EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02002R1406-20130301

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/1406/2013-03-01

2002R1406 — LV — 01.03.2013 — 004.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1406/2002

(2002. gada 27. jūnijs)

par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 208, 5.8.2002, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1644/2003 (2003. gada 22. jūlijs),

  L 245

10

29.9.2003

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 724/2004 (2004. gada 31. marts),

  L 129

1

29.4.2004

 M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr 2038/2006 (2006. gada 18. decembris)

  L 394

1

30.12.2006

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 100/2013 (2013. gada 15. janvāris),

  L 39

30

9.2.2013




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1406/2002

(2002. gada 27. jūnijs)

par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru ( 4 ),

tā kā:

(1)

Lai paaugstinātu jūras satiksmes drošību un novērstu tās radīto piesārņojumu, Kopienā jau ir pieņemti daudzi tiesību akti. Lai šie tiesību akti būtu iedarbīgi, tie pienācīgā veidā visā Kopienā jāpiemēro vienādi. Tādējādi tiks nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, samazināsies konkurences traucējumi, kurus rada prasībām neatbilstīgi kuģi, dodot labumu nopietniem jūras transporta pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

(2)

Daļu pašlaik Kopienas vai valstu līmenī veicamo uzdevumu varētu uzticēt specializētai iestādei. Lai pienācīgi ieviestu ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos pieņemtos Kopienas tiesību aktus, uzraudzītu to ieviešanu un novērtētu veikto pasākumu efektivitāti, patiešām ir vajadzīga gan tehniska un zinātniska palīdzība, gan augsts profesionalitātes līmenis. Tāpēc Kopienas esošajā institucionālajā struktūrā un ņemot vērā pašreizējo pilnvaru sadalījumu, ir jāizveido Eiropas Jūras drošības aģentūra (“Aģentūra”).

(3)

Aģentūrai vajadzētu būt tehniskai iestādei, kura Kopienai nodrošina vajadzīgos līdzekļus kuģošanas drošības paaugstināšanai un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas noteikumu ievērošanai. Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai pastāvīgi papildināt un izstrādāt Kopienas tiesību aktus ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos, un būtu jāsniedz vajadzīgais atbalsts, lai nodrošinātu to kopīgu un efektīvu ieviešanu visā Kopienā, palīdzot Komisijai veikt tai saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem un turpmāk pieņemamajiem Kopienas tiesību aktiem noteiktos uzdevumus jautājumos, kas saistīti ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

(4)

Lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ Aģentūra tiek veidota, būtu ieteicams, ka aģentūra veic vairākus citus svarīgus uzdevumus, kas vērsti uz kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu dalībvalstu ūdeņos. Šajā sakarībā Aģentūrai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāorganizē attiecīgi apmācību pasākumi ar ostas valsts un karoga valsts kontroli saistītajos jautājumos un jāsniedz tehniska palīdzība Kopienas tiesību aktu un noteikumu ieviešanai. Tam būtu jāveicina dalībvalstu sadarbība ar Komisiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/59/EK par Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmas izveidošanu, un par Padomes Direktīvas 93/75/EEK ( 5 ) atcelšanu, konkrēti, sadarbība informācijas sistēmas izveidošanā un izmantošanā, kas vajadzīga saskaņā ar minēto direktīvu, un sadarbība pasākumu veikšanā, kas saistīti ar kuģu nopietnu avāriju izmeklēšanu. Tai būtu jānodrošina Komisija un dalībvalstis ar objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju un datiem par kuģošanas drošību un par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, dodot tām iespējas uzņemties iniciatīvas pastiprināt esošos pasākumus un novērtēt to efektivitāti. Ar to varētu nodot kandidātvalstu rīcībā Kopienas zinātību kuģošanas drošības jautājumos. Tai būtu jābūt atvērtai līdzdalībai dalībvalstīm un tām trešām valstīm, kurām ar Kopienu noslēgti līgumi par Kopienas tiesību aktu pieņemšanu un ieviešanu ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos.

(5)

Aģentūrai būtu jāveicina dalībvalstu ciešāka sadarbība, jāizstrādā un Kopienā jāpopularizē labākie paņēmieni un metodes. Tas savukārt veicinātu Kopienas kuģošanas drošības sistēmas uzlabošanos, samazinātu kuģu avāriju risku, jūras piesārņojumu un jūrā bojā gājušo skaitu.

(6)

Lai pienācīgi veiktu Aģentūrai uzticētos uzdevumus, Kopienas kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas sistēmas uzraudzībai būtu ieteicams, ka tās amatpersonas pārbaudes vizītēs apmeklē dalībvalstis. Vizītes būtu veicamas saskaņā ar politiku, kas jāizstrādā Aģentūras Administratīvajai padomei, un tās būtu jāsekmē dalībvalstu institūcijām.

(7)

Aģentūrai būtu jāievēro Kopienas tiesību akti, kas attiecas uz dokumentu publiskošanu, un personu aizsardzību jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi. Tai par savu darbību viegli saprotamā veidā būtu jāsniedz sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām objektīva un ticama informācija.

(8)

Aģentūras līgumsaistībām, ko nosaka likumi, saskaņā ar kuriem noslēgti Aģentūras līgumi, šādu līgumu šķīrējtiesas klauzulā būtu jāparedz Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija. Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā būtu jānodod arī strīdi par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Aģentūras saistībām, kas nav līgumsaistības.

