15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1935/2004 noteikti vispārējie principi, lai novērstu atšķirības dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku. Minētās regulas 5. panta 1. punktā paredzēts, ka attiecībā uz materiālu un izstrādājumu grupām var pieņemt īpašus pasākumus, un tajā ir sīki aprakstīta procedūra vielu atļaušanai ES mērogā, ja konkrēts tiesību akts paredz atļauto vielu sarakstu.

(2)

Šī regula ir īpašs pasākums Regulas (EK) Nr. 1935/2004 5. panta 1. punkta nozīmē. Šajā regulā jānosaka īpaši nosacījumi attiecībā uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, ko piemērotu šādu materiālu un izstrādājumu drošai lietošanai, un ar to jāatceļ Komisijas 2002. gada 6. augusta Direktīva 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (2).

(3)

Direktīva 2002/72/EK paredz pamatnoteikumus plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai. Šī direktīva ir sešas reizes būtiski grozīta. Skaidrības labad tās teksts jākonsolidē un jāsvītro nevajadzīgās un novecojušās daļas.

(4)

Iepriekš Direktīva 2002/72/EK un tās grozījumi transponēti valstu tiesību aktos, neveicot būtiskus pielāgojumus. Parasti transponēšanai valstu tiesību aktos vajadzīgi 12 mēneši. Grozot monomēru un piedevu sarakstus, lai piešķirtu atļaujas jaunām vielām, minētais transponēšanas laiks aizkavē atļaujas piešķiršanu, tādējādi kavējot inovāciju. Tāpēc šķiet lietderīgi pieņemt nosacījumus par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem regulā, kas tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

(5)

Direktīvu 2002/72/EK piemēro materiāliem un izstrādājumiem, kas ražoti tikai no plastmasas, un vāku starplikām no plastmasas. Agrāk tie bija galvenie plastmasu izmantošanas veidi tirgū. Tomēr pēdējos gados papildus materiāliem un izstrādājumiem tikai no plastmasas, plastmasas kombinē arī ar citiem materiāliem (tā dēvētie dažāda sastāva daudzslāņu materiāli un izstrādājumi). Padomes 1978. gada 30. janvāra Direktīvā 78/142/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kuri satur vinilhlorīda monomēru un kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (3), paredzētās prasības par vinilhlorīda monomēra izmantošanu jau piemēro visām plastmasām. Tāpēc šķiet lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, attiecinot to arī uz plastmasas slāņiem dažāda sastāva daudzslāņu materiālos.

(6)

Plastmasas materiāli un izstrādājumi var sastāvēt no dažādu plastmasu slāņiem, kurus kopā satur līmvielas. Plastmasas materiāli un izstrādājumi var būt arī apdrukāti vai pārklāti ar organisku vai neorganisku pārklājumu. Šīs regulas darbības jomā jāietver apdrukāti vai ar pārklājumu pārklāti plastmasas materiāli un izstrādājumi un plastmasas materiāli un izstrādājumi, kurus kopā satur līmvielas. Līmvielas, pārklājumi un tipogrāfijas krāsas ne vienmēr sastāv no tām pašām vielām, no kurām sastāv plastmasas. Regula (EK) Nr. 1935/2004 paredz, ka var pieņemt īpašus pasākumus attiecībā uz līmvielām, pārklājumiem un tipogrāfijas krāsām. Tāpēc jāatļauj, ka plastmasas materiālu un izstrādājumu, kuri ir apdrukāti, pārklāti ar pārklājumu vai salīmēti ar līmvielām, tipogrāfijas krāsas, pārklājuma vai līmvielu slānī var būt citas vielas nekā tās, kas ES līmenī atļautas plastmasām. Uz minētajiem slāņiem var attiekties citi ES vai valsts līmeņa noteikumi.

(7)

Plastmasas, tāpat kā jonu apmaiņas sveķi, kaučuki un silikoni, ir lielmolekulāras vielas, ko iegūst polimerizācijas procesos. Regula (EK) Nr. 1935/2004 paredz, ka var pieņemt īpašus pasākumus attiecībā uz jonu apmaiņas sveķiem, kaučukiem un silikoniem. Minētie materiāli sastāv no citām vielām nekā plastmasas un tiem ir citādākas fiziskās un ķīmiskās īpašības, tādēļ tiem jāpiemēro īpašas prasības un skaidri jāpasaka, ka uz tiem neattiecas šīs regulas darbības joma.

(8)

Plastmasas ražo no monomēriem un citām izejvielām, kas ķīmiskā reakcijā savienojas ar lielmolekulāru struktūru, polimēru, kas ir plastmasu galvenā sastāvdaļa. Polimēram pievieno piedevas, lai panāktu noteiktu tehnoloģisku iedarbību. Pats par sevi polimērs ir inerta struktūra ar lielu molekulmasu. Ķermenis parasti nevar absorbēt vielas, kuru molekulmasa ir lielāka par 1 000 Da, tādēļ potenciālais risks veselībai, ko rada pats polimērs, ir niecīgs. Potenciālu risku veselībai var radīt nereaģējuši vai nepilnīgi izreaģējuši monomēri vai citas izejvielas, vai piedevas ar mazu molekulmasu, kuras tiek pārnestas uz pārtiku migrācijā no plastmasas materiāliem, kuri ir saskarē ar pārtiku. Tāpēc monomēriem, citām izejvielām un piedevām jāveic riska novērtējums un jāpiešķir atļauja, pirms tās lieto plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā.

