EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 21979A0919(01)

Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību

OJ L 38, 10.2.1982, p. 3–32 (DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL)
Spanish special edition: Chapter 15 Volume 003 P. 86 - OP_DATPRO
Portuguese special edition: Chapter 15 Volume 003 P. 86 - OP_DATPRO
Special edition in Finnish: Chapter 11 Volume 010 P. 89 - 103
Special edition in Swedish: Chapter 11 Volume 010 P. 89 - 103
Special edition in Czech: Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Estonian: Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Latvian: Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Lithuanian: Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Hungarian Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Maltese: Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Polish: Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Slovak: Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Slovene: Chapter 11 Volume 014 P. 282 - 296
Special edition in Bulgarian: Chapter 11 Volume 003 P. 200 - 214
Special edition in Romanian: Chapter 11 Volume 003 P. 200 - 214
Special edition in Croatian: Chapter 11 Volume 016 P. 5 - 19

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1982/72/oj

21979A0919(01)



Oficiālais Vēstnesis L 038 , 10/02/1982 Lpp. 0003 - 0032
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 11 Sējums 10 Lpp. 0089
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 11 Sējums 10 Lpp. 0089
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 3 Lpp. 0086
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 15 Sējums 3 Lpp. 0086


Konvencija

par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību

PREAMBULA

EIROPAS PADOMES DALĪBVALSTIS UN CITAS PARAKSTĪJUŠĀS VALSTIS,

ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās dalībvalstu starpā;

ņemot vērā Eiropas Padomes gribu sadarboties ar citām valstīm dabas saglabāšanas jomā;

atzīstot, ka savvaļas flora un fauna ir dabisko estētisko, zinātnisko, kultūras, rekreatīvo, ekonomisko un vides vērtību mantojums, kuru nepieciešams saglabāt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm;

atzīstot savvaļas floras un faunas būtisko lomu bioloģiskā līdzsvara uzturēšanā;

atzīmējot, ka daudzas savvaļas faunas un floras sugas tikušas nopietni noplicinātas un ka dažām no tām draud iznīcība;

apzinoties, ka dabisko dzīvotņu saglabāšana ir savvaļas floras un faunas aizsardzības un saglabāšanas neatņemama sastāvdaļa;

atzīstot, ka savvaļas floras un faunas saglabāšana valdībām jāņem vērā definējot savus nacionālos centienus un programmas un, ka jādibina starptautiska kooperācija īpaši migrējošo sugu aizsardzībai;

paturot prātā plaši izplatītās prasības pēc kopīgas rīcības no valdību un starptautisku organizāciju puses, īpaši Apvienoto Nāciju Konferencē par Cilvēka Vidi 1972. gadā un Eiropas Padomes Konsultatīvajā asamblejā paustās prasības;

vēloties savvaļas dabas saglabāšanas jomā īpaši sekot otrās Eiropas Vides Ministru konferences rezolūcijai Nr. 2,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I nodaļa

Vispārējie nosacījumi

1. pants

1. Šīs Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un arī veicināt šādu sadarbību.

2. Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām.

2. pants

Dalībvalstis uzņemsies vajadzīgos pasākumus savvaļas floras un faunas populāciju uzturēšanai tādā līmenī vai piemēros tās līmenim, kurš atbilst ekoloģiskajām, zinātniskajām un kultūras prasībām, tai pašā laikā ņemot vērā ekonomiskās un rekreācijas prasības un vietējā mērogā apdraudētu pasugu, varietāšu un formu vajadzības.

3. pants

1. Katra dalībvalsts veiks pasākumus lai uzlabotu nacionālo politiku savvaļas floras, faunas un dabisko dzīvotņu aizsardzībai īpaši pievēršoties apdraudētajām un izzūdošajām sugām, sevišķi endēmiskajām, apdraudētajām dzīvotnēm, saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem.

2. Katra dalībvalsts uzņemas pievērst uzmanību savvaļas floras un faunas saglabāšanai savas plānošanas un attīstības politikā un pasākumos pret piesārņošanu.

3. Katra dalībvalsts veicinās izglītību un izplatīs vispārēju informāciju par savvaļas floras un faunas sugu un to dzīvotņu saglabāšanas nepieciešamību.

II nodaļa

Dzīvotņu aizsardzība

4. pants

1. Katra dalībvalsts uzņemsies atbilstošus un nepieciešamus tiesiskus un administratīvus pasākumus, lai nodrošinātu savvaļas floras un faunas sugu dzīvotņu saglabāšanu, īpaši to, kuras iekļautas I un II pielikumā, un apdraudēto dabisko dzīvotņu saglabāšanu.

2. Dalībvalsts savā plānošanas un attīstības politikā ievēros iepriekšējā punktā minēto aizsargājamo teritoriju saglabāšanas prasības, lai izvairītos cik vien iespējams no jebkādas šādu teritoriju noplicināšanas.

3. Dalībvalsts uzņemas pievērst īpašu uzmanību II un III pielikumā iekļauto migrējošo sugu dzīvē nozīmīgu teritoriju aizsardzībai, kuras ir atbilstoši izvietotas attiecībā pret migrācijas ceļiem kā ziemošanas, atpūtas, barošanās, vairošanās vai spalvas mešanas vietas.

4. Dalībvalsts uzņemas kā pienākas koordinēt savus pūliņus šajā pantā minēto dabisko dzīvotņu aizsardzībā, ja tās atrodas pierobežas teritorijās.

III nodaļa

Sugu aizsardzība

5. pants

Katra dalībvalsts uzņemsies atbilstošus un nepieciešamus tiesiskus un administratīvus pasākumus I pielikumā iekļauto savvaļas floras sugu īpašas aizsardzības nodrošināšanai. Tīša šādu augu noraušana, savākšana, nociršana vai izrakšana būs aizliegta. Katra dalībvalsts atbilstoši vajadzībām aizliegs īpatņu atrašanos īpašumā vai pārdošanā.

