

Noteikumi attiecībā uz savietošanas procesu

1.   Attiecībā uz savietošanas procesu, blakusesošo pārvades sistēmu operatori nosaka:

a)

noteikumus, kuri reglamentē savietošanas procesu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ikdienas un ikstundas nominācijas pasākumus;

b)

noteikumus, saskaņā ar kuriem blakusesošo pārvades sistēmu operatori savstarpēji paziņo un apstrādā attiecīgos datus, lai aprēķinātu apstrādātos un apstiprinātos gāzes daudzumus tīkla lietotājiem un gāzes daudzumu, kura plūsma jāplāno starpsavienojuma punktā(-os).

2.   Nominācijas un renominācijas pārvalda šādā kārtībā:

a)

savietošanas noteikuma piemērošanas rezultātā katram tīkla lietotāju pārim apstiprina identiskus daudzumus abās starpsavienojuma punkta pusēs, ja apstrādātie daudzumi nav saskaņoti;

b)

blakusesošo pārvades sistēmu operatori var vienoties saglabāt vai ieviest savietošanas noteikumu, kas nav mazākā daudzuma noteikums, ja šādu noteikumu publicē un tīkla lietotāji ir uzaicināti iesniegt savas piezīmes par savietošanas noteikuma priekšlikumu termiņā, kas nav īsāks par diviem mēnešiem no savietošanas noteikuma publicēšanas dienas;

c)

savietošanas procesā blakusesošo pārvades sistēmu operatori norāda to attiecīgās lomas, proti, vai tie ir pārvades sistēmas iniciatoroperators vai pārvades sistēmas savietotājoperators;

d)

blakusesošo pārvades sistēmu operatori norāda piemērojamo savietošanas procesa grafiku nominācijas vai renominācijas ciklā, ievērojot, ka savietošanas process kopumā nedrīkst būt ilgāks par divām stundām no nominācijas vai renominācijas cikla sākuma, un ņem vērā:

i)

datus, ar kuriem blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem savstarpēji jāapmainās, lai tie varētu informēt tīkla lietotājus par to apstiprinātajiem daudzumiem pirms nominācijas vai renominācijas cikla beigām, tostarp vismaz 4. punkta b) apakšpunktā minētos datus;

ii)

datu apmaiņas process, kas noteikts šā apakšpunkta i) punktā, ļauj blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem veikt visus aprēķinus un komunikāciju precīzi un savlaicīgi.

3.   Apstrādājot nominācijas starpsavienojuma punktam, blakusesošo pārvades sistēmu operatori nodrošina, ka gāzes plūsma abpus starpsavienojuma punktam tiek aprēķināta saskaņoti, ņemot vērā jebkuru pagaidu jaudas samazinājumu saistībā ar kādu no 6. panta 4. punktā minētajiem nosacījumiem starpsavienojuma punkta vienā vai abās pusēs.

4.   Visos starpsavienojuma līgumos noteikumos par datu apmaiņu savietošanas procesa vajadzībām nosaka:

a)

datu apmaiņas izmantošanu starp blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem savietošanas procesa vajadzībām;

b)

harmonizēto informāciju, ar kuru apmainās datu apmaiņā savietošanas procesa vajadzībām un kurā iekļauj vismaz:

i)

starpsavienojuma punkta identifikācijas datus;

ii)

tīkla lietotāja identifikācijas datus vai attiecīgā gadījumā tā portfeļa identifikācijas datus;

iii)

tās puses identifikācijas datus, kura tīkla lietotājam piegādā gāzi vai saņem no tā gāzi, vai attiecīgā gadījumā portfeļa identifikācijas datus;

iv)

tās gāzes plūsmas padeves sākuma un beigu laiku, attiecībā uz kuru veikta savietošana;

v)

informāciju par gāzes dienu;

vi)

informāciju par apstrādātajiem un apstiprinātajiem daudzumiem;

vii)

informāciju par gāzes plūsmas virzienu.

