EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009H0708(01)

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums ( 2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ C 155, 8.7.2009, p. 1–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

8.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES IETEIKUMS

(2009. gada 18. jūnijs)

par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 155/01

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Pārejot uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām (Eiropadome Lisabonas sanāksme 2000. gadā), ir jāmodernizē un nepārtraukti jāuzlabo profesionālās izglītības un apmācību (“PIA”) sistēmas, reaģējot uz straujajām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā, lai šīs sistēmas varētu palīdzēt palielināt nodarbinātību un sociālo integrāciju un uzlabot vispārēju mūžizglītības pieejamību, tostarp nelabvēlīgām iedzīvotāju grupām.

(2)

Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gadā tika noteikts mērķis līdz 2010. gadam padarīt Eiropas izglītības un apmācību sistēmas par pasaules kvalitātes atsauces kritēriju.

(3)

Lisabonas Integrētās pamatnostādnes izaugsmei un darbavietām 2005.–2008. gadam aicina dalībvalstis izstrādāt finansiāli un citādi pieejamas mūžizglītības sistēmas, kas reaģētu uz zināšanās balstītas ekonomikas un sabiedrības mainīgajām prasībām. Izglītības un apmācību sistēmu adaptācija un kapacitātes palielināšana ir vajadzīga, lai uzlabotu to nozīmi darba tirgū. Tādēļ izglītības un apmācību politikā noteiktajiem uzdevumiem arvien vairāk būtu jāpapildina ekonomikas un darba tirgus politikas mērķi, lai sociālo saliedētību apvienotu ar konkurētspēju.

(4)

Pēc tam, kad 2002. gada 19. decembrī tika pieņemta Padomes Rezolūcija par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācību jomā Eiropā (4) (“Kopenhāgenas process”), kā arī turpmākā darba rezultātā, Komisijai, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, EEZ, EBTA un kandidātvalstīm sadarbojoties jautājumā par kvalitātes nodrošināšanas prioritāti, ir izstrādāta kopējā kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra (“CQAF”), ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un dažādu līdzdalības valstu “labo praksi”.

(5)

Saskaņā ar Padomes un Komisijas 2004. gada Kopīgo starpposma ziņojumu Eiropadomei “Par 2010. gada izglītības un apmācību darba programmu” (5) Eiropas galvenajām prioritātēm vajadzētu būt CQAF PIA jomā (kā daļa no pasākumiem saistībā ar Kopenhāgenas deklarāciju) un “saskaņotu kvalitātes nodrošināšanas standartu, procedūru un pamatnostādņu kopuma” izstrādei (6) (saistībā ar Boloņas procesu un kā daļa no darba programmas attiecībā uz izglītības un apmācību sistēmu uzdevumiem).

(6)

Izglītības padome 2004. gada maijā (7) apstiprināja CQAF pieeju un aicināja dalībvalstis un Komisiju kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām savas kompetences robežās to veicināt, ievērojot brīvprātības principu.

(7)

Ar Eiropas tīklu kvalitātes nodrošināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībās (8) izveidoja Eiropas platformu, kas ļāva atbilstīgi turpināt darbu, ņemot vērā Padomes 2004. gada secinājumus un Helsinku paziņojumu, kā arī veicināja valstu ilgtspējīgu sadarbību.

(8)

Helsinku 2006. gada paziņojumā uzsvērta vajadzība turpināt izstrādāt un ieviest kopējus Eiropas instrumentus, kas būtu īpaši orientēti uz PIA, izmantojot CQAF ietvertos principus, kā minēts Padomes 2004. gada maija Secinājumos par kvalitātes nodrošināšanu PIA jomā, lai veicinātu kvalitātes uzlabošanas kultūru un plašāku līdzdalību Eiropas tīklā kvalitātes nodrošināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā.

