1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK uzskata, ka ES reakcijai uz migrantu instrumentalizāciju jāatrod vieta kopīgā, kopējā un dažādās tās daļās savstarpēji saskaņotā migrācijas politikā. Ņemot vērā krīzi pie Baltkrievijas robežas un Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir jāpārskata Migrācijas un patvēruma pakta piemērotība, lai, saskaroties ar ārkārtas situācijām, migrācijas politiku nevis sadrumstalotu, bet lai gan rīcībpolitiku, gan attiecīgo personu aizsardzību integrētu vienotā rīcības un tiesību satvarā.

1.2.EESK uzskata, ka migrantu instrumentalizācija joprojām rada iespējamus draudus visai Eiropas Savienībai, nevis tikai attiecīgajām dalībvalstīm. Tādēļ EESK uzsver, ka reakcija būs efektīva un šim izaicinājumam piemērota tikai tad, ja izdosies (politisko, likumdošanas, administratīvo, humanitāro) iniciatīvu līmeni integrēt ar uzsāktās darbības jomu (kopienas, valsts, vietējo un starptautisko) un ar iesaistītajiem dalībniekiem (institucionālajiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, iedzīvotājiem u. c.), ievērojot visaugstākos ES un starptautisko tiesību standartus.

1.3.EESK uzskata, ka ir būtiski, lai ES sniegtu dalībvalstīm savlaicīgu, koordinētu un efektīvu atbalstu gan materiālā aspektā (budžeta resursi un ES aģentūru personāls), gan administratīvo, likumdošanas un politisko palīdzību. Tas būs jāpanāk ar kopīgu rīcību uz vietas un starpiestāžu līmenī, kā arī ar iniciatīvu maksimālu pārredzamību, vienlaikus nodrošinot rīcības brīvību humānās palīdzības organizācijām un neatkarīgajiem medijiem, kas darbojas teritorijās, kurās notiek migrantu instrumentalizācija.

1.4.EESK uzskata, ka īpaši svarīgi ir izveidot integrētu humānās palīdzības satvaru, kas spētu apvienot valstu un ES iestāžu un aģentūru resursus un struktūras un nodrošināt starptautisko aģentūru (ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR), Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM)) iesaisti, kā arī nevalstisko organizāciju (NVO) un pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu, tādējādi palīdzot sekmīgi koordinēt intervences pasākumus un nodrošinot, ka humānās palīdzības pasākumi tiek atzīti par līdzekli ES principu stiprināšanai.

1.5.Šajā saistībā EESK uzskata, ka instrumentalizēto migrantu tiesību pilnīga un savlaicīga atzīšana, izvairoties no pelēkajām zonām vai administratīvās nenoteiktības situācijām, ir būtisks aspekts, lai uz vietas mazinātu un novērstu ES un iesaistīto dalībvalstu drošības un stabilitātes apdraudējumu, tādējādi instrumentalizācijas mēģinājumus padarot neefektīvus.

1.6.ES reakcijai noteikti jābūt vērstai uz instrumentalizēto migrantu plūsmu avotiem, iesaistot trešās valstis un demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības principu iedvesmotas sadarbības ietvaros atbalstot to centienus informēt iedzīvotājus. Tādā veidā būs iespējams atraut līdzekļus tiem valstiskajiem dalībniekiem, kas veicina migrantu instrumentalizāciju.

1.7.Attiecībā uz valstīm, kas veicina migrantu instrumentalizāciju vai klusējot tai piekrīt, EESK atbalsta visas ES, starptautisko iestāžu un partnervalstu daudzpusēju rīcību, ar ko iespējams nosodīt un izolēt šādas darbības, tostarp aktivizējot atbilstošas ekonomiskas un diplomātiskas sankcijas.

