EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009D0917

Padomes Lēmums 2009/917/TI ( 2009. gada 30. novembris ) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām

OJ L 323, 10.12.2009, p. 20–30 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2009/917/oj

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/20


PADOMES LĒMUMS 2009/917/TI

(2009. gada 30. novembris)

par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Francijas Republikas iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Kopienas teritorijā un pie tās ārējām robežām muitas pārvaldes kopā ar citām kompetentām iestādēm atbild par to, lai tiktu novērsti un izmeklēti ne tikai Kopienas noteikumu, bet arī attiecīgo valstu noteikumu pārkāpumi un lai par tiem sauktu pie atbildības.

(2)

Jebkuras nelikumīgas tirdzniecības attīstība nopietni apdraud sabiedrības veselību, morāli un drošību.

(3)

Ir jānostiprina muitas pārvalžu sadarbība, paredzot procedūras, kas ļautu muitas pārvaldēm kopīgi darboties un apmainīties ar personas un cita veida datiem par nelikumīgas tirdzniecības darbībām, izmantojot jaunu informācijas apstrādes un pārraides tehnoloģiju, ņemot vērā Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (2), un principus Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris), ar ko reglamentē personas datu izmantošanu policijas jomā (turpmāk “Ieteikums Nr. R (87) 15”).

(4)

Ir arī jānodrošina lielāka papildināmība ar pasākumiem, kas veikti saistībā ar Eiropas Policijas biroja (Eiropols) un Eiropas Tiesiskās sadarbības vienību (Eurojust) sadarbību, lai šīs iestādes, pildot uzdevumus savu pilnvaru robežās, varētu piekļūt Muitas informācijas sistēmas datiem, tostarp muitas lietu identifikācijas datu bāzei.

(5)

Piekļuvei Muitas informācijas sistēmai būtu jāļauj Eiropolam pārbaudīt minētajās datu bāzēs pieejamo informāciju, salīdzinot to ar informāciju, kas iegūta ar citiem līdzekļiem, noteikt jaunas saiknes, ko līdz šim nebija iespējams atklāt, un tādējādi veikt plašāku analīzi. Piekļuvei muitas lietu identifikācijas datu bāzei būtu jāļauj Eiropolam atklāt saiknes starp kriminālizmeklēšanas gadījumiem, kuri līdz šim Eiropolam nav bijuši zināmi un kuriem ir ietekme Eiropas Savienībā un ārpus tās.

(6)

Piekļuvei Muitas informācijas sistēmai būtu jāļauj Eurojust nekavējoties iegūt informāciju, kas vajadzīga precīzam sākotnējam pārskatam, lai varētu identificēt juridiskos šķēršļus un pārvarēt tos, un panākt labākus izmeklēšanas rezultātus. Piekļuvei muitas lietu identifikācijas datu bāzei būtu jāļauj Eurojust saņemt informāciju par dažādās dalībvalstīs notiekošām un pabeigtām izmeklēšanām un tādējādi uzlabot atbalstu dalībvalstu tiesu iestādēm.

(7)

Tā kā savā ikdienas darbā muitas pārvaldēm ir jāpiemēro gan Kopienas, gan attiecīgo valstu noteikumi, ir jāgādā, lai minētie noteikumi par savstarpēju palīdzību un administratīvo sadarbību tiktu izstrādāti paralēli. Tādēļ būtu jāņem vērā noteikumi par Muitas informācijas sistēmu un muitas lietu identifikācijas datu bāzi, kas ietverti Regulā (EK) Nr. 766/2008 (3).

(8)

Dalībvalstis atzīst priekšrocības, ko rada iespēja pilnībā izmantot muitas lietu identifikācijas datu bāzi, lai varētu saskaņot un stiprināt cīņu pret pārrobežu noziedzību, un tādēļ ir apņēmušās minētajā datu bāzē ievadīt pēc iespējas vairāk datu.

(9)

Pieredze, kas gūta pēc 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitu vajadzībām (4) (turpmāk “MIS konvencija”) stāšanās spēkā, liecina, ka Muitas informācijas sistēmas izmantošana tikai konstatēšanai un ziņošanai, slepenas uzraudzības vai īpašas kontroles veikšanai neļauj pilnībā sasniegt sistēmas mērķi, proti, palīdzēt novērst un izmeklēt smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus un saukt par tiem pie atbildības.

(10)

Stratēģiskajai analīzei būtu jāpalīdz visaugstākā līmeņa atbildīgajām personām noteikt krāpšanas apkarošanas projektus, mērķus un politikas jomas, plānot pasākumus un iesaistīt resursus, kas vajadzīgi darbības mērķu sasniegšanai.

(11)

Operatīvajai analīzei attiecībā uz dažu tādu personu vai uzņēmumu darbībām, līdzekļiem un nodomiem, kas neievēro vai šķietami neievēro valsts tiesību aktus, būtu jāpalīdz muitas dienestiem veikt konkrētajam gadījumam atbilstīgus pasākumus, lai sasniegtu krāpšanas apkarošanas mērķus.

(12)

Tādēļ MIS konvencija būtu jāaizstāj.

(13)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(14)

Šis lēmums nekavē dalībvalstis piemērot to konstitucionālos noteikumus par piekļuvi oficiāliem dokumentiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

I   NODAĻA

MUITAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZVEIDOŠANA

1. pants

1.   Izveido kopīgu automatizētu informācijas sistēmu atbilstīgi muitu vajadzībām (turpmāk “Muitas informācijas sistēma” vai “sistēma”).

2.   Muitas informācijas sistēmas mērķis saskaņā ar šo lēmumu ir palīdzēt novērst un izmeklēt smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus un saukt par tiem pie atbildības, nodrošinot datu ātrāku pieejamību un tādējādi palielinot dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti.