(9)

Vielas riska novērtējumā, ko veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”), jāietver pati viela, attiecīgie piemaisījumi un plānotajā izmantojumā paredzamie reakcijas un noārdīšanās produkti. Riska novērtējumā jāietver iespējamā migrācija vissmagākajos paredzamajos lietošanas apstākļos un toksiskums. Pamatojoties uz riska novērtējumu, atļaujā vajadzības gadījumā jānorāda vielas specifikācijas un lietošanas ierobežojumi, kvantitatīvie ierobežojumi vai migrācijas robežas, lai nodrošinātu gala materiāla vai izstrādājuma drošumu.

(10)

ES līmenī vēl nav izstrādātas prasības riska novērtēšanai un krāsvielu izmantošanai plastmasās. Tāpēc uz to izmantošanu arī turpmāk attieksies valstu tiesību akti. Šī situācija būtu atkārtoti jāizvērtē vēlākā posmā.

(11)

Šķīdinātāji, ko izmanto ražošanā, lai izveidotu piemērotu reakcijas vidi, ražošanas procesā parasti izdalās, jo tie visbiežāk ir gaistoši. ES līmenī vēl nav izstrādātas prasības riska novērtēšanai un šķīdinātāju izmantošanai plastmasu ražošanā. Tāpēc uz to izmantošanu arī turpmāk attieksies valstu tiesību akti. Šī situācija būtu atkārtoti jāizvērtē vēlākā posmā.

(12)

Plastmasas var iegūt arī no sintētiskām un dabīgām lielmolekulārām struktūrām, kuras ķīmiskā reakcijā ar citām izejvielām veido modificētu makromolekulu. Izmantotās sintētiskās makromolekulas bieži vien ir starpstruktūras, kas nav pilnībā polimerizētas. Potenciālu risku veselībai var radīt citu nereaģējušu vai nepilnīgi izreaģējušu izejvielu migrācija, kuras izmanto, lai modificētu makromolekulu, vai nepilnīgi izreaģējusi makromolekula. Tāpēc šādām citām izejvielām, kā arī makromolekulām, kas izmantotas modificētu makromolekulu ražošanā, jāveic riska novērtējums un jāpiešķir atļauja, pirms tās lieto plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā.

(13)

Plastmasas var iegūt arī, izmantojot mikroorganismus, kuri veido lielmolekulāras struktūras no izejvielām fermentācijas procesos. Tādā gadījumā makromolekulu vai nu izdala kādā vidē, vai arī to ekstrahē. Potenciālu risku veselībai var radīt nereaģējušu vai nepilnīgi izreaģējušu izejvielu, starpproduktu vai fermentācijas procesa blakusproduktu migrācija. Tādā gadījumā gala produktam jāveic riska novērtējums un jāpiešķir atļauja, pirms to lieto plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā.

(14)

Direktīvā 2002/72/EK ietverti dažādi monomēru vai citu izejvielu saraksti un to piedevu saraksti, kuras atļauts izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai. Pašlaik Eiropas Savienībā ir pilnībā izveidots saraksts monomēriem, citām izejvielām un piedevām, un tas nozīmē, ka drīkst lietot tikai vielas, kuras ir atļautas ES līmenī. Tādējādi vairs nav nepieciešams nodalīt monomērus vai citas izejvielas un piedevas atsevišķos sarakstos atļaujas piešķiršanas statusa dēļ. Dažas vielas var izmantot gan kā monomēru vai kā citas izejvielas, gan kā piedevas, tādēļ skaidrības labad tās jāpublicē vienā atļauto vielu sarakstā, norādot atļauto funkciju.

(15)

Polimērus var izmantot ne tikai kā plastmasu galveno sastāvdaļu, bet arī kā piedevas, panākot noteiktu tehnoloģisko iedarbību uz plastmasu. Ja šāda polimēru piedeva ir identiska ar polimēru, kas var veidot plastmasas materiāla galveno sastāvdaļu, polimēru piedevas radīto risku var uzskatīt par novērtētu, ja monomēri jau ir novērtēti un tiem piešķirta atļauja. Tādā gadījumā polimēru piedevas lietošanai nebūtu nepieciešams atļauja, bet to varētu lietot, pamatojoties uz tās monomēru un citu izejvielu atļauju. Ja šāda polimēru piedeva nav identiska ar polimēru, kas var veidot plastmasas materiāla galveno sastāvdaļu, tad polimēru piedevas radīto risku nevar uzskatīt par novērtētu, pamatojoties uz monomēru novērtējumu. Tādā gadījumā jāveic polimēru piedevas riska novērtējums attiecībā uz mazas molekulmasas frakciju, kas mazāka par 1 000 Da, un jāpiešķir atļauja, pirms to lieto plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā.

(16)

Agrāk skaidri nenošķīra piedevas, kuras veic funkciju gala polimērā, un polimerizācijas palīgvielas (PPA), kurām ir funkcija tikai ražošanas procesā un kuru klātbūtne nav paredzēta gala izstrādājumā. Dažas vielas, kas darbojas kā PPA, jau agrāk tika iekļautas nepabeigtajā piedevu sarakstā. Šīm PPA arī turpmāk ir jābūt iekļautām Savienības atļauto vielu sarakstā. Tomēr jāprecizē, ka varēs izmantot arī citas PPA, ievērojot valstu tiesību aktus. Šī situācija būtu atkārtoti jāizvērtē vēlākā posmā.