1.8.Krievijas Federācijas uzsāktā Ukrainas kara dēļ bēgļu gaitās devušies vismaz 3,9 miljoni cilvēku 1 , kas pašlaik ir uzņemti galvenokārt kaimiņvalstīs un citās ES valstīs, līdztekus vairākiem miljoniem iekšzemē pārvietoto personu. Šāda apjoma plūsma, vismaz Eiropā, nav salīdzināma pat ar plūsmām, kas reģistrētas desmitgadēs pēc Otrā pasaules kara. ES uz to ir savlaicīgi reaģējusi, it īpaši aktivizējot 2001. gada direktīvu par pagaidu aizsardzību 2 un priekšlikumu par kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE). EESK uzskata, ka analogi instrumenti, kuru pamatā ir kohēzija, solidaritāte un dalībvalstu kopīga atbildība, ir būtiski arī, lai pārvarētu krīzes, kas saistītas ar migrantu instrumentalizāciju.

1.9.ES pašlaik ir droša patvēruma un aizsardzības vieta miljoniem Ukrainas iedzīvotāju; tomēr salīdzinājumā ar iesaistīto dalībvalstu spējām un resursiem uzņemšanas un palīdzības slogs ir sadalīts nevienmērīgi. Iekšējo robežu atvēršana Eiropas Savienībā līdz šim ir nodrošinājusi Ukrainas bēgļu netraucētu pārvietošanos uz vēlamajiem galamērķiem, taču joprojām pastāv objektīva disproporcija starp slogu, kas gulstas uz robežvalstīm, un citām ES dalībvalstīm. Lai gan nesalīdzināmā mērogā, migrantu instrumentalizācija uz Baltkrievijas robežas un iepriekšējie gadījumi liecina, ka ir rūpīgi jāpārskata ES un dalībvalstu solidaritātes un sadarbības mehānismi, it īpaši pārdalot palīdzību saņēmušos migrantus, jo tas neapšaubāmi ir nepieciešams krīzes situācijās.

1.10.EESK vēlas arī pakavēties pie “Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā” būtības 3 . Komiteja uzskata, ka sarežģītajā mehānismā, kas paredzēts, lai noteiktu tiesisko regulējumu un administratīvās procedūras migrantu instrumentalizācijas gadījumā, nav ņemts vērā starpvalstu krīzes apmērs, kura varētu izvērsties šādos apstākļos, un ka minēto mehānismu nevar nevar atsaistīt no pieejas, kas jāpiemēro attiecībā uz pašiem migrantiem.

1.11.EESK uzskata: lai gan ir vajadzīgi ad hoc instrumenti migrantu instrumentalizācijas pārvaldībai, būtiski ir apsvērt ātrus un visaptverošus aizsardzības pasākumus, izmantojot arī Pagaidu aizsardzības direktīvu, īpaši gadījumos, kad ieceļošanas kontroles pārvaldība uz robežas, sekundārās migrācijas kontrole, iespējamā parasto patvēruma procedūru atlikšana vai atkāpes no tām ir neefektīvas un neproduktīvas attiecībā uz mērķi aizsargāt instrumentalizētos migrantus. Jebkurā gadījumā migrantu aizsardzības līmenis būtu jāpaaugstina, ņemot vērā migrantu instrumentalizācijas kontekstā izvērsušās starpvalstu krīzes vērienīgumu.

2.Priekšlikums

2.1.Paziņojumā uzsvērts, ka migrācijas krīze pie Baltkrievijas un Eiropas Savienības (Lietuvas, Latvijas un Polijas) robežas ir tīšs mēģinājums radīt nepārtrauktu, ieilgušu krīzi, kurš iekļaujas plašākos saskaņotos centienos destabilizēt Eiropas Savienību, pārbaudot tās vienotību un apņēmību. Tas ir uzskatāms par “hibrīdapdraudējumu”, ko rada trešās valsts veikta migrantu instrumentalizācija.

2.2.Šajā dokumentā lietotie termini “krīze” un “apdraudējums” apraksta ne tikai specifisko un sarežģīto migrācijas parādību, bet tiek arī izmantoti, lai uzsvērtu no attiecīgā ģeopolitiskā konteksta izrietošās politiskās spriedzes un nestabilitātes faktoru nozīmīgumu.

