EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 12016E/TXTR(02)

Labojums Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētajās versijās (OV C 202, 7.6.2016.)

OJ C 400, 28.10.2016, p. 1–6 (DE, ET, FR, NL, PL, PT, RO, SK, FI)
OJ C 400, 28.10.2016, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, EL, EN, HR, IT, LV, LT, HU, MT, SL, SV)
OJ C 400, 28.10.2016, p. 1–5 (GA)

ELI: http://data.europa.eu/eli/treaty/tfeu_2016/corrigendum/2016-10-28/oj

28.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 400/1


Labojums Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētajās versijās

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 202, 2016. gada 7. jūnijs )

(2016/C 400/01)

1.

Vāka 2. lappusē tekstu “Lasītāju ievērībai” lasīt šādi:

LASĪTĀJU IEVĒRĪBAI

“Šajā izdevumā ir iekļautas Līguma par Eiropas Savienību (LES) un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD), kā arī minēto Līgumu protokolu un pielikumu konsolidētās versijas, ietverot grozījumus, kas izdarīti ar Lisabonas līgumu, kurš parakstīts Lisabonā, 2007. gada 13. decembrī un stājies spēkā 2009. gada 1. decembrī. Šajā izdevumā ietvertas arī deklarācijas, kas pievienotas Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam.

Tāpat šajā izdevumā iekļauti grozījumi, kuri izdarīti ar Protokolu, ar ko groza Protokolu par pārejas noteikumiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, grozījumi, kuri izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 741/2012 (2012. gada 11. augusts), ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu, kā arī labojumi, kuri izdarīti ar Eiropadomes Lēmumu (2010. gada 29. oktobris), ar ko groza statusu, kas Senbertelemī salai un Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību. Šajā publikācijā ietverts arī LESD 136. panta 3. punkts, kas pievienots saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2011/199/ES (2011. gada 25. marts), ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, pēc tam, kad dalībvalstis pabeigušas ratifikācijas procedūras. Šī publikācija cita starpā satur grozījumus, kas veikti ar Horvātijas Republikas Pievienošanās aktu, kā arī tajā ir pievienots protokols par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu, kuru ir ratificējušas visas dalībvalstis. Šajā izdevumā ir ietverti arī grozījumi, kas veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem.

Šajā izdevumā ir ietverti arī līdz 2016. gada martam veiktie kļūdu labojumi.

Šajā izdevumā iekļauta arī Eiropas Savienības pamattiesību harta, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī (OV C 303, 14.12.2007., 1. lpp.). Minētais teksts pielāgojot pārņem 2000. gada 7. decembrī pasludināto Hartu un aizstāj to no 2009. gada 1. decembra, proti, Lisabonas līguma spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punkta pirmo daļu 2007. gada Hartai ir tāds pats juridisks spēks kā Līgumiem.

Šā izdevuma mērķis ir atvieglot darbu ar minētajiem dokumentiem, un tas nerada saistības Eiropas Savienības iestādēm.”

2.

9. lappusē satura rādītājā pēc protokola (Nr. 37) nosaukuma pievieno šādu nākamā protokola nosaukumu:

“Protokols (Nr. 38)

Par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu 328

3.

328. lappusē pievieno šādu protokolu:

“PROTOKOLS (Nr. 38)

PAR ĪRIJAS TAUTAS BAŽĀM SAISTĪBĀ AR LISABONAS LĪGUMU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,

ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

I SADAĻA

TIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU

1. pants

Lisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.

II SADAĻA

NODOKĻU POLITIKA

2. pants

Lisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.

III SADAĻA

DROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA

3. pants

Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.

Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.

Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.

Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.

Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.

Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.

Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.

Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.

Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.

Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.

Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

4. pants

Šis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.

Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.

5. pants

Šā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.

Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.”


Top