(17)

Savienības sarakstā ir vielas, kuras atļauts lietot plastmasu ražošanā. Tādas vielas kā skābes, spirti un fenoli var būt sastopamas arī sāļu veidā. Tā kā sāļi kuņģī parasti pārvēršas skābē, spirtā vai fenolā, principā būtu jāatļauj kopā ar skābi, spirtu vai fenolu lietot sāļus ar katjoniem, kuriem veikts drošuma novērtējums. Dažos gadījumos, ja drošuma novērtējumā konstatēts, ka brīvo skābju lietošana var nebūt droša, būtu jāatļauj tikai sāļi, sarakstā to nosaukumu norādot kā “… skābes(-ju) sāļi”.

(18)

Vielās, ko izmanto plastmasas materiālu vai izstrādājumu ražošanā, var būt piemaisījumi, kas radušies ražošanas vai ekstrakcijas procesā. Šie piemaisījumi nejauši pievienojušies vielai, ražojot plastmasas materiālu (nejauši pievienojusies viela – NPV). Galvenie vielas piemaisījumi ir jāņem vērā, ja tie attiecas uz riska novērtējumu, un vajadzības gadījumā jāiekļauj vielas specifikācijā. Tomēr atļaujā nav iespējams uzskaitīt un ņemt vērā visus piemaisījumus. Tāpēc tie var būt materiāla vai izstrādājuma sastāvā un nebūt iekļauti Savienības sarakstā.

(19)

Polimēru ražošanā izmanto vielas polimerizācijas reakcijas izraisīšanai, piemēram, katalizatorus, un polimerizācijas reakcijas vadīšanai, piemēram, ķēdes pārneses, ķēdes pagarināšanas vai ķēdes pārtraukšanas reaģentus. Šos polimerizācijas iniciatorus izmanto ļoti mazā daudzumā, un šīm vielām nav paredzēts būt gala polimērā. Tāpēc pašlaik uz tām nevajadzētu attiecināt ES līmeņa atļauju procedūru. Ražotājam saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem riska novērtēšanas principiem jāizvērtē visu veidu potenciālais risks veselībai, kas varētu rasties, lietojot gala materiālu vai izstrādājumu.

(20)

Plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanas un lietošanas laikā var veidoties reakcijas un noārdīšanās produkti. Šie reakcijas un noārdīšanās produkti ir nejauši nonākuši plastmasas materiālā (NPV). Galvenie reakcijas un noārdīšanās produkti, kas varētu rasties, izmantojot vielu paredzētajā veidā, ja tie attiecas uz riska novērtējumu, ir jāņem vērā un vajadzības gadījumā jāiekļauj ierobežojumos attiecībā uz šo vielu. Tomēr atļaujā nav iespējams uzskaitīt un ņemt vērā visus reakcijas un noārdīšanās produktus. Tāpēc tie nav jāiekļauj kā atsevišķi ieraksti Savienības sarakstā. Ražotājam saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem riska novērtēšanas principiem jāizvērtē visu veidu potenciālais risks veselībai, ko varētu radīt reakcijas un noārdīšanās produkti.

(21)

Kamēr nav izveidots Savienības saraksts par piedevām, plastmasu ražošanā varētu izmantot citas piedevas nekā tās, kas atļautas ES līmenī. Piedevām, kuras bija atļautas dalībvalstīs, termiņš datu iesniegšanai Iestādē, lai novērtētu to drošumu ar mērķi tās iekļaut Savienības sarakstā, beidzās 2006. gada 31. decembrī. Piedevas, par kurām minētajā termiņā tika iesniegts spēkā esošs pieteikums, tika iekļautas pagaidu sarakstā. Par dažām pagaidu sarakstā minētajām piedevām lēmums par to atļaušanu ES līmenī vēl nav pieņemts. Tādos gadījumos jāparedz iespēja turpināt lietot šīs piedevas saskaņā ar valsts tiesību aktiem līdz brīdim, kad būs pabeigta to novērtēšana un pieņemts lēmums par to iekļaušanu Savienības sarakstā.

(22)

Kad piedevu, kas ir pagaidu sarakstā, iekļauj Savienības sarakstā vai kad nolemj to neiekļaut Savienības sarakstā, šī piedeva jāsvītro no piedevu pagaidu saraksta.

(23)

Ar jaunas tehnoloģijas palīdzību var izstrādāt vielas līdz ļoti sīku daļiņu lielumam (piemēram, nanodaļiņas), kurām piemītošās ķīmiskās un fizikālās iezīmes būtiski atšķiras no iezīmēm, kas piemīt lielāka izmēra daļiņām. Šo atšķirīgo īpašību dēļ var atšķirties toksikoloģiskās īpašības, tādēļ iestādei katrā atsevišķā gadījumā būtu jānovērtē šo vielu radītais risks, līdz būs pieejama plašāka informācija par šādu jaunu tehnoloģiju. Tāpēc skaidri jānosaka, ka atļaujas, kas piešķirtas, pamatojoties uz vielas vispārpieņemtā lieluma daļiņas riska novērtējumu, neattiecas uz jaunizstrādātām nanodaļiņām.

(24)

Pamatojoties uz riska novērtējumu, atļaujā vajadzības gadījumā jānorāda konkrētas migrācijas robežas, lai nodrošinātu gala materiāla vai izstrādājuma drošumu. Ja piedevu, kuru ir atļauts izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai, vienlaicīgi ir atļauts izmantot kā pārtikas piedevu vai kā aromatizējošu vielu, ir jānodrošina, lai vielas izdalīšanās nepieņemami nemainītu pārtikas produkta sastāvu. Tāpēc, ja izdalās šāda piedeva vai aromatizētājs, ko var izmantot divos veidos, tai nedrīkstētu būt tehnoloģiska funkcija pārtikā, izņemot gadījumus, kad šāda funkcija ir plānota un materiāls, kas ir saskarē ar pārtiku, atbilst prasībām, kas noteiktas aktīvajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas ir saskarē ar pārtiku, Regulā (EK) Nr. 1935/2004 un Komisijas 2009. gada 29. maija Regulā (EK) Nr. 450/2009 par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (4). Attiecīgos gadījumos jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (5) vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1334/2008 par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (6).