2.3.Tas ir ne tikai apdraudējums ES drošībai, bet arī rada kritisku situāciju uz vietas, galvenokārt iesaistītajiem migrantiem ar dramatiskām humanitārām sekām gan Baltkrievijas, gan ES robežas pusēs. Ir arī daudz ziņojumu par to, ka Baltkrievijas robežas pusē pret migrantiem izturas necilvēcīgi un pazemojoši, lai tādējādi izdarītu spiedienu uz ES; turklāt šādas situācijas risku vēl vairāk saasina ilgstoša uzturēšanās šajā teritorijā un ES robežas nepieejamība.

2.4.Eiropas Savienība visos ES institucionālajos forumos ir nekavējoties un nelokāmi nosodījusi neaizsargātu migrantu un bēgļu instrumentalizāciju. No iepriekšminētā izrietošie starptautiskā līmeņa pasākumi ir spējuši rosināt ES un partnervalstis, it īpaši migrantu izcelsmes valstis, iesaistīties un sadarboties.

2.5.Jaunas krīzes situācijā ES ir veikusi pasākumus, lai atbalstītu attiecīgās dalībvalstis, ņemot vērā valstu valdību un parlamentu īstenotos konkrētos risinājumus, it īpaši ārkārtas stāvokļa izsludināšanu pierobežas reģionos. Šajā sakarā Komisija ir sniegusi pienācīgu palīdzību, lai nodrošinātu valstu tiesību aktu saskaņotību ar ES tiesībām.

2.6.Paziņojumā sniegts pārskats par politiskajiem, tehniskajiem un loģistikas pasākumiem skarto dalībvalstu atbalstam. Kopš komisāres Johansson apmeklējumiem un turpmākajiem Komisijas aicinājumiem dalībvalstīm, politiskā saikne ir izpaudusies arī kā dažādas pakāpes un kombinēts tehniskais atbalsts uz robežām, ko sniegušas ES aģentūras (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), ES Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), ārkārtas palīdzība no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda resursiem).

2.7.Attiecībā uz starptautisko rīcību un it īpaši uz migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm Komisija ir rīkojusies visaugstākajā līmenī, uzlabojot sadarbību ar Irāku, Libānu, Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Uzbekistānu. Tas ir būtiski, lai apkarotu migrantu kontrabandas noziedzīgo infrastruktūru, kas uztur Baltkrievijas īstenoto instrumentalizāciju.

2.8.Starpvalstu krīzes apstākļos pastāv paaugstināts risks saskarties ar “kara miglu” (fog of war), kas izpaužas kā dezinformācija, viltus ziņas un faktu sagrozīšana ciešā apvienojumā ar migrantu politisko instrumentalizāciju. Paziņojumā ir vērsta uzmanība uz šo risku Baltkrievijas robežas pusē, it īpaši saistībā ar Baltkrievijas un Krievijas valdību kontrolētajiem medijiem. Tajā uzsvērta brīvās preses nozīme un konkrētā loma, lai gan tās nozīmīgums nav tikpat lielā mērā izcelts krīzes skartajos apgabalos ES robežas pusē.

2.9.Komisija uzsver, ka pašreizējos finanšu instrumentus krīzes situācijā var pastiprināt, izmantojot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (BMVI). Attiecībā uz atpakaļnogādāšanu (atbalstīta brīvprātīga atgriešanās un nebrīvprātīga atgriešanās) ir minēta sadarbība starp Komisiju, Frontex un Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM), vienlaikus uzsverot nepieciešamo sadarbību ar migrantu izcelsmes valstīm.

3.Piezīmes

Migrantu instrumentalizācija un migrācijas politikas pārvaldība

3.1.EESK uzskata, ka reakcijai uz migrantu instrumentalizāciju jāatrod vieta kopīgas, kopējas un dažādās tās daļās savstarpēji saskaņotas migrācijas politikas satvarā.

