1.   Infrastruktūras pārvaldītāji pārvalda dzelzceļa infrastruktūras jaudu plānošanas un sadales procesā, ko veido trīs posmi:

2.   Papildus saturam, kas noteikts Direktīvas 2012/34/ES IV pielikumā, infrastruktūras pārvaldītāji minētās direktīvas 27. pantā minētajā tīkla pārskatā iekļauj:

3.   Lēmumu pieņemšana attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto jaudas pārvaldību, tostarp gan pieejamības noteikšanu un novērtēšanu, gan jaudas izmantošanas tiesību iedalīšanu, ir infrastruktūras pārvaldītāja būtiska funkcija Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 2.f punkta nozīmē. Lēmumu pieņemšanai attiecībā uz jaudas pārvaldību piemērojami minētajā direktīvā paredzētie noteikumi par būtiskajām funkcijām.

1.   ENIM līdz 2027. gada 12. decembrim saskaņā ar 4. panta un II nodaļas noteikumiem izstrādā un pieņem “Eiropas jaudas pārvaldības satvaru” un tajā nosaka kopīgus rīkus, metodoloģijas un procesuālo kārtību dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārvaldībai un koordinācijai starp infrastruktūras pārvaldītājiem un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām. Infrastruktūras pārvaldītāji maksimāli ņem vērā minētos kopīgos rīkus, metodoloģijas un procesuālo kārtību dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārvaldībai.

2.   Gatavojot Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā un šīs regulas 6. panta 2. punktā minēto tīkla pārskatu, infrastruktūras pārvaldītāji maksimāli ņem vērā Eiropas jaudas pārvaldības satvaru. Tie tīkla pārskatā paskaidro iemeslu, kāpēc notikušas jebkādas novirzes no kopīgajiem rīkiem, metodoloģijas un procesuālās kārtības, kas noteikti Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

3.   ENIM publicē Eiropas jaudas pārvaldības satvara projektu, lai apspriestos ar Eiropas Dzelzceļa platformu (“ERP”) un iesaistītajām ieinteresētajām personām. ERP un iesaistītās ieinteresētās personas var iesniegt savas atbildes par apspriešanu trīs mēnešu laikā pēc šī projekta publicēšanas.

4.   ENIM līdz 2027. gada 12. jūnijam iesniedz Eiropas jaudas pārvaldības satvara galīgo projektu Eiropas Dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīklam (“ENRRB”). ENRRB trīs mēnešu laikā pēc ENIM sagatavotā projekta saņemšanas iesniedz ENIM ieteikumu par Eiropas jaudas pārvaldības satvaru. ENIM, pieņemot Eiropas jaudas pārvaldības satvaru, maksimāli ņem vērā minēto ieteikumu.

5.   Eiropas jaudas pārvaldības satvarā iekļauj vismaz III pielikumā uzskaitītos elementus, un to vajadzības gadījumā atjaunina, lai ņemtu vērā iesaistīto ieinteresēto personu pieredzi, kā arī, pamatojoties uz ENIM darbībām. Kad Eiropas jaudas pārvaldības satvars ir atjaunināts, ENIM apspriežas ar ERP un iesaistītajām ieinteresētajām personām un iesniedz galīgo projektu ENRRB ieteikuma saņemšanai saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu.

6.   Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz tīkla pārskatu saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 56. panta 1. un 2. punktu, regulatīvā iestāde ņem vērā ENRRB pieņemto ieteikumu par Eiropas jaudas pārvaldības satvaru saskaņā ar šā panta 4. punktu un neskarot regulatīvo iestāžu neatkarības principu.

7.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 74. pantu pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 1. punktā minēto Eiropas jaudas pārvaldības satvaru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 76. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Pieteikumu iesniedzēji iesniedz dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumus. Lai izmantotu šādu dzelzceļa infrastruktūras jaudu, pieteikumu iesniedzēji, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, izraugās dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 28. pantu noslēdz līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums noslēdz šādu līgumu, tas neskar pieteikumu iesniedzēju tiesības noslēgt pamata vienošanos ar infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar šīs regulas 33. pantu.

2.   Infrastruktūras pārvaldītājs pieteikumu iesniedzējiem var noteikt prasības, lai nodrošinātu, ka nākotnē tiek garantēti tā likumīgi sagaidāmie ieņēmumi un dzelzceļa infrastruktūras izmantošana. Šādas prasības ir piemērotas, pārredzamas un nediskriminējošas. Tās var ietvert tikai tādas finanšu garantijas sniegšanu, kas nepārsniedz attiecīgu līmeni, kurš ir proporcionāls pieteikuma iesniedzēja paredzētajai aktivitātes pakāpei, un apliecinājumu par spēju sagatavot dzelzceļa infrastruktūras jaudai atbilstīgus piedāvājumus. Minētās prasības norāda tīkla pārskatā saskaņā ar V pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros ir sniegta sīka informācija par kritērijiem, kas jāievēro, piemērojot šā panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 76. panta 2. punktā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka visos šīs regulas 6. pantā minētā jaudas pārvaldības procesa posmos dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek pārvaldīta saskaņā ar principiem, kas noteikti Direktīvas 2012/34/ES 26. pantā un šīs regulas 2. pantā.

2.   Pieņemot lēmumus par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, infrastruktūras pārvaldītāji ņem vērā stratēģiskās norādes un valstu prasības attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 4. pantu, ja dalībvalstis ir sniegušas šādas norādes un prasības. Jaudas plānošanā un sadalē ievēro taisnīgas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji plāno un iedala jaudu, cik vien iespējams, iesaistot attiecīgos pieteikumu iesniedzējus un meklējot risinājumus, kas ir atbilstoši pieteikumu iesniedzēju jaudas vajadzībām un jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumiem, vienlaikus nodrošinot dzelzceļa infrastruktūras vispārēju optimālu izmantošanu attiecīgajā tīklā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji pieteikumu iesniedzējiem un regulatīvajām iestādēm, un attiecīgā gadījumā citām iesaistītajām ieinteresētajām personām sniedz precīzu un atjauninātu informāciju par dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieejamību visā jaudas pārvaldības procesā, tostarp 2. iedaļā minētajā stratēģiskās plānošanas posmā, 3. iedaļā izklāstīto grafika plānošanas un jaudas sadales procesu laikā un ikreiz, kad iedalītā jauda tiek mainīta, kā minēts 4. iedaļā.

Infrastruktūras pārvaldītāji nekavējoties publicē visus 20. pantā minētā jaudas nodrošinājuma plāna un 32. pantā minētā kustības grafika atjauninājumus.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji publicē šā panta 1. punktā minēto informāciju saskaņā ar 66. panta 5. punktu.

3.   Pēc pieteikumu iesniedzēju pieprasījuma infrastruktūras pārvaldītāji sniedz 1. punktā minēto informāciju, pamatojoties uz konkrētām komerciālo un darbības vajadzību specifikācijām (“priekšizpētes novērtējumi”). Attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem infrastruktūras pārvaldītāji saņem šādus pieprasījumus un atbild uz tiem vienuviet un veicot vienotu darbību vai izmantojot vienotu saskarni.