(25)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu vielas, kas var izdalīties no materiāliem un izstrādājumiem, kas ir saskarē ar pārtiku, nedrīkstētu radīt nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā. Saskaņā ar labu ražošanas praksi ir iespējams ražot plastmasas materiālus tā, lai uz 1 dm2 plastmasas materiālu virsmas no tiem neizdalītos vairāk par 10 mg vielas. Ja atsevišķas vielas riska novērtējums neliecina par zemāku līmeni, šis līmenis jānosaka kā plastmasas materiāla inertuma vispārēja robeža (kopējā migrācijas robeža). Lai panāktu salīdzināmus rezultātus kopējās migrācijas robežas atbilstības pārbaudē, jāveic tests standarta testēšanas apstākļos, ieskaitot testēšanas laiku, temperatūru un testēšanas vidi (pārtikas aizstājējs), kuri atbilst vissmagākajiem paredzamajiem plastmasas materiāla vai izstrādājuma lietošanas apstākļiem.

(26)

Kopējā migrācijas robeža 10 mg uz 1 dm2 kubveida iepakojumam, kurā ir 1 kg pārtikas, atbildīs migrācijai 60 mg uz kg pārtikas. Nelielam iepakojumam, kura virsmas attiecība pret tilpumu ir lielāka, iegūtā migrācija pārtikā būs lielāka. Zīdaiņiem un maziem bērniem, kuri patērē vairāk pārtikas uz vienu kilogramu ķermeņa svara nekā pieaugušie un kuri vēl nelieto daudzveidīgu uzturu, jānosaka īpašas prasības, lai ierobežotu no materiāliem, kuri ir saskarē ar pārtiku, migrējušu vielu uzņemšanu ar pārtiku. Lai neliela tilpuma iepakojumiem nodrošinātu tādu pašu aizsardzību kā liela tilpuma iepakojumiem, zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētas pārtikas iepakojuma materiāliem, kuri ir saskarē ar pārtiku, kopējā migrācijas robeža jāsaista ar robežvērtību, kas norāda vielas saturu pārtikā, nevis ar iepakojuma virsmas lielumu.

(27)

Pēdējos gados tiek izstrādāti tādi saskarei ar pārtiku paredzēti plastmasas materiāli, kuri sastāv nevis no vienas plastmasas, bet kuros ir apvienoti līdz pat 15 dažādi plastmasas slāņi, lai panāktu šo materiālu vislabāko funkcionalitāti un aizsargātu pārtiku, vienlaikus samazinot iepakojuma radīto atkritumu daudzumu. Šādos daudzslāņu plastmasas materiālos vai izstrādājumos slāņi var būt nošķirti no pārtikas ar funkcionālu barjeru. Šī barjera ir slānis materiālos vai izstrādājumos, kuri ir saskarē ar pārtiku, un tas novērš aiz šīs barjeras esošo vielu migrāciju pārtikā. Lietojot funkcionālu barjeru, var izmantot neatļautas vielas ar nosacījumu, ka tās atbilst konkrētiem kritērijiem un to migrācija nekad nepārsniedz norādīto noteikšanas robežu. Ņemot vērā pārtiku zīdaiņiem un citām īpaši uzņēmīgām personām un lielo analītisko pielaidi migrācijas analīzēs, neatļautas vielas migrācijai caur funkcionālo barjeru pārtikā jānosaka maksimālā robeža 0,01 mg/kg. Materiālos vai izstrādājumos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, nedrīkstētu izmantot mutagēnas, kancerogēnas vai teratogēnas vielas, ja iepriekš nav saņemta atļauja, tādēļ uz šādām vielām nebūtu attiecināms funkcionālās barjeras jēdziens. Katrā atsevišķā gadījumā jānovērtē risks, kas saistīts ar jaunu tehnoloģiju, ar kuras palīdzību var izstrādāt vielas līdz ļoti sīku daļiņu lielumam (piemēram, nanodaļiņas), kurām piemītošās ķīmiskās un fizikālās iezīmes būtiski atšķiras no iezīmēm, kas piemīt lielāka izmēra daļiņām, līdz būs pieejama plašāka informācija par šādu jaunu tehnoloģiju. Tāpēc uz šādu tehnoloģiju nebūtu attiecināms funkcionālās barjeras jēdziens.

(28)

Pēdējos gados tiek izstrādāti tādi saskarei ar pārtiku paredzēti plastmasas materiāli un izstrādājumi, kuru sastāvā ir apvienoti dažādi materiāli, lai panāktu vislabāko funkcionalitāti un aizsargātu pārtiku, vienlaikus samazinot iepakojuma radīto atkritumu daudzumu. Plastmasai šajos dažāda sastāva daudzslāņu materiālos jāatbilst tām pašām prasībām attiecībā uz sastāvu, kādas attiecas uz plastmasas slāņiem, kuri nav apvienoti ar citiem materiāliem. Uz tādiem plastmasas slāņiem dažāda sastāva daudzslāņu materiālos, kuri ir nošķirti no pārtikas ar funkcionālu barjeru, jāattiecina funkcionālās barjeras jēdziens. Plastmasas slāņi tiek apvienoti ar citiem materiāliem, attiecībā uz kuriem ES līmenī vēl nav pieņemti īpaši pasākumi, tādēļ pagaidām nav iespējams noteikt prasības attiecībā uz dažāda sastāva daudzslāņu gala materiāliem un izstrādājumiem. Tādējādi nebūtu jāpiemēro īpatnējās migrācijas robežas un kopējā migrācijas robeža, izņemot vinilhlorīda monomēru, attiecībā uz kuru šāds ierobežojums jau ir noteikts. Kamēr ES līmenī nav noteikti īpaši pasākumi, kas attiektos uz pilnīgi visiem dažāda sastāva daudzslāņu materiāliem vai izstrādājumiem, dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt valsts līmeņa noteikumus par šādiem materiāliem un izstrādājumiem ar nosacījumu, ka tie atbilst Līguma nosacījumiem.