II   NODAĻA

DEFINĪCIJAS

2. pants

Šajā lēmumā:

1)

“valsts tiesību akti” ir kādas dalībvalsts normatīvie akti, kuru piemērošana pilnīgi vai daļēji ir šīs dalībvalsts muitas pārvaldes kompetencē un kuri attiecas uz:

a)

preču apriti, uz ko attiecas aizliegumi, ierobežojumi vai kontrole, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“EK līgums”) 30. un 296. pantu;

b)

skaidras naudas aprites kontroles pasākumiem Kopienā, ja šādus pasākumus veic saskaņā ar EK līguma 58. pantu;

c)

darbībām ar mērķi nodot, konvertēt, noklusēt vai slēpt īpašumu vai ieņēmumus, kas tieši vai netieši gūti vai izmantoti, veicot nelikumīgu narkotiku tirdzniecību starptautiskā līmenī vai pārkāpjot:

i)

kādas dalībvalsts normatīvos vai administratīvos aktus, kuru piemērošana pilnīgi vai daļēji ir šīs dalībvalsts muitas pārvaldes kompetencē attiecībā uz to preču pārrobežu apriti, kurām piemēro aizliegumus, ierobežojumus vai kontroli, jo īpaši tos pasākumus, kas minēti EK līguma 30. un 296. pantā, kā arī attiecībā uz nesaskaņotiem akcīzes nodokļiem;

ii)

tādu Kopienas noteikumu un saistīto īstenošanas noteikumu kopumu, ar ko reglamentē to preču importu, eksportu, tranzītu un uzglabāšanu, kuras tirgo starp dalībvalstīm un trešām valstīm un starp dalībvalstīm tādu preču gadījumā, kam nav Kopienas statusa EK līguma 23. panta nozīmē, vai precēm, uz ko attiecas papildu uzraudzība vai pārbaudes, lai noteiktu to Kopienas statusu;

iii)

tādu noteikumu kopumu, kas Kopienas līmenī pieņemti saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, un īpašus noteikumus, kas pieņemti attiecībā uz precēm, kuras iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus; vai

iv)

tādu noteikumu kopumu, kas Kopienas līmenī pieņemti par saskaņotiem akcīzes nodokļiem un pievienotās vērtības nodokli, kuru uzliek importam, kopā ar valsts noteikumiem, ar ko īsteno minētos noteikumus vai kas šajā sakarā ir piemēroti;

2)

“personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu (datu subjektu), ja identificējama persona ir tāda persona, ko tieši vai netieši var identificēt, konkrēti, norādot personas kodu vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskas, fizioloģiskas, garīgas, saimnieciskas, kultūras vai sociālas identitātes faktorus;

3)

“datu sniedzēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura ievada datus Muitas informācijas sistēmā;

4)

“operatīvā analīze” ir tādu darbību analīze, kuras ir vai šķietami ir valsts tiesību aktu pārkāpumi, un tā ietver šādus posmus:

a)

informācijas, tostarp personas datu, vākšana;

b)

informācijas avota un pašas informācijas ticamības izvērtēšana;

c)

starp šo informāciju vai arī starp šo informāciju un citiem nozīmīgiem datiem pastāvošās saiknes izpēte, metodiska atspoguļošana un interpretācija;

d)

novērojumu, hipotēžu vai ieteikumu formulēšana, kurus kompetentās iestādes var tieši izmantot kā riska informāciju, lai novērstu un atklātu citus valsts tiesību aktu pārkāpumus un/vai precīzi noteiktu personu vai uzņēmumus, kas ir iesaistīti šādās darbībās;

5)

“stratēģiskā analīze” ir valsts tiesību aktu pārkāpumu vispārējo tendenču izpēte un atspoguļošana, novērtējot dažu valsts tiesību aktu pārkāpumu veidu radītos draudus, mērogu un ietekmi, lai noteiktu prioritātes, labāk izprastu šo parādību vai draudus, pārorientētu krāpšanas novēršanas un atklāšanas pasākumus un pārskatītu dienestu organizāciju. Stratēģiskajai analīzei drīkst izmantot tikai datus, kuros nav iekļauti identificējoši faktori.

III   NODAĻA

MUITAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DARBĪBA UN IZMANTOŠANA

3. pants

1.   Muitas informācijas sistēmu veido centrālā datu bāze, kas ir pieejama, izmantojot termināļus katrā dalībvalstī. Tajā ir tikai tādi dati, tostarp arī personas dati, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu 1. panta 2. punktā paredzēto mērķi, un ko iedala šādās kategorijās:

a)

preces;

b)

transportlīdzekļi;

c)

uzņēmumi;

d)

personas;

e)

krāpšanas tendences;

f)

pieejamā ekspertīze;

g)

preču aizturēšana, atsavināšana vai konfiskācija;

h)

skaidras naudas aizturēšana, atsavināšana vai konfiskācija.

2.   Komisija nodrošina Muitas informācijas sistēmas infrastruktūras tehnisko vadību saskaņā ar normām, ko paredz Padomes pieņemtie īstenošanas pasākumi.

Komisija sniedz 27. pantā minētajai komitejai pārskatu par vadību.

3.   Komisija dara minētajai komitejai zināmu pieņemto tehniskās vadības īstenošanas kārtību.

4. pants

1.   Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu sistēmas mērķi, dalībvalstis nosaka, kādi elementi jāievada Muitas informācijas sistēmā saistībā ar katru 3. pantā 1. punktā minēto kategoriju. Personas datu elementus nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt saistībā ar 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto kategoriju.