(9)

Ar šo ieteikumu tiek izveidota Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra (“ietvarstruktūra”) kā atsauces instruments, lai palīdzētu dalībvalstīm, pamatojoties uz vienotiem Eiropas kritērijiem, veicināt un pārraudzīt nepārtrauktus uzlabojumus PIA sistēmās, kuras pamatojas uz CQAF un attīsta to tālāk. Ietvarstruktūrai būtu jāsekmē PIA kvalitātes uzlabošana un jāpalielina dalībvalstu PIA politikas pasākumu pārredzamība un saskaņotība, tādējādi veicinot savstarpēju uzticēšanos, darbinieku un apmācāmo personu mobilitāti, kā arī mūžizglītību.

(10)

Ietvarstruktūrā būtu jāiekļauj kvalitātes nodrošināšana un uzlabošanas cikls plānošanai, ieviešanai, novērtēšanai un PIA pārskatīšanai, ko atbalsta vienoti kvalitātes kritēriji, provizoriskie deskriptori un rādītāji. Pārraudzības procesi, tostarp iekšējo un ārējo vērtēšanas mehānismu apvienojums, pēc vajadzības jānosaka dalībvalstīm, lai apzinātu sistēmu, procesu un procedūru priekšrocības, kā arī uzlabojamās jomas. Ietvarstruktūrai būtu jāietver novērtēšanas līdzekļu izmantošana, lai gūtu pierādījumus par efektivitāti.

(11)

Ietvarstruktūra būtu jāizmanto PIA sistēmas, PIA apmācību sniedzēju un kvalificēšanas līmenī. Tā paredz sistēmisku pieeju kvalitātei, ietverot un savstarpēji saistot attiecīgos līmeņus un dalībniekus. Ietvarstruktūra paredz īpaši pievērsties kvalitātes uzlabošanai, apvienojot iekšēju un ārēju vērtēšanu, pārskatīšanu un procesu uzlabošanu, ko apliecina izmērāmi rezultāti un kvalitatīvā analīze. Ietvarstruktūrai būtu jākļūst par turpmākās attīstības pamatu, izmantojot sadarbību Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

(12)

Piedāvājot konkrētus līdzekļus, lai atbalstītu vērtēšanas un kvalitātes uzlabošanas kultūru visos līmeņos, šis ieteikums sekmē uz pierādījumiem balstītas politikas un prakses izmantošanu, kas ir efektīvākas un vienlīdzīgākas politikas pamats, saskaņā ar Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada Secinājumiem par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācību sistēmās (9).

(13)

Ar šo ieteikumu paredz izveidot ietvarstruktūru, lai apzinātu un atbalstītu labāko praksi un apmainītos ar to ne tikai valsts, bet arī vietējā un reģionālā līmenī visos attiecīgajos tīklos, tostarp Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras tīklā.

(14)

Šajā ieteikumā ņem vērā “Kopējos principus kvalitātes nodrošināšanai izglītībā un apmācībās”, kas ir ietverti III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumam (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju sistēmas izveidošanu mūžizglītībai (10) (“EQF”). Tādēļ ietvarstruktūrai būtu jāatbalsta EQF ieviešana, jo īpaši mācību rezultātu atestācijas kvalitātes jomā. Tai būtu arī jāpalīdz ieviest citi Eiropas instrumenti, piemēram, Eiropas kredītpunktu sistēma PIA jomā, un vienotie Eiropas principi neformālās un informālās izglītības apzināšanai un atzīšanai.

(15)

Tā kā šis ieteikums nav saistošs, tas ir saskaņā ar Līguma 5. pantā minēto subsidiaritātes principu, jo ieteikuma mērķis ir atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību, atvieglojot turpmāku sadarbību starp tām, lai uzlabotu PIA pārredzamību un veicinātu mobilitāti un mūžizglītību. Tas būtu jāīsteno saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem un praksi. Šis ieteikums atbilst norādītajā pantā minētajam proporcionalitātes principam, jo ieteikums neaizstāj un nenosaka valsts kvalitātes nodrošinājuma sistēmas. Ar ietvarstruktūru neparedz konkrētu kvalitātes nodrošinājuma sistēmu vai pieeju, bet nodrošina kopējos principus, kvalitātes kritērijus, provizoriskos deskriptorus un rādītājus, kas var palīdzēt novērtēt un uzlabot pašreizējās sistēmas un PIA nodrošinājumu.