(29)

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 16. panta 1. punktā noteikts, ka materiāliem un izstrādājumiem, uz ko attiecas īpaši pasākumi, jāpievieno rakstveida deklarācija, kura apliecina to atbilstību tiem piemērojamiem noteikumiem. Lai uzlabotu piegādātāju koordināciju un atbildību, katrā ražošanas stadijā, tostarp izejvielu stadijā, atbildīgajām personām ir jādokumentē atbilstība attiecīgajiem noteikumiem atbilstības deklarācijā, kas ir pieejama viņu klientiem.

(30)

Uz pārklājumiem, tipogrāfijas krāsām un līmvielām pagaidām neattiecas īpaši ES tiesību akti un līdz ar to arī prasības par atbilstības deklarāciju. Tomēr attiecībā uz pārklājumiem, tipogrāfijas krāsām un līmvielām, ko lieto plastmasas materiālos un izstrādājumos, ir jāsniedz atbilstoša informācija gala plastmasas izstrādājuma ražotājam, lai ražotājs varētu nodrošināt atbilstību attiecībā uz vielām, kurām šajā regulā ir noteiktas migrācijas robežas.

(31)

Saskaņā ar 17. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (7), uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, jāpārbauda, vai pārtika atbilst attiecīgajiem nosacījumiem. Šim nolūkam un ievērojot konfidencialitātes prasības, uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, jāsaņem pieeja attiecīgai informācijai, kas tiem ļautu nodrošināt, ka migrācija no materiāliem un izstrādājumiem uz pārtiku atbilst pārtikas tiesību aktos paredzētajām specifikācijām un ierobežojumiem.

(32)

Katrā ražošanas stadijā apliecinošiem dokumentiem, ar kuriem pamatota atbilstības deklarācija, jābūt pieejamiem iesaistītajām iestādēm. Šādu atbilstības pierādīšanu var pamatot ar migrācijas pārbaudēm. Tā kā migrācijas pārbaudes ir sarežģītas, dārgas un prasa daudz laika, vajadzētu ļaut, lai atbilstību varētu pierādīt arī, izmantojot aprēķinus, tostarp modelēšanu, citas analīzes un zinātniskus pierādījumus vai zinātniskus argumentus, ja to rezultāti ir vismaz tikpat pārliecinoši kā migrācijas pārbaužu rezultāti. Testu rezultāti jāuzskata par derīgiem, ja formulējumi un apstrādes nosacījumi nemainās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros.

(33)

Pārbaudot izstrādājumus, kuri vēl nav nonākuši saskarē ar pārtiku, dažiem izstrādājumiem, piemēram, plēvēm vai vākiem, bieži vien nav iespējams noteikt, cik liela virsmas daļa būs saskarē ar noteiktu pārtikas tilpumu. Šādiem izstrādājumiem jānosaka īpašas atbilstības pārbaudes prasības.

(34)

Migrācijas robežas nosaka, ņemot vērā vispārēju pieņēmumu, ka cilvēks, kura ķermeņa svars ir 60 kg, katru dienu patērē 1 kg pārtikas un ka šī pārtika ir iesaiņota kubveida traukā ar 6 dm2 virsmu, no kuras izdalās viela. Ļoti maziem un ļoti lieliem traukiem reālā virsma attiecībā pret iepakoto tilpumu stipri atšķiras no vispārējā pieņēmuma. Tāpēc, pirms salīdzina pārbaužu rezultātus ar migrācijas robežu, šādu trauku virsmas lielums jāstandartizē. Šie nosacījumi jāpārskata, kad ir pieejami jauni dati par pārtikas iepakojuma izmantošanas veidiem.

(35)

Īpatnējā migrācijas robeža ir maksimālais atļautais vielas daudzums pārtikā. Šai robežai jānodrošina, ka materiāls, kurš ir saskarē ar pārtiku, nerada risku veselībai. Ražotājam būtu jānodrošina, lai materiāli un izstrādājumi, kuri vēl nav saskarē ar pārtiku, nonākot saskarē ar pārtiku vissmagākajos paredzamajos saskares apstākļos, atbilstu šiem ierobežojumiem. Tāpēc jānovērtē tādu materiālu un izstrādājumu atbilstība, kuri vēl nav saskarē ar pārtiku, un jāparedz nosacījumi attiecībā uz šādām pārbaudēm.

(36)

Pārtika ir sarežģīta matrica, tādēļ migrējošu vielu analīze pārtikā var būt analītiski sarežģīta. Tāpēc jāizvēlas tāda testēšanas vide, kas stimulētu vielu pārnesi no plastmasas materiāla uz pārtiku. Tajā jābūt pārstāvētām galvenajām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kādas ir pārtikai. Izmantojot pārtikas aizstājējus, standarta testēšanas laikam un temperatūrai jābūt tādai, lai pēc iespējas precīzāk atveidotu iespējamo migrāciju no izstrādājuma uz pārtiku.