6. pants

Katra dalībvalsts uzņemsies atbilstošus un nepieciešamus tiesiskus un administratīvus pasākumus II pielikumā iekļauto savvaļas faunas sugu īpašas aizsardzības nodrošināšanai. Īpaši attiecībā uz šīm sugām būs aizliegta:

a) jebkāda tīša sagūstīšana un turēšana nebrīvē un tīša nogalināšana;

b) tīša kaitēšana vairošanās vai uzturēšanās vietām vai to izpostīšana;

c) tīša iejaukšanās savvaļas faunas dzīvē, īpaši vairošanās, mazuļu audzināšanas un ziemas guļas periodā, ciktāl iejaukšanās būtu nozīmīga šīs Konvencijas mērķiem;

d) tīša olu iznīcināšana vai savākšana no savvaļas, vai šo olu turēšana, pat ja tās ir tukšas;

e) šo dzīvnieku, dzīvu vai mirušu, ieskaitot izbāztu, un jebkuru viegli atpazīstamu to daļu vai derivātu atrašanās īpašumā un iekšējā tirdzniecībā, ja tas var veicināt šī panta nosacījumu efektivitāti.

7. pants

1. Katra dalībvalsts uzņemsies atbilstošus un nepieciešamus tiesiskus un administratīvus pasākumus III pielikumā iekļauto savvaļas faunas sugu īpašas aizsardzības nodrošināšanai.

2. Jebkura III pielikumā iekļauto savvaļas faunas sugu izmantošana tiks regulēta, lai nepakļautu populācijas briesmām, ņemot vērā 2. panta prasības.

3. Veicamie pasākumi ietvers:

a) slēgtās sezonas un (vai) citus izmantošanas regulēšanas līdzekļus;

b) pagaidu vai vietējus izmantošanas aizliegumus atbilstoši vajadzībām, lai atjaunotu apmierinošu populāciju skaitlisko sastāvu;

c) vajadzībām atbilstošu dzīvu un mirušu savvaļas dzīvnieku pārdošanas, turēšanas pārdošanai, transportēšanas pārdošanai vai piedāvāšanas pārdošanai regulēšanu.

8. pants

Attiecībā uz III pielikumā iekļauto savvaļas faunas sugu pārstāvju gūstīšanu vai nogalināšanu, kā arī izņēmuma gadījumos ar II pielikumā iekļautajām sugām saskaņā ar 9. pantu dalībvalstis aizliegs visus bez izšķirības gūstīšanas un nogalināšanas līdzekļus īpaši tos, kuri noteikti IV pielikumā un visas darbības, kas var izraisīt sugu vietējo populāciju izzušanu vai nopietnu traucējumu.

9. pants

1. Katra dalībvalsts drīkst ieviest izņēmumus 4., 5., 6. un 7. panta nosacījumos un aizliegumos lietot 8. pantā minētos līdzekļus un pasākumus, ja nav cita apmierinoša risinājuma un ja izņēmums nekaitēs aplūkojamās populācijas izdzīvošanai:

- floras un faunas aizsardzībai,

- lai novērstu nopietnus labības, mājlopu, mežu, zvejas vietu, ūdeņu un citu īpašuma veidu postījumus,

- sabiedrības veselības un drošības, gaisa tīrības un citās nozīmīgākās sabiedriskās interesēs,

- pētniecības, izglītības, reintrodukcijas un populācijas atjaunošanas mērķiem, kā ārī vajadzīgam ciltsdarbam,

- lai atļautu stingrā uzraudzībā ar atlasi, ierobežotos apmēros konkrētu savvaļas dzīvnieku un augu iegūšanu, turēšanu un citādi atļautu izmantošanu mazos apmēros.

2. Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem atskaitīsies Patstāvīgajai Komitejai, par saskaņā ar iepriekšējo pantu ieviestajiem izņēmumiem. Šajās atskaitēs būs sīki izklāstīts par:

- populācijām, kuras ir vai ir bijušas izņēmumu objekti un, kur vajadzīgs, par skarto īpatņu skaitu,

- nogalināšanai un gūstīšanai atļautajiem līdzekļiem,

- riska nosacījumiem, laika un vietas apstākļiem, kuros izdotas izņēmuma atļaujas,

- pilnvarotu institūciju, lai deklarētu ka šie nosacījumi ir ievēroti, kā arī, lai pieņemtu lēmumu par pielietotajiem līdzekļiem, ierobežojumiem un personām, kuras nozīmētas izpildei,

- piemēroto kontroli.

IV nodaļa

Īpaši nosacījumi migrējošajām sugām

10. pants

1. Dalībvalsts uzņemas papildus 4., 6., 7. un 8. pantā noteiktajiem pasākumiem koordinēt savus pūliņus II un III pielikumā iekļauto migrējošo sugu aizsardzībā, kuru izplatība iesniedzas to teritorijā.

2. Dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai rastu iespēju nodrošināt, ka slēgtās sezonas un (vai) citi izmantošanas ierobežojumi, kas noteikti 7. panta 3 a) apakšpunktā ir atbilstoši un pareizi izvietoti, lai apmierinātu III pielikumā noteikto migrējošo sugu prasības.

V nodaļa

Papildu nosacījumi

11. pants

1. Izpildot šīs Konvencijas nosacījumus, dalībvalstis uzņemas:

a) kooperēties, kad vien tas ir lietderīgi un, jo īpaši, ja tas paaugstinātu saskaņā ar citiem šīs Konvencijas pantiem veikto pasākumu efektivitāti;

b) veicināt un koordinēt izpēti, kas atbilst šīs Konvencijas vajadzībām.

