EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02003R1177-20130701

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/1177/2013-07-01

2003R1177 — LV — 01.07.2013 — 003.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1177/2003

(2003. gada 16. jūnijs)

par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 165, 3.7.2003, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1553/2005 (2005. gada 7. septembris),

  L 255

6

30.9.2005

►M2

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī),

  L 363

1

20.12.2006

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris),

  L 311

1

21.11.2008

►M4

PADOMES REGULA (ES) Nr. 517/2013 (2013. gada 13. maijs),

  L 158

1

10.6.2013




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1177/2003

(2003. gada 16. jūnijs)

par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumus ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, īpaši pēc Lisabonas, Nicas, Stokholmas un Lākenes Eiropadomes sanāksmēm, kas notika attiecīgi 2000. gada martā, 2000. gada decembrī, 2001. gada martā un 2001. gada decembrī, Komisija ir jāinformē par ienākumu sadali un par nabadzības līmeni un struktūru un sociālo atstumtību dalībvalstīs.

(2)

Jaunā atklātā koordinācijas metode sociālās integrācijas jomā, kā arī strukturālie rādītāji, kas jāsagatavo gada kopsavilkuma pārskatam, palielina vajadzību pēc salīdzināmiem un savlaicīgiem šķērsgriezuma un garengriezuma datiem par ienākumu sadali, nabadzības līmeni un struktūru un sociālo atstumtību, lai izveidotu ticamus un atbilstīgus salīdzinājumus starp dalībvalstīm.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 7. decembra Lēmumu Nr. 50/2002/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu dalībvalstu savstarpējo sadarbību, apkarojot sociālo atstumtību ( 4 ), saskaņā ar 1. daļas 1.2. rīcību attiecībā uz “sociālās atstumtības analīzi” ir noteikti vajadzīgie nosacījumi saistībā ar to pasākumu finansēšanu, kas attiecas uz salīdzināmas statistikas apkopošanu un izplatīšanu un jo īpaši uz nabadzības un sociālās atstumtības pētījumu un analīzes pilnveidošanas atbalstīšanu.

(4)

Vislabākā situācijas novērtēšanas metode attiecībā uz ienākumiem, nabadzību un sociālo atstumtību ir Kopienas statistikas apkopošana, izmatojot saskaņotas metodes un definīcijas. Dažām dalībvalstīm var būt vajadzīgs papildu laiks, lai pielāgotu to sistēmas šīm saskaņotajām metodēm un definīcijām.

(5)

Lai atspoguļotu ienākumu sadales, nabadzības līmeņa un struktūras un sociālās atstumtības izmaiņas, statistika jāatjaunina katru gadu.

(6)

Lai izpētītu galvenās sociālās problēmas, īpaši jaunas problēmas, attiecībā uz kurām vajadzīga īpaša izpēte, Komisijai vajadzīgi šķērsgriezuma un garengriezuma mikrodati mājsaimniecību un personu līmenī.

(7)

Prioritāte jāpiešķir to savlaicīgo un salīdzināmo gada šķērsgriezuma datu sagatavošanai, kas attiecas uz ienākumiem, nabadzību un sociālo atstumtību.

(8)

Jārosina elastīgums attiecībā uz datu avotiem, jo īpaši valsts datu avotu izmantošanu, neatkarīgi no tā, vai tie ir apsekojumi vai reģistri, un izlases kārtā veikto valsts pārbaužu plāniem, kā arī jāveicina jaunā(-o) avota(-u) integrācija jau izveidotās valsts statistikas sistēmās.

(9)

Ar Komisijas 2002. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 831/2002, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku attiecībā uz piekļuvi neizpaužamiem datiem zinātniskos nolūkos ( 5 ), ir noteikti nosacījumi, saskaņā ar kuriem var piešķirt piekļuvi neizpaužamiem datiem, kas nosūtīti Kopienas iestādei, lai tādējādi zinātniskos nolūkos varētu iegūt statistikas secinājumus.

(10)

Uz īpašas Kopienas statistikas izveidi attiecas noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku ( 6 ).

(11)

Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras ( 7 ).