(9)

Lai efektīvi nodrošinātu Aģentūras funkciju īstenošanu, tās Administratīvajā padomē vajadzētu būt dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem, kas pilnvaroti sastādīt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt vajadzīgos finanšu noteikumus, noteikt pārredzamu Aģentūras lēmumu pieņemšanas procedūru, apstiprināt darba programmu, pārbaudīt dalībvalstu iesniegtos tehniskās palīdzības pieprasījumus, noteikt dalībvalstu apmeklējumu politiku un iecelt izpilddirektoru. Ņemot vērā Aģentūras tehnisko un zinātnisko uzdevumu sarežģītību, tās Administratīvajā padomē būtu ieteicams iekļaut pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četrus Komisijas pārstāvjus, kas ir augsti kvalificēti nozares speciālisti. Lai papildus nodrošinātu Administratīvās padomes kompetenci un pieredzi iespējami augstā līmenī, un, ņemot vērā sektoru iesaistīšanu, kas visciešāk saistīti ar Aģentūrai noteiktajiem uzdevumiem, Komisijai no šiem sektoriem būtu jānozīmē padomes locekļi bez balsstiesībām, pamatojoties uz viņu personiskajiem nopelniem un pieredzi kuģošanas drošības jautājumos un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanā, un nevis kā attiecīgo profesionālo organizāciju pārstāvji.

(10)

Aģentūras labas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams, lai tās izpilddirektoru ieceltu, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba pieredzi, kā arī kompetenci un pieredzi ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos un lai attiecībā uz Aģentūras organizāciju un iekšējo darbību izpilddirektors veiktu savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un elastīgi. Šim nolūkam izpilddirektoram būtu jāsagatavo un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Aģentūras darba programmas pienācīgu izpildi, katru gadu jāsastāda gada pārskata projekts iesniegšanai Administratīvajai padomei, jāsastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme un jāīsteno budžeta plāns.

(11)

Lai nodrošinātu Aģentūras pilnīgu autonomiju un darbības neatkarību, tiek uzskatīts par vajadzīgu tai piešķirt atsevišķu budžetu, kura ieņēmumu lielāko daļu veido Kopienas iemaksa.

(12)

Pēdējos gados sakarā ar vairāk centralizētu resoru izveidošanu budžeta lēmējinstitūcija ir mēģinājusi uzlabot tiem piešķirtā Kopienas finansējuma izlietojuma pārskatāmību un to pārvaldības kontroli, jo īpaši attiecībā uz maksājumu iekļaušanu budžetā, finanšu kontroli, pilnvaru apjomu, iemaksām pensiju fondos un iekšējo budžeta procedūru (rīcības kodeksu). Līdzīgā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 6 ), bez ierobežojumiem vajadzētu attiecināt uz Aģentūru, kurai būtu jāpievienojas iestāžu nolīgumam, ko 1999. gada 25. maijā noslēdzis Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 7 ).

(13)

Piecu gadu laikā no Aģentūras pienākumu pildīšanas sākuma dienas Administratīvajai padomei būtu jāveic neatkarīgs ārējais audits, lai novērtētu šīs regulas ietekmi, Aģentūru un tās darbību, kas saistīta ar kuģošanas drošības paaugstināšanu un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



I

NODAĻA

MĒRĶI UN UZDEVUMI

▼M4

1. pants

Mērķi

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru (Aģentūra), lai nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu līmeni kuģošanas drošībai, jūras drošībai, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanai un reaģēšanas pasākumiem, kā arī reaģēšanas pasākumiem uz naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu.

2.  Šajā nolūkā Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un Komisiju un – atbilstīgi 2. pantā noteiktajiem pamatuzdevumiem, kā arī attiecīgos gadījumos 2.a pantā noteiktajiem papilduzdevumiem, – sniedz tām tehnisku, operatīvu un zinātnisku palīdzību šā panta 1. punktā minētajās jomās, jo īpaši, lai palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai pareizi piemērot attiecīgos Savienības tiesību aktus. Attiecībā uz reaģēšanas pasākumiem uz piesārņojumu Aģentūra sniedz operatīvu palīdzību tikai pēc cietušās(-o) valsts(-u) pieprasījuma.

3.  Sniedzot 2. punktā minēto palīdzību, Aģentūra attiecīgā gadījumā dod ieguldījumu kopējā jūras transporta un jūras satiksmes efektivitātē, kā izklāstīts šajā regulā, lai veicinātu Eiropas jūras transporta telpas bez robežām izveidi.

2. pants

Aģentūras pamatuzdevumi

1.  Lai nodrošinātu, ka piemērotā veidā tiek īstenoti 1. pantā noteiktie mērķi, Aģentūra veic šajā pantā uzskaitītos pamatuzdevumus.

2.  Aģentūra palīdz Komisijai:

a) veikt sagatavošanās darbus attiecīgo Savienības tiesību aktu atjaunināšanai un izstrādāšanai, jo īpaši atbilstīgi starptautisko tiesību aktu izmaiņām;

b) efektīvi īstenot attiecīgos saistošos Savienības tiesību aktus, jo īpaši, veicot šīs regulas 3. pantā minētos apmeklējumus un inspekcijas un sniedzot Komisijai tehnisku palīdzību to inspekcijas uzdevumu veikšanā, kas tai uzticēti saskaņā ar 9. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu ( 8 ). Šajā sakarā tā var sniegt Komisijai ieteikumus iespējamiem minēto saistošo tiesību aktu uzlabojumiem;

c) analizēt notiekošos un pabeigtos pētniecības projektus, kas saistīti ar Aģentūras mērķiem; tas var ietvert arī iespējamo pārraudzības pasākumu noteikšanu atbilstoši konkrētu pētniecības projektu rezultātiem;

d) veikt jebkādu citu uzdevumu, kas ar Savienības leģislatīviem aktiem piešķirts Komisijai saistībā ar Aģentūras mērķiem.