5.   Ja vien blakusesošo pārvades sistēmu operatori starpsavienojuma līgumā nevienojas citādi, ir piemērojami šādi noteikumi:

a)

pārvades sistēmu operatori izmanto mazākā daudzuma noteikumu. Mazākā daudzuma noteikuma piemērošana pēc noklusējuma var tikt ierobežota tikai tad, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.3.1. punkta nosacījumi un minētā noteikuma piemērošana traucētu piedāvāt garantēto jaudu no pārslodzes vadības procedūrām;

b)

pārvades sistēmas operators, kura uzraudzībā ir attiecīgās plūsmas vadības iekārtas, ir pārvades sistēmas savietotājoperators;

c)

pārvades sistēmu operatori veic savietošanas procesu, izpildot šādas secīgas darbības:

i)

pārvades sistēmas iniciatoroperators aprēķina un nosūta apstrādātos gāzes daudzumus 45 minūšu laikā no nominācijas vai renominācijas cikla sākuma;

ii)

pārvades sistēmas savietotājoperators aprēķina un nosūta apstiprinātos gāzes daudzumus 90 minūšu laikā no nominācijas vai renominācijas cikla sākuma;

iii)

blakusesošo pārvades sistēmu operatori nosūta apstiprinātos gāzes daudzumus tīkla lietotājiem un saplāno gāzes plūsmu starpsavienojuma punktā divu stundu laikā no nominācijas vai renominācijas cikla sākuma. Šīs secīgās darbības neskar noteikumu par Regulas (ES) Nr. 984/2013 22. pantā un šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto minimālo atslēgšanas sagatavošanās laiku.

9. pants

Gāzes daudzumu piešķiršanas noteikumi

1.   Attiecībā uz gāzes daudzumu piešķiršanu blakusesošo pārvades sistēmu operatori paredz noteikumus, kas nodrošina atbilstību starp piešķirtajiem daudzumiem abās starpsavienojuma punkta pusēs.

2.   Ja starpsavienojuma līgumā nav noteikts citādi, pārvades sistēmu operatori izmanto operatīvo balansēšanas kontu. Pārvades sistēmas operators, kura uzraudzībā ir mērierīces, pārrēķina operatīvo balansēšanas kontu, ņemot vērā validētos daudzumus, un paziņo to blakusesošo pārvades sistēmu operatoriem.

3.   Ja ir piemērojams operatīvais balansēšanas konts:

a)

vadības starpību pieskaita blakusesošo pārvades sistēmu operatoru operatīvajam balansēšanas kontam, un daudzumi, kas katram blakusesošo pārvades sistēmu operatoram jāpiešķir saviem tīkla lietotājiem, ir vienādi ar apstiprinātajiem daudzumiem;

b)

blakusesošo pārvades sistēmu operatori uztur tādu operatīvā balansēšanas konta bilanci, kas ir pēc iespējas tuva nullei;

c)

attiecībā uz operatīvā balansēšanas konta robežām ņem vērā katra starpsavienojuma punkta un/vai savstarpēji savienoto pārvades tīklu īpatnības, proti:

i)

starpsavienojuma punkta fiziskās īpatnības;

ii)

katra pārvades tīkla bufergāzes apjomu;

iii)

kopējo tehnisko jaudu starpsavienojuma punktā;

iv)

gāzes plūsmas dinamiku savstarpēji savienotajos tīklos.

Ja ir sasniegtas operatīvā balansēšanas konta robežas, blakusesošo pārvades sistēmu operatori var vienoties palielināt minētās robežas, lai nodrošinātu, ka tīkla lietotājiem piešķirtie daudzumi ir vienādi ar daudzumiem, kas tiem apstiprināti, vai pretējā gadījumā daudzumus tīkla lietotājiem piešķirt proporcionāli, pamatojoties uz izmērīto daudzumu.

4.   Blakusesošo pārvades sistēmu operatori var vienoties saglabāt vai ieviest piešķiršanas noteikumu, kas nav operatīvais balansēšanas konts, ja minētais noteikums ir publicēts un tīkla lietotāji ir uzaicināti iesniegt savas piezīmes par piešķiršanas noteikuma priekšlikumu termiņā, kas nav īsāks par diviem mēnešiem no piešķiršanas noteikuma publicēšanas dienas.

10. pants

Komunikācijas procedūras, ko izmanto ārkārtas notikuma gadījumā

1.   Blakusesošo pārvades sistēmu operatori nodrošina, ka ir izstrādātas komunikācijas procedūras, kas veicina ātru un vienlaicīgu komunikāciju ārkārtas notikuma gadījumā. Ja vien nav panākta citāda vienošanās, komunikācija starp iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem notiek ar mutiskiem informatīviem paziņojumiem angļu valodā, pēc kuriem nosūta rakstisku apstiprinājumu elektroniskā formātā.

