EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02018R0841-20230511

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/841/2023-05-11

02018R0841 — LV — 11.05.2023 — 002.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/841

(2018. gada 30. maijs)

par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/268 (2020. gada 28. oktobris),

  L 60

21

22.2.2021

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/839 (2023. gada 19. aprīlis),

  L 107

1

21.4.2023




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/841

(2018. gada 30. maijs)

par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)



▼M2

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka noteikumus par šādiem aspektiem:

a) 

dalībvalstu saistības zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (“ZIZIMM”) sektorā, ar kurām palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un nodrošināt, ka tiek izpildīts Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2021.–2025. gada periodam;

b) 

ZIZIMM sektorā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaite un pārbaude, vai dalībvalstis izpilda a) apakšpunktā minētās 2021.–2025. gada perioda saistības;

c) 

Savienības mērķrādītājs 2030. gadam attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ZIZIMM sektorā;

d) 

dalībvalstu mērķrādītāji attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ZIZIMM sektorā 2026.–2030. gada periodam.

2. pants

Darbības joma

1.  

Šo regulu piemēro šīs regulas I pielikuma A iedaļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, par ko ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 ( 1 ) 26. panta 4. punktu un kas 2021.–2025. gada periodā radušies dalībvalstu teritorijās jebkurā no šīm zemes uzskaites kategorijām:

a) 

zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir aramzeme, zālāji, mitrāji, apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par meža zemi (“apmežota zeme”);

b) 

zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir meža zeme, kas pārveidota par aramzemi, zālājiem, mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citu zemi (“atmežota zeme”);

c) 

zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir kāda no šāda veida zemēm (“apsaimniekota aramzeme”):

i) 

aramzeme, kas paliek aramzeme;

ii) 

zālāji, mitrāji, apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par aramzemi;

iii) 

aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citu zemi;

d) 

zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir kāda no šāda veida zemēm (“apsaimniekoti zālāji”):

i) 

zālāji, kas paliek zālāji;

ii) 

aramzeme, mitrāji, apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par zālājiem;

iii) 

zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citu zemi;

e) 

zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir meža zeme, kas paliek meža zeme (“apsaimniekota meža zeme”);

f) 

ja dalībvalsts ir Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim paziņojusi par nodomu apsaimniekotus mitrājus iekļaut savu saistību tvērumā saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu – zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir kāda no šāda veida zemēm (“apsaimniekoti mitrāji”):

— 
mitrāji, kas paliek mitrāji,
— 
apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem,
— 
mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi.
2.  

Šo regulu piemēro arī šīs regulas I pielikuma A iedaļā norādīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, par ko ziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu un kas dalībvalstu teritorijās 2026.–2030. gada periodā rodas jebkurā no šīm zemes ziņošanas kategorijām vai sektoriem:

a) 

meža zeme;

b) 

aramzeme;

c) 

zālāji;

d) 

mitrāji;

e) 

apdzīvotas teritorijas;

f) 

cita zeme;

g) 

nocirstas koksnes produkti;

h) 

citi;

i) 

atmosfēriskie nosēdumi;

j) 

slāpekļa izskalošanās un notece.

▼B

3. pants

Definīcijas

1.  

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“piesaistītājs” ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā no atmosfēras tiek absorbēta siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

2) 

“avots” ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

3) 

“oglekļa krātuve” ir dalībvalsts teritorijā esošs bioģeoķīmisks veidojums vai sistēma kopumā vai to daļa, kurā ir uzkrāts ogleklis, jebkāds oglekli saturošas siltumnīcefekta gāzes prekursors vai jebkāda oglekli saturoša siltumnīcefekta gāze;

4) 

“oglekļa uzkrājums” ir oglekļa masa, kas uzkrāta oglekļa krātuvē;

5) 

“nocirstas koksnes produkts” ir jebkāds mežizstrādē iegūts produkts, kas izvests no koksnes ieguves vietas;

6) 

“mežs” ir zemes platība ar noteiktām minimālajām vērtībām attiecībā uz platības lielumu, koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību un koku potenciālo augstumu brieduma vecumā koku augšanas vietā, kā attiecībā uz katru dalībvalsti noteikts II pielikumā. Tas ietver kokiem klātas platības, tostarp jaunu dabiski augošu koku grupas vai stādījumus, kuros vēl nav sasniegtas minimālās vērtības attiecībā uz koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību vai koku minimālo augstumu, kā noteikts II pielikumā, tostarp visas platības, kuras parasti ir meža platības daļa, bet kurās cilvēka darbības, piemēram, mežizstrādes, vai dabisku cēloņu dēļ uz laiku nav koku, taču attiecībā uz kurām ir sagaidāms, ka tās atkal kļūs par mežu;

7) 

“meža references līmenis” ir aplēse, izteikta tonnās CO2 ekvivalenta gadā, par gada vidējām neto emisijām vai piesaisti apsaimniekotā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem kritērijiem;

8) 

“pussadalīšanās perioda vērtība” ir gadu skaits, kas vajadzīgs, lai nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības;

▼M2

9) 

“dabiski traucējumi” ir jebkādi neantropogēniski notikumi vai apstākļi, kuri izraisa ievērojamas emisijas ZIZIMM sektorā un kuru norise ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles, un kuru ietekmi uz emisijām šī dalībvalsts pat pēc šo notikumu vai apstākļu rašanās objektīvi nespēj ievērojami ierobežot;

▼B

10) 

“momentāna oksidēšanās” ir uzskaites metode, kurā pieņem, ka viss nocirstas koksnes produktos uzkrātā oglekļa daudzums nonāk atmosfērā nociršanas brīdī;

▼M2

11) 

“klimata pārmaiņas” ir ar cilvēka darbību tieši vai netieši izskaidrojamas klimata pārmaiņas, kas izmaina Zemes atmosfēras sastāvu un kas papildus dabiskajam klimata mainīgumam novērotas salīdzināmos laika periodos.

▼B

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu vai svītrotu šā panta 1. punktā iekļautās definīcijas vai tajā pievienotu jaunas definīcijas nolūkā pielāgot minēto punktu zinātnes sasniegumiem vai tehnikas attīstībai un nodrošināt konsekvenci starp minētajām definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, kas iekļautas IPCC vadlīnijās, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme.

▼M2

4. pants

Saistības un mērķrādītāji

1.  
Katra dalībvalsts, ņemot vērā 12., 13. un 13.a pantā paredzētās elastības iespējas, nodrošina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021.–2025. gada periodā nepārsniedz siltumnīcefekta gāzu piesaistījumus, ko aprēķina kā kopējo emisiju un kopējo piesaistījumu summu tās teritorijā visās 2. panta 1. punktā minētajās zemes uzskaites kategorijās.
2.  
Savienības 2030. gada mērķrādītājs attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ir 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir II.a pielikuma D ailē doto dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un piesaistījumu vērtību summa 2030. gadā, un tā pamatā ir 2020. gadā iesniegto par 2016., 2017. un 2018. gadu apkopoto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējās vērtības.
3.  
Katra dalībvalsts nodrošina, ka, ņemot vērā 12. un 13.b pantā paredzētās elastības iespējas, siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu summa tās teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a) līdz j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās, kas attiecībā uz 2030. gadu paziņota tās 2032. gadā iesniegtajā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā, salīdzinājumā ar tās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējām vērtībām par 2016., 2017. un 2018. gadu, kas iesniegtas 2032. gadā, attiecībā uz 2030. gadu nepārsniedz mērķrādītāju, kas attiecīgajai dalībvalstij noteikts II.a pielikuma C ailē.
4.  

Katra dalībvalsts nodrošina, ka starpību summa katram gadam 2026.–2029. gada periodā starp šādiem punktiem nepārsniedz 2026.–2029. gada budžetu:

a) 

tās siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem tās teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a) līdz j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās; un

b) 

tās 2032. gadā iesniegto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējo vērtību par 2021., 2022. un 2023. gadu.

2026.–2029. gada budžetu nosaka kā summu, ko minētajai dalībvalstij veido starpību summa par katru gadu 2026.–2029. gada periodā starp:

a) 

gada siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes robežvērtībām minētajiem gadiem, kas noteiktas, pamatojoties uz lineāru trajektoriju virzībā uz 2030. gadu; un

b) 

tās 2025. gadā iesniegto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējo vērtību par 2021., 2022. un 2023. gadu.

Dalībvalsts lineārā trajektorija sākas 2022. gadā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējo vērtību par 2021., 2022. un 2023. gadu, un tās beigu punkts attiecībā uz 2030. gadu ir vērtība, ko iegūst, vērtību, kura minētajai dalībvalstij ir noteikta II.a pielikuma C ailē, pieskaitot siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējai vērtībai par 2016., 2017. un 2018. gadu.

2026.–2029. gada budžetu nosaka, pamatojoties uz 2025. gadā iesniegtajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datiem, un atbilstību šim budžetam novērtē, pamatojoties uz 2032. gadā iesniegtajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datiem.

5.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem, balstoties uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu lineāro trajektoriju katrai dalībvalstij, katram gadam 2026.–2029. gada periodā nosaka ikgadējas robežvērtības CO2 ekvivalenta tonnās. Minēto nacionālo trajektoriju pamatā ir katras dalībvalsts par 2021., 2022. un 2023. gadu ziņotie vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 16.a pantā. Minēto īstenošanas aktu vajadzībām Komisija visaptveroši izskata jaunākos nacionālās inventarizācijas datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu.