2.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētajām kategorijām sistēmā ievadāmie personas datu elementi ir tikai šādi:

a)

uzvārds, pirmslaulības uzvārds, vārdi, iepriekšējie uzvārdi un pieņemtie vārdi;

b)

dzimšanas datums un vieta;

c)

valstspiederība;

d)

dzimums;

e)

personu apliecinošu dokumentu (pases, identifikācijas kartes, autovadītāja apliecības) numurs, izdošanas vieta un datums;

f)

adrese;

g)

jebkuras konkrētas objektīvās un pastāvīgās fiziskās pazīmes;

h)

datu ievadīšanas iemesls;

i)

ierosinātā darbība;

j)

brīdinājuma kods, kas norāda, ka persona ir bijusi bruņota, varmācīga vai izvairījusies no iestādēm;

k)

transportlīdzekļa reģistrācijas numurs.

3.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzēto kategoriju sistēmā ievadāmie personas datu elementi ir tikai ekspertu vārdi un uzvārdi.

4.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā paredzētajām kategorijām sistēmā ievadāmie personas datu elementi ir tikai šādi:

a)

uzvārds, pirmslaulības uzvārds, vārdi, iepriekšējie uzvārdi un pieņemtie vārdi;

b)

dzimšanas datums un vieta;

c)

valstspiederība;

d)

dzimums;

e)

adrese.

5.   Muitas informācijas sistēmā nekādā gadījumā neievada tādus personas datus, kas uzskaitīti Pamatlēmuma 2008/977/TI 6. pantā.

5. pants

1.   Datus attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētajām kategorijām ievada Muitas informācijas sistēmā vienīgi konstatēšanas un ziņošanas, slepenas uzraudzības, īpašas kontroles un stratēģiskas vai operatīvas analīzes vajadzībām.

Datus attiecībā uz 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto kategoriju ievada Muitas informācijas sistēmā vienīgi stratēģiskas vai operatīvas analīzes vajadzībām.

2.   Šā panta 1. punktā izklāstīto darbību mērķiem personas datus, kas ietilpst 3. panta 1. punktā minētajās kategorijās, drīkst ievadīt Muitas informācijas sistēmā tikai tad, ja ir faktiskas norādes, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi, izdara vai izdarīs smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus.

6. pants

1.   Ja tiek īstenotas 5. panta 1. punktā minētās darbības, var iegūt un nosūtīt datu sniedzējai dalībvalstij šādu pilnīgu vai daļēju informāciju:

i)

atrasta konkrēta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona;

ii)

kontroles vieta, laiks un iemesls;

iii)

ceļojuma maršruts un galamērķis;

iv)

personas, kas ir kopā ar attiecīgo personu, vai personas attiecīgajā transportlīdzeklī;

v)

izmantotais transportlīdzeklis;

vi)

transportētie priekšmeti;

vii)

apstākļi, kādos tika atklāta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona.

Ja šāda informācija ir iegūta, veicot slepenu uzraudzību, jāveic pasākumi, kas nodrošina, ka netiek apdraudēta uzraudzības slepenība.

2.   Veicot īpašo kontroli, kas minēta 5. panta 1. punktā, personas, transportlīdzekļus un objektus var pārmeklēt, ciktāl to atļauj normatīvie akti un procedūras dalībvalstī, kur notiek pārmeklēšana. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti nepieļauj īpašo kontroli, minētā dalībvalsts to automātiski pārveido novērošanā un ziņošanā vai slepenā uzraudzībā.

7. pants

1.   Tieša piekļuve Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem ir vienīgi katras dalībvalsts izraudzītām valsts iestādēm. Šīs valsts iestādes ir muitas pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā.

2.   Katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 27. pantā, saskaņā ar šā panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu, kurām ir atļauts tieši piekļūt Muitas informācijas sistēmas datiem, attiecībā uz katru iestādi norādot, kuriem datiem tai var būt piekļuve un kādiem nolūkiem.

3.   Neatkarīgi no šā panta 1. un 2. punkta Padome ar vienprātīgu lēmumu var atļaut starptautiskām vai reģionālām organizācijām piekļuvi Muitas informācijas sistēmai. Pieņemot minēto lēmumu, Padome ņem vērā jebkurus spēkā esošus divpusējus nolīgumus, kā arī jebkurus 25. pantā minētās Apvienotās uzraudzības iestādes atzinumus par datu aizsardzības pasākumu piemērotību.

8. pants

1.   Dalībvalstis, Eiropols un Eurojust var izmantot Muitas informācijas sistēmas datus vienīgi tam, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā. Tomēr ar tās dalībvalsts iepriekšēju atļauju, kas attiecīgos datus ievadījusi sistēmā, un ievērojot tās paredzētos nosacījumus, dalībvalstis var izmantot tos administratīviem un citiem mērķiem. Šāds cits izmantojums saskan ar normatīvajiem aktiem un procedūrām dalībvalstī, kura vēlas datus izmantot atbilstīgi Pamatlēmumā 2008/977/TI 3. panta 2. punktam, un tam būtu jāņem vērā Ieteikuma Nr. R (87) 15 5.2.i princips.

2.   Neskarot šā panta 1. un 4. punktu, 7. panta 3. punktu un 11. un 12. pantu, katrā dalībvalstī Muitas informācijas sistēmas datus var izmantot tikai attiecīgās dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kuras saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā.

3.   Katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un 27. pantā minētajai komitejai to kompetento iestāžu sarakstu, kuras tā ir izraudzījusies saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4.   Muitas informācijas sistēmas datus ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kura šos datus ievadījusi sistēmā, var nosūtīt valsts iestādēm, kas nav saskaņā ar šā panta 2. punktu izraudzītās iestādes, trešām valstīm un starptautiskām vai reģionālām organizācijām, kuras vēlas tos izmantot. Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos nosūta dienestiem, kas atrodas ārpus tās teritorijas. Šo pasākumu aprakstu nosūta 25. pantā minētajai Apvienotajai uzraudzības iestādei.