(37)

Lai izvēlētos piemērotāko pārtikas aizstājēju konkrēta veida pārtikai, jāņem vērā šīs pārtikas ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības. Ir pieejami pētījumu rezultāti par dažiem reprezentatīviem pārtikas veidiem, ar kuru palīdzību migrācija pārtikā salīdzināta ar migrāciju pārtikas aizstājējos. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, jāizvēlas pārtikas aizstājēji. Īpaši taukus saturošai pārtikai, rezultāts, kas iegūts, izmantojot pārtikas aizstājējus, dažos gadījumos var likt ievērojami pārvērtēt migrāciju pārtikā. Šādos gadījumos jāparedz, ka rezultātu, kas iegūts, izmantojot pārtikas aizstājēju, koriģē ar samazinājuma koeficientu.

(38)

To vielu iedarbību, kuras migrē no materiāliem, kuri ir saskarē ar pārtiku, pamatoja ar vispārēju pieņēmumu, ka cilvēks dienā patērē 1 kg pārtikas. Tomēr ikdienā viens cilvēks uzņem ne vairāk kā 200 g tauku. Tas jāņem vērā attiecībā uz lipofīlām vielām, kuras migrē tikai taukos. Tāpēc jāparedz īpatnējās migrācijas koriģēšana ar korekcijas koeficientu, ko piemēro lipofīlām vielām, saskaņā ar Pārtikas zinātniskās komitejas (PZK) atzinumu (8) un iestādes atzinumu (9).

(39)

Oficiālajā kontrolē jānosaka pārbaužu stratēģijas, ar kuru palīdzību iesaistītās iestādes varēs efektīvi veikt kontroli, vislietderīgāk izmantojot pieejamos resursus. Tāpēc noteiktos apstākļos tām jāļauj izmantot izvērtēšanas metodes, lai pārbaudītu atbilstību. Materiāla vai izstrādājuma neatbilstība jāapliecina, izmantojot pārbaudes metodi.

(40)

Šajā regulā jānosaka pamata nosacījumi migrācijas pārbaudēm. Migrācijas pārbaudes ir ļoti sarežģītas, tādēļ šie pamata nosacījumi diemžēl nevar būt attiecināmi uz pilnīgi visiem paredzamajiem gadījumiem un tajos nevar ietvert visas vajadzīgās detaļas pārbaužu veikšanai. Tāpēc ir jāizstrādā ES norādījumi, kuros sniegts sīkāks pārskats par to, kā piemērojami migrācijas pārbaužu pamata nosacījumi.

(41)

Šajā regulā paredzētie atjauninātie nosacījumi par pārtikas aizstājējiem un migrācijas pārbaudēm aizstās Direktīvas 78/142/EEK nosacījumus un nosacījumus, kas minēti pielikumā Padomes 1982. gada 18. oktobra Direktīvai 82/711/EEK, ar ko nosaka pamatnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (10).

(42)

Vielām, kuras ir plastmasā, bet nav minētas šīs regulas I pielikumā, var nebūt veikts riska novērtējums, jo tām nav veikta atļaujas piešķiršanas procedūra. Šādu vielu atbilstība Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. pantam jānovērtē attiecīgajam uzņēmējam saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem principiem, ņemot vērā ietekmi no materiāliem, kuri ir saskarē ar pārtiku, un no citiem avotiem.

(43)

Nesen iestāde sniedza labvēlīgu zinātnisko novērtējumu papildu monomēriem, citām izejvielām un piedevām, un tagad šīs vielas jāiekļauj Savienības sarakstā.

(44)

Savienības sarakstā tiek iekļautas jaunas vielas, tādēļ šī regula jāpiemēro pēc iespējas drīz, lai ražotāji varētu pielāgoties tehnikas attīstībai un lai dotu iespēju inovācijai.

(45)

Daži migrācijas pārbaužu nosacījumi jāatjaunina, ņemot vērā jaunas zinātnes atziņas. Iesaistītajām iestādēm un nozares pārstāvjiem pārbaužu režīms, ko viņi izmanto pašlaik, jāpielāgo šiem atjauninātajiem nosacījumiem. Lai šādi pielāgojumi būtu iespējami, varētu būt lietderīgi atjauninātos nosacījumus piemērot tikai divus gadus pēc tam, kad pieņemta šī regula.

(46)

Pašlaik uzņēmēji pamato atbilstības deklarāciju ar apliecinošiem dokumentiem, ievērojot Direktīvā 2002/72/EK noteiktās prasības. Atbilstības deklarācija principā ir jāatjaunina tikai tad, ja būtiskas pārmaiņas ražošanā izraisa izmaiņas migrācijā vai ja ir pieejama jauna zinātniskā informācija. Lai ierobežotu slogu uzņēmējiem, ir jābūt iespējai laist tirgū materiālus, kuri ir likumīgi laisti tirgū, pamatojoties uz Direktīvā 2002/72/EK noteiktajām prasībām, tiem pievienojot atbilstības deklarāciju, kas pamatota ar apliecinošiem dokumentiem saskaņā ar Direktīvu 2002/72/EK vēl piecus gadus pēc tam, kad pieņemta šī regula.