(12)

Ir notikušas apspriedes ar Statistikas programmu komiteju (SPK) saskaņā ar Padomes Lēmuma 89/382/EEK, Euratom ( 8 )3. pantu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



1. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir izveidot vienotu sistēmu tās Kopienas statistikas sistemātiskai veidošanai, kura attiecas uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (še turpmāk — EU-SILC) un kura ietver salīdzināmus un savlaicīgus šķērsgriezuma un garengriezuma datus par ienākumiem, nabadzības līmeni un struktūru un sociālo atstumtību valstu un Eiropas līmenī.

Galvenais mērķis ir datu salīdzināmība starp dalībvalstīm, ko sasniedz, veicot metodoloģiskus pētījumus jau pašā EU-SILC datu apkopošanas sākumā, un tos veic, dalībvalstīm un Eurostat cieši sadarbojoties.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a) “Kopienas statistika” ir statistika, kas definēta Regulas (EK) Nr. 322/97 2. pantā;

b) “statistikas izveide” ir izveide, kas definēta Regulas (EK) Nr. 322/97 2. pantā;

c) “apsekojuma gads” ir gads, kurā veic apsekojuma datu vai apsekojuma datu vairākuma vākšanu;

d) “periods statistisko datu vākšanai uz vietas” ir laikposms, kad vāc apsekojuma datus;

e) “atskaites periods” ir laikposms, uz kuru attiecas konkrētā informācija;

f) “privāta mājsaimniecība” ir persona, kas dzīvo viena pati, vai cilvēku grupa, kas kopā dzīvo vienā privātā mājoklī un dala izdevumus, tostarp dzīves pamatvajadzību kopīgo nodrošināšanu;

g) “šķērsgriezuma dati” ir dati, kas attiecas uz noteiktu laiku vai konkrētu laikposmu. Šķērsgriezuma datus var iegūt, veicot šķērsgriezuma izlases veida apsekojumu ar rotācijas izlases pārbaudi vai bez tās vai veicot vienkārša grupas izlases veida apsekojumu (ar nosacījumu, ka ir nodrošināta šķērsgriezuma reprezentativitāte); šādus datus var kombinēt ar reģistru datiem (datiem par personām, mājsaimniecībām vai mājokļiem, kuri apkopoti no administratīva vai statistikas reģistra vienības līmenī);

h) “garengriezuma dati” ir dati, kas attiecas uz individuāla līmeņa izmaiņām laika gaitā un ko periodiski novēro noteiktā laikposmā. Garengriezuma datus var iegūt, veicot šķērsgriezuma apsekojumu ar rotācijas izlases pārbaudi, kurā reiz izraudzītos indivīdus turpina apsekot, vai no vienkārša grupas apsekojuma; tos var apvienot ar reģistru datiem;

i) “izlases personas” ir personas, kas izvēlētas izlases veidošanai garengriezuma grupas pirmajā kārtā. Tās var ietver visas sākotnējās mājsaimniecību izlases personas vai reprezentatīvu indivīdu izlasi, ja veic personu apsekojumu;

j) “primārās mērķa jomas” ir tematiskās jomas, par kurām dati jāapkopo katru gadu;

k) “sekundārās mērķa jomas” ir tematiskās jomas, par kurām dati jāapkopo reizi četros gados vai retāk;

l) “bruto ienākumi” ir kopējie monetārie un nemonetārie ienākumi, ko saņem mājsaimniecība noteiktā “ienākumu atskaites periodā” pirms ienākumu nodokļa, kārtējo īpašuma nodokļu, darba ņēmēju, pašnodarbināto un bezdarbnieku (attiecīgā gadījumā) obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu un darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas, bet pēc to saņemto pārvedumu iekļaušanas, kas veikti starp mājsaimniecībām;

m) “izmantojamais ienākums” ir bruto ienākumi, atskaitot ienākumu nodokli, kārtējos īpašuma nodokļus, darba ņēmēju, pašnodarbināto un bezdarbnieku (attiecīgā gadījumā) sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas un samaksātos pārvedumus starp mājsaimniecībām.

3. pants

Darbības joma

EU-SILC aptver šķērsgriezuma datus par ienākumiem, nabadzību, sociālo atstumtību un citiem dzīves apstākļiem, kā arī garengriezuma datus tikai par ienākumiem, darbu un ierobežotu skaitu sociālās atstumtības nemonetāro rādītāju.

4. pants

Grafiks

1.  Šķērsgriezuma un garengriezuma datus sagatavo katru gadu no 2004. gada. Jebkurā dalībvalstī datu vākšanas periodam katru gadu jābūt pēc iespējas tai pašā laikā.

