NAT/944

Pilsoniskās sabiedrības ieteikumi attiecībā uz Eiropas Okeānu paktu

ATZINUMS

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pilsoniskās sabiedrības ieteikumi attiecībā uz Eiropas Okeānu paktu

(izpētes atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma)

Ziņotājs: Javier GARAT PÉREZ 

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen Eiropas Okeānu paktu ir iekļāvusi Komisijas prioritātēs jaunajam pilnvaru termiņam. EESK uzskata, ka paktā galvenā uzmanība būtu jāpievērš zilās ekonomikas potenciāla atraisīšanai, konkurētspējīgas, efektīvas un inovatīvas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai ar vienkāršotu tiesisko regulējumu un sadarbības veicināšanai ar globālajiem partneriem planētas iespēju robežās. EESK aicina īstenot holistisku pieeju, kas ekonomisko labklājību un konkurētspēju apvieno ar vides atjaunošanu un sociālā taisnīguma veicināšanu.

1.2.EESK iesaka izstrādāt Eiropas paktu, kas būtu cieši saskaņots ar ES zilās ekonomikas stratēģiju, ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Eiropas zaļo kursu, proti, paktu, kas ir vērsts gan uz jūras, gan sauszemes nozarēm un ir saskaņots ar citām ES rīcībpolitikām, it īpaši Tīras rūpniecības nolīgumu un Jūras industriālo stratēģiju, lai nodrošinātu saskaņotību un būtisku ietekmi. EESK arī uzskata, ka ir svarīgi uzlabot ES Jūras drošības stratēģiju un izvērtēt pašreizējās rīcībpolitikas, piemēram, kopējo zivsaimniecības politiku. Paktam būtu jāpalīdz pēc iespējas drīzāk sasniegt konkurētspējas, stratēģiskās autonomijas un ilgtspējas mērķus.

1.3.Paktam būtu jāstiprina un jāuzlabo Eiropas jūrlietu pārvaldības sistēma, efektīvāk koordinējot esošās rīcībpolitikas un struktūras un izvairoties no sadrumstalotības un centienu dublēšanās. Tāpat EESK uzskata, ka ir svarīgi stiprināt starptautiskos nolīgumus, pastiprināt diplomātiskos centienus un veicināt sadarbības tīklus starp piekrastes kopienām, ražošanas nozarēm un zinātniekiem. Tāpēc EESK iesaka visās Eiropas iestādēs izveidot īpašas darba grupas, kuru uzmanības centrā būtu jūras un okeāni.

1.4.EESK mudina Eiropas Komisiju izveidot mehānismu sadarbībai starp Eiropas aģentūrām, kuru kompetencē ir okeānu jautājumi, lai optimizētu datu un zināšanu apkopošanu, veicinātu paraugprakses apmaiņu un sekmētu holistisku pieeju. Labas prakses piemērs šajā jomā ir ciešāka sadarbība starp Frontex, Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA) un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) krasta apsardzes funkciju jomā.

1.5.EESK iesaka pārskatīt jūras telpisko plānošanu, lai veicinātu sinerģiju un līdzsvarotu pretrunīgas intereses, kas izriet no jaunu jūrniecības nozaru, piemēram, atkrastes enerģētikas, paplašināšanās, un pieprasīt šai nozarei daļu savu ienākumu reinvestēt vietējās kopienās. Būtu jāveicina pozitīvas līdzāspastāvēšanas pieeja, pēc iespējas vairāk veicinot jūras telpas daudzējādu izmantošanu, un būtu jāpiemēro ekosistēmiska pieeja, lai aizsargātu jūras biodaudzveidību un dzīvotnes. Ļoti svarīgi ir nodrošināt visneaizsargātāko nozaru, piemēram, zvejniecības, aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, lai aizsargātu tradicionālās zvejas vietas un nodrošinātu jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu.

1.6.EESK aicina izveidot “Zilās ekonomikas vērtības ķēžu industriālo aliansi”, kurā piedalītos visas attiecīgās ieinteresētās personas (uzņēmumi, sociālie partneri, pētniecības organizācijas, politikas veidotāji, investori u. c.). Šis forums palīdzēs veicināt sadarbību un tīklu veidošanu ar mērķi attīstīt ilgtspējīgus kuģus un digitalizētas jūrniecības tehnoloģijas, nodrošināt piegādes ķēdes noturību un veicināt inovāciju, ilgtspēju un konkurētspēju. Turklāt EESK mudina Komisiju līdz 2026. gadam izstrādāt ES rīcības plānu zilās pārtikas jomā.

1.7.EESK aicina mobilizēt finansējumu rīcībai okeānu jomā, lai atbalstītu 14. IAM. Šajā sakarā ir būtiski mobilizēt publisko un privāto finansējumu jūras atjaunošanas un saglabāšanas, inovācijas un attīstības, kā arī zilās ekonomikas dekarbonizācijas projektiem. EESK iesaka horizontālajos fondos, piemēram, pamatprogrammā “Apvārsnis” un Eiropas Sociālajā fondā, noteikt īpašas budžeta pozīcijas okeāniem un stiprināt nozaru fondus, piemēram, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF).

1.8.Būtiska nozīme efektīvā okeānu pārvaldībā ir zinātnei. EESK iesaka stiprināt starptautisko zinātnisko sadarbību, veicināt tehnoloģisko inovāciju jūras jomā un piešķirt vairāk resursu pētniecības institūtiem. Turklāt ir būtiski zinātnes atziņas pārvērst efektīvā aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas politikā.

