Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Pirmreizējās apmežošanas plāns un tālākas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments

1.1. Teritorija, kurā notiek darbība, ir iekļauta pirmreizējās apmežošanas plānā, kura ilgums ir vai nu vismaz pieci gadi, vai valsts tiesību aktos noteiktais minimālais periods, un kurš izstrādāts pirms darbības sākšanas un tiek pastāvīgi atjaunināts līdz brīdim, kad šī platība atbilst meža definīcijai valsts tiesību aktos vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai.

Pirmreizējās apmežošanas plāns satur visus elementus, kas prasīti valsts tiesību aktos saistībā ar pirmreizējās apmežošanas vides ietekmējuma novērtējumu.

1.2.Vai nu pirmējās apmežošanas plānā, vai — ja informācijas trūkst — kādā citā dokumentā ir sniegta detalizēta informācija par šādiem punktiem:

(a)teritorijas apraksts saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(b)teritorijas sagatavošana un tās ietekme uz jau pastāvošiem oglekļa uzkrājumiem, tostarp augsni un virszemes biomasu, nolūkā aizsargāt zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu 3 ;

(c)apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi;

(d)vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(e)meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums;

(f)meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(g)pasākumi, kas veikti, lai izveidotu un saglabātu labu meža ekosistēmu stāvokli;

(h)sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(i)ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(j)novērtējums par ietekmi uz nodrošinātību ar pārtiku;

(k)visi pirmreizējai apmežošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.3. Kad zemes platība ir kļuvusi par mežu, pirmreizējās apmežošanas plāna vietā stājas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments nav definēts, kā minēts FAO “meža platības ar ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānu” definīcijā 4 . Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments aptver 10 gadus vai vairāk un tiek pastāvīgi atjaunināts.

1.4. Tiek sniegta informācija par šādiem punktiem, ja tie nav jau dokumentēti meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā sistēmā:

(a)apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi 5 ;

(b)vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(c)meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums;

(d)teritorijas definīcija saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(e)meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(f)pasākumi, kas veikti, lai saglabātu meža ekosistēmas labā stāvoklī;

(g)sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(h)ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(i)visi meža apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.5. Darbība atbilst pirmreizējās apmežošanas paraugpraksēm, kas noteiktas valsts tiesību aktos, vai, ja šādas pirmreizējās apmežošanas paraugprakses valsts tiesību aktos nav noteiktas, darbība atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

(a)darbība atbilst Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 807/2014 6 ;

(b)darbība atbilst Eiropas mēroga Pamatnostādnēm par pirmreizējo un atkārtoto apmežošanu, īpaši saskaņā ar UNFCCC prasībām 7 .

1.6. Darbībā netiek degradēta zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu 8 .

1.7. Ar attiecīgo darbību saistītā apsaimniekošanas sistēma atbilst likumības pārbaudes pienākumam un likumības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 995/2010 9 .

1.8. Pirmreizējās apmežošanas plāns un pēcākais meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2. Klimatieguvumu analīze

2.1. Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī atbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)uzskata, ka ilgtermiņa klimatieguvumus apliecina pierādījumi par saskaņotību ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2.2. Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī neatbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot vai nu 100 gadi, vai visa meža cikla ilgums, atkarībā no tā, kurš laika sprīdis ir garāks.

2.3. Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem 10 . Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku.

(b)ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes prakse, ir viena no šīm:

i)apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīgs dokumenta pēdējā versijā pirms darbības uzsākšanas, ja tāds ir;

ii)pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas;

iii)prakse, kas atbilst tādai apsaimniekošanas sistēmai, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis meža apgabalā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(c)Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, meža ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulai (ES) 2020/852, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

2.4. Meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīze nav jāveic.

3. Pastāvīguma garantija

3.1. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir meža statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)apgabals ir klasificēts kā pastāvīgs meža rajons saskaņā ar FAO definīciju 11 ;

(b)teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mežs.

3.2. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka arī pirmreizējās apmežošanas plāna, kā arī pēcākā meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām mežsaimniecības darbībām.

4. Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

5. Grupas novērtējums

To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:

(a)Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 30. punktā definētā meža ieguves apgabala 12 līmenī;

(b)tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Šīs iedaļas 1.2.k) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK 13 priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei.

Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2019/1009 14 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā 15 16 , Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem 17 , Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu 18 , Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām 19 , un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā 20 ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1.2.k) punktā (Pirmreizējās apmežošanas plāns) un 1.4.i) punktā (Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīga sistēma) minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)izslēgt invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu;

(c)izslēgt svešzemju sugu izmantošanu, ja vien nevar pierādīt, ka:

i)meža reproduktīvā materiāla izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsnes kritērijus un veģetācijas zonu, meža ugunsizturību);

ii)vietējās sugas, kas pašlaik sastopamas šajā teritorijā, vairs nav pielāgojušās paredzamajiem klimatiskajiem, augsnes un hidroloģiskajiem apstākļiem;

(d)nodrošināt augsnes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu;

(e)veicināt biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(f)izslēgt ļoti biodaudzveidīgu ekosistēmu pārveidošanu par mazāk biodaudzveidīgām ekosistēmām;

(g)nodrošināt ar mežu saistīto dzīvotņu un sugu daudzveidību;

(h)nodrošināt mežaudžu struktūru daudzveidību un nobriedušu mežaudžu un atmirušas koksnes uzturēšanu vai uzlabošanu.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments

1.1. Darbība notiek teritorijā, uz kuru attiecas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments nav definēts, kā minēts FAO “meža platības ar ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānu” definīcijā 30 .

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments aptver 10 gadus vai vairāk un tiek pastāvīgi atjaunināts.

1.2. Tiek sniegta informācija par šādiem punktiem, ja tie nav jau dokumentēti meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā sistēmā:

(a)apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi 31 ;

(b)vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(c)meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums;

(d)teritorijas definīcija saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(e)meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(f)pasākumi, kas veikti, lai saglabātu meža ekosistēmas labā stāvoklī;

(g)sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(h)ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(i)visi meža apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.3. Iepriekš 1.1. punktā minētajā plānā dokumentēto meža apsaimniekošanas sistēmu ilgtspēju nodrošina, izvēloties vērienīgāko no šādām pieejām:

(a)meža apsaimniekošana atbilst piemērojamajai valsts ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai;

(b)meža apsaimniekošana atbilst Forest Europe ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai 32 un Eiropas kopējām ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnēm 33 ;

(c)pastāvošā apsaimniekošanas sistēma atbilst meža ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punktā, un — no tā piemērošanas dienas — īstenošanas aktam par darbības pamatnostādnēm attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no meža biomasas, kurš pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 8. punktu.

1.4. Darbībā netiek degradēta zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu 34 .

1.5. Ar attiecīgo darbību saistītā apsaimniekošanas sistēma atbilst likumības pārbaudes pienākumam un likumības prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 995/2010.

1.6. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2. Klimatieguvumu analīze

2.1. Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī atbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)uzskata, ka ilgtermiņa klimatieguvumus apliecina pierādījumi par saskaņotību ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2.2. Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī neatbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot vai nu 100 gadi, vai visa meža cikla ilgums, atkarībā no tā, kurš laika sprīdis ir garāks.

2.3. Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem 35 . Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku.

(b)ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes un ievākšanas prakse, ir viena no šīm:

i)apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīgs dokumenta pēdējā versijā pirms darbības uzsākšanas, ja tāda ir;

ii)pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas;

iii)prakse, kas atbilst tādai apsaimniekošanas sistēmai, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis meža apgabalā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(c)Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, meža ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulai (ES) 2020/852, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

2.4. Meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīze nav jāveic.

3. Pastāvīguma garantija

3.1. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir meža statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)apgabals ir klasificēts kā pastāvīgs meža rajons saskaņā ar FAO definīciju 36 ;

(b)teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mežs.

3.2. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām mežsaimniecības darbībām.

4. Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

5. Grupas novērtējums

To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:

(a)Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 30. punktā definētā meža ieguves apgabala 37 līmenī;

(b)tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas pesticīdu alternatīvas, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei.

Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā 38 , Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)izslēgt invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu;

(c)izslēgt svešzemju sugu izmantošanu, ja vien nevar pierādīt, ka:

i)meža reproduktīvā materiāla izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsnes kritērijus un veģetācijas zonu, meža ugunsizturību);

ii)vietējās sugas, kas pašlaik sastopamas šajā teritorijā, vairs nav pielāgojušās paredzamajiem klimatiskajiem, augsnes un hidroloģiskajiem apstākļiem;

(d)nodrošināt augsnes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu;

(e)veicināt biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(f)izslēgt ļoti biodaudzveidīgu ekosistēmu pārveidošanu par mazāk biodaudzveidīgām ekosistēmām;

(g)nodrošināt ar mežu saistīto dzīvotņu un sugu daudzveidību;

(h)nodrošināt mežaudžu struktūru daudzveidību un nobriedušu mežaudžu un atmirušas koksnes uzturēšanu vai uzlabošanu.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments

1.1. Darbība notiek teritorijā, uz kuru attiecas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments nav definēts, kā minēts FAO “meža platības ar ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānu” definīcijā 40 .

