EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004R2007

Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

OJ L 349, 25.11.2004, p. 1–11 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OJ L 153M , 7.6.2006, p. 136–146 (MT)
Special edition in Bulgarian: Chapter 19 Volume 007 P. 71 - 81
Special edition in Romanian: Chapter 19 Volume 007 P. 71 - 81
Special edition in Croatian: Chapter 19 Volume 003 P. 197 - 207

No longer in force, Date of end of validity: 05/10/2016; Atcelts ar 32016R1624 . Latest consolidated version: 17/07/2014

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/2007/oj

25.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 349/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2007/2004

(2004. gada 26. oktobris),

ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Kopienas politikas mērķis ES ārējo robežu jomā ir panākt integrētu vadību, nodrošinot vienādu un augstu kontroles un uzraudzības līmeni, kas neizbēgami izriet no personu brīvas pārvietošanās Eiropas Savienībā un ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas būtisks aspekts. Šajā nolūkā paredz izveidot kopīgus noteikumus par standartiem un procedūrām ārējo robežu kontrolei.

(2)

Lai efektīvi īstenotu kopīgus noteikumus, būtu vajadzīga pastiprināta dalībvalstu operatīvās sadarbības koordinācija.

(3)

Ņemot vērā Ārējo robežu darbinieku kopējās vienības pieredzi, darbojoties Padomē, būtu jāizveido specializēta ekspertu struktūra ar uzdevumu uzlabot dalībvalstu operatīvās sadarbības koordināciju ārējo robežu pārvaldības jomā, proti, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām.

(4)

Dalībvalstis ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli un uzraudzību. Aģentūrai būtu jāveicina to esošo un turpmāku Kopienas pasākumu piemērošana, kas attiecas uz ārējo robežu pārvaldību, nodrošinot dalībvalstu darbību koordināciju šo pasākumu īstenošanā.

(5)

Efektīva ārējo robežu kontrole un uzraudzība ir ārkārtīgi svarīgs jautājums dalībvalstīm, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Tātad jāveicina dalībvalstu solidaritāte ārējo robežu pārvaldības jomā. Būtisks solis šajā virzienā ir Aģentūras veidošana, kas palīdz dalībvalstīm īstenot ārējo robežu pārvaldības operatīvos aspektus, tostarp to trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kas nelikumīgi uzturas dalībvalstīs.

(6)

Balstoties uz kopīgu integrētu riska analīzes modeli, Aģentūrai būtu jāveic riska analīzi, sniedzot Kopienai un dalībvalstīm pietiekamu informāciju, lai varētu veikt piemērotus pasākumus vai risināt identificētos draudus un riskus, ar nolūku uzlabot integrētu ārējo robežu pārvaldību.

(7)

Aģentūrai Eiropas līmenī būtu jānodrošina mācības valsts robežsargu instruktoriem, kā arī papildu mācības un seminārus kompetento valsts dienestu virsniekiem par ārējo robežu kontroli un uzraudzību un to trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kas nelikumīgi uzturas dalībvalstīs. Aģentūra var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm to teritorijā.

(8)

Aģentūrai būtu jāseko tās zinātniskās pētniecības attīstībai, kas attiecas uz tās jomu, un šī informācija jāizplata Komisijai un dalībvalstīm.

(9)

Aģentūrai būtu jāpārvalda dalībvalstu sniegtā tehniskā aprīkojuma saraksti, tādējādi veicinot materiālo resursu “apvienošanu”.

(10)

Aģentūrai arī būtu jāpalīdz dalībvalstīm gadījumos, ja vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām.