▼M1

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, Čehija, Vācija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Nīderlande, Polija, Slovēnija, Slovākija un Apvienotā Karaliste var uzsākt ikgadējo šķērsgriezuma un garengriezuma datu vākšanu 2005. gadā.

Šo atļauju piemēro ar nosacījumu, ka minētās dalībvalstis sniedz salīdzināmus datus par 2004. gadu attiecībā uz kopējiem Eiropas Savienības šķērsgriezuma rādītājiem, kurus pirms 2003. gada 1. janvāra pieņēmusi Padome saistībā ar atklātās koordinācijas metodi un kurus var iegūt, pamatojoties uz EU-SILC instrumentu.

▼B

3.  Ienākumu atskaites periods ir 12 mēneši. Tas var būt noteikts laikposms (piemēram, iepriekšējais kalendārais gads vai taksācijas gads) vai mainīgs laikposms (piemēram, 12 mēneši pirms intervijas), vai var pamatoties uz salīdzināmu laikposmu.

4.  Ja izmanto noteiktu atskaites periodu, apsekojuma datu vākšanu uz vietas veic ierobežotā laikposmā, kas ir pēc iespējas tuvāk ienākumu atskaites periodam vai nodokļu deklarēšanas periodam, lai samazinātu termiņu starp ienākumiem un jaunākajiem mainīgajiem lielumiem.

5. pants

Datu raksturlielumi

1.  Lai varētu veikt daudzaspektu analīzi mājsaimniecību un personu līmenī un jo īpaši tādu galveno sociālo problēmu izpēti, kuras ir jaunas un jāizpēta īpaši, visi dati par mājsaimniecībām un personām ir savstarpēji saistāmi šķērsgriezuma komponentā.

Tāpat visi dati par mājsaimniecībām un personām ir savstarpēji saistāmi garengriezuma komponentā.

Garengriezuma mikrodatiem nav jābūt saistāmiem ar šķērsgriezuma mikrodatiem.

Garengriezuma komponents aptver vismaz četrus gadus.

2.  Lai samazinātu atbildes slogu, palīdzētu veikt ienākumu aptuvena aprēķina procedūras un pārbaudītu datu kvalitāti, valsts iestādēm ir piekļuve attiecīgajiem administratīvo datu avotiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 322/97.

6. pants

Vajadzīgie dati

1.  Primārās mērķa jomas un attiecīgie atskaites periodi, kas jāaptver šķērsgriezuma un garengriezuma komponentiem, ir noteikti I pielikumā.

▼M3

2.  Sekundārās mērķa jomas katru gadu, sākot no 2005. gada, ietver tikai šķērsgriezuma komponentā. Katru gadu aptver vienu sekundāro jomu. Pasākumus attiecībā uz šo mērķa jomu noteikšanu, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

7. pants

Novērojamā vienība

1.  EU-SILC atskaites iedzīvotāju grupa ir visas privātās mājsaimniecības un to locekļi, kas dzīvo dalībvalstī attiecīgās datu vākšanas laikā.

2.  Galvenā ievāktā informācija attiecas uz:

a) privātām mājsaimniecībām, ietverot datus par mājsaimniecības lielumu, struktūru un tās pašreizējo iedzīvotāju galvenajām īpašībām; un

b) personām, kas ir 16 gadus vecas un vecākas.

3.  Novērojamā vienība un datu vākšanas veids attiecībā uz informāciju par mājsaimniecībām un personām noteikts I pielikumā.

8. pants

Izlases un uzraudzības noteikumi

1.  Šķērsgriezuma un garengriezuma dati pamatojas uz reprezentatīvām izlasēm pēc varbūtības principa valsts līmenī.

2.  Izņēmuma kārtā attiecībā uz 1. punktu Vācija šķērsgriezuma datus, kas pamatojas uz reprezentatīvām izlasēm pēc varbūtības principa valsts līmenī, pirmo reizi iesniedz 2008. gadā. Par 2005. gadu Vācija sniedz datus, no kuriem 25 % pamatojas uz izlasi pēc varbūtības principa un 75 % balstās uz kvotu izlasi, kas pakāpeniski jāaizstāj ar izlasi pēc nejaušības principa, lai līdz 2008. gadam sasniegtu pilnīgi reprezentatīvu izlasi pēc varbūtības principa.