3.1.1.Lai pienācīgi pārvaldītu migrāciju, Eiropas Savienībai jāapzinās, ka vienas valsts iniciatīvas nekad nav migrācijas procesu vienīgais izraisītājs (lai arī dažas no tām dažkārt var būtiski ietekmēt plūsmu apjomu) pat tad, ja attiecīgā valsts instrumentalizē migrantus politiskiem mērķiem.

3.1.2.Reaģējot uz akūtākām krīzēm (ar aktīvu trešās valsts iesaisti vai kara vai militāras iejaukšanās rezultātā), Eiropas Savienībai ir jāorientējas uz solidāru pieeju, galvenokārt pret iesaistītajiem cilvēkiem.

3.1.3.Neskarot vajadzību glābt visus, kuru dzīvībai draud tūlītējas briesmas (bēgļus un kara upurus), juridiskā statusa diferencēšana — piemēram, starp cilvēkiem, kas ir tiesīgi iegūt kādu no aizsardzības veidiem, un citiem migrantiem — var notikt tikai pēc pārredzamu patvēruma procedūru izpildes saskaņā ar ES tiesību aktiem un starptautiskajiem standartiem, nevis izrietēt no teorētiskiem pieņēmumiem par konkrēto parādību vai pašreizējo krīzi, izmantojot tādus apzīmējumus kā “hibrīddraudi”, “migrantu instrumentalizācija”, “ekonomiskā migrācija” utt.

Hibrīddraudi un migrantu instrumentalizācija

3.2.EESK piekrīt Komisijas viedoklim par to draudu veidu un līmeni, ko rada Baltkrievijas īstenotā migrantu instrumentalizācija. EESK atzīst draudus, ko Eiropas Savienībai rada hibrīdapdraudējums, t. i., valsts sponsorēta cilvēku instrumentalizācija politisku mērķu sasniegšanai.

3.2.1.Hibrīdapdraudējumu var definēt, izmantojot arī citu formulējumu: apdraudējums, ko rada valstisks vai nevalstisks subjekts. Hibrīdapdraudējumu var radīt dažādi dalībnieki, un tas var būt vērsts pret dažādām mērķgrupām (valsts struktūrām, iestādēm, sociālajām organizācijām, privātpersonām). Tomēr, lai gan tik plaša interpretācija sniedz vispārēju izpratni, tā ir jānošķir no to faktu identificēšanas, kas ir svarīgi attiecīgajās politikas jomās. Tāpēc EESK uzsver: lai ieviestu turpmākus normatīvus pasākumus un it īpaši lai nodrošinātu tiesisku attieksmi pret migrantiem un sniegtu viņiem humāno palīdzību šādās ārkārtas situācijās, par nepieciešamu priekšnosacījumu ir jāuzskata vismaz viena valsts līmeņa aģenta klātbūtne, lai varētu konstatēt migrantu instrumentalizāciju.

3.2.2.Ņemot vērā paziņojumā izklāstīto pamatoto hibrīdapdraudējuma definīciju, EESK cer uz daudzdimensionālu un integrētu reakciju, proti, tādu, kas norisinās ne tikai starptautisko attiecību līmenī (starp dalībvalstīm, ES un partnervalstīm), bet kas iederas ES politikā un centienos veicināt cilvēktiesības, migrantu aizsardzību un patvēruma tiesības. Tāpēc EESK uzskata: lai kopīgi pārvarētu krīzes, būtu jāstiprina visi dalībvalstu, ES iestāžu un aģentūru sadarbības instrumenti.

Solidaritāte, koordinācija un kopīga krīžu pārvarēšana

3.3.EESK piekrīt uzskatam, ka “šīs darbības rada īstas un tuvas briesmas ES drošībai”, nevis tikai tieši skartajām dalībvalstīm. Paziņojumā izklāstītie fakti un nopietnā krīze Ukrainā stiprina EESK pārliecību, ka noteikti ir jāievieš politisks, reglamentējošs un procesuāls satvars, kas dalībvalstīm un ES iestādēm ļautu kopīgi reaģēt un kopīgi pārvarēt krīzes.