3.  Aģentūra kopā ar dalībvalstīm:

a) vajadzības gadījumos organizē attiecīgu apmācību jomās, par kurām atbild dalībvalstis;

b) izstrādā tehniskus risinājumus, tostarp nodrošina attiecīgus operatīvos pakalpojumus, un sniedz tehnisku palīdzību attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanai vajadzīgo valstu spēju veidošanai;

c) pēc dalībvalsts pieprasījuma sniedz atbilstīgu informāciju, kas iegūta 3. pantā minētajās inspekcijās, lai atbalstītu atzīto organizāciju pārraudzību, kuras dalībvalstu vārdā veic sertificēšanas uzdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā ( 9 ), 9. pantu, neskarot kuģa karoga valsts tiesības un pienākumus;

d) izmaksu ziņā efektīvā veidā sniedz papildu atbalstu reaģēšanas darbībām kuģu izraisīta piesārņojuma gadījumā, kā arī naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumā, ja pieprasījumu iesniedz cietusī dalībvalsts, kuras pārziņā tiek veikti piesārņojuma savākšanas darbi, neskarot piekrastes valstu atbildību nodrošināt piemērotu mehānismu esamību reaģēšanai uz piesārņojumu, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sadarbību šajā jomā. Attiecīgā gadījumā pieprasījumi mobilizēt piesārņojuma novēršanas darbības notiek, izmantojot ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom ( 10 ).

4.  Aģentūra sekmē sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju:

a) satiksmes uzraudzības jomā, uz ko attiecas Direktīva 2002/59/EK, Aģentūra jo īpaši veicina sadarbību starp piekrastes valstīm attiecīgajos kuģošanas zonās, kā arī izstrādā un vada Eiropas Savienības Datu centru kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos un Savienības kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet), kā norādīts minētās direktīvas 6.b un 22.a pantā, kā arī Starptautisko datu apmaiņas sistēmu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos saskaņā ar saistībām Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (“IMO”);

b) pēc pieprasījuma un neskarot valsts un Savienības tiesību aktus, attiecīgā gadījumā kompetentām valsts iestādēm un attiecīgām Savienības struktūrām to pilnvaru robežās sniedzot atbilstīgos kuģu atrašanās vietas un Zemes novērošanas datus, lai stiprinātu pasākumus pret pirātisma un tīšu nelikumīgu darbību draudiem, kā tas paredzēts piemērojamos Savienības tiesību aktos vai starptautiskos juridiskos instrumentos jūras transporta jomā, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus un saskaņā ar administratīvajām procedūrām, kas attiecīgā gadījumā jāparedz Administratīvajai valdei vai augsta līmeņa vadības grupai, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK. Kuģu identifikācijas un uzraudzības lielos attālumos dati tiek sniegti saskaņā ar attiecīgās karoga valsts piekrišanu;

c) jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē ( 11 ), Aģentūra, ja to pieprasa attiecīgās dalībvalstis un gadījumos, kad nerodas interešu konflikts, sniedz operatīvu atbalstu šīm dalībvalstīm attiecībā uz smagu vai ļoti smagu negadījumu izmeklēšanu un analizē drošības izmeklēšanas ziņojumus, lai apzinātu pievienoto vērtību, ko Savienības līmenī varētu dot izdarītie secinājumi. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, Aģentūra saskaņā ar minētās direktīvas 17. pantu apkopo gada pārskatu par jūras negadījumiem un starpgadījumiem;

d) sniedz objektīvas, ticamas un salīdzināmas statistikas ziņas, informāciju un datus, lai Komisija un dalībvalstis varētu veikt nepieciešamos pasākumus darbības uzlabošanai un pašreizējo pasākumu efektivitātes un rentabilitātes izvērtēšanai. Starp šādiem uzdevumiem ir tehnisko datu vākšana, reģistrēšana un izvērtēšana, sistemātiska pastāvošo datubāzu izmantošana, tostarp to savstarpējā papildināšana, kā arī nepieciešamības gadījumā jaunu datubāzu veidošana. Pamatojoties uz savāktajiem datiem, Aģentūra sniedz Komisijai atbalstu ar kuģiem saistītas informācijas publicēšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli ( 12 );

e) vāc un analizē datus par jūrniekiem, kas sniegti un izmantoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni ( 13 );

f) palīdz uzlabot tādu kuģu identifikāciju un vajāšanu, no kuriem tiek izdarītas nelikumīgas noplūdes, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem ( 14 );

g) attiecībā uz naftas un gāzes noplūdēm no naftas un gāzes ieguves iekārtām, izmanto Eiropas satelītdienests naftas produktu uzraudzībai (CleanSeaNet) šādu noplūžu mēroga un ietekmes uz vidi pārraudzībai;

h) attiecībā uz Savienības kompetencē esošiem jautājumiem sniedz dalībvalstīm un Komisijai tehnisku palīdzību, kas vajadzīga, lai piedalītos attiecīgajā darbā, ko veic IMO tehniskās struktūras, Starptautiskā Darba organizācija – attiecībā uz kuģošanas jautājumiem, un Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli (Parīzes SM) un attiecīgās reģionālās organizācijas, kurām Savienība ir pievienojusies;

i) attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām ( 15 ), īstenošanu, it īpaši vienkāršojot elektronisku datu pārraidi pa SafeSeaNet un atbalstot vienotā kontaktpunkta izveidi.