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments aptver 10 gadus vai vairāk un tiek pastāvīgi atjaunināts.

1.2. Tiek sniegta informācija par šādiem punktiem, ja tie nav jau dokumentēti meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā sistēmā:

(a)apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi 41 ;

(b)vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(c)meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums;

(d)teritorijas definīcija saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(e)meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(f)pasākumi, kas veikti, lai saglabātu meža ekosistēmas labā stāvoklī;

(g)sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(h)ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(i)visi meža apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.3. Iepriekš 1.1. punktā minētajā plānā dokumentēto meža apsaimniekošanas sistēmu ilgtspēju nodrošina, izvēloties vērienīgāko no šādām pieejām:

(a)meža apsaimniekošana atbilst piemērojamajai valsts ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai;

(b)meža apsaimniekošana atbilst Forest Europe ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai 42 un Eiropas kopējām ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnēm 43 ;

(c)pastāvošā apsaimniekošanas sistēma atbilst meža ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punktā, un — no tā piemērošanas dienas — īstenošanas aktam par darbības pamatnostādnēm attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no meža biomasas, kurš pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 8. punktu.

1.4. Darbībā netiek degradēta zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu 44 .

1.5. Ar attiecīgo darbību saistītā apsaimniekošanas sistēma atbilst likumības pārbaudes pienākumam un likumības prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 995/2010.

1.6. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2. Klimatieguvumu analīze

2.1. Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī atbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)uzskata, ka ilgtermiņa klimatieguvumus apliecina pierādījumi par saskaņotību ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2.2. Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī neatbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot vai nu 100 gadi, vai visa meža cikla ilgums, atkarībā no tā, kurš laika sprīdis ir garāks.

2.3. Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem 45 . Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku.

(b)ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes un ievākšanas prakse, ir viena no šīm:

i)apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīgs dokumenta pēdējā versijā pirms darbības uzsākšanas, ja tāds ir;

ii)pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas;

iii)prakse, kas atbilst tādai apsaimniekošanas sistēmai, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis meža apgabalā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(c)Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, meža ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulai (ES) 2020/852, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

2.4. Meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīze nav jāveic.

3. Pastāvīguma garantija

3.1. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir meža statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)apgabals ir klasificēts kā pastāvīgs meža rajons saskaņā ar FAO definīciju 46 ;

(b)teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mežs.

3.2. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām mežsaimniecības darbībām.

4. Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

5. Grupas novērtējums

To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:

(a)Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 30. punktā definētā meža ieguves apgabala 47 līmenī;

(b)tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei.

Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā 48 , Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā 49 ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)izslēgt invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu;

(c)izslēgt svešzemju sugu izmantošanu, ja vien nevar pierādīt, ka:

i)meža reproduktīvā materiāla izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsnes kritērijus un veģetācijas zonu, meža ugunsizturību);

ii)vietējās sugas, kas pašlaik sastopamas šajā teritorijā, vairs nav pielāgojušās paredzamajiem klimatiskajiem, augsnes un hidroloģiskajiem apstākļiem;

(d)nodrošināt augsnes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu;

(e)veicināt biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(f)izslēgt ļoti biodaudzveidīgu ekosistēmu pārveidošanu par mazāk biodaudzveidīgām ekosistēmām;

(g)nodrošināt ar mežu saistīto dzīvotņu un sugu daudzveidību;

(h)nodrošināt mežaudžu struktūru daudzveidību un nobriedušu mežaudžu un atmirušas koksnes uzturēšanu vai uzlabošanu.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments

1.1. Darbība notiek teritorijā, uz kuru attiecas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs plāns nav definēts, kā minēts FAO “meža platības ar ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānu” definīcijā 51 .

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments aptver 10 gadus vai vairāk un tiek pastāvīgi atjaunināts.

1.2. Tiek sniegta informācija par šādiem punktiem, ja tie nav jau dokumentēti meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā sistēmā:

(a)apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi;

(b)vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(c)meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums, atkarībā no vietējās meža ekosistēmas konteksta;

(d)teritorijas definīcija saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(e)meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(f)pasākumi, kas veikti, lai saglabātu meža ekosistēmas labā stāvoklī;

(g)sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(h)ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(i)visi meža apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.3. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments:

(a)atspoguļo primāro paredzēto apsaimniekošanas mērķi 52 , proti, augsnes un ūdens aizsardzību 53 , biodaudzveidības saglabāšanu 54 vai sociālos pakalpojumus 55 , pamatojoties uz FAO definīcijām;

(b)veicina biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(c)ietver analīzi par:

i)ietekmi un slogu uz dzīvotņu saglabāšanu un saistīto dzīvotņu daudzveidību;

ii)nosacījumu, ka mežizstrādei jāsamazina ietekme uz augsni;

iii)citām darbībām, kas ietekmē saglabāšanas mērķus, piemēram, medībām un zvejniecību, lauksaimniecības, ganību un mežsaimniecības darbībām, rūpnieciskajām, kalnrūpniecības un komerciālajām darbībām.

1.4. Iepriekš 1.1. punktā minētajā plānā dokumentētās meža apsaimniekošanas sistēmas ilgtspēju nodrošina, izvēloties vērienīgāko no šādām pieejām:

(a)meža apsaimniekošana atbilst valsts ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai, ja tāda ir;

(b)meža apsaimniekošana atbilst Forest Europe ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai 56 un Eiropas kopējām ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnēm 57 ;

(c)pastāvošā apsaimniekošanas sistēma atbilst meža ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punktā, un — no tā piemērošanas dienas — īstenošanas aktam par darbības pamatnostādnēm attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no meža biomasas, kurš pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 8. punktu.

1.5. Darbībā netiek degradēta zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu 58 .

1.6. Ar attiecīgo darbību saistītā apsaimniekošanas sistēma atbilst likumības pārbaudes pienākumam un likumības prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 995/2010.

1.7. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2. Klimatieguvumu analīze

2.1. Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī atbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)uzskata, ka ilgtermiņa klimatieguvumus apliecina pierādījumi par saskaņotību ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2.2. Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī neatbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot vai nu 100 gadi, vai visa meža cikla ilgums, atkarībā no tā, kurš laika sprīdis ir garāks.

2.3. Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem 59 . Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku.

(b)ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes prakse, ir viena no šīm:

i)apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīgs dokumenta pēdējā versijā pirms darbības uzsākšanas, ja tāda ir;

ii)pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas;

iii)prakse, kas atbilst tādai apsaimniekošanas sistēmai, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis meža apgabalā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(c)Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, meža ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulas (ES) 2020/852 kritērijiem, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

2.4. Meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīze nav jāveic.

3. Pastāvīguma garantija

3.1. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir meža statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)apgabals ir klasificēts kā pastāvīgs meža rajons saskaņā ar FAO definīciju 60 ;

(b)teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mežs.

3.2. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām mežsaimniecības darbībām.

4. Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

5. Grupas novērtējums

To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:

(a)Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 30. punktā definētā meža ieguves apgabala 61 līmenī;

(b)tādu meža saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbībā neizmanto pesticīdus vai mēslošanas līdzekļus.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā 62 , Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā 63 ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)izslēgt invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu;

(c)izslēgt svešzemju sugu izmantošanu, ja vien nevar pierādīt, ka:

i)meža reproduktīvā materiāla izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsnes kritērijus un veģetācijas zonu, meža ugunsizturību);

ii)vietējās sugas, kas pašlaik sastopamas šajā teritorijā, vairs nav pielāgojušās paredzamajiem klimatiskajiem, augsnes un hidroloģiskajiem apstākļiem;

(d)nodrošināt augsnes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu;

(e)veicināt biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(f)izslēgt ļoti biodaudzveidīgu ekosistēmu pārveidošanu par mazāk biodaudzveidīgām ekosistēmām;

(g)nodrošināt ar mežu saistīto dzīvotņu un sugu daudzveidību;

(h)nodrošināt mežaudžu struktūru daudzveidību un nobriedušu mežaudžu un atmirušas koksnes uzturēšanu vai uzlabošanu.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1.    Atjaunošanas plāns

1.1. Sākumā teritoriju aptver atjaunošanas plāns, kas ir saskanīgs ar Rāmsaras konvencijas mitrāju atjaunošanas principiem un vadlīnijām 69 , līdz brīdim, kad tā tiek klasificēta kā mitrājs, un tad to aptver mitrāja apsaimniekošanas plāns, kas ir saskanīgs ar Rāmsaras konvencijas vadlīnijām par Rāmsaras konvencijas teritoriju un citu mitrāju apsaimniekošanas plānošanu 70 . Attiecībā uz kūdrājiem apsaimniekošanas plānā ir ievērotai ieteikumi, kas iekļauti relevantajās Rāmsaras konvencijas rezolūcijās, t. sk. rezolūcijā XIII/13.

1.2. Atjaunošanas plānā ir pārdomāti apsvērti vietējie hidroloģiskie un pedoloģiskie apstākļi, t. sk. augsnes piesātinātības dinamika un aerobisko un anaerobisko apstākļu izmaiņas.