(16)

II pielikumā minētie atsauces rādītāji ir paredzēti, lai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi atbalstītu PIA sistēmu un/vai mācību centru novērtēšanu un kvalitātes uzlabošanu un lai piedāvātu instrumentu kopumu, no kura daudzie lietotāji var izraudzīties rādītājus, kas tiem šķiet atbilstošākie viņu konkrētās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām. Attiecībā uz būtību un mērķi, tie būtu jānošķir no rādītājiem un kritērijiem, kas minēti Padomes 2007. gada 25. maija Secinājumos par saskaņotu rādītāju un kritēriju sistēmu progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā (11).

(17)

Ja dalībvalstis izmantotu un turpinātu izstrādāt ietvarstruktūru, tas palīdzētu uzlabot un attīstīt PIA sistēmas, atbalstīt mūžizglītības stratēģijas, sekmēt Eiropas darba tirgus integrāciju un EQF īstenošanu, kā arī veicinātu kvalitātes uzlabošanas kultūru visos līmeņos, vienlaikus saglabājot valstu izglītības sistēmu lielo daudzveidību.

(18)

Šim ieteikumam būtu jāveicina izglītības un apmācības sistēmu modernizēšana, jāuzlabo apmācības efektivitāte, cenšoties nodrošināt, lai cilvēki nepārtrauktu mācības, neiegūstot kvalifikāciju, jāuzlabo izglītības, apmācības un nodarbinātības savstarpējā saistība, jāveido formālās, neformālās un informālās izglītības saikne un jāpaplašina kvalifikāciju piešķiršana, pamatojoties uz gūto pieredzi,

IESAKA DALĪBVALSTĪM:

1)

izmantot un turpmāk izstrādāt Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru (“ietvarstruktūra”), kvalitātes kritērijus, provizoriskos deskriptorus un atsauces rādītājus, kā noteikts un detalizēti izklāstīts I un II pielikumā, lai turpmāk uzlabotu un attīstītu PIA sistēmas, atbalstītu mūžizglītības stratēģiju, EQF un Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartas ieviešanu, kā arī veicinātu kvalitātes uzlabošanas kultūru un inovāciju visos līmeņos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārejai PIA uz augstāko izglītību;

2)

katrai dalībvalstij ne vēlāk kā līdz 2011. gada 18. jūnija izstrādāt pieeju, kuras mērķis ir attiecīgā gadījumā uzlabot valsts kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un racionāli izmantot ietvarstruktūru, iesaistot sociālos partnerus, reģionālās un vietējās varas iestādes un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi;

3)

aktīvi piedalīties Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras tīklā (“ietvarstruktūras tīkls”), kas ir pamats kopēju principu, atsauces kritēriju un rādītāju, pamatnostādņu un kvalitātes uzlabošanas līdzekļu turpmākai izstrādei PIA jomā, attiecīgi, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

4)

ja tādas vēl nav, izveidot PIA kvalitātes nodrošināšanas valsts references centru, kas būtu saistīts ar konkrētām struktūrvienībām un prasībām katrā dalībvalstī un saskaņā ar katras dalībvalsts tradīcijām apvienotu attiecīgās iestādes un iesaistītu sociālos partnerus un visas attiecīgās ieinteresētās personas valsts un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu iniciatīvu turpināšanu. References centriem būtu jānodrošina:

plaša ieinteresēto personu loka informēšana par ietvarstruktūras tīkla darbībām,

aktīvs atbalsts ietvarstruktūras tīkla darba programmas ieviešanai,

konkrētu iniciatīvu veikšana, kas veicinātu ietvarstruktūras turpmāku izstrādi valsts kontekstā,

atbalsts pašvērtēšanai, kas ir efektīvs kvalitātes nodrošināšanas papildlīdzeklis un saistībā ar ietvarstruktūras tīkla darba programmas īstenošanu ļauj konstatēt sasniegumus un apzināt jomas, kurās jāveic uzlabojumi,

efektīva informācijas izplatīšana ieinteresētajām personām;