Attiecībā uz garengriezuma komponentu Vācija par 2006. gadu sniedz garengriezuma datus (datus par 2005. un 2006. gadu), no kuriem viena trešā daļa pamatojas uz izlasi pēc varbūtības principa un divas trešdaļas - uz kvotu izlasēm. Attiecībā uz 2007. gadu puse no garengriezuma datiem par 2005., 2006. un 2007. gadu pamatojas uz izlasi pēc varbūtības principa un puse - uz kvotu izlasēm. Pēc 2007. gada visi garengriezuma dati pamatojas uz izlasi pēc varbūtības principa.

▼M3

3.  Garengriezuma komponentā personas, kas iekļautas sākotnējā izlasē, proti, izlases personas, aptaujā grupas apsekojuma laikā. Katru izlases personu, kas pārcēlusies uz privātu mājsaimniecību valsts robežās, turpina aptaujāt jaunajā vietā saskaņā ar uzraudzības noteikumiem un procedūrām, ko nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

9. pants

Izlašu lielumi

1.  Pamatojoties uz dažādiem statistiskiem un praktiskiem apsvērumiem un precizitātes prasībām attiecībā uz vissvarīgākajiem mainīgajiem lielumiem, izlases obligātajiem efektīvajiem sasniedzamajiem lielumiem jābūt tādiem, kādi noteikti tabulā II pielikumā.

2.  Izlases lielums attiecībā uz garengriezuma komponentu jebkuros divos secīgos gados attiecas uz to mājsaimniecību skaitu, kuras sekmīgi aptaujātas pirmajā gadā un kuru visi locekļi vai vismaz lielākā daļa no locekļiem, kas ir 16 gadus veci un vecāki, ir sekmīgi aptaujāti abos gados.

3.  Dalībvalstis, kas izmanto ienākumu un citu datu reģistrus, intervijas veida apsekojumā var izmantot personu izlasi, nevis pilnu mājsaimniecību izlasi. Obligātais efektīvais izlases lielums attiecībā uz to personu skaitu, kas ir 16 gadus vecas un vecākas un kas detalizēti jāaptaujā, ir 75 % no skaitļiem, kas norādīti II pielikuma tabulas 3. un 4. ailē attiecīgi šķērsgriezuma un garengriezuma komponentam.

Informāciju par ienākumiem un citiem datiem ievāc arī par katra izvēlētā respondenta mājsaimniecību un visiem tās locekļiem.

10. pants

Datu nosūtīšana

1.  Dalībvalstis mikrodatu datņu formā nosūta Komisijai (Eurostat) svērtus šķērsgriezuma un garengriezuma datus, kas ir pilnīgi pārbaudīti, rediģēti un aprēķināti attiecībā uz ienākumiem.

Dalībvalstis datus nosūta elektroniski atbilstīgi attiecīgam tehniskam formātam, kas jāpieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.  Attiecībā uz šķērsgriezuma komponentu dalībvalstis nosūta mikrodatu datnes, kas attiecas uz apsekojuma gadu N, vēlams, 11 mēnešu laikā pēc datu vākšanas beigām. Galējais termiņš mikrodatu nosūtīšanai Eurostat ir 30. novembris (N + 1) attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās dati savākti N gada beigās vai izmantojot nepārtrauktu apsekojumu reģistrus, un 1. oktobris (N + 1) attiecībā uz citām dalībvalstīm.

Kopā ar mikrodatu datnēm dalībvalstis nosūta sociālās kohēzijas rādītājus, kas pamatojas uz N gada šķērsgriezuma izlasi un ko iekļaus ikgadējā pavasara ziņojumā Eiropadomei par gadu (N + 2).

Datu nosūtīšanas termiņi attiecas arī uz to salīdzināmo datu nosūtīšanu, kuri attiecas uz kopējiem ES šķērsgriezuma rādītājiem, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ikgadējo datu vākšanu uzsāk pēc 2004. gada saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

3.  Attiecībā uz garengriezuma komponentu dalībvalstis nosūta mikrodatu datnes līdz N gadam, vēlams, 15 mēnešu laikā pēc tam, kad beigusies datu vākšana uz vietas. Obligātais termiņš mikrodatu nosūtīšanai Eurostat ir marta beigas (N + 2) katru gadu, sākot no EU-SILC otrā gada.