3.3.1.Tāpēc, pamatojoties uz iepriekšējiem atzinumiem par priekšlikumiem grozīt imigrācijas un patvēruma pārvaldības noteikumus 4 , EESK uzskata: ļoti svarīgi ir turpināt dalībvalstu līmenī īstenot uz solidaritāti un sadarbību balstītu pieeju, jo konkrētā situācija noteikti nav vienīgā, kas uzliek lielāku atbildības un grūtību slogu pirmās ieceļošanas valstīm, tieši ņemot vērā nozīmi, ko Migrācijas un patvēruma pakts piešķir robežkontrolei un sekundārās migrācijas novēršanai.

3.3.2.Tādēļ vēlamajā īpašajā regulā valsts īstenotās migrantu instrumentalizācijas apkarošanai būtu jāparedz mehānismi solidārai atbildības sadalīšanai starp dalībvalstīm, tostarp paredzot iespēju veikt savlaicīgus pārmitināšanas pasākumus proporcionāli krīzes smagumam.

3.3.3.Krīzei pie Baltkrievijas robežas ir ne tikai atšķirīgas, bet arī līdzīgas iezīmes ar citām valstu stratēģijām migrācijas plūsmu instrumentalizēšanai: Vidusjūras reģiona centrālā daļa, Grieķijas un Turcijas robeža, Spānijas un Marokas robeža, Bosnijas un Horvātijas, Serbijas un Ungārijas robeža (tikai 2021. gadā vien). EESK uzskata, ka ES reakcijai vajadzētu būt plašākai nekā iepriekšējās krīzēs, it īpaši izvairoties no situācijām, kurās veidojas atkarība no trešo valstu politiskajām stratēģijām, kas nav saderīgas ar ES politiku un principiem.

Migrantu drošība un aizsardzība instrumentalizācijas kontekstā

3.4.EESK uzskata, ka ES atbildes reakcijā jāīsteno kopīgi pasākumi apdraudējuma novēršanai un skaidri jāapzinās, ka šajās konkrētajās situācijās iesaistītie migranti ir ļoti neaizsargāti un viņiem ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, it īpaši starpvalstu krīzes apstākļos.

3.4.1.EESK pievienojas paziņojumā paustajām bažām par humanitāro situāciju uz dalībvalstu un Baltkrievijas robežām. Grūtības veikt pasākumus Baltkrievijas robežas pusē objektīvi kavē humānās palīdzības sniegšanu krīzes un starpvalstu konflikta situācijās, taču tam vajadzētu būt stimulam maksimāli pastiprināt centienus, kas ļautu humānās palīdzības sniegšanu migrantiem dalībvalstu robežās saskaņot ar ES tiesību aktu standartiem un iedibināto praksi neaizsargātu personu atbalstam.

3.4.2.EESK aicina atvieglot pilsoniskās sabiedrības humānās palīdzības organizāciju piekļuvi abās ES un Baltkrievijas robežas pusēs, lai sniegtu humāno palīdzību (veselības aprūpes atbalstu, pārtikas palīdzību, juridisko palīdzību).

3.4.3.Šajā sakarā ES iestādēm ir jāvēršas pret jebkādu darbību vai mēģinājumu atzīt valsts un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības īstenotos solidaritātes pasākumus par kriminālu rīcību, kā EESK to jau norādījusi iepriekšējos atzinumos 5 .

3.4.4.Paziņojumā uzsvērta ievērojamas migrantu sekundārās kustības esamība (vismaz attiecībā uz to migrantu skaitu, kas krīzes laikā sasniedza ES robežas) un norādīts, ka dalībvalstis, kuras skar migrantu pirmā ieceļošana un sekundārā kustība, ir aktivizējušas kopīgas robežpolicijas patruļas. EESK uzskata, ka situācijā, kad notiek migrantu instrumentalizācija, sekundārās kustības jautājums būtu jārisina kopā ar galamērķa dalībvalstīm un vienlaikus pienācīga uzmanība jāpievērš visneaizsargātākajiem migrantiem, it īpaši krīzes aktīvajā fāzē, lai novērstu turpmākus riskus viņu drošībai.