6.  
Pieņemot rīcībpolitikas, lai izpildītu savas saistības, sasniegtu mērķrādītājus un ievērotu budžetu, kā minēts šajā pantā, dalībvalstis apsver nepieciešamību nodrošināt, lai pārkārtošanās noritētu godīgi un sociāli taisnīgi attiecībā pret visiem. Komisija var izdot norādījumus, kas minētajā sakarā palīdz dalībvalstīm.

▼B

5. pants

Vispārīgi uzskaites noteikumi

▼M2

1.  
Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās. Dalībvalstis nodrošina, ka to uzskaite un citi dati, kas sniegti saskaņā ar šo regulu, ir pareizi, pilnīgi, konsekventi, publiski pieejami, salīdzināmi un pārredzami. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaisti ar mīnusa zīmi (-).

▼B

2.  
Dalībvalstis nepieļauj emisiju vai piesaistes dubultu uzskaiti, konkrētāk, nodrošinot, ka emisijas un piesaiste netiek uzskaitītas vairāk nekā vienā zemes uzskaites kategorijā.
3.  
Ja zemes izmantošana tiek pārveidota, dalībvalstis, kad pagājuši 20 gadi pēc minētās pārveidošanas dienas, maina meža zemes, aramzemes, zālāju, mitrāju, apdzīvotu teritoriju un citas zemes kategoriju no šādas zemes, kas pārveidota par cita veida zemi, uz šādu zemi, kas paliek tā paša veida zeme.
4.  
Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas ar noteikumu, ka oglekļa krātuve nav avots. Tomēr minētā iespēja neiekļaut uzskaitē oglekļa uzkrājuma izmaiņas nav piemērojama attiecībā uz tādām oglekļa krātuvēm, kas ir virszemes biomasa, atmirusi koksne un nocirstas koksnes produkti zemes uzskaites kategorijā “apsaimniekota meža zeme”.
5.  
Dalībvalstis uztur pilnīgu un pareizu reģistru ar visiem datiem, kas izmantoti uzskaites sagatavošanā.
6.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā atspoguļot izmaiņas IPCC vadlīnijās, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme.

6. pants

Uzskaite attiecībā uz apmežotu zemi un atmežotu zemi

▼M2

1.  
Emisijas un piesaistījumus, kas radušies apmežotā zemē un atmežotā zemē, dalībvalstis uzskaita kā kopējās emisijas un kopējos piesaistījumus katrā gadā 2021.–2025. gada periodā.
2.  
Atkāpjoties no 5. panta 3. punkta un ne vēlāk kā 2025. gadā, ja zeme pēc izmantojuma ir no aramzemes, zālājiem, mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citas zemes pārveidota par meža zemi, dalībvalsts 30 gadus pēc minētās pārveides dienas var šādas zemes kategorizāciju no “zeme, kas pārveidota par meža zemi” mainīt uz “meža zeme, kas paliek meža zeme”, ja šādas izmaiņas ir pienācīgi pamatotas, pamatojoties uz IPCC vadlīnijām.

▼B

3.  
Aprēķinot emisijas un piesaisti, kas radušās apmežotā zemē un atmežotā zemē, katra dalībvalsts meža zemes platību nosaka, izmantojot II pielikumā norādītos parametrus.

7. pants

Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu aramzemi, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem

▼M2

1.  
Katra dalībvalsts uzskaita apsaimniekotā aramzemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotā aramzemē radušies tās 2005.–2009. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.
2.  
Katra dalībvalsts uzskaita apsaimniekotos zālājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotos zālājos radušies tās 2005.–2009. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.
3.  
2021.–2025. gada periodā katra dalībvalsts, kas savās saistībās iekļauj apsaimniekotus mitrājus, uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies minētajā periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuras apsaimniekotos mitrājos radušies tās 2005.–2009. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

▼B

4.  

2021.–2025. gada periodā dalībvalstis, kuras, ievērojot 2. panta 2. punktu, izvēlējušās apsaimniekotus mitrājus neiekļaut savās saistībās, tomēr ziņo Komisijai par emisijām un piesaisti no zemes, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir:

a) 

mitrāji, kas paliek mitrāji;

b) 

apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kura pārveidota par mitrājiem; vai

c) 

mitrāji, kuri pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi.

8. pants

Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi

▼M2

1.  
Katra dalībvalsts uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, attiecīgās dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci.

▼B

2.  
Ja šā panta 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret dalībvalsts meža references līmeni ir negatīvs, attiecīgā dalībvalsts savā apsaimniekotas meža zemes uzskaitē iekļauj kopējo neto piesaisti apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no minētās dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci. Šis ierobežojums neattiecas uz neto piesaisti, ko radījušas atmirušas koksnes un nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuves, izņemot kategoriju “papīrs”, kā minēts 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, zemes uzskaites kategorijā “apsaimniekota meža zeme”.

▼M2

3.  
Dalībvalstis Komisijai līdz 2018. gada 31. decembrim attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu iesniedz savus valsts mežsaimniecības uzskaites plānus, arī ierosināto meža references līmeni. Valsts mežsaimniecības uzskaites plānā ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus, un to publisko, arī internetā.

▼B

4.  
Dalībvalstis nosaka savu meža references līmeni, balstoties uz IV pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem. Attiecībā uz Horvātiju tās meža references līmenī – papildus IV pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem – var ņemt vērā arī tās teritorijas okupāciju un apstākļus kara laikā un pēc tā, kuriem bijusi ietekme uz meža apsaimniekošanu references periodā.
5.  
Meža references līmeņa pamatā ir meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas prakses turpināšana, kas par dinamiskajām, ar vecumu saistītajām mežu iezīmēm valsts mežos dokumentēta 2000.–2009. gada periodā, izmantojot vislabākos pieejamos datus.

Meža references līmeņos, kas noteikti saskaņā ar pirmo daļu, ņem vērā dinamisko, ar vecumu saistīto mežu iezīmju gaidāmo ietekmi, lai netiktu nepamatoti ierobežota meža apsaimniekošanas intensitāte kā meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas prakses pamatelements nolūkā uzturēt vai stiprināt ilgtermiņa oglekļa piesaistītājus.

Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti ierosinātā meža references līmeņa noteikšanā valsts mežsaimniecības uzskaites ziņojumā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi.

6.  
Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu ieceltiem ekspertiem, tehniski novērtē valstu mežsaimniecības uzskaites plānus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šā panta 3. punktu, nolūkā novērtēt, kādā mērā ierosinātie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktā un 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Turklāt Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību. Komisija publicē veiktā darba kopsavilkumu, tostarp dalībvalstu iecelto ekspertu paustos viedokļus, un secinājumus.

Lai atvieglotu ierosināto meža references līmeņu tehnisko pārskatīšanu, vajadzības gadījumā Komisija izdod dalībvalstīm adresētus tehniskus ieteikumus, tajos atspoguļojot tehniskā novērtējuma secinājumus. Minētos tehniskos ieteikumus Komisija publicē.

▼M2

7.  
Ja, balstoties uz tehniskajiem novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar 6. punkta pirmo daļu, un attiecīgā gadījumā tehniskajiem ieteikumiem, kas izdoti saskaņā ar 6. punkta otro daļu, tas vajadzīgs, dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu Komisijai paziņo pārskatītos ierosinātos meža references līmeņus. Ierosinātos meža references līmeņus, ko tai paziņojušas dalībvalstis, Komisija publicē.
8.  
Balstoties uz dalībvalstu iesniegtajiem ierosinātajiem meža references līmeņiem, uz tehnisko novērtējumu, kas veikts, ievērojot šā panta 6. punktu, un attiecīgā gadījumā uz pārskatītajiem ierosinātajiem meža references līmeņiem, kas iesniegti saskaņā ar šā panta 7. punktu, Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IV pielikumu nolūkā noteikt meža references līmeņus, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā.
9.  
Ja dalībvalsts Komisijai savus meža references līmeņus neiesniedz līdz termiņiem, kas norādīti šā panta 3. punktā un attiecīgā gadījumā šā panta 7. punktā, Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IV pielikumu nolūkā noteikt meža references līmeni, kas minētajai dalībvalstij piemērojams 2021.–2025. gada periodā, balstoties uz jebkādu tehnisko novērtējumu, kas veikts, ievērojot šā panta 6. punktu.
10.  
Šā panta 8. un 9. punktā minētos deleģētos aktus attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu pieņem līdz 2020. gada 31. oktobrim.

▼B

11.  
Lai nodrošinātu saskanību, kas minēta šā panta 5. punktā, dalībvalstis vajadzības gadījumā ne vēlāk kā 14. panta 1. punktā minētajos termiņos Komisijai iesniedz tehniskas korekcijas, kas neprasa grozījumus deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šā panta 8. vai 9. punktu.

9. pants

Uzskaite attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem

1.  

Atbilstoši 6. panta 1. punktam un 8. panta 1. punktam sniegtajā uzskaitē, kas attiecas uz nocirstas koksnes produktiem, dalībvalstis, izmantojot V pielikumā norādīto pirmās kārtas sadalīšanās funkciju, metodiku un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības, norāda emisijas un piesaisti, ko radījušas izmaiņas to nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvē, kuri pieder pie šādām kategorijām:

a) 

papīrs;

b) 

koksnes plātnes;

c) 

zāģmateriāli.