1.3. Visi mitrāju apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji ir aplūkoti atjaunošanas plānā.

1.4. Atjaunošanas plāns paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2.    Klimatieguvumu analīze

2.1. Darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot 100 gadi.

2.2. Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem 71 . Konkrētāk, ja analīzē izmantotā mitrāja definīcija atšķiras no nacionālajā SEG pārskatā izmantotās mitrāja definīcijas, analīzē ir identificētas dažādās zemes kategorijas, kas ietilpst apskatītajā teritorijā. Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku. Attiecībā uz piekrastes mitrājiem klimatieguvumu analīzē ir ņemta vērā arī projicētā relatīvā jūras līmeņa celšanās un mitrāju migrācijas iespējamība.

(b)ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes un ievākšanas prakse, ir viena no šīm:

i)apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta pirms darbības uzsākšanas, ja tāda ir;

ii)pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas.

(c)Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulas (ES) 2020/852 kritērijiem, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

4. Pastāvīguma garantija

4.1. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir mitrāja statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)teritoriju paredzēts saglabāt kā mitrāju un to nedrīkst pārvērst citādi izmantojamā zemē,

(b)teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mitrājs.

4.2. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka atjaunošanas plāna turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām vides aizsardzības un atjaunošanas darbībām.

5. Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

6. Grupas novērtējums

Atbilstību klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijiem DNSH kritērijiem var pārbaudīt tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Kūdras ieguve ir samazināta līdz minimumam.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Pesticīdu izmantošana ir samazināta līdz minimumam, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas pesticīdu alternatīvas, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei.

Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā 72 , Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā 73 ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts īstenošanas tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1. punktā minētais plāns (atjaunošanas plāns) ietver noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)izslēgt invazīvu sugu izmantošanu vai izplatīšanu.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek izgatavots ūdeņraža ražošanas aprīkojums, kas atbilst šā pielikuma 3.10. iedaļas kritērijiem, un ūdeņraža izmantošanas aprīkojums.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražoti, remontēti, apkopti, pāraprīkoti 74 , pārprofilēti vai modernizēti:

(a)vilcieni, pasažieru vagoni un kravas vagoni, kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

(b)vilcieni, pasažieru vagoni un kravas vagoni, kuri nerada nekādas tiešās izpūtēja CO2 emisijas, ja tos ekspluatē uz sliežu ceļa ar vajadzīgo infrastruktūru un izmanto parasto dzinēju, ja šāda infrastruktūra nav pieejama (bimodāla tehnoloģija);

(c)pilsētas, piepilsētas un pasažieru transportlīdzekļi, ja tie nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

(d)līdz 2025. gada 31. decembrim —M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi 75 , kam ir “CA” (vienstāva transportlīdzeklis), “CB” (divstāvu transportlīdzeklis), “CC” (vienstāva posmainais transportlīdzeklis) vai “CD” (divstāvu posmainais transportlīdzeklis) tipa virsbūve 76 un kas atbilst jaunākajam EURO VI standartam, t. i., gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 77 prasībām, gan minēto regulu grozošo aktu prasībām — turklāt no brīža, kad šie grozījumi stājas spēkā, vēl pirms tie ir piemērojami —, gan EURO VI standarta jaunākajam posmam, kas aprakstīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 582/2011 78 I pielikuma 9. papildinājuma 1. tabulā, ja šo posmu reglamentējošie noteikumi ir stājušies spēkā, bet vēl nav piemērojami šā tipa transportlīdzekļiem 79 . Ja šāds standarts nav pieejams, transportlīdzekļu tiešās CO2 emisijas ir nulle;

(e)personiskās mobilitātes ierīces, kuru dzinējspēks ir lietotāja fiziskā aktivitāte, bezemisiju motors vai bezemisiju motora un fiziskās aktivitātes kombinācija;

(f)M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kas klasificēti kā mazas noslodzes transportlīdzekļi 80 :

i)līdz 2025. gada 31. decembrim: kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/631 81 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā definētās īpatnējās CO2 emisijas ir mazākas par 50gCO2/km (mazemisiju un bezemisiju mazas noslodzes transportlīdzekļi);

ii)no 2026. gada 1. janvāra: kuru Regulas (ES) 2019/631 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā definētās īpatnējās CO2 emisijas ir vienādas ar nulli;

(g)L kategorijas transportlīdzekļi 82 , kuru izpūtēja CO2 emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 168/2013 83 paredzēto emisiju testu, ir 0 g CO2e/km;

(h)N2, N3 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri klasificēti kā lielas noslodzes transportlīdzekļi un kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai, un kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un kuri ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 84 3. panta 11. punktā definētie “ bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi”;

(i)N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi, kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kuri ir Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 11. punktā definētie “ bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi” vai 3. panta 12. punktā definētie “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi”;

(j)tādi kuģi, ar ko veic pasažieru pārvadājumus iekšzemes ūdeņos:

i)kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

ii)līdz 2025. gada 31. decembrim — kuri ir hibrīdkuģi un duālās degvielas kuģi, kuri vismaz 50 % no to normālai ekspluatācijai nepieciešamās enerģijas iegūst vai nu no degvielas, kas nerada nekādas tiešās (izplūdes) CO2 emisijas, vai uzlādē no elektrotīkla;

(k)kuģi, ar ko veic kravas pārvadājumus iekšzemes ūdeņos un kas nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai un:

i)kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

ii)kuriem līdz 2025. gada 31. decembrim tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas uz tonnkilometru (gCO2/tkm), kas aprēķinātas (vai, ja runa ir par jauniem kuģiem, aplēstas), izmantojot energoefektivitātes operacionālo rādītāju 85 , ir par 50 % mazākas nekā CO2 emisiju vidējā atsauces vērtība, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. pantu noteikta lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu apakšgrupa 5-LH);

(l)kuģi, ar ko veic kravas pārvadājumus jūras un piekrastes ūdeņos, un ostas darbībām un palīgdarbībām nepieciešamie kuģi, kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai un

i)kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

ii)līdz 2025. gada 31. decembrim — kuri ir hibrīdkuģi un duālās degvielas kuģi, kas vismaz 25 % no to normālai ekspluatācijai jūrā vai ostās nepieciešamās enerģijas iegūst vai nu no degvielas, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai uzlādē no elektrotīkla;

iii)kuriem līdz 2025. gada 31. decembrim un tikai tādā gadījumā, ja var pierādīt, ka kuģus izmanto tikai tādu piekrastes un tuvsatiksmes pakalpojumu sniegšanai, kuru mērķis ir pašlaik pa sauszemi transportētās kravas novirzīt uz jūras transportu, tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, kas aprēķinātas, izmantojot Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) projektētās energoefektivitātes indeksu (EEDI) 86 , ir par 50 % mazākas nekā CO2 emisiju vērtība, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. pantu noteikta lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu apakšgrupa 5-LH);

iv)līdz 2025. gada 31. decembrim — kuģi, kuru projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtība ir par 10 % zemāka, nekā paredzēts EEDI prasībās, kas piemērojamas 2022. gada 1. aprīlī 87 , ja kuģus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem 88 ;

(m)kuģi, ar ko veic pasažieru pārvadājumus jūras un piekrastes ūdeņos un kas nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai un:

i)kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

ii)līdz 2025. gada 31. decembrim — kuri ir hibrīdkuģi un duālās degvielas kuģi, kuri vismaz 25 % no to normālai ekspluatācijai jūrā vai ostās nepieciešamās enerģijas iegūst vai nu no degvielas, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai uzlādē no elektrotīkla;

iii)līdz 2025. gada 31. decembrim — kuģi, kuru projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtība ir par 10 % zemāka, nekā paredzēts EEDI prasībās, kas piemērojamas 2022. gada 1. aprīlī, ja kuģus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem 89 ;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Attiecīgā gadījumā transportlīdzekļi nesatur svinu, dzīvsudrabu, sešvērtīgo hromu un kadmiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/53/EK 90 .

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas atkārtoti uzlādējamas baterijas, bateriju paketes un akumulatori (un to attiecīgie komponenti), t.sk. no otrreizējām izejvielām, kā rezultātā ievērojami samazinās SEG emisijas transportā, stacionārajā un ārpustīkla enerģijas uzkrāšanā un citās rūpnieciskās darbībās.

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek reciklētas nolietotas baterijas.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Jaunu bateriju, komponentu un materiālu ražošanas kontekstā tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē

(a)sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

Reciklēšanas procesi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/66/EK 91 12. panta un III pielikuma B daļas prasībām, tostarp par jaunāko relevanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu un par to, ka jāsasniedz efektivitātes rādītāji, kas noteikti svina-skābes baterijām/akumulatoriem, niķeļa-kadmija baterijām/akumulatoriem un citu ķīmisko sastāvu baterijām/akumulatoriem. Šie procesi nodrošina metāla satura reciklēšanu pēc iespējas augstākā līmenī, ciktāl tas tehniski iespējams, neradot pārmērīgas izmaksas.