1.   Neskarot Direktīvas 2012/34/ES 7., 7.a, 7.c un 7.e pantu, infrastruktūras pārvaldītāji plāno dzelzceļa infrastruktūras darbus saskaņā ar saimnieciskās darbības plānu un ieguldījumu un finanšu programmām, kas minēti Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 3. punktā. Ja minēto programmu grozījumi pēc saimnieciskās darbības plāna pieņemšanas ietekmē vai var ietekmēt dzelzceļa infrastruktūras darbu plānošanu, infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā sniedz pārskatu par šādiem grozījumiem un to iespējamo ietekmi.

2.   Plānojot dzelzceļa infrastruktūras darbus, infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas saskaņā ar 2. panta 4. punktu un 3. pantu.

Jo īpaši infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvarotā veidā ņem vērā dzelzceļa infrastruktūras darbu ietekmi uz savu aktīvu pārvaldību un finansiālo stāvokli, kā arī aplēsto ietekmi uz visu attiecīgo pieteikumu iesniedzēju darbību un finansēm.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem par dzelzceļa infrastruktūras darbiem saistībā ar koordinācijas mehānismiem, kas minēti Direktīvas 2012/34/ES 7.e pantā, un attiecībā uz pārrobežu dzelzceļa pakalpojumiem – saskaņā ar šīs regulas 57. pantu.

4.   Infrastruktūras pārvaldītāji pietiekami savlaicīgi plāno, informē un apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem par jaudas ierobežojumiem, kas izriet no dzelzceļa infrastruktūras darbiem, ņemot vērā paredzamo ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Minētajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji ievēro I pielikuma 3. iedaļā noteikto grafiku un prasības.

5.   Attiecībā uz jaudas ierobežojumiem, kam ir būtiska ietekme I pielikuma 3. iedaļas 1. punkta nozīmē, pieteikumu iesniedzēji var pieprasīt infrastruktūras pārvaldītājam iesniegt alternatīvu jaudas ierobežojuma plānošanu, lai noteiktu un izvēlētos risinājumu, kurā līdzsvarotā veidā ņemta vērā ietekme uz pieteikumu iesniedzējiem un infrastruktūras pārvaldītājiem. Infrastruktūras pārvaldītājs minētajiem pieteikumu iesniedzējiem nodrošina jaudas ierobežojuma laikā pieejamās alternatīvās jaudas indikatīvu plānošanu.

Indikatīvā plānošana aptver gan ietekmēto maršrutu, gan alternatīvos maršrutus, ja šādi alternatīvi maršruti pastāv, tostarp citos tīklos, un to atspoguļo jaudas modelī, kas minēts 19. pantā, un jaudas nodrošinājuma plānā, kas minēts 20. pantā.

6.   Infrastruktūras pārvaldītāji ņem vērā un mazina dzelzceļa infrastruktūras darbu ietekmi uz pārrobežu satiksmi. Infrastruktūras pārvaldītāji saskaņā ar 55. pantu veic koordināciju vismaz attiecībā uz visiem dzelzceļa infrastruktūras darbiem dzelzceļa līnijās, kas ir daļa no Eiropas transporta koridoriem, un uz visiem citiem dzelzceļa infrastruktūras darbiem ar būtisku pārrobežu ietekmi.

Koordinācija jo īpaši attiecas uz dzelzceļa infrastruktūras darbu grafika optimizāciju un alternatīvas jaudas nodrošināšanu ietekmētajā maršrutā un alternatīvos maršrutos, kas minēti 5. punkta otrajā daļā, ņemot vērā pieteikumu iesniedzēju operacionālās un komerciālās vajadzības.

7.   Par jaudas ierobežojumiem uzskata arī dzelzceļa infrastruktūras jaudas vai veiktspējas samazinājumus zem tās projektētajām vērtībām, kurus izraisa aktīvu degradācija, piemēram, pieļaujamā ātruma vai asslodzes samazinājumus. Par šādiem jaudas ierobežojumiem nepiemēro sodus, ievērojot 42. pantu, izņemot gadījumus, kad no minētajiem jaudas ierobežojumiem izriet piešķirto jaudas izmantošanas tiesību raksturlielumu izmaiņas, kas pieteikuma iesniedzējam sadales brīdī nebija zināmas, un šīs izmaiņas saskaņā ar 41. panta 6. punktu ir klasificētas kā būtiskas. Šādiem jaudas ierobežojumiem piemēro 10. pantā noteiktos informēšanas pienākumus.

8.   Infrastruktūras pārvaldītāji pēc iespējas drīzāk publicē informāciju un apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem par plānotajiem jaudas pagaidu ierobežojumiem, to ietekmi uz komerciālām vajadzībām pieejamo jaudu un alternatīvo jaudu.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu, lai grozītu I pielikuma 3. iedaļu, ja tajā izklāstītie elementi ir izrādījušies neefektīvi vai ir radījuši lielas īstenošanas grūtības, vai ja nozarē ir izstrādāta jauna un vispārpieņemta paraugprakse, lai vēl vairāk samazinātu dzelzceļa infrastruktūras darbu radīto jaudas ierobežojumu ietekmi uz dzelzceļa satiksmi un administratīvo slogu infrastruktūras pārvaldītājiem, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības, tehniskos un komerciālos apsvērumus un ENIM pieredzi un atzinumus.

1.   Dalībvalsts var pieprasīt, lai infrastruktūras pārvaldītājs atsakās piešķirt jaudas izmantošanas tiesības pieteikuma iesniedzējam vai tās atsauc no pieteikuma iesniedzēja, ja minētās dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka šādu tiesību piešķiršana minētajam pieteikuma iesniedzējam rada nopietnu un būtisku apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, tostarp minētās dalībvalsts valsts drošībai un aizsardzībai. Jebkurš šāds lēmums ir pienācīgi pamatots, absolūti nepieciešams un samērīgs ar izvirzīto mērķi.

2.   Neskarot klasificētas informācijas konfidencialitāti, dalībvalstis 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, pamatojoties uz 1. punktu, informē Komisiju, regulatīvo iestādi un – vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību gadījumā – citas attiecīgās dalībvalstis par šāda lēmuma pieņemšanu un tā iemesliem. Dalībvalstis jebkuru šādu lēmumu regulāri pārskata.

3.   Ja dalībvalsts pauž bažas par lēmumu, ko cita dalībvalsts pieņēmusi, pamatojoties uz šā panta 1. punktu, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji koordinē darbību saskaņā ar 56. pantu.

4.   Vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību gadījumā attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisijai sniegt ieteikumu par lēmumu, ko pieņēmusi cita dalībvalsts, pamatojoties uz 1. punktu.

1.   Jaudas stratēģiskā plānošana ietver visas 14. līdz 27. pantā izklāstītās darbības.

2.   Jaudas stratēģiskās plānošanas rezultātā plānošanas dokumenti tiek sakārtoti šādā secībā, kas sniedz arvien detalizētāku informāciju par pieejamo jaudu:

Minēto nodevumu saturs un sagatavošanas grafiks ir izklāstīts I pielikuma 1. un 2. iedaļā.