2.   Pārvades sistēmas operatoram, kuru skar ārkārtas notikums, ir pienākums par šādu ārkārtas notikumu informēt vismaz savus tīkla lietotājus attiecībā uz šā punkta b) un c) apakšpunktu, ja varētu tikt ietekmēti tiem apstiprinātie daudzumi, un blakusesošo pārvades sistēmu operatorus attiecībā uz šā punkta a) un c) apakšpunktu, sniedzot visu vajadzīgo informāciju par:

a)

iespējamo ietekmi uz tās gāzes daudzumiem un kvalitāti, ko var pārvadīt caur starpsavienojuma punktu;

b)

iespējamo ietekmi uz daudzumiem, kas apstiprināti tīkla lietotājiem, kuri darbojas konkrētajā starpsavienojuma punktā(-os);

c)

paredzamo un faktisko ārkārtas notikuma ilgumu.

3.   Šo pantu piemēro, neskarot noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 (8) un tās īstenošanas aktos.

11. pants

No starpsavienojuma līgumiem izrietošu strīdu izšķiršanas kārtība

1.   Strīdus, ko radījis starpsavienojuma līgums vai kas radušies saistībā ar to, blakusesošo pārvades sistēmu operatori cenšas atrisināt mierīgā ceļā un līgumā norāda strīdu izšķiršanas mehānismu, kurš tiks izmantots, ja strīdu nevarēs izšķirt mierīgā ceļā.

Attiecībā uz strīdu izšķiršanas mehānismu norāda vismaz šādu informāciju:

a)

piemērojamos tiesību aktus un

b)

tiesas jurisdikciju vai noteikumus ekspertu iecelšanai vai nu no institucionāla foruma, vai uz ad hoc pamata, kas var ietvert šķīrējtiesu.

Ja strīdu izšķiršanas mehānisms ir šķīrējtiesa, ir piemērojama Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu.

2.   Ja nav panākta vienošanās par strīdu izšķiršanas mehānismu, ir piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (10).

12. pants

Grozīšanas process

1.   Blakusesošo pārvades sistēmu operatori paredz pārredzamu un sīki izstrādātu starpsavienojuma līguma grozīšanas procesu, un šo procesu sāk pēc tam, kad viens no pārvades sistēmas operatoriem ir iesniedzis rakstisku paziņojumu.

2.   Ja blakusesošo pārvades sistēmu operatori nespēj vienoties par grozīšanas procesu, tie var izmantot strīdu izšķiršanas mehānismus, kas izstrādāti saskaņā ar 11. pantu.

III NODAĻA

MĒRVIENĪBAS

13. pants

Vienotā mērvienību sistēma

1.   Katrs pārvades sistēmas operators datu apmaiņai un datu publicēšanai saistībā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009 izmanto šajā pantā noteikto vienoto mērvienību sistēmu.

2.   Spiediena, temperatūras, apjoma, augstākās siltumspējas, enerģijas un Vobbes skaitļa parametriem pārvades sistēmu operatori izmanto:

a)

spiediens: bāri;

b)

temperatūra: °C (Celsija grādi);

c)

apjoms: m3;

d)

augstākā siltumspēja (ASS): KWh/m3;

e)

enerģija: kWh (pamatojoties uz ASS);

f)

Vobbes skaitlis: kWh/m3 (pamatojoties uz ASS).

Attiecībā uz spiedienu pārvades sistēmu operatori norāda, vai runa ir par absolūto (bāri (a)) vai manometrisko (bāri (m)) spiedienu.

Standarta apstākļi apjoma noteikšanai ir 0 °C temperatūra un 1,01325 bāri (a). Attiecībā uz ASS un Vobbes skaitli degšanas standarta temperatūra pēc noklusējuma ir 25 °C.

Ja pārvades sistēmu operatori paziņo datus par apjomu, ASS, enerģiju un Vobbes skaitli, tie norāda standarta apstākļus, kādos šo parametru vērtības aprēķinātas.

3.   Ja kāda dalībvalsts ir savienota tikai ar vienu dalībvalsti, blakusesošo pārvades sistēmu operatori un puses, ar kurām viņi sazinās, datu apmaiņai saistībā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009 var vienoties izmantot citus standarta apstākļus, ja par to ir saņemts apstiprinājums no viņu valsts regulatīvajām iestādēm.

