ECO/657

2025. gada Eiropas pusgads – rudens pakete

ATZINUMS

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai – 2025. gada Eiropas pusgads – rudens pakete

[COM(2024) 700 final]

Ziņotājs: Petru Sorin DANDEA

1.IETEIKUMI

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)

1.1.pauž dziļu nožēlu un neizpratni par to, ka Eiropas Komisija pasaules nemierīgajos politiskajos, sociālajos un ekonomikas apstākļos ir nolēmusi nepublicēt gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, kas ir rudens paketes galvenais dokuments, kurā izklāstītas politiskās nostādnes nākamajam laikposmam;

1.2.uzskata, ka nopietnie un pieaugošie ģeopolitiskie riski un daudzpusējo institūciju darbības pasliktināšanās galu galā var nopietni ietekmēt Eiropas ekonomiku, tirdzniecību, inflāciju un izaugsmi. Eiropas iestādēm jābūt gatavām rīkoties ārkārtas situācijās;

1.3.atzinīgi vērtē Komisijas centienus sākt jaunās Eiropas pārvaldības sistēmas 1 īstenošanas ciklu un mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk pabeigt šo procesu. Tomēr Komiteja uzskata, ka sarežģītajos pasaules politiskajos un ekonomikas apstākļos dalībvalstīm ir saprātīgi jāapvieno finanšu stabilizācijas pasākumi ar reformām un investīcijām, kas nepieciešamas, lai ES saglabātu sekmīgu ilgtspējīgas izaugsmes tendenci;

1.4.norāda uz pilsoniskās sabiedrības nostāju, ka, lai gan rudens paketē uzsvērta ieinteresēto pušu iesaistes nozīme, tomēr trūkst konkrētu mehānismu, lai valstu līmenī pienācīgi un efektīvi iesaistītu sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

1.5.piekrīt Komisijas priekšlikumam nākamā gada sākumā uzsākt konkurētspējas kompasa izveidi, pamatojoties uz ieteikumiem, kas sniegti Enrico Letta 2 ziņojumā “Daudz vairāk nekā tirgus” (Much more than a market) un Mario Draghi 3 ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne” (The Future of European Competitiveness);

1.6.piekrīt M. Draghi ziņojumā paustajam secinājumam, ka ES ekonomikas negatīvās produktivitātes un konkurētspējas atšķirības salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu galvenokārt nosaka lielais investīciju deficīts, kas izveidojies pēdējās divās desmitgadēs. Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi veicināt spēcīgu investīciju politiku, koncentrējoties uz visprogresīvākajām tehnoloģiju nozarēm, Eiropas enerģijas tirgus izveidi, kas būtiski samazinātu enerģijas cenas, un taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, izmantojot Eiropas rūpniecības politikas stratēģiskās autonomijas nodrošinātos instrumentus;

1.7.uzskata, ka investīcijas jāfinansē no publiskā un privātā, valstu un Eiropas kapitāla. Komiteja uzskata, ka būtu jāizveido Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas būtu vērsts uz Eiropas prioritāro projektu finansēšanu, un ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2028.–2034. gadam vajadzētu būtiski palielināt investīciju prioritātēm paredzētos līdzekļus. Vienlaikus būtu jāveicina privāto investīciju finansēšana, stiprinot EIB kreditēšanas spējas un atjaunojot programmu InvestEU, kā arī bez turpmākas nepamatotas kavēšanās pabeidzot banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi;

1.8.piekrīt Komisijas priekšlikumam, ka konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (KVAI) jābūt vērstiem uz to, lai labāk īstenotu Atveseļošanas un noturības mehānismā (ANM) un DFS iekļautās reformas un investīcijas, jo abu šo instrumentu darbības termiņš tuvojas beigām, attiecīgi 2026. un 2027. gadā. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo īstenošanas līmeni un nepieciešamo reformu pārveidojošo raksturu, EESK aicina veikt pragmatisku novērtējumu, lai nodrošinātu šā bezprecedenta instrumenta (ANM) pilnīgu efektivitāti, tostarp nekavējoties izvērtēt, vai pašreizējais īstenošanas grafiks joprojām ir piemērots paredzēto mērķu sasniegšanai. Tas palīdzēs dalībvalstīm, kuras skārusi strukturālā nelīdzsvarotība, atjaunot makroekonomikas politikas līdzsvaru, neapdraudot reformas, kas veicina konkurētspējas uzlabošanu un rada ilgtspējīgu izaugsmi;