9. pants

1.   Datu ievadīšanu Muitas informācijas sistēmā reglamentē ar datu sniedzējas dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām, ja vien šajā lēmumā nav paredzēti stingrāki noteikumi.

2.   No Muitas informācijas sistēmas iegūto datu izmantošanu, tostarp to, kā veic jebkuru darbību saskaņā ar 5. panta 1. punktu, kuru ierosinājusi datu sniedzēja dalībvalsts, reglamentē ar normatīvajiem aktiem un procedūrām dalībvalstī, kas izmanto šos datus, ja vien šajā lēmumā nav paredzēti stingrāki noteikumi.

10. pants

1.   Katra dalībvalsts izraugās kompetentu muitas pārvaldi, kas valstī atbild par Muitas informācijas sistēmu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā pārvalde atbild par to, lai attiecīgajā dalībvalstī Muitas informācijas sistēmu izmantotu pareizi, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

3.   Dalībvalstis cita citai dara zināmu 1. punktā minēto pārvaldi.

11. pants

1.   Eiropolam – atbilstīgi savām pilnvarām un lai pildītu savus pienākumus – ir tiesības piekļūt datiem, kas ievadīti Muitas informācijas sistēmā saskaņā ar šā lēmuma 1., 3. līdz 6. pantu un 15. līdz 19. pantu, un veikt to meklēšanu.

2.   Ja Eiropola veiktajā meklēšanā konstatē atbilsmi starp Eiropola apstrādāto informāciju un Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem, Eiropols, izmantojot kanālus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (5), par to informē dalībvalsti, kas ievadījusi attiecīgos datus.

3.   Muitas informācijas sistēmā iegūtās informācijas izmantošanai ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kas datus ievadījusi sistēmā. Ja attiecīgā dalībvalsts atļauj izmantot šādu informāciju, darbības ar šo informāciju reglamentē ar Lēmumu 2009/371/TI. Eiropols var šādu informāciju nosūtīt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar tās dalībvalsts piekrišanu, kas datus ievadījusi sistēmā.

4.   Saskaņā ar Lēmumu 2009/371/TI Eiropols var lūgt attiecīgajai dalībvalstij papildu informāciju.

5.   Neskarot 3. un 4. punktu, Eiropols nesaslēdz Muitas informācijas sistēmas daļas, kurām tas var piekļūt, ne ar vienu datu vākšanas datorsistēmu, kas darbojas Eiropola pakļautībā vai Eiropolā, kā arī nepārsūta tajās iekļautos datus uz kādu no šādām sistēmām, neveic nekādu Muitas informācijas sistēmas daļu lejupielādi vai citādu kopēšanu.

Tiesības piekļūt Muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem Eiropols nodrošina vienīgi īpaši pilnvarotam Eiropola personālam.

Eiropols ļauj Apvienotajai uzraudzības iestādei, kas izveidota ar Lēmuma 2009/371/TI 34. pantu, pārbaudīt Eiropola darbību, tam izmantojot tiesības piekļūt Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem un veikt tajos meklēšanu.

6.   Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē Lēmuma 2009/371/TI noteikumus par datu aizsardzību un Eiropola darbinieku atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi, vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

12. pants

1.   Eurojust valstu locekļiem un viņu vietniekiem, asistentiem un īpaši pilnvarotam personālam atbilstīgi savām pilnvarām un savu pienākumu pildīšanas labad ir tiesības piekļūt datiem, kas ievadīti Muitas informācijas sistēmā saskaņā ar 1., 3. līdz 6. pantu un 15. līdz 19. pantu, un veikt tajos meklēšanu.

2.   Ja Eurojust valsts locekļa, viņa vietnieku, asistentu un īpaši pilnvarota personāla veiktajā meklēšanā konstatē atbilsmi starp Eurojust apstrādāto informāciju un Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem, viņi par to informē dalībvalsti, kas ievadījusi šo informāciju. Šādā meklēšanā iegūtu informāciju var sniegt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar tās dalībvalsts piekrišanu, kas ievadījusi attiecīgos datus.

3.   Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē noteikumus par datu aizsardzību un par Eurojust valstu locekļu, viņu vietnieku, asistentu un īpaši pilnvarota personāla atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi Padomes Lēmumā 2009/426/TI (2008. gada 16. decembris) par Eurojust stiprināšanu un ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (6), vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

4.   Muitas informācijas sistēmas daļas, kam Eurojust valstu locekļi, viņu vietnieki, asistenti un īpaši pilnvarots personāls var piekļūt, nesaslēdz ar datorsistēmu, kuras mērķis ir vākt un apstrādāt personas datus un kura darbojas pašā Eurojust vai tā pakļautībā, un pirmajā minētajā sistēmā esošos datus nepārsūta uz otro minēto sistēmu, kā arī neveic nekādu Muitas informācijas sistēmas daļu lejupielādi.

5.   Tiesības piekļūt Muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem nodrošina vienīgi Eurojust valstu locekļiem, viņu vietniekiem, asistentiem un īpaši pilnvarotam personālam un šīs tiesības neattiecina uz pārējo Eurojust personālu.

IV   NODAĻA

DATU GROZĪŠANA

13. pants

1.   Tikai datu sniedzēja dalībvalsts ir tiesīgi grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus, kurus tā ievadījusi Muitas informācijas sistēmā.