1.9.EESK mudina Komisiju paktā iekļaut sociālo dimensiju, kas jūrniecības nozarē nodrošina taisnīgu un digitālu pārkārtošanos ar visaptverošu atbalstu darba ņēmējiem. Lai to panāktu, ir jānovērš darbaspēka trūkums, jāveicina paaudžu maiņa, izmantojot iniciatīvas, kuru mērķis ir piesaistīt jauniešus, jāstiprina darba aizsardzība un jāatvieglo pārkvalifikācija un profesionālā pilnveide. Ir būtiski nodrošināt ieinteresēto personu un sociālo partneru pilnīgu iesaisti šajā procesā. Būtu jāsaglabā arī jūras kultūras mantojums un jānodrošina mērķtiecīgs atbalsts tiem darba ņēmējiem, kurus nevar pārkvalificēt.

1.10.Lai nodrošinātu jūrniecības nozares uzplaukumu un palikšanu Eiropā, ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konsolidēt spēcīgu jūrniecības nozares kopu ar skaidriem dekarbonizācijas mērķiem. Ir steidzami jāiegulda e-degvielās, tehnoloģiskajā inovācijā, atkrastes atjaunīgajā enerģijā, it īpaši plūdmaiņu enerģijā, un minēto risinājumu vietējā ražošanā.

1.11.EESK kā pilsoniskās sabiedrības pārstāve iesaka izveidot visaptverošu mehānismu, ar ko regulāri novērtēt un uzraudzīt pakta īstenošanas gaitu. Šā mehānisma pamatā vajadzētu būt modeļiem, kas izveidoti ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai, un tajā būtu jāiekļauj EESK pastāvīgo pārstāvju iecelšana, tādējādi nodrošinot uzraudzības procesa nepārtrauktību, pārredzamību un pārstāvību.

2.Vispārīgas piezīmes

2.1.Eiropas Okeānu pakta mērķis ir veicināt visaptverošu un saskaņotu pieeju visās ar okeāniem saistītajās rīcībpolitikās Lai to panāktu, ir jāstiprina jūras pētniecība, jāaizsargā jūras ekosistēmas, inovācija un zināšanas un jāveicina zilā ekonomika. Pakta pamatā ir piekrastes kopienas, un, lai izstrādātu efektīvu politiku, ir būtiski izprast to vajadzības un rūpes.

2.2.EESK atzīst, ka piekrastes kopienas saskaras ar daudzām ekonomiskām, sociālām un vidiskām problēmām. Pakts var būt svarīgs instruments, lai palīdzētu tās risināt. Šajā sakarā paktam ir jānodrošina stabils pamats kvalitatīvu darbvietu radīšanai, ilgtspējīgai izaugsmei un sociālajai kohēzijai, ievērojot planētas iespēju robežas. Tā mērķis ir atbalstīt veselīgus un produktīvus okeānus un nodrošināt taisnīgu un digitālu pārkārtošanos. Turklāt, ņemot vērā jaunu jūras nozaru izaugsmi, paktā būtu jāizpēta okeānu pārvaldības modeļi, kurus ES var veicināt gan savos ūdeņos, gan citās pasaules daļās. Paktam vajadzētu būt vērstam arī uz piekrastes kopienu noturības pret dabas katastrofām stiprināšanu, veicinot dabā balstītus risinājumus.

3.Konkrēti ieteikumi veselīgu un produktīvu okeānu atbalstam

3.1.EESK iesaka paktā pievērsties šādiem noturīgu un produktīvu okeānu elementiem:

3.1.1.atbalsts zilās ekonomikas konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei, izmantojot investīcijas un inovāciju tehnoloģijās, kas vērstas uz klimatneitralitāti, ekosistēmu veselību un taisnīgu pārkārtošanos. EESK uzskata, ka steidzami jāvienkāršo tiesību akti un jāsamazina birokrātija vismaz par 25 % uzņēmumiem un 35 % MVU. Eiropas Savienībai jācenšas veidot noturīgas, vietējas un īsas vērtības ķēdes, kurās par prioritāti noteikta mūsu jūras nozaru visaptveroša attīstība, labbūtība, ekosistēmu un piekrastes kopienu atjaunošana;

3.1.2.ieguldījumi un inovācija jūrniecības nozarēs. Eiropas Savienībai būtu jāierosina pasākumi, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un veicinātu uzņēmumu konkurētspēju un attīstību. Eiropas Savienībai būtu jāveicina zilās ekonomikas inovācijas centru izveide, veicinot sadarbību starp pētniecības iestādēm, uzņēmumiem un politikas veidotājiem. Publiskajām iestādēm būtu jāveicina atbalsts jūras nozaru jaunuzņēmumiem, nodrošinot labāku piekļuvi finansējumam un progresīvu tehnoloģiju komercializāciju; EESK iesaka palielināt ieguldījumus pētniecībā, izmantojot valstu budžetus, un aicina ES palielināt okeānu pētniecībai paredzēto finansējumu;