(11)

Vairākumā dalībvalstu operatīvie aspekti, kas saistīti ar to trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstīs, ir to iestāžu kompetencē, kas ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli. Tā kā šo uzdevumu veikšana Eiropas līmenī dotu būtisku ieguldījumu, Aģentūrai, ievērojot Kopienas izraidīšanas politiku, būtu jānodrošina vajadzīgā palīdzība dalībvalstu kopīgo izraidīšanas pasākumu organizēšanai un jānosaka paraugprakses ceļošanas dokumentu iegūšanai un to trešo valstu pilsoņu izraidīšanai, kuru uzturēšanās dalībvalstīs ir nelikumīga.

(12)

Lai sekmīgi veiktu pamatuzdevumus un ciktāl tas nepieciešams tās uzdevumu izpildei, Aģentūra var sadarboties ar Eiropolu, trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz ko attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem. Aģentūrai būtu jāveicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvā sadarbība saskaņā ar Eiropas Savienības ārējo attiecību politiku.

(13)

Pamatojoties uz pieredzi, ko guva Ārējo robežu darbinieku kopējā vienība un dalībvalstu izveidotie operatīvie un mācību centri, kas specializējas attiecīgi sauszemes, gaisa un jūras robežu kontroles un uzraudzības dažādos aspektos, Aģentūra pati var veidot specializētas struktūrvienības, kuras ir atbildīgas par sauszemes, gaisa un jūras robežām.

(14)

Aģentūrai būtu jābūt neatkarīgai attiecībā uz tehniskajiem jautājumiem un juridiski, administratīvi un finansiāli autonomai. Tālab vajag un ir ieteicams, lai tā būtu Kopienas struktūra, kam ir juridiskas personas statuss un izpildes pilnvaras, kuras tai piešķir ar šo regulu.

(15)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jābūt pārstāvētām Valdē, lai efektīvi kontrolētu Aģentūras darbību. Ja iespējams, Valdei būtu jāsastāv no to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par robežsardzes vadību, vai to pārstāvjiem. Valdei būtu jāuztic vajadzīgās pilnvaras izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt attiecīgus finanšu noteikumus, noteikt pārskatāmas darba procedūras Aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un viņa vietnieku.

(16)

Lai nodrošinātu Aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Kopienas iemaksa. Kopienas budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksu un uz visām citām dotācijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (3), bez ierobežojumiem vajadzētu attiecināt uz Aģentūru, kurai būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (4).

(18)

Uz Aģentūru būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (5).

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6) attiecas uz Aģentūras veikto personas datu apstrādi.

(20)

ES iestādes, jo īpaši Padome, joprojām atbild par politikas un tiesību aktu izstrādi ārējo robežu kontroles un uzraudzības jomā. Būtu jānodrošina cieša koordinācija starp Aģentūru un šīm iestādēm.

(21)

Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, izveidot integrētu operatīvās sadarbības vadību pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, un to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kurš izklāstīts minētajā pantā, šī regula paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(22)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(23)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, uz ko attiecas 1. panta A punkts Padomes Lēmumā 1999/437/EK (7) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu. Tātad Islandes Republikas delegācijai un Norvēģijas Karalistes delegācijai būtu jāpiedalās kā Aģentūras Valdes locekļiem, kaut arī ar ierobežotām balsstiesībām. Lai noteiktu turpmākus pasākumus, kas ļautu Islandes Republikai un Norvēģijas Karalistei pilnībā piedalīties Aģentūras darbībās, būtu jānoslēdz papildu vienošanās starp Kopienu un šīm valstīm.

(24)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tādējādi šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula pilnveido Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, saskaņā ar iepriekš minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, Dānijai būtu jāizlemj, vai transponēt šo lēmumu savos tiesību aktos.

(25)

Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (8). Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tā tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(26)

Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9). Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tā tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(27)

Aģentūrai būtu jāveicina to operatīvo darbību organizēšana, saistībā ar kurām dalībvalstis var izmantot speciālās zināšanas un aprīkojumu, ko Īrija un Apvienotā Karaliste varētu būt gatavas piedāvāt, saskaņā ar kārtību, ko Valde nosaka katrā atsevišķā gadījumā. Tālab Īrijas un Apvienotās Karalistes pārstāvji būtu jāaicina piedalīties visās Valdes sanāksmēs, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties šādu operatīvo darbību sagatavošanas apspriedēs.

