Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

INT/880

Blokķēde un sociālā ekonomika

ATZINUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija kā ideāla sociālās ekonomikas infrastruktūra
(pašiniciatīvas atzinums)

Ziņotājs: Giuseppe Guerini

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK atbalsta pasākumus, ko Eiropas Komisijas ierosinājusi Eiropas blokķēdes partnerības izveidei, sākot ar ES Blokķēžu novērošanas centru un forumu.

1.2.EESK aicina iestādes veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti šajā novērošanas centrā un Eiropas blokķēdes partnerībā, jo ir skaidrs, ka pozitīva blokķēdes un jauno digitālo infrastruktūru attīstība nav tikai informācijas tehnoloģiju jautājums, bet ir īsts revolucionāras sociālās inovācijas process.

1.3.EESK uzskata, ka ar mērķi uzturēt augstu pārredzamības līmeni un visu iedzīvotāju līdzdalību attīstībā, ko šīs jaunās tehnoloģijas spētu sniegt, sociālās ekonomikas organizācijas varētu, jo īpaši saistībā ar tādas kultūras un metodoloģiskās bāzes konverģenci, kuras centrā ir atvērtas un līdzdalīgas pārvaldības formas, veicināt plašāku un pilnīgāku informētību par blokķēdes iespējām.

1.4.Blokķēdes tehnoloģiju praktisks pielietojums var palīdzēt ievērojami uzlabot sociālās ekonomikas organizāciju darbības rezultātus, un tādējādi ieguvējas būtu gan šīs organizācijas, gan to locekļi, bet jo īpaši galalietotāji.

1.5.Uzņēmējdarbības projektiem, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DTL), ir vajadzīgas stabilas pārvaldības struktūras, kas nodrošina skaidrību attiecībā uz lomām un atbildības jomām un kas atbalsta sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām.

1.6.EESK aicina publiskās iestādes nodrošināt, lai blokķēdes tehnoloģijas attīstība notiktu, ievērojot personas datu apstrādes un kiberdrošības noteikumus, kā arī uzraugot iedzīvotāju un uzņēmumu datu uzkrāšanas vai nepareizas izmantošanas risku.

1.7.Ņemot vērā jauno tehnoloģiju izraisītās dziļās pārmaiņas, EESK iesaka nodrošināt iedzīvotāju un darba ņēmēju pienācīgu aizsardzību, attiecīgi iesaistot arī sociālos partnerus, jo īpaši darba apstākļu ziņā un saistībā ar piemērotu apmācības un prasmju atjaunināšanas plānu savlaicīgu sagatavošanu.

1.8.EESK uzskata, ka sociālās ekonomikas organizāciju un pilsoniskās sabiedrības reāla iesaiste ir obligāts priekšnoteikums, jo bez tās nebūs iespējams nodrošināt jauno tehnoloģiju sniegto lielo iespēju tādu virzību, kas nodrošinātu, lai visi cilvēki, nevis tikai “digitālās ekonomikas elite”, būtu ieguvēji un varētu tām piekļūt un lai tas notiktu visiem pārskatāmā veidā un visi varētu piedalīties.

2.Iniciatīvas konteksts un priekšmets

2.1.Šā pašiniciatīvas atzinuma saknes meklējamas Luksemburgas prezidentūras secinājumos, kuri ietver aicinājumu apzināt jauno digitālo tehnoloģiju inovācijas potenciālu sociālās ekonomikas kontekstā.

2.2.Šo jauno tehnoloģiju vidū šobrīd ar revolucionāru inovācijas potenciālu izceļas dažādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (Distributed Ledger Technology – DLT) formas, sauktas par blokķēdes tehnoloģiju, un tās dod iespēju veidot ļoti interesantus lietojumus dažādās ekonomikas un sociālās darbības nozarēs.

2.3.Vairāku šo tehnoloģiju īpašību dēļ blokķēdi var uzskatīt par digitālu infrastruktūru, ko savu mērķu sekmīgākas īstenošanas nolūkā ar panākumiem varētu izmantot sociālās ekonomikas uzņēmumi, kuri tādējādi varētu uzlabot savu spēju panākt pozitīvu sociālo ietekmi un veicināt sociālo inovāciju.

2.4.EESK mudina iestādes veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti Eiropas Blokķēžu novērošanas centra darbībā, jo sekmīga blokķēdes un jauno digitālo infrastruktūru attīstība nevar būt atkarīga tikai no informātikas risinājumiem un pat tikai no inženierijas, bet var pilnveidoties tikai tad, ja mums izdosies ar šiem rīkiem nodrošināt revolucionāru sociālo inovāciju.