(47)

Komisijas 1980. gada 8. jūlija Direktīvā 80/766/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodi, kura izmantojama, lai veiktu oficiālu kontroli attiecībā uz vinilhlorīda monomēra saturu materiālos un izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (11), un Komisijas 1981. gada 29. aprīļa Direktīvā 81/432/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodi, kura izmantojama, veicot oficiālu kontroli attiecībā uz vinilhlorīdu, kas pārtikas produktos nonācis no materiāliem un priekšmetiem (12), noteiktās analīzes metodes migrācijas un vinilhlorīda monomēra atlieku satura pārbaudei ir novecojušas. Analīzes metodēm jāatbilst kritērijiem, kuri noteikti 11. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (13) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem. Tāpēc jāatceļ Direktīva 80/766/EEK un Direktīva 81/432/EEK.

(48)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

kuri ir paredzēti saskarei ar pārtiku vai

b)

kuri jau ir saskarē ar pārtiku, vai

c)

par kuriem var pamatoti uzskatīt, ka tie nonāks saskarē ar pārtiku.

a)

materiāli un izstrādājumi, un to daļas, kas sastāv tikai no plastmasas;

b)

daudzslāņu plastmasas materiāli un izstrādājumi, kas sastiprināti kopā ar līmvielām vai citiem līdzekļiem;

c)

a) vai b) apakšpunktā minētie materiāli un izstrādājumi, kas ir apdrukāti un/vai pārklāti ar pārklājumu;

d)

plastmasas slāņi vai plastmasas pārklājumi, kuri veido vāku un noslēdzošu izstrādājumu starplikas, kas kopā ar šiem vākiem un noslēdzošajiem izstrādājumiem sastāv no diviem vai vairāk dažāda veida materiālu slāņiem;

e)

plastmasas slāņi dažāda sastāva daudzslāņu materiālos un izstrādājumos.

a)

jonu apmaiņas sveķiem,

b)

kaučukam;

c)

silikoniem.

1)

“plastmasas materiāli un izstrādājumi” ir:

2)

“plastmasa” ir polimērs, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas un kas spēj funkcionēt kā gala materiālu un izstrādājumu galvenā sastāvdaļa;

3)

“polimērs” ir lielmolekulāra viela, kas iegūta:

4)

“daudzslāņu plastmasa” ir materiāls vai izstrādājums, kas sastāv no diviem vai vairāk plastmasas slāņiem;

5)

“dažāda sastāva daudzslāņu materiāli vai izstrādājumi” ir materiāli vai izstrādājumi, kas sastāv no diviem vai vairāk dažāda sastāva materiālu slāņiem, no kuriem vismaz viens ir plastmasas slānis;

6)

“monomērs vai cita izejviela” ir:

7)

“piedeva” ir viela, kuru speciāli pievieno plastmasas, gala materiāla vai izstrādājuma ražošanas laikā, lai panāktu fizikālu vai ķīmisku ietekmi. Ir paredzēts, ka tā būs gala materiāla vai izstrādājuma sastāvā;

8)

“polimerizācijas palīgviela” ir ikviena viela, kuru izmanto, lai nodrošinātu polimēra vai plastmasas ražošanai piemērotu vidi. Tā var būt gala materiālu vai izstrādājumu sastāvā, taču tas tā nav paredzēts, un šī viela ne fizikāli, ne ķīmiski neietekmē gala materiālu vai izstrādājumu;

9)

“nejauši pievienojusies viela” ir piemaisījums izmantotajās vielās vai reakcijas starpprodukts, kas veidojies ražošanas procesā, vai sadalīšanās vai reakcijas produkts;

10)

“polimerizācijas iniciators” ir viela, kas ierosina polimerizāciju un/vai kontrolē lielmolekulārās struktūras veidošanos;

11)

“kopējā migrācijas robeža” (OML) ir negaistošu vielu maksimālais atļautais daudzums, kas izdalījies no materiāla vai izstrādājuma pārtikas aizstājējā;

12)

“pārtikas aizstājējs” ir testēšanas vide, kas imitē pārtiku, – pārtikas aizstājējs pēc savām īpašībām atdarina migrāciju no materiāliem, kuri ir saskarē ar pārtiku;

13)

“īpatnējā migrācijas robeža” (SML) ir attiecīgās vielas maksimālais atļautais daudzums, kas izdalījies no materiāla vai izstrādājuma pārtikas aizstājējos;

14)

“kopējā īpatnējā migrācijas robeža” (SML(T)) ir tādas konkrētas vielas maksimālā atļautā daudzuma summa, kura ir izdalījusies pārtikā vai pārtikas aizstājējos, izteikta kā norādīto vielu kopējais daudzums;

15)

“funkcionālā barjera” ir barjera, kas sastāv no viena vai vairākiem jebkāda materiāla slāņiem un kas nodrošina to, ka gala materiāls vai izstrādājums atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. pantam un šīs regulas nosacījumiem;

16)

“taukus nesaturoša pārtika” ir pārtika, kam šīs regulas V pielikuma 2. tabulā migrācijas pārbaudēm noteikti tikai tie pārtikas aizstājēji, kuri nav pārtikas aizstājēji D1 vai D2;

17)

“ierobežojums” ir vielas lietošanas vai migrācijas robežas, vai pieļaujamā vielas satura materiālā vai izstrādājumā ierobežojums;

18)

“specifikācija” ir vielas sastāvs, vielas tīrības kritēriji, vielas fizikālās un ķīmiskās īpašības, sīka informācija par vielas ražošanas procesu vai papildu informācija par migrācijas robežām.

a)

atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. pantā, tiem domātajai izmantošanai paredzamā veidā un

b)

atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 15. pantā noteiktajām marķēšanas prasībām, un

c)

atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 17. pantā noteiktajām izsekojamības prasībām, un

d)

ir ražoti saskaņā ar labu ražošanas praksi, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 2023/2006 (14), un

e)

atbilst prasībām attiecībā uz sastāvu un deklarēšanu, kā noteikts šīs regulas II, III, un IV nodaļā.