(28)

Pastāv nesaskaņas starp Spānijas Karalisti un Apvienoto Karalisti par Gibraltāra robežu demarkāciju.

(29)

Šīs regulas piemērošanas apturēšana attiecībā uz Gibraltāra robežām nenozīmē nekādas izmaiņas iesaistīto valstu attiecīgajās pozīcijās,

IR PIEŅEMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Aģentūras izveide

1.   Ar šo izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Aģentūru), lai uzlabotu Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu integrētu pārvaldību.

2.   Kaut gan par ārējo robežu kontroli un uzraudzību atbildīgas ir dalībvalstis, Aģentūra atvieglo un veicina pašreizējo un turpmāko Kopienas pasākumu efektīvāku piemērošanu attiecībā uz ārējo robežu pārvaldību. Tas notiek, nodrošinot dalībvalstu rīcības koordināciju šo pasākumu ieviešanā, tādējādi veicinot efektīvu, augstu un vienotu personu kontroles līmeni un Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu uzraudzību.

3.   Aģentūra Komisijai un dalībvalstīm arī nodrošina vajadzīgo tehnisko palīdzību un speciālās zināšanas ārējo robežu pārvaldības jomā un veicina dalībvalstu solidaritāti.

4.   Šajā regulā atsauces uz dalībvalstu ārējām robežām nozīmē dalībvalstu sauszemes un jūras robežas, lidostas un jūras ostas, kam piemēro Kopienu tiesību aktu noteikumus par to, kā personas šķērso ārējās robežas.

II NODAĻA

UZDEVUMI

2. pants

Pamatuzdevumi

1.   Aģentūrai ir šādi uzdevumi:

a)

koordinēt dalībvalstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā;

b)

palīdzēt dalībvalstīm apmācīt valsts robežsargus, tostarp izveidot vienotus apmācības standartus;

c)

veikt riska analīzi;

d)

sekot tās zinātniskās pētniecības attīstībai, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību;

e)

palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, ja vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām;

f)

nodrošināt vajadzīgo palīdzību dalībvalstīm kopīgo izraidīšanas pasākumu organizēšanā.

2.   Neskarot Aģentūras kompetenci, dalībvalstis var turpināt sadarboties operatīvajā līmenī ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, ja šāda sadarbība papildina Aģentūras darbību.

Dalībvalstis atturas no jebkuras darbības, kas varētu traucēt Aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.

Tās ziņo Aģentūrai par šiem ārējo robežu operatīvajiem jautājumiem, ko risina ārpus Aģentūras.

3. pants

Kopīgie pasākumi un eksperimentālie projekti pie ārējām robežām

1.   Aģentūra izvērtē, apstiprina un koordinē dalībvalstu ierosinājumus par kopīgajiem pasākumiem un eksperimentālajiem projektiem.

Aģentūra, pati vai arī vienojoties ar attiecīgo(-ām) dalībvalsti(-īm), var ierosināt kopīgos pasākumus un eksperimentālos projektus sadarbībā ar dalībvalstīm.

Tā var arī nolemt nodot savu tehnisko aprīkojumu to dalībvalstu rīcībā, kas piedalās kopīgajos pasākumos vai eksperimentālajos projektos.

2.   Aģentūrā var arī izmantot 16. pantā paredzētās specializētās struktūrvienības, lai nodrošinātu kopīgo pasākumu vai eksperimentālo projektu praktisko organizēšanu.

3.   Aģentūra izvērtē kopīgo pasākumu un eksperimentālo projektu rezultātus un veic šo rezultātu vispusīgu salīdzinošu analīzi, lai pastiprinātu turpmāku pasākumu un projektu kvalitāti, saskanību un efektivitāti, veikto analīzi iekļaujot 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajā gada ziņojumā.