2.5.Ir lietderīgi atcerēties, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas garantē uzticību starp partneriem, kuri ir vērsti uz sadarbību, un apliecina galvenokārt darījumus, nevis blokķēdēs iekļauto saturu vai kvalitāti. Lai gan dažos optimistiskos šīs tehnoloģijas novērtējumos tā nodēvēta par jaunu uzticības vektoru, ir skaidri jānorāda, ka tehnoloģija nevar aizstāt pušu lojalitāti un uzticību.

3.Blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas īss apraksts

3.1.Blokķēdes tehnoloģija ir informātikas protokols, kas radīts pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tomēr tās izmantošana plašā mērogā un panākumi ir saistīti ar kriptovalūtu — bitkoins ir pazīstamākais to veids. Taču nebūtu pareizi blokķēdi pielīdzināt tikai kriptovalūtai. Patiesībā, pateicoties vienlaikus pieaugošam skaitļošanas un informātikas sistēmu datu analīzes potenciālam, savienojamības pilnveidei Eiropā un mākslīgā intelekta sistēmu pastāvīgai attīstībai, eksponenciāli pieaug iespējas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju izmantot vairākiem mērķiem.

3.2.Blokķēde vienlaikus ir arī kods — komunikācijas protokols un publisks reģistrs, kurā ļoti pārredzamā un nemaināmā veidā sekvenciālā secībā tiek reģistrēti visi darījumi, kas veikti starp tīkla dalībniekiem.

3.3.Šo ierakstu sistēmu veido tādu bloku kopums (koda daļas), kuri savā starpā ir saistīti ar kriptogrāfijas funkciju, kas nodrošina ikvienas ķēdi veidojošās bloka daļas izsekojamību un nemaināmību. Šie ķēdē savienotie bloki vienlaikus tiek reģistrēti uz katras no tām iekārtām, ar kuru palīdzību blokķēdes dalībnieki pieslēdzas. Katrs dalībnieks ir ķēdes posms, kas apstiprina un arhivē mainītos datus.

3.4.Tādējādi darījumi tiek veikti horizontālā veidā un tos apstiprina vairāki dalībnieki, līdz ar to viens pats dalībnieks nevar mainīt vai iznīcināt reģistrētos datus. Tam būtu jānodrošina datu apstrādes drošība un jāveicina to blokķēdes dalībnieku savstarpējā uzticēšanās, kuri piedalās sadalītās un decentralizētās validēšanas procesā. Tāpēc blokķēde ir interesants instruments, kas pavērs ceļu jaunai digitālo darījumu operāciju drošības koncepcijas realizācijai.

3.5.Tāpēc blokķēdes tehnoloģija pārsvarā ir darbojusies kā virtuālo valūtu infrastruktūra, bet šo pašu iemeslu dēļ tā var iegūt arī sociālu, kultūras, politisku un ekonomisku vērtību. Tomēr attiecībā uz jebkuru citu lietojumu fiziskajā un nevirtuālajā ekonomiskajā kontekstā ir jāapzinās, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija nenodrošina attiecīgā satura kvalitāti. Citiem vārdiem sakot, ir iespējams apliecināt, ka konkrēts produkts ir bijis ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju droši izsekotā ķēdē, bet nav iespējams apgalvot, ka šim produktam piemīt labas īpašības.

3.6.Vairāki blokķēdes dalībnieki tiešā veidā kontrolē daļu no kopējās ķēdes, un tādējādi blokķēde kļūst par decentralizētu sistēmu, kurā ir grūti “dominēt” vienam atsevišķam dalībniekam. Tas palielina drošību saistībā ar uzbrukumiem vai kaitniecību, jo, ja vienam no ķēdes mezgliem notiek uzbrukums vai tas tiek bojāts, citi sadalītās virsgrāmatas mezgli turpina darbību.

3.7.Darījumi, kas sadalītajā virsgrāmatā tiek īstenoti ar blokķēdes palīdzību, ir izsekojami un redzami visiem dalībniekiem — viņiem darbības ir pārredzamas, un nenotiek nevienas tādas “centrālās varas” vai trešās personas iejaukšanās, kas pildītu obligāta partnera vai starpnieka funkciju. Tomēr kvantu datoru attīstība, kā arī teorētiskā iespēja kontrolēt ievērojamu skaitu tīkla mezglu, pilnībā nenovērš sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas koncentrēšanas vai kontroles, kā arī datu uzkrāšanas un koncentrēšanas risku.