a)

monomērus vai citas izejvielas;

b)

piedevas, izņemot krāsvielas;

c)

polimerizācijas palīgvielas, izņemot šķīdinātājus;

d)

makromolekulas, kas iegūtas mikrobioloģiskā fermentācijā.

a)

atļauto skābju, fenolu vai spirtu alumīnija, amonija, bārija, kalcija, kobalta, vara, dzelzs, litija, magnija, mangāna, kālija, nātrija un cinka sāļi (tajā skaitā dubultsāļi un skābie sāļi);

b)

maisījumi, kas iegūti, samaisot kopā atļautas vielas bez sastāvdaļu ķīmiskas reakcijas;

c)

izmantojot kā piedevas, – dabīgie polimēri vai sintētiskie polimēri ar molekulmasu vismaz 1 000 Da, izņemot mikrobioloģiskā fermentācijā iegūtas makromolekulas, kas atbilst šīs regulas prasībām, ja tās spēj funkcionēt kā gala materiālu vai izstrādājumu galvenā sastāvdaļa;

d)

izmantojot kā monomēru vai citu izejvielu, – prepolimēri un dabīgās vai sintētiskās lielmolekulāras vielas un to maisījumi, izņemot mikrobioloģiskā fermentācijā iegūtas makromolekulas, ja sintezēšanai vajadzīgie monomēri vai izejvielas ir iekļautas Savienības sarakstā.

a)

nejauši pievienojušās vielas;

b)

polimerizācijas iniciatori.

a)

kad to iekļauj Savienības sarakstā, kas noteikts I pielikumā, vai

b)

kad Komisija pieņēmusi lēmumu to neiekļaut Savienības sarakstā, vai

c)

ja pārbaudes laikā iestāde pieprasa papildu informāciju un šī informācija netiek iesniegta iestādes noteiktajā termiņā.

a)

īpatnējā migrācijas robeža, kā noteikts 11. pantā;

b)

kopējā migrācijas robeža, kā noteikts 12. pantā;

c)

ierobežojumi un specifikācijas, kas noteikti 1. tabulas 10. ailē I pielikuma 1. punktā;

d)

sīki izstrādātās specifikācijas, kas noteiktas I pielikuma 4. punktā.

a)

pārsniegt Regulā (EK) Nr. 1333/2008, Regulā (EK) Nr. 1334/2008 vai šīs regulas I pielikumā noteiktos ierobežojumus pārtikas produktiem, kuros attiecīgās piedevas ir atļauts lietot kā pārtikas piedevas vai kā aromatizējošas vielas, vai

b)

pārsniegt šīs regulas I pielikumā noteiktos ierobežojumus pārtikas produktos, kuros attiecīgās piedevas nav atļauts lietot kā pārtikas piedevas vai kā aromatizējošas vielas.

a)

neatbilst šajā regulā noteiktajiem ierobežojumiem un specifikācijām, izņemot vinilhlorīda monomēru, kā noteikts I pielikumā; un/vai

b)

būt ražots ar vielām, kuras nav minētas Savienības sarakstā vai pagaidu sarakstā.

a)

vielas, kuras saskaņā ar kritērijiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (17) I pielikuma 3.5., 3.6. un 3.7. iedaļā ir klasificētas kā “mutagēnas”, “kancerogēnas” vai “toksiskas attiecībā uz reproduktīvo funkciju”;

b)

vielas nano formā.

a)

vielas, kuras saskaņā ar kritērijiem Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.5., 3.6. un 3.7. iedaļā ir klasificētas kā “mutagēnas”, “kancerogēnas” vai “toksiskas attiecībā uz reproduktīvo funkciju”;

b)

vielas nano formā.

a)

traukiem un citiem izstrādājumiem, kuri satur vai kuriem paredzēts saturēt mazāk nekā 500 mililitrus vai gramus vai vairāk nekā 10 litrus;

b)

materiāliem un izstrādājumiem, kuriem to formas dēļ nav iespējams aprēķināt attiecību starp šādu materiālu vai izstrādājumu virsmas laukumu un pārtikas daudzumu, kas ar to saskaras;

c)

loksnēm un plēvei, kas vēl nav saskarē ar pārtiku;

d)

loksnēm un plēvei, kas satur mazāk nekā 500 mililitrus vai gramus vai vairāk nekā 10 litrus,

a)

mg/kg, izmantojot tā trauka faktisko saturu, kuram paredzēts noslēdzošais izstrādājums, vai mg/dm2, izmantojot blīvi noslēdzošā izstrādājuma un blīvi noslēgtā trauka virsmas, kura ir saskarē ar pārtiku, kopējo laukumu, ja ir zināms, kā šo izstrādājumu paredzēts izmantot, vienlaikus ņemot vērā 2. punktā minētās prasības;

b)

mg/izstrādājumu, ja ir zināms, kā šo izstrādājumu paredzēts izmantot.

a)

mg/dm2, izmantojot blīvi noslēdzošā izstrādājuma un blīvi noslēgtā trauka virsmas kopējo laukumu, ja ir zināms, kā šo izstrādājumu paredzēts izmantot;

b)

mg/izstrādājumu, ja ir zināms, kā šo izstrādājumu paredzēts izmantot.

a)

šīs regulas 18. pantā paredzētajiem migrācijas pārbaužu nosacījumiem vai

b)

kopējās un īpatnējās migrācijas pārbaudes pamatnoteikumiem, kuri ir paredzēti Direktīvas 82/711/EEK pielikumā.