3.1.3.Eiropas stratēģiskā autonomija tādās svarīgās jomās kā pārtika, enerģētika un transports. Eiropas Savienībai ir jāstiprina spēja ražot pašai savus resursus un jāmazina atkarība no ārējiem piegādātājiem. Būtiski ir veicināt vietējo inovāciju šajās jomās, lai nodrošinātu to neatkarību un noturību pret globāliem izaicinājumiem. Turklāt ir jāuzlabo un jāaizsargā iekšējā infrastruktūra un jāpieņem tādas rīcībpolitikas, kurās ņemta vērā uztursuverenitāte, kā arī uzņēmumu sociālie un ekonomiskie faktori;

3.1.4.EESK mudina Komisiju līdz 2026. gadam izstrādāt ES rīcības plānu “zilās pārtikas” jomā, lai “zilo pārtiku” integrētu pārtikas un patēriņa politikā un stratēģijās. Šis plāns būtu jāuzskata par būtisku elementu redzējumā par lauksaimniecības un pārtikas nākotni. Tas savukārt Eiropā veicinātu veselīgu uzturu ar zemu oglekļa pēdu. Eiropas Savienībai būtu jāīsteno rīcībpolitikas un jānodrošina stimuli selektīviem un mazas ietekmes zvejas rīkiem, piezvejas un izmetumu samazināšanai un par prioritāti jānosaka cilvēka patēriņa vajadzībām paredzēta zveja un maztrofiska akvakultūra. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai apkarotu pārzveju tur, kur tā pastāv, un it īpaši nelikumīgu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Tāpat būtu jāstiprina rīcībpolitikas un kontrole attiecībā uz ilgtnespējīgu jūras produktu importu, jo tas negatīvi ietekmē zivju krājumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas zvejniekiem. EESK atbalsta ilgtspējīgas akvakultūras, it īpaši maztrofiskās akvakultūras, veicināšanu. Šis akvakultūras modelis ietver gliemjus, aļģes un dažus vēžveidīgos, tajā nav vajadzīga mākslīga barošana, tiek uzlabota ūdens kvalitāte un veicināta oglekļa sekvestrēšana. Tiek aicināts arī izstrādāt stratēģiju “No jūras līdz galdam” (Sea-farmed to Fork);

3.1.5.“zilās ekonomikas vērtību ķēžu rūpniecības alianses” izveide. EESK iesaka Eiropas Komisijai izveidot industriālo aliansi, kas aptvertu visu zilās ekonomikas vērtību ķēdi, ar mērķi uzlabot nozares konkurētspēju un pieņemt holistisku redzējumu. Šajā nolūkā tiek ierosināts nodrošināt darbības finansējumu un sekretariātu, kas atbild par iniciatīvu, pētījumu, zinātnes un tehnoloģiju attīstības koordināciju. Tā kā dažādie jūras vērtību ķēdes posmi ir savstarpēji atkarīgi saistībā ar jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, šī alianse veicinās efektīvāku sadarbību 1 ;

3.1.6.zilās ekonomikas dekarbonizācija. EESK atgādina, ka visas jūras un zilās ekonomikas nozares ir atkarīgas no kuģiem, progresīvām jūrniecības tehnoloģijām un noturīgām, vietējām un īsām rūpniecības piegādes ķēdēm. Tas pats attiecas uz zemūdens infrastruktūru (piemēram, kabeļiem). EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāstiprina Eiropas jūrniecības industriālās spējas, komunikācijas tīkli un piegādes ķēdes. Jūrniecības nozare būtu jāuzskata par būtisku daļu no jebkuras ES politikas, kuras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu okeānu pārvaldību un pilnībā atraisīt zilās ekonomikas potenciālu. Eiropas Savienībai būtu arī jāveicina konsolidēto zilās ekonomikas nozaru taisnīga pāreja uz praksi ar mazāku pēdu, sekmējot aprites ekonomikas rīcībpolitikas un uzņēmējdarbības programmas. EESK arī aicina turpināt atbalstīt ilgtspējīgu un videi draudzīgu piekrastes kuģniecības tūrismu. Šīs norises radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas un veicinās ES zaļo pārkārtošanos 2 .

3.1.7.EESK atzinīgi vērtē partnerību enerģētikas pārkārtošanai zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ko Eiropas Komisija uzsāka 2024. gadā. Tas sniedz lielisku iespēju ķēdei kopīgi darboties saistībā ar Eiropas zvejas flotes atjaunošanas un modernizācijas plānu, kura pamatā ir ilgtspējīgs un efektīvs uzņēmējdarbības modelis.

3.1.8.EESK stingri atbalsta centienus izmantot progresīvas tehnoloģijas, piemēram, plūdmaiņu un viļņu enerģiju, un ieguldīt tajās: šādas iekārtas ir mazākas nekā vējturbīnas un ļauj samazināt gan nepieciešamo jūras telpu, gan to ekoloģisko pēdu, un tās var saražot līdz pat 10 % no ES elektroenerģijas. Tā kā tās aizņem nelielas jūras teritorijas, kuras bieži vien netiek izmantotas citām cilvēku darbībām lielās ūdeņu kustības dēļ, tās ir saderīgākas ar zveju. Šajā sakarā ļoti svarīgi ir stiprināt politisko atbalstu un nodrošināt tās prioritāru iekļaušanu Okeāna enerģijas darba grupā ar īpašu finansējumu un regulatīviem pasākumiem, lai veicinātu tās attīstību.