3.8.Šīs īpašības ir pamats tam, lai uz blokķēdes tehnoloģijas bāzes varētu tikt veidoti arī īsti automātiski izpildāmi līgumi — tā sauktie viedie līgumi, kas dod iespēju darījumu ātri un horizontāli personalizēt un detalizēt. Tādējādi sertificētā pamatinformācija kļūst par tiesībām, kas ir pieprasāmas, un tas varētu ietekmēt daudzas sociālās, ekonomiskās un politiskās tradīcijas.

3.9.Kā piemēru var minēt potenciālas pārmaiņas digitālās pārvaldības jomā saistībā ar vēlēšanām un balsošanas sistēmām, ar sociālās drošības un veselības aizsardzības pakalpojumiem, kā arī ar publiskā iepirkuma pārvaldību.

3.10.Blokķēdes tehnoloģijas atslēgas vārdi ir: decentralizācija, pārredzamība, dalība vienādranga līmenī, uzticamība un uzticēšanās, un tie liecina par lielu līdzību ar tām galvenajām organizatoriskajām formām, ko izmanto uzņēmumi un sociālās ekonomikas organizācijas. Tas tā ir, pat ja sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas tīkli tiek izstrādāti ar augstu savietojamības jaudu, kas ļauj lietotājiem sadarbībā izmantot šīs tehnoloģijas, sākot no dažādām ierīcēm un rīkiem.

4.Eiropas Savienība un blokķēde

4.1.EESK atzīst par pareiziem un atbalsta pasākumus, ko Eiropas Komisija un daudzas dalībvalstis ir īstenojušas ar mērķi veidot Eiropas blokķēdes partnerību. No stratēģiskā viedokļa Eiropai nevajadzētu zaudēt pozīcijas starptautiskajā konkurencē saistībā ar visu digitālo tehnoloģiju attīstību, un tāpēc tai vajadzētu stimulēt un atbalstīt dažādu publiskā un privātā sektora pārstāvju sadarbību Eiropas blokķēdes infrastruktūras veidošanā.

4.2.Arī Eiropas Parlaments ir paudis viedokli par šiem jautājumiem ar rezolūcijām 2017/2772(RSP) un 2018/2085(INI), turklāt pieprasot, lai Komisija veicinātu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas sociālās ietekmes novērtējumu.

4.3.Tikpat svarīgi bija no 2018. gada 1. februāra sākt darbību Eiropas Blokķēžu novērošanas centrā, kuru izveidoja Eiropas Komisija un kurš jau ir publicējis vairākus tematiskus ziņojumus 1 .

4.4.EESK ir pārliecināta, ka blokķēdes tehnoloģijas optimālas attīstības nolūkā ir jāveido arī piemērots regulējums, kas stimulēs un atbalstīs publiskā un privātā sektora, kā arī organizētās pilsoniskās sabiedrības sadarbību, lai veidotos pozitīva sociālā, kultūras un regulējuma konverģence, kas vajadzīga kā pamats pakalpojumu un procesu uzlabošanas potenciāla veidošanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

5.Vai blokķēdes tehnoloģija un decentralizētā sadalītā virsgrāmata varētu būt sociālajai ekonomikai piemērota infrastruktūra?

5.1.Ja blokķēdes tehnoloģija ir lietderīgs instruments uzticēšanās pārdefinēšanai globālas digitālās ekonomikas kontekstā, sociālās ekonomikas organizācijas, izmantojot šīs tehnoloģijas, var palīdzēt padarīt ekonomiku vēl demokrātiskāku, veicinot digitālās sociālās ekonomikas izplatīšanos.

5.2.Finanšu krīzes ir mazinājušas iedzīvotāju uzticību finanšu iestādēm. Patlaban uzticēšanās ir kļuvusi par ierobežotu sociālo resursu, un pieaugošās bažas par dažu lielu ekonomikas dalībnieku vākto un glabāto datu drošību to samazina vēl vairāk.

5.3.Sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kuriem raksturīga liela izkliedētība un kuri ir iesakņojušies savās teritorijās un kopienās, var būt liela nozīme Eiropas iedzīvotāju iespēju plašākas izplatīšanas nodrošināšanā. Tāpēc tie var labvēlīgi veicināt ētisku un vērtīgu konverģenci starp sociālo ekonomiku un tehnoloģiskajiem jauninājumiem, virzoties uz tādu attīstības modeli, kas atspoguļo kopīgās intereses.