Pirmā datu nosūtīšana, kas attiecas uz garengriezumā saistītiem datiem par:

 2004. un 2005. apsekojuma gadu, ja dalībvalstis uzsāk ikgadējo datu vākšanu 2004. gadā, notiek līdz 2007. gada marta beigām, un

 2005. un 2006. apsekojuma gadu, ja dalībvalstis uzsāk ikgadējo datu vākšanu 2005. gadā, notiek līdz 2008. gada marta beigām.

Nākamā datu nosūtīšana aptver pirmos trīs apsekojuma gadus no 2004. līdz 2006. gadam (no 2005. līdz 2007. gadam) un notiek attiecīgi līdz 2008. un 2009. gada marta beigām.

Pēc tam katru gadu sniedz garengriezuma datus, kas aptver iepriekšējos četrus apsekojuma gadus (vajadzības gadījumā pārskatītus iepriekš nosūtītus datus).

11. pants

Publicēšana

Attiecībā uz šķērsgriezuma komponentu Komisija (Eurostat) publicē ikgadēju šķērsgriezuma pārskatu Kopienas līmenī līdz N + 2 gada jūnija beigām, pamatojoties uz N gadā ievāktajiem datiem.

Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas saskaņā ar 4. panta 2. punktu uzsāk ikgadējo datu vākšanu pēc 2004. gada, šķērsgriezuma pārskats par 2004. gadu ietver kopējos ES šķērsgriezuma rādītājus.

No 2006. gada šķērsgriezuma pārskatā iekļauj rezultātus, kas pieejami par 16. pantā minētajiem metodoloģiskajiem pētījumiem.

12. pants

Pieeja neizpaužamiem EU-SILC datiem zinātniskiem mērķiem

1.  Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 831/2002 izklāstītajiem nosacījumiem Kopienas iestāde (Eurostat) savās telpās var ļaut piekļuvi neizpaužamiem datiem vai izplatīt anonimizētu mikrodatu kopumus no EU-SILC avota zinātniskiem mērķiem.

2.  Attiecībā uz šķērsgriezuma komponentu mikrodatu datnes Kopienas līmenī par datiem, kas ievākti N gadā, zinātniskiem mērķiem padara pieejamus līdz N + 2 gada februāra beigām.

3.  Attiecībā uz garengriezuma komponentu mikrodatu datnes Kopienas līmenī par datiem, kas savākti līdz N gadam, zinātniskiem mērķiem padara pieejamus līdz N + 2 gada jūlija beigām.

Pirmā garengriezuma mikrodatu datņu izlaide attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2004. gadā, aptver 2004. un 2005. gadu un notiek 2007. gada jūlija beigās.

Otrā izlaide 2008. gada jūlijā aptver 2004. līdz 2006. gadu attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2004. gadā, un 2005. un 2006. gadu attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2005. gadā.

Trešā izlaide 2009. gada jūlijā aptver 2004. līdz 2007. gadu attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2004. gadā, un 2005. līdz 2007. gadu attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2005. gadā.

Pēc tam katru jūliju izlaide aptver šķērsgriezuma datus Kopienas līmenī par četriem pēdējiem gadiem, par kuriem pieejami dati.

4.  Zinātnieku aprindu sagatavotos ziņojumus, kas pamatojas uz šķērsgriezuma mikrodatu datnēm par N gadā savāktajiem datiem, neizplata pirms N + 2 gada jūlija.

Zinātnieku aprindu sagatavotos pārskatus, kas pamatojas uz garengriezuma mikrodatu datnēm saistībā ar N apsekojuma gadu, neizplata pirms N + 3 gada jūlija.

13. pants

Finansējums

1.  Pirmajos četros datu vākšanas gados katrā dalībvalstī attiecīgā dalībvalsts saņem finanšu iemaksas no Kopienas par darba veikšanas izmaksām.

2.  Apropriāciju summu, ko ik gadus piešķir 1. pantā minētajām finanšu iemaksām, nosaka ikgadējās budžeta procedūrās.

3.  Budžeta iestāde piešķir par katru finanšu gadu pieejamās apropriācijas.

▼M1

4.  Atkāpjoties no 1. punkta, Igaunija saņem finanšu ieguldījumu no Kopienas, lai segtu attiecīgās darba izmaksas četros datu vākšanas gados, sākot no 2005. gada.