14. pants

Papildu mērvienības

Pārvades sistēmu operatori un puses, ar kurām viņi sazinās saistībā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009, papildus vienotajai mērvienību sistēmai var vienoties par papildus mērvienībām vai standarta apstākļiem datu apmaiņas vai datu publicēšanas vajadzībām. Šādā situācijā veic pārveidošanu starp standarta apstākļiem, par pamatu izmantojot faktisko gāzes sastāvu. Ja attiecīgie dati par gāzes sastāvu nav pieejami, izmantotajiem pārveidošanas koeficientiem jābūt saskaņā ar pielikumu, kura pamatā ir standarts EN ISO 13443 “Dabasgāze. Standartapstākļi” attiecīgajā brīdī piemērojamajā redakcijā.

IV NODAĻA

GĀZES KVALITĀTE UN ODORIZĀCIJA

15. pants

Pasākumi, kuru mērķis ir risināt pārrobežu tirdzniecības ierobežojumus, kas saistīti ar atšķirībām gāzes kvalitātē

1.   Pārvades sistēmu operatori sadarbojas, lai novērstu pārrobežu tirdzniecības ierobežojumus, kas saistīti ar atšķirībām gāzes kvalitātē. Minētie pasākumi, ko uzsāk un veic pārvades sistēmu operatori savā standarta darbībā, cita starpā var ietvert apmaiņu ar gāzi un gāzu sajaukšanu.

2.   Ja attiecīgie pārvades sistēmu operatori nevar novērst pārrobežu tirdzniecības ierobežojumu, kas saistīts ar atšķirībām gāzes kvalitātē, un to ir atzinušas valstu regulatīvās iestādes, minētās iestādes var pieprasīt, lai pārvades sistēmu operatori 12 mēnešus secīgi veic pasākumus, kas minēti a) līdz e) apakšpunktā:

a)

sadarbojas un, nemainot gāzes kvalitātes specifikācijas, izstrādā tehniski izpildāmus risinājumus, kas var ietvert saistības attiecībā uz plūsmu un gāzes apstrādi, lai novērstu atzīto ierobežojumu;

b)

kopīgi veic izmaksu un ieguvumu analīzi par tehniski izpildāmajiem risinājumiem, lai noteiktu rentablus risinājumus, un šajā analīzē norāda izmaksu un ieguvumu sadalījumu starp iesaistīto pušu kategorijām;

c)

sagatavo aplēsi par katra iespējamā risinājuma īstenošanas termiņu;

d)

rīko sabiedrisko apspriešanu par apzinātajiem izpildāmajiem risinājumiem un ņem vērā apspriešanas rezultātus;

e)

iesniedz savām attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm apstiprināšanai un citām katras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām valstu iestādēm informācijai kopīgus priekšlikumus atzītā ierobežojuma novēršanai, tostarp īstenošanas termiņu, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

Ja iesaistītie pārvades sistēmu operatori nespēj vienoties par risinājumu, katrs pārvades sistēmas operators nekavējoties informē savu valsts regulatīvo iestādi.

3.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 2. punkta e) apakšpunktu katra valsts regulatīvā iestāde apspriežas ar valstu regulatīvajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs. Lai lēmums būtu saskaņots un tā pamatā būtu savstarpēja vienošanās, katra valsts regulatīvā iestāde, pieņemot lēmumu, ņem vērā blakusesošo valstu regulatīvo iestāžu atzinumu.

16. pants

Gāzes kvalitātes īstermiņa monitorings – datu publicēšana

Par katru starpsavienojuma punktu pārvades sistēmu operatori savā tīmekļa vietnē vismaz reizi stundā gāzes dienā publicē Vobbes skaitli un augstāko siltumspēju gāzei, kas tieši ieplūst to pārvades tīklos visos fiziskajos starpsavienojumu punktos. Gāzes PSOET savā centrālajā platformā, kas aptver visu Savienību un kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.1.1. punkta 1. apakšpunkta h) punktu, publicē saiti uz attiecīgo informāciju pārvades sistēmu operatoru tīmekļa vietnēs.

17. pants

Informācijas sniegšana par īstermiņa izmaiņām gāzes kvalitātē

1.   Šis pants ir piemērojams ne tikai starpsavienojumu punktiem, bet arī citiem pārvades tīklu punktiem, kuros mēra gāzes kvalitāti.