Attiecīgā gadījumā objekti, kuros notiek reciklēšanas procesi, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES 92 prasībām.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Baterijas/akumulatori atbilst ilgtspējas noteikumiem, kas piemērojami bateriju laišanai tirgū, t. sk. bīstamu vielu lietošanas ierobežojumiem, tostarp tiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 93 un Direktīvā 2006/66/EK.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros ražo vienu vai vairākus no šādiem izstrādājumiem vai to galvenajām sastāvdaļām 94 :

(a)logi, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 1,0 W/m2K;

(b)durvis, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 1,2 W/m2K;

(c)ārsienu sistēmas, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,5 W/m2K;

(d)jumtu sistēmas, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,3 W/m2K;

(e)izolācijas produkti, kuru lambda vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,06 W/mK;

(f)mājsaimniecības ierīces, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369 95 un minētās regulas deleģētajiem aktiem;

(g)gaismas avoti, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem;

(h)telpas apsildes un mājsaimniecības karstā ūdens sistēmas, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem;

(i)dzesēšanas un ventilācijas sistēmas, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem;

(j)klātbūtnes un dienasgaismas kontrolierīces apgaismes sistēmām;

(k)siltumsūkņi, kas atbilst šā pielikuma 4.16. iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem;

(l)fasādes un jumta seguma elementi ar saules ēnojuma vai saules gaismas kontroles funkciju, tostarp elementi, uz kuriem var augt veģetācija;

(m)energoefektīvas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku automatizācijas un vadības sistēmas;

(n)zonēti termostati un ēku galvenās elektroenerģijas slodzes vai siltumslodzes viedajam monitoringam paredzētas ierīces, kā arī sensoru ierīces;

(o)ražojumi, kas domāti siltumenerģijas uzskaitei un termostatiskai regulēšanai gan atsevišķās mājās, kas pieslēgtas pie centralizētās siltumapgādes sistēmām, gan dzīvokļos, kas pieslēgti pie visas ēkas centrālapsildes sistēmām, gan ēkās, kas pieslēgtas centrālapsildes sistēmām;

(p)centralizētās siltumapgādes siltummaiņi un apakšstacijas, kas atbilst prasībām, kuras šī pielikuma 4.15. iedaļā noteiktas centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes darbībai;

(q)izstrādājumi, kas paredzēti apsildes sistēmas viedajam monitoringam un regulēšanai, kā arī sensoru ierīces.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas tehnoloģijas, kuru mērķis ir panākt un demonstrēt būtiskus aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar tirgū pieejamām efektīvākajām alternatīvajām tehnoloģijām, produktiem vai risinājumiem.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES 96 vai arī ISO 14067:2018 97 vai ISO 14064-1:2018 98 .

Kvantificētos aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus verificē neatkarīga trešā persona.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:

(a)pelēkā cementa klinkers, kur īpatnējās SEG emisijas 99 ir zemākas par 0,722 100 tCO2e uz tonnu pelēkā cementa klinkera;

(b)cements no pelēkā klinkera vai alternatīva hidrauliskā saistviela, kur īpatnējās SEG emisijas 101 no klinkera un cementa vai alternatīvās saistvielas ražošanas ir zemākas par 0,469 102 tCO2e uz tonnu saražotā cementa vai alternatīvās saistvielas.

Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē 103 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes 104 .

Ja cementa ražošanā kā alternatīvu kurināmo izmanto bīstamos atkritumus, ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina drošu apiešanos ar atkritumiem.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:

(a)primārais alumīnijs, ja saimnieciskā darbība līdz 2025. gadam atbilst diviem no tālāk uzskaitītajiem kritērijiem, bet pēc 2025. gada visiem tālāk uzskaitītajiem kritērijiem 105 :

i)SEG emisijas 106 nepārsniedz 1,484 107 tCO2e uz tonnu saražotā alumīnija 108 ;

ii)netiešo SEG emisiju 109 vidējā oglekļa intensitāte nepārsniedz 100 g CO2e/kWh;

iii)ražošanas procesa elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 15,5 MWh/t Al.

(b)sekundārais alumīnijs.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu 110 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:

(a)dzelzs un tērauds, ja SEG emisijas 111 , no kurām atskaitīts to emisiju daudzums, kuras attiecinātas uz atlikumgāzu radīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/331 VII 10.1.5.a) punktu, nepārsniedz šādas vērtības dažādos ražošanas procesa posmos:

i)karstais metāls = 1,331 112 tCO2e/t produkta;

ii)aglomerēta rūda = 0,163 113 tCO2e/t produkta;

iii)kokss (izņemot lignīta koksu) = 0,144 114 tCO2e/t produkta;

iv)dzelzs liešana = 0,299 115 tCO2e/t produkta;

v)elektriskā loka krāšņu augstleģētais tērauds = 0,266 116 tCO2e/t produkta;

vi)elektriskā loka krāšņu oglekļa tērauds = 0,209 117 tCO2e/t produkta.

(b)tērauds elektriskā loka krāsnīs, kur ražo elektriskā loka krāšņu oglekļa tēraudu vai elektriskā loka krāšņu augstleģēto tēraudu, kā definēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/331, ja tērauda lūžņu ielaide attiecībā pret produkcijas izlaidi nav mazāka par šādām vērtībām:

i)augstleģēta tērauda ražošanā — 70 %;

ii)oglekļa tērauda ražošanā — 90 %.

Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) dzelzs un tērauda ražošanā 118 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst prasībām par aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumu, kas ūdeņraža gadījumā ir 73,4 % [t.i., aprites cikla emisijas ir mazākas par 3tCO2e/tH2], bet sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes — 70 %, attiecībā pret fosilās degvielas komparatoru 94g CO2e/MJ analoģiski pieejai, kas izklāstīta Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā.

Aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus aprēķina, izmantojot Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā minēto metodiku vai arī izmantojot ISO 14067:2018 119 vai ISO 14064-1:2018 120 .

Attiecīgā gadījumā kvantificētus aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus verificē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu vai tos verificē neatkarīga trešā persona.

Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) par hlora un sārmu rūpniecību 121 ; secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē 122 ;

(b)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem par minerāleļļas un gāzes pārstrādi 123 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Tehniskā oglekļa ražošanas procesos radušās SEG emisijas 124 ir mazākas par 1,141 125 tCO2e uz tonnu produkta.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu) ražošanā 126 ;

(b)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē 127 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Kalcinētās sodas ražošanas procesos radušās SEG emisijas 128 ir mazākas par 0,789 129 tCO2e uz tonnu produkta.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu) ražošanā 130 ;

(b)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē 131 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Elektroenerģijas patēriņš elektrolīzē un hlora apstrādē ir vienāds ar vai mazāks par 2,45 MWh uz tonnu hlora.

Hlora ražošanā izmantotās elektroenerģijas vidējās aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vienādas ar vai mazākas par 100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 132 vai ISO 14064-1:2018 133 .

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz hlora un sārmu rūpniecību 134 ;

(b)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē 135 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Organisko pamatķimikāliju ražošanas procesos radītās SEG emisijas 136 ir mazākas nekā:

(a)HVC: 0,693 137 tCO2e/t HVC;

(b)aromātiskie ogļūdeņraži: 0,0072 138 tCO2e/t kompleksā svērtā caurlaiduma;

(c)vinilhlorīds: 0,171 139 tCO2e/t vinilhlorīda;

(d)stirols: 0,419 140 tCO2e/t stirola;

(e)etilēnoksīds/etilēnglikoli: 0,314 141 tCO2e/t etilēnoksīda/glikola;

(f)adipīnskābe: 0,32 142 tCO2e /t adipīnskābes.

Ja darbības jomā ietilpstošās organiskās ķimikālijas tiek pilnībā vai daļēji ražotas no atjaunīgiem ievadmateriāliem, tad pilnībā vai daļēji no atjaunīgiem ievadmateriāliem saražotās ķimikālijas aprites cikla SEG emisijas ir mazākas nekā no fosiliem ievadmateriāliem saražotas ekvivalentas ķimikālijas aprites cikla SEG emisijas.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 143 vai ISO 14064-1:2018 144 .

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Organisko pamatķimikāliju ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Organisko pamatķimikāliju ražošanā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu 145 ;

(b)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē 146 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)amonjaks tiek ražots no ūdeņraža, kas atbilst šā pielikuma 3.10. iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem (ūdeņraža ražošana);

(b)amonjaks tiek atgūts no notekūdeņiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslojuma) ražošanā 147 ;

(b)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē 148 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Slāpekļskābes ražošanā radušās SEG emisijas 149 ir mazākas par 0,038 150 tCO2e uz tonnu slāpekļskābes.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslojuma) ražošanā 151 ;

(b)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē 152 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)Pirmējā plastmasa (plastmasa pirmformā) ir pilnībā saražota, mehāniski reciklējot plastmasas atkritumus;

(b)ja mehāniskā reciklēšana nav tehniski iespējama vai ekonomiski izdevīga, pirmējā plastmasa ir pilnībā saražota, ķīmiski reciklējot plastmasas atkritumus un saražotās plastmasas aprites cikla SEG emisijas, neskaitot aprēķinātos kredītus no kurināmā ražošanas, ir mazākas nekā aprites cikla SEG emisijas līdzvērtīgai pirmējai plastmasai, kas saražota no fosilajiem ievadmateriāliem. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 153 vai ISO 14064-1:2018 154 . Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

(c)pilnībā vai daļēji iegūta no atjaunīgiem ievadmateriāliem 155 un tās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas nekā no fosiliem ievadmateriāliem saražotas līdzvērtīgas pirmējās plastmasas aprites cikla SEG emisijas. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018. Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Pirmējās plastmasas ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pirmējās plastmasas ražošanā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem polimēru ražošanā 156 ;

(b)secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē 157 .