5)

pamatojoties uz ietvarstruktūras tīkla atsauces kritērijiem, kas jādefinē sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm, ik pēc četriem gadiem veikt ieviešanas procesa pārskatīšanu un ziņot par to, šādu ziņojumu ietverot katrā otrajā brīvprātīgajā valsts progresa ziņojumā saistībā ar turpmāko stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītībā un apmācībā.

APSTIPRINA KOMISIJAS NOLŪKUS:

1)

palīdzēt dalībvalstīm veikt iepriekšminētos uzdevumus, jo īpaši veicinot sadarbību un savstarpēju mācīšanos, testēšanu un norādījumu materiālu izstrādi un sniedzot informāciju par PIA kvalitātes pasākumiem dalībvalstīs;

2)

veicināt ietvarstruktūras tīkla izveidi un kopā ar dalībvalstīm piedalīties tā darbā, vajadzības gadījumā sekmējot politikas izstrādi šajā jomā ar konkrētiem priekšlikumiem un iniciatīvām;

3)

nodrošināt turpmākos pasākumus pēc šā ieteikuma īstenošanas, reizi četros gados sniedzot ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei un vietējām un reģionālajām iestādēm par gūto pieredzi un ietekmi nākotnē, tostarp nepieciešamības gadījumā šā ieteikuma pārskatīšanu, ko veic, sadarbojoties ar dalībvalstīm un iesaistot dažādas ieinteresētās personas;

4)

pamatojoties uz minēto ziņojumu un sadarbojoties ar dalībvalstīm, izvērtēt šā ieteikuma īstenošanu un vajadzības gadījumā to pārskatīt.

Briselē, 2009. gada 18. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

Štefan FÜLE


(1)  OV C 100, 30.4.2009., 136. lpp.

(2)  OV C 325, 19.12.2008., 48. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 11. maija Lēmums.

(4)  OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.

(5)  OV C 104, 30.4.2004., 1. lpp.

(6)  “Realizējot Eiropas augstākās izglītības telpu”. Augstākās izglītības ministru konferences paziņojums, Berlīne, 2003. gada 19. septembris.

(7)  Padomes secinājumi par kvalitātes nodrošināšanu profesionālajā izglītībā un apmācībās, 2004. gada 28. maijs.

(8)  Pēc tam, kad bija saņemts Profesionālās izglītības padomdevējas komitejas labvēlīgs atzinums, Komisija 2005. gada oktobrī izveidoja Eiropas tīklu kvalitātes nodrošināšanai PIA jomā. Dalībniekus deleģēja dalībvalstis, kandidātvalstis, EBTA un EEZ valstis un Eiropas sociālo partneru organizācijas, ievērojot skaidri noteiktu procedūru.

(9)  OV C 298, 8.12.2006., 3. lpp.

(10)  OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.

(11)  OV C 311, 21.12.2007., 13. lpp.


PIELIKUMU IEVADS

Ar šo ieteikumu izveido Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru (“ietvarstruktūra”), kas ietver kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas ciklu (plānošana, īstenošana, novērtēšana/pārskatīšana un pārskatīšana vai grozīšana), pamatojoties uz tādu kvalitātes kritēriju, provizorisko deskriptoru un rādītāju kopumu, kas piemērojami kvalitātes nodrošināšanai gan PIA sistēmu, gan PIA apmācības sniedzēju līmenī. Mērķis nav ieviest jaunus standartus, bet gan atbalstīt dalībvalstu centienus, vienlaikus saglabājot to īstenoto pieeju daudzveidību.

Ietvarstruktūra būtu jāuzskata par instrumentu kopumu, no kura daudzie lietotāji var izraudzīties deskriptorus un rādītājus, kas tiem šķiet atbilstošākie viņu konkrētās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām.