Dokumentus, kas sagatavoti, ievērojot pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, infrastruktūras pārvaldītājs dara pieejamus vismaz divās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji pieņem plānošanas dokumentus par pamatu nākamajam plānošanas procesa posmam.

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:

ja minētie elementi ir izrādījušies neefektīvi vai radījuši lielas īstenošanas grūtības, vai ja dzelzceļa nozarē ir izstrādāta jauna un vispārpieņemta paraugprakse, nolūkā nodrošināt efektīvu stratēģiskās plānošanas procesu un atspoguļot infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzēju darbības apsvērumus, ņemot vērā ENIM, pieteikumu iesniedzēju, regulatīvo iestāžu un ENRRB pieredzi un viedokļus I pielikuma 1. un 2. iedaļas īstenošanā.

5.   Jaudas stratēģiskā plānošana neietver jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanu individuāliem pieteikumu iesniedzējiem saskaņā ar 28. pantu.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji taisnīgā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā ņem vērā visus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu veidus, par kuriem tie var saņemt jaudas pieprasījumus, neatkarīgi no to apjoma, lejupējā tirgus lieluma, secīgu kustības grafiku stabilitātes, regularitātes vai biežuma konkrētā kustības grafika laikposmā.

2.   Veicot jaudas stratēģisko plānošanu, jo īpaši, izstrādājot 19. pantā minēto jaudas modeli un 20. pantā minēto jaudas nodrošinājuma plānu, infrastruktūras pārvaldītāji nošķir vismaz šādus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu veidus:

Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi un nolūkā atbalstīt stratēģiskās plānošanas procesa saskanīgumu pārrobežu mērogā, ENIM pēc apspriešanās ar iesaistītajām ieinteresētajām personām un ERP var izstrādāt detalizētāku saskaņoto sarakstu, kurā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu veidi nošķirti sīkāk. Minēto sarakstu iekļauj Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

3.   Veicot jaudas stratēģisko plānošanu, jo īpaši, izstrādājot 19. pantā minēto jaudas modeli un 20. pantā minēto jaudas nodrošinājuma plānu, infrastruktūras pārvaldītāji norāda iepriekš ieplānoto jaudu, kas ir piemērota vairāktīklu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanai.

4.   Jaudas stratēģiskajā plānošanā ņem vērā arī:

5.   Jaudas stratēģiskā plānošana atspoguļo jaudu, kas sadalīta saskaņā ar pamata vienošanos un mainīgo plānošanu.

6.   Jaudas stratēģiskā plānošana aptver posmus un mezglus, kas ir daļa no TEN-T pamattīkla un paplašinātā pamattīkla, kā noteikts Regulas (ES) 2024/1679 I pielikumā. Infrastruktūras pārvaldītāji var nolemt jaudas stratēģiskajā plānošanā iekļaut citus to pārvaldītā tīkla posmus un mezglus. Saskaņā ar 4. pantā minētajām stratēģiskajām norādēm dalībvalstis var paredzēt, ka infrastruktūras pārvaldītāji jaudas stratēģisko plānošanu veic citos tā tīkla posmos un mezglos, ko pārvalda minētie infrastruktūras pārvaldītāji.

Jaudas stratēģisko plānošanu veic līmenī, kas ir pietiekami detalizēts, lai varētu plānot tīkla jaudu. Minētajā nolūkā tīklu atveido ar posmiem un mezgliem, kas ļauj ņemt vērā attiecīgos jaudas pieprasījuma un piedāvājuma raksturlielumus.

Dalībvalstis uzdod infrastruktūras pārvaldītājiem norādīt minētos posmus un mezglus Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā.

7.   Jaudas stratēģiskās plānošanas nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji izstrādā stratēģisku maršruta posmu un mezglu karti, kurā nosaka:

Dalībvalstis nodrošina, ka stratēģisko maršrutu karte tiek darīta publiski pieejama un iekļauta Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā.

8.   Jaudas stratēģiskā plānošana aptver laikposmu, kas sākas piecus gadus pirms tiek mainīts kustības grafiks, uz ko tā attiecas. Infrastruktūras pārvaldītāji var pagarināt šo laikposmu līdz vairāk nekā pieciem gadiem, jo īpaši nolūkā atbalstīt infrastruktūras attīstību saskaņā ar indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā.

9.   Infrastruktūras pārvaldītāji pārskata un atjaunina jaudas stratēģiskās plānošanas rezultātus, jo īpaši ņemot vērā:

10.   ENIM izstrādā un iekļauj Eiropas jaudas pārvaldības satvarā pamatnostādnes, kurās nosaka kopīgus jaudas stratēģiskās plānošanas rīkus, metodoloģijas un procesuālo kārtību.

11.   Infrastruktūras pārvaldītāji Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā minētajā tīkla pārskatā ņem vērā minētās pamatnostādnes. Tie tīkla pārskatā paskaidro, kāpēc notikušas jebkādas novirzes no pamatnostādnēs noteiktajiem kopīgajiem rīkiem, metodoloģijām un procesuālās kārtības.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 7.e pantu apspriežas ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, tostarp tām, kas sniedz vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, par jaudas stratēģisko plānošanu, tostarp šīs regulas 13. panta 2. punktā minētajiem plānošanas dokumentiem, saskaņā ar tās I pielikuma 2. iedaļā noteikto grafiku.

2.   Lai apspriestos ar iesaistītajām ieinteresētajām personām, kas sniedz vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, infrastruktūras pārvaldītāji savstarpēji koordinē darbību saskaņā ar 55. pantu un – Eiropas un pārrobežu jautājumos – 57. pantu.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji attiecīgā gadījumā koordinē savas darbības, kas saistītas ar jaudas stratēģisko plānošanu, saskaņā ar 55. pantu.

Koordinācija jo īpaši nodrošina:

2.   Pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības paust ENIM savas bažas par 13. panta 2. punktā minētajiem plānošanas dokumentiem. ENIM var pieņemt atzinumu vai ieteikumu par šīm bažām un informē ENRRB.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji ņem vērā visus ieteikumus, ko ENIM pieņēmis saskaņā ar 2. punktu. Ja infrastruktūras pārvaldītāji neievēro ieteikumu, tie plānošanas dokumentos paskaidro savas rīcības iemeslus.

4.   ENRRB uzrauga koordinācijas procesu un tā īstenošanu. Tas paziņo Komisijai savu viedokli par nepieciešamību novērst jebkādus koordinācijas procesa trūkumus.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji regulāri pārrauga un analizē transporta tirgus, lai pamatotu savu vispārējo saimnieciskās darbības stratēģiju, jaudas un ārkārtas situāciju pārvaldību un ieguldījumu lēmumus.

2.   Tīkla koordinators regulāri veic transporta tirgus pētījumu par tīklu un tirgus attīstību pārrobežu dzelzceļa pakalpojumu jomā. Tīkla koordinators transporta tirgus pētījumu pārskata un atjaunina pēc vajadzības un jebkurā gadījumā vismaz reizi piecos gados. Tirgus pētījuma rezultātus dara publiski pieejamus.