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot vēja enerģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Ja tiek būvēts atkrastes vējparks, darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK 158 , kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848 159 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem 160 .

Ja tiek būvēts atkrastes vējparks, darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība) un 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), kas minēti direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot okeāna enerģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsu un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 161 , ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)spēkstacija ir caurteces hidroelektrostacija bez mākslīgas ūdenskrātuves;

(b)spēkstacijas enerģijas blīvums ir lielāks par 5 W/m2;

(c)hidroenerģijas ražošanas vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 162 , ISO 14064-1:2018 163 vai G-res rīku 164 . Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

1. Darbība atbilst Direktīvas 2000/60/EK noteikumiem, jo īpaši visām direktīvas 4. panta prasībām.

2. Ja darbība ir esošu hidroelektrostaciju ekspluatācija, tostarp pārjaunošanas darbības ar mērķi palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu vai enerģijas uzkrāšanas potenciālu, tā atbilst šādiem kritērijiem:

2.1. Saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un jo īpaši tās 4. un 11. pantu, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ūdeni, kā arī uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, ir īstenoti visi tehniski iespējamie un ekoloģiski relevantie ietekmes mazināšanas pasākumi.

2.2. Ja tas ir relevanti un atkarībā no tā, kādas ekosistēmas dabiski pastāv skartajos ūdensobjektos, pie šādiem pasākumiem pieder:

(a)pasākumi, ar ko nodrošina zivju migrāciju lejup un augšup pa straumi (piemēram, zivīm nekaitīgas turbīnas, zivju novadīšanas būves, paši modernākie, pilnībā funkcionējoši zivju ceļi, pasākumi, ar ko aptur vai līdz minimumam samazina darbību un ūdens līmeņa pazemināšanu migrācijas vai nārstošanas laikā);

(b)pasākumi, ar ko nodrošina minimālo ekoloģisko caurplūdumu (t.sk. pasākumi, ar ko mazina straujas, īslaicīgas caurplūduma variācijas vai ūdens līmeņa svārstības maksimumslodzes režīmā) un sedimentu plūsmu;

(c)pasākumi, ar ko aizsargā vai stiprina dzīvotnes.

2.3. Tam, cik šie pasākumi ir efektīvi, seko līdzi, ņemot vērā, kādi ir izsniegtajā atļaujā izklāstītie nosacījumi, kuru mērķis ir panākt labu skartā ūdensobjekta stāvokli vai potenciālu.

3. Ja tiek būvēta jauna hidroelektrostacija, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

3.1. Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantu un jo īpaši tā 7. punktu pirms būvniecības ir jāveic projekta ietekmes novērtējums, kurā novērtē jebkādu projekta potenciālo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli tajā pašā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā tādus aspektus kā migrācijas koridori, brīvi plūstošas upes vai teju neiztraucētas ekosistēmas.

Novērtējuma pamatā ir neseni, visaptveroši un precīzi dati, tostarp monitoringa dati par bioloģiskās kvalitātes elementiem, kuri ir sevišķi jutīgi pret hidromorfoloģiskām izmaiņām, un par to, kāds jauno darbību rezultātā būs paredzamais ūdensobjekta stāvoklis salīdzinājumā ar pašreizējo.

Jo īpaši tajā novērtē, kāda būs šī jaunā projekta kumulatīvā ietekme kombinācijā ar pārējo esošo vai plānoto infrastruktūru upes baseinā.

3.2. Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, ir noskaidrots, ka konstrukcijas, atrašanās vietas un tajā īstenoto mazināšanas pasākumu dēļ stacija ir tāda, kas atbilst vienai no šādām prasībām:

(a)stacija nepasliktina un neapdraud tā konkrētā ūdensobjekta laba stāvokļa vai potenciāla sasniegšanu, ar kuru tā ir saistīta;

(b)ja pastāv risks, ka stacija varētu pasliktināt vai apdraudēt laba stāvokļa / potenciāla sasniegšanu konkrētajā ūdensobjektā, ar kuru tā ir saistīta, bet šāda pasliktināšanās nav būtiska un ir veikts detalizēts izmaksu un ieguvumu novērtējums, kurš pierāda, ka realizēsies abi šie priekšnoteikumi:

i)pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses vai arī gaidāmie ieguvumi no plānotās hidroelektrostacijas ir lielāki par izmaksām, ko videi un sabiedrībai rada ūdens stāvokļa pasliktināšanās;

ii)tehnisku iemeslu vai nesamērīgu izmaksu dēļ nav iespējams sevišķi svarīgās sabiedrības intereses vai gaidāmos ieguvumus no stacijas realizēt ar alternatīviem līdzekļiem, kas nodrošinātu labāku vidisko iznākumu (tādi līdzekļi ir, piemēram, esošo hidroelektrostaciju pārjaunošana vai tādu tehnoloģiju izmantošana, kas neizjauc upes nepārtrauktību).

3.3. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ūdeni, kā arī uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, ir īstenoti visi tehniski iespējamie un ekoloģiski relevantie ietekmes mazināšanas pasākumi.

Ja tas ir relevanti un atkarībā no tā, kādas ekosistēmas dabiski pastāv skartajos ūdensobjektos, pie šādiem mazināšanas pasākumiem pieder:

(a)pasākumi, ar ko nodrošina zivju migrāciju lejup un augšup pa straumi (piemēram, zivīm nekaitīgas turbīnas, zivju novadīšanas būves, paši modernākie, pilnībā funkcionējoši zivju ceļi, pasākumi, ar ko aptur vai līdz minimumam samazina ekspluatāciju un ūdens līmeņa pazemināšanu migrācijas vai nārstošanas laikā);

(b)pasākumi, ar ko nodrošina minimālo ekoloģisko caurplūdumu (t.sk. pasākumi, ar ko mazina straujas, īslaicīgas caurplūduma variācijas vai ūdens līmeņa svārstības maksimumslodzes režīmā) un sedimentu plūsmu;

(c)pasākumi, ar ko aizsargā vai stiprina dzīvotnes.

Tam, cik šie pasākumi ir efektīvi, seko līdzi, ņemot vērā, kādi ir izsniegtajā atļaujā izklāstītie nosacījumi, kuru mērķis ir panākt labu skartā ūdensobjekta stāvokli vai potenciālu.

3.4. Stacija neatgriezeniski neapdraud laba stāvokļa/potenciāla sasniegšanu nevienā ūdensobjektā tajā pašā upes baseina apgabalā.

3.5. Papildus iepriekš minētajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un tad, kad tas ir relevanti, tiek īstenoti kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka projekts nepalielina ūdensobjektu sadrumstalotību tajā pašā upes baseina apgabalā. To panāk, atjaunojot nepārtrauktību tajā pašā upes baseina apgabalā tādā mērā, kas kompensē nepārtrauktības traucējumus, ko var izraisīt plānotā hidroelektrostacija. Kompensācija sākas pirms projekta īstenošanas.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem 165 .

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Elektroenerģijas ražošanā no ģeotermālās enerģijas vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018. Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/107/EK 166 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/50/EK 167 noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Elektroenerģijas ražošanā no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 168 vai ISO 14064-1:2018 169 .

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

2. Ja objektā ir ieviesta kāda veida emisiju samazināšanas sistēma (t. sk. oglekļa uztveršana vai dekarbonizēta kurināmā izmantošana), samazināšanas darbība attiecīgā gadījumā atbilst šā pielikuma attiecīgajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja CO2, kas tiktu emitēts elektroenerģijas ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

3. Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., metāna noplūdes, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

(b)ekspluatācijas laikā tiek ziņots par metāna emisiju fiziskajiem mērījumiem un noplūdes tiek novērstas.

4. Ja darbības ietvaros atjaunīgie gāzveida vai šķidrie kurināmie tiek maisīti ar biogāzi vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biogāzes vai bioloģisko šķidro kurināmo ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām 170 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2193 171 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Darbībā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Darbībā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumi, ko dod biomasas izmantošana, ir vismaz 80 % attiecībā pret SEG aiztaupījumu metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas norādīts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.

3. Ja iekārtās tiek izmantota organiskā materiāla anaerobā noārdīšana, digestāta ražošana atbilst attiecīgi šā pielikuma 5.6. iedaļas kritērijiem vai 5.7. iedaļas 1. un 2. kritērijam.

4. Iepriekš minēto 1. un 2. punktu nepiemēro elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 2 MW un kuras izmanto biomasas gāzveida kurināmo.

5. Ja elektroenerģijas ražošanas iekārtas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir no 50 līdz 100 MW, darbībā izmanto augstefektīvas koģenerācijas tehnoloģijas vai, ja iekārtā ražo vienīgi elektroenerģiju, darbība atbilst energoefektivitātes līmenim, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām 172 .