2.   Ja datu sniedzēja dalībvalsts konstatē vai uzzina, ka dati, kurus tā ievadījusi, ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti vai glabāti pretrunā ar šo lēmumu, tā pēc vajadzības tos groza, papildina, labo vai dzēš un par to informē pārējās dalībvalstis, Eiropolu un Eurojust.

3.   Ja dalībvalstij, Eiropolam vai Eurojust ir pierādījumi, kas liek domāt, ka dati ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti vai glabāti Muitas informācijas sistēmā pretrunā ar šo lēmumu, tie cik drīz vien iespējams to paziņo datu sniedzējai dalībvalstij. Pēdējā pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto elementu. Datu sniedzēja dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropolam un Eurojust par jebkuru labojumu un dzēšanu, ko tā veikusi.

4.   Ja, ievadot datus Muitas informācijas sistēmā, kāda dalībvalsts konstatē, ka tās ziņojums pēc satura vai attiecībā uz ierosināto darbību ir pretrunā ar iepriekšējo ziņojumu, tā tūlīt to paziņo dalībvalstij, kas sniedza iepriekšējo ziņojumu. Tad abas dalībvalstis mēģina jautājumu atrisināt. Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos, pirmo ziņojumu saglabā, bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav pretrunā ar pirmo ziņojumu, ievada sistēmā.

5.   Ievērojot šo lēmumu, ja kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs dalībvalsts kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus Muitas informācijas sistēmā, dalībvalstis savstarpēji uzņemas izpildīt šādu lēmumu. Ja šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas kompetentas iestādes dažādās dalībvalstīs, tostarp 23. panta 1. punktā paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai dzēšanu, ir pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi konkrētos datus, tos no sistēmas izdzēš.

V   NODAĻA

DATU GLABĀŠANA

14. pants

1.   Muitas informācijas sistēmā ievadītus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie ir ievadīti. Vajadzību datus glabāt vismaz reizi gadā pārbauda datu sniedzēja dalībvalsts.

2.   Datu sniedzēja dalībvalsts pārbaudes laikā var izlemt glabāt šos datus līdz nākamajai pārbaudei, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ šie dati tika ievadīti. Neskarot 22. un 23. pantu, ja lēmums glabāt datus netiek pieņemts, tos automātiski pārsūta uz to Muitas informācijas sistēmas daļu, kurai piekļuve ir ierobežota saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.   Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu ir paredzēta Muitas informācijas sistēmā glabātu datu pārsūtīšana, Muitas informācijas sistēma vienu mēnesi iepriekš par to automātiski informē datu sniedzēju dalībvalsti.

4.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu pārsūtītos datus vienu gadu turpina glabāt Muitas informācijas sistēmā, bet, neskarot 22. un 23. pantu, tie ir pieejami tikai 27. pantā minētās komitejas pārstāvim vai uzraudzības iestādēm, kas minētas 24. pantā un 25. panta 1. punktā. Šajā laikā datos var ielūkoties vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu to precizitāti un likumību, bet pēc tam tie ir jāizdzēš.

VI   NODAĻA

MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZES IZVEIDOŠANA

15. pants

1.   Papildus datiem, kas ietverti saskaņā ar 3. pantu, Muitas informācijas sistēma saskaņā ar šo nodaļu ietver arī datus īpašā datu bāzē (turpmāk “muitas lietu identifikācijas datu bāze”). Neskarot šo nodaļu un VII un VIII nodaļu, visi šā lēmuma noteikumi attiecas arī uz muitas lietu identifikācijas datu bāzi. Tomēr 21. panta 2. punktā noteikto izņēmumu nepiemēro.

2.   Muitas lietu identifikācijas datu bāzes mērķis ir ļaut atbilstīgi 7. pantam izraudzītajām valsts iestādēm, kas atbildīgas par muitas izmeklēšanu, atverot lietu vai uzsākot izmeklēšanu par vienu vai vairākām personām vai uzņēmumiem, un Eiropolam un Eurojust identificēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras veic vai ir veikušas izmeklēšanu par šīm personām vai uzņēmumiem, lai, izmantojot informāciju par izmeklēšanas lietu pastāvešanu, sasniegtu 1. panta 2. punktā minēto mērķi.

3.   Muitas lietu identifikācijas datu bāzes vajadzībām katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm, Eiropolam, Eurojust un 27. pantā minētajai komitejai sarakstu par smagiem attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

Sarakstā iekļaujami tikai pārkāpumi, kas ir sodāmi ar:

a)

brīvības atņemšanu vai aizturēšanas rīkojumu vismaz uz 12 mēnešiem; vai

b)

naudas sodu vismaz EUR 15 000 apjomā.

4.   Ja dalībvalstij, kas meklē datus muitas lietu identifikācijas datu bāzē, nepieciešama sīkāka informācija par reģistrētām izmeklēšanas lietām attiecībā uz kādu personu vai uzņēmumu, tā lūdz datu sniedzējas dalībvalsts palīdzību, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem par savstarpēju palīdzību.

VII   NODAĻA

MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZES DARBĪBA UN IZMANTOŠANA

16. pants

1.   Datus no izmeklēšanas lietām ievadīs muitas lietu identifikācijas datu bāzē tikai 15. panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Šie dati attiecas tikai uz šādām kategorijām:

a)

persona vai uzņēmums, kas ir vai ir bijis dalībvalsts kompetentās iestādes veiktas izmeklēšanas lietas priekšmets un:

i)

kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tiek turēts aizdomās par to, ka veic vai ir veicis, piedalās vai ir piedalījies smaga valsts tiesību aktu pārkāpuma izdarīšanā;

ii)

uz ko attiecas ziņojums, kurā konstatēts, ka šāds pārkāpums ir noticis; vai

iii)

kam par šādu pārkāpumu ir piemērotas administratīvas vai juridiskas sankcijas;

b)

izmeklēšanas lietas joma;

c)

tās dalībvalsts iestādes, kura izskata lietu, nosaukums, valstspiederība un kontaktinformācija, kā arī attiecīgās lietas numurs.