3.1.9.EESK uzsver jauno tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un lietu interneta, nozīmi okeānu uzraudzībā un pārvaldībā. EESK ierosina atvērt pētniecības jomas, kurās ieguldījumi šajās sistēmās varētu radīt ievērojamus vidiskus un ekonomiskus ieguvumus;

3.1.10.piekļuve finansējumam. EESK aicina palielināt subsīdijas un ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbību, kā arī dod piekrastes kopienām iespēju attīstīties. Saistībā ar Eiropas Okeānu paktu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu Eiropas Savienībai būtu jāizpēta veidi, kā ieviest uz okeāniem orientētas budžeta pozīcijas, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu visiem pakta aptvertajiem tematiem, kā arī stiprināt nozaru fondus, piemēram, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF). EESK pauž nožēlu par EJZAF samazinājumu 105 miljardu EUR apmērā laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam un aicina nākamajā budžeta struktūrā paredzēt palielinājumu. EESK arī iesaka programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros novērtēt zilās ekonomikas līdzekļu izmantošanu. Šajā sakarā Komiteja aicina programmā, kas seko pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, izveidot īpašu budžeta pozīciju zilajai ekonomikai. Turklāt EESK mudina izmantot publisko finansējumu kā instrumentu, lai piesaistītu privāto finansējumu, izmantojot tādas iniciatīvas kā “Apvārsnis Eiropa”, Inovāciju fonds, EIB finansējums un Garantiju fonds. Visbeidzot, EESK aicina ES ETS ieņēmumus izmantot enerģētikas pārkārtošanai, veicinot inovatīvu degvielu un projektu izstrādi Eiropā.

3.1.11.EESK iesaka publiskajā finansējumā paredzēt konkrētus sociālos nosacījumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību ievērošanu un vidisko ilgtspēju. Šajā sakarā ir efektīvi jāīsteno spēkā esošie sociālie standarti un tiesību akti jūras un zivsaimniecības nozarēs un vajadzības gadījumā jāuzņemas saistošas likumdošanas iniciatīvas.

3.1.12.EESK norāda, ka ir svarīgi paātrināt un padarīt elastīgākus procesus, kas saistīti ar piekļuvi finansējumam, it īpaši, lai atvieglotu MVU un piekrastes zvejniecības piekļuvi un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi zilās ekonomikas nozarē;

3.1.13.kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) izvērtēšana un iespējamā reforma. Komiteja atzīst, ka pašreizējā KZP ir palīdzējusi labāk pārvaldīt zvejas krājumus. Tomēr 70 % jūras produktu nāk no trešām valstīm, tādējādi apdraudot pārtikas autonomiju un spēju nodrošināt ilgtspējīgu un atbildīgu apgādi. Ir ļoti svarīgi novērst šo plaisu, atvieglojot pārtikas ražošanu, nevis to kavējot, un importam piemērojot vienādus sociālos un vidiskos standartus. Šajā nolūkā ir svarīgi izvērtēt pašreizējo zivsaimniecības politiku, lai veicinātu pāreju uz efektīvāku zvejniecību, izmantojot līdzsvarotu regulējumu un ekonomiskus stimulus. Būtu jāveicina energoefektīvāka zvejniecība un akvakultūra, sekmējot atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Precīzāku zvejas tehnoloģiju izstrāde nodrošinās ilgtspējīgāku un selektīvāku praksi, kas ir efektīva un mazāk ietekmē vidi. Būtiska nozīme ir arī zivsaimniecības politikas atjaunināšanai, ņemot vērā jaunus izaicinājumus, piemēram, Brexit, starptautisko dimensiju un konkurētspēju. Turklāt Eiropas Savienībai būtu jāveicina piekļuve zvejas kvotām, pamatojoties uz sociālekonomiskiem un vidiskiem kritērijiem saskaņā ar KZP 17. pantu, un jānodrošina jūras produktu izsekojamība no zvejas līdz galdam, izmantojot stabilu kontroles un marķējuma sistēmu un galveno uzmanību pievēršot importam;

3.1.14.izglītība un spēju veidošana. Eiropas Savienībai ir jāiegulda konkrētu spēju un kompetenču veidošanā zilajai ekonomikai un jāsaglabā jauniešu iesaiste savās kopienās. Kvalitatīvas darbvietas un darbaspēka apmācība veicina zilās ekonomikas nozaru uzplaukumu, konkurētspēju, pievilcību un efektivitāti. Papildus pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei jūrniecības un zivsaimniecības speciālistu noturēšana un pieņemšana darbā būs būtiska gan nozares šodienai, gan tās nākotnei. EESK aicina Eiropas Komisiju nākamajā Eiropas Sociālajā fondā ieviest zilās budžeta pozīcijas. Būtu jānodrošina arī apmācības un sertifikācijas saskaņošana jūrniecības, atpūtas un zivsaimniecības nozarē, nodrošinot sertifikātu savstarpēju atzīšanu visā Eiropas Savienībā, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti un uzlabotu nozares konkurētspēju. Turklāt Komiteja aicina stiprināt okeānpratību (ocean literacy), lai palielinātu sabiedrības, it īpaši bērnu un jauniešu, informētību par okeānu un zilās ekonomikas nozīmi;

3.1.15.darbaspēka trūkums. Lai risinātu demogrāfiskās problēmas, Eiropas Savienībai par prioritāti jānosaka līdzekļi spēju uzlabošanai un zilās ekonomikas darbaspēka attīstīšanai, nodrošinot ilgtermiņa noturību un inovāciju. Iestādēm un privātajam sektoram būtu jānovērš darbaspēka trūkums, izmantojot īpašas apmācības programmas attiecībā uz spējām, kas saistītas ar zilo ekonomiku. Ir svarīgi izstrādāt saskaņotas apmācības programmas ar nododamām prasmēm, lai atvieglotu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm un starp zilās ekonomikas nozarēm. Turklāt Eiropas Savienībai būtu jāmudina publiskā un privātā sektora partnerības īstenot pielāgotas spēju veidošanas programmas.