3.4.5.EESK norāda arī uz riskiem, ko neaizsargātu migrantu cieņpilnai, taisnīgai un plašai aizsardzībai rada juridisko statusu un izņēmuma procedūru lielais daudzums dalībvalstīs un pašā Eiropas Savienībā, pat krīzes apstākļos, kas prasa īpašus reaģēšanas pasākumus. Tādēļ eventuālās atkāpes no standarta uzņemšanas un patvēruma procedūrām būtu jāsaskaņo ar īpašiem drošības un aizsardzības pasākumiem, ņemot vērā nopietno riska situāciju, kā arī vienmēr saglabājot neizraidīšanas principu.

Dezinformācijas apkarošana, mediju nozīme un neaizsargātu personu aizsardzība

3.5.EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā uzsvars likts uz dezinformācijas, viltus ziņu un manipulācijas ar faktiem apkarošanu, tostarp ar mērķtiecīgām informācijas kampaņām migrācijas plūsmu izcelsmes valstīs un izmantojot elektroniskos informācijas un saziņas līdzekļus, kuru uzdevums ir sniegt migrantiem pareizu un pārbaudāmu informāciju (piemēram, Infomigrants).

3.5.1.Vienlaikus EESK uzskata: saskaņā ar ES vērtībām svarīga ir brīva informācijas producēšana un brīva piekļuve sabiedrībai svarīgiem faktiem un datiem. Tādēļ, īstenojot ārkārtas pasākumus, dalībvalstīm un ES aģentūrām vienmēr jāgarantē maksimāla rīcības un saziņas brīvība neatkarīgajiem medijiem, kas darbojas migrantu instrumentalizācijas zonās, vienlaikus nodrošinot skaidrus un pārredzamus noteikumus par piekļuvi struktūrām, kas uzņem migrantus, kā arī kontaktiem ar pašiem migrantiem.

3.5.2.Attiecībā uz migrantu kontrabandas loģistikas tīklu apkarošanu elektroniskajās platformās un sociālajos medijos Komisijai ar ES aģentūru (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA)) atbalstu būtu jānošķir instrumenti, ko migrantu kontrabandisti izmanto tieši, no migrantu savstarpējās saziņas instrumentiem; mērķis ir nošķirt atbildību un nepārkāpt tiesības uz datu privātumu vai, arī netieši un netīšām, neapdraudēt par instrumentalizācijas upuriem kļuvušo migrantu drošību.

Starptautiskā sadarbība migrantu instrumentalizācijas apkarošanai

3.6.EESK atzinīgi vērtē ES iestāžu rīcību, kas paredz stiprināt sadarbību ar instrumentalizēto migrantu izcelsmes valstīm, lai parādītu viņiem riskus, kuriem viņi ir pakļauti, un uzlabotu starptautisko sadarbību migrācijas jomā.

3.6.1.Šāda sadarbība būtu jāpapildina ar starptautiskās attīstības sadarbības mehānismu un nolīgumiem par migrācijas regulēšanu, arī tādēļ, lai ES un ieinteresēto trešo valstu kopīgā rīcība būtu efektīva,

3.6.2.Slēdzot iespējamos nolīgumus un procedūras ar trešām valstīm, jāņem vērā šo attiecību saskaņotība ar cilvēktiesību ievērošanu un attiecīgo valstu starptautiskajām juridiskajām saistībām.

3.6.3.Šāda sadarbība arī stiprinātu policijas un izlūkdienestu centienus veikt preventīvus pasākumus un apkarot noziedzīgas organizācijas, kas iesaistītas migrantu kontrabandā, vienlaikus pilnībā ievērojot migrantu patvēruma un aizsardzības tiesības gan gadījumos, kas saistīti ar migrantu instrumentalizāciju, gan kopumā 6 .