Datus, kas minēti šā punkta a), b) un c) apakšpunktā, ievada datu reģistrā atsevišķi katrai personai un uzņēmumam. Nav atļauts izveidot saites starp datu reģistriem.

2.   Personas dati, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir tikai šādi:

a)

attiecībā uz personām: uzvārds, pirmslaulības uzvārds, vārdi, iepriekšējie uzvārdi un pieņemtie vārdi, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība un dzimums;

b)

attiecībā uz uzņēmumiem: uzņēmuma nosaukums, nosaukums, kuru izmanto uzņēmējdarbības veikšanā, adrese, PVN maksātāja numurs un akcīzes nodokļa identifikācijas numurs.

3.   Datus ievada uz ierobežotu laiku saskaņā ar 19. pantu.

17. pants

Dalībvalstij nav pienākuma konkrētā gadījumā ievadīt datus atbilstīgi 16. pantam, ja un kamēr tas kaitētu attiecīgās valsts politikai vai citām būtiskām interesēm, īpaši ja tas radītu tūlītējus un nozīmīgus draudus tās sabiedrības drošībai vai citas dalībvalsts vai trešās valsts sabiedrības drošībai; vai ja ir iesaistītas citas tikpat svarīgas intereses; vai ja šādu datu ievadīšana būtiski apdraudētu personu tiesības vai ietekmētu notiekošu izmeklēšanu.

18. pants

1.   Ievadīt datus un iepazīties ar tiem muitas lietu identifikācijas datu bāzē drīkst tikai 15. panta 2. punktā minētās iestādes.

2.   Jebkurā pieprasījumā pēc informācijas no muitas lietu identifikācijas datu bāzes ir šādi personas dati:

a)

attiecībā uz personām: vārds un/vai uzvārds, un/vai pirmslaulības uzvārds, un/vai iepriekšējie uzvārdi, un/vai pieņemtie vārdi, un/vai dzimšanas datums;

b)

attiecībā uz uzņēmumiem: uzņēmuma nosaukums un/vai nosaukums, kuru izmanto uzņēmējdarbības veikšanā, un/vai adrese, un/vai PVN maksātāja numurs, un/vai akcīzes nodokļa identifikācijas numurs.

VIII   NODAĻA

TERMIŅŠ DATU SAGLABĀŠANAI MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZĒ

19. pants

1.   Datu saglabāšanas termiņu nosaka saskaņā ar datu ievadītājas dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām. Tomēr nedrīkst pārsniegt šādus termiņus, ko sāk skaitīt no dienas, kad dati ievadīti lietā:

a)

datus saistībā ar notiekošas izmeklēšanas lietas materiāliem neglabā ilgāk par trim gadiem, ja nav konstatēts, ka šajā laikposmā noticis pārkāpums. Datus izdzēš, pirms ir beidzies trīs gadu laikposms, ja ir pagājuši 12 mēneši kopš pēdējās izmeklēšanas darbības;

b)

datus saistībā ar izmeklēšanas lietas materiāliem, kuros konstatēts, ka pārkāpums ir noticis, bet kuri vēl bijuši pamatā notiesājošam spriedumam vai naudas soda piemērošanai, neglabā ilgāk par sešiem gadiem;

c)

datus saistībā ar izmeklēšanas lietas materiāliem, kuri ir pamatā notiesājošam spriedumam vai naudas soda piemērošanai, neglabā ilgāk par 10 gadiem.

2.   Visos 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos izmeklēšanas posmos datus par personu vai uzņēmumu, uz kuru attiecas 16. pants, nekavējoties dzēš, tiklīdz attiecīgā persona vai uzņēmums saskaņā ar datu sniedzējas dalībvalsts normatīvajiem aktiem vairs netiek turēts aizdomās.

3.   Datus automātiski dzēš no muitas lietu identifikācijas datu bāzes, tiklīdz beidzies šā panta 1. punktā paredzētais saglabāšanas termiņš.

IX   NODAĻA

PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

20. pants

Datu apmaiņas aizsardzībai saskaņā ar šo lēmumu piemēro Pamatlēmumu 2008/977/TI, ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi.

21. pants

1.   Datus drīkst pavairot vienīgi tehniskām vajadzībām ar noteikumu, ka šāda pavairošana ir vajadzīga 7. pantā minēto iestāžu veiktai informācijas meklēšanai.

2.   Ievērojot 8. panta 1. punktu, personas datus, ko ievadījušas citas dalībvalstis, nedrīkst kopēt no Muitas informācijas sistēmas citās valsts datu krātuvēs, izņemot kopēšanu riska pārvaldības sistēmās, ko izmanto tiešām muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai kopēšanu operatīvās analīzes sistēmās, kuras izmanto to darbības koordinēšanai. Šādu kopēšanu var veikt tikai konkrētiem gadījumiem vai izmeklēšanai vajadzīgajā apmērā.

3.   Abos izņēmuma gadījumos, kas paredzēti 2. punktā, tikai katras dalībvalsts iestāžu pilnvarotie analītiķi ir pilnvaroti no Muitas informācijas sistēmas iegūtos personas datus apstrādāt riska pārvaldības sistēmā, ko izmanto muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai operatīvās analīzes sistēmās, kuras izmanto to darbības koordinēšanai.

4.   Katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un 27. pantā minētajai komitejai sarakstu ar riska pārvaldības dienestiem, kuros strādājošie analītiķi saskaņā ar šā panta 3. punktu drīkst kopēt un apstrādāt Muitas informācijas sistēmā iekļautos personas datus.