3.2.Lai uzlabotu mūsu okeānu veselību, EESK iesaka Eiropas Okeānu paktā pievērsties šādiem elementiem:

3.2.1.zilās ekonomikas centri un okeānu observatorija. EESK iesaka piekrastes reģionos izveidot specializētus centrus jūras tehnoloģiju un ilgtspējīgas inovācijas jomā, lai veicinātu pētniecību, izstrādi un zināšanu nodošanu nolūkā stimulēt zilo ekonomiku. EESK ierosina Komisijai izpētīt iespēju izveidot Eiropas observatoriju, kas būtu paredzēta okeānu datu vākšanai, analīzei un izplatīšanai. Šī struktūra varētu arī koordinēt dažādu aģentūru un zinātnisko struktūru sagatavotos datus, veicinot sadarbspēju un uz zinātniskiem datiem balstītu lēmumu pieņemšanu;

3.2.2.pētniecība un uzraudzība. EESK aicina paplašināt un stiprināt jūras zinātniskās iniciatīvas – piemēram, Eiropas Jūras novērojumu un informācijas tīklu (EMODnet), – lai uzraudzītu ekosistēmu veselību un nodrošinātu ilgtspējīgu rīcībpolitiku veidošanai nepieciešamo informāciju. Okeānu uzraudzības uzlabošana palīdzēs sasniegt vidiskos mērķus, piemēram, tos, kas noteikti Jūras stratēģijas pamatdirektīvā. EESK pauž nožēlu, ka 70 % datu nāk no projektiem ar pagaidu finansējumu. Šos datus lielā mērā finansē no publiskajiem līdzekļiem. EESK uzskata, ka ir jāpalielina privātā sektora datu ieguldījums, kā arī jāpiešķir vairāk līdzekļu mūsdienīgām tehnoloģijām un zinātnes infrastruktūrai;

3.2.3.atjaunošanas projekti. EESK iesaka radīt stimulus un izmēģinājuma projektus, lai taisnīgi un efektīvi īstenotu vides tiesību aktus. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Eiropā tiek ievērotas starptautiskās saistības biodaudzveidības jomā, piemēram, tās, kas noteiktas Kuņminas–Monreālas nolīgumā. It īpaši saistības 30x30 būtu jātransponē ES tiesību aktos un efektīvi jāīsteno, gan izveidojot un pārvaldot aizsargājamās jūras teritorijas, gan īstenojot citus iedarbīgus konkrētai teritorijai paredzētus saglabāšanas pasākumus (OECM) zivsaimniecības apgabalos. EESK aicina ieviest stingras aizsardzības zonas (no-take zones), kas izriet no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam, ja to paredz zinātniskie ieteikumi. EESK uzsver, ka slēgšana veicama katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā katra reģiona īpatnības un nodrošinot līdzsvaru starp saglabāšanu un saimniecisko darbību. Šajā saistībā EESK norāda, ka Parīzes nolīgumā (2. pantā) ir noteikts, ka šie mērķi jāīsteno tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu 3 ;

3.2.4.zaļā infrastruktūra un jūras–sauszemes stratēģija. EESK iesaka attīstīt ilgtspējīgu infrastruktūru ar ekosistēmisku pieeju, lai līdz minimumam samazinātu vidisko ietekmi sauszemes–jūras saskarnē. Tas ietver oglekļneitrālu ostu un tīras jūras enerģijas veicināšanu. Komiteja arī iesaka īstenot stratēģijas, lai rastu sinerģiju un stiprinātu sadarbību starp jūras un sauszemes nozarēm, piemēram, kuģu būvētavām un tehnoloģiju nodrošinātājiem. EESK arī iesaka stiprināt Eiropas regulējumu attiecībā uz sauszemes jūras piesārņojuma avotiem, piemēram, rūpnieciskajām noplūdēm un notekūdeņiem, kas ūdens ekosistēmās izplata organiskos, ķīmiskos un farmaceitiskos piesārņotājus, kā arī mikroplastmasu un granulas;

3.2.5.Eiropas Klimatadaptācijas plāns. EESK mudina izstrādāt šo plānu, lai stiprinātu piekrastes kopienu noturību, palīdzot tām plānot klimata pārmaiņu sekas un sagatavoties tām;

3.2.6.cīņa pret jūras piesārņojumu un piedrazojumu. EESK aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu un stiprināt ES diplomātiju, lai nodrošinātu, ka 2025. gadā tiek pieņemts Līgums par plastmasu un ka tiek izveidots stabils finansēšanas mehānisms, ar ko nodrošināt tā īstenošanu;

3.2.7.Eiropas pozīcijas stiprināšana starptautiskajās sarunās par okeāniem. Saskaņā ar 14. IAM mērķiem EESK mudina Komisiju pastiprināt diplomātisko rīcību, lai PTO noslēgtu nolīgumu par zivsaimniecības subsīdijām, paātrinātu BBNJ nolīguma par starptautiskajiem ūdeņiem ratifikāciju un īstenošanu un veicinātu Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) īstenošanu 4 . Komiteja arī aicina noteikt moratoriju dziļjūras izrakteņu ieguvei, lai nodrošinātu tās ilgtspējīgu izmantošanu.