5.  Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra Savienības kandidātvalstīm un attiecīgos gadījumos Eiropas Kaimiņattiecību partnervalstīm un valstīm, kas piedalās Parīzes SM, var sniegt tehnisku palīdzību, tostarp attiecīgu apmācību pasākumu organizēšanā saistībā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Aģentūra var arī sniegt palīdzību kuģu izraisīta piesārņojuma gadījumā, kā arī naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumā, kas ietekmē tās trešās valstis, ar kurām Savienībai ir kopīga reģionāla jūras teritorija, saskaņā ar ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, un ievērojot šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētos dalībvalstīm piemērojamos nosacījumus. Šos uzdevumus koordinē ar esošajiem reģionālajiem sadarbības pasākumiem, kas saistīti ar jūras piesārņojumu.

2.a pants

Aģentūras papilduzdevumi

1.  Neskarot 2. pantā minētos pamatuzdevumus Aģentūra vajadzības gadījumā palīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot šā panta 2. un 3. punktā minētās ar Aģentūras mērķiem saistītās Savienības darbības, ciktāl Aģentūras rīcībā ir stabilas un atzītas speciālās zināšanas un rīki. Šajā pantā izklāstītie papilduzdevumi:

a) rada būtisku pievienoto vērtību;

b) nerada darba dublēšanos;

c) atbilst Savienības jūras transporta politikas interesēm;

d) nekavē Aģentūras pamatuzdevumu izpildi; un

e) neaizskar dalībvalstu tiesības un pienākumus, īpaši tos, kuri tām ir kā karoga valstīm, ostas valstīm un piekrastes valstīm.

2.  Aģentūra palīdz Komisijai:

a) saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) ( 16 ) īstenošanu – palīdzot īstenot mērķi nodrošināt labu vides stāvokli jūras ūdeņiem, izmantojot tās elementus, kuri saistīti ar kuģošanu, kā arī esošo instrumentu, piemēram, SafeSeaNet un CleanSeaNet, rezultātus;

b) sniedzot tehnisku palīdzību saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām no kuģiem, it īpaši sekojot starptautisko notikumu attīstībai;

c) saistībā ar Globālo vides un drošības novērošanas programmu (GMES) – GMES pārvaldības ietvaros veicināt GMES datu un pakalpojumu izmantošanu jūrniecības vajadzībām;

d) veidot vienotu informācijas apmaiņas vidi ES jūrniecības jomā;

e) attiecībā uz pārvietojamām piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtām – izskatīt IMO prasības un apkopot pamatinformāciju par iespējamiem jūras transporta un jūras vides apdraudējumiem;

f) sniedzot attiecīgu informāciju par iekšējo ūdensceļu kuģu klasifikācijas sabiedrībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem ( 17 ). Šo informāciju arī iekļauj ziņojumos, kas minēti šīs regulas 3. panta 4. un 5. punktā.

3.  Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm:

a) veikt tādu politikas un projektu priekšizpēti un īstenošanu, ar ko atbalsta Eiropas jūras transporta telpas bez robežām izveidi, piemēram, “zilās zonas” koncepciju un e-jūrniecību, kā arī jūras maģistrāli. To veic, it īpaši izpētot iespējas izveidot sistēmas SafeSeaNet papildu funkcijas, neskarot saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK izveidotās augsta līmeņa vadības grupas lomu;

b) kopā ar upju informācijas pakalpojumu sistēmas kompetentajām iestādēm izpētot iespējas apmainīties ar informāciju starp šo sistēmu un jūras transporta informācijas sistēmām, balstoties uz ziņojumu, kas paredzēts Direktīvas 2010/65/ES 15. pantā;

c) veicinot brīvprātīgu labākās prakses apmaiņu jūrniecības apmācībās un izglītībā Savienībā un sniedzot informāciju par Savienības apmaiņas programmām, kas attiecas uz jūrniecības apmācībām, vienlaikus pilnībā ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 166. pantu.

3. pants

Dalībvalstu apmeklējumi un inspekcijas

1.  Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus un palīdzētu Komisijai pildīt LESD paredzētos pienākumus, un jo īpaši – izvērtēt attiecīgo Savienības tiesību efektīvu īstenošanu –, Aģentūra saskaņā ar Administratīvās padomes izstrādāto metodoloģiju apmeklē dalībvalstis.

2.  Aģentūra attiecīgo dalībvalsti savlaicīgi informē par plānoto apmeklējumu, pilnvaroto amatpersonu vārdiem, apmeklējuma sākuma dienu un paredzamo ilgumu. Aģentūras amatpersonām, kurām uzdots veikt šādu apmeklējumu, to dara, uzrādot Aģentūras izpilddirektora rakstisku lēmumu, kurā norādīti misijas mērķi un uzdevumi.

3.  Aģentūra Komisijas vārdā veic inspekcijas, kas paredzētas saistošos Savienības tiesību aktos par organizācijām, ko Savienība atzinusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates ( 18 ), un par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu trešās valstīs saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK.

4.  Pēc katra apmeklējuma vai inspekcijas Aģentūra sagatavo ziņojumu un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

5.  Vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā tad, kad apmeklējumu vai inspekciju cikls ir noslēgts, Aģentūra analizē minētā cikla ziņojumus, lai apzinātu horizontālos konstatējumus un vispārējos secinājumus par pastāvošo pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Aģentūra šīs analīzes rezultātus iesniedz Komisijai turpmākai apspriešanai ar dalībvalstīm, lai gūtu attiecīgus secinājumus un veicinātu labas prakses izplatīšanu.