5.   No Muitas informācijas sistēmas nokopētos personas datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kuram tie tika kopēti. Vajadzību tos saglabāt vismaz reizi gadā pārbauda dalībvalsts, kas veica kopēšanu. Saglabāšanas laiks ir ne ilgāk kā desmit gadi. Personas datus, kas nav vajadzīgi operatīvās analīzes turpināšanai, nekavējoties dzēš vai padara anonīmus.

22. pants

Personu tiesības attiecībā uz personas datiem Muitas informācijas sistēmā, jo īpaši to tiesības uz piekļuvi, datu labošanu, dzēšanu vai pieejas liegšanu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām, kas īsteno Pamatlēmumu 2008/977/TI, kurā šīs tiesības paredzētas. Piekļuvi atsaka tiktāl, ciktāl šādas atteikums ir vajadzīgs un proporcionāls, lai neapdraudētu notiekošu valsts izmeklēšanu vai slepenas uzraudzības vai novērošanas un ziņošanas laikā. Novērtējot atteikuma piemērojamību, tiek ņemtas vērā iesaistītās personas likumīgās intereses.

23. pants

1.   Katras dalībvalsts teritorijā jebkura persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām var celt prasību vai, attiecīgā gadījumā, iesniegt sūdzību tiesā vai iestādē, kas ir kompetenta saskaņā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām, sakarā ar personas datiem, kas attiecībā uz šo personu ir iekļauti Muitas informācijas sistēmā, lai:

a)

tiktu izlaboti vai dzēsti kļūdaini personas dati;

b)

tiktu izlaboti vai dzēsti personas dati, kas iekļauti vai tiek glabāti Muitas informācijas sistēmā pretrunā ar šo lēmumu;

c)

iegūtu piekļuvi personas datiem;

d)

liegtu piekļuvi personas datiem;

e)

iegūtu kompensāciju saskaņā ar 30. panta 2. punktu.

2.   Neskarot 31. pantu, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji uzņemas īstenot galīgos lēmumus, kurus pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde saskaņā ar šā panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktu.

24. pants

Katra dalībvalsts izraugās valsts uzraudzības iestādi vai iestādes, kas atbild par personas datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi uzraudzītu šādus Muitas informācijas sistēmā ievadītus datus saskaņā ar Pamatlēmumu 2008/977/TI.

25. pants

1.   Izveido Apvienoto uzraudzības iestādi, kuras sastāvā ir divi pārstāvji no katras dalībvalsts attiecīgās neatkarīgās valsts uzraudzības iestādes vai iestādēm.

2.   Apvienotā uzraudzības iestāde pārrauga un nodrošina to šā lēmuma un Pamatlēmuma 2008/977/TI noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi Muitas informācijas sistēmā.

3.   Šajā nolūkā Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta uzraudzīt Muitas informācijas sistēmas darbību, pārbaudīt visas piemērošanas vai interpretācijas grūtības, kas var rasties sistēmas darbības laikā, izpētīt grūtības, kas var rasties sakarā ar neatkarīgo uzraudzību, ko īsteno dalībvalstu uzraudzības iestādes, vai īstenojot personu tiesības piekļūt sistēmai, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai rastu kopīgus problēmu risinājumus.

4.   Lai Apvienotā uzraudzības iestāde varētu veikt savus uzdevumus, tai ir piekļuve Muitas informācijas sistēmai.

5.   Apvienotās uzraudzības iestādes izstrādātos ziņojumus pārsūta iestādēm, kurām valsts uzraudzības iestādes iesniedz ziņojumus, Eiropas Parlamentam un Padomei.

26. pants

1.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga Komisijas darbības saistībā ar Muitas informācijas sistēmu. Attiecīgi piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.

2.   Apvienotā uzraudzības iestāde un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, sadarbojas, pildot savus pienākumus, un nodrošina Muitas informācijas sistēmas koordinētu uzraudzību, tostarp attiecībā uz atbilstīgu ieteikumu sniegšanu.

3.   Šajā nolūkā Apvienotā uzraudzības iestāde un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas vismaz vienu reizi gadā. Šādu sanāksmju un ar tām saistītu pakalpojumu izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

X   NODAĻA

IESTĀŽU SISTĒMA

27. pants

1.   Izveido komiteju, ko veido dalībvalstu muitas pārvalžu pārstāvji. Lēmumus attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktu komiteja pieņem vienprātīgi un lēmumus attiecībā uz šā panta 2. punkta b) apakšpunktu – ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Savu reglamentu Komiteja pieņem vienprātīgi.

2.   Komiteja atbild:

a)

par šā lēmuma noteikumu izpildi un pareizu piemērošanu, neskarot 24. pantā, 25. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā minēto iestāžu pilnvaras;

b)

par to, lai Muitas informācijas sistēma tehniski un funkcionāli darbotos pareizi. Komiteja veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 14. un 28. pantā paredzēto pasākumu pareizu piemērošanu attiecībā uz Muitas informācijas sistēmu.

Piemērojot šo punktu, komitejai var būt tieša piekļuve Muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem un tiesības tos tieši izmantot.

3.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu komiteja reizi gadā ziņo Padomei par to, cik efektīva ir Muitas informācijas sistēma un vai tā darbojas pareizi, vajadzības gadījumā izvirzot priekšlikumus. Minēto ziņojumu informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam.