2. Katra dalībvalsts uzņemas:

a) veicināt dabisko savvaļas floras un faunas sugu reintrodukciju, ja tas veicinātu apdraudētas sugas aizsardzību, ar nosacījumu, ka vispirms tiks veikta citu dalībvalstu pieredzes izpēte, lai noskaidrotu, vai šāda reintrodukcija būs efektīva un pieņemama;

b) stingri kontrolēt svešu sugu introdukciju.

3. Katrai dalībvalstij jāinformē Pastāvīgo Komiteju par stingri aizsargājamām sugām savā teritorijā, kuras nav iekļautas I un II pielikumā.

12. pants

Līgumslēdzējas puses var apstiprināt stingrākus savvaļas faunas un floras un tās dabisko dzīvotņu saglabāšanas pasākumus nekā noteikts šajā Konvencijā.

VI nodaļa

Pastāvīgā Komiteja

13. pants

1. Šīs Konvencijas īstenošanai jāizveido Pastāvīgā Komiteja.

2. Ikvienu dalībvalsti Pastāvīgajā Komitejā var pārstāvēt viens vai vairāki delegāti. Katrai delegācijai būs viena balss. Savas kompetences ietvaros Eiropas Ekonomikas kopiena izmantos savas tiesības balsot ar balsu skaitu, kas atbilst tās dalībvalstu - šīs Konvencijas dalībvalstu skaitam. Eiropas Ekonomikas kopiena neizmantos savas balsstiesības, ja attiecīgās tās dalībvalstis izmantos savas, un otrādi.

3. Ikviena Eiropas Padomes dalībvalsts, kas nav šīs Konvencijas dalībvalsts, var būt pārstāvēta Komitejā kā novērotāja.

Pastāvīgā Komiteja ar vienbalsīgu lēmumu var uzaicināt jebkuru Eiropas Padomē iekļāvušos valsti, kas nav šīs Konvencijas dalībvalsts, piedalīties vienā no tās sanāksmēm kā novērotāja.

Ikviena organizācija vai aģentūra, kura ir tehniski kvalificēta savvaļas floras un faunas un tās dzīvotņu aizsardzībā, saglabāšanā vai apsaimniekošanā un kura pieder pie vienas no zemāk uzskaitītajām kategorijām:

a) starptautiskas aģentūras vai organizācijas, gan valstiskas, gan nevalstiskas, un nacionālas/valstiskas organizācijas vai aģentūras;

b) nacionālas nevalstiskas aģentūras vai organizācijas, kuras valsts, kurā tās darbojas, apstiprinājusi šim nolūkam,

var informēt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru ne mazāk kā trīs mēnešus pirms Komitejas sanāksmes par savu vēlēšanos būt pārstāvētām šajā sanāksmē kā novērotājām. Tās tiks pielaistas, ja vien ne mazāk kā mēnesi pirms šīs sanāksmes viena trešdaļa dalībvalstu nebūs ziņojusi Ģenerālsekretāram par saviem iebildumiem.

4. Pastāvīgo Komiteju sasauks Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs. Tās pirmā tikšanās notiks viena gada laikā kopš šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma. Pēc tam tā tiks sasaukta ne retāk kā reizi divos gados un jebkad, kad vairākums dalībvalstu to pieprasīs.

5. Kvorumu Pastāvīgās Komitejas sanāksmes sasaukšanai sastādīs vairākums dalībvalstu.

6. Saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem Pastāvīgā Komiteja pati izstrādās savas procedūras normas.

14. pants

1. Pastāvīgā Komiteja būs atbildīga par sekošanu šīs Konvencijas īstenošanai. Konkrēti tā varēs:

- pastāvīgi pārskatīt šīs Konvencijas nosacījumus, tai skaitā tās pielikumus, un izskatīt jebkuru nepieciešamo izmaiņu,

- iesniegt priekšlikumus dalībvalstīm par šīs Konvencijas īstenošanas nolūkos veicamajiem pasākumiem,

- ieteikt piemērotus pasākumus sabiedrības informēšanai par šīs Konvencijas ietvaros veiktajiem pasākumiem,

- iesniegt priekšlikumus Ministru Komitejai par valstu, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis, uzaicināšanu pievienoties šai Konvencijai,

- izstrādāt jebkuru piedāvājumu šīs Konvencijas efektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā piedāvājumus līgumu noslēgšanai ar valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībvalstis, lai veicinātu sugu vai sugu grupu efektīvu aizsardzību.

2. Lai sašaurinātu savu pienākumu loku, Pastāvīgā Komiteja pēc savas iniciatīvas var organizēt ekspertu grupu sanāksmes.

15. pants

Pēc katras sanāksmes Pastāvīgajai Komitejai jāiesniedz atskaite Eiropas Padomes Ministru Komitejai par savu darbu un šīs Konvencijas darbību.

VII nodaļa

Labojumi

16. pants

1. Ikvienai dalībvalstij vai Ministru Komitejai šīs Konvencijas pantu labojumu ierosinājums jāiesniedz Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš savukārt, ne mazāk kā divus mēnešus pirms Pastāvīgās Komitejas sanāksmes, iesniegs to Eiropas Padomes dalībvalstīm, visām parakstījušajām valstīm, visām dalībvalstīm un visām šo Konvenciju parakstīt uzaicinātajām valstīm, saskaņā ar 19. panta nosacījumiem, kā arī visām tai pievienoties uzaicinātajām valstīm saskaņā ar 20. panta nosacījumiem.