6. Ja elektroenerģijas ražošanas iekārtas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir virs 100 MW, darbība atbilst vienam vai vairākiem no šādiem kritērijiem:

(a)sasniegtais elektriskais lietderības koeficients ir vismaz 36 %;

(b)tiek izmantotas augstefektīvas koģenerācijas tehnoloģijas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES 173 ;

(c)tiek izmantota oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Ja CO2, kas tiktu emitēts elektroenerģijas ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Attiecībā uz iekārtām, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES 174 darbības jomā, emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām 175 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, tiek īstenoti emisiju līmeņa samazināšanas pasākumi, ņemot vērā informācijas apmaiņas rezultātus 176 , ko Komisija publicē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu.

Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi 177 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

1. Pārvades un sadales infrastruktūra vai aprīkojums ir daļa no tādas elektrosistēmas, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

(a)sistēma ir starpsavienota Eiropas sistēma, t.i., dalībvalstu, Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes starpsavienota kontroles zona, un šādas sistēmas apakšsistēma;

(b)vairāk nekā 67 % no jaunradītās ražošanas jaudas sistēmā nesasniedz ražošanas sliekšņvērtību, kas ir 100 gCO2e/kWh, mērot aprites ciklā saskaņā ar elektroenerģijas ražošanas kritērijiem, slīdošā piecu gadu periodā;

(c)vidējais sistēmas tīkla emisijas faktors, ko aprēķina, kopējās gada emisijas, kuras rada sistēmai pieslēgtā elektroenerģijas ražošana, dalot ar šajā sistēmā saražoto kopējo gada neto elektroenerģiju, ir mazāks par sliekšņvērtību, kas ir 100 gCO2e/kWh, mērot aprites ciklā saskaņā ar elektroenerģijas ražošanas kritērijiem, slīdošā piecu gadu periodā;

infrastruktūra, kas ir paredzēta, lai izveidotu tiešu savienojumu vai paplašinātu esošu tiešu savienojumu starp apakšstaciju vai tīklu un spēkstaciju, kuras siltumnīcefekta gāzu intensitāte pārsniedz 100 gCO2e/kWh, mērot aprites ciklā, nav atbilstīga;

tādas uzskaites infrastruktūras uzstādīšana, kas neatbilst Direktīvas (ES) 2019/944 20. panta prasībām par viedo uzskaiti, nav atbilstīga.

2. Darbība ir viena no šīm:

(a)tiek būvēts un ekspluatēts tiešs savienojums vai paplašināts esošs tiešs savienojums starp mazoglekļa elektrostaciju, kas nesasniedz sliekšņvērtību 100 gCO2e/kWh, mērot aprites ciklā, un apakšstaciju vai tīklu;

(b)tiek būvētas un ekspluatētas elektronisko transportlīdzekļu uzlādes stacijas un transporta elektrificēšanai nepieciešamā elektroinfrastruktūra, ar nosacījumu, ka ir ievēroti tehniskās pārbaudes kritēriji, kas noteikti šā pielikuma transportam veltītajā sadaļā;

(c)tiek uzstādīti pārvades un sadales transformatori, kas atbilst Komisijas Regulas (ES) Nr. 548/2014 178 I pielikuma prasībām attiecībā uz 2. līmeni (stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā) un, ja tie ir vidēji spēka transformatori, kuru iekārtas augstākais spriegums nepārsniedz 36 kV, atbilst AAA0 līmeņa prasībām par tukšgaitas zudumiem, kas noteiktas standartā EN 50588-1 179 ;

(d)tiek būvēts/uzstādīts un ekspluatēts aprīkojums un infrastruktūra, kā galvenais mērķis ir palielināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu vai izmantošanu;

(e)tiek uzstādīts aprīkojums, kura mērķis ir palielināt elektrosistēmas kontrolējamību un novērojamību un pavērt iespējas attīstīt un integrēt atjaunīgos energoresursus, t.sk.:

(I)sensori un mērinstrumenti (t.sk. meteoroloģiskie sensori, kas palīdz prognozēt atjaunīgās enerģijas ražošanu);

(II)komunikācijas un kontroles aprīkojums (t. sk. moderna programmatūra un kontroltelpas, apakšstaciju vai barotāju automatizācija, sprieguma kontrole, kas dod iespēju pielāgoties decentralizētai atjaunīgās enerģijas padevei);

(f)tiek uzstādīts aprīkojums, piemēram (bet ne tikai), nākotnes viedās uzskaites sistēmas, vai sistēmas, ar kurām aizstāj pašreizējās viedās uzskaites sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 180 19. panta 6. punktu, kas atbilst Direktīvas (ES) 2019/944 20. panta prasībām un spēj lietotājiem sniegt informāciju, lai tie varētu attālināti regulēt patēriņu; te ietilpst arī klientu datu centri;

(g)tiek būvēts/uzstādīts aprīkojums, kas ļauj lietotāju starpā apmainīties tieši ar atjaunīgo elektroenerģiju;

(h)tiek būvēti/uzstādīti starpsavienotāji starp pārvades sistēmām, ar nosacījumu, ka viena no sistēmām ir atbilstīga.

Šajā iedaļā piemēro šādas specifikācijas:

(a)slīdošais piecu gadu periods, ko izmanto, lai noteiktu atbilstību sliekšņvērtībām, pamatojas uz pieciem secīgiem vēsturiskajiem gadiem, ieskaitot gadu, par kuru ir pieejami paši jaunākie dati;

(b)“sistēma” ir tā pārvades un sadales tīkla jaudas kontroles zona, kurā ir uzstādīta infrastruktūra vai aprīkojums;

(c)pārvades sistēmas var ietvert ražošanas jaudas, kas pieslēgtas pakārtotajām sadales sistēmām;

(d)sadales sistēmu, kas ir pakārtota tādai pārvades sistēmai, kuru uzskata par tādu, kas virzās uz pilnīgu dekarbonizāciju, arī var uzskatīt par tādu, kas virzās uz pilnīgu dekarbonizāciju;

(e)nosakot atbilstību, ir iespējams apskatīt sistēmu, kas aptver vairākas kontroles zonas, kuras ir savstarpēji savienotas un starp kurām notiek būtiska enerģijas apmaiņa; tādā gadījumā izmanto visu iekļauto kontroles zonu vidējo svērto emisijas faktoru, bet atsevišķajām sistēmā ietilpstošajām pakārtotajām pārvades un sadales sistēmām nav katrai atsevišķi jāpierāda atbilstība;

(f)sistēma, kas iepriekš bijusi atbilstīga, var kļūt neatbilstīga. No brīža, kad sistēma kļuvusi neatbilstīga, neatbilstīgas ir arī visas jaunās pārvades un sadales darbības līdz brīdim, kas sistēma atkal atbilst sliekšņvērtībai (izņemot darbības, kad ir atbilstīgas vienmēr, sk. iepriekš). Darbības pakārtotās sistēmās arī turpmāk var būt atbilstīgas, ja šīs pakārtotās sistēmas atbilst šīs iedaļas kritērijiem;

(g)tiešs savienojums ar spēkstaciju vai esoša tieša savienojuma paplašināšana ietver infrastruktūru, bez kuras nav iespējams saistīto elektroenerģiju pārvadīt no spēkstacijas uz apakšstaciju vai tīklu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Virszemes augstsprieguma līnijas:

(a)būvlaukumā noritošajās darbībās tiek ievērotas IFC Vispārīgās vides, veselības un drošuma pamatnostādnes 181 .

(b)darbībās ievēro piemērojamās normas un noteikumus, lai ierobežotu elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz cilvēka veselību, tostarp — attiecībā uz Savienībā veiktām darbībām — Padomes ieteikumu par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (no 0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību 182 un — attiecībā uz trešās valstīs veiktām darbībām — Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) 1998. gada pamatnostādnes 183 .

Darbībās neizmanto polihlorbifenilus (PHB).

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem 184 .

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība ir elektroenerģijas uzkrāšanas objektu būvniecība un ekspluatācija.

Ja darbībā ietilpst enerģijas ķīmiskā uzkrāšana, uzkrājējvide (piemēram, ūdeņradis vai amonjaks) atbilst šo produktu ražošanai noteiktajiem kritērijiem, kas norādīti šā pielikuma 3.7. līdz 3.17. iedaļā. Ja elektroenerģijas uzkrāšanā izmanto ūdeņradi un šis ūdeņradis atbilst šā pielikuma 3.10. iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, pie darbības pieskaita arī ūdeņraža atkalpārvēršanu elektroenerģijā.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Ja hidroakumulācijas objekts nav savienots ar upi, darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja hidroakumulācijas objekts ir savienots ar upi, darbība atbilst 4.5. iedaļā minētajiem DNSH kritērijiem par ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību (“Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju”).

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek uzkrāta termiskā enerģija, t. sk. tā ir termiskās enerģijas uzkrāšana pazemē (UTES) vai termiskās enerģijas uzkrāšana ūdens nesējslānī (ATES).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Ja darbība ir termiskās enerģijas uzkrāšana ūdens nesējslānī (ATES), tā atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība ir viena no šīm:

(a)ūdeņraža krātuvju būvniecība;

(b)esošo pazemes gāzes krātuvju pārveidošana ūdeņraža krātuvēs;

(c)ūdeņraža krātuvju ekspluatācija, ja krātuvē esošais ūdeņradis atbilst kritērijiem, kas šā pielikuma 3.10. iedaļā noteikti ūdeņraža ražošanai.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja uzkrātais apjoms pārsniedz piecas tonnas, darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/18/ES 185 .