2.   Pārvades sistēmas operators var izvēlēties vienu vai vairākas no turpmāk minētajām pusēm, kuras saņems informāciju par izmaiņām gāzes kvalitātē:

a)

galalietotāji, kuri ir tieši pievienoti pārvades sistēmas operatora tīklam un kuru darbības procesus nelabvēlīgi ietekmē izmaiņas gāzes kvalitātē, vai tīkla lietotājs, kas rīkojas tāda galalietotāja vārdā, kura darbības procesus nelabvēlīgi ietekmē izmaiņas gāzes kvalitātē, ja valsts noteikumos nav paredzēta tieša līgumiska vienošanās starp pārvades sistēmas operatoru un tam tieši pievienotajiem galalietotājiem;

b)

sadales sistēmas operatori, kas ir tieši pievienoti tāda pārvades sistēmas operatora tīklam, un kam ir pievienoti galalietotāji, kuru darbības procesus nelabvēlīgi ietekmē izmaiņas gāzes kvalitātē;

c)

uzglabāšanas sistēmas operatoriem, kuri ir tieši pievienots pārvades sistēmas operatora tīklam un kuru darbības procesus nelabvēlīgi ietekmē izmaiņas gāzes kvalitātē.

3.   Katrs pārvades sistēmas operators:

a)

izveido un uztur sarakstu, kurā norādītas puses, kam ir tiesības saņemt indikatīvo informāciju par gāzes kvalitāti;

b)

sadarbojas ar pusēm, kuras norādītas iepriekš minētajā sarakstā, lai novērtētu:

i)

svarīgo sniedzamo informāciju par gāzes kvalitātes parametriem;

ii)

sniedzamās informācijas biežumu;

iii)

sagatavošanās laiku;

iv)

komunikācijas metodi.

4.   Panta 3. punkts neuzliek pienākumu pārvades sistēmas operatoriem uzstādīt papildu mērierīces vai prognozēšanas līdzekļus, ja vien valsts regulatīvā iestāde nav noteikusi citādi. Informāciju, kas minēta šā panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā, sniedz kā pārvades sistēmas operatora visprecīzāko aplēsi konkrētā brīdī, un informācijas saņēmējam to sniedz iekšējai lietošanai.

18. pants

Gāzes kvalitātes ilgtermiņa monitorings pārvades sistēmās

1.   Gāzes PSOET reizi divos gados publicē pārskatu par gāzes kvalitātes ilgtermiņa monitoringu pārvades sistēmās, lai apzinātu potenciālās tendences gāzes kvalitātes parametros un attiecīgās potenciālās izmaiņas turpmākajos 10 gados. Pirmo pārskatu par gāzes kvalitātes ilgtermiņa monitoringu publicē kopā ar 2017. gada tīkla attīstības desmit gadu plānu.

2.   Pārskata pamatā ir dati, kas iesniegti un apkopoti saistībā ar reģionālo sadarbību, kura izveidota gāzes PSOET ietvaros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. panta 1. punktu.

3.   Ilgtermiņa gāzes kvalitātes monitoringa pārskats ietver vismaz Vobbes skaitli un augstāko siltumspēju. Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kā minēts 8. punktā, pārskatā var iekļaut papildu gāzes kvalitātes parametrus.

4.   Gāzes kvalitātes ilgtermiņa monitoringa pārskatā no gāzes kvalitātes viedokļa apzina iespējamos jaunos piegādes avotus.

5.   Lai attiecīgajiem piegādes avotiem noteiktu gāzes kvalitātes parametru atsauces vērtības, kas tiks izmantotas pārskatā, jāveic analīze par iepriekšējiem gadiem. Šādus datus var aizstāt ar informāciju, ko ieinteresētās personas iesniegušas ieinteresēto personu iesaistes procesā, kurš minēts 8. punktā.

6.   Katram apskatītajam gāzes kvalitātes parametram un katram reģionam, analīzē nosaka vērtību diapazonu, kurā parametrs var mainīties.

7.   Gāzes kvalitātes ilgtermiņa monitoringa pārskats ir saskanīgs un saskaņots ar gāzes PSOET Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānu, ko izstrādā vienā un tajā pašā laikā.

8.   Ieinteresēto personu apspriešanās procesu, ko izmanto Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānam, paplašina, iekļaujot gāzes kvalitāti kā vienu no punktiem. Šajā procesā ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt gāzes PSOET savu viedokli par izmaiņām peigādātās gāzes kvalitātes parametros.