2. Ikviens, saskaņā ar iepriekšējo pantu piedāvātais, labojums tiks pakļauts Pastāvīgās Komitejas pārbaudei, kurai:

a) labojumi 1. līdz 12. pantam, jāiesniedz dalībvalstīm apstiprināšanai, ja par šāda teksta pieņemšanu nodotas trīs ceturtdaļas balsu;

b) labojumi 13. līdz 24. pantam, jāiesniedz Ministru Komitejai apstiprināšanai, ja par šāda teksta pieņemšanu nodotas trīs ceturtdaļas balsu. Pēc apstiprināšanas šis teksts tiks iesniegts dalībvalstīm apstiprināšanai.

3. Ikviens labojums stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad visas dalībvalstis būs informējušas Ģenerālsekretāru, ka tās apstiprina šo labojumu.

4. Šī panta 1., 2.a) un 3. punktu nosacījumi jāpiemēro apstiprinot jaunus pielikumus šai Konvencijai.

17. pants

1. Ikvienai dalībvalstij vai Ministru Komitejai šīs Konvencijas pielikumu izmaiņu ierosinājums jāiesniedz Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš vismaz divus mēnešus pirms Pastāvīgās Komitejas sanāksmes iesniegs to Eiropas dalībvalstīm, visām parakstījušajām valstīm, visām dalībvalstīm un visām šo Konvenciju parakstīt uzaicinātajām valstīm saskaņā ar 19. panta nosacījumiem, kā arī visām tai pievienoties uzaicinātajām valstīm saskaņā ar 20. panta nosacījumiem.

2. Ikviens saskaņā ar iepriekšējo daļu piedāvātais labojums jāpakļauj Pastāvīgās Komitejas pārbaudei, kura var to pieņemt ar divām trešdaļām dalībvalstu balsu. Apstiprināts teksts jāiesniedz dalībvalstīm.

3. Trīs mēnešus pēc datuma, kad Pastāvīgā Komiteja to apstiprinājusi, ja vien trešdaļa dalībvalstu nav cēlusi iebildumus, jebkura izmaiņa stāsies spēkā tām dalībvalstīm, kuras nav cēlušas iebildumus.

VIII nodaļa

Strīdu atrisināšana

18. pants

1. Pastāvīgā Komiteja darīs visu iespējamo, lai atvieglotu draudzīga risinājuma atrašanu visiem sarežģījumiem, kurus šīs Konvencijas īstenošana varētu radīt.

2. Ikviens strīds starp dalībvalstīm attiecībā uz šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, kurš nav atrisināts, pamatojoties uz iepriekšējā punkta nosacījumiem vai sarunu ceļā starp ieinteresētajām pusēm, ja vien minētās puses nevienojas citādi, jānodod uz vienas puses pieprasījuma pamata arbitrāžai. Katra puse nozīmēs vienu arbitru, un šie divi arbitri izvēlēsies trešo arbitru. Saskaņā ar šī panta 3. punkta nosacījumiem, ja viena puse nav nozīmējusi arbitru trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma, nodot lietu arbitrāžai, to pēc otras puses pieprasījuma nozīmēs Eiropas Cilvēktiesību Tiesas prezidents nākamo trīs mēnešu laikā. Tā pati procedūra piemērojama, ja arbitri nevar vienoties par trešā arbitra izvēli trīs mēnešu laikā pēc pirmo divu arbitru nozīmēšanas.

3. Strīda gadījumā starp divām dalībvalstīm, no kurām viena ir Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalsts, kura pati ir dalībvalsts, otra dalībvalsts cels arbitrāžas prasību gan pret šo dalībvalsti, gan pret visu Kopienu, kura divu mēnešu laikā pēc prasības saņemšanas, paziņos, vai puse strīdā būs dalībvalsts vai Kopiena kopā. Šāda paziņojuma nesaņemšanas gadījumā noteiktajā laikā, dalībvalsts un Kopiena tiks uzskatītas par vienu un to pašu strīda pusi, lai piemērotu arbitrāžas pamatu un procedūras nosacījumus. Tas pats būs spēkā, ja dalībvalsts un Kopiena uzstājas kopīgi kā strīda puse.

4. Arbitrāžas tiesai pašai jāizstrādā savas procedūras normas. Tās lēmumi jāpieņem ar balsu vairākumu. Tās spriedums ir galējs un saistošs.

5. Katra puse strīdā segs tās nozīmētā arbitra radītos izdevumus, un abas puses vienlaicīgi segs trešā arbitra izdevumus, kā arī citas ar arbitrāžu saistītās izmaksas.

IX nodaļa

Noslēguma noteikumi

19. pants

1. Šī Konvencija būs pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kuras piedalījušās tās izstrādē, tādas nebūdamas, kā arī Eiropas Ekonomikas kopienai.

Līdz datumam, kad šī konvencija stājas spēkā, tā būs pieejama parakstīšanai jebkurai citai Ministru Komitejas uzaicinātai valstij.

Konvencija ir atklāta ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akts jāiesniedz Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram glabāšanai.

2. Šī Konvencija stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš sekos pēc trīs mēnešu perioda izbeigšanās kopš datuma, kurā piecas valstis, tai skaitā ne mazāk kā četras Eiropas Padomes dalībvalstis, izteikušas savu piekrišanu pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumiem.

3. Ikvienai parakstījušai valstij vai Eiropas Ekonomikas kopienai, kura pēc tam izteikusi savu piekrišanu pievienoties šai Konvencijai, tā stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš sekos pēc trīs mēnešu perioda izbeigšanās kopš datuma, kurā iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akts.