2.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu šā panta 1. punktu un V pielikumu, pievienojot jaunas tādu nocirstas koksnes produktu, kas spēj sekvestrēt oglekli, kategorijas, balstoties uz IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme, un nodrošinot integritāti vides aspektā.
3.  
Dalībvalstis var konkretizēt koksnes bāzes materiāla produktus, tostarp mizu, kuri ietilpst esošajās un jaunajās kategorijās, kas minētas attiecīgi 1. un 2. punktā, balstoties uz IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme, ar noteikumu, ka pieejamie dati ir pārredzami un pārbaudāmi.

10. pants

Uzskaite attiecībā uz dabiskiem traucējumiem

▼M2

1.  
2021.–2025. gada perioda beigās dalībvalstis no savas apmežotās zemes un apsaimniekotās meža zemes uzskaites var izslēgt siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabiskiem traucējumiem, kas pārsniedz vidējās emisijas, kuras 2001. –2020. gadam periodā radušās dabisku traucējumu dēļ, no kurām izslēgtas statistiski anomālas vērtības (“fona līmenis”). Minēto fona līmeni aprēķina saskaņā ar šo pantu un VI pielikumu.

▼B

2.  

Ja dalībvalsts piemēro 1. punktu, tā:

a) 

Komisijai iesniedz informāciju par 1. punktā minēto zemes uzskaites kategoriju fona līmeni un par datiem un metodiku, kas izmantota saskaņā ar VI pielikumu; un

b) 

no uzskaites līdz ►M2  2025 ◄ . gadam izslēdz visu turpmāko piesaisti zemē, ko skāruši dabiskie traucējumi.

3.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 16. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VI pielikumu nolūkā pārskatīt minētajā pielikumā izklāstīto metodiku un informācijas prasības ar mērķi atspoguļot izmaiņas IPCC vadlīnijās, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme.

▼M2

11. pants

Elastības iespējas un pārvaldība

1.  

Dalībvalsts var izmantot:

a) 

12. pantā izklāstītās vispārējās elastības iespējas; un

b) 

lai izpildītu saistības, sasniegtu mērķrādītāju un ievērotu budžetu, kas noteikts saskaņā ar 4. pantu, 13. un 13.b pantā izklāstītās elastības iespējas.

Somija papildus pirmajā daļā minētajām elastības iespējām var izmantot papildu kompensāciju saskaņā ar 13.a pantu.

2.  
Ja dalībvalsts neizpilda Regulas (ES) 2018/1999 26. pantā noteiktās monitoringa prasības, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu noteiktais centrālais administrators (“centrālais administrators”) attiecīgajai dalībvalstij uz laiku aizliedz pārskaitīt daudzumus saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. punktu vai izmantot elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi saskaņā ar šīs regulas 13. pantu. Komisija var minētajai dalībvalstij arī sniegt papildu tehnisko atbalstu.

12. pants

Vispārējas elastības iespējas

1.  
Ja 2021.–2025. gada periodā kopējās emisijas dalībvalstī pārsniedz kopējos piesaistījumus vai ja 2026.–2030. gada periodā starpība starp siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu summu dalībvalsts teritorijā un saistībām, mērķrādītāju vai budžetu, kas minētajai dalībvalstij noteikti saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, ir pozitīva un minētā dalībvalsts ir izvēlējusies izmantot savu elastības iespēju un ir pieprasījusi dzēst ikgadējos emisiju iedales apjomus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842, dzēsto emisiju iedales apjomu daudzumu ņem vērā attiecībā uz saskaņā ar šīs regulas 4. pantu noteikto dalībvalsts saistību izpildi, minētajā pantā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu vai minētajā pantā noteiktā budžeta ievērošanu.
2.  
Ciktāl 2021.–2025. gada periodā kopējie piesaistījumi dalībvalstī pārsniedz kopējās emisijas vai 2026.–2030. gada periodā starpība starp siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu summu dalībvalsts teritorijā un saistībām, mērķrādītāju vai budžetu, kas minētajai dalībvalstij noteikti saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, ir negatīva, un pēc tam, kad atskaitīts jebkurš daudzums, kas ņemts vērā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 7. pantu, minētā dalībvalsts atlikušo piesaistījumu daudzumu var pārskaitīt citai dalībvalstij. Pārskaitīto daudzumu ņem vērā, novērtējot, vai saņēmēja dalībvalsts ir attiecīgi izpildījusi saistības, sasniegusi mērķrādītāju vai ievērojusi budžetu, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 4. pantu.
3.  
Lai izvairītos no dubultas uzskaites, tos neto piesaistījumu daudzumus, kas ņemti vērā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 7. pantu, atskaita no daudzuma, kas minētajai dalībvalstij pieejams pārskaitīšanai citai dalībvalstij saskaņā ar šā panta 2. punktu.
4.  
Ieņēmumi, kas gūti no pārskaitījumiem saskaņā ar 2. punktu, vai to finansiālās vērtības ekvivalents dalībvalstīm būtu jāizmanto cīņai pret klimata pārmaiņām Savienībā vai trešās valstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par visām darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo punktu, un publisko šo informāciju viegli piekļūstamā formā.
5.  
Jebkurš pārskaitījums saskaņā ar 2. punktu var notikt sakarā ar siltumnīcefekta gāzu mazināšanas projektu vai programmu, ko īsteno pārdevēja dalībvalsts un atlīdzina saņēmēja dalībvalsts, ar nosacījumu, ka netiek pieļauta dubulta uzskaite un tiek nodrošināta izsekojamība.

13. pants

Elastības iespēja attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi

1.  
Ja kādas dalībvalsts kopējās emisijas 2021.–2025. gada periodā pārsniedz kopējos piesaistījumus 2. panta 1. punktā minētajās zemes uzskaites kategorijās, kas uzskaitītas saskaņā ar šo regulu, minētā dalībvalsts, lai izpildītu 4. panta 1. punktu, var izmantot šajā pantā noteikto elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi.
2.  

Ja 8. panta 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu ir pozitīvs skaitlis, attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības minētā aprēķina rezultātam atbilstošās emisijas kompensēt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

dalībvalsts savā stratēģijā, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 15. pantu, ir iekļāvusi konkrētus notiekošus vai plānotus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka meži ar piesaistītāju un krātuvju funkciju tiek attiecīgi saglabāti vai uzlaboti, kā arī informāciju par šādu pasākumu ietekmi uz attiecīgiem vidiskajiem mērķiem, tostarp arī biodaudzveidības saglabāšanu un pielāgošanos dabiskiem traucējumiem; un

b) 

kopējās emisijas Savienībā 2021.–2025. gada periodā nepārsniedz kopējos piesaistījumus šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajās zemes uzskaites kategorijās.

Novērtējot, vai Savienībā kopējās emisijas pārsniedz kopējos piesaistījumus, kā minēts šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, Komisija nodrošina, ka dalībvalstis novērš dubultu uzskaiti, jo īpaši attiecībā uz to elastības iespēju izmantojumu, kas izklāstītas šīs regulas 12. pantā un Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā vai 9. panta 2. punktā.

3.  
Šā panta 2. punktā minētā kompensācija var attiekties tikai uz piesaistītājiem, kas attiecībā uz minētās dalībvalsts meža references līmeni uzskaitīti kā emisijas, un 2021.–2025. gada periodā tā nepārsniedz 50 % no attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kompensācijas apjoma, kas noteikts VII pielikumā.
4.  
Dalībvalstis Komisijai iesniedz pierādījumus par dabisko traucējumu ietekmi, kas aprēķināta saskaņā ar VI pielikumu, un informāciju par pasākumiem, ko tās plāno pieņemt nolūkā novērst vai mazināt līdzīgu ietekmi nākotnē, lai varētu pretendēt uz kompensāciju par atlikušajiem piesaistītājiem, kas attiecībā uz to meža references līmeni uzskaitīti kā emisijas, līdz VII pielikumā 2021.–2025. gada periodam noteiktajam maksimālajam kompensācijas apmēram, ko nav izmantojušas citas dalībvalstis. Gadījumos, kad pieprasījums pēc kompensācijas pārsniedz pieejamo neizmantotās kompensācijas apmēru, kompensāciju proporcionāli sadala attiecīgajām dalībvalstīm. Komisija dalībvalstu iesniegtos pierādījumus dara publiski pieejamus.

▼M2

13.a pants

Papildu kompensācija

1.  

Somija 2021.–2025. gada periodā var kompensēt papildus līdz 5 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta emisiju, kas uzskaitītas zemes uzskaites kategorijās “apsaimniekota meža zeme”, “atmežota zeme”, “apsaimniekota aramzeme” un “apsaimniekoti zālāji”, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

Somija savā stratēģijā, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 15. pantu, ir iekļāvusi konkrētus notiekošus vai plānotus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka meži ar piesaistītāju un krātuvju funkciju tiek attiecīgi saglabāti vai uzlaboti;

b) 

kopējās emisijas Savienībā 2021.–2025. gada periodā nepārsniedz kopējos piesaistījumus šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajās zemes uzskaites kategorijās.

Novērtējot, vai Savienībā kopējās emisijas pārsniedz kopējos piesaistījumus, kā minēts šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, Komisija nodrošina, ka dalībvalstis novērš dubultu uzskaiti, jo īpaši attiecībā uz to elastības iespēju izmantojumu, kas izklāstītas šīs regulas 12. un 13. pantā un Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā vai 9. panta 2. punktā.

2.  

Papildu kompensāciju izmanto tikai šādām vajadzībām:

a) 

tā apmēra kompensēšana, kas pārsniedz Somijai 2021.–2025. gada periodā pieejamo elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekoto meža zemi saskaņā ar 13. pantu;

b) 

to emisiju kompensēšana, ko radījusi vēsturiskā meža zemes pārveide par jebkādas citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, kura notikusi ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī;

c) 

apmērs, kas nepieciešams 4. panta izpildei.