19. pants

Pasākumi, kuru mērķis ir risināt pārrobežu tirdzniecības ierobežojumus, kas saistīti ar atšķirīgu odorizācijas praksi

1.   Ja attiecīgie pārvades sistēmu operatori nevar novērst pārrobežu tirdzniecības ierobežojumu, kas saistīts ar atšķirīgu odorizācijas praksi, un to ir atzinušas valstu iestādes, minētās iestādes var pieprasīt, lai pārvades sistēmu operatori atzītā ierobežojuma novēršanai sešu mēnešu laikā panāk vienošanos, kas var ietvert apmaiņu ar gāzi un saistības attiecībā uz plūsmu. Iesaistītie blakusesošo pārvades sistēmu operatori iesniedz vienošanās priekšlikumu to attiecīgajām valsts iestādēm, lai saņemtu apstiprinājumu.

2.   Ja 1. punktā minētajā termiņā, proti, 6 mēnešu laikā, starp attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem nav iespējams panākt vienošanos vai ja valstu iestādes vienojas, ka iesaistīto blakusesošo pārvades sistēmu operatoru ierosinātā vienošanās nav pietiekami efektīva, lai novērstu ierobežojumu, iesaistītie pārvades sistēmu operatori, sadarbojoties ar valstu iestādēm, turpmākajos 12 mēnešos izstrādā detalizētu plānu, kurā izklāsta visrentablāko metodi atzītā ierobežojuma novēršanai konkrētajā pārrobežu starpsavienojuma punktā.

3.   Lai izpildītu 2. punktā noteiktos pienākumus, attiecīgie pārvades sistēmu operatori secīgi veic turpmāk minēto:

a)

izstrādā risinājumus ierobežojumu novēršanai, apzinot un novērtējot:

i)

pāreju uz neodorizētas gāzes pārrobežu fizisko plūsmu;

ii)

iespējamo odorizētās gāzes fizisko plūsmu neodorizētās gāzes pārvades tīklā vai tā daļā un savstarpēji savienotajās pakārtotajās sistēmās;

iii)

pieņemamo odoranta līmeni gāzes pārrobežu fiziskajā plūsmā;

b)

kopīgi veic izmaksu un ieguvumu analīzi par tehniski izpildāmajiem risinājumiem, lai noteiktu rentablos risinājumus. Minētajā analīzē:

i)

ņem vērā drošības līmeni;

ii)

ietver informāciju par plānotajiem pārvadāmajiem gāzes apjomiem un sīku informāciju par izmaksām, ko radīs nepieciešamie ieguldījumi infrastruktūrā;

iii)

norāda izmaksu un ieguvumu sadalījumu starp iesaistīto pušu kategorijām;

c)

sagatavo aplēsi par katra iespējamā risinājuma īstenošanas termiņu;

d)

rīko sabiedrisko apspriešanu un ņem vērā apspriešanas rezultātus;

e)

informāciju par izpildāmajiem risinājumiem, tostarp informāciju par izmaksu atgūšanas mehānismu un īstenošanas termiņiem, iesniedz valstu iestādēm apstiprināšanai.

Kad valstu iestādes risinājumu ir apstiprinājušas, to īsteno saskaņā ar grafiku, kas minēts e) apakšpunktā.

4.   Ja valstu iestādes 6 mēnešu laikā no iesniegšanas brīža neapstiprina nevienu risinājumu, kas iesniegts saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu, vai ja iesaistītie pārvades sistēmu operatori 2. punktā minētajā 12 mēnešu termiņā neiesniedz risinājuma priekšlikumu, pāreju uz neodorizētas gāzes pārrobežu fizisko plūsmu veic termiņā, kuru apstiprinājušas valstu iestādes, taču šis termiņš nedrīkst pārsniegt 4 gadus. Pēc tam, kad ir pilnībā veikta tehniskā pāreja uz neodorizētu gāzi, pārvades sistēmu operatori nosaka tehniski nenovēršamos līmeņus, kas piemērojami odorantu atlikumu pakāpeniskai samazināšanai pārrobežu plūsmās.

V NODAĻA

DATU APMAIŅA

20. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Šajā nodaļā “darījuma partneri” ir tīkla lietotāji, kas ir aktīvi:

a)

starpsavienojuma punktos vai

b)

gan starpsavienojuma punktos, gan virtuālajos tirdzniecības punktos.