▼B

4. pants

Informācijas pārskatāmība un aizsardzība

▼M1

1.  Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 19 ).

▼B

2.  Aģentūra var darīt zināmu to saturu pēc pašas iniciatīvas jomās, kas ietilpst tās uzdevumos. Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām par tās darbību viegli saprotamā veidā nekavējoties tiek sniegta objektīva un ticama informācija.

▼M4

3.  Administratīvā padome pieņem praktiskos pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai, tostarp vajadzības gadījumā pasākumus tam, kā pirms informācijas publicēšanas veikt apspriešanos ar dalībvalstīm.

4.  Uz informāciju, kuru Komisija un Aģentūra savākusi un apstrādājusi saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 20 ), un Aģentūra veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu konfidenciālas informācijas drošu apstrādi un drošu rīcību ar to.

▼M1

5.  Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi, ievērojot 8. pantu Regulā (EK) Nr. 1049/2001, var iesniegt sūdzību ombudam vai iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar EK Līguma attiecīgi 195. un 230. pantu.

▼B



II

NODAĻA

IEKŠĒJĀ STRUKTŪRA UN DARBĪBA

5. pants

Juridiskais statuss, reģionālie centri

1.  Aģentūra ir Kopienas organizācija. Tai ir juridiskas personas statuss.

2.  Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Tā var jo īpaši pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

▼M4

3.  Pēc Komisijas pieprasījuma, ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu un sadarbībā ar tām un pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz budžetu, tostarp attiecīgo dalībvalstu iespējamo ieguldījumu, Administratīvā padome var pieņemt lēmumu izveidot reģionālus centrus, kas vajadzīgi, lai visefektīvāk un vislietderīgāk veiktu dažus Aģentūras uzdevumus. Pieņemot šādu lēmumu, Administratīvā padome definē precīzu reģionālā centra darbības jomu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām finansiālām izmaksām un uzlabojot sadarbību ar jau pastāvošiem reģionāliem un valsts tīkliem.

▼B

4.  Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

6. pants

Personāls

1.  Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus šo Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes. Administratīvā padome, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgus sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus.

2.  Neskarot 16. panta noteikumus, attiecībā uz savu personālu Aģentūra izmanto tiesības, ko ar Civildienesta noteikumiem un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķir iestādēm, kas veic darbinieku iecelšanu.

3.  Aģentūras darbinieki ir Komisijas vai dalībvalstu uz laiku ieceltas vai atbalstītas amatpersonas un citi darbinieki, kurus Aģentūra pieņem tai noteikto uzdevumu veikšanai.

7. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

8. pants

Atbildība

1.  Aģentūras līgumisko atbildību regulē tiesības, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.  Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtajā līgumā.

3.  Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījušas Aģentūras struktūrvienības vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.  Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

5.  Darbinieku personisko atbildību Aģentūrai reglamentē Civildienesta noteikumi vai attiecīgi viņiem piemērojamā nodarbināšanas kārtība.

9. pants

Valodas

1.  Uz Aģentūru attiecas 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas ( 21 ).

2.  Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības institūciju tulkošanas centrs.

10. pants

Administratīvās padomes izveidošana un pilnvaras

1.  Saskaņā ar šo pantu izveido Administratīvo padomi.

2.  Administratīvā padome:

a) saskaņā ar 16. pantu ieceļ izpilddirektoru;

▼M4

b) pieņem Aģentūras darbības gada pārskatu un katru gadu līdz 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm.

Aģentūra katru gadu budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu informāciju, kas attiecas uz novērtējuma rezultātiem;

c) darba programmas izstrādāšanas gaitā izskata un apstiprina 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētos pieprasījumus palīdzēt Komisijai, 2. panta 3. punktā minētos dalībvalstu tehniskās palīdzības pieprasījumus, 2. panta 5. punktā minētos tehniskās palīdzības pieprasījumus, kā arī 2.a pantā minētos palīdzības pieprasījumus;

ca) izskata un pieņem Aģentūras daudzgadu stratēģiju piecu gadu laikposmam, ņemot vērā Komisijas rakstisku atzinumu;

cb) izskata un pieņem Aģentūras daudzgadu personāla politikas plānu;

cc) izskata 15. panta 2. punkta ba) apakšpunktā minētos administratīvo noteikumu projektus;

▼M2

d) katru gadu līdz 30 novembrim, ievērojot Komisijas atzinumu, pieņem Aģentūras nākamā gada darbības programmu, un to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; šo darbības programmu pieņem, neskarot gadskārtējo Kopienas budžeta procedūru. Ja Komisija 15 dienu laikā pēc darbības programmas pieņemšanas par to pauž neapmierinātību, Administratīvā padome divu mēnešu laikā izskata atkārtoti programmu, kas iespējams tiek grozīta, un otrajā lasījumā to pieņem vai nu ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvju balsis, vai arī ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu;

▼B

e) līdz kārtējā finanšu gada sākumam pieņem Aģentūras galīgo budžetu, vajadzības gadījumā to koriģējot atbilstīgi Kopienas iemaksai un citiem Aģentūras ieņēmumiem;

f) nosaka procedūras izpilddirektora lēmumu pieņemšanai;