3.  
Papildu kompensāciju nevar pārskaitīt saskaņā ar šīs regulas 12. pantu vai Regulas (ES) 2018/842 7. pantu.
4.  
Visas neizmantotās papildu kompensācijas no 5 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas minēti 1. punktā, anulē.
5.  
Centrālais administrators izpilda šā panta 2. punkta a) apakšpunkta un 3. un 4. punkta mērķiem nepieciešamās darbības Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 40. pantu (“ Savienības reģistrs”).

13.b pants

Zemes izmantojuma mehānisms 2026.–2030. gada periodam

1.  
Ja ir sasniegts 4. panta 2. punktā minētais Savienības mērķrādītājs, Savienības reģistrā izveido zemes izmantojuma mehānismu, kas atbilst daudzumam līdz 178 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Zemes izmantojuma mehānisms ir pieejams papildus 12. pantā paredzētajām elastības iespējām.
2.  
Ja 2026.–2030. gada periodā pēc tam, kad dalībvalsts ir darījusi visu iespējamo, lai ņemtu vērā visus tai adresētos Komisijas atzinumus saskaņā ar 13.d pantu, starpība starp siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu summu dalībvalsts teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a) līdz j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās un attiecīgo mērķrādītāju, kas minētajai dalībvalstij noteikts saskaņā ar 4. panta 3. punktu, vai budžetu, kas minētajai dalībvalstij noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu, ir pozitīva, uzskaitīta un ziņota saskaņā ar šo regulu, minētā dalībvalsts var tai saskaņā ar 4. panta 3. punktu noteiktā mērķrādītāja vai tai saskaņā ar 4. panta 3. punktu noteiktā budžeta sasniegšanai izmantot šajā pantā paredzēto mehānismu.
3.  

Ja 2. punktā minētā viena vai abu aprēķinu rezultāts attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu ir pozitīvs skaitlis, dalībvalstij ir tiesības izmantot šajā pantā noteikto mehānismu, lai kompensētu neto emisijas vai neto piesaistījumus – vai abus –, kas uzskaitīti kā emisijas attiecībā pret minētajai dalībvalstij saskaņā ar 4. panta 3. punktu noteikto mērķrādītāju vai attiecībā pret minētajai dalībvalstij saskaņā ar 4. panta 4. punktu noteikto budžetu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

dalībvalsts savā atjauninātajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, ir iekļāvusi konkrētus notiekošus vai plānotus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka zeme ar piesaistītāja un krātuves funkciju tiek attiecīgi saglabāta vai uzlabota, un mazināt zemes neaizsargātību pret dabiskiem traucējumiem;

b) 

dalībvalsts ir izsmēlusi elastības iespēju, kas pieejama saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punktu;

c) 

starpība starp visu siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu gada summu Savienības teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a) līdz j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās un Savienības mērķrādītāju, kas ir neto piesaistījumi 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta apmērā, 2030. gadā ir negatīva.

Novērtējot, vai Savienībā ir izpildīts nosacījums, kas minēts šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, Komisija iekļauj līdz 30 %, bet ne vairāk kā 20 Mt CO2 ekvivalenta no neizmantotā pārpalikuma dalībvalstu saistībām saskaņā ar 4. panta 1. punktu no 2021.–2025. gada perioda, ja viena vai vairākas dalībvalstis iesniedz Komisijai pierādījumus par dabiskajiem traucējumiem saskaņā ar šā panta 5. punktu. Komisija pārliecinās, ka dalībvalstis nepieļauj dubultu uzskaiti, jo īpaši attiecībā uz to elastības iespēju izmantojumu, kas izklāstītas šīs regulas 12. pantā un Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā.

4.  
Šā panta 3. punktā minētā kompensācija 2026.–2030. gada periodā nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kompensācijas apjoma, kas noteikts VII pielikumā.
5.  
Dalībvalstis Komisijai iesniedz pierādījumus par dabisko traucējumu ietekmi, kas aprēķināta saskaņā ar VI pielikumu, lai varētu pretendēt uz kompensāciju par neto emisijām vai neto piesaistījumiem, vai abiem, kas attiecībā uz minētajām dalībvalstīm saskaņā ar 4. panta 3. punktu noteiktajiem mērķrādītājiem vai attiecībā uz minētajām dalībvalstīm saskaņā ar 4. panta 4. punktu noteikto budžetu uzskaitīti kā emisijas, līdz VII pielikumā 2026.–2030. gada periodam noteiktajam maksimālajam kompensācijas apmēram, ko nav izmantojušas citas dalībvalstis. Ja pieprasījums pēc kompensācijas pārsniedz pieejamo neizmantotās kompensācijas apmēru, minēto neizmantoto kompensāciju proporcionāli sadala attiecīgajām dalībvalstīm.
6.  

Dalībvalstīm ir tiesības kompensēt neto emisijas vai neto piesaistījumus, vai abus, kas uzskaitīti kā emisijas attiecībā pret mērķrādītājiem, kuri minētajām dalībvalstīm noteikti saskaņā ar 4. panta 3. punktu, vai attiecībā pret budžetu, kas minētajām dalībvalstīm noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu, līdz VII pielikumā 2021.–2030. gada periodam noteiktajam maksimālajam kompensācijas apmēram, ko nav izmantojušas citas dalībvalstis, pēc tam, kad ir ņemts vērā 13. panta 4. punkts un šā panta 5. punkts, ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis:

a) 

ir izsmēlušas elastības iespējas, kas pieejamas saskaņā ar 12. panta 1. punktu un šā panta 3. un 5. punktu; un

b) 

ir iesniegušas Komisijai pierādījumus vai nu par:

i) 

klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi, kas izraisa emisiju pārsniegumu vai piesaistītāju sarukšanu ārpus to kontroles; vai arī

ii) 

to, ka salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju to apsaimniekotajā zemes platībā ir ārkārtīgi liela organisko augšņu īpatsvara ietekme, kas novedusi pie emisiju pārsnieguma, ja minētā ietekme ir saistāma ar zemes apsaimniekošanas praksi, kas izmantota pirms Lēmuma Nr. 529/2013/ES stāšanās spēkā;

c) 

savos jaunākajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, ir iekļāvušas konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka visa zeme ar piesaistītāja un krātuves funkciju tiek attiecīgi saglabāta vai uzlabota, un mazināt zemes neaizsargātību pret klimata pārmaiņu izraisītiem ekosistēmu traucējumiem.

7.  
Šā panta 6. punktā minētais kompensācijas apjoms Savienībai kopumā nepārsniedz 50 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. Ja pieprasījums pēc kompensācijas pārsniedz pieejamo kompensācijas maksimālo apmēru, kompensāciju proporcionāli sadala attiecīgajām dalībvalstīm.
8.  
Pierādījumi, kas minēti 6. punkta b) apakšpunkta i) punktā, ietver kvantitatīvu novērtējumu par ietekmi uz neto emisijām vai neto piesaistījumiem, kura izteikta miljonos tonnu CO2 ekvivalenta skartajā platībā, un balstās uz salīdzināmiem un uzticamiem kvantitatīviem indeksiem, ģeogrāfiski skaidri noteiktiem datiem un labākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem. Minēto indeksu, datu un pierādījumu pamatā ir novērotās izmaiņas, kas aptver vismaz 2001.–2025. gada periodu, un zinātniski pārskatītas prognozes un novērojumi par 2026.–2030. gada periodu. Minētie indeksi, dati un pierādījumi atspoguļo tādu ZIZIMM sektoram būtisko klimata raksturlielumu fona izmaiņas vidējā termiņā vai ilgtermiņā kā arīditāte, vidējā temperatūra, vidējais nokrišņu daudzums, salnas dienas un meteoroloģiskā vai augsnes mitruma sausuma ilgums.
9.  
Pierādījumi, kuri minēti 6. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, ietver pamatojumu, kas apliecina, ka organisko augšņu īpatsvars apsaimniekotajā zemes platībā attiecīgajā dalībvalstī pārsniedz Savienības vidējo īpatsvaru 2030. gadā. Pierādījumi ietver kvantitatīvu, miljonos tonnu CO2 ekvivalenta izteiktu analīzi par paziņotajām emisijām, kas radušās sakarā ar pagātnē izraisītām sekām attiecībā uz apsaimniekotām organiskām augsnēm, pamatojoties uz pārskatītiem novērojumiem par 2026.–2030. gada periodu, salīdzināmiem un uzticamiem ģeogrāfiski skaidri noteiktiem datiem un labākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem, jo īpaši par līdzīgām vietām attiecīgajā dalībvalstī. Pierādījumiem arī pievieno aprakstu par esošajā brīdī īstenotajiem rīcībpolitikas pasākumiem, kas mazina pagātnē izraisīto seku negatīvo ietekmi uz apsaimniekotām organiskām augsnēm.
10.  
Līdz 2024. gada 12. maijam Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto pierādījumu struktūru, formātu, tehniskos aspektus un iesniegšanas kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16.a pantā.
11.  
Komisija 6. punkta b) apakšpunktā minētos dalībvalstu iesniegtos pierādījumus dara publiski pieejamus, un ja pēc tam, kad ir pārbaudīta no minētās dalībvalsts saņemtā informācija, Komisija uzskata, ka minētā informācija ir nepietiekami pamatota vai nesamērīga, tā var pieprasīt dalībvalstij iesniegt papildu pierādījumus.