Ierosinātie deskriptori (I pielikums) un rādītāji (II pielikums) ir vienīgi indikatīvi, un ietvarstruktūras lietotāji tos var izraudzīties un piemērot saskaņā ar visām vai daļējām viņu prasībām un attiecīgo situāciju.

Tos var piemērot profesionālās sākumizglītības (IVT) un/vai profesionālās tālākizglītības (CVT) jomā saskaņā ar katras dalībvalsts attiecīgajām individuālajām PIA sistēmas iezīmēm un attiecīgo PIA sniedzēju veidu.

Tos paredzēts izmantot saskaņā ar brīvprātības principu, ņemot vērā to potenciālo pievienoto vērtību un atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei. Tie nav jāuzskata nedz par kritērijiem, nedz rādītājiem, lai sagatavotu ziņojumus par dažādu valstu sistēmu kvalitāti un efektivitāti vai lai šīs sistēmas salīdzinātu. Šo sistēmu kvalitātes pārraudzība ir vienīgi dalībvalstu ziņā.

I PIELIKUMS

EIROPAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS PAMATPRINCIPU IETVARSTRUKTŪRA – KVALITĀTES KRITĒRIJI UN PROVIZORISKIE DESKRIPTORI  (1)

Šajā pielikumā ir ierosināti vienoti kvalitātes kritēriji un provizoriskie deskriptori, kurus dalībvalstis var piemērot pēc saviem ieskatiem, lai atvieglotu ietvarstruktūras ieviešanu (2).

Kvalitātes kritēriji

Provizoriskie deskriptori PIA sistēmas līmenī

Provizoriskie descriptive PIA sniedzēja līmenī

Plānošana atspoguļo stratēģisko nākotnes redzējumu, kurš ir kopīgs attiecīgajām ieinteresētajām personām un ietver skaidri noteiktus mērķus/uzdevumus, pasākumus un rādītājus

PIA mērķi/uzdevumi ir aprakstīti vidējam un ilgam laikposmam un ir saistīti ar Eiropas mērķiem

Attiecīgās ieinteresētās personas piedalās PIA mērķu un uzdevumu noteikšanā dažādos līmeņos

Tiek noteikti un pārraudzīti sasniedzamie līmeņi, izmantojot konkrētus rādītājus (panākumu kritērijus)

Ir izveidoti mehānismi un procedūras apmācību vajadzību identificēšanai

Ir radīta informēšanas politika, kas nodrošina kvalitātes rezultātu/iznākuma optimālu atklāšanu saskaņā ar valsts/reģionālām datu aizsardzības prasībām

Ir definēti standarti un pamatnostādnes indivīdu kompetences atzīšanai, apstiprināšanai un sertificēšanai

Eiropas, valsts un reģionālās PIA politikas mērķus/uzdevumus atspoguļo vietējie sasniedzamie līmeņi, ko nosaka PIA sniedzēji

Ir noteikti un tiek pārraudzīti skaidri formulēti mērķi/uzdevumi un sasniedzamie līmeņi

Notiek pastāvīga apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai identificētu konkrētās vietējās/individuālās vajadzības

Ir skaidri sadalīta atbildība par kvalitātes vadību un izstrādi

Personāls tiek iesaistīts agrīnā plānošanas posmā, tostarp attiecībā uz kvalitātes izstrādi

Apmācību sniedzēji plāno iniciatīvas sadarbībai ar citiem PIA sniedzējiem

Attiecīgās ieinteresētās personas piedalās vietējo vajadzību analīzes procesā

PIA apmācību sniedzējiem ir skaidri formulēta un pārredzama kvalitātes nodrošināšanas sistēma

Ieviešanas plāni ir izstrādāti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, un tie ietver skaidri formulētus principus

Ieviešanas plāni ir izveidoti sadarbībā ar sociālajiem partneriem, PIA sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētājām personām dažādos līmeņos

