UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)

Iniciatīvas nosaukums

Digitālās justīcijas stratēģija 2025.–2030. gadam – “DigitalJustice@2030”

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

Tiesiskuma un patērētāju ĢD (JUST ĢD) – A1 nodaļa “Digitālā pārkārtošanās un tiesiskā apmācība”

Paredzamais iniciatīvas veids

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Orientējošais laiks

2025. gada 4. ceturksnis

Papildinformācija

–

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Komisāram Maiklam Makgrātam pilnvarojuma vēstulē tika uzdots izstrādāt stratēģiju par digitālo tehnoloģiju, t. sk. mākslīgā intelekta, izmantošanu, lai uzlabotu ES civiltiesību un krimināltiesību sistēmu efektivitāti, noturību un drošību. Minētā stratēģija saskan ar tādiem dokumentiem kā Eiropadomes jaunais Eiropas konkurētspējas kurss, Dragi ziņojums, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnes 2024.–2029. gadam, ES Konkurētspējas kompass un MI kontinenta rīcības plāns, kuri aicina ES iestādes rīkoties, lai sāktu reformas ES, un jo īpaši padarīt ES konkurētspējīgāku un digitālāku un veicināt turpmāku izaugsmi.

Īstens tiesiskums veicina izaugsmi, uzlabojot ES ekonomikas noturību un konkurētspēju. Uzņēmumi visdrīzāk investēs valstīs, kurās justīcijas sistēma ir reāli darbojas. Covid-19 krīze parādīja, ka digitalizētas justīcijas sistēmas ir noturīgākas pret šādiem sistēmiskiem satricinājumiem, jo laikā, kad bija noteikti sanitārie pasākumi, tiesu iestādes varēja izpildīt tikai tos uzdevumus, kuru veikšanai bija pieejami digitālie rīki.

Šī stratēģija tiks pieņemta kopā ar jauno Tiesiskās apmācības stratēģiju (2025–2030). Justīcijas sistēmas kļūst digitalizētākas, tāpēc tieslietu speciālistiem jāapgūst attiecīgās prasmes un zināšanas, lai neatpaliktu no šīm pārmaiņām. Ar jauno Tiesiskās apmācības stratēģiju tiks izveidots atbalsta satvars justīcijas sistēmu digitalizācijai un liels uzsvars tiks likts uz digitalizāciju, kas palīdzētu īstenot stratēģiju DigitalJustice@2030 dzīvē.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

2024. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā liecina, ka dalībvalstu progress justīcijas sistēmas digitalizācijā ir nevienmērīgs. Dažas dalībvalstis ir izstrādājušas īpašus rīkus, kas daļēji digitalizē justīcijas sistēmu, piemēram, lietu pārvaldības sistēmu, videokonferences iespējas u. c., taču daudzas dalībvalstis atpaliek. Iemesli dažādās dalībvalstīs atšķiras, taču tie ietver cilvēkresursu trūkumu, līdzekļu trūkumu un atšķirīgas politiskās prioritātes.

Nav visaptveroša pārskata par attiecīgām valsts iniciatīvām justīcijas sistēmas digitalizācijas jomā. Tādi paši vai līdzīgi IT rīki (t. sk. MI rīki) un datu standarti, iespējams, ir vajadzīgi, lai digitalizētu praksi, kas ir kopīga visām justīcijas sistēmām. Tomēr nav mehānisma, kas ļautu kopīgot šādus IT rīkus. Trūkst arī datu un analīzes par digitalizācijas dotajiem ieguvumiem attiecībā uz justīcijas sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību, kā arī sadarbspējas līmeni.

Digitalizācijas regula neparedz visu tiesas procedūru digitalizāciju no lietas ierosināšanas tiesā līdz tās pabeigšanai. Tā nosaka juridisko pamatu pārrobežu videokonferencēm, taču tajā ir ļoti maz norādījumu par tehniskajām un procesuālajām prasībām. 

CEPEJ pamatnostādnēs tiesu nolēmumu publicēšanai tiešsaistē uzsvērts, ka lielāka justīcijas pārredzamība palīdz vairot sabiedrības paļāvību un uzticēšanos justīcijas sistēmai. Piekļuve tiesību aktiem, judikatūrai un tiesību normu interpretācijai tiesā pieder pie tiesībām uz tiesu pieejamību, kas pati par sevi ir demokrātijas pamatprincips. Tomēr valsts tiesību akti, kā arī judikatūra bieži vien nav pilnībā pieejami sabiedrībai. Turklāt tieslietu speciālistiem pārrobežu lietās nav viegli noskaidrot, interpretēt un piemērot ārvalstu tiesību aktus nepabeigtām lietām. Tas var ievērojami aizkavēt lēmumu pieņemšanu un negatīvi ietekmēt izaugsmi un konkurētspēju.