4.Piekrastes kopienu ekonomiskās, sociālās un vidiskās problēmas

4.1.Piekrastes kopienas Eiropā saskaras ar vairākām savstarpēji saistītām ekonomiskām, sociālām un vidiskām problēmām. Šos gadus ir iezīmējuši smagi satricinājumi mūsu rūpniecībā un tirgos, ko izraisījuši tādi notikumi kā Covid-19, Brexit, Krievijas iebrukums Ukrainā un klimata pārmaiņu izraisīti ekstrēmi laikapstākļi. Tas ir izraisījis ne tikai enerģijas un preču cenu pieaugumu, bet arī vispārēju inflāciju. Turklāt tas ir mainījis jūras maršrutus tirdzniecības ierobežojumu dēļ un radījis vājās vietas piegādes ķēdēs. Minētās problēmas ir radījušas spriedzi zilajā ekonomikā. Neraugoties uz šīm problēmām, prognozes liecina par ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanās potenciālu, ko veicina enerģijas cenu pazemināšanās un inflācijas samazināšanās.

4.2.Šajā kontekstā Eiropas rūpniecība ir saskārusies ne tikai ar pandēmijām un globālām ģeopolitiskām krīzēm, bet arī ar pieaugošu iekšējo regulatīvo slogu. Arvien lielākie ierobežojumi un birokrātija ir nopietni ietekmējuši uzņēmumu konkurētspēju un ekonomisko ilgtspēju.

4.3.Sociālo problēmu ziņā daudzas piekrastes teritorijas saskaras ar demogrāfiskām problēmām, piemēram, sabiedrības novecošanos un jauniešu migrāciju, bieži vien vietējo iespēju trūkuma dēļ. EESK pauž bažas par jūrā bojāgājušo skaitu, kas saistīts ar migrāciju. Turklāt piekrastes kopienas ietekmē kvalificēta darbaspēka trūkums un paaudžu maiņa, konflikti par resursu izmantošanu un neaizsargātība pret klimata katastrofām. Lai risinātu šīs problēmas, ir jāstiprina sociālā iekļaušana un jānodrošina vienlīdzīga piekļuve resursiem un pakalpojumiem. EESK atbalsta darba apstākļu uzlabošanu zilajā ekonomikā, lai padarītu šīs nozares pievilcīgākas. Pakta pamatā varētu būt ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem ar mērķi risināt dažas no šīm problēmām 5 .

4.4.Vidisko problēmu ziņā ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt produktīvas jūras un tādus dabas resursus kā tīras zvejas vietas un tīra piekraste, lai nodrošinātu ekonomisko labklājību un veselību gan pašreizējām, gan nākamajām paaudzēm. Turklāt Eiropas okeāni ir mūsu labākie sabiedrotie cīņā pret klimata pārmaiņām. Spēkā esošo tiesību aktu īstenošanai un izpildei vajadzētu būt Eiropas Okeānu pakta pamatā. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai ES novērtētu arī šo rīcībpolitiku efektivitāti un vajadzības gadījumā apsvērtu to pārskatīšanu un atjaunināšanu, tādējādi nodrošinot, ka tās tiek pielāgotas jaunajai realitātei un izaicinājumiem.

4.5.Saskaņā ar Komitejas darbu ES zilā kursa jomā 6 būtu jāņem vērā arī saikne starp jūras ūdeni un saldūdeni un tas, kā tas ietekmē piekrastes kopienas. Rīcībpolitikām būtu jāveicina koordinācija, lai risinātu problēmas un izmantotu iespējas.

5.Okeānu pārvaldības modelis ES un starptautiskajiem ūdeņiem

5.1.EESK iesaka veicināt iekļaujošu un inovatīvu okeānu pārvaldības modeli, izmantojot šādus elementus:

5.1.1.reģionālā sadarbība. EESK iesaka stiprināt koordināciju un sadarbību jūrniecības jomā starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgi jūras baseini, piemēram, Baltijas jūra, Vidusjūra un Ziemeļjūra, tādās svarīgās jomās kā enerģētika, vide un zivsaimniecība. Komiteja arī ierosina konsolidēt politikas programmas ar ilgākiem termiņiem, kas pārsniedz ES vēlēšanu ciklus un satvarus, un uzlabot koordināciju starp struktūrvienībām Eiropas un valstu līmenī. EESK arī aicina samazināt regulatīvo slogu, palielināt investīcijas zilajā ekonomikā un virzīties uz pilnīgu vienoto tirgu. Turklāt Komiteja iesaka katrai ES Padomes prezidentvalstij rīkot okeānu jautājumiem veltītas kopīgas sanāksmes, kurās piedalītos galvenās ministrijas (vides, klimata, enerģētikas, zivsaimniecības un transporta jomā) un ieinteresētās personas. Šo pieeju var attiecināt uz visām Eiropas iestādēm, tostarp EESK;