Ieviešanas plāni ietver apsvērumus par nepieciešamajiem resursiem, lietotāju kapacitāti un atbalstam vajadzīgajiem līdzekļiem un pamatnostādnēm

Ir radītas pamatnostādnes un standarti ieviešanai dažādos līmeņos

Ieviešanas plāni ietver konkrētu atbalstu pedagogu un pasniedzēju mācībām

Ir skaidri aprakstīti PIA sniedzēju pienākumi ieviešanas procesā un nodrošināta to pārredzamība

Ir radīta valsts un/vai reģionālā kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra, kura ietver pamatnostādnes un kvalitātes standartus apmācību sniedzēja līmenī, lai veicinātu nepārtrauktu uzlabošanu un pašregulēšanu

Attiecīgi ir iekšēji sadalīti/piešķirti resursi, lai sasniegtu ieviešanas plānos noteiktos līmeņus

Nepārprotami tiek atbalstītas attiecīgās un piederīgās partnerības, lai īstenotu plānotos pasākumus

Personāla kompetences veidošanas stratēģiskajā plānā ir īpaši norādīta vajadzība mācīt pedagogus un pasniedzējus

Personāls regulāri piedalās mācībās un attīsta sadarbību ar attiecīgajām ārējām ieinteresētajām personām, lai atbalstītu spēju pilnveidošanu un kvalitātes uzlabošanu, kā arī uzlabotu darba izpildi

Regulāri notiek iznākuma un procesu novērtēšana, pamatojoties uz izmērāmiem rezultātiem

Ir radīta vērtēšanas metodika, kas ietver iekšējo un ārējo vērtēšanu

Ir saskaņota un skaidri aprakstīta ieinteresēto personu līdzdalība pārraudzības un vērtēšanas procesā

Valsts/reģionālie standarti un procesi kvalitātes uzlabošanai un nodrošināšanai ir atbilstoši un proporcionāli nozares vajadzībām

Vajadzības gadījumā notiek sistēmu pašvērtēšana un iekšēja un ārēja pārskatīšana.

Ir ieviestas savlaicīga brīdinājuma sistēmas

Tiek lietoti darba izpildes rādītāji

Notiek svarīga, regulāra un saskaņota datu vākšana, lai novērtētu panākumus un noteiktu uzlabojamās jomas. Ir radītas atbilstīgas datu vākšanas metodes, piemēram, aptaujas un rādītāji/mērvienības

Periodiski notiek pašnovērtēšana saskaņā ar valsts un reģionāliem noteikumiem/ietvarstruktūrām vai saskaņā ar PIA sniedzēju iniciatīvu

Vērtēšana un pārskatīšana attiecas uz izglītības procesiem un rezultātiem/iznākumu, ietverot arī izglītojamo apmierinātības novērtējumu un personāla darba izpildi un apmierinātību

Vērtēšana un pārskatīšana ietver piemērotus un efektīvus mehānismus, lai iesaistītu iekšējās un ārējās ieinteresētās personas

Ir ieviestas savlaicīga brīdinājuma sistēmas

Pārskatīšana

Procedūras, mehānismi un instrumenti pārskatīšanas veikšanai ir definēti visos līmeņos

Procesi tiek regulāri pārskatīti un izstrādāti rīcības plāni pārmaiņu panākšanai. Notiek attiecīga sistēmu pielāgošana

Tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par vērtēšanas iznākumu

Apkopo apmācāmo personu atsauksmes par individuālo mācību pieredzi un par mācību un pasniegšanas vidi. Kopā ar pasniedzēju atsauksmēm tās tiek izmantotas turpmāko pasākumu vajadzībām

Informācija par pārskatīšanas iznākumu ir plaši un publiski pieejama

Atsauksmju iegūšanas un pārskatīšanas procedūras ir organizācijas stratēģiskā mācību procesa daļa

Vērtēšanas procesa rezultāti/iznākums tiek apspriests ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un tiek ieviesti attiecīgi rīcības plāni


(1)  Šajā ieteikumā lietoto definīciju pamatā ir Cedefop mācību kvalitātes glosārijs (darba dokuments, 2003. gada novembris).