Tiesu dati un dati no citām nozarēm, kuri attiecas uz tiesas procesiem, ne vienmēr ir pieejami mašīnlasāmā formātā, un tas kavē datubāzu un meklēšanas rīku izveidi tieslietu speciālistiem. Justīcijai paredzētu MI rīku izstrādi ES kavē arī attiecīgo tiesu datu nepieejamība.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Neleģislatīvs instruments – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Dalībvalstis tiecas sekmēt digitālo rīku un MI rīku izmantošanu justīcijā. Valstu valdības un tieslietu speciālisti ir ieinteresēti mācīties cits no cita un veidot sinerģiju. Komisijai ir lielas iespējas atbalstīt dalībvalstis šajā jomā.

Komisija, piemēram, varētu sniegt pārskatu par pašreizējiem digitālajiem standartiem un rīkiem un tādājādi pavērtu iespēju panākt sinerģiju un veicinātu šo standartu un rīku sadarbspēju. Tad vajadzībām atbilstošu instrumentu izstrādāšana paliktu galvenokārt dalībvalstu ziņā.

Rīcība ES līmenī risinātu akūtos jautājumus, kas dalībvalstīm ir kopīgi. Tas būtu arī efektīvāk un veidotu atbalstošu vidi tieslietu speciālistiem, piemēram, ar ES finansējuma un tiesiskās apmācības politikas palīdzību, kā arī sniedzot atbalstu un norādījumus par datu standartu, rīku un MI izmantošanu, lai nodrošinātu vienotu pieeju visās dalībvalstīs.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

Stratēģijas DigitalJustice@2030 mērķis ir līdz 2030. gadam vēl vairāk digitalizēt justīcijas sistēmas Eiropas Savienībā. Tas paredzēts ar mērķi: i) palielināt justīcijas sistēmu efektivitāti, vienlaikus aizsargājot un stiprinot visu pušu tiesības, ii) uzlabot justīcijas kvalitāti un iii) uzlabot tiesu pieejamību.

Stratēģija ieskicēs pasākumus, kas var uzlabot un veicināt digitālo rīku izstrādi un izmantošanu justīcijā, ar uzsvaru uz digitalizācijas neizmantoto potenciālu. Tādējādi tieslietu speciālistiem būtu jāspēj izmantot augstās tehnoloģijas, lai uzlabotu ikdienas darbu un lietas tiktu izskatītas ātrāk, rezultātā samazinātos neizskatīto lietu skaits un būtu mazāka kavēšanās.

Iespējamie darba virzieni ar darbībām, kas vēl jāpilnveido, ir šādi.

Dati par nacionālo justīcijas sistēmu digitalizāciju un paraugprakses apmaiņu: izveidot pārskatu par digitalizācijas praksi nacionālajās justīcijas sistēmās, kurš ļautu jēgpilni apmainīties ar paraugpraksi. Dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot sinerģijas un īstenot pašreizējās sistēmas, kas darbojas labi, un jācenšas panākt, ka tās spēj savā starpā sadarboties, nevis katrai dalībvalstij jāizstrādā pašai savi nacionālie rīki.

IT/MI instrumentu kopums justīcijai: lai straujāk paaugstinātu digitalizācijas līmeni un radītu izmaksu ietaupījumus dalībvalstīm, instrumentu kopumā varētu apkopot informāciju par IT (t. sk. MI) rīkiem ES līmenī.

MI justīcijā: nodrošināt Mākslīgā intelekta akta noteikumu konsekventu piemērošanu un palīdzēt valsts iestādēm pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par to, vai, kādā nolūkā un kādā veidā izmantot MI rīkus justīcijas sistēmā. Tas ietvertu iespēju apzināšanu saistībā ar MI rīku izstrādi un izmantošanu tiesvedībā tiesā.

Eiropas Juridisko datu telpa (ELDS): nodrošināt plašu un sistemātisku piekļuvi ES un valsts tiesību aktiem un judikatūrai un veicināt leģislatīvo datu un tiesu datu izmantošanu apmācībā un justīcijas specifikai pielāgotu MI rīku izstrādē.

Digitālā tiesvedība: panākt pilnībā digitalizētu pārrobežu tiesvedību civillietās un komerclietās. Galvenie veicinošie faktori ir uzticamas elektroniskās identitātes, piemēram, Eiropas digitālās identitātes maka un Eiropas darījumdarbības maka, kvalificētu parakstu un zīmogu, laika zīmogu, e-delivery un e-arhivēšanas platformas izmantošana.

ES finansējums digitalizācijai: vairāki darba virzieni ir atkarīgi no pietiekama finansējuma pieejamības valsts un ES līmenī. ES finansējuma pieejamība būtu jānodrošina saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un spēkā esošajām finanšu programmām. Neskarot Komisijas priekšlikumu un sarunas ar likumdevējiem, tiks izvērtēta vajadzība pēc pienācīga finansējuma nākamajai DFS, kas aptver laikposmu no 2028. līdz 2034. gadam.

Paredzamā ietekme

Paredzams, ka stratēģija DigitalJustice@2030 ļaus justīcijas sistēmām ātrāk un efektīvāk izmantot priekšrocības, ko nodrošina digitalizācija. Identificētie darba virzieni var radīt izmaksas valsts iestādēm reformu ziņā, taču tie būtu jāuzskata par ieguldījumiem digitālo rīku ātrākā ieviešanā. Sadarbspējas, atkārtotas izmantošanas un kopīgu investīciju uzlabošana ilgtermiņā var ietaupīt līdzekļus. Paredzams, ka arī datu vākšanas uzlabojumi, ko nodrošinās digitalizācija, galu galā uzlabos politikas izstrādi.