20. pants

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru Komiteja, konsultējusies ar dalībvalstīm, var uzaicināt pievienoties šai Konvencijai jebkuru valsti, kas nav Padomes dalībvalsts, kura, uzaicināta parakstīties saskaņā ar 19. panta nosacījumiem, nav vēl to izdarījusi.

2. Ikvienai valstij, kura pievienojas, šī Konvencija stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš sekos pēc trīs mēnešus perioda izbeigšanās kopš datuma, kurā pievienošanās akts iesniegts pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

21. pants

1. Ikviena valsts var, parakstīšanas vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, noteikt teritoriju vai teritorijas, attiecībā uz kurām piemērojama šī Konvencija.

2. Ikviena dalībvalsts, sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā vai jebkurā vēlākā datumā, ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paplašināt šīs Konvencijas piemērojumu attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta šajā deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā pilnvarota uzņemties saistības.

3. Ikviena, saskaņā ar iepriekšējās daļas nosacījumiem sastādīta deklarācija, attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju, var tikt atcelta ar Ģenerālsekretāram adresētu ziņojumu. Šāda atcelšana stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš sekos pēc sešu mēnešu perioda izbeigšanās kopš datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis šo ziņojumu.

22. pants

1. Ikviena valsts, parakstīšanas vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā var ieviest vienu vai vairākas atrunas attiecībā uz konkrētām, I līdz III pielikumā iekļautām sugām un (vai) konkrētā atrunā vai atrunās minētajām sugām - attiecībā uz atsevišķām IV pielikumā minētajām sugām nogalināšanas, gūstīšanas vai citādas izmantošanas metodēm. Nekādas vispārēja rakstura atrunas nevar tikt ieviestas.

2. Ikviena dalībvalsts, kura paplašina šīs Konvencijas piemērojumu uz 21. panta 2. punktā raksturotajā deklarācijā minētajām teritorijām, var attiecībā uz apskatāmo teritoriju ieviest vienu vai vairākas atrunas saskaņā ar šī panta iepriekšējā punkta nosacījumiem.

3. Nekādas citas atrunas ieviest nevar.

4. Ikviena dalībvalsts, kura ieviesusi atrunu saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu, var pilnīgi vai daļēji atcelt to ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāda atcelšana stāsies spēkā no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis ziņojumu.

23. pants

1. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēc sešu mēnešu perioda izbeigšanās kopš datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis ziņojumu.

24. pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram jāpaziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, ikvienai parakstījušai valstij, Eiropas Ekonomikas kopienai, šīs Konvencijas parakstīšanas gadījumā un ikvienai dalībvalstij par:

a) ikvienu parakstījušos valsti;

b) ikvienu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanu;

c) ikvienu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 19. un 20. pantu;

d) ikvienu saskaņā ar 13. panta 3. punkta nosacījumiem iesniegto ziņojumu;

e) ikvienu 15. pantā noteikto ziņojumu;

f) ikvienu saskaņā ar 16. un 17. pantu apstiprinātu izmaiņu vai jaunu pielikumu un izmaiņas vai jaunā pielikuma spēkā stāšanās datumu;

g) ikvienu saskaņā ar 21. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem sastādītu deklarāciju;

h) ikvienu saskaņā ar 22. panta 1. un 2. punkta nosacījumiem ieviestu izņēmumu;

i) ikvienu izņēmuma atcelšanu saskaņā ar 22. panta 4. punkta nosacījumiem;

j) ikvienu ziņojumu saskaņā ar 23. panta nosacījumiem un datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā.

Piekrišanu apliecinot, par ko apakšā parakstījušies, būdami tam pilnvaroti, parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīts Bernē 1979. gada 16. septembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kurš tiks nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izplatīs apstiprinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, visām parakstījušajām valstīm, Eiropas Ekonomikas kopienai, šīs Konvencijas parakstīšanas gadījumā, un jebkurai šo Konvenciju parakstīt vai pievienoties uzaicinātai valstij.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS AUGU SUGAS

PTERIDOPHYTA

ASPIDIACEAE

Diplazium caudatum (Cav.) Jermy

PTERIDACEAE

Pteris serrulata Forssk.

GYMNOSPERMAE

PINACEAE

Abies nebrodensis (Lojac.) Mattei

ANGIOSPERMAE

ALISMATACEAE

Alisma wahlenbergii (O.R. Holmberg) Juzepczuk

BERBERIDACEAE

Gymnospermium altaicum (Pallas) Spach

BORAGINACEAE

Anchusa crispa Viv.

Myosotis rehsteineri Wartm.

Omphalodes littoralis Lehm.

Onosma caespitosum Kotschy

Onosma troodi Kotschy

Solenanthus albanicus (Degen et al.) Degen & Baldacci

Symphytum cycladense Pawl.

CAMPANULACEAE

Campanula sabatia De Not.

CARYOPHYLLACEAE

Arenaria lithops Heywood ex McNeill

Gypsophila papillosa P. Porta

Loeflingia tavaresiana G. Samp.

Silene orphanidis Boiss.

Silene rothmaleri Pinto de Silva

Silene velutina Pourret ex Loisel.

CHENOPODIACEAE

Kochia saxicola Guss.

Salicornia veneta Pignatti & Lausi

CISTACEAE

Tuberaria major (Willk.) Pinto da Silva

COMPOSITAE

Anacyclus alboranensis Esteve Chueca & Varo

Anthemis glaberrima (Rech. f.) Greuter

Artemisia granatensis Boiss.

Artemisia laciniata Willd.

Aster pyrenaeus Desf. ex DC.

Aster sibiricus L.

Centaurea balearica J.D. Rodriguez

Centaurea heldreichii Halácsy

Centaurea horrida Badaro

Centaurea kalambakensis Freyn & Sint.