Atbalsts dalībvalstīm

3.7.EESK atzinīgi vērtē apdraudētajām dalībvalstīm sniegto atbalstu, it īpaši ar ES iekšlietu aģentūru (Frontex, ES Patvēruma aģentūras (EUAA), EASO, civilās aizsardzības mehānisma) starpniecību, un uzskata, ka tām būtu jārīkojas visos gadījumos, kad saskaņā ar līdzsvarotu un pārredzamu procedūru 7 tiek konstatēta ārkārtas situācija.

3.7.1.EESK uzskata, ka turpmāk dalībvalstīm, kuras saskaras ar šādu apdraudējumu, būtu jāsaņem pienācīga līmeņa palīdzība; tā jāpapildina ar tikpat augstu aizsardzības un palīdzības līmeni instrumentalizācijas upuriem, pirmām kārtām visneaizsargātākajām personām.

3.7.2.EESK stingri apstiprina, ka dalībvalstu pasākumi to migrantu gan brīvprātīgai, gan nebrīvprātīgai atgriešanai, kuriem nav piešķirtas patvēruma tiesības, jāveic arī ārkārtas situācijās, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskās saistības, un ar ES aģentūru palīdzību.

Instrumenti un noteikumi turpmākai krīžu pārvaldībai

3.8.EESK norāda, ka šajā atzinumā ir ņemti vērā tā izstrādes laikā apspriestie un sagatavošanā esošie pasākumi, it īpaši “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā”. Priekšlikumā ir ietverti noteikumi par migrantu statusu un procedūrām patvēruma un starptautiskās aizsardzības pieprasīšanai šādās situācijās.

3.8.1.Šajā saistībā EESK cer, ka regulā tiks ņemtas vērā dalībvalstu vajadzības drošības jomā un kopā ar tām būs paredzētas juridiskas saistības ārkārtas situācijas pārvarēšanai un migrantu tiesību uz aizsardzību garantēšanai saskaņā ar starptautiskajām saistībām un ES tiesībām.

3.8.2.Konkrēti, Komisijai un deleģētajām struktūrām būs arī jāpārbauda, vai dalībvalstīs pieņemtie vai pieņemšanas procesā esošie tiesību akti pašreizējās krīzes pārvarēšanai un turpmāku krīžu novēršanai atbilst pamattiesībām un ES tiesībām.

3.8.3.Šādā regulā EESK rūpīgi izvērtēs izņēmumus un atkāpes no standarta ieceļošanas un patvēruma procedūrām, faktiskas tiesības pārsūdzēt atteikumu, atgriešanas procedūras un pilnīgu pārredzamību un sadarbību starp ārkārtas situācijā esošām dalībvalstīm un ES iestādēm un aģentūrām.

Briselē, 2022. gada 15. jūnijā

Christa Schweng

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

_____________

(1)    5 317 219 bēgļi kaimiņvalstīs un ES valstīs (atjaunināts 2022. gada 26. aprīlī), avots: UNHCR, https://data2.unhcr.org/en/situations/ukraine.

(2)    Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas).

(3)    Sk. COM(2021) 890 final - 2021/0427 (COD) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā” .

(4)     OV C 123, 9.4.2021., 15. lpp.;   OV C 155, 30.04.2021., 58. lpp.

(5)     OV C 429, 11.12.2020., 24. lpp.

(6)    Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atjaunotais ES rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu 2021.–2025. gadam” [COM(2021) 591 final].

(7)    Pamatojoties uz dalībvalsts pieprasījumu, kas apstiprināts ar turpmāku Komisijas priekšlikumu un izskatīts Eiropadomē, un pieņemot pastāvīgus uzraudzības un novērtēšanas mehānismus; sk. COM(2021) 890 final - 2021/0427 (COD) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā”.