2.   Datu apmaiņas prasības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2. punktā, Regulā (ES) Nr. 984/2013, Regulā (ES) Nr. 312/2014, Regulā (ES) Nr. 1227/2011 un šajā regulā un kas piemērojamas datu apmaiņai starp pārvades sistēmu operatoriem un datu apmaiņai starp pārvades sistēmas operatoriem un to darījuma partneriem, izpilda, izmantojot 21. pantā aprakstītos kopīgos datu apmaiņas risinājumus.

21. pants

Kopīgie datu apmaiņas risinājumi

1.   Atkarībā no datu apmaiņas prasībām, kas minētas 20. panta 2. punktā, var ieviest un izmantot vienu vai vairākus šādus datu apmaiņas veidus:

a)   datu apmaiņu dokumentu veidā: dati ir iekļauti datnē, ar kuru automātiski apmainās starp attiecīgajām IT sistēmām;

b)   integrētu datu apmaiņu: ar datiem apmainās starp divām lietojumprogrammām tieši attiecīgajās IT sistēmās;

c)   interaktīvu datu apmaiņu: ar datiem apmainās interaktīvi, izmantojot tīmekļa lietojumprogrammu, ko atver ar pārlūkprogrammu.

2.   Kopīgie datu apmaiņas risinājumi ietver protokolu, datu formātu un tīklu. Katram no 1. punktā minētajiem datu apmaiņas veidiem izmanto šādus kopīgos datu apmaiņas risinājumus:

a)

datu apmaiņai dokumentu veidā:

i)

protokols: AS4;

ii)

datu formāts: Edig@s-XML vai līdzvērtīgs datu formāts, kas nodrošina identisku sadarbspējas pakāpi. Šādu līdzvērtīgu datu formātu publicē gāzes PSOET;

b)

integrētai datu apmaiņai:

i)

protokols: HTTP/S-SOAP;

ii)

datu formāts: Edig@s-XML vai līdzvērtīgs datu formāts, kas nodrošina identisku sadarbspējas pakāpi. Šādu līdzvērtīgu datu formātu publicē gāzes PSOET;

c)

interaktīvai datu apmaiņai izmantojamais protokols ir HTTP/S.

Visiem datu apmaiņas veidiem, kas minēti a)–c) apakšpunktā, izmantojamais tīkls ir internets.

3.   Ja tiek konstatēta vajadzība mainīt kopīgo datu apmaiņas risinājumu, gāzes PSOET pēc savas iniciatīvas vai pēc ACER pieprasījuma vajadzētu novērtēt attiecīgos tehniskos risinājumus un veikt izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz izmaiņām, kas varētu būt vajadzīgas, tostarp analīzi attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ ir nepieciešams pāriet uz jaunāku tehnoloģiju. Gāzes PSOET rīko sabiedrisku apspriešanu, kurā piedalās visas ieinteresētās personas un kurā tās iepazīstina ar novērtējuma rezultātiem un priekšlikumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz veikto izmaksu un ieguvumu analīzi.

Ja tiek nolemts, ka attiecībā uz kopīgajiem datu apmaiņas risinājumiem ir nepieciešams veikt izmaiņas, gāzes PSOET iesniedz priekšlikumu ACER saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2009 7. pantā.

22. pants

Datu apmaiņas sistēmas drošība un pieejamība

1.   Katrs pārvades sistēmas operators un katrs darījuma partneris ir atbildīgi par to, ka tiek nodrošināta atbilstošu drošības pasākumu veikšana. Proti, tie:

a)

nodrošina komunikācijas ķēdi, lai nodrošinātu drošu un uzticamu komunikāciju, tostarp konfidencialitātes aizsardzību ar šifrēšanas palīdzību, integritāti un autentiskumu ar nosūtītāja paraksta palīdzību un nenoliedzamību ar parakstīta apstiprinājuma palīdzību;

b)

īsteno atbilstošus drošības pasākumus, lai novērstu neatļautu piekļuvi to IT infrastruktūrai;

c)

nekavējoties paziņo pārējām pusēm, ar kurām tie sazinās, par neatļautu piekļuvi, kas ir notikusi vai varētu būt notikusi to sistēmā.