1.9.uzskata, ka pašreizējos sarežģītajos politiskajos un ekonomikas apstākļos ES ir svarīgi uzlabot dalībvalstu sadarbību, lai pārvarētu šos šķēršļus. Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku 4 , kurā dalībvalstis aicinātas gan individuāli, gan kolektīvi rīkoties, lai uzlabotu konkurētspēju un veicinātu produktivitāti;

1.10.uzskata, ka Komisijas veiktā analīze un konstatējumi vienotajā nodarbinātības ziņojumā 5 ir pareizi un tos ir lietderīgi rūpīgi pārveidot par KVAI. Komiteja arī aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai panāktu nepieciešamos uzlabojumus darba tirgū un turpinātu īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus;

1.11.mudina Komisiju turpināt programmu, lai mazinātu slogu, ko Eiropas uzņēmumiem rada pārmērīgs regulējums, kas mazina to spēju konkurēt pasaules mērogā. Komisijai būtu arī jānosaka un jānovērš regulatīvie šķēršļi, kas nelabvēlīgi ietekmē Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmumiem ar stratēģisku tirgus statusu. Vienlaikus pēc iespējas vairāk jāsaskaņo vienkārši valstu noteikumi, nākotnē ieviešot kopējus Eiropas standartus. EESK uzskata, ka labas regulatīvās kvalitātes noteikumi, kas garantē patērētāju tiesības, kā arī sociālās un vidiskās tiesības, ir svarīgi un nepieciešami; 

1.12.uzskata, ka konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, priekšlikumos par investīcijām un reformām par prioritāti būtu jāizvirza nopietnās mājokļu problēmas risināšana, kas daudziem iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, liedz izmantot pamattiesības un kļūst par šķērsli darbaspēka mobilitātei, kas savukārt ietekmē konkurētspēju.

2.PASKAIDROJUMI

Argumenti par labu 1.2. un 1.3. ieteikumam

2.1.Šoruden Komisija sāka Eiropas pusgada ciklu saskaņā ar jauno finanšu pārvaldības sistēmu. Ņemot vērā sarežģīto politisko un ekonomikas stāvokli ES un pasaulē, Komisija sagatavoja Padomes ieteikuma projektu par vidēja termiņa plāniem (VTP) 21 dalībvalstij, Padomes ieteikuma projektu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 8 dalībvalstīm un atzinumu par budžeta plānu projektiem 17 dalībvalstīm. Komisija joprojām gaida, kad tiks pabeigti dažu dalībvalstu VTP, jo valstīs ir sarežģīti politiskie apstākļi.

2.2.EESK uzskata, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos dalībvalstīm jāpieliek īpašas pūles, lai saglabātu ES kā nozīmīga partnera statusu. Tas nozīmē, ka VTP paredzētajiem pasākumiem un reformām jābūt saskaņotiem ar investīciju politiku, kas atbalsta ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

2.3.Kara situācijas Ukrainā un Tuvajos Austrumos papildina tas, ka jaunais ASV prezidents varētu izraisīt tirdzniecības karu un draud ar teritoriālu aneksiju vairākām valstīm, tostarp vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

2.4.EESK uzskata, ka Komisijas izmantotie makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzības indeksi ir novecojuši, un iesaka ātri uzsākt plašu padziļinātas pārskatīšanas procesu, lai izstrādātu mūsdienīgāku, pielāgotāku un efektīvāku sistēmu, kas ļautu precīzāk novērtēt dalībvalstu uzlabojumus savos budžetos un ieguldījumu un reformu īstenošanā.

Argumenti par labu 1.4. ieteikumam

2.5.EESK organizē ikgadēju apspriešanos ar dalībvalstu sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Bieži tiek norādīts, ka apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par reformu programmām drīzāk ir formāla.

2.6.Komiteja uzskata, ka ir jāuzlabo apspriešanās process gan valstu, gan Eiropas līmenī. Apspriešanās rezultātā pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi jāiekļauj valstu un Eiropas programmās 6 .