▼M4

g) izstrādā metodoloģiju attiecībā uz apmeklējumiem, kas veicami saskaņā ar 3. pantu. Gadījumā, ja Komisija 15 dienās pēc metodoloģijas pieņemšanas dara zināmu, ka tai nepiekrīt, Administratīvā padome atkāroti izskata šo metodoloģiju un ar grozījumiem, ja tādi ir izdarīti, pieņem to otrajā lasījumā vai nu ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvju balsis, vai arī ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu;

h) izpilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 18., 19. un 21. pantu un pārrauga un nodrošina piemērotus papildu pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no dažādiem – iekšēja vai ārēja mēroga – novērtējuma ziņojumiem un novērtējumiem;

i) īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un 16. pantā minētajiem nodaļu vadītājiem;

▼B

j) pieņem savu reglamentu;

▼M2

k) ievērojot d) apakšpunktā noteiktās procedūras, pieņem sīki izstrādātu Aģentūras sagatavotības un reaģēšanas pasākumu plānus piesārņojuma gadījumiem, kas vērsti uz optimālu Aģentūras rīcībā esošo resursu izmantošanu;

▼M4

l) pārskata šā punkta k) apakšpunktā minētā sīki izstrādātā plāna finanšu izpildi un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2038/2006 (2006. gada 18. decembris) par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras rīcībai reaģēšanas pasākumu kuģu izraisīto piesārņojumu jomā ( 22 ) paredzētās budžeta saistības;

▼M4

m) no tās locekļu vidus ieceļ novērotāju, kas seko tam, kā Komisija īsteno atlases procedūru izpilddirektora iecelšanai amatā.

▼B

11. pants

Administratīvās padomes sastāvs

1.  Administratīvās padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četri Komisijas pārstāvji, kā arī četri Komisijas izvirzīti speciālisti bez balsstiesībām, kas pārstāv ar Aģentūras darbu visciešāk saistītās nozares.

▼M4

Administratīvās padomes locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi un speciālās zināšanas 1. pantā minētajās jomās. Dalībvalstis un Komisija katra cenšas nodrošināt līdzsvarotu sieviešu un vīriešu pārstāvību Administratīvajā padomē.

▼B

2.  Dalībvalstis un Komisija ieceļ savus pārstāvjus Administratīvajā padomē un viņu aizstājējus, kas pārstāv padomes locekļus viņu prombūtnes laikā.

▼M4

3.  Locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Locekļu pilnvaru termiņu var pagarināt.

▼B

4.  Ja vajadzīgs, 17. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredz kārtību, kādā padomes darbā iesaistās trešo valstu pārstāvji.

12. pants

Administratīvās padomes priekšsēdētājs

1.  Administratīvā padome no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu gadījumos, kad priekšsēdētājs nevar veikt savus pienākumus.

2.  Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un tas beidzas, tiklīdz viņi vairs nav administratīvās padomes locekļi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

13. pants

Sanāksmes

1.  Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.  Aģentūras izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā.

3.  Administratīvā padome sanāk uz parastām sanāksmēm divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma.

▼M4

4.  Interešu konflikta gadījumos vai tad, ja lieta jāizskata konfidenciāli, Administratīvā padome var pieņemt lēmumu konkrētos darba kārtības jautājumus izskatīt, nepiedaloties attiecīgajiem locekļiem. Sīki izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu iekļauj reglamentā.

▼B

5.  Administratīvā padome uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu interesēt padomes locekļus.

6.  Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

7.  Aģentūra izveido Administratīvās padomes sekretariātu.

14. pants

Balsošana

1.  Administratīvā padome pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.  Katram loceklim ir viena balss. Aģentūras izpilddirektors nebalso.

Ja kāds padomes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesības izmantot šā locekļa aizstājējam.

3.  Reglamentā attiecībā uz balsošanas kārtību nosaka sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši par nosacījumiem, kādos viens padomes loceklis darbojas cita locekļa vārdā.

15. pants

Izpilddirektora pienākumi un pilnvaras

1.  Aģentūru vada tās izpilddirektors, kas, neskarot jautājumus, kas ir Komisijas un Administratīvās padomes kompetencē, veic savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi.

2.  Izpilddirektoram ir šādi pienākumi un pilnvaras:

▼M4

a) sagatavot Aģentūras daudzgadu stratēģiju un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniegt to Administratīvajai padomei vismaz astoņas nedēļas pirms Administratīvās padomes attiecīgās sanāksmes, ņemot vērā Administratīvās padomes locekļu paustos viedokļus un ieteikumus;

aa) sagatavot Aģentūras daudzgadu personāla politikas plānu un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniegt to Administratīvajai padomei vismaz četras nedēļas pirms Administratīvās padomes attiecīgās sanāksmes;

ab) sagatavot gada darba programmu, norādot sagaidāmos cilvēkresursus un finanšu resursus, kas piešķirti katram pasākumam, un sīki izstrādātu Aģentūras sagatavotības un reaģēšanas pasākumu plānu piesārņojuma gadījumiem, un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniegt tos Administratīvajai padomei vismaz astoņas nedēļas pirms padomes attiecīgās sanāksmes, ņemot vērā Administratīvās padomes locekļu paustos viedokļus un ieteikumus. Izpilddirektors veic vajadzīgos pasākumus to īstenošanai. Saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu izpilddirektors atbild uz visiem dalībvalstu palīdzības pieprasījumiem;

b) pēc apspriešanās ar Komisiju un ievērojot apmeklējumu metodoloģiju, ko Administratīvā padome izstrādājusi saskaņā ar 10. panta 2. punkta g) apakšpunktu, pieņemt lēmumus par 3. pantā paredzēto apmeklējumu un inspekciju veikšanu;

ba) var vienoties par administratīviem noteikumiem ar citām struktūrām, kas strādā Aģentūras darbības jomās, ar noteikumu, ka to projekts ir ticis iesniegts apspriešanai Administratīvajā padomē un Administratīvā padome četru nedēļu laikā neceļ iebildumus;