Centaurea lactiflora Halácsy

Centaurea linaresii Lazaro

Centaurea megarensis Halácsy & Hayek

Centaurea niederi Heldr.

Centaurea peucedanifolia Boiss. & Orph.

Centaurea princeps Boiss. & Heldr.

Crepis crocifolia Boiss. & Heldr.

Lamyropsis microcephala (Moris) Dittrich & Greuter

Leontodon siculus (Guss.) Finch & Sell

Logfia neglecta (Soy.-Will.) Holub

Senecio alboranicus Maire

CONVOLVULACEAE

Convolvulus argyrothamnos Greuter

CRUCIFERAE

Alyssum akamasicum B.L. Burtt

Alyssum fastigiatum Heywood

Arabis kennedyae Meikle

Biscutella neustriaca Bonnet

Brassica hilarionis Post

Brassica macrocarpa Guss.

Braya purpurascens (R. Br.) Bunge

Coronopus navasii Pau

Diplotaxis siettiana Maire

Enarthrocarpus pterocarpus DC.

Hutera rupestris P. Porta

Iberis arbuscula Runemark

Ionopsidium acaule (Desf.) Reichenb.

Ptilotrichum pyrenaicum (Lapeyr.) Boiss.

Rhynchosinapis johnstonii (G. Samp.) Heywood

Sisymbrium matritense P.W. Ball & Heywood

EUPHORBIACEAE

Euphorbia ruscinonensis Boiss.

GRAMINEAE

Stipa bavarica Martinovsky & H. Scholz

GROSSULARIACEAE

Ribes sardoum Martelli

HYPERICACEAE

Hypericum aciferum (Greuter) N.K.B. Robson

IRIDACEAE

Crocus cyprius Boiss. & Kotschy

Crocus hartmannianus Holmboe

LABIATAE

Amaracus cordifolium Montr. & Auch.

Micromeria taygetea P.H. Davis

Nepeta sphaciotica P.H. Davis

Phlomis brevibracteata Turrill

Phlomis cypria Post

Salvia crassifolia Sibth. & Smith

Sideritis cypria Post

Thymus camphoratus Hoffmanns. & Link

Thymus carnosus Boiss.

Thymus cephalotos L.

LEGUMINOSAE

Astragalus algarbiensis Coss. ex Bunge

Astragalus aquilinus Anzalone

Astragalus maritimus Moris

Astragalus verrucosus Moris

Cytisus aeolicus Guss. ex Lindl.

Ononis maweana Ball

Oxytropis deflexa (Pallas) DC.

LENTIBULARIACEAE

Pinguicula crystallina Sibth. & Smith

LILIACEAE

Androcymbium rechingeri Greuter

Chionodoxa lochiae Meikle

Muscari gussonei (Parl.) Tod.

Scilla morrisii Meikle

ORCHIDACEAE

Ophrys kotschyi Fleischm. & Soó

PAPAVERACEAE

Rupicapnos africana (Lam.) Pomel

PLUMBAGINACEAE

Armeria rouyana Daveau

Limonium paradoxum Pugsley

Limonium recurvum C.E. Salmon

POLYGONACEAE

Rheum rhaponticum L.

PRIMULACEAE

Primula apennina Widmer

Primula egaliksensis Wormsk.

RANUNCULACEAE

Aquilegia cazorlensis Heywood

Aquilegia kitaibelii Schott

Consolida samia P.H. Davis

Delphinium caseyi B.L. Burtt

Ranunculus kykkoënsis Meikle

Ranunculus weyleri Mares

RUBIACEAE

Galium litorale Guss.

SCROPHULARIACEAE

Antirrhinum charidemi Lange

Euphrasia marchesettii Wettst. ex Marches.

Linaria algarviana Chav.

Linaria ficalhoana Rouy

SELAGINACEAE

Globularia stygia Orph. ex Boiss.

SOLANACEAE

Atropa baetica Willk.

THYMELAEACEAE

Daphne rodriguezii Texidor

UMBELLIFERAE

Angelica heterocarpa Lloyd

Angelica palustris (Besser) Hoffman

Bupleurum kakiskalae Greuter

Ferula cypria Post

Laserpitium longiradium Boiss.

Oenanthe conioides Lange

VALERIANACEAE

Valeriana longiflora Willk.

VIOLACEAE

Viola hispida Lam.

Viola jaubertiana Mares & Vigineix

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO DZĪVNIEKU SUGAS

ZĪDĪTĀJI

INSECTIVORA

Talpidae

Desmana pyrenaica (Galemys pyrenaicus)

MICROCHIROPTERA

visas sugas, izņemot

Pipistrellus pipistrellus

RODENTIA

Sciuridae

Citellus citellus

Cricetidae

Cricetus cricetus

Hystricidae

Hystrix cristata

CARNIVORA

Canidae

Canis lupus

Alopex lagopus

Ursidae

visas sugas

Mustelidae

Lutreola (Mustela) lutreola

Lutra lutra

Gulo gulo

Felidae

Lynx pardina

Panthera pardus

Panthera tigris

Odobenidae

Odobenus rosmarus

Phocidae

Monachus monachus

ARTIODACTYLA

Bovidae

Capra aegagrus

Rupicapra rupicapra ornata

Ovibos moschatus

ODONTOCETI

Delphinidae

Delphinus delphis

Tursiops truncatus

Phocaenidae

Phocaena phocaena

MYSTACOCETI

Balaenopteridae

Sibbaldus (Balaenoptera) musculus

Megaptera novaengliae (longimana, nodosa)