4.   Komisija piedalās komitejas darbā.

XI   NODAĻA

MUITAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DROŠĪBA

28. pants

1.   Visus nepieciešamos administratīvos drošības pasākumus veic:

a)

dalībvalstu kompetentās iestādes – attiecībā uz Muitas informācijas sistēmas termināļiem attiecīgajās dalībvalstīs – un Eiropols, un Eurojust;

b)

27. pantā minētā komiteja – attiecībā uz Muitas informācijas sistēmu un termināļiem, kuri atrodas tajās pašās telpās, kur atrodas Muitas informācijas sistēma, un kurus izmanto tehniskām vajadzībām un šā panta 3. punktā paredzētajām pārbaudēm.

2.   Jo īpaši kompetentās iestādes, Eiropols, Eurojust un 27. pantā minētā komiteja veic pasākumus, lai:

a)

personas bez atļaujas nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

b)

personas bez atļaujas nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai dzēst datus vai datu nesējus;

c)

nepieļautu, ka datus ievada, ar tiem iepazīstas, tos groza vai dzēš neatļauti;

d)

personas bez atļaujas nevarētu piekļūt Muitas informācijas sistēmas datiem, izmantojot datu pārraides iekārtas;

e)

nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot Muitas informācijas sistēmu, būtu tiesības piekļūt tikai tiem datiem, uz ko attiecas viņu kompetence;

f)

nodrošinātu iespēju pārbaudīt un konstatēt to, kurām iestādēm var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām;

g)

nodrošinātu iespēju pēc datu ievadīšanas pārbaudīt un konstatēt to, kādi dati ievadīti Muitas informācijas sistēmā, kad un kas to ir veicis, kā arī uzraudzīt šo datu meklēšanu;

h)

nepieļautu, ka laikā, kad pārraida datus vai transportē datu nesējus, datus var neatļauti nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst.

3.   Komiteja, kas minēta 27. pantā, uzrauga datu pieprasījumu Muitas informācijas sistēmā, lai pārbaudītu, vai veiktie meklējumi bija atļauti un vai tos veikuši lietotāji ar atļaujām. Pārbauda vismaz 1 % veikto meklējumu. Šo meklējumu un pārbaužu pārskatu ievada sistēmā, un tas kalpo vienīgi iepriekš minētajām pārbaudēm, ko veic minētā komiteja un 24. un 25. pantā minētās uzraudzības iestādes. Pārskatu dzēš pēc sešiem mēnešiem.

29. pants

Kompetentā muitas pārvalde, kas minēta 10. panta 1. punktā, atbild par 28. pantā paredzētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz termināļiem, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārbaudēm, kas paredzētas 14. panta 1. un 2. punktā un 19. pantā, kā arī par šā lēmuma pareizu piemērošanu, ciktāl tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām.

XII   NODAĻA

ATBILDĪBA UN PIENĀKUMI

30. pants

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, lai dati, ko tā ievadījusi Muitas informācijas sistēmā saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/977/TI 3. pantu, 4. panta 1. punktu un 8. pantu, būtu precīzi, aktuāli, pilnīgi, uzticami un likumīgi ievadīti.

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīga par jebkuru kaitējumu personai, kas radies, izmantojot Muitas informācijas sistēmu. Tas attiecas arī uz kaitējumu, kas radies, dalībvalstij ievadot neprecīzus datus vai ievadot vai glabājot datus nelikumīgi.

3.   Ja saņēmēja dalībvalsts izmaksā kompensāciju par kaitējumu, kas radies tāpēc, ka Muitas informācijas sistēmā neprecīzus datus ievadījusi cita dalībvalsts, šī pēdējā minētā dalībvalsts atmaksā saņēmējai dalībvalstij izmaksāto kompensāciju, ņemot vērā jebkādu iespējamu saņēmējas dalībvalsts vainu.

4.   Eiropols un Eurojust ir atbildīgi saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem tie izveidoti.

31. pants

1.   Izdevumus par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras (datortehnikas), programmatūras un saistīto tīklu savienojumu iegādi, izpēti, izveidošanu un uzturēšanu, kā arī izdevumus par attiecīgiem izstrādes, atbalsta un mācību pakalpojumiem, kurus nevar nošķirt no Muitas informācijas sistēmas darbības Kopienas muitas un lauksaimniecības noteikumu piemērošanas nolūkiem, kā arī dalībvalstu Muitas informācijas sistēmas izmantojumu dalībvalstīs, tostarp saziņas izdevumus, sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta.

2.   Ar valsts darbstaciju/termināļu uzturēšanu saistītus izdevumus, kas radušies, īstenojot šo lēmumu, sedz dalībvalstis.

XIII   NODAĻA

ĪSTENOŠANAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Dalībvalstu iestādes tieši apmainās ar informāciju, ko sniedz saskaņā ar šo lēmumu.

33. pants

Dalībvalstis pieņem vajadzīgos tiesību aktus, lai līdz 2011. gada 27. maijam nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

34. pants

1.   No 2011. gada 27. maija šis lēmums aizstāj MIS konvenciju, kā arī 1999. gada 12. marta Protokolu par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā, kas izstrādāts, pamatojoties uz K.3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (8), un 2003. gada 8. maija Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (9).

2.   Tātad MIS konvencija un iepriekšējā punktā minētie protokoli tiek atcelti, sākot no šā lēmuma piemērošanas dienas.

35. pants

Ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi, no 2011. gada 27. maija tiek atcelti pasākumi, ar ko īsteno MIS konvenciju un protokolus, kas minēti 34. panta 1. punktā.

36. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2011. gada 27. maija.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  2009. gada 24. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 766/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 218, 13.8.2008., 48. lpp.).

(4)  OV C 316, 27.11.1995., 33. lpp.

(5)  OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(6)  OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV C 91, 31.3.1999., 2. lpp.

(9)  OV C 139, 13.6.2003., 2. lpp.


Top