3.   Transporta tirgus analīze šā panta 1. punkta nozīmē un šā panta 2. punktā minētais tirgus pētījums jo īpaši sniedz ieguldījumu 4. pantā minētajā jaudas stratēģiskajā plānošanā, 27. pantā minētajā dzelzceļa infrastruktūras jaudas nodalīšanā un jaudas sadalē, pamatojoties uz 39. pantā minēto oficiālo mehānismu pretrunu risināšanai.

Infrastruktūras pārvaldītāji ņem vērā transporta tirgus analīzi 1. punkta nozīmē un 2. punktā minēto tirgus pētījumu, lai pamatotu savu vispārējo saimnieciskās darbības stratēģiju, jaudas un ārkārtas situāciju pārvaldību un ieguldījumu lēmumus.

1.   Infrastruktūras pārvaldītājs pieņem jaudas stratēģiju, kura izklāsta prognozes par dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījuma un piedāvājuma attīstību nākotnē un savu redzējumu par to, kā pielāgoties minētajai attīstībai.

Jaudas stratēģiju izmanto kā pamatu saziņai, apspriešanai un koordinācijai starp iesaistītajām ieinteresētajām personām.

2.   Jaudas stratēģijā iekļauj informāciju, kas uzskaitīta I pielikuma 1. iedaļā.

3.   Infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo, publicē un nepieciešamības gadījumā atjaunina jaudas stratēģiju saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļā noteikto grafiku un saturu.

1.   Infrastruktūras pārvaldītājs izveido jaudas modeli, ar ko precizē jaudas stratēģiju, pamatojoties uz 15. pantā minētās apspriešanās ar iesaistītajām ieinteresētajām personām iznākumu un 16. pantā minēto apspriešanās un koordinācijas darbību iznākumu, tostarp kā paziņojumu par jaudas vajadzībām, kas minēts 14. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

Jaudas modelis palīdz līdzsvaroti ņemt vērā dažādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu segmentu jaudas vajadzības un infrastruktūras pārvaldītāju vajadzības uzturēt, atjaunot un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, tostarp uzlabot esošo dzelzceļa infrastruktūru un būvēt jaunu dzelzceļa infrastruktūru. To izmanto kā saziņas, apspriešanās un jaudas stratēģiskās plānošanas koordinācijas pamatu starp iesaistītajām ieinteresētajām personām.

2.   Jaudas modelī iekļauj informāciju, kas uzskaitīta I pielikuma 1. iedaļā. Infrastruktūras pārvaldītāji sagatavo un publicē jaudas modeli katram kustības grafika laikposmam un vajadzības gadījumā atjaunina jaudas modeli saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļā noteikto grafiku. Pienākumu atjaunināt jaudas modeli nepiemēro, ja ir publicēts jaudas nodrošinājuma plāns tam pašam kustības grafika laikposmam.

3.   Infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības saprātīgās robežās ierosināt tādu jaudas modeli, kas atšķiras no informācijas, kura saņemta, apspriežoties ar pieteikumu iesniedzējiem. Infrastruktūras pārvaldītājs piemērojamos ierobežojumus nosaka savā tīkla pārskatā. ENIM izstrādā pamatnostādnes attiecībā uz minētajiem ierobežojumiem un iekļauj tās Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

4.   Ja infrastruktūras pārvaldītājs nevar sagatavot jaudas modeli šā panta 3. punktā minētajās robežās, tas minētajam dzelzceļa infrastruktūras elementam veic jaudas nodalīšanu saskaņā ar 27. pantu.

5.   Attiecīgā gadījumā infrastruktūras pārvaldītāji veic koordināciju saskaņā ar 16. pantu, lai nodrošinātu, ka jaudas nodalīšanas rezultāti ir konsekventi un lai nodrošinātu netraucētus vairāktīklu pakalpojumus.

6.   Infrastruktūras pārvaldītāji dokumentē un attiecīgā gadījumā pamato visas būtiskās atšķirības starp jaudas modeli un jaudas stratēģiju, kas attiecas uz vienu un to pašu kustības grafika laikposmu.

1.   Infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā jaudas nodrošinājuma plānu, kurā ir precizēts jaudas modelis, pamatojoties uz 15. pantā minēto apspriešanos ar pieteikumu iesniedzējiem, tostarp 14. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētos paziņojumus par jaudas vajadzībām veidā, un uz 16. pantā minēto koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem.

Jaudas nodrošinājuma plāns nodrošina pamatu jaudas sadalei. Saskaņā ar I pielikuma 1. un 2. iedaļā noteiktajām prasībām tas sniedz visaptverošu informāciju par:

Jaudas nodrošinājuma plānā iekļauj informāciju, kas uzskaitīta I pielikuma 1. iedaļā.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji sagatavo jaudas nodrošinājuma plānu saskaņā ar 13. līdz 19. pantā minētā jaudas stratēģiskās plānošanas procesa rezultātiem un saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļā noteikto grafiku.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji vēlākais I pielikuma 2. iedaļā noteiktajā termiņā publicē jaudas nodrošinājuma plānu katram kustības grafika laikposmam un minēto plānu pastāvīgi atjaunina līdz tā kustības grafika laikposma beigām, uz kuru tas attiecas. Jaudas nodrošinājuma plānu iesniedz par katru atsevišķu attiecīgā kustības grafika laikposma dienu.

4.   Infrastruktūras pārvaldītāji dokumentē un attiecīgā gadījumā pamato visas būtiskās atšķirības starp jaudas nodrošinājuma plānu un jaudas modeli, kas attiecas uz vienu un to pašu kustības grafika laikposmu.

5.   Jaudas nodrošinājuma plānā infrastruktūras pārvaldītāji var norādīt dzelzceļa infrastruktūras jaudu kā iepriekš ieplānotu. Iepriekš ieplānotā jauda ir jauda, attiecībā uz kuru infrastruktūras pārvaldītājs nosaka pieteikumu iesniedzēju pieprasījumiem pieejamās jaudas raksturlielumus un apjomus, paredz šādas jaudas sadales noteikumus un nosaka procesu, kādā šādu jaudu var pieprasīt saskaņā ar 22. pantu. Sadalot iepriekš ieplānoto jaudu, ņem vērā norādītos raksturlielumus, noteikumus un sadales procesus.

6.   Jaudas nodrošinājuma plānā iepriekš ieplānoto jaudu norāda jaudas plānošanas objektu veidā, kā minēts 22. pantā, kas norāda jaudas apjomu un raksturlielumus, un kas ir saistīti ar sadales noteikumiem un procesiem, ar kuru palīdzību šāda jauda tiek darīta pieejama.

7.   Infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības saprātīgās robežās ierosināt tādu jaudas nodrošinājuma plānu, kas atšķiras no informācijas, kura saņemta, apspriežoties ar pieteikumu iesniedzējiem. Infrastruktūras pārvaldītājs piemērojamos ierobežojumus nosaka savā tīkla pārskatā. ENIM izstrādā pamatnostādnes attiecībā uz minētajiem ierobežojumiem un iekļauj tās Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

8.   Ja infrastruktūras pārvaldītājs nespēj sagatavot jaudas nodrošinājuma plānu šā panta 7. punktā minētajās robežās, tas minētajam dzelzceļa infrastruktūras elementam veic jaudas nodalīšanu saskaņā ar 27. pantu.