5.4.Sociālās ekonomikas organizācijās ir iespējami daudzējādi konkrēti praktiski blokķēdes tehnoloģiju pielietojumi.

5.5.Pirmkārt tehnoloģiju, kas dod iespēju uzlabot pārredzamības līmeni un uzticēšanos, var viegli izmantot, lai padarītu drošus un izsekojamus ziedojumus un savāktos līdzekļus, dodot, piemēram, iespēju ziedotājam, kas finansē kādu NVO, iespēju izsekot viņa ziedoto resursu ceļam un izlietojumam. Raugoties no cita skatu punkta, šī NVO varētu nodrošināties ar sistēmu, kas dotu iespēju gūt detalizētu pārskatu par visu izdevumu plūsmu, un tiktu garantēta visu ieguldīto resursu neapšaubāma izmantošana paredzētajiem mērķiem.

5.6.Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, daudzi sociālās ekonomikas uzņēmumi varētu būtiski uzlabot apvienību vadības darbību (apspriešanos ar locekļiem un balsošanas pasākumus) un panākt, lai tā kļūtu droša un izsekojama un lai tajā būtu iespējams piedalīties un iesaistīties locekļiem, kas atrodas decentralizētās teritorijās vai arī tad, ja locekļu lielā skaita dēļ ir sarežģīti rīkot sanāksmes tradicionālā veidā.

5.7.Daudzas kultūras producēšanas darbības no mācību līdz mākslas jomai īsteno sociālās ekonomikas organizācijas. Apvienības un kooperatīvi, kas nodarbojas ar izglītību un apmācību, kā arī ar izrādēm un mākslas un intelektuālo darbību producēšanu, varētu izmantot blokķēdes tehnoloģiju gan lai autentificētu attālināti notiekošās darbības, gan lai tās personalizētu atbilstoši lietotāju vajadzībām. Taču jo īpaši to varētu izmantot, lai padarītu skaidrākas un drošākas intelektuālā īpašuma tiesības un autortiesības, ieviešot “viedos līgumus” satura nosūtīšanas jomā.

5.8.Apmācības un izglītības jomā blokķēdes tehnoloģiju būs iespējams izmantot prasmju sertificēšanai, izglītības kvalifikācijas un diplomu drošai glabāšanai digitālā formātā, kā arī digitālu sertifikātu izsniegšanai, kas automātiski tiktu iekļauti strādājošo un studentu CV.

5.9.Šis pielietojums ir ļoti piemērots veselības aprūpes, personu aprūpes un sociālās palīdzības nozarē gan datu un informācijas drošai arhivēšanai, gan palīdzību saņemošo cilvēku piekļuvei un identifikācijai. Šajās jomās daudzas sociālās ekonomikas organizācijas ir iesaistītas darbā, kas tiek veikts to cilvēku ciešā tuvumā, kuriem palīdzība ir vajadzīga visvairāk, kā arī decentralizētos apgabalos, kuros cilvēku dzīves kvalitāti var būtiski ietekmēt drošu telemedicīnas un tālaprūpes sistēmu izveide.

5.10.Bieži vien šīs tehnoloģijas prasa kompetences un prasmes, kas visiem nav pieejamas. Taču vislielākās grūtības tās sagādā visneaizsargātākajiem cilvēkiem, piemēram, gados veciem, trūcīgiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, nepilngadīgajiem un marginalizētām ģimenēm. Šīm iedzīvotāju grupām, par kurām mums visiem ir jādomā, sociālās ekonomikas organizācijas varētu būt fundamentāls piekļuves kanāls.

5.11.Daudzi kooperatīvi, kuri darbojas lauksaimniecības jomā, sāk domāt par to, kā jaunās tehnoloģijas varētu nodrošināt, lai viņu produkti būtu pilnīgi izsekojami un identificējami, jo tādējādi būtu iespējams novērst krāpšanu un viltošanu, kas kaitē ražotājiem un patērētājiem. Turklāt blokķēdes tehnoloģija varētu attiecības starp lauksaimniecības kooperatīviem un to locekļiem padarīt noteiktākas un pārredzamākas, kā arī samazināt tādu pakalpojumu izmaksas kā apdrošināšana pret dabas katastrofu riskiem.