(2)  Sīkāks izvēlēto kvalitātes rādītāju kopums ir ietverts II pielikumā.

II PIELIKUMS

IZRAUDZĪTO PIA KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS RĀDĪTĀJU KRITĒRIJU KOPUMS

Šajā pielikumā ir piedāvāts izsmeļošs izraudzīto kvalitātes rādītāju kopums, ko var izmantot, lai palīdzētu veikt PIA sistēmu un/vai PIA sniedzēju vērtēšanu un kvalitātes uzlabošanu. Rādītāju kopums tiks sīkāk izstrādāts uz divpusējas un/vai daudzpusējas Eiropas sadarbības pamata, izmantojot Eiropas datus un valsts reģistrus.

Attiecībā uz to būtību un mērķi, tie ir jānošķir no rādītājiem un kritērijiem, kas minēti Padomes 2007. gada 25. maija secinājumos par saskaņotu rādītāju un kritēriju sistēmu progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā.

Turklāt rādītāju tabulā neiekļauj valsts mēroga apvienotos rādītājus, ja to nav vai tos ir grūti iegūt. Šādu valsts mēroga rādītāju apkopošanu var veikt vēlākā posmā, pamatojoties uz kopēju vienošanos starp dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu sistēmas tīklu.

Rādītājs

Rādītāja veids

Politikas mērķis

Svarīgākie kvalitātes nodrošinājuma rādītāji

Nr. 1

Kvalitātes nodrošināšanas sistēmu svarīgums PIA sniedzējiem:

a)

apmācību sniedzēju daļa, kas lieto iekšējās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas saskaņā ar tiesību aktiem/savu iniciatīvu

b)

akreditēto PIA sniedzēju daļa

Konteksta/ieguldījuma rādītājs

Veicināt kvalitātes uzlabošanas kultūru PIA sniedzēju līmenī

Palielināt apmācību kvalitātes pārredzamību

Uzlabot savstarpējo uzticēšanos mācību nodrošinājumam

Nr. 2

Ieguldījums pedagogu un pasniedzēju mācībās:

a)

pedagogu un pasniedzēju daļa, kas piedalās padziļinātās apmācībās

b)

ieguldīto līdzekļu apjoms

Ieguldījuma/procesa rādītājs

Veicināt pedagogu un pasniedzēju atbildību kvalitātes izstrādes procesā PIA jomā

Uzlabot PIA sistēmas spēju reaģēt uz mainīgo pieprasījumu darba tirgū

Palielināt individuālās mācīšanās spēju pilnveidošanu

Uzlabot apmācāmo personu sasniegumus

Rādītāji, kas palīdz noteikt kvalitātes mērķus attiecībā uz PIA politiku

Nr. 3

Piedalīšanās līmenis PIA programmās

Dalībnieku skaits PIA programmās atkarībā no programmas veida (1) un individuālajiem kritērijiem (2)

Ieguldījuma/procesa/iznākuma rādītājs

PIA sistēmas un PIA sniedzēja līmenī iegūt pamata informāciju par PIA priekšrocībām

Mērķtiecīgs atbalsts, lai palielinātu PIA pieejamību, tostarp nelabvēlīgām grupām

Nr. 4

PIA programmu pabeigšanas līmenis

To personu skaits, kuras sekmīgi pabeigušas/nav pabeigušas PIA programmas, atkarībā no programmas veida un individuālajiem kritērijiem

Process/Iznākums/Iznākuma rādītājs

Iegūt pamata informāciju par izglītības sasniegumiem un mācību procesa kvalitāti

Aprēķināt “atbiruma” līmeņus salīdzinājumā ar piedalīšanās līmeni

Atbalstīt sekmīgu mācību pabeigšanu kā vienu no galvenajiem PIA kvalitātes mērķiem

Atbalstīt adaptētu mācību nodrošinājumu, tostarp nelabvēlīgām grupām

Nr. 5

Darbā iekārtošanas līmenis saistībā ar PIA programmām:

a)