9.   Attiecīgā gadījumā infrastruktūras pārvaldītāji veic koordināciju saskaņā ar 16. pantu, lai nodrošinātu, ka jaudas nodalīšanas rezultāti ir konsekventi, un nodrošinātu netraucētus vairāktīklu pakalpojumus.

10.   Infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 2. iedaļā minētajiem termiņiem jaudas nodrošinājuma plāna projektu iesniedz regulatīvajai iestādei izskatīšanai, pēc kuras regulatīvā iestāde šo plānu analizē un var pieņemt lēmumu, ar kuru infrastruktūras pārvaldītājam tiek prasīts grozīt jaudas nodrošinājuma plānu, ja analīzē ir secināts, ka minētais plāns neatbilst šai regulai, Direktīvai 2012/34/ES, vai pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

Attiecīgā gadījumā regulatīvās iestādes veic koordināciju ar citām regulatīvajām iestādēm.

11.    ENIM izstrādā pamatnostādnes un iekļauj tās Eiropas jaudas pārvaldības satvarā, nosakot:

1.   Lai infrastruktūras pārvaldītāji būtu gatavi tīkla darbības traucējumiem un citām krīzes situācijām, kas ietekmē dzelzceļa satiksmi, tie ievieš un īsteno pastāvīgu ārkārtas rīcības plānošanas procesu.

Ārkārtas rīcības plānošana nodrošina pamatu satiksmes pārvaldībai, traucējumu pārvaldībai un krīzes vadībai saskaņā ar 44. pantu, lai šādās situācijās nodrošinātu ātru reakciju un līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz dzelzceļa satiksmi.

Infrastruktūras pārvaldītāji sava ārkārtas rīcības plānošanas rezultātus dokumentē ārkārtas rīcības plānā.

2.   Ārkārtas rīcības plānošana jo īpaši ietver:

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina ārkārtas rīcības plānošanas saskaņošanu ar jaudas stratēģisko plānošanu, jo īpaši jaudas stratēģiju, jaudas modeli, jaudas nodrošinājuma plānu un dzelzceļa infrastruktūras darbu plānošanu, kā norādīts 11. pantā.

4.   Ārkārtas rīcības plānošanas rezultātus, jo īpaši alternatīvu maršrutu noteikšanu saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu un indikatīvo jaudas plānošanu alternatīvos maršrutos saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, iekļauj jaudas modelī un jaudas nodrošinājuma plānā.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki izklāstīta procedūra un kritēriji, kas jāievēro, piemērojot šā panta 2. punktu, jo īpaši situācijās, kas var ietekmēt pārrobežu satiksmi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 76. panta 2. punktā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji sadala iepriekš ieplānoto jaudu, kas iekļauta 20. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā, izmantojot taisnīgus, pārredzamus un nediskriminējošus kritērijus un procedūras.

Infrastruktūras pārvaldītāji minētos kritērijus un procedūras iekļauj tīkla pārskatā, ņemot vērā 4. punktā minēto kopējo sistēmu.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji var sagrupēt jaudas plānošanas objektus, piemēram, iepriekš plānotus vilcienu ceļus veicot jaudas iepriekšēju plānošanu, lai nodrošinātu konkrēta grafika izstrādi, saskaņā ar 4. pantā minētajām stratēģiskajām norādēm, ja šādas norādes tiek sniegtas, un ņemot vērā pieteikuma iesniedzēju paustās tirgus vajadzības.

3.   Jaudas plānošanas objekti nosaka raksturlielumus un īpašības, kas piemīt dažādiem iepriekš ieplānotās jaudas veidiem, tostarp jaudai, kas pieejama pieteikumu iesniedzēju pieprasījumiem, dzelzceļa infrastruktūras darbiem rezervētajai jaudai un jau sadalītajai jaudai. Minētie raksturlielumi un īpašības ietver visus aspektus, kas attiecas uz konkrētiem iepriekš ieplānotās jaudas veidiem, piemēram, maršrutu, laiku, garantēto vai nepieciešamo minimālo ātrumu, maksimālo garumu, tehniskos parametrus un ceļu skaitu gan kravas, gan pasažieru pārvadājumiem.

4.   ENIM izstrādā kopēju sistēmu 1. punktā minētajiem kritērijiem un procedūrām un iekļauj to Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. Kopējā sistēma nodrošina līdzsvaru starp priekšrocībām, ko sniedz jaudas rezervēšana konkrētiem dzelzceļa pakalpojumu veidiem vai sadales procesiem, un nepieciešamību nodrošināt elastību, lai apmierinātu jaudas sadales vajadzības tirgū. Minētajā nolūkā kopējā sistēma paredz iespēju pieņemt jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumus, kas neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot jaudas nodrošinājuma plānu.

5.   ENIM izstrādā specifikācijas jaudas plānošanas objektiem cilvēklasāmā un mašīnlasāmā formātā. ENIM minētās specifikācijas iekļauj Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. Pamatojoties uz pieredzi šā panta piemērošanā, ENIM saskaņā ar šīs regulas 66. panta 3. punktu sniedz Komisijai informāciju par iespējamiem grozījumiem savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2016/797 un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji nekavējoties atzīst, ka dzelzceļa infrastruktūras elements ir vai nu intensīvi izmantots, vai pārslogots, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

Infrastruktūras pārvaldītāji novērtē dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantojumu, pamatojoties uz objektīvām, pārredzamām un atbilstīgām procedūrām un metodēm.

2.   ENIM izstrādā kopīgu dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanas metodi. Minēto metodi iekļauj Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā norāda kustības grafika laikposmu un dzelzceļa infrastruktūras elementu, kā arī konkrētos laikposmus, uz kuriem tas attiecas.

4.   Tas, ka atsevišķi jaudas pieprasījumi, kuri iesniegti sadalei kustības grafika laikposmā, ir pretrunīgi, nav pamats tam, lai paziņotu, ka kāds dzelzceļa infrastruktūras elements ir intensīvi izmantots vai pārslogots, ja vien nav izpildīts vismaz viens no 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

5.   Ja dzelzceļa infrastruktūras elements ir atzīts par intensīvi izmantotu vai pārslogotu, infrastruktūras pārvaldītājs veic jaudas analīzi saskaņā ar 24. pantu, ja vien piecos gados pirms minētā dzelzceļa infrastruktūras elementa atzīšanas par intensīvi izmantotu vai pārslogotu nav izstrādāts vai jau netiek īstenots 25. pantā paredzētais jaudas palielināšanas plāns, kurā ņemti vērā visi attiecīgie faktori.

6.   Attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras elementiem, kas atzīti par intensīvi izmantotiem vai pārslogotiem, infrastruktūras pārvaldītāji rezervē jaudu 20. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā, ņemot vērā 24. pantā minētās jaudas analīzes iznākumu.

7.   Dalībvalstis uzdod infrastruktūras pārvaldītājiem Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā norādīt dzelzceļa infrastruktūras elementus, kas ir atzīti par intensīvi izmantotiem vai pārslogotiem.