4.   Aģentūra var izlemt līdzfinansēt 1. punktā minētos pasākumus un projektus, piešķirot subsīdijas no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

4. pants

Riska analīze

Aģentūra izstrādā un piemēro kopīgu integrētu riska analīzes modeli.

Tā sagatavo gan vispārējo, gan īpašu riska analīzi, ko sniedz Padomei un Komisijai.

Aģentūra iekļauj vienota integrēta riska analīzes modeļa rezultātus 5. pantā minētās kopējās robežsargu mācību programmas izveidē.

5. pants

Mācības

Aģentūra izveido un turpmāk attīsta kopējo robežsargu mācību programmu un Eiropas līmenī apmāca dalībvalstu valsts robežsargu instruktorus.

Aģentūra dalībvalstu kompetento valsts dienestu virsniekiem arī rīko papildu mācības un seminārus par jautājumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli un uzraudzību un trešo valstu pilsoņu izraidīšanu.

Aģentūra var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm to teritorijā.

6. pants

Sekošana pētniecībai

Aģentūra seko tās zinātniskās pētniecības attīstībai, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību, un šo informāciju izplata Komisijai un dalībvalstīm.

7. pants

Tehniskā aprīkojuma pārvaldīšana

Aģentūra izveido un glabā centralizētus tā tehniskā aprīkojuma sarakstus, kas pieder dalībvalstīm un ko izmanto ārējo robežu kontrolē un uzraudzībā, un ko tās brīvprātīgi un pēc citas dalībvalsts pieprasījuma ir gatavi nodot minētās dalībvalsts rīcībā uz noteiktu laikposmu pēc tam, kad Aģentūra analizējusi attiecīgās vajadzības un riskus.

8. pants

Palīdzība dalībvalstīm gadījumos, ja vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām

1.   Neskarot Līguma 64. panta 2. punktu, viena vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Aģentūras palīdzību gadījumos, ja vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība, īstenojot to saistības attiecībā uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību. Aģentūra var organizēt piemērotu tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstij(-īm), kas to pieprasījusi(-šas).

2.   Šā panta 1. punktā minētajos apstākļos Aģentūra var:

a)

palīdzēt koordinācijas jautājumos starp divām vai vairāk dalībvalstīm, lai risinātu problēmas, kas rodas pie ārējām robežām;

b)

uz piemērotu laikposmu norīkot ekspertus, lai palīdzētu iesaistītā(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām valsts iestādēm.

3.   Aģentūra var iegādāties ārējo robežu kontroles un uzraudzības tehnisku aprīkojumu, ko eksperti lieto laikā, kad norīkoti attiecīgajā(-s) dalībvalstī(-s).

9. pants

Sadarbība izraidīšanas jomā

1.   Ievērojot Kopienas izraidīšanas politiku, Aģentūra nodrošina vajadzīgo palīdzību, lai organizētu dalībvalstu kopīgos izraidīšanas pasākumus. Aģentūra var izmantot pieejamos Kopienas finanšu līdzekļus izraidīšanas jomā.

2.   Aģentūra nosaka paraugprakses ceļošanas dokumentu iegūšanai un to trešo valstu pilsoņu izraidīšanai, kuru uzturēšanās dalībvalstu teritorijās ir nelikumīga.

10. pants

Izpildes pilnvaras īstenošana

Attiecībā uz Aģentūras darbinieku un dalībvalstu ekspertu, kas darbojas citas dalībvalsts teritorijā, izpildes pilnvaras īstenošanu piemēro attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

11. pants

Informācijas apmaiņas sistēmas

Aģentūra var veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tās informācijas apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm, kura attiecas uz tās uzdevumiem.

12. pants

Sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti

1.   Aģentūra veicina operatīvo sadarbību ar Īriju un Apvienoto Karalisti jautājumos, kas ietilpst tās darbības jomā, un ciktāl tas nepieciešams 2. panta 1. punkta izklāstīto uzdevumu izpildei.