PIA dalībnieku darba vieta kādā noteiktā brīdī pēc mācību beigšanas atkarībā no programmas veida un individuālajiem kritērijiem (3)

b)

nodarbināto apmācīto personu skaits kādā noteiktā brīdī pēc mācību beigšanas atkarībā no programmas veida un individuālajiem kritērijiem

Iznākuma rādītājs

Atbalstīt nodarbinātību

Uzlabot PIA spēju reaģēt uz mainīgo pieprasījumu darba tirgū

Atbalstīt adaptētu mācību nodrošinājumu, tostarp nelabvēlīgām grupām

Nr. 6

Apgūto prasmju izmantošana darba vietā:

a)

informācija par personu iegūto nodarbošanos pēc apmācību beigšanas atkarībā no mācību veida un individuālajiem kritērijiem

b)

personu un darba devēju apmierinātības līmenis ar apgūtajām prasmēm/kompetenci

Iznākuma rādītājs

(kvalitatīvo un kvantitatīvo datu apvienojums)

Palielināt nodarbinātību

Uzlabot PIA spēju reaģēt uz mainīgo pieprasījumu darba tirgū

Atbalstīt adaptētu mācību nodrošinājumu, tostarp nelabvēlīgām grupām

Svarīgākie kvalitātes nodrošinājuma rādītāji

Nr. 7

Bezdarba līmenis (4) atkarībā no individuālajiem kritērijiem

Konteksta rādītājs

Pamata informācija politikas lēmumu pieņemšanai PIA sistēmu līmenī

Nr. 8

Riska grupu pārsvars:

a)

PIA dalībnieku procentuālā attiecība, kas klasificēti kā nelabvēlīgas grupas (noteiktā reģionā vai mikrorajonā) atkarībā no vecuma un dzimuma

b)

nelabvēlīgo grupu sekmju līmenis atkarībā no vecuma un dzimuma

Konteksta rādītājs

Pamata informācija politikas lēmumu pieņemšanai PIA sistēmu līmenī

Atbalsts PIA pieejamībai nelabvēlīgām grupām

Atbalsts adaptētam mācību nodrošinājumam nelabvēlīgām grupām

Nr. 9

Mehānismi apmācību pieprasījuma apzināšanai darba tirgū:

a)

informācija par mehānismiem, kas izveidoti, lai identificētu mainīgās prasības dažādos līmeņos

b)

pierādījumi par to efektivitāti

Konteksta/ieguldījuma rādītājs

(kvalitatīvā informācija)

Uzlabot PIA spēju reaģēt uz mainīgo pieprasījumu darba tirgū

Atbalstīt nodarbinātību

Nr. 10

Shēmas, ko izmanto PIA labākas pieejamības veicināšanai:

a)

informācija par esošajām shēmām dažādos līmeņos

b)

pierādījumi par to efektivitāti

Procesa rādītājs

(kvalitatīvā informācija)

Atbalstīt PIA pieejamību, tostarp nelabvēlīgām grupām

Atbalstīt adaptētu mācību nodrošinājumu


(1)  Attiecībā uz IVT: sešu nedēļu laikposms, kas vajadzīgs, lai apmācāmo personu uzskatītu par dalībnieku.

Attiecībā uz mūžizglītību: iedzīvotāju procentuālā attiecība, kas ieskaitīti oficiālās PIA programmās.

(2)  Līdztekus pamata informācijai par dzimumu un vecumu varētu izmantot citus sociālos kritērijus, piemēram, skolas pamešanu agrā vecumā, visaugstāko sasniegumu izglītībā, migranta statusu, personas ar invaliditāti, bezdarba ilgumu.

(3)  Attiecībā uz IVT: ietverot informāciju par to, kur nonāk no apmācībām atskaitītās personas.

(4)  Saskaņā ar SDO un ESAO definīciju – nestrādājošas 15–74 gadus vecas personas, kas aktīvi meklē darbu un ir gatavas sākt strādāt.


Top