8.   Pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras gadījumā piemērojamās procedūras un izmantojamos kritērijus nosaka tīkla pārskatā, un tie atbilst visiem pasākumiem un kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar 27. pantu.

9.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu, lai grozītu jaudas izmantojuma robežvērtības un II pielikumā noteiktos atsauces periodus, ja minētie elementi ir izrādījušies neefektīvi vai ir radījuši būtiskas īstenošanas grūtības vai ja nozare ir izstrādājusi jaunu un vispārpieņemtu paraugpraksi, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras jaudas efektīvu pārvaldību attiecībā uz intensīvi izmantotu un pārslogotu dzelzceļa infrastruktūru un atspoguļotu infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzēju darbības apsvērumus, ņemot vērā ENIM, infrastruktūras pārvaldītāju, pieteikumu iesniedzēju un citu iesaistīto ieinteresēto personu, regulatīvo iestāžu un ENRRB pieredzi šā panta īstenošanā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītājs veic jaudas analīzi sešu mēnešu laikā pēc tam, kad dzelzceļa infrastruktūra ir atzīta par intensīvi izmantotu vai pārslogotu, ja vien piecos gados pirms infrastruktūras atzīšanas par intensīvi izmantotu vai pārslogotu nav izstrādāts vai jau netiek īstenots jaudas palielināšanas plāns, kurā ņemti vērā visi attiecīgie faktori.

Jaudas analīzē nosaka dzelzceļa infrastruktūras jaudas ierobežojumus, kas neļauj jaudas modelī vai jaudas nodrošinājuma plānā iekļaut pieteikumu iesniedzēju izteiktās jaudas vajadzības vai kas neļauj pienācīgi apmierināt dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumus.

Jaudas analīzē iekļauj arī pirmo indikatīvo iespējamo pasākumu kopumu, kas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā jāveic, lai mazinātu pārslogotību un palielinātu jaudas pieejamību.

2.   Jaudas analīzē aplūko dzelzceļa infrastruktūras raksturlielumus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, spējām un savstarpējo izmantojamību, darbības procedūrām, dažādo piedāvāto pakalpojumu specifiku un visu minēto faktoru ietekmi uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu. Iespējamie pasākumi jo īpaši ietver maršruta maiņas pakalpojumus, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot dažādus tīklus, pakalpojuma sniegšanas laika maiņu, kustības ātruma maiņu, darbības procedūru saskaņošanu un dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumus.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem par jaudas analīzes projektu saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 7.e pantu un, ja attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras elements ietilpst kādā Eiropas transporta koridorā, saskaņā ar šīs regulas 57. pantu.

Infrastruktūras pārvaldītājs jaudas analīzes rezultātu dara publiski pieejamus savā tīmekļa vietnē. ENIM saites uz jaudas analīzes rezultātu dara pieejamas savā tīmekļa vietnē.

4.   Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas stratēģiskajā plānošanā – jo īpaši jaudas stratēģijā, jaudas modelī un jaudas nodrošinājuma plānā – attiecīgā gadījumā ņem vērā jebkādas jaudas analīzes, kas veikta, ievērojot šo pantu, tostarp citos attiecīgajos tīklos, rezultātus.

Jaudas analīzes rezultātus iesniedz dalībvalstu iestādēm, kas atbild par Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā minētās indikatīvās dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijas sagatavošanu, un attiecīgajam Eiropas koordinatoram.

1.   Sešu mēnešu laikā pēc jaudas analīzes pabeigšanas saskaņā ar 24. pantu infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar 23. pantu izstrādā jaudas palielināšanas plānu dzelzceļa infrastruktūras elementiem, kas atzīti par pārslogotiem.

Jaudas palielināšanas plānā norāda:

Pamatojoties uz identificēto iespējamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, jaudas palielināšanas plānā nosaka arī darbības, kas jāveic, lai palielinātu dzelzceļa infrastruktūras jaudu, tostarp pasākumu īstenošanas grafiku.

2.   Jaudas palielināšanas plānu izstrādā pēc tam, kad saskaņā ar 15. pantu veikta apspriešanās ar attiecīgās pārslogotās dzelzceļa infrastruktūras lietotājiem.

Dalībvalsts var nolemt, ka minētais plāns ir iepriekš jāapstiprina.

3.   Attiecīgā dalībvalsts jaudas palielināšanas plānus ņem vērā, atjauninot indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā.

Attiecīgais Eiropas koordinators jaudas palielināšanas plānu ņem vērā savā darba plānā, kas minēts Regulas (ES) 2024/1679 53. pantā.

4.   Neskarot šīs regulas 42. pantu, infrastruktūras pārvaldītājs pārtrauc iekasēt jebkādu maksu par attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 31. panta 4. punktu vienā no šādiem gadījumiem:

5.   Neatkarīgi no 4. punkta infrastruktūras pārvaldītājs ar regulatīvās iestādes apstiprinājumu var turpināt iekasēt maksu vienā no šādiem gadījumiem:

1.   Neskarot šā panta 2. punktu, dzelzceļa infrastruktūras jaudu uzskata par pieejamu izmantošanai visu veidu satiksmei, kas ir saderīga ar maršrutu, kurš paredzēts ekspluatācijai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797 un specifikācijām, kas noteiktas uz tās pamata pieņemtajos īstenošanas aktos.

2.   Ja ir piemēroti alternatīvi maršruti un ja saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru var pierādīt, ka tas ir pamatoti no sociālā, ekonomiskā un vides viedokļa, infrastruktūras pārvaldītājs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var izraudzīties infrastruktūru elementus izmantošanai norādītiem satiksmes veidiem. Minētajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs šādu izraudzīšanos norāda 13. panta 2. punktā minētajos plānošanas dokumentos un tīkla pārskatā, un jaudas nodrošinājuma plānā rezervē jaudu norādītajiem satiksmes veidiem.

Šāda izraudzīšanās nekavē izmantot šādu dzelzceļa infrastruktūru cita veida satiksmei, ja jauda ir pieejama.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka dzelzceļa infrastruktūra, kas izraudzīta, ievērojot šā panta 2. punktu, ir norādīta Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītājs veic jaudas nodalīšanu dzelzceļa infrastruktūras elementos, kuri atzīti par intensīvi izmantotiem vai pārslogotiem, piemērojot taisnīgu, pārredzamu un nediskriminējošu metodoloģiju.

Infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā sīki izklāsta metodoloģiju, tostarp visas piemērojamās parametru vērtības, ņemot vērā Eiropas jaudas pārvaldības satvaru. Infrastruktūras pārvaldītāja noteiktās parametru vērtības koordinē saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 7.e panta d) punktu.