5.12.Kā zināms, blokķēdes pirmie pieteikumi tika pieņemti, lai izstrādātu kriptovalūtas un vienādranga maksājumu sistēmas. To varētu izmantot sociālās ekonomikas sektorā, lai pārvaldītu gan kolektīvās finansēšanas operācijas, gan arī papildu maksājumu sistēmas, ko izmanto mikrokredītu operācijām, kuras paredzētas banku noteiktajiem kritērijiem neatbilstošām personām vai ētisku mikroinvestīciju tīklu pārvaldībai par labu Kopienas ekonomikas ķēdēm.

5.13.Vides aizsardzības apvienības un sociālie uzņēmumi ir dalībnieki arī tādās jomās kā atkritumu rašanās samazināšana, atkritumu savākšana un diferencēta apstrāde. Arī šajā kontekstā var izmantot decentralizētās sadalītās virsgrāmatas iespējas, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus.

5.14.Atjaunojamo energoresursu enerģijas kooperatīvi, kuru skaits Eiropā jau ir pārsniedzis 1500 un kuros ir iesaistīti vairāk kā 1 000 000 enerģētikas pārkārtošanas jomā aktīvu pilsoņu, varētu, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, optimizēt savus sadales tīklus un pāreju.

5.15.Enerģētikas jautājums ir ļoti svarīgs blokķēdes tehnoloģijas aspekts, jo pašlaik datu un blokķēžu vienlaicīga reģistrācija daudzos decentralizētos serveros rada ļoti lielu enerģijas patēriņu, tāpēc joprojām ir nepieciešams uzlabot enerģijas izmantojumu un tādējādi panākt, lai blokķēdes tehnoloģijas izmantošana kļūtu ilgtspējīgāka.

5.16.Ņemot vērā, ka blokķēdes tehnoloģija var izraisīt vairākas pozitīvas pārmaiņas, ir svarīgi pievērst uzmanību faktam, ka nav iespējams mainīt datus, kas reģistrēti, izmantojot blokķēdi, un tāpēc ir nepieciešams ar publiska regulējuma palīdzību nodrošināt, lai šīs tehnoloģijas attīstība notiktu, ievērojot noteikumus, kas nosaka personas datu apstrādi (Vispārīgā datu aizsardzības regula), un ar īpašu atsauci uz tiesībām tikt aizmirstam.

5.17.Ir svarīgi, lai šajā jomā spēkā esošie noteikumi tiktu tiešā veidā vai interpretācijas ceļā pastāvīgi pielāgoti straujajām tehnoloģiskajām pārmaiņām. Tikai tādā veidā būs iespējams izvairīties no negatīvām sekām un problemātiskas ietekmes, ko līdzi varētu nest blokķēdes tehnoloģijas attīstības pozitīvie rezultāti.

5.18.Blokķēdes tehnoloģija būtiski ietekmēs darba tirgu. Dažas darbvietas izzudīs, citas — būtiski mainīsies, tomēr varētu arī rasties un attīstīties jaunas profesijas. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai darba ņēmēji būtu pienācīgi aizsargāti, jo īpaši nodrošinot piemērotus apmācības plānus un aktīvus nodarbinātības politikas instrumentus, kurus īsteno ar sociālo partneru līdzdalību.

5.19.Milzīgais jauno digitālo tehnoloģiju potenciāls un vajadzīgo ieguldījumu augstās izmaksas pakļauj blokķēdes tehnoloģiju to instrumentu koncentrācijas riskam, kas var nodrošināt tās darbību. Tāpēc tīklu demokratizācijas potenciālu var apdraudēt risks, ka tehnoloģiskos datus un tīklus spekulatīvā nolūkā varētu pārņemt daži tādi dalībnieki vai valstis, kas spēj veikt lielas investīcijas. Līdz ar to ir svarīgi, lai ar publiskiem pasākumiem tiktu atbalstīta šo tehnoloģiju attīstība līdzdalīgā un pieejamā veidā.

Briselē, 2019. gada 17. jūlijā

Luca Jahier
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

_____________

(1)      “Blockchain Innovation in Europe” (Blokķēdes inovācijas Eiropā), 2018. gada jūlijs, “Blockchain and General Data Protection Regulation (GDPR)” (Blokķēde un Vispārīgā datu aizsardzības regula), 2018. gada oktobris, “Blockchain for Government and Public Services” (Blokķēde valdības un sabiedrisko pakalpojumu jomā), 2018. gada decembris, “Scalability, Interoperability, and Sustainability of Blockchains” (Blokķēžu mērogojamība, sadarbspēja un ilgtspēja), 2019. gada marts,”Blockchain and Digital Identity” (Blokķēde un digitālā identitāte), 2019. gada maijs.