2.   Katrs pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par savas sistēmas pieejamības nodrošināšanu, un viņš:

a)

veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atteice vienā posmā neizraisa datu apmaiņas sistēmas nepieejamību, tostarp līdz tīkla savienojumam(-iem) ar interneta pakalpojumu sniedzēju(-iem);

b)

saņem atbilstošus pakalpojumus un atbalstu no sava interneta pakalpojumu sniedzēja(-iem);

c)

nodrošina, ka zaudlaiks, kas rodas plānotas IT uzturēšanas rezultātā, tiek samazināts līdz minimumam, un pirms plānotās sistēmas nepieejamības savlaicīgi informē darījuma partnerus.

23. pants

Kopīgo datu apmaiņas risinājumu ieviešana

1.   Atkarībā no datu apmaiņas prasībām, kas minētas 20. panta 2. punktā, pārvades sistēmu operatori dara pieejamus un izmanto kopīgos datu apmaiņas risinājumus, kas noteikti 21. pantā.

2.   Ja šīs regulas spēkā stāšanās dienā pārvades sistēmas operators un attiecīgie darījuma partneri savā starpā jau izmanto datu apmaiņas risinājumus un ja esošie datu apmaiņas risinājumi ir saderīgi ar 22. pantu un datu apmaiņas prasībām, kas minētas 20. panta 2. punktā, pēc apspriešanās ar tīkla lietotājiem esošos datu apmaiņas risinājumus var turpināt izmantot, ja ir saņemts pārvades sistēmas operatora valsts regulatīvās iestādes apstiprinājums.

24. pants

Kopēju tīkla ekspluatācijas instrumentu izstrāde

1.   Attiecībā uz katru datu apmaiņas prasību, kas minēta 20. panta 2. punktā, gāzes PSOET izstrādā kopēju tīkla ekspluatācijas instrumentu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu un publicē to savā tīmekļa vietnē. Kopējā tīkla ekspluatācijas instrumentā norāda kopīgo datu apmaiņas risinājumu, kas izmantojams attiecīgajai datu apmaiņas prasībai. Kopējā tīkla ekspluatācijas instrumentā var iekļaut arī darbības prasību specifikācijas, kā arī versiju pārvaldības un īstenošanas vadlīnijas.

2.   Gāzes PSOET izstrādā pārredzamu procesu visu kopējo tīkla ekspluatācijas instrumentu izstrādei. Gāzes PSOSET rīko katra kopējā tīkla ekspluatācijas instrumenta apspriešanu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Īstenošanas pārraudzība

1.   Vēlākais līdz 2016. gada 30. septembrim gāzes PSOET veic pārraudzību un analīzi par to, kā pārvades sistēmu operatori ir īstenojuši šīs regulas II–V nodaļu, saskaņā ar pārraudzības un ziņošanas pienākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 8. un 9. punktā, un iesniedz Aģentūrai visu informāciju, kas vajadzīga, lai tā varētu izpildīt pienākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 1. punktā.

2.   Vēlākais līdz 2016. gada 31. jūlijam pārvades sistēmu operatori paziņo gāzes PSOET visu informāciju, kas vajadzīga, lai tas varētu izpildīt pienākumus, kas noteikti 1. punktā.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. maija, neskarot 5. pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (OV L 330, 16.12.2009., 10. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(5)  Komisijas 2013. gada 14. oktobra Regula (ES) Nr. 984/2013, ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas sadales mehānismu tīkla kodeksu un papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 273, 15.10.2013., 5. lpp.).

(6)  Komisijas 2014. gada 26. marta Regula (ES) Nr. 312/2014, ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos (OV L 91, 27.3.2014., 15. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu (OV L 295, 12.11.2010., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).


PIELIKUMS

Pārveidošanas koeficienti starp standarta apstākļiem

Standarta temperatūra Celsija grādos (degšana, apjoms)

25/20 līdz 25/0

25/20 līdz 15/15

25/20 līdz 0/0

25/0 līdz 15/15

25/0 līdz 0/0

15/15 līdz 0/0

Faktiskā augstākā siltumspēja, kas izteikta, par pamatu ņemot apjomu

1,0738

1,0185

1,0766

0,9486

1,0026

1,0570

Faktiskā zemākā siltumspēja, kas izteikta, par pamatu ņemot apjomu

1,0738

1,0176

1,0741

0,9477

1,0003

1,0555

Faktiskais Vobbes skaitlis

1,0736

1,0185

1,0764

0,9487

1,0026

1,0569

Avots: EN ISO 13443 “Dabasgāze. Standartapstākļi”.


Top