5.  Finansējums 2007. gadam vēl būtu jāparedz Kopienas turpmākajā programmā.

▼B

14. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382 (EEK/Euratom).

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

▼M3

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

15. pants

Īstenošanas pasākumi

1.  Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, ietverot pasākumus, ko veic, lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās izmaiņas, veic vismaz 12 mēnešus pirms apsekojuma gada sākuma ►M3  ————— ◄ .

2.  Šādi pasākumi attiecas uz:

a) to primāro mērķa mainīgo lielumu saraksta noteikšanu, kas jāiekļauj katrā jomā attiecībā uz šķērsgriezuma komponentu, un to mērķa mainīgo lielumu saraksta noteikšanu, kas iekļauti garengriezuma komponentā, ietverot mainīgo lielumu kodu specifikāciju un tehnisko formātu, kādā datus nosūta Eurostat;

b) sīki izstrādātus starpposma un nobeiguma kvalitātes pārskatus;

c) definīcijas un definīciju atjaunošanu, jo īpaši to ienākumu definīciju ieviešanu, kas minētas 2. panta l) un m) punktos (ietverot dažādo komponentu iekļaušanas grafiku);

d) izlases veidošanas aspektus, ietverot uzraudzības noteikumus;

e) aspektus, kas saistīti ar datu vākšanu uz vietas, un aprēķināšanas procedūras;

f) sekundāro mērķa jomu un mainīgo lielumu sarakstu.

3.  Izņēmuma kārtā pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai attiecībā uz 2004. gada datu vākšanu, ietverot tos, kurus veic, lai pielāgotu ekonomiskās un tehniskās izmaiņas, attiecas tikai uz 2. punkta a) līdz e) apakšpunktu un ir jāveic vismaz sešus mēnešus pirms apsekojuma gada sākuma.

4.  Katrā dalībvalstī to aptauju kopējais ilgums, kas attiecas uz šķērsgriezuma komponenta primārajiem un sekundārajiem mērķa mainīgajiem lielumiem, ietverot mājsaimniecību un personu aptaujas, nepārsniedz vidēji vienu stundu.

▼M3

5.  Šā panta 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to, pieņem vismaz divpadsmit mēnešus pirms apsekojuma gada sākuma saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

16. pants

Pārskati un pētījumi

1.  Līdz N + 1 gada beigām dalībvalstis, pamatojoties uz N gada šķērsgriezuma komponentu, sagatavo starpposma kvalitātes pārskatu par kopējiem ES šķērsgriezuma rādītājiem.

Līdz N + 2 gada beigām dalībvalstis sagatavo nobeiguma kvalitātes pārskatus, kas aptver gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma komponentus attiecībā uz N apsekojuma gadu, īpašu uzmanību pievēršot iekšējai precizitātei. Izņēmuma kārtā 2004. gada pārskats (attiecībā uz dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2004. gadā) un 2005. gada pārskats (attiecībā uz dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2005. gadā) aptver tikai šķērsgriezuma komponentu.

Ir pieļaujamas nelielas atkāpes no kopējām definīcijām, piemēram, atkāpes attiecībā uz privātas mājsaimniecības definīciju un ienākumu atskaites periodu, ja tās tikai nedaudz ietekmē salīdzināmību. Par ietekmi uz salīdzināmību ziņo kvalitātes pārskatos.

2.  Komisija (Eurostat) līdz N + 2 gada jūnija beigām sagatavo salīdzinošu starpposma kvalitātes pārskatu par N gada kopējiem ES šķērsgriezuma rādītājiem.

Komisija (Eurostat) līdz N + 3 gada 30. jūnijam sagatavo salīdzinošu nobeiguma kvalitātes pārskatu, kas aptver gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma komponentus attiecībā uz N apsekojuma gadu. Izņēmuma kārtā 2004. gada pārskats (attiecībā uz dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2004. gadā) un 2005. gada pārskats (attiecībā uz dalībvalstīm, kas datu vākšanu uzsāk 2005. gadā) aptver tikai šķērsgriezuma komponentu.

3.  Vēlākais 2007. gada 31. decembrī Komisija iesniegs Eiropas Parlamentā un Padomē pārskatu par darbu, kas paveikts saskaņā ar šo regulu.