13.c pants

Pārvaldība

Ja 2032. gadā veiktās visaptverošās izskatīšanas rezultātā Komisija konstatē, ka, ņemot vērā elastības iespējas, kas izmantotas saskaņā ar 12. un 13.b pantu, nav ievērots 4. panta 4. punktā minētais 2026.–2029. gada budžets, saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 15. pantu, siltumnīcefekta gāzu neto emisiju rādītājam, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi 2030. gadā, pieskaita daudzumu, kas vienāds ar siltumnīcefekta gāzu neto emisiju pārsniegumu CO2 ekvivalenta tonnās, reizinātu ar koeficientu 1,08.

13.d pants

Korektīvā rīcība

1.  

Ja Komisija ikgadējā novērtējumā, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu, konstatē, ka dalībvalsts negūst pietiekamu progresu virzībā uz tā mērķrādītāja sasniegšanu, kurš tai noteikts saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu, ņemot vērā trajektoriju un budžetu, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 4. panta 4. punktu, kā arī elastības iespējas saskaņā ar šo regulu, minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā iesniedz Komisijai korektīvās rīcības plānu, kurā iekļauj:

a) 

detalizētu paskaidrojumu par to, kāpēc nav panākts pietiekams progress;

b) 

novērtējumu par to, kā Savienības finansējums ir atbalstījis tās centienus izpildīt savu mērķrādītāju un budžetu un kā tā plāno izmantot šādu finansējumu, lai virzītos uz to izpildīšanu;

c) 

papildu darbības, kas papildina minētās dalībvalsts integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 vai pastiprina tā īstenošanu un ko tā īstenos, lai izpildītu mērķrādītāju, kas tai noteikts saskaņā ar 4. panta 3. punktu, vai budžetu, kas tai noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu, izmantojot iekšzemes rīcībpolitikas un pasākumus un īstenojot Savienības rīcību, kam pievienots detalizēts novērtējums, kura pamatā attiecīgā gadījumā ir kvantitatīvi dati, par plānotajiem siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem, ko minētās darbības radītu;

d) 

stingru šo pasākumu īstenošanas grafiku, kas dos iespēju novērtēt ikgadējo īstenošanas progresu.

Ja dalībvalsts ir izveidojusi valsts klimata padomdevēju struktūru, tā var lūgt padomu minētajai struktūrai, lai noteiktu c) apakšpunktā minētās nepieciešamās darbības.

2.  
Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvās rīcības plānus.
3.  
Komisija var sniegt atzinumu par saskaņā ar 1. punktu iesniegto korektīvās rīcības plānu robustumu un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un var attiecīgi pārskatīt savu korektīvās rīcības plānu. Ja attiecīgā dalībvalsts atzinumu vai būtisku tā daļu neņem vērā, tā sniedz Komisijai pamatojumu.
4.  
Katra dalībvalsts savu 1. punktā minēto korektīvās rīcības plānu un 3. punktā minēto pamatojumu dara publiski pieejamu. Komisija 3. punktā minēto atzinumu dara publiski pieejamu.

▼B

14. pants

Izpildes pārbaude

▼M2

1.  
Dalībvalstis līdz 2027. gada 15. martam attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2032. gada 15. martam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu Komisijai iesniedz uz ikgadējām datu kopām balstītu izpildes ziņojumu, kurā iekļauj attiecīgā perioda kopējo emisiju un kopējo piesaistījumu bilanci par katru no 2. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā norādītajām zemes uzskaites kategorijām attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā norādītajām kategorijām attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu, ievērojot šajā regulā noteiktos uzskaites noteikumus.

Izpildes ziņojumā iekļauj šādu aspektu novērtējumu:

a) 

rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz iespējamām pretrunām, tostarp vismaz ar citiem Savienības vidiskajiem mērķiem un stratēģijām, piemēram, tiem, kuri noteikti 8. vides rīcības programmā, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2022/591 ( 2 ), ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam un Komisijas 2018. gada 11. oktobra paziņojumā “Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana”;

b) 

kā dalībvalstis, pieņemot savas rīcībpolitikas un pasākumus ar mērķi izpildīt mērķrādītāju, kas tām noteikts saskaņā ar 4. panta 3. punktu, vai budžetu, kas tām noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu, ciktāl tas ir būtiski, ir ņēmušas vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu”;

c) 

sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un pielāgošanos tām, tostarp rīcībpolitikas un pasākumi, ar ko mazināt zemes neaizsargātību pret dabiskiem traucējumiem un klimatu;

d) 

sinerģijas starp klimata pārmaiņu mazināšanu un biodaudzveidību.

Izpildes ziņojumā attiecīgā gadījumā iekļauj ziņas par nodomu izmantot 11. pantā minētās elastības iespējas un attiecīgos apjomus vai par šādu elastības iespēju izmantojumu un attiecīgajiem apjomiem. Dalībvalstis izpildes ziņojumus dara publiski pieejamus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 28. pantu.

▼M2

1.a  
Ja ir mainījusies dalībvalstu izmantotā metodika, Komisija var veikt metodoloģisku korekciju siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas datiem, ko iesniegusi katra dalībvalsts un kas validēti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu. Neraugoties uz to, šādas metodoloģiskas korekcijas – nolūkā novērtēt atbilstību Savienības 2030. gada mērķrādītājam – neietekmē nedz 310 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta neto piesaistījumu vērtību, kas ir dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu (kt CO2 ekvivalenta) vērtību summa 2030. gadā, kā noteikts II.a pielikuma D ailē, nedz arī mērķrādītājus, kas norādīti minētā pielikuma C ailē.
1.b  
Dalībvalstis, kas norāda savu nodomu izmantot 13.b panta 6. punktā minēto elastības iespēju, īpašās ziņojuma iedaļās apraksta pasākumus, kas veikti, lai mazinātu vai novērstu 13.b panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto ietekmi, kā arī minēto pasākumu novēroto un paredzamo ietekmi.
1.c  
Komisija visaptveroši izskata šā panta 1. punktā paredzētos izpildes ziņojumus, lai novērtētu 4. panta izpildi.

Līdztekus minētajai visaptverošajai izskatīšanai Komisija novērtē, kā ir ņemts vērā princips “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu. Šajā sakarā Komisija pirms sava pirmā novērtējuma izdod norādījumus par to, kā princips “nenodari būtisku kaitējumu” piemērojams šīs regulas vajadzībām.

▼B

2.  
Komisija visaptveroši izskata šā panta 1. punktā paredzētos izpildes ziņojumus, lai novērtētu 4. panta izpildi.
3.  
Komisija 2027. gadā sagatavo ziņojumu par 2021.–2025. gada periodu un 2032. gadā – par 2026.–2030. gada periodu par Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un kopējo piesaisti par katru no 2. pantā minētajām zemes uzskaites kategorijām, ko aprēķina kā perioda kopējās paziņotās emisijas un kopējā paziņotā piesaiste mīnus vērtība, kas iegūta, Savienības vidējās gada paziņotās emisijas un piesaisti 2000.–2009. gada periodā reizinot ar pieci.
4.  
Ieviest šajā pantā paredzēto pārraudzības un izpildes satvaru Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Eiropas Vides aģentūra.

15. pants

Reģistrs

▼M2

1.  

Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu ar noteikumiem par šādu darbību reģistrēšanu un precīzu izpildi Savienības reģistrā:

a) 

emisiju un piesaistījumu daudzuma reģistrēšana katrā zemes uzskaites un ziņošanas kategorijā katrā dalībvalstī;

b) 

jebkādu metodoloģisku korekciju izdarīšana, ko veic saskaņā ar 14. panta 1.a punktu;

c) 

to elastības iespēju izmantošana, kas minētas 12., 13., 13.a un 13.b pantā; un

d) 

izpildes novērtējums saskaņā ar 13.c pantu.

▼B

2.  
Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru saskaņā ar šo regulu veikto darījumu un vajadzības gadījumā darījumus bloķē, lai nodrošinātu, ka nav neatbilstību.
3.  
Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ir publiski pieejama.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 5. panta 6. punktā, 8. panta 8. un 9. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā un 15. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 9. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 5. panta 6. punktā, 8. panta 8. un 9. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā un 15. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 5. panta 6. punktu, 8. panta 8. un 9. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 3. punktu un 15. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

▼M2

16.a pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz ar Regulas (ES) 2018/1999 44. panta 3. punktu izveidotā Klimata pārmaiņu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 3 ) nozīmē.
2.  

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

▼M2

17. pants

Pārskatīšana

1.  

Šo regulu pastāvīgi pārskata, ņemot vērā cita starpā:

a) 

starptautiskās norises;

b) 

centienus, kas veikti, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus; un

c) 

Savienības tiesību aktus, tostarp dabas atjaunošanas jomā.

Pamatojoties uz konstatējumiem ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar 14. panta 3. punktu, un rezultātiem, kuri gūti novērtējumā, kas veikts saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai pamatojoties uz verifikāciju, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. panta 4.a punktu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus ar mērķi nodrošināt, ka tiek respektēta Savienības vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāja, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu, integritāte un mērķrādītāja devums Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā.

2.  

Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pirmās globālās izsvēršanas, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīguma 14. pantā, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas darbību. Ziņojuma pamatā ir jaunākie pieejamie dati, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 ( 4 ) 4. panta 4. punkts. Ņemot vērā, ka Savienībā ir jāpanāk lielāki siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi un piesaistījumi un sociāli taisnīga pārkārtošanās, un ņemot vērā vajadzību pēc papildu Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, ziņojums attiecīgā gadījumā ietver šādus elementus:

a) 

novērtējums par 11. pantā minēto elastības iespēju ietekmi;

b) 

novērtējums par šīs regulas devumu Regulā (ES) 2021/1119 noteiktā klimatneitralitātes mērķa un starpposma klimata mērķrādītāju sasniegšanā;

c) 

novērtējums par šīs regulas devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā;

d) 

novērtējums par šajā regulā noteikto pienākumu sociālo ietekmi un ietekmi uz nodarbinātību, tostarp uz dzimumu līdztiesību un darba apstākļiem, dalībvalstīs gan valsts, gan reģionālajā līmenī jebkurā no zemes kategorijām un sektoriem, uz ko attiecas 2. pants;

e) 

novērtējums par starptautiskajā līmenī panākto progresu attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē Parīzes nolīguma 6. panta 2. un 4. punktu, un attiecīgā gadījumā priekšlikumi grozīt šo regulu, jo īpaši ar mērķi nepieļaut dubultu uzskaiti un piemērot attiecīgas korekcijas;

f) 

novērtējums par pašreizējām tendencēm un nākotnes prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem no aramzemes, zālājiem un mitrājiem un regulatīviem risinājumiem, kā nodrošināt minēto tendenču un prognožu saskaņotību ar mērķi panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus visos ekonomikas sektoros saskaņā ar Savienības klimatneitralitātes mērķi un Savienības starpposma klimata mērķrādītājiem, kas noteikti Regulā (ES) 2021/1119;

g) 

pašreizējās tendences un nākotnes prognozes attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām tālāk uzskaitītajās ziņošanas kategorijās un regulatīvie risinājumi, kā nodrošināt minēto tendenču un prognožu saskaņotību ar mērķi panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus visos ekonomikas sektoros saskaņā ar Savienības klimatneitralitātes mērķi un Savienības starpposma mērķrādītājiem klimata jomā, kas noteikti Regulā (ES) 2021/1119:

i) 

fermentācija gremošanas traktā;

ii) 

kūtsmēslu apsaimniekošana;

iii) 

rīsu audzēšana;

iv) 

lauksaimniecības augsnes;

v) 

plānota savannu dedzināšana;

vi) 

lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka;

vii) 

kaļķošana;

viii) 

karbamīda uzklāšana;

ix) 

citu oglekli saturošu mēslošanas līdzekļu izmantošana;

x) 

citas.

Minētajā ziņojumā zinātniski pamatotā, uzticamā un pārredzamā veidā un lai nodrošinātu mežu ilgtermiņa noturību un pielāgotiesspēju, attiecīgā gadījumā ņem vērā to, kāda ietekme ir meža vecuma struktūrai, arī tad, ja minētā ietekme ir saistīta ar īpašiem kara laika vai pēckara apstākļiem.

Pēc pienācīgas zinātniski pamatotas ziņošanas metodikas pieņemšanas un balstoties uz ziņošanu par progresu un pieejamo jaunāko zinātnisko informāciju, minētajā ziņojumā var arī novērtēt analīzes realizējamību un ietekmi attiecībā uz ziņošanas attiecināšanu uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem citos sektoros, piemēram, jūras un saldūdens vidē, kā arī attiecīgus regulatīvos risinājumus.

Pēc ziņojuma sagatavošanas un ņemot vērā, ka ir svarīgi, lai katrs sektors sniegtu taisnīgu devumu Savienības klimatneitralitātes mērķim un Savienības starpposma klimata mērķrādītājiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119, Komisija, kad tas ir lietderīgi, iesniedz leģislatīvo aktu priekšlikumus. Konkrētāk, minētajos priekšlikumos var noteikt Savienības un dalībvalstu mērķrādītājus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, pienācīgi ņemot vērā katras dalībvalsts jebkādu līdz 2030. gadam uzkrāto deficītu.

Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 ( 5 ) 10.a pantu (“Konsultatīvā padome”), pēc savas iniciatīvas var sniegt zinātniskus ieteikumus vai sniegt ziņojumus par Savienības pasākumiem, klimata mērķrādītājiem, gada emisiju un piesaistījumu līmeņiem un elastības iespējām saskaņā ar šo regulu. Komisija ņem vērā attiecīgos Konsultatīvās padomes ieteikumus un ziņojumus, jo īpaši attiecībā uz turpmākiem pasākumiem, kuru mērķis ir vēl tālāka emisiju samazināšana un piesaistījumu palielināšana apakšsektoros, uz kuriem attiecas šī regula.

3.  
12 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā leģislatīvais akts par Savienības tiesisko regulējumu oglekļa piesaistījumu sertificēšanai, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamiem ieguvumiem un pretrunām, kas būtu, ja šīs regulas darbības jomā tiktu iekļauti ilgtspējīgā veidā iegūti ilgmūžīgi oglekļa uzglabāšanas produkti, kuru oglekļa sekvestrēšanas neto ietekmei ir pozitīva bilance. Ziņojumā novērtē, kā ņemt vērā ar minētajiem produktiem saistītās tiešās un netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus, piemēram, emisijas, kas rodas zemes izmantošanas maiņas rezultātā, un no tā izrietošo saistīto emisiju pārvirzes risku, kā arī iespējamos ieguvumus un pretrunas ar citiem Savienības vidiskajiem mērķiem, jo īpaši biodaudzveidības mērķiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumā var apsvērt procedūru ilgtspējīgu oglekļa uzglabāšanas produktu iekļaušanai šīs regulas darbības jomā, ko veiktu tādā veidā, kas ir saderīgs ar Savienības vidiskajiem mērķiem, kā arī IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme. Komisijas ziņojumam attiecīgā gadījumā var pievienot leģislatīvā akta priekšlikumu par attiecīgu šīs regulas grozīšanu.

▼B

18. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 525/2013

Regulu (ES) Nr. 525/2013 groza šādi:

1) 

regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:

a) 

iekļauj šādu apakšpunktu:

“da) 

no 2023. gada – savas emisijas un piesaisti, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 ( 6 ) 2. pants, saskaņā ar šīs regulas III.a pielikumā norādīto metodiku;

b) 

pievieno šādu daļu:

“Dalībvalsts var prasīt, lai Komisija tai piešķir atkāpi no pirmās daļas da) apakšpunkta nolūkā izmantot citu metodiku, nevis to, kas norādīta III.a pielikumā, ja vajadzīgo metodikas uzlabojumu nevar panākt laikus, lai šo uzlabojumu ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu pārskatos par 2021.–2030. gada periodu, vai ja šīs metodikas uzlabošanas izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem no šādas metodikas izmantošanas nolūkā uzlabot emisiju un piesaistes uzskaiti būtu nesamērīgi lielas, jo emisijas no attiecīgajām oglekļa krātuvēm un piesaiste tajās ir maznozīmīgas. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo atkāpi, Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz argumentētu pieprasījumu, kurā norāda, kādā termiņā varētu ieviest metodikas uzlabojumu, ierosināt alternatīvo metodiku vai paveikt kā vienu, tā otru, un novērtējumu par potenciālo ietekmi uz uzskaites pareizību. Komisija var lūgt noteiktā, saprātīgā termiņā iesniegt papildu informāciju. Ja Komisija lūgumu uzskata par pamatotu, tā atkāpi piešķir. Ja Komisija atkāpi noraida, tā savu lēmumu pamato.”;

2) 

regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

“viii) 

no 2023. gada – informāciju par valsts rīcībpolitiku un pasākumiem, ko īsteno, lai izpildītu savus pienākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) 2018/841, un informāciju par citu plānoto valsts rīcībpolitiku un pasākumiem, kas iecerēti ar mērķi ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabot piesaistītājus, pārsniedzot minētajā regulā noteiktās saistības;”;

3) 

regulas 14. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ba) 

no 2023. gada – kopējās prognozes par siltumnīcefekta gāzēm un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, uz ko attiecas Regula (ES) 2018/841;”;

4) 

regulā iekļauj šādu pielikumu:






“III.A PIELIKUMS
7. panta 1. punkta da) apakšpunktā minētā pārraudzības un ziņošanas metodika
Pieeja Nr. 3: ģeogrāfiski eksplicīti zemes izmantošanas pārveidošanas dati saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.
1. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.
Attiecībā uz emisijām un piesaisti tādā oglekļa krātuvē, kas veido vismaz 25–30 % emisiju vai piesaistes tādā avotu vai piesaistītāju kategorijā, kura dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā ir prioritāra, jo saskaņā ar aplēsēm tai ir būtiska ietekme uz valsts kopējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu absolūtos emisiju un piesaistes līmeņos, uz emisiju un piesaistes tendencēm vai uz emisiju un piesaistes nenoteiktību zemes izmantošanas kategorijās – vismaz 2. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.
Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot 3. līmeņa metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.”

19. pants

Grozījums Lēmumā Nr. 529/2013/ES

Lēmumu Nr. 529/2013/ES groza šādi:

1) 

svītro 3. panta 2. punkta pirmo daļu;

2) 

svītro 6. panta 4. punktu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES UN OGLEKĻA KRĀTUVES

A. 

Siltumnīcefekta gāzes, kas minētas 2. pantā:

a) 

oglekļa dioksīds (CO2);

b) 

metāns (CH4);

c) 

dislāpekļa oksīds (N2O);

Minētās siltumnīcefekta gāzes izsaka tonnās CO2 ekvivalenta un nosaka, ievērojot Regulu (ES) Nr. 525/2013.