Balaenidae

Eubalaena glacialis

Balaena mysticetus

PUTNI

GAVIIFORMES

Gaviidae

visas sugas

PODICIPEDIFORMES

Podicipedidae

Podiceps griseigena

Podiceps auritus

Podiceps nigricollis

Podiceps ruficollis

PROCELLARIIFORMES

Hydrobatidae

visas sugas

Procellariidae

Puffinus puffinus

Procellaria diomedea

PELECANIFORMES

Phalacrocoracidae

Phalocrocorax pygmaeus

Pelecanidae

visas sugas

CICONIIFORMES

Ardeidae

Ardea purpurea

Casmerodius albus

Egretta garzetta

Ardeola ralloides

Bubulcus (Ardeola) ibis

Nycticorax nycticorax

Ixobrychus minutus

Botaurus stellaris

Ciconiidae

visas sugas

Threskiornithidae

visas sugas

Phoenicopteridae

Phoenicopterus ruber

ANSERIFORMES

Anatidae

Cygnus cygnus

Cygnus bewickii

Anser erythropus

Branta leucopsis

Branta ruficollis

Tadorna tadorna

Tadorna ferruginea

Marmaronetta (Anas) angustirostris

Somateria spectabilis

Polysticta stelleri

Histrionicus histrionicus

Bucephala islandica

Mergus albellus

Oxyura leucocephala

FALCONIFORMES

visas sugas

GRUIFORMES

Turnicidae

Turnix sylvatica

Gruidae

visas sugas

Rallidae

Porzana porzana

Porzana pusilla

Porzana parva

Crex crex

Porphyrio porphyrio

Fulica cristata

Otitidae

visas sugas

CHARADRIIFORMES

Charadriidae

Hoplopterus spinosus

Charadrius hiaticula

Charadrius dubius

Charadrius alexandrinus

Charadrius leschenaulti

Eudromias morinellus

Arenaria interpres

Scolopacidae

Gallinago media

Numenius tenuirostris

Tringa stagnatilis

Tringa ochropus

Tringa glareola

Tringa hypoleucos

Tringa cinerea

Calidris minuta

Calidris temminckii

Calidris maritima

Calidris alpina

Calidris ferruginea

Calidris alba

Limicola falcinellus

Recurvirostridae

visas sugas

Phalaropodidae

visas sugas

Burhinidae

Burhinus oedicnemus

Glareolidae

visas sugas

Laridae

Pagophila eburnea

Larus audouinii

Larus melanocephalus

Larus genei

Larus minutus

Larus sabini

Chlidonias niger

Chlidonias leucopterus

Chlidonias hybrida

Gelochelidon nilotica

Hydroprogne caspia

Sterna hirundo

Sterna paradisaea (macrura)