2.   Palīdzība, ko sniedz Aģentūra saskaņā ar 2. panta 1. punkta f) apakšpunktu, attiecas uz dalībvalstu kopīgajiem izraidīšanas pasākumiem, kuros Īrija vai Apvienotā Karaliste vai abas valsts arī piedalās.

3.   Šīs regulas piemērošana Gibraltāra robežām tiks apturēta līdz laikam, kad būs panākta vienošanās par pasākumu piemērošanas jomu attiecībā uz personu pārvietošanos pāri dalībvalstu ārējām robežām.

13. pants

Sadarbība ar Eiropolu un starptautiskajām organizācijām

Aģentūra var sadarboties ar Eiropolu un starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanos, ko noslēdz ar šīm struktūrām, saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem un noteikumiem par šo struktūru kompetenci.

14. pants

Operatīvās sadarbības ar trešām valstīm un sadarbības ar trešo valstu kompetentajām iestādēm veicināšana

Jautājumos, uz ko attiecas Aģentūras darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu tās pienākumus, Aģentūra veicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību saskaņā ar Eiropas Savienības ārējo attiecību politiku.

Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz ar šīm struktūrām, saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem.

III NODAĻA

STRUKTŪRA

15. pants

Juridiskais statuss un atrašanās vieta

Aģentūra ir Kopienas struktūra. Tai ir juridiskas personas statuss.

Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

Tā ir neatkarīga attiecībā uz tehniskajiem jautājumiem.

Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

Par Aģentūras atrašanās vietu Padome nolemj vienprātīgi.

16. pants

Specializētās struktūrvienības

Aģentūras Valde izvērtē vajadzību un pieņem lēmumu par specializēto struktūrvienību izveidi dalībvalstīs, ja vien tās piekrīt, ņemot vērā to, ka jāpiešķir atbilstīgās prioritātes jau izveidotajiem operatīvajiem un mācību centriem, kas specializējas attiecīgi sauszemes, gaisa un jūras robežu kontroles un uzraudzības dažādos aspektos.

Aģentūras specializētās struktūrvienības izveido paraugprakses attiecībā uz konkrētajiem ārējo robežu veidiem, par ko tās ir atbildīgas. Aģentūra nodrošina paraugprakšu saskanību un vienveidību.

Katra specializētā struktūrvienība Aģentūras izpilddirektoram sniedz sīki izstrādātu gada ziņojumu par savu darbību, kā arī sniedz jebkura cita veida informāciju, kas attiecas uz operatīvās sadarbības koordināciju.

17. pants

Personāls

1.   Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus šo Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes.

2.   Attiecībā uz savu personālu Aģentūra izmanto tiesības, ko ar Civildienesta noteikumiem un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķir iecēlējinstitūcijām.

3.   Aģentūras personālā ir pietiekami daudz ierēdņu un valsts ekspertu ārējo robežu kontroles un uzraudzības jomā, ko norīko dalībvalstis, lai veiktu vadības pienākumus. Pārējais personāls ir citi darbinieki, ko Aģentūra pēc vajadzības pieņem darbā, lai veiktu savus uzdevumus.

18. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.

19. pants

Atbildība

1.   Aģentūras līgumisku atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtajā līgumā.

3.   Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko radījušas Aģentūras struktūrvienības vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.   Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības, kas saistītas ar 3. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu.

5.   Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtības noteikumi.