Infrastruktūras pārvaldītājs ņem vērā vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem nepieciešamo jaudu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā metodoloģija ietver šādus posmus:

Metodoloģija ļauj ņemt vērā nepieciešamību pēc vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem to pilnībā.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā izvērtējuma pamatā cita starpā ir šādi operacionālie, sociālekonomiskie un vides kritēriji, atkarībā no datu pieejamības un ņemot vērā tehniskos un darbības apsvērumus, kā arī dzelzceļa infrastruktūras izmantojumu:

4.   ENIM nosaka taisnīgu, pārredzamu un nediskriminējošu metodoloģiju un izveido ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem saistītu parametru un 3. punktā minētajam novērtējumam vajadzīgo operacionālo, sociālekonomisko un vides kritēriju sarakstu. Attiecīgā gadījumā ENIM nosaka standarta parametru vērtības vai standartvērtību diapazonus. ENIM nodrošina, ka parametru vērtības ir pietiekami testētas un kalibrētas ekspluatācijas kontekstā.

Minēto metodoloģiju un parametru sarakstu, un standarta parametru vērtības ENIM iekļauj Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

Lai ņemtu vērā vietējos vai valsts apstākļus, infrastruktūras pārvaldītājs vajadzības gadījumā koriģē standarta parametru vērtības, pamatojoties uz pieņemtām pieejām un empīriskiem pierādījumiem un attiecīgā gadījumā piemēro dalībvalsts prasības saskaņā ar 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

1.   Pieteikumu iesniedzēji, ievērojot publiskās tiesības vai privāttiesības, var vērsties pie infrastruktūras pārvaldītāja, lai prasītu tāda līguma noslēgšanu, kas piešķir dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanas tiesības par maksu, kā paredzēts Direktīvas 2012/34/ES IV nodaļas 2. iedaļā.

Infrastruktūras pārvaldītāji iedala pieteikumu iesniedzējiem dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanas tiesības vienā no šādiem veidiem:

ENIM nosaka jaudas specifikāciju raksturlielumus un iekļauj tos Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji pirms faktiskās vilcienu kustības saskaņā ar termiņiem, kas noteikti I pielikuma 4., 5. un 6. iedaļā, konvertē jaudas izmantošanas tiesības, kas iedalītas jaudas specifikācijas veidā, par jaudas izmantošanas tiesībām vilcienu ceļa veidā.

3.   Jaudas izmantošanas tiesības vilcienu ceļa veidā pieteikumu iesniedzējiem var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz vienu kustības grafika laikposmu. Jaudas izmantošanas tiesības jaudas specifikācijas veidā var iedalīt uz laiku, kas pārsniedz vienu kustības grafika laikposmu, saskaņā ar 33. un 35. pantu.

4.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzēju attiecīgās tiesības un pienākumus saistībā ar jebkādu jaudas sadali nosaka līgumos vai valsts tiesību aktos.

5.   Kad pieteikuma iesniedzējam ir iedalītas jaudas izmantošanas tiesības, saņēmējs tās nenodod citam uzņēmumam vai pakalpojumu sniedzējam.

Jebkāda veida nodošana izraisa izslēgšanu no turpmākas jaudas sadales pašreizējā un nākamajā kustības grafika laikposmā.

Jaudas izmantošanu, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums veic tāda pieteikuma iesniedzēja uzdevumā, kurš nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, neuzskata par nodošanu. Pieteikuma iesniedzējs, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, vismaz 10 dienas pirms jaudas izmantošanas informē infrastruktūras pārvaldītāju par to, kurš dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmantos jaudu. Minētajā informācijā iekļauj pierādījumus par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma piekrišanu.

6.   Ja pieteikuma iesniedzējs plāno pieprasīt dzelzceļa infrastruktūras jaudu nolūkā sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kādā dalībvalstī, kur tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir ierobežotas saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11. pantu, tas informē infrastruktūras pārvaldītājus un attiecīgās regulatīvās iestādes ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms tam, kad stājas spēkā kustības grafiks, uz kuru attiecas infrastruktūras jaudas pieprasījums. Lai ļautu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm novērtēt iespējamo ekonomisko ietekmi uz esošajiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, regulatīvās iestādes nodrošina, lai visas kompetentās iestādes, kas piešķīrušas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tiesības minētajā maršrutā, kurš noteikts sabiedrisko pakalpojumu līgumā, visas citas ieinteresētās kompetentās iestādes, kam ir tiesības ierobežot piekļuvi saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11. pantu, kā arī visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu minētajā pasažieru pārvadājumu pakalpojumu maršrutā, tiktu informēti bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji piešķir jaudas izmantošanas tiesības pieteikumu iesniedzējiem, izmantojot 33. līdz 36. pantā minētos sadales procesus.

Par jaudas sadali uzskata arī jebkādas iedalītās jaudas izmaiņas.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala, izmantojot digitālus rīkus un digitālus pakalpojumus saskaņā ar 66. pantu.

3.   Infrastruktūras pārvaldītājs anulē jaudas izmantošanas tiesības, kas vismaz vienu mēnesi ir izmantotas mazāk par robežkvotu, ja vien tas nav noticis tādu iemeslu dēļ, kuri nav ekonomiska rakstura un kurus pieteikuma iesniedzējs nevar ietekmēt. Šādā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs informē regulatīvo iestādi.

ENIM nosaka robežkvotas diapazonus un iekļauj tos Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka robežkvotu tīkla pārskatā, ņemot vērā ENIM noteiktos robežkvotas diapazonus.

Regulatīvā iestāde uzrauga pienākumu taisnīgu, pārredzamu un nediskriminējošu piemērošanu, ievērojot šo punktu, un izmeklē visas saņemtās sūdzības.

4.   Ja infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar 3. punktu anulē vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības, par minēto infrastruktūras pārvaldītāju atbildīgā regulatīvā iestāde informē attiecīgās regulatīvās iestādes un ENRRB.

1.   Pieteikumu iesniedzējiem ir tiesības pieprasīt vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības, izmantojot 33. līdz 36. pantā minētos sadales procesus, tostarp visam braucienam turp un atpakaļ, un saņemt atbildes uz šādiem pieprasījumiem ar vienas pieturas aģentūras starpniecību, kas izveidota saskaņā ar 66. panta 5. punktu.

Infrastruktūras pārvaldītāji koordinē jaudas sadali vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem saskaņā ar 55. pantu, jo īpaši pārrobežu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumiem un pārrobežu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

2.   Jo īpaši 1. punktā minētā koordinēšana paredz:

Ja infrastruktūras pārvaldītāji neizraugās vienotu kontaktpunktu, pieteikuma iesniedzējs izvēlas infrastruktūras pārvaldītāju, kurš ir atbildīgs par vienotā kontaktpunkta funkciju izpildi attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar konkrēto jaudas pieprasījumu.

3.   Infrastruktūras pārvaldītājs neanulē vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības saskaņā ar 29. panta 3. punktu bez iepriekšējas koordinācijas ar citiem attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar 55. pantu.

Ja infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar 29. panta 3. punktu anulē vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības, tas informē regulatīvo iestādi. Regulatīvā iestāde informē attiecīgās regulatīvās iestādes un ENRRB.

4.   Pieteikumus par vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesībām izskata vienādi un nediskriminējoši salīdzinājumā ar pieteikumiem par viena tīkla jaudas izmantošanas tiesībām.