Sterna dougallii

Sterna albifrons

Sterna sandvicensis

COLUMBIFORMES

Pteroclididae

visas sugas

CUCULIFORMES

Cuculidae

Clamator glandarius

STRIGIFORMES

visas sugas

CAPRIMULGIFORMES

Caprimulgidae

visas sugas

APODIFORMES

Apodidae

Apus pallidus

Apus melba

Apus caffer

CORACIIFORMES

Alcedinidae

Alcedo atthis

Meropidae

Merops apiaster

Coraciidae

Coracias garrulus

Upopidae

Upopa epops

PICIFORMES

visas sugas

PASSERIFORMES

Alaudidae

Calandrella brachydactyla

Calandrella rufescens

Melanocorypha calandra

Melanocorypha leucoptera

Melanocorypha yeltoniensis

Galerida theklae

Eremophila alpestris

Hirundinidae

visas sugas

Motacillidae

visas sugas

Laniidae

visas sugas

Bombycillidae

Bombycilla garrulus

Cinclidae

Cinclus cinclus

Troglodytidae

Troglodytes troglodytes

Prunellidae

visas sugas

Muscicapidae

Turdinae

Saxicola rubetra

Saxicola torquata

Oenanthe oenanthe

Oenanthe pleschanka

Oenanthe hispanica

Oenanthe isabellina

Oenanthe leucura

Cercotrichas galactotes

Monticola saxatilis

Monticola solitarius

Phoenicurus ochruros

Phoenicurus phoenicurus

Erithacus rubecula

Luscinia megarhynchos

Luscinia luscinia

Luscinia (Cyanosylvia) svecica

Tarsiger cyanurus

Sylviinae

visas sugas

Regulinae

visas sugas

Muscicapinae

visas sugas

Timaliinae

Panurus biarmicus

Paridae

visas sugas

Sittidae

visas sugas

Certhiidae

visas sugas

Emberizidae

Emberiza citrinella

Emberiza leucocephala

Emberiza cirlus

Emberiza cineracea

Emberiza caesia

Emberiza cia

Emberiza schoeniclus

Emberiza melanocephala

Emberiza aureola

Emberiza pusilla

Emberiza rustica

Plectrophenax nivalis

Calcarius lapponicus

Fringillidae

Carduelis chloris

Carduelis carduelis

Carduelis spinus

Carduelis flavirostris

Carduelis cannabina

Carduelis flammea

Carduelis hornemanni

Serinus citrinella

Serinus serinus

Loxia curvirostra

Loxia pityopsittacus

Loxia leucoptera

Pinicola enucleator

Carpodacus erythrinus

Rhodopechys githaginea

Coccothraustes coccothraustes

Ploceidae

Petronia petronia

Montrifringilla nivalis

Sturnidae

Sturnus unicolor

Sturnus roseus

Oriolidae

Oriolus oriolus

Corvidae

Perisoreus infaustus

Cyanopica cyana

Nucifraga caryocatactes

Pyrrhocorax pyrrhocorax

Pyrrhocorax graculus

ABINIEKI

CAUDATA

Salamandridae

Salamandrina terdigitata

Salamandra (Mertensiella) luschani

Chioglossa lusitanica

Triturus cristatus

Proteidae

Proteus anguinus

ANURA

Discoglossidae

Bombina variegata

Bombina bombina

Alytes obstetricans

Alytes cisternasii

Pelobatidae

Pelobates cultripes

Pelobates fuscus

Bufonidae

Bufo calamita

Bufo viridis

Hylidae

Hyla arborea

Ranidae

Rana arvalis

Rana dalmatina

Rana latastei

RĀPUĻI

TESTUDINES

Testudinidae

Testudo hermanni

Testudo graeca

Testudo marginata

Emydidae

Emys orbicularis

Mauremys caspica

Dermochelyidae

Dermochelys coriacea

Cheloniidae

Caretta caretta

Lepidochelys kempii

Chelonia mydas

Eretmochelys imbricata

SAURIA

Gekkonidae

Cyrtodactylus kotschyi

Chamaeleontidae

Chamaeleo chamaeleon

Lacertidae

Algyroides marchi

Lacerta lepida

Lacerta parva

Lacerta simonyi

Lacerta princeps

Lacerta viridis

Podarcis muralis

Podarcis lilfordi

Podarcis sicula

Podarcis filfolensis

Scincidae

Ablepharus kitaibelii

OPHIDIA

Colubridae

Coluber hippocrepis

Elaphe situla

Elaphe quatuorlineata

Elaphe longissima

Coronella austriaca

Viperidae

Vipera ursinii

Vipera latasti

Vipera ammodytes

Vipera xanthina

Vipera lebetina

Vipera kaznakovi

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

AIZSARGĀJAMĀS DZĪVNIEKU SUGAS

ZĪDĪTĀJI

INSECTIVORA

Erinaceidae

Erinaceus europaeus

Soricidae

visas sugas

MICROCHIROPTERA

Vespertilionidae

Pipistrellus pipistrellus

DUPLICIDENTATA

Leporidae

Lepus timidus

Lepus capensis (europaeus)

RODENTIA

Sciuridae

Sciurus vulgaris

Marmota marmota

Castoridae

Castor fiber

Gliridae

visas sugas

Microtidae

Microtus ratticeps (oeconomus)

Microtus nivalis (lebrunii)

CETACEA

visas sugas, kas nav minētas II pielikumā

CARNIVORA

Mustelidae

Meles meles

Mustela erminea

Mustela nivalis

Putorius (Mustela) putorius

Martes martes

Martes foina

Viverridae

visas sugas

Felidae

Felis catus (silvestris)

Lynx lynx

Phocidae

Phoca vitulina

Pusa (Phoca) hispida

Pagophilus groenlandicus (Phoca groenlandica)

Erignathus barbatus

Halichoerus grypus

Cystophora cristata

ARTIODACTYLA

Suidae

Sus scrofa meridionalis

Cervidae

visas sugas

Bovidae

Ovis aries (musimon, ammon)

Capra ibex

Capra pyrenaica

Rupicapra rupicapra

PUTNI

visas sugas, kas nav minētas II pielikumā, izņemot:

Larus marinus

Larus fuscus

Larus argentatus

Columba palumbus

Passer domesticus

Sturnus vulgaris

Garrulus glandarius

Pica pica

Corvus monedula

Corvus frugilegus

Corvus corone (corone and cornix)

ABINIEKI

visas sugas, kas nav minētas II pielikumā

RĀPUĻI

visas sugas, kas nav minētas II pielikumā

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

AIZLIEGTIE NONĀVĒŠANAS, GŪSTĪŠANAS UN CITĀDAS IZMANTOŠANAS LĪDZEKĻI UN PAŅĒMIENI

ZĪDĪTĀJI

Cilpas

Dzīvi dzīvnieki, sakropļoti vai padarīti akli, kā pievilinājums

Skaņu ieraksti

Apdullinošas vai nonāvējošas elektriskas ierīces

Mākslīgi gaismas avoti

Spoguļi un citādas apžilbinošas ierīces

Mērķi izgaismojošas ierīces

Ar elektronisku attēla palielinātāju vai pārveidotāju komplektētas palīgierīces redzēšanai tumsā nakts medībās

Sprāgstvielas [1]

Tīkli [2]

Lamatas [3]

Indes un saindēta vai paralizējoša ēsma

Gāzēšana vai izkvēpināšana

Pusautomātiski vai automātiski ieroči ar vairāk kā divas reizes pielādēties spējīgu aptveri

Lidaparāti

Autotransporta līdzekļi kustībā

PUTNI

Cilpas [4]

Līmvielas

Āķi

Dzīvi putni, sakropļoti vai padarīti akli, kā pievilinājums

Skaņu ieraksti

Apdullinošas vai nonāvējošas elektriskas ierīces

Mākslīgi gaismas avoti

Spoguļi un citas apdullinošas ierīces

Mērķi izgaismojošas ierīces

Ar elektronisku attēla palielinātāju vai pārveidotāju komplektētas palīgierīces redzēšanai tumsā nakts medībās

Sprāgstvielas

Tīkli

Lamatas

Indes un saindēta vai paralizējoša ēsma

Pusautomātiski vai automātiski ieroči ar vairāk kā divas reizes pielādēties spējīgu aptveri

Lidaparāti

Autotransporta līdzekļi kustībā

[1] Izņemot vaļu medības.

[2] Ja tie paredzēti liela mēroga vai nešķirojošai gūstīšanai vai nonāvēšanai.

[3] Ja tie paredzēti liela mēroga vai nešķirojošai gūstīšanai vai nonāvēšanai.

[4] Izņemot Lagopus uz ziemeļiem no 580 ziemeļu paralēles.

--------------------------------------------------

Top