▼M2

B. 

Oglekļa krātuves, kas minētas 5. panta 4. punktā:

a) 

dzīvā biomasa;

b) 

nobiras ( 7 );

c) 

atmirusi koksne 1 ;

d) 

nedzīva organiskā matērija ( 8 );

e) 

minerālaugsnes;

f) 

organiskās augsnes;

g) 

nocirstas koksnes produkti zemes uzskaites kategorijās “apmežota zeme” un “apsaimniekota meža zeme”.

▼B




II PIELIKUMS



MINIMĀLĀS VĒRTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PLATĪBAS LIELUMA, KOKU VAINAGU PROJEKCIJAS UN KOKU AUGSTUMA PARAMETRIEM

Dalībvalsts

Platība (ha)

Koku vainagu projekcija (%)

Koku augstums (m)

Beļģija

0,5

20

5

Bulgārija

0,1

10

5

Čehijas Republika

0,05

30

2

Dānija

0,5

10

5

Vācija

0,1

10

5

Igaunija

0,5

30

2

Īrija

0,1

20

5

Grieķija

0,3

25

2

▼M2

Spānija

1,0

20

Sākot ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata iesniegšanas brīdi 2028. gadā: 10

3

▼B

Francija

0,5

10

5

Horvātija

0,1

10

2

Itālija

0,5

10

5

Kipra

0,3

10

5

Latvija

0,1

20

5

Lietuva

0,1

30

5

Luksemburga

0,5

10

5

Ungārija

0,5

30

5

Malta

1,0

30

5

Nīderlande

0,5

20

5

Austrija

0,05

30

2

Polija

0,1

10

2

Portugāle

1,0

10

5

Rumānija

0,25

10

5

▼M2

Slovēnija

0,25

10

5

▼B

Slovākija

0,3

20

5

▼M2

Somija

0,25

10

5

▼B

Zviedrija

0,5

10

5

▼M2 —————

▼M2




II.a PIELIKUMS

Savienībai noteiktais mērķrādītājs (D aile), vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati par 2016., 2017. un 2018. gadu (B aile) un 4. panta 3. punktā minētie dalībvalstīm noteiktie nacionālie mērķrādītāji (C aile), kas jāsasniedz 2030. gadā



A

B

C

D

Dalībvalsts

Vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati par 2016., 2017. un 2018. gadu (kt CO2 ekvivalenta), 2020. gadā iesniegtie dati

Dalībvalstu mērķrādītāji 2030. gadam (kt CO2 ekvivalenta)

Siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu vērtība (kt CO2 ekvivalenta) 2030. gadā, 2020. gadā iesniegtie dati (B+C aile)

Beļģija

–1 032

–320

–1 352

Bulgārija

–8 554

–1 163

–9 718

Čehija

–401

–827

–1 228

Dānija

5 779

–441

5 338

Vācija

–27 089

–3 751

–30 840

Igaunija

–2 112

–434

–2 545

Īrija

4 354

–626

3 728

Grieķija

–3 219

–1 154

–4 373

Spānija

–38 326

–5 309

–43 635

Francija

–27 353

–6 693

–34 046

Horvātija

–4 933

–593

–5 527

Itālija

–32 599

–3 158

–35 758

Kipra

–289

–63

–352

Latvija

–6

–639

–644

Lietuva

–3 972

–661

–4 633

Luksemburga

–376

–27

–403

Ungārija

–4 791

–934

–5 724

Malta

4

–2

2

Nīderlande

4 958

–435

4 523

Austrija

–4 771

–879

–5 650

Polija

–34 820

–3 278

–38 098

Portugāle

–390

–968

–1 358

Rumānija

–23 285

–2 380

–25 665

Slovēnija

67

–212

–146

Slovākija

–6 317

–504

–6 821

Somija

–14 865

–2 889

–17 754

Zviedrija

–43 366

–3 955

–47 321

ES-27/Savienība

–267 704

–42 296

–310 000

▼B




III PIELIKUMS



BĀZES GADS VAI PERIODS, PĒC KURA APRĒĶINA 8. PANTA 2. PUNKTĀ PAREDZĒTO MAKSIMUMVĒRTĪBU

Dalībvalsts

Bāzes gads/periods

Beļģija

1990

Bulgārija

1988

Čehijas Republika

1990

Dānija

1990

Vācija

1990

Igaunija

1990

Īrija

1990

Grieķija

1990

Spānija

1990

Francija

1990

Horvātija

1990

Itālija

1990

Kipra

1990

Latvija

1990

Lietuva

1990

Luksemburga

1990

Ungārija

1985–1987

Malta

1990

Nīderlande

1990

Austrija

1990

Polija

1988

Portugāle

1990

Rumānija

1989

Slovēnija

1986

Slovākija

1990

Somija

1990

Zviedrija

1990

▼M2 —————

▼B




IV PIELIKUMS

VALSTS MEŽSAIMNIECĪBAS UZSKAITES PLĀNS, KURĀ IETVER DALĪBVALSTS MEŽA REFERENCES LĪMENI

A.   Kritēriji un norādes meža references līmeņu noteikšanai

Dalībvalsts meža references līmeni nosaka saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a) 

references līmenis ir saskanīgs ar mērķi šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, tostarp palielinot potenciālo novecojošu mežu krājumu piesaisti, kas citādi varētu uzrādīt pakāpeniski sarūkošus piesaistītājus;

b) 

references līmenis nodrošina, ka no uzskaites tiek izslēgta vienkārša oglekļa uzkrājumu klātbūtne;

c) 

references līmenim būtu jānodrošina robusta un ticama uzskaites sistēma, kas nodrošina, ka tiek pienācīgi uzskaitītas emisijas no biomasas un piesaiste biomasā;

d) 

references līmenī ietver nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvi, tādējādi sniedzot salīdzinājumu starp rezultātu, ko iegūst ar pieņēmumu, ka notiek momentāna oksidēšanās, un rezultātiem, ko iegūst, piemērojot pirmās pakāpes sadalīšanās funkciju un pussadalīšanās perioda vērtības;

e) 

pieņem konstantu attiecību starp cieto meža biomasu un tās izlietojumu enerģētikā, kā dokumentēts 2000.–2009. gada periodā;

f) 

references līmenim vajadzētu būt saskanīgam ar mērķi palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un sekmēt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā noteikts ES meža stratēģijā, dalībvalstu nacionālajās meža rīcībpolitikās un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā;

g) 

references līmenis ir saskanīgs ar valstu prognozēm par antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, par ko ziņo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013;

h) 

references līmenis ir saskanīgs ar siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un attiecīgiem vēsturiskajiem datiem, un tā pamatā ir pārredzama, pilnīga, saskanīga, salīdzināma un pareiza informācija. Konkrētāk, ar modeli, ko izmanto references līmeņa izveidei, ir iespējams reproducēt vēsturiskos datus no Valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata.

B.   Valsts mežsaimniecības uzskaites plāna elementi

Valsts mežsaimniecības uzskaites plānā, ko iesniedz, ievērojot 8. pantu, ietver šādus elementus:

a) 

vispārīgs meža references līmeņa noteikšanas apraksts un apraksts, kā ņemti vērā šajā regulā noteiktie kritēriji;

b) 

ziņas par meža references līmenī iekļautajām oglekļa krātuvēm un siltumnīcefekta gāzēm, iemesli, kādēļ oglekļa krātuve no meža references līmeņa noteikšanas izslēgta, un pierādījumi, ka meža references līmenī iekļautās oglekļa krātuves ir saskanīgas;

c) 

pieeju, metožu un modeļu apraksts, ieskaitot skaitlisku informāciju, kas izmantota meža references līmeņa noteikšanā, saskaņā ar visnesenāk iesniegto valsts pārskata ziņojumu, un dokumentāras informācijas apraksts par ilgtspējīgiem mežu apsaimniekošanas paņēmieniem un intensitāti, kā arī par pieņemtajām valsts rīcībpolitikām;

d) 

informācija par to, kā dažādu rīcībpolitikas scenāriju iespaidā varētu attīstīties mežizstrādes rādītāji;

e) 

apraksts, kā meža references līmeņa noteikšanā ņemts vērā katrs no šiem elementiem:

i) 

platība, kurā notiek meža apsaimniekošana;

ii) 

emisijas no mežiem un nocirstas koksnes produktiem un piesaiste tajos atbilstoši ziņām, kas sniegtas siltumnīcefekta gāzu pārskatos, un attiecīgajiem vēsturiskajiem datiem;

iii) 

meža raksturojums, tostarp dinamiskas ar vecumu saistītas mežu iezīmes, pieaugumi, cirtmets un cita informācija par meža apsaimniekošanas darbībām saskaņā ar ierasto praksi;

iv) 

vēsturiskie un nākotnes mežizstrādes rādītāji, kas dezagregēti pēc tā, vai produktus izmanto enerģētikā vai neenerģētiskām vajadzībām.