5.   ENIM nosaka sīki izstrādātas procedūras un metodes šā panta vienādas piemērošanas veicināšanai un minimālās kvalitātes prasības, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā, un iekļauj tās Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji un apkalpes vietu operatori, kuri piedāvā pakalpojumus, kas nepieciešami dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, un kuru apkalpes vietas ir daļa no Eiropas transporta tīkla, kā norādīts Regulas (ES) 2024/1679 I pielikumā, tostarp tās, kas atrodas pilsētas mezglos, kuri definēti minētās regulas 3. panta 6. punktā, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas un apkalpes vietu jaudas sadale ir konsekventa.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji tīkla pārskatā sniedz 1. punktā minēto apkalpes vietu sarakstu.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka pieteikumu iesniedzēji, var pieprasīt, vienuviet un ar vienu darbību, dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanas tiesības un jaudu šā panta 1. punktā minētās apkalpes vietas, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas izveidota saskaņā ar 66. panta 5. punktu.

4.   Infrastruktūras pārvaldītāji var slēgt līgumu ar citu apkalpes vietu operatoriem par jaudas kopīgu nodrošināšanu.

5.   Šā panta 3. punkta nolūkiem infrastruktūras pārvaldītāji un apkalpes vietu operatori koordinē jaudu un nodrošina jaudas izmantošanas tiesības, tostarp jaudu apkalpes vietā, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja prasībām, vai cenšas nodrošināt dzīvotspējīgu alternatīvu pieprasītajai jaudai.

6.   Šā panta 1. punktā minētie apkalpes vietu operatori digitālā formātā saskaņā ar 66. panta 5. punktu infrastruktūras pārvaldītājam dara pieejamu informāciju par pieejamo jaudu. Reāllaika informāciju sniedz, kad vien to atbalsta 66. panta 5. punktā minētie digitālie rīki.

7.   Šo pantu nepiemēro apkalpes vietu operatoriem, uz kuriem attiecas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/2177 (18) 2. pantā paredzētais atbrīvojums.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji pirms katra kustības grafika laikposma sākuma publicē jaunu kustības grafiku.

Infrastruktūras pārvaldītāji uzsāk kustības grafika sagatavošanu, kad tie sadala jaudu 34. pantā minētajā ikgadējā sadales procesā, ņemot vērā jaudas izmantošanas tiesības, kuras iedalītas, izmantojot pamata vienošanās, saskaņā ar 33. pantu un mainīgās plānošanas procesā, kas minēts 35. pantā.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji līdz kustības grafika laikposma beigām nodrošina, ka kustības grafiks ir atjaunināts, ņemot vērā jaudu, kas sadalīta 35. pantā minētajā mainīgās plānošanas procesā, jaudu, kas sadalīta 36. pantā minētajā ad hoc procesā, jaudas izmantošanas tiesību izmaiņas saskaņā ar 41. pantu un pārplānošanu traucējumu pārvaldības un krīzes vadības kontekstā saskaņā ar 43. pantu.

1.   Pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības pieprasīt dzelzceļa infrastruktūras jaudu laikposmam, kas pārsniedz vienu kustības grafika laikposmu, izmantojot pamata vienošanās.

Pamata vienošanās nosaka jaudas izmantošanas tiesības, kas piešķirtas jaudas specifikācijas veidā, kā minēts 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tās nevar ietvert jaudas izmantošanas tiesības vilcienu ceļa veidā.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai pamata vienošanās iepriekš apstiprina regulatīvā iestāde. To pamata vienošanos gadījumā, kas ir saistītas ar pārrobežu satiksmi, attiecīgās regulatīvās iestādes savstarpēji koordinē.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas stratēģiskās plānošanas dokumentos norāda jaudu, ko tie plāno rezervēt sadalei, izmantojot pamata vienošanās. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101., 102. un 106. pantu, jaudu, kas minētajos plānošanas dokumentos rezervēta pamata vienošanos vajadzībām, infrastruktūras pārvaldītājs sadala pieteikumu iesniedzējiem ar minēto vienošanos starpniecību, ievērojot šā panta 5. un 6. punktu. Tas neliedz infrastruktūras pārvaldītājiem, izmantojot pamata vienošanās, sadalīt pieprasīto jaudu gadījumos, kad šāda jauda plānošanas dokumentos nav rezervēta, ievērojot šā panta 6. punktu.

3.   Pamata vienošanās var tikt noslēgtas starp vairākiem infrastruktūras pārvaldītājiem un pieteikuma iesniedzēju gadījumos, kad tās aptver vairāk nekā vienu tīklu.

4.   Pieteikuma iesniedzējs, kurš ir pamata vienošanās puse, pieprasa infrastruktūras pārvaldītājam pamata vienošanās dokumentā iekļautās jaudas specifikācijas pārveidot par atbilstošu vilcienu ceļu saskaņā ar minēto pamata vienošanos. Minēto pārveidi veic saskaņā ar 28. panta 2. punktu.

5.   Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka pamata vienošanās atbilst turpmāk minētajam:

Kaimiņos esošie infrastruktūras pārvaldītāji koordinē savu jaudas stratēģisko plānošanu attiecībā uz to jaudu, kas pieejama pārrobežu pamata vienošanos vajadzībām.

6.   Pamata vienošanās neliedz izmantot attiecīgo infrastruktūru citiem pieteikumu iesniedzējiem vai pakalpojumiem. Minētajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji nosaka kopējās jaudas maksimālās daļas, ko var sadalīt, izmantojot pamata vienošanās, un iekļauj minētās daļas tīkla pārskatā.

7.   Neskarot 41. un 42. pantu, pamata vienošanās pieļauj iespēju grozīt to noteikumus, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras labāku izmantošanu. Par citām izmaiņām jaudas izmantošanas tiesībās, kas iedalītas, izmantojot pamata vienošanās, piemēro sodu saskaņā ar 42. pantu.

8.   Pamata vienošanās principā attiecas uz laikposmu, kas norādīts I pielikuma 5. iedaļā. Infrastruktūras pārvaldītājs īpašos gadījumos var vienoties par īsāku vai garāku laikposmu. Jebkuru laikposmu, kas ilgāks par I pielikuma 5. iedaļā norādīto laikposmu, pamato ar prasību par jaunu tirgus dalībnieku īpašiem ieguldījumiem vai pakalpojuma būtisku novitāti, kas ievērojami uzlabo pakalpojuma kvalitāti.

9.   Par pakalpojumiem, kuriem izmanto 26. pantā minēto specializēto dzelzceļa infrastruktūru, kam vajadzīgi būtiski un ilgtermiņa ieguldījumi, kurus pieteikuma iesniedzējs ir pienācīgi pamatojis, pamata vienošanās var slēgt uz laikposmu līdz 15 gadiem. Par jebkuru laikposmu, kas ilgāks par 15 gadiem, var vienoties tikai izņēmuma gadījumos, jo īpaši liela mēroga un ilgtermiņa ieguldījumu gadījumā un ja uz šādiem ieguldījumiem attiecas līgumsaistības, kas ietver daudzgadu amortizācijas plānu.

10.   Infrastruktūras pārvaldītāji jaudu, kas sadalīta, izmantojot