Argumenti par labu 1.5., 1.6. un 1.7. ieteikumam

2.7.Komiteja ar nepacietību gaida, kad tiks publicēts Komisijas stratēģiskais dokuments par konkurētspējas kompasu.

2.8.Lai uzlabotu ES konkurētspējas līmeni pasaules mērogā, Komisijai un dalībvalstīm vispirms ir jāīsteno programma, kas ļautu samazināt enerģijas cenas. Eiropas uzņēmumu konkurētspēja pašlaik būtiski samazinās, ņemot vērā ļoti augstās enerģijas cenas, kas ir divreiz augstākas nekā ASV. EESK uzskata, ka ES ir jāturpina attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas spējas līdztekus pastāvīgām investīcijām transporta tīklos un starpsavienojumu sistēmās. Vidējā termiņā un ilgtermiņā tas nodrošinātu efektīvu enerģijas patēriņu tur, kur tas ir nepieciešams, novēršot zudumus, ko rada atjaunīgās enerģijas ražošanas nepastāvība un ierobežotās uzglabāšanas iespējas. Īstermiņā ir jāievieš pasākumi ar tūlītēju ietekmi, lai mazinātu enerģijas izmaksu atšķirības, ar kurām saskaras ES uzņēmumi salīdzinājumā ar saviem starptautiskajiem konkurentiem, par prioritāti nosakot energoietilpīgas nozares. Minētie pasākumi varētu būt šādi:

·pagarināt un uzlabot attiecīgos krīzes un pārejas pagaidu regulējuma noteikumus;

·īstenot mērķtiecīga atbalsta mehānismu, lai efektīvi mazinātu risku atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumiem – tas var ietvert valsts garantijas pret patēriņa saistību neizpildes risku, izmaksu mazināšanu energoietilpīgām nozarēm un ilgtermiņa starpsavienojumu tiesības.

2.9.Ņemot vērā ģeopolitisko sadrumstalotību un saspīlējumu pasaules tirdzniecības sistēmā, EESK uzskata, ka ES ir obligāti jāpārskata zaļais kurss un tas jāpapildina ar rūpniecības kursu, kuram būtu jāveicina enerģētikas savienības izveides pabeigšana un ES reindustrializācija. Rūpniecības kursā būtu jāiekļauj arī stratēģisko izejvielu rūpniecības un aizsardzības rūpniecības attīstība.

2.10.Digitalizācija ir vēl viena joma, kurai jāpievēršas konkurētspējas kompasā. Tā kā 80 % digitālo produktu tiek importēti, ES šajā jomā būtiski atpaliek no ASV un Ķīnas. Tāpēc EESK uzskata, ka ES būtu jāpieliek lielākas pūles šīs konkurences jomā, izstrādājot lielus projektus, iespējams, publiskā un privātā sektora partnerībā. Atbalsts digitāliem jaunuzņēmumiem ir labs pasākums, taču ar to nepietiek.

2.11. EESK arī uzskata, ka ir svarīgi uzlabot uzņēmumu piekļuvi kapitālam. Prioritārā kārtā ir jāpabeidz Eiropas kapitāla savienības izveide.

Argumenti par labu 1.8. ieteikumam

2.12.EESK uzskata, ka rudens pakete atšķirīgi ietekmē dažādas dalībvalstis atkarībā no to ekonomikas stāvokļa, enerģētiskās atkarības un sociālās sistēmas. Dažām valstīm šī pakete var sniegt ļoti vajadzīgo atbalstu ilgtspējīgai attīstībai un zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Tomēr citas valstis var saskarties ar grūtībām, ņemot vērā finansiālās sekas vai vajadzību ātri pielāgoties jaunajai normatīvajai videi. Turklāt pakete varētu saasināt pastāvošo nevienlīdzību starp dalībvalstīm, jo tām, kurām ir mazāk līdzekļu, varētu būt grūtības efektīvi īstenot ierosinātās izmaiņas.