▼B

c) veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iekšēju administratīvu norādījumu pieņemšanu un paziņojumu publicēšanu, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

▼M4

d) organizēt efektīvu uzraudzības sistēmu, lai Aģentūras veikumu varētu salīdzināt ar tās mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā. Šajā sakarā izpilddirektors, vienojoties ar Komisiju un Administratīvo padomi, izstrādā pieskaņotus darbības rādītājus, lai varētu efektīvi novērtēt sasniegtos rezultātus. Izpilddirektors nodrošina, ka Aģentūras organizatoriskā struktūra tiek regulāri pielāgota mainīgajām vajadzībām, ņemot vērā pieejamos finanšu un cilvēkresursus. Balstoties uz to, izpilddirektors katru gadu sagatavo vispārēja pārskata projektu un iesniedz to izskatīšanai Administratīvajā padomē. Pārskatā iekļauj īpašu sadaļu par sīki izstrādātā Aģentūras sagatavotības un reaģēšanas pasākumu plāna piesārņojuma gadījumiem finanšu izpildi, kā arī sniedz jaunāko informāciju par visu to darbību stāvokli, kuras finansētas saskaņā ar minēto plānu. Izpilddirektors izveido regulāras vērtēšanas procedūras, kas atbilst atzītiem profesionāliem standartiem;

▼B

e) attiecībā uz personālu izmanto 6. panta 2. punktā noteiktās pilnvaras;

f) saskaņā ar 18. panta noteikumiem sastādīt Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi un saskaņā ar 19. pantu izpildīt budžetu.

▼M4 —————

▼M4

3.  Izpilddirektors attiecīgi sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par savu uzdevumu izpildi.

Jo īpaši izpilddirektors sniedz informāciju par situāciju attiecībā uz daudzgadu stratēģijas un gada darba programmas izstrādi.

16. pants

Izpilddirektora un nodaļu vadītāju iecelšana un atbrīvošana no amata

1.  Izpilddirektoru ieceļ un atbrīvo no amata Administratīvā padome. Kad ir uzklausīts 10. pantā minētā novērotāja viedoklis, izpilddirektoru ieceļ uz pieciem gadiem, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvo un vadības kompetenci, kā arī ar dokumentiem apliecinātu pieredzi jomās, kas minētas 1. pantā. Izpilddirektoru ieceļ no saraksta, kurā ir vismaz trīs Komisijas ierosināti kandidāti, atklātā konkursā, kas notiek pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēts aicinājums izteikt interesi par amata vietu. Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Pēc Komisijas vai vienas trešdaļas tās locekļu lūguma Administratīvā padome izskata jautājumu par atbrīvošanu no amata. Lēmumu par iecelšanu vai atbrīvošanu no amata Administratīvā padome pieņem ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu.

2.  Administratīvā padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu ne vairāk kā par četriem gadiem. Administratīvā padome pieņem lēmumu ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu. Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanas viņu var uzaicināt teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Ja pilnvaru termiņu nepagarina, izpilddirektors paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

3.  Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki nodaļu vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumus veic viens no nodaļu vadītājiem.

4.  Nodaļu vadītājus ieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī profesionālo kompetenci un pieredzi jomās, kas minētas 1. pantā. Pēc Administratīvās padomes piekrišanas saņemšanas nodaļu vadītājus ieceļ vai atbrīvo no amata izpilddirektors.

▼B

17. pants

Trešo valstu dalība

▼M2

1.  Aģentūras darbībā var iesaistīties trešās valstis, kurām ar Eiropas Kopienu noslēgti līgumi par to Kopienas tiesību aktu pieņemšanu un ieviešanu, kas attiecas uz kuģošanas drošību, jūras drošību, piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz kuģu izraisīto piesārņojumu.

▼B

2.  Saskaņā ar attiecīgajiem šo līgumu noteikumiem izstrādās noteikumus, kuros inter alia trešo valstu līdzdalībai Aģentūras darbā noteiks apjomu un sīki izstrādātus noteikumus, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.



III

NODAĻA

FINANSIĀLĀS PRASĪBAS

18. pants

Budžets

1.  Aģentūras ieņēmumus veido:

a) Kopienas ieguldījums;

b) iespējamās to trešo valstu iemaksas, kuras iesaistās Aģentūras darbā saskaņā ar 17. pantu;

▼M4

c) maksa un nodeva par publikācijām, apmācībām un/vai citiem Aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem.

▼B

2.  Aģentūras izdevumos ietilpst personāla, administratīvie, infrastruktūras uzturēšanas uz darbības izmaksas.

▼M4

3.  Izpilddirektors sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, balstoties uz budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, un to kopā ar štatu saraksta projektu iesniedz Administratīvajai padomei.

▼M1

4.  Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.  Izmantojot ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, Administratīvā padome sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam.

6.  Šo tāmi, kurā ietilpst štatu saraksta projekts un provizorisks darba plāns, Administratīvā padome ne vēlāk kā līdz 31. martam nosūta Komisijai un tām dalībvalstīm, ar kurām Kopiena noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 17. pantu.

▼M4

7.  Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības provizorisku vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcija”).

8.  Saskaņā ar tāmi Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj izdevumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu sarakstu, un subsīdiju summu, ko paredzēts izmaksāt no vispārējā budžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 314. pantu kopā ar aprakstu un pamatojumu par jebkurām atšķirībām starp Aģentūras tāmi un subsīdiju summu, ko paredzēts izmaksāt no vispārējā budžeta.