20. pants

Valdes pilnvaras

1.   Aģentūrai ir Valde.

2.   Valde

a)

pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 26. pantu;

b)

katru gadu līdz 31. martam pieņem Aģentūras gada ziņojumu par iepriekšējā gada darbību un nosūta to vēlākais līdz 15. jūnijam Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Gada ziņojumu dara zināmu atklātībai;

c)

katru gadu līdz 30. septembrim, saņēmusi Komisijas atzinumu, ar balsstiesīgo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu un to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; šo darba programmu pieņem saskaņā ar ikgadējo Kopienas budžeta procedūru un Kopienas likumdošanas programmu, kas saistīta ar attiecīgajām ārējo robežu pārvaldības jomām;

d)

nosaka kārtību, kādā izpilddirektors pieņem lēmumus, kas saistīti ar Aģentūras operatīvajiem uzdevumiem;

e)

izpilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 28. pantu, 29. panta 5., 9. un 11. punktu, 30. panta 5. punktu un 32. pantu;

f)

izmanto disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un, vienojoties ar izpilddirektoru, attiecībā uz izpilddirektora vietnieku;

g)

pieņem savu reglamentu;

h)

nosaka Aģentūras organizatorisko struktūru un Aģentūras personāla politiku.

3.   Lai pieņemtu priekšlikumus lēmumiem par konkrētiem pasākumiem, ko paredzēts veikt pie kādas dalībvalsts ārējām robežām vai to tiešā tuvumā, vajadzīgs tās Valdes locekļa labvēlīgs balsojums, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

4.   Valde var sniegt padomus izpilddirektoram par jebkuru jautājumu, kas cieši saistīts ar ārējo robežu operatīvās pārvaldības attīstību, tostarp sekošanu pētniecībai, kā definēts šīs regulas 6. pantā.

5.   Valde pieņem lēmumus par Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes lūgumiem piedalīties Aģentūras darbībās.

Valde pieņem lēmumu, vērtējot katru gadījumu atsevišķi, ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu. Savā lēmumā Valde apsver, vai Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes dalība veicina attiecīgās darbības īstenošanu. Lēmumā norāda Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes finansiālo ieguldījumu darbībā, par kuru pieprasīta līdzdalība.

6.   Katru gadu Valde iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai visas ziņas, kas ir būtiskas saistībā ar izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

7.   Valde var izveidot Izpildbiroju, lai tā palīdzētu Valdei un izpilddirektoram attiecībā uz Valdes apspriežamo lēmumu, programmu un darbību sagatavošanu un, ja vajadzīgs steidzamības dēļ, pieņemtu noteiktus pagaidu lēmumus Valdes vārdā.

21. pants

Valdes sastāvs

1.   Neskarot 3. punktu, Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ Valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs Valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo pilnvaru termiņu vienreiz var pagarināt.

2.   Valdes locekļus ieceļ, balstoties uz viņu augsta līmeņa attiecīgo pieredzi un speciālajām zināšanām robežu pārvaldības operatīvās sadarbības jomā.

3.   Valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās Aģentūrā. Valdē tām katram ir viens pārstāvis un viens aizstājējs. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to asociēšanas nolīgumos tiks izstrādātas vienošanās, ar ko attiecībā uz šo valstu līdzdalību Aģentūras darbā, cita starpā, noteiks veidu, apjomu un sīki izstrādātus noteikumus, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un darbiniekiem.

22. pants

Valdes priekšsēdētāja amats

1.   Valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru termiņš beidzas, kad viņi attiecīgi vairs nav Valdes locekļi. Ievērojot šo noteikumu, priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divi gadi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

23. pants

Sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.   Aģentūras izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā.

3.   Valde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Valde sanāk papildus pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

4.   Īrija un Apvienotā Karaliste ir aicinātas piedalīties Valdes sanāksmēs.

5.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

6.   Valdes locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, ievērojot reglamenta noteikumus.

7.   Aģentūra izveido Valdes sekretariātu.

24. pants

Balsošana

1.   Neskarot 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 26. panta 2. un 4. punktu, Valde pieņem lēmumus ar visu tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

2.   Katram loceklim ir viena balss. Aģentūras izpilddirektors nebalso. Ja kāds Valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.   Reglamentā attiecībā uz balsošanas kārtību nosaka sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši par nosacījumiem, ar kādiem viens Valdes loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī, attiecīgā gadījumā, visas prasības attiecībā uz kvorumu.