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Lauksaimniecības biomasa, ko izmanto transportam paredzētas biogāzes vai biodegvielu ražošanā vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā, atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Meža biomasa, ko izmanto transportam paredzētas biogāzes vai biodegvielu ražošanā vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā, atbilst minētās Direktīvas 29. panta 6. līdz 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Transportam paredzētās biodegvielas ražošanā un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā neizmanto pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugus.

2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumi, ko dod transportam paredzētas biogāzes vai biodegvielu ražošana vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana, ir vismaz 65 % attiecībā pret SEG aiztaupījumu metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas norādīts Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikumā.

3. Ja biogāzes ražošanā tiek izmantota organiskā materiāla anaerobā noārdīšana, digestāta ražošana atbilst attiecīgi šā pielikuma 5.6. iedaļas kritērijiem vai 5.7. iedaļas 1. un 2. kritērijam.

4. Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja tiek ražota biogāze, digestāta krātuvi sedz ar gāzi necaurlaidīgu pārsegu.

Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi 186 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie attiecīgi komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5 (digestāts) vai Nr. 3 (komposts), vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Darbība ir viena no šīm:

(a)ūdeņraža un citu mazoglekļa gāzu pārvades un sadales tīklu būvniecība vai ekspluatācija;

(b)esošo dabasgāzes tīklu pārveidošana/pārprofilēšana par tīkliem, ko izmanto tikai ūdeņradim;

(c)gāzes pārvades un sadales tīklu pāraprīkošana tā, lai tos varētu izmantot, lai ūdeņradi un citas mazoglekļa gāzes integrētu tīklā; te ietilpst arī jebkādas gāzes pārvades vai sadales tīkla darbības, kas dod iespēju gāzes sistēmā palielināt ūdeņraža vai citu mazoglekļa gāzu piemaisīšanu.

2. Darbībā ietilpst noplūžu atklāšana un novēršana esošajos gāzes cauruļvados un citos tīkla elementos, lai samazinātu metāna noplūdes.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ventilatori, kompresori, sūkņi un citas izmantotās ierīces, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK 187 , attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām un minētās direktīvas īstenošanas noteikumiem un ir uzskatāmas par labāko pieejamo tehnoloģiju.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)ja tiek būvēti un ekspluatēti centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes cauruļvadi un saistītā infrastruktūra, sistēma atbilst Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā dotajai efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes definīcijai;

(b)ja tiek pārjaunoti centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes cauruļvadi un saistītā infrastruktūra, tad investīcijas, ar kurām panāk, ka sistēma atbilst Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā dotajai efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes definīcijai, sākas trīs gadu periodā, kā to paredz līgumisks pienākums vai tam līdzvērtīgs nosacījums gadījumos, kad operators ir atbildīgs gan par ražošanu, gan par tīklu;

(c)darbība ir viena no šīm:

i)pārkārtošanās uz zemākiem temperatūras režīmiem;

ii)mūsdienīgas izmēģinājuma sistēmas (kontroles un energopārvaldības sistēmas, lietu internets).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ventilatori, kompresori, sūkņi un citas izmantotās ierīces, uz kurām attiecas Direktīva 2009/125/EK, attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām un minētās direktīvas īstenošanas noteikumiem un ir uzskatāmas par labāko pieejamo tehnoloģiju.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija atbilst abiem šiem kritērijiem:

(a)aukstumaģenta sliekšņvērtība: globālās sasilšanas potenciāls nepārsniedz 675;

(b)ir izpildītas energoefektivitātes prasības, kas noteiktas Direktīvas 2009/125/EK īstenošanas regulās 188 .

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja gaiss-gaiss siltumsūkņu nominālā jauda ir 12 kW vai mazāka, iekštelpu un āra akustiskās jaudas līmeņi ir zemāki par Komisijas Regulā (ES) Nr. 206/2012 noteikto robežvērtību 189 .

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Neattiecas

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība ir elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācija 190 , izmantojot saules enerģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijā 191 no ģeotermālās enerģijas aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100gCO2e uz 1 kWh no koģenerācijā saražotās enerģijas.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Direktīvā 2004/107/EK un Direktīvā 2008/50/EK noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijā 192 no atjaunīga gāzveida un šķidrā kurināmā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100gCO2e uz 1 kWh no koģenerācijā saražotās enerģijas.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 193 vai ISO 14064-1:2018 194 .

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

2. Ja objektā ir ieviesta kāda veida emisiju samazināšanas sistēma (t. sk. oglekļa uztveršana vai dekarbonizēta kurināmā izmantošana), samazināšanas darbība attiecīgā gadījumā atbilst šā pielikuma attiecīgajām iedaļām.

Ja CO2, kas tiktu emitēts koģenerācijas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

3. Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., metāna noplūdes, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

(b)ekspluatācijas laikā tiek ziņots par metāna emisiju fiziskajiem mērījumiem un noplūdes tiek novērstas.

4. Ja darbības ietvaros atjaunīgie gāzveida vai šķidrie kurināmie tiek maisīti ar biogāzi vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biogāzes vai bioloģisko šķidro kurināmo ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām 195 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Darbībā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Darbībā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumi, ko dod biomasas izmantošana koģenerācijas stacijās, ir vismaz 80 % attiecībā pret SEG aiztaupījumu metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas norādīts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.

3. Ja koģenerācijas stacijās tiek izmantota organiskā materiāla anaerobā noārdīšana, digestāta ražošana atbilst attiecīgi šā pielikuma 5.6. iedaļas kritērijiem vai 5.7. iedaļas 1. un 2. kritērijam.

4. Iepriekš minēto 1. un 2. punktu nepiemēro koģenerācijas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 2 MW un kuras izmanto biomasas gāzveida kurināmo.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja iekārtas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, tad emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām 196 , vienlaikus nodrošinot, ka nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, ņem vērā informācijas apmaiņas rezultātus 197 , ko Komisija publicējusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu.

Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi 198 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražots siltums/aukstums, izmantojot saules siltumenerģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Siltuma/aukstuma ražošanā no ģeotermālās enerģijas vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Direktīvā 2004/107/EK un Direktīvā 2008/50/EK noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Siltuma/aukstuma ražošanā no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 199 vai ISO 14064-1:2018 200 .

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

2. Ja objektā ir ieviesta kāda veida emisiju samazināšanas sistēma (t. sk. oglekļa uztveršana vai dekarbonizēta kurināmā izmantošana), samazināšanas darbība attiecīgā gadījumā atbilst šā pielikuma attiecīgajām iedaļām.

Ja CO2, kas tiktu emitēts elektroenerģijas ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

3. Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., metāna noplūdes, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

(b)ekspluatācijas laikā tiek ziņots par metāna emisiju fiziskajiem mērījumiem un noplūdes tiek novērstas.

4. Ja darbības ietvaros atjaunīgie gāzveida vai šķidrie kurināmie tiek maisīti ar biogāzi vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biogāzes vai bioloģisko šķidro kurināmo ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām 201 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Siltuma/aukstuma ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Darbībā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumi, ko dod biomasas izmantošana, ir vismaz 80 % attiecībā pret SEG aiztaupījumu metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas norādīts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.

3. Ja iekārtās tiek izmantota organiskā materiāla anaerobā noārdīšana, digestāta ražošana atbilst attiecīgi šā pielikuma 5.6. iedaļas kritērijiem vai 5.7. iedaļas 1. un 2. kritērijam.

4. Iepriekš minēto 1. un 2. punktu nepiemēro siltuma ražošanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 2 MW un kuras izmanto biomasas gāzveida kurināmo.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja iekārtas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, tad emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām 202 , vienlaikus nodrošinot, ka nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, ņem vērā informācijas apmaiņas rezultātus 203 , ko Komisija publicējusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu.

Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi 204 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražots siltums/aukstums, izmantojot atlikumsiltumu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Sūkņi un izmantotais aprīkojums, ko aptver ekodizaina un energomarķējuma prasības, attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2017/1369, un Direktīvas 2009/125/EK īstenošanas noteikumiem, un ir uzskatāmi par labāko pieejamo tehnoloģiju.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Ūdensapgādes sistēma atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)ūdens ieguves un attīrīšanas vidējais neto enerģijas patēriņš ir vienāds ar vai mazāks par 0,5 kWh uz kubikmetru piegādātā ūdens. Neto enerģijas patēriņa aprēķinā var ņemt vērā enerģijas patēriņu samazinošus pasākumus, piemēram, kontroli avotā (piesārņotāju slodze) un attiecīgā gadījumā enerģijas ražošanu (piemēram, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija);

(b)noplūžu līmeni aprēķina, vai nu izmantojot infrastruktūras noplūžu indeksa metodi (ILI) 205 , un tādā gadījumā robežvērtībai jābūt vienādai ar vai mazākai par 1,5, vai arī izmantojot citu piemērotu metodi, un tādā gadījumā robežvērtību nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 4. pantu 206 . Šo aprēķinu piemēro visai tai ūdensapgādes (sadales) tīkla daļai, kur veic darbus, t.i., ūdens piegādes zonas līmenī, ūdensapgādes uzskaites iecirkņa līmenī un ūdensapgādes spiediena regulēšanas iecirkņa līmenī.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Ūdensapgādes sistēmas atjaunošana dot iespēju uzlabot energoefektivitāti kādā no šādiem veidiem:

(a)sistēmas vidējo neto enerģijas patēriņu samazinot par vismaz 20 % salīdzinājumā ar pašas sistēmas par trim gadiem vidējoto bāzlīnijas sniegumu trijos gados, ieskaitot ieguvi un attīrīšanu, mērot kWh uz kubikmetru sagatavotā ūdens;

(b)vismaz par 20 % samazinot starpību vai nu starp pašreizējo par trim gadiem vidējoto noplūžu līmeni, kas aprēķināts, izmantojot infrastruktūras noplūžu indeksa (ILI) metodi, un ILI vērtību 1,5 207 , vai arī starp pašreizējo par trim gadiem vidējoto noplūžu līmeni, kas aprēķināts, izmantojot citu piemērotu metodi, un robežvērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2020/2184 4. pantu. Pašreizējo par trim gadiem vidējoto noplūžu līmeni aprēķina visai tai ūdensapgādes (sadales) tīkla daļai, kur veic darbus, t.i., ja runa ir par atjaunotu ūdens piegādes (sadales) tīklu, to dara ūdensapgādes uzskaites iecirkņa līmenī vai ūdensapgādes spiediena regulēšanas iecirkņa līmenī.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1.Notekūdeņu attīrīšanas staciju neto enerģijas patēriņš ir vienāds ar vai mazāks par:

(a)35 kWh uz cilvēkekvivalentu (c.e.) gadā, ja stacijas jauda ir mazāka par 10 000 c.e.;

(b)25 kWh uz cilvēkekvivalentu (c.e.) gadā, ja stacijas jauda ir no 10 000 līdz 100 000 c.e.;

(c)20 kWh uz cilvēkekvivalentu (c.e.) gadā, ja stacijas jauda ir lielāka par 100 000 c.e.

Notekūdeņu attīrīšanas stacijas neto enerģijas patēriņa aprēķinā var ņemt vērā enerģijas patēriņu samazinošus pasākumus, kas saistīti ar kontroli avotā (samazināta nokrišņu ūdens vai piesārņotāju slodze), un attiecīgā gadījumā enerģijas ražošanu sistēmā (piemēram, hidroenerģija, saules enerģija, termālā enerģija, vēja enerģija).

2. Ja tiek būvēta vai paplašināta notekūdeņu attīrīšanas stacija vai notekūdeņu attīrīšanas stacija ar savākšanas sistēmu, ar ko aizstāj SEG ziņā intensīvākas attīrīšanas sistēmas (piemēram, septiktvertnes, anaerobās apstrādes baseini), veic tiešo SEG emisiju novērtējumu 208 . Ar rezultātiem pēc pieprasījuma iepazīstina investorus un klientus.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja notekūdeņi tiek attīrīti tādā līmenī, ka tie ir piemēroti atkalizmantošanai lauksaimnieciskā apūdeņošanā, tad ir definēti un īstenoti vajadzīgie riska pārvaldības pasākumi, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz vidi 209 .

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Novadīšana saņemošajos ūdeņos atbilst prasībām Padomes Direktīvā 91/271/EEK 210 vai prasībām valsts noteikumos, kur norādīts maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis saņemošajos ūdeņos novadītajos notekūdeņos.

Lai novērstu un mazinātu nokrišņu ūdeņu pārplūšanu no notekūdeņu savākšanas sistēmas, ir īstenoti pienācīgi pasākumi, kas var ietvert dabā rodamus risinājumus, atsevišķas nokrišņu ūdeņu savākšanas sistēmas, aiztures tvertnes un pirmo noskalojumu attīrīšanu.

Notekūdeņu dūņas izmanto saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/278/EEK 211 vai valsts tiesību aktu prasībām par dūņu izkliedēšanu uz lauka vai citādu dūņu uznešanu uz augsnes vai iestrādāšanu augsnē.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Savākšanas sistēmas atjaunošana uzlabo energoefektivitāti, vidējo enerģijas patēriņu samazinot par 20 % salīdzinājumā ar pašas sistēmas par trim gadiem vidējoto bāzlīnijas sniegumu, un to pierāda katru gadu. Enerģijas patēriņa samazinājumu var uzskaitīt vai nu projekta (t.i., savākšanas sistēmas atjaunošanas) līmenī, vai visā lejupējā notekūdeņu aglomerācijā (t.i., ieskaitot lejupējo savākšanas sistēmu, attīrīšanas staciju vai notekūdeņu novadīšanu).

2. Notekūdeņu attīrīšanas stacijas atjaunošana uzlabo energoefektivitāti, sistēmas vidējo enerģijas patēriņu samazinot par vismaz 20 % salīdzinājumā ar pašas sistēmas par trim gadiem vidējoto bāzlīnijas sniegumu, un to pierāda katru gadu.

3. 1. un 2. punkta vajadzībām sistēmas neto enerģijas patēriņu aprēķina kā kWh uz savākto notekūdeņu vai attīrītā efluenta cilvēkekvivalentu gadā, ņemot vērā enerģijas patēriņu samazinošus pasākumus, kas saistīti ar kontroli avotā (samazināta nokrišņu ūdens vai piesārņotāju slodze), un attiecīgā gadījumā enerģijas ražošanu sistēmā (piemēram, hidroenerģija, saules enerģija, termālā enerģija, vēja enerģija).

4. 1. un 2. punkta vajadzībām operators pierāda, ka nav būtiski mainījušies ārējie apstākļi, t.sk. nav grozīti novadīšanas atļaujas nosacījumi vai izmainījusies slodze aglomerācijā, kas novestu pie enerģijas patēriņa samazināšanās neatkarīgi no tā, vai tiek veikti efektivitātes pasākumi.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja notekūdeņi tiek attīrīti tādā līmenī, ka tie ir piemēroti atkalizmantošanai lauksaimnieciskā apūdeņošanā, tad ir definēti un īstenoti vajadzīgie riska pārvaldības pasākumi, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz vidi 212 .

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Novadīšana saņemošajos ūdeņos atbilst prasībām Direktīvā 91/271/EEK vai prasībām valsts noteikumos, kur norādīts maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis saņemošajos ūdeņos novadītajos notekūdeņos.

Lai novērstu un mazinātu nokrišņu ūdeņu pārplūšanu no notekūdeņu savākšanas sistēmas, ir īstenoti pienācīgi pasākumi, kas var ietvert dabā rodamus risinājumus, atsevišķas nokrišņu ūdeņu savākšanas sistēmas, aiztures tvertnes un pirmo noskalojumu attīrīšanu.

Notekūdeņu dūņas izmanto saskaņā ar Direktīvu 86/278/EEK vai valsts tiesību aktu prasībām par dūņu izkliedēšanu uz lauka vai citādu dūņu uznešanu uz augsnes vai iestrādāšanu augsnē.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Visus dalīti savāktos un transportētos nebīstamos atkritumus, kas ir segregēti avotā, ir paredzēts sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Dalīti savāktās atkritumu frakcijas atkritumu glabātavās un pārkrautuvēs netiek sajauktas ar citiem atkritumiem vai materiāliem ar atšķirīgām īpašībām.

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Neattiecas

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Ir izstrādāts monitoringa plāns un ārkārtas situāciju plāns, lai līdz minimumam samazinātu metāna noplūdi stacijā.

2. Saražoto biogāzi vai nu izmanto tieši elektroenerģijas vai siltuma ražošanā, vai pārveido biometānā, lai to ievadītu dabasgāzes tīklā, vai izmanto par transportlīdzekļu degvielu, vai izmanto par ievadmateriālu ķīmiskajā rūpniecībā.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3) Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4) Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5) Piesārņojuma novēršana un kontrole

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi 214 . Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Ja iegūto digestātu paredzēts izmantot par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju, tā slāpekļa saturu (ar pielaides līmeni ±25 %) paziņo pircējam vai par digestāta izvešanu atbildīgajai struktūrai.

6) Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1. Ir izstrādāts monitoringa plāns un ārkārtas situāciju plāns, lai līdz minimumam samazinātu metāna noplūdi stacijā.

2. Saražoto biogāzi vai nu izmanto tieši elektroenerģijas vai siltuma ražošanā, vai pārveido biometānā, lai to ievadītu dabasgāzes tīklā, vai izmanto par transportlīdzekļu degvielu, vai izmanto par ievadmateriālu ķīmiskajā rūpniecībā.

3. Anaerobajā noārdīšanā izmantotie bioatkritumi ir segregēti avotā un savākti dalīti.

4. Saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes.

5. Specializētajās bioatkritumu apstrādāšanas stacijās par ievadmateriālu izmantoto pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu 216 gada vidējais īpatsvars pēc masas ir mazāks par vai vienāds ar 10 % no ielaides ievadmateriāla.