▼M1

C.    Meža references līmeņi, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā



Dalībvalsts

Meža references līmenis 2021.–2025. gada periodā tonnās CO2 ekvivalenta gadā

Beļģija

– 1 369 009

Bulgārija

– 5 105 986

Čehija

– 6 137 189

Dānija

+354 000

Vācija

– 34 366 906

Igaunija

– 1 750 000

Īrija

+112 670

Grieķija

– 2 337 640

Spānija

– 32 833 000

Francija

– 55 399 290

Horvātija

– 4 368 000

Itālija

– 19 656 100

Kipra

– 155 779

Latvija

– 1 709 000

Lietuva

– 5 164 640

Luksemburga

– 426 000

Ungārija

– 48 000

Malta

– 38

Nīderlande

– 1 531 397

Austrija

– 4 533 000

Polija

– 28 400 000

Portugāle

– 11 165 000

Rumānija

– 24 068 200

Slovēnija

– 3 270 200

Slovākija

– 4 827 630

Somija

– 29 386 695

Zviedrija

– 38 721 000

▼M2 —————

▼B




V PIELIKUMS

NOCIRSTAS KOKSNES PRODUKTU PIRMĀS KĀRTAS SADALĪŠANĀS FUNKCIJA, METODIKA UN PUSSADALĪŠANĀS PERIODA NOKLUSĒJUMA VĒRTĪBAS

Ar metodiku saistīti jautājumi

— 
Ja nocirstas koksnes produktus nav iespējams nošķirt zemes uzskaites kategorijās “apmežota zeme” un “apsaimniekota meža zeme”, dalībvalsts var izvēlēties nocirstas koksnes produktus uzskaitīt, balstoties uz pieņēmumu, ka visas emisijas un piesaiste radušās apsaimniekotā meža zemē.
— 
Nocirstas koksnes produktus cieto atkritumu poligonos un nocirstas koksnes produktus, kas iegūti enerģētiskām vajadzībām, uzskaita, pieņemot, ka notiek momentāna oksidēšanās.
— 
Importētāja dalībvalsts uzskaitē neiekļauj importētus nocirstas koksnes produktus neatkarīgi no to izcelsmes (“ražošanas uzskaites pieeja”).
— 
Attiecībā uz eksportētiem nocirstas koksnes produktiem konkrētai valstij specifiskie dati atsaucas uz konkrētai valstij specifiskās pussadalīšanās perioda vērtībām un nocirstas koksnes produktu izmantojumu importētājā valstī.
— 
Valstij specifiskajām pussadalīšanās perioda vērtībām, ko piemēro Savienības tirgū laistiem nocirstas koksnes produktiem, nevajadzētu atšķirties no tām, ko izmanto importētāja dalībvalsts.
— 
Dalībvalstis var tikai informatīvā nolūkā savos iesniegtajos datos norādīt, kāda enerģētikā izmantotās koksnes daļa importēta no valstīm ārpus Savienības un kādas ir šādas koksnes izcelsmes valstis.

Šajā pielikumā norādītās metodikas un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtību vietā dalībvalstis var izmantot valstij specifisku metodiku un pussadalīšanās perioda vērtības ar noteikumu, ka šāda metodika un vērtības ir noteiktas, balstoties uz pārredzamiem un verificējamiem datiem, un izmantotā metodika ir vismaz tikpat detalizēta un precīza kā šajā pielikumā norādītā.

Pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības

Pussadalīšanās perioda vērtība ir gadu skaits, kas vajadzīgs, lai kādā nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības.

Pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības ir šādas:

a) 

papīram – 2 gadi;

b) 

koksnes plātnēm – 25 gadi;

c) 

zāģmateriāliem – 35 gadi.

Dalībvalstis var konkretizēt koksnes bāzes materiāla produktus, tostarp mizu, kuri ietilpst a), b) un c) punktā minētajās kategorijās, balstoties uz IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme, – ar noteikumu, ka pieejamie dati ir pārredzami un verificējami. Dalībvalstis turklāt var jebkurā no šīm kategorijām izmantot valstij specifiskas apakškategorijas.




VI PIELIKUMS

DABISKO TRAUCĒJUMU FONA LĪMEŅA APRĒĶINĀŠANA

1. 

Fona līmeņa aprēķināšanai sniedz šādu informāciju:

a) 

dabisku traucējumu izraisīto emisiju vēsturiskie līmeņi;

b) 

aplēsē iekļauto dabisko traucējumu veids(-i);

▼M2

c) 

kopējās gada emisijas, ko 2001.–2020. gada periodam pēc aplēsēm varētu radīt minēto veidu dabiskie traucējumi, pa zemes uzskaites kategorijām periodā no 2021. līdz 2025. gadam un zemes ziņošanas kategorijām periodā no 2026. 2030. gadam periodā;

▼B

d) 

pierādījums, ka laikrinda ir konsekventa visos attiecīgajos parametros, ieskaitot minimālo platību, emisiju aplēšanas metodiku, oglekļa krātuvju un gāzu aptvērumu.

2. 

Fona līmeni aprēķina kā 2001.–2020. gada laikrindas vidējo vērtību, no laikrindas izslēdzot visus gadus, par kuriem reģistrēti anormāli emisiju līmeņi, t. i., izslēdzot visas statistiski anomālās vērtības. Statistiski anomālās vērtības noskaidro šādi:

a) 

aprēķina visas 2001.–2020. gada laikrindas vidējo aritmētisko vērtību un standartnovirzi;

b) 

no laikrindas izslēdz visus gadus, par kuriem gada emisijas ir ārpus divkāršotas standartnovirzes no vidējās vērtības;

c) 

vēlreiz aprēķina visas 2001.–2020. gada laikrindas vidējo aritmētisko vērtību un standartnovirzi, laikrindā neietverot gadus, kas izslēgti saskaņā ar b) apakšpunktu;

d) 

šā punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto atkārto, līdz anomālas vērtības vairs netiek konstatētas.

▼M2

3. 

Ja kādā gadā 2021.–2025. gada periodā emisijas zemes uzskaites kategorijām “apmežota zeme” un “apsaimniekota meža zeme”, kas noteiktas 2. panta 1. punktā, pārsniedz fona līmeni, kam pieskaitīta pielaide un kas aprēķināts, ievērojot šā pielikuma 2. punktu, to emisiju apjomu, kas pārsniedz fona līmeni, var izslēgt saskaņā ar 10. pantu. Pielaide ir vienāda ar 95 % varbūtības līmeni.

4. 

Piemērojot 10. pantu, neizslēdz šādas emisijas:

a) 

emisijas, kas radušās, veicot mežizstrādi un cirti pēc dabiskajiem traucējumiem darbībās, kuras veiktas uz zemes pēc dabisku traucējumu rašanās;

b) 

emisijas, kas radušās, veicot plānotu dedzināšanu uz zemes jebkurā gadā 2021.–2025. gada periodā;

c) 

emisijas no zemes platībām, kurās pēc dabisku traucējumu rašanās veikta atmežošana.

▼B

5. 

Saskaņā ar 10. panta 2. punktu sniedzamā informācija ietver šādas ziņas:

▼M2 —————

▼M2

b) 

pierādījumi, ka zemes platībās, kuras skāruši dabiskie traucējumi un kuru emisijas tikušas izslēgtas no uzskaites, pārējā 2021.–2025. gada perioda laikā nav notikusi atmežošana;

c) 

apraksts, ar kādām verificējamām metodēm un kritērijiem identificēt atmežošanu šajās zemes platībās turpmākajos 2021.–2025. gada perioda gados.

▼M2 —————

▼M2

6. 

Saskaņā ar 10. panta 2. punktu un 13 un 13.b pantu sniedzamā informācija ietver šādas ziņas:

a) 

informācija par visām zemes platībām, kuras konkrētajā gadā ir skāruši dabiskie traucējumi, tostarp par to ģeogrāfisko atrašanās vietu, dabisko traucējumu periodu un veidiem;

b) 

ja iespējams – apraksts, kādus pasākumus dalībvalsts veikusi, lai novērstu vai ierobežotu minēto dabisko traucējumu ietekmi;

c) 

ja iespējams – apraksts, kādus pasākumus dalībvalsts veikusi minēto dabisko traucējumu skarto zemes platību sanācijai.

▼B




VII PIELIKUMS



MAKSIMĀLAIS KOMPENSĀCIJAS APJOMS, KAS PIEEJAMS SASKAŅĀ AR 13. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO ELASTĪBAS IESPĒJU ATTIECĪBĀ UZ APSAIMNIEKOTU MEŽA ZEMI

Dalībvalsts

Paziņotā vidējā piesaiste piesaistītājos no meža zemes 2000.–2009. gada periodā miljonos tonnu CO2 ekvivalenta gadā

Kompensācijas ierobežojumi, izteikti miljonos tonnu CO2 ekvivalenta 2021.–2030. gada periodam

Beļģija

–3,61

–2,2

Bulgārija

–9,31

–5,6

Čehijas Republika

–5,14

–3,1

Dānija

–0,56

–0,1

Vācija

–45,94

–27,6

Igaunija

–3,07

–9,8

Īrija

–0,85

–0,2

Grieķija

–1,75

–1,0

Spānija

–26,51

–15,9

Francija

–51,23

–61,5

Horvātija

–8,04

–9,6

Itālija

–24,17

–14,5

Kipra

–0,15

–0,03

Latvija

–8,01

–25,6

Lietuva

–5,71

–3,4

Luksemburga

–0,49

–0,3

Ungārija

–1,58

–0,9

Malta

0,00

0,0

Nīderlande

–1,72

–0,3

Austrija

–5,34

–17,1

Polija

–37,50

–22,5

Portugāle

–5,13

–6,2

Rumānija

–22,34

–13,4

Slovēnija

–5,38

–17,2

Slovākija

–5,42

–6,5

Somija

–36,79

–44,1

Zviedrija

–39,55

–47,5

▼M2 —————



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).”;

( 7 ) Attiecas tikai uz apmežotu zemi un apsaimniekotu meža zemi.

( 8 ) Attiecas tikai uz atmežotu zemi, apsaimniekotu aramzemi, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem.

Top