2.13.EESK ar bažām konstatē, ka KVAI īstenošanai ir tendence pasliktināties. Lai gan dažas valstis ir panākušas ievērojamu progresu ANM pasākumu īstenošanā, citas saskaras ar īstenošanas problēmām administratīvo spēju ierobežojumu vai nepieciešamo reformu sarežģītības dēļ 7 . Komiteja norāda, ka ANM aizdevumu komponenta salīdzinoši zemais apguves līmenis (108,69 miljardi EUR no 291 miljarda EUR) liecina par nepieciešamību atkārtoti izvērtēt, kā šis instruments var labāk kalpot paredzētajam mērķim. EESK ar bažām norāda, ka 2025. gada sākumā ir sasniegti tikai 28 % no ANM starpposma mērķrādītājiem un ka no 359 miljardiem EUR dotācijās ir apgūti 197,46 miljardi EUR. Lai gan reformu dinamikas saglabāšana ir ļoti svarīga, Komiteja uzsver, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu kvalitatīvu īstenošanu un ilgstošu ietekmi.

Argumenti par labu 1.9. ieteikumam

2.14.Kā norādīts M. Draghi ziņojumā, ES ir sekmējusi demokrātiju, pamattiesību ievērošanu, labklājību un sociālo tirgus ekonomiku. Ja ES zaudēs spēju ievērot šos principus, tā zaudēs savu pastāvēšanas jēgu. Tāpēc EESK aicina dalībvalstis atbalstīt Eiropas projekta atdzīvināšanu, veicinot ES vispārējas nozīmes pasākumus, un pārtraukt šādu pasākumu bloķēšanu konkrētu interešu vārdā. Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģītos pasaules politiskos apstākļus, spēcīga ES ir katras dalībvalsts interesēs.

Argumenti par labu 1.10. ieteikumam

2.15.Demogrāfiskā stāvokļa dēļ ES samazinās pieejamā darbaspēka apjoms. Daudzi uzņēmumi saskaras ar kvalificēta personāla trūkumu. Šajos sarežģītajos apstākļos EESK uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā ESF+ programmai piešķirtie līdzekļi būtu galvenokārt jānovirza prasmju attīstībai.

2.16.EESK uzskata, ka izglītības un apmācības programmas ir jāatjaunina atbilstīgi divējādās pārkārtošanās vajadzībām. Iesaistot sociālos partnerus nozaru un valsts līmenī, tās var labāk pielāgot uzņēmumu vajadzībām.

Argumenti par labu 1.11. ieteikumam

2.17.EESK uzskata, ka nevajadzīga regulatīvā sloga samazināšanai Eiropas uzņēmumiem jābūt ES prioritātei. Regulatīvais slogs ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi. Ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, EESK uzskata, ka sociālo un darba tiesību regulējums ir svarīgs un vajadzīgs.

2.18.Izstrādājot konkurētspējas kompasu, Komisijai būtu jāapsver to regulatīvo šķēršļu novēršana, kas traucē Eiropas uzņēmumiem konkurēt pasaules mērogā. Tai būtu arī jāpārskata uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas noteikumi, ņemot vērā, ka tikai 10 no 100 pasaulē lielākajiem uzņēmumiem ir Eiropas uzņēmumi.

Argumenti par labu 1.12. ieteikumam

2.19.Lielākajā daļā dalībvalstu viena no galvenajām iedzīvotāju problēmām ir mājokļu jautājums un neapturams mājokļu cenu kāpums gan īres, gan īpašumtiesību jomā. Piedāvājums ir nepietiekams, un to ir samazinājuši gan spekulatīvie procesi, gan to īpašumu skaita masveida pieaugums, kas tiek izīrēti kā vāji regulētas tūristu mītnes.

Briselē, 2025. gada 6. februārī

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās nodaļas priekšsēdētājs

Ioannis VARDAKASTANIS

_____________

(1)     COM(2024) 705 final .

(2)     Enrico Letta, “Daudz vairāk nekā tirgus” (Much more than a market), 2024 .

(3)     EU competitiveness: Looking ahead, Eiropas Komisija .

(4) Ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku 2025. gadā .

(5) Vienotais nodarbinātības ziņojums .

(6)

   EESK atzinums par tematu “EESK ieteikumi nopietnai Eiropas pusgada reformai”,  OV C 228, 29.6.2023., 1. lpp .

(7)    EESK novērtējuma ziņojums “Atveseļošanas un noturības mehānisma vidusposma novērtējums” .