25. pants

Izpilddirektora funkcijas un pilnvaras

1.   Aģentūru vada izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Neierobežojot attiecīgo Komisijas, Valdes un Izpildbiroja kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt Aģentūras izpilddirektoru ziņot par uzdevumu izpildi.

3.   Izpilddirektoram ir šādas funkcijas un pilnvaras:

a)

sagatavot un īstenot lēmumus, programmas un darbības, ko apstiprina Aģentūras Valde, saskaņā ar ierobežojumiem, ko nosaka ar šo regulu, tās īstenošanas noteikumiem un jebkuriem citiem piemērojamiem tiesību aktiem;

b)

veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp pieņemt iekšējos administratīvos norādījumus un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

c)

katru gadu sastādīt darba programmas projektu un darbību ziņojumu un tos iesniegt Valdei;

d)

attiecībā uz personālu izmantot 17. panta 2. punktā noteiktās pilnvaras;

e)

sagatavot Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 29. pantu un izpildīt budžetu saskaņā ar 30. pantu;

f)

deleģēt savas pilnvaras citiem Aģentūras darbiniekiem, ievērojot noteikumus, kuri jāpieņem saskaņā ar 20. panta 2. punkta g) apakšpunktā minēto procedūru.

4.   Izpilddirektors atskaitās Valdei par savu darbību.

26. pants

Vecāko ierēdņu iecelšana

1.   Komisija izvirza kandidātus izpilddirektora amatam, balstoties uz sarakstu, ko izveido pēc amata publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un, vajadzības gadījumā, citos izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

2.   Aģentūras izpilddirektoru ieceļ tās Valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī attiecīgo pieredzi ārējo robežu pārvaldības jomā. Valde pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektoru atlaist.

3.   Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumus veic izpilddirektora vietnieks.

4.   Izpilddirektora vietnieku pēc izpilddirektora ierosinājuma ieceļ Valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī attiecīgo pieredzi ārējo robežu pārvaldības jomā. Valde pieņem lēmumu ar visu balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektora vietnieku atlaist.

5.   Izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Valde var to pagarināt vienu reizi uz ilgākais pieciem gadiem.

27. pants

Tulkošana

1.   Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (10).

2.   Neskarot lēmumus, ko pieņem uz Līguma 290. panta pamata, 20. pantā 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto gada ziņojumu un darba programmu sastāda visās Kopienu oficiālajās valodās.

3.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

28. pants

Atklātība un sakari

1.   Sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas Aģentūrai, izskatot pieteikumus par piekļuvi tās rīcībā esošajiem dokumentiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Aģentūra var darīt zināmu informāciju pēc pašas iniciatīvas jomās, kas ietilpst tās uzdevumos. Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka, papildus 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām publikācijām, sabiedrībai un visām ieinteresētajām pusēm viegli saprotamā veidā nekavējoties tiek sniegta objektīva un ticama informācija par tās darbību.

3.   Valde paredz praktiskus pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai.

4.   Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības rakstīt Aģentūrai jebkurā no valodām, kas minētas Līguma 314. pantā. Viņam/viņai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

5.   Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai vērsties Eiropas Kopienu Tiesā attiecīgi saskaņā ar Līguma 195. un 230. pantu.

IV NODAĻA

FINANSIĀLĀS PRASĪBAS

29. pants

Budžets

1.   Neskarot citus ienākuma veidus, Aģentūras ieņēmumus veido:

Kopienas subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā),

to valstu ieguldījumi, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā,

maksas par sniegtajiem pakalpojumiem,

jebkādas brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas.

2.   Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvie, infrastruktūras un darbības izdevumi.

3.   Izpilddirektors izstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam un kopā ar štata sarakstu to iesniedz Valdei.

