EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 12003T/TXTR(05)

Labojumu verbālprocess Līgumam starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas parakstīts Atēnās, 2003. gada 16. aprīlī (OV L 236, 23.9.2003.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 2003. gada 23. septembris)

OJ L 150, 7.6.2016, p. 6–9 (LV)
OJ L 150, 7.6.2016, p. 4–5 (SL)
OJ L 150, 7.6.2016, p. 4–6 (HU)
OJ L 150, 7.6.2016, p. 3–7 (SK)
OJ L 150, 7.6.2016, p. 3–5 (ET)
OJ L 150, 7.6.2016, p. 2–2 (LT)

ELI: http://data.europa.eu/eli/treaty/acc_2003/corrigendum/2016-06-07/oj

  The HTML format is unavailable in your User interface language.

7.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/6


Labojumu verbālprocess Līgumam starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas parakstīts Atēnās, 2003. gada 16. aprīlī

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 236, 2003. gada 23. septembris )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 2003. gada 23. septembris)

Šie labojumi ir izdarīti ar Labojumu verbālprocesu, kurš parakstīts Romā 2016. gada 20. maijā un kura depozitārs ir Itālijas Republikas valdība.

1.

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMS

93. panta 1. punktā

tekstu:

“1.   Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata visas atbalsta piešķiršanas sistēmas, kas pastāv šajās valstīs. Tā iesaka šīm valstīm attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar kopējā tirgus pakāpenisku attīstību vai darbību.”

lasīt šādi:

“1.   Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata visas atbalsta shēmas, kas pastāv šajās valstīs. Tā iesaka šīm valstīm attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar kopējā tirgus pakāpenisku attīstību vai darbību.”

2.

LĪGUMS PAR EIROPAS SAVIENĪBU

II SADAĻA, NOTEIKUMI, AR KO GROZA EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU, LAI IZVEIDOTU EIROPAS KOPIENU

1)

G pantā 25. punktā

a)

jaunajā 104.c pantā 1. punktā, 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā

tekstu:

“valsts budžeta deficīts” (attiecīgajā locījumā)

lasīt šādi:

“valdības budžeta deficīts” (attiecīgajā locījumā);

b)

jaunajā 105. panta 5. un 6. punktā

tekstu:

“5.   ECBS palīdz kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

6.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar ECB un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienprātīgu lēmumu var noteikt ECB konkrētus uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu konsultatīvu uzraudzību; tas neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām.”

lasīt šādi:

“5.   ECBS palīdz kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

6.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar ECB un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienprātīgu lēmumu var noteikt ECB konkrētus uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību; tas neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām.”;

c)

jaunajā 105.a panta 2. punktā

tekstu:

“Dalībvalstis var emitēt monētas, kuru emisijas daudzums jāapstiprina Eiropas Centrālai bankai. Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar ECB, var paredzēt pasākumus, kuru mērķis ir saskaņot visu apgrozībai paredzēto monētu denominācijas un tehniskos parametrus tiktāl, ciktāl vajadzīgs, lai to apgrozību Kopienā nekas netraucētu.”

lasīt šādi:

“Dalībvalstis var emitēt monētas, kuru emisijas daudzums jāapstiprina Eiropas Centrālai bankai. Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar ECB, var paredzēt pasākumus, kuru mērķis ir saskaņot visu apgrozībai paredzēto monētu nominālvērtību un tehniskos parametrus tiktāl, ciktāl vajadzīgs, lai to apgrozību Kopienā nekas netraucētu.”;

2)

G pantā 38. punktā

a)

jaunā 129.c panta 1. punkta pirmajā ievilkumā

tekstu:

“—

izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus; šajās pamatnostādnēs nosaka, kuri projekti rada kopēju ieinteresētību;”

lasīt šādi:

“—

izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus; šajās pamatnostādnēs nosaka, kuri ir kopēju interešu projekti;”;

b)

jaunā 129.c panta 1. punkta trešajā ievilkumā

tekstu:

“—

var atbalstīt dalībvalstu centienus finansēt tos projektus, kas norādīti pirmajā ievilkumā minētajās pamatnostādnēs un kas rada kopēju ieinteresētību un ko finansiāli atbalsta dalībvalstis, jo īpaši – ar priekšizpētes pasākumiem, aizdevumu garantijām vai procentu likmju subsīdijām;”

lasīt šādi:

“—

var atbalstīt dalībvalstu centienus finansēt kopēju interešu projektus, kas norādīti pirmajā ievilkumā minētajās pamatnostādnēs un ko finansiāli atbalsta dalībvalstis, jo īpaši – ar priekšizpētes pasākumiem, aizdevumu garantijām vai procentu likmju subsīdijām;”;

c)

jaunā 129.c panta 3. punktā

tekstu:

“3.   Kopiena var lemt par sadarbību ar trešām valstīm, lai veicinātu projektus, kas rada savstarpēju ieinteresētību, un nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību.”

lasīt šādi:

“3.   Kopiena var lemt par sadarbību ar trešām valstīm, lai veicinātu kopēju interešu projektus un nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību.”;

d)

jaunā 129.d panta otrajā daļā

tekstu:

“Par pamatnostādnēm un projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību un attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, jāsaņem attiecīgās dalībvalsts piekrišana.”

lasīt šādi:

“Par pamatnostādnēm un kopēju interešu projektiem, kas attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, jāsaņem attiecīgās dalībvalsts piekrišana.”;

3)

G pantā 54. punktā (aizstātā 175. panta otrajā daļā)

tekstu:

“Šāda rīcība ir pieļaujama vienīgi tad, ja attiecīgā iestāde vispirms ir aicināta pieņemt lēmumu. Ja divos mēnešos pēc aicinājuma iestāde nav formulējusi savu nostāju, prasību var celt nākamos divos mēnešos.”

lasīt šādi:

“Šāda prasība ir pieņemama vienīgi tad, ja attiecīgā iestāde vispirms ir aicināta pieņemt lēmumu. Ja divos mēnešos pēc aicinājuma iestāde nav formulējusi savu nostāju, prasību var celt nākamos divos mēnešos.”;

4)

Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem

a)

22. panta nosaukumā un vienīgajā daļā

tekstu:

“ieskaita un norēķinu sistēmas”

lasīt šādi:

“tīrvērtes un norēķinu sistēmas”;

b)

32. pantā

tekstu:

“32.6.

Ieskaitu un norēķinus par atlikumiem, ko rada monetāro ienākumu sadale, veic ECB saskaņā ar ECB Padomes noteiktām pamatnostādnēm.”

lasīt šādi:

“32.6.

Tīrvērti un norēķinus par atlikumiem, ko rada monetāro ienākumu sadale, veic ECB saskaņā ar ECB Padomes noteiktām pamatnostādnēm.”

3.

NICAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU, EIROPAS KOPIENU DIBINĀŠANAS LĪGUMUS UN DAŽUS AR TIEM SAISTĪTUS AKTUS

B. PROTOKOLS, KAS PIEVIENOTS LĪGUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBU, EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM, PROTOKOLS PAR TIESAS STATŪTIEM

1)

55. pantā

tekstu:

“Pirmās instances tiesas galīgos lēmumus, kā arī lēmumus, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību, vai atrisina procesa jautājumus attiecībā uz kompetences trūkumu vai prasības nepieļaujamību, Pirmās instances tiesas sekretārs dara zināmus visām lietā iesaistītajām pusēm, kā arī visām dalībvalstīm un Kopienas iestādēm arī tādā gadījumā, ja tās nav iestājušās lietā, ko izskatījusi Pirmās instances tiesa.”

lasīt šādi:

“Pirmās instances tiesas galīgos lēmumus, kā arī lēmumus, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību, vai atrisina procesa jautājumus attiecībā uz kompetences trūkumu vai prasības nepieņemamību, Pirmās instances tiesas sekretārs dara zināmus visām lietā iesaistītajām pusēm, kā arī visām dalībvalstīm un Kopienas iestādēm arī tādā gadījumā, ja tās nav iestājušās lietā, ko izskatījusi Pirmās instances tiesa.”;

2)

56. panta pirmajā daļā

tekstu:

“Tiesā var iesniegt apelāciju divos mēnešos pēc tam, kad paziņots lēmums, ko pārsūdz, pret Pirmās instances tiesas galīgajiem lēmumiem un šīs tiesas lēmumiem, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību, vai izlemj procesa jautājumus attiecībā uz kompetences trūkumu vai prasības nepieļaujamību.”

lasīt šādi:

“Tiesā var iesniegt apelāciju divos mēnešos pēc tam, kad paziņots lēmums, ko pārsūdz, pret Pirmās instances tiesas galīgajiem lēmumiem un šīs tiesas lēmumiem, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību, vai izlemj procesa jautājumus attiecībā uz kompetences trūkumu vai prasības nepieņemamību.”


Top