5.1.2.reģionālajām īpatnībām pielāgoti ieteikumi. Neraugoties uz iepriekš minēto, EESK ierosina izstrādāt diferencētus ieteikumus dažādiem ES piekrastes reģioniem, ņemot vērā to ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās īpatnības. Komiteja arī uzsver, ka ir svarīgi rīcībpolitikas pielāgot vietējiem kultūras un sociālekonomiskajiem faktoriem, lai nodrošinātu to dzīvotspēju un efektivitāti. Tāpēc dalībvalstu un to reģionu individuālajai rīcībai ir būtiska nozīme, lai šīs rīcībpolitikas pielāgotu un īstenotu vietējā kontekstā;

5.1.3.jūrniecības zināšanas un inovācija. EESK uzskata, ka ir jāveicina inovācija un jāattīsta spējas, lai Kopienas tirgū ieviestu augstās tehnoloģijas, it īpaši Eiropas tehnoloģijas;

5.1.4.atzīt okeāna stratēģisko nozīmi Eiropas drošībai un konkurētspējai. EESK ierosina stiprināt tirdzniecības ceļus, lai piekļūtu pasaules tirgiem un energoresursiem. Komiteja uzsver, ka jānodrošina, lai visas jūrniecības darbības tiktu veiktas, ievērojot planētas ekoloģisko iespēju robežas, un ka jāaizsargā sociālās tiesības un cilvēktiesības jūrā;

5.1.5.Eiropas jūras telpas drošības garantēšana. EESK aicina iestādes stiprināt programmas jūras maršrutu, ostu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret tādiem apdraudējumiem kā pirātisms, terorisms, cilvēku tirdzniecība un noziedzība jūrā. Tāpēc ir efektīvi jāīsteno ES Jūras drošības stratēģija. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš sadarbībai aizsardzības jomā, tostarp ikgadējām jūras mācībām un spēju attīstībai, izmantojot kopīgus jūras aizsardzības tehnoloģiju standartus. Šī stratēģija būtu jāintegrē paktā, lai stiprinātu tirdzniecības noturību, ekonomisko stabilitāti un jūras piegādes ķēžu drošību. Tas nozīmē arī aizsargāt mūsu sociālos un vidiskos standartus, piemēram, pret nelegālu zveju un piespiedu darbu, tostarp pret praksi, ko īsteno tādi nozīmīgi dalībnieki kā Ķīna.

5.1.6.EESK mudina Komisiju paktā stiprināt kuģu būves, tehnoloģiju un jūras loģistikas dimensiju. No šīs nozares ir atkarīgas daudzas piekrastes kopienas un apakšnozares, piemēram, zveja, atpūtas kuģošana, atkrastes enerģētika un jūras transports. Šajā sakarā Komiteja mudina Komisiju kā vienu no pakta pīlāriem integrēt paziņoto industriālo jūrniecības stratēģiju.

5.1.7.Ņemot vērā pieaugošos jūras drošības apdraudējumus, ES interesēs ir arī nodrošināt jūrniecības un zvejniecības speciālistu drošību un aizsardzību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, piemēram, Konvencijā par darbu jūrniecībā;

5.1.8.taisnīga pārkārtošanās. EESK uzsver, ka vidiskajai ilgtspējai jāiet roku rokā ar sociālo ilgtspēju, lai nodrošinātu, ka pāreja uz alternatīvām degvielām un jaunām tehnoloģijām ir taisnīga, vienlīdzīga un visaptveroša. Ir ļoti svarīgi zaļās un digitālās pārkārtošanās centrā izvirzīt cilvēcisko elementu: nodrošināt labākus darba apstākļus, radīt kvalitatīvas darbvietas un padarīt jūrniecības un zvejniecības profesijas pievilcīgākas un iekļaujošākas 7 ;

5.1.9.ieinteresēto personu līdzdalība. EESK aicina vairāk iesaistīt vietējās kopienas, sociālos partnerus un nozares ar jūru saistītās politikas izstrādē, atbalstot un veicinot jūrniecības kopas. Paktā jūrniecības kopas būtu jāatzīst par galvenajām okeānu pārvaldības dalībniecēm un platformām, jo tās apvieno dažādu nozaru viedokli un intereses. Svarīga ir ne tikai visu zilās ekonomikas dalībnieku piedalīšanās sabiedriskajās apspriedēs, bet arī to aktīva iesaiste jūras politikas izstrādē. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai sociālās priekšrocības, ko sniedz ilgtspējīga attīstība, tiktu taisnīgi sadalītas, un lai projektiem būtu ilgtermiņa ietekme un tie veicinātu zilās ekonomikas noturību. Turklāt ir svarīgi atzīt pilsoniskās sabiedrības iesaisti, nodrošinot, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemtas vērā tās perspektīvas un vajadzības;