4.  No 2004. gada Komisija (Eurostat) organizē metodoloģiskus pētījumus, lai novērtētu izmantoto valsts datu avotu ietekmi uz salīdzināmību un apzinātu paraugpraksi, kas jāievēro. Šo pētījumu rezultātus iekļauj 3. punktā minētajā pārskatā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

PRIMĀRĀS JOMAS, KAS APTVERTAS ŠĶĒRSGRIEZUMA KOMPONENTĀ, UN JOMAS, KAS APTVERTAS GARENGRIEZUMA KOMPONENTĀ

1.   Informācija par mājsaimniecībām



Vienība

(personas vai mājsaimniecības)

Datu vākšanas veids

Sfēras

Jomas

Atskaites periods

Šķērsgriezuma (X) un/vai garengriezuma (L) joma

Mājsaimniecība

Informācija, kas ievākta no mājsaimniecības locekļa, kurš ir 16 gadus vecs vai vecāks, vai iegūta no reģistriem

Pamata dati

Pamata dati par mājsaimniecību, ietverot urbanizācijas pakāpi

Pašreizējais

X, L

Ienākumi

Kopējie mājsaimniecības ienākumi (bruto (1)un izmantojamie)

Ienākumu atskaites periods

X, L

Bruto ienākumu komponenti mājsaimniecības līmenī

Ienākumu atskaites periods

X, L

Sociālā atstumtība

Maksājumu aizkavēšanās, kas saistītas ar mājokli vai nav saistītas ar to

Pēdējie 12 mēneši

X, L

Mājsaimniecības mazturības nemonetārie rādītāji, ietverot iztikas grūtības, parādu apjomu un pirmās nepieciešamības preču piespiedu trūkumu

Pašreizējais

X, L

Fiziskā un sociālā vide

Pašreizējais

X

Informācija par darbu

Bērnu aprūpe

Pašreizējais

X

Mājoklis

Mājokļa veids, īpašumtiesību statuss un dzīvošanas apstākļi

Pašreizējais

X, L

Mājokļa ērtības

Pašreizējais

X

Mājokļa izmaksas

Pašreizējais

X

(1)   Bruto ienākumu komponenti ietver darba ņēmēja un pašnodarbinātā bruto ienākumus (monetāros un nemonetāros), darba devēja sociālās apdrošināšanas bruto iemaksas, aprēķināto īres maksu, īpašuma ienākumu, saņemtos kārtējos bruto pārvedumus, citus bruto ienākumus un procentu maksājumus.

2.   Informācija par personām



Vienība

(personas vai mājsaimniecības)

Datu vākšanas veids

Sfēras

Jomas

Atskaites periods

Šķērsgriezuma (X) un/vai garengriezuma (L) joma

Visas personas, kas jaunākas par 16 gadiem

Personas informācija, kas ievākta no mājsaimniecības locekļa, kurš ir 16 gadus vecs vai vecāks, vai iegūta no reģistriem

Pamata dati

Demogrāfijas dati

Pašreizējais

X, L

Bijušie mājsaimniecības locekļi

Demogrāfijas dati

Ienākumu atskaites periods

L

Visas personas mājsaimniecībā, kuras ir 16 gadus vecas vai vecākas

Personas informācija, kas ievākta no mājsaimniecības locekļa, kurš ir 16 gadus vecs vai vecāks (izņēmuma gadījumā informāciju var ievākt no pilnvarotā, ja persona ir pagaidu prombūtnē vai invalīds), vai iegūta no reģistriem

Ienākumi

Personas bruto ienākumi kopā un to komponenti personas līmenī

Ienākumu atskaites periods

X, L

Vēlams, kontaktējoties ar pašu personu, taču normālā procedūrā informāciju var iegūt arī no pilnvarotā vai reģistriem

Pamata dati

Personas pamata dati

Pašreizējais

X, L

Demogrāfijas dati

Pašreizējais

X, L

Izglītība

Izglītība, ietverot augstāko iegūto ISCED līmeni

Pašreizējais

X, L

Informācija par darbu

Pamatinformācija par darbu attiecībā uz pašreizējās nodarbošanās statusu un pašreizējo pamatdarbu, ietverot informāciju par pēdējo pamatdarbu attiecībā uz bezdarbniekiem