▼M1

9.  Budžeta lēmējinstitūcija nosaka apropriācijas, kas pieejamas Aģentūras subsidēšanai.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

▼M4

10.  Budžetu pieņem Administratīvā padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē kopā ar gada darba programmu.

▼M1

11.  Administratīvā padome par saviem nodomiem īstenot projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti, piemēram, ar ēku nomu vai pirkšanu, iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju. Administratīvā padome par tiem informē Komisiju.

Ja budžeta lēmējinstitūcijas daļa paziņojusi par nodomu izteikt atzinumu, tā atzinumu Administratīvajai padomei nosūta sešu nedēļu laikā no dienas, kad paziņots par projektu.

▼M1

19. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.  Aģentūras budžeta plānu izpilda tās izpilddirektors.

2.  Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 1. martam Aģentūras grāmatvedis dara zināmus Komisijas grāmatvedim iepriekšējā finanšu gada provizoriskus pārskatus kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Komisijas grāmatvedis institūciju un decentralizēto iestāžu provizoriskus pārskatus konsolidē saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 128. pantu.

3.  Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai Aģentūras iepriekšējā finanšu gada provizoriskus pārskatus kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Finanšu gada budžeta un finanšu vadības ziņojums jānosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 129. pantu, saņemot Revīzijas palātas piezīmes par Aģentūras provizoriskiem pārskatiem, izpilddirektors sastāda Aģentūras galīgos pārskatus, un tos iesniedz Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai.

5.  Administratīvā padome sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.  Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus kopā ar Administratīvās padomes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

7.  Galīgos pārskatus publicē.

8.  Izpilddirektors ne vēlāk kā līdz 30. septembrim nosūta atbildi Revīzijas palātai par tās piezīmēm. Šī atbilde jānosūta arī Administratīvajai padomei.

9.  Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada netraucētai noslēgšanai saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 146. panta 3. punktu.

10.  Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz (N + 2). gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par N-tā gada budžeta izpildi.

▼B

20. pants

Krāpšanas apkarošana

1.  Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai bez jebkādiem ierobežojumiem uz Aģentūru attiecas Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumi.

2.  Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par OLAF iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem tās darbiniekiem.

3.  Lēmumos par finansēšanu un īstenošanas nolīgumos un instrumentos, kas no tiem izriet, nepārprotami izvirza noteikumu, ka vajadzības gadījumos Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt Aģentūras finansējuma saņēmēju un par to piešķiršanu atbildīgo aģentu pārbaudes uz vietas objektos.

▼M1

21. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūras finanšu noteikumus pēc apspriešanās ar Komisiju pieņem Administratīvā padome. Tajos jāievēro Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 23 ), ja vien atkāpes Aģentūras darbībai nav īpaši nepieciešamas, un tās iepriekš saskaņotas ar Komisiju.

▼B



IV

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

▼M4

22. pants

Novērtēšana

1.  Regulāri un vismaz reizi piecos gados Administratīvā padome uzdod veikt neatkarīgu ārējo novērtējumu par šīs regulas īstenošanu. Komisija Aģentūrai dara pieejamu visu informāciju, kuru pēdējā uzskata par vajadzīgu minētajam novērtējumam.

2.  Novērtējumā izvērtē šīs regulas ietekmi, kā arī Aģentūras un tās darbības derīgumu, nozīmi, sniegto pievienoto vērtību un efektivitāti. Novērtējumā tiek ņemti vērā gan Eiropas, gan valsts līmeņa ieinteresēto personu viedokļi. Tajā jo īpaši tiek izskatīta iespējamā vajadzība grozīt Aģentūras uzdevumus. Pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm un vienošanās ar Komisiju Administratīvā padome noformē konkrētas pilnvaras.

3.  Administratīvā padome saņem novērtējumu un sniedz Komisijai ieteikumus par šīs regulas grozījumiem, Aģentūru un tās darbību. Novērtējuma rezultātus un ieteikumus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un dara zināmus atklātībā. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku.

▼M4

22.a. pants

Progresa ziņojums

Līdz 2018. gada 2. martam un ņemot vērā 22. pantā minēto novērtējuma ziņojumu, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā izklāstīts, kā Aģentūra veikusi ar šo regulu uzliktos papildu pienākumus, lai apzinātu to, kā vēl vairāk palielināt efektivitāti un vajadzības gadījumā grozītu tās mērķus un uzdevumus.

▼M4 —————

▼B

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



( 1 ) OV C 120 E, 24.4.2001., 83. lpp. un OV C 103 E, 30.4.2002., 184. lpp.

( 2 ) OV C 221, 7.8.2001., 64. lpp.

( 3 ) OV C 357, 14.12.2001., 1. lpp.

( 4 ) Eiropas Parlamenta 2001. gada 14. jūnija atzinums (OV C 53, 28.2.2002., 312. lpp.), Padomes 2002. gada 7. marta kopējā nostāja (OV C 119 E, 22.5.2002., 27. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 12. jūnija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), un Padomes 2002. gada 25. jūnija lēmums.

( 5 ) OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.

( 6 ) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

( 7 ) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

( 8 ) OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.

( 9 ) OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.

( 10 ) OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.

( 11 ) OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.

( 12 ) OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.

( 13 ) OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.

( 14 ) OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.

( 15 ) OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.

( 16 ) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

( 17 ) OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.

( 18 ) OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.

( 19 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

( 20 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

( 21 ) OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 22 ) OV L 394, 30.12.2006., 1. lpp.

( 23 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.; kļūdas labojums OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.

Top