5.1.10.jūras telpiskā plānošana: Ņemot vērā satraucošo sablīvētību un konkurenci attiecībā uz jūras telpu, ko rada jaunu nozaru paplašināšanās, EESK iesaka pārskatīt JTP direktīvu, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru. Tā mērķis ir līdzsvarot konfliktējošās intereses (piemēram, akvakultūrā, zivsaimniecībā un enerģijas ražošanā). EESK ierosina jaunu pozitīvas līdzāspastāvēšanas pieeju, kas veicinātu teritoriju daudzējādu izmantošanu, kad vien iespējams, un piemērotu uz ekosistēmu balstītu pieeju. Šajā saistībā EESK atzīst aizsargājamo jūras teritoriju darbu un citus efektīvus, uz teritorijām balstītus saglabāšanas pasākumus ekosistēmu aizsardzībai. EESK atzīst, ka Eiropas Zilais forums ir efektīvs instruments, ar kura palīdzību ieinteresētās personas var apspriest un risināt kopīgas problēmas un prioritātes vidējā termiņā. Galvenais mērķis ir panākt konsensu, radīt sinerģiju un rast risinājumus, kas ļautu veidot kopīgu redzējumu. Turklāt ir būtiski nodrošināt visneaizsargātāko nozaru, piemēram, zvejniecības, līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot tradicionālo zvejas vietu aizsardzību, piekļuvi tām un to izmantošanu;

5.1.11.sociālā kohēzija. EESK mudina stiprināt saiknes starp ieinteresētajām personām (valdībām, piekrastes kopienām un vietējiem uzņēmumiem) un samazināt sociālās atšķirības, izmantojot iekļaujošas rīcībpolitikas, taisnīgas ieguldījumu stratēģijas un sociālo ekonomiku. Pilsoniskās sabiedrības aktīvai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā vajadzētu būt prioritātei, lai nodrošinātu, ka rīcībpolitikās tiek atspoguļotas tās vajadzības un vēlmes. Eiropas Savienībai īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī sieviešu un jauniešu iespēcināšanai zilajā ekonomikā;

5.1.12.uz datiem balstīta okeānu pārvaldība. Okeānu novērošanai un uzraudzībai, kā arī efektīvai datu pārvaldībai ir būtiska nozīme zilās ekonomikas veicināšanā, vides aizsardzībā, inovācijas stimulēšanā, jūras drošības garantēšanā un piekrastes noturības un konkurētspējas stiprināšanā. EESK mudina izmantot reāllaika uzraudzības sistēmas un mākslīgo intelektu uz datiem balstītai okeānu pārvaldībai. Šajā nolūkā Komiteja ierosina veidot saskaņotu Eiropas satvaru, kurā būtu integrētas valstu un reģionālās novērošanas sistēmas, veicinot sadarbību starp pētniekiem, iestādēm, privāto sektoru, aizsardzību un vietējām kopienām un palielinot investīcijas mūsdienīgā infrastruktūrā un progresīvās tehnoloģijās, piemēram, lielajos datos, vides DNS (eDNS) un mākslīgajā intelektā;

5.1.13.periodiskā novērtēšana. EESK iesaka Eiropas Komisijai ieviest mehānismus, lai regulāri novērtētu pakta īstenošanas gaitu un par to ziņotu, līdzīgi mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar IAM;

5.1.14.globālā līderība un diplomātija. Bez starptautiskiem nolīgumiem vai partnerībām nav iespējams izveidot paktu par okeāniem. Tāpēc EESK aicina ES kļūt par pasaules līderi ilgtspējīgas okeānu pārvaldības jomā, veicinot paraugpraksi Eiropas Savienībā un ārpus tās. Viena no metodēm šo standartu eksportēšanai ir stiprināt ES diplomātiju un sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ņemt vērā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības būtiskās intereses. EESK iesaka paktā izveidot starptautisku pīlāru, kura pamatā būtu pašreizējā pārrobežu sadarbība, tostarp Okeānu desmitgades satvars. Turklāt EESK iesaka izmantot ES tirgu kā mehānismu, lai izdarītu spiedienu uz starptautiskajiem partneriem un uzlabotu vidiskos un sociālos standartus visā pasaulē;

5.1.15.klimatnoturība. EESK iesaka ierosināt pasākumus sagatavotībai katastrofām un noturībai pret klimata pārmaiņām;

5.1.16.saskaņot ES sarunu resursus starptautiskos ar okeāniem saistītos forumos ar tās pausto mērķi uzņemties vadošo lomu pasaulē. Īpaši svarīgi ir nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai risinātu sarunas šajos starptautiskajos forumos, tostarp saistībā ar divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem. EESK mudina Komisiju palielināt šim nolūkam paredzētās budžeta pozīcijas. Turklāt reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) Komisijai būtu jācenšas veicināt ES vidisko un sociālo standartu pārņemšanu citos reģionos un tādējādi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

5.2.Visbeidzot, šajā pārvaldības modelī būtu jāintegrē ekoloģiskā ilgtspēja, ekonomiskā noturība un sociālā iekļaušana, kas kalpotu par paraugu okeānu pārvaldībai visā pasaulē.

Briselē, 2025. gada 12. martā

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas priekšsēdētājs

Peter SCHMIDT

_____________

(1)       OV C 100, 16.3.2023., 31. lpp .

(2)       OV C 349, 29.9.2023., 41. lpp .

(3)       OV C 24, 28.1.2012., 111. lpp .

(4)    OV C, C/2023/862, 8.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/862/oj ; REX/558 – Kurss – ilgtspējīga zilā planēta. Kopīgs paziņojums par Starptautiskās okeānu pārvaldības darba kārtību .

(5)    OV C, C/2024/1570, 5.3.2024., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2024/1570/oj ; OV C 486, 21.12.2022., 59. lpp. ; OV C 290, 29.7.2022., 137. lpp .

(6)     ES zilais kurss .

(7)     OV C 349, 29.9.2023., 127. lpp .