Pašreizējais

X, L

Pamata informācija par nodarbošanās statusu ienākumu atskaites periodā

Ienākumu atskaites periods

X

Kopējais nostrādāto stundu skaits pašreizējā, otrajā/trešajā … darbā

Pašreizējais

X

Vismaz viens mājsaimniecības loceklis, kas ir 16 gadus vecs vai vecāks (izraudzītais respondents)

Personas informācija, kas ievākta no personas/ām (izņēmuma gadījumā no pilnvarotā) vai iegūta no reģistriem

Veselība

Veselība, ietverot veselības stāvokli un hroniskas slimības vai saslimšanas

Pašreizējais

X, L

Piekļuve veselības aprūpei

Pēdējie 12 mēneši

X

Informācija par darbu

Sīkāka informācija par darbu

Pašreizējais

X, L

Nodarbošanās vēsture

Darba dzīve

L

Nodarbošanās kalendārs

Ienākumu atskaites periods

L

▼M1




II PIELIKUMS

IZLAŠU OBLIGĀTIE EFEKTĪVIE LIELUMI



 

Mājsaimniecības

Intervējamās personas, kas ir 16 gadus vecas vai vecākas

Šķērsgriezums

Garengriezums

Šķērsgriezums

Garengriezums

 

1

2

3

4

ES Dalībvalstis

Beļģija

4 750

3 500

8 750

6 500

▼M2

Bulgārija

4 500

3 500

10 000

7 500

▼M1

Čehija

4 750

3 500

10 000

7 500

Dānija

4 250

3 250

7 250

5 500

Vācija

8 250

6 000

14 500

10 500

Igaunija

3 500

2 750

7 750

5 750

Grieķija

4 750

3 500

10 000

7 250

Spānija

6 500

5 000

16 000

12 250

Francija

7 250

5 500

13 500

10 250

▼M4

Horvātija

4 250

3 250

9 250

7 000

▼M1

Īrija

3 750

2 750

8 000

6 000

Itālija

7 250

5 500

15 500

11 750

Kipra

3 250

2 500

7 500

5 500

Latvija

3 750

2 750

7 650

5 600

Lietuva

4 000

3 000

9 000

6 750

Luksemburga

3 250

2 500

6 500

5 000

Ungārija

4 750

3 500

10 250

7 750

Malta

3 000

2 250

7 000

5 250

Nīderlande

5 000

3 750

8 750

6 500

Austrija

4 500

3 250

8 750

6 250

Polija

6 000

4 500

15 000

11 250

Portugāle

4 500

3 250

10 500

7 500

▼M2

Rumānija

5 250

4 000

12 750

9 500

▼M1

Slovēnija

3 750

2 750

9 000

6 750

Slovākija

4 250

3 250

11 000

8 250

Somija

4 000

3 000

6 750

5 000

Zviedrija

4 500

3 500

7 500

5 750

Apvienotā Karaliste

7 500

5 750

13 750

10 500

▼M4

Kopā ES dalībvalstīs

135 000

101 500

282 150

210 850

▼M1

Islande

2 250

1 700

3 750

2 800

Norvēģija

3 750

2 750

6 250

4 650

▼M4

Kopā, ietverot Islandi un Norvēģiju

141 000

105 950

292 150

218 300

NB:Atsauce ir uz efektīvo izlases lielumu, kas ir lielums, kas būtu vajadzīgs, ja apsekojums būtu pamatots uz vienkāršu izlasi pēc nejaušības principa (izlases pārbaužu plāna rezultāts attiecībā pret mainīgo lielumu “nabadzības riska rādītājs” = 1,0). Faktiskajiem izlases lielumiem vajadzēs būt lielākiem tiktāl, lai izlases pārbaužu plāna rezultāts pārsniegtu 1,0 un lai kompensētu jebkāda veida atbilžu trūkumu. Turklāt izlases lielums attiecas uz derīgām mājsaimniecībām, kas ir mājsaimniecības, par kurām un par kuru visiem locekļiem iegūta visa vai gandrīz visa vajadzīgā informācija.



( 1 ) OV C 103 E, 30.4.2002., 198. lpp., un 2002. gada 15. novembra grozītais priekšlikums.

( 2 ) OV C 149, 21.6.2002., 24. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 14. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2003. gada 6. marta kopējā nostāja (OV C 107 E, 6.5.2003., 26. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 13. maija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 4 ) OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp.

( 5 ) OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp.

( 6 ) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 8 OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

Top