4.   Ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.

5.   Valde pieņem tāmes projektu, tostarp provizorisko štata sarakstu un darba programmas projektu, un vēlākais līdz 31. martam nosūta tos Komisijai un valstīm, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

6.   Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (še turpmāk – “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

7.   Pamatojoties uz šo tāmi, Komisija ieraksta provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā aplēses, kuras tā uzskata par vajadzīgām, ciktāl tas attiecas uz štata sarakstu un no vispārējā budžeta izmaksājamās subsīdijas summu, un kuras Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

8.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas, kas pieejamas Aģentūras subsidēšanai.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras štata sarakstu.

9.   Valde pieņem Aģentūras budžetu. Tas ir apstiprināts pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10.   Jebkuriem budžeta grozījumiem, tostarp štata sarakstā, piemēro to pašu procedūru.

11.   Valde, cik drīz vien iespējams, informē budžeta lēmējinstitūciju par tās nodomiem īstenot jebkādu projektu, kam var būt būtiskas finansiālas sekas sakarā ar tā budžeta finansēšanu, jo īpaši par jebkādiem projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā par tiem informē Komisiju, kā arī valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

Ja kāda no budžeta lēmējiestādēm ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tad tā nosūta atzinumu Valdei sešu nedēļu laikā pēc projekta izziņošanas dienas.

30. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Izpilddirektors izpilda Aģentūras budžetu.

2.   Vēlākais līdz 1. martam pēc finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis dara zināmus Komisijas grāmatvedim provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību minētajā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (11) (še turpmāk - “Finanšu pamatregula”).

3.   Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību minētajā finanšu gadā. Pārskatu par budžeta un finanšu vadību minētajā finanšu gadā nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu pamatregulas 129. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sagatavo Aģentūras galīgo pārskatu un iesniedz to Valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Ne vēlāk kā nākamā gada 1. jūlijā izpilddirektors Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī valstīm, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, nosūta galīgos pārskatus kopā ar Valdes atzinumu.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem ne vēlāk kā 30. septembrī. Izpilddirektors nosūta šo atbildi arī Valdei.

9.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz n+2 gada 30. aprīlim sniedz Aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

31. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus.

2.   Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam un nekavējoties izstrādā attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem.

3.   Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri izvirza noteikumu par to, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un par to piešķiršanu atbildīgos aģentus.

32. pants

Finanšu noteikums

Valde pēc apspriešanās ar Komisiju pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai. Noteikumos nevar atkāpties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas Finanšu pamatregulas 185. pantā (12), ja vien tas nav īpaši vajadzīgs Aģentūras darbā un ja ir saņemta Komisijas iepriekšēja piekrišana.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Novērtējums

1.   Trīs gados no dienas, kad Aģentūra sākusi pildīt savus pienākumus, Valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu un pēc tam to dara ik pēc pieciem gadiem.

2.   Novērtējumu veic, pārbaudot, cik efektīvi Aģentūra izpilda savus uzdevumus. Tas arī novērtē Aģentūras un tās darba prakses ietekmi. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu - gan Eiropas, gan valstu līmenī - viedokļus.

3.   Valde saņem novērtējuma rezultātus un sniedz ieteikumus par šīs regulas grozījumiem un izmaiņām Aģentūrā un tās darbībā Komisijai, kas nosūta tās Padomei, pievienojot savu atzinumu, kā arī attiecīgus priekšlikumus. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku. Gan novērtējuma rezultātus, gan novērtējuma ieteikumus dara zināmus atklātībai.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Aģentūra sāk pildīt savus pienākumus 2005. gada 1. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Luksemburgā, 2004. gada 26. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

R. VERDONK


(1)  Atzinums sniegts 2004. gada 9. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 108, 30.4.2004., 97. lpp.

(3)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(4)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(5)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(6)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(7)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(8)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(9)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(10)  OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(11)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(12)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.


Top