Kopā ar jauno Tiesiskās apmācības stratēģiju šī stratēģija nodrošinās publiskā sektora iestādēm (t. sk. tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm un tieslietu speciālistiem) līdzekļus, zinātību un resursus, ar ko uzlabot justīcijas efektivitāti, pieejamību un kvalitāti. Paredzams, ka efektīva un pieejama justīcijas sistēma, kas aizsargā tiesības un pienākumus un nodrošina to īstenošanu, veicinās ekonomikas izaugsmi un vairāk investīciju. Tam vajadzētu nodrošināt ieguvumus uzņēmumiem (t. sk. mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un galu galā stiprināt ES ekonomiku.

Paredzams, ka digitalizētāka justīcijas sistēma uzlabos tiesu pieejamību neaizsargātām grupām, kuras var saskarties ar šķēršļiem, kas citādi būtu ievērojami (piemēram, invaliditātes, attāluma vai izmaksu dēļ). Paredzams arī, ka tādējādi tiks sekmēta atbilstīgāka attieksme pret noziegumos cietušajiem. Attiecīgajās iniciatīvās ir jāievēro mērķis neatstāt novārtā tos, kuriem trūkst atbilstošu digitālo prasmju un rakstpratības.

Paredzams, ka digitālās justīcijas sistēmas mazāk ietekmēs vidi, jo samazināsies resursu izmantojums. Paredzams arī, ka tās būs noturīgākas tādās krīzēs kā Covid-19, kad lielai daļai darbaspēka (arī tiesās) bija jāstrādā no mājām. Pārejai no saziņas papīra formātā uz elektronisko būtu jāuzlabo datu drošība, tomēr digitalizētākas justīcijas sistēmas var būt arī neaizsargātākas pret citādiem riskiem, piemēram, kiberuzbrukumiem un personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

Nav paredzama būtiska ietekme uz pieprasījumu pēc darbaspēka. Vidēji ilgā laikā var notikt iespējama pārdale no juridiskām/administratīvām pozīcijām par labu pozīcijām, kas saistītas ar IT pārvaldību/izstrādi un datiem.

Šī iniciatīva atbalsta ES ieguldījumu ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu īstenošanā, un jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas 16. ilgtspējīgas attīstības mērķa – miers, taisnīgums, laba pārvaldība – sasniegšanu.

Turpmākā pārraudzība

Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, kas ietver datus par justīcijas sistēmu digitalizāciju, ļaus turpmāk uzraudzīt un panākt progresu justīcijas digitalizācijā ES.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums 

Ierosinātajā stratēģijā tiks noteikti plaši politikas mērķi, un tā nav leģislatīva. Tāpēc ietekmes novērtējums šajā posmā nav vajadzīgs.

Apspriešanas stratēģija

Komisija, izmantojot šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, vēlas saņemt vispārīgas atsauksmes par šo iniciatīvu no sabiedrības, ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Komisija sazināsies ar attiecīgām uzņēmumu apvienībām un ES mēroga tīkliem, juristu profesionālajām organizācijām un justīcijā ieinteresētajām personām. Saziņa ar dalībvalstīm notiks vairākos veidos, t. sk. e-tiesiskuma padomes darba grupā.

Mērķorientētas apspriešanās par konkrētiem stratēģijas darba virzieniem notiks augsta līmeņa forumos par programmu “Tiesiskums izaugsmei” un par ES krimināltiesību nākotni, kuros piedalīsies dalībvalstis, Eiropas Parlaments un attiecīgās ieinteresētās personas. Šie augsta līmeņa forumi notiks no 2025. gada marta līdz novembrim, un secinājumi tiks ņemti vērā stratēģijā.

Lai uzlabotu starpnozaru sinerģiju, Komisija sadarbosies arī ar Sadarbspējīgas Eiropas kopienu.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Apspriešanās procesa mērķis ir apkopot dalībvalstu, ieinteresēto personu un sabiedrības viedokļus un nodrošināt iespēju palīdzēt sadarbīgi, pārredzami un iekļaujoši izstrādāt stratēģiju DigitalJustice@2030. Apspriešanā tiks gaidīti viedokļi, informācija un redzējums par dažādajiem iespējamiem darba virzieniem, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm digitalizēt justīcijas sistēmas, lai uzlabotu justīcijas efektivitāti, pieejamību un kvalitāti.

Mērķauditorija

Ir identificēti šādas galvenās ieinteresētās personas:

·dalībvalstu publiskā sektora iestādes;

·profesionālās organizācijas, jo īpaši visu kategoriju tieslietu speciālistu organizācijas, kā arī uzņēmumu apvienības, kas piedalās pārrobežu darījumos;

·ES mēroga tīkli;

·Sadarbspējīgas Eiropas Kopiena;

·Eiropas Parlaments;

·pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pārstāv puses tiesvedībā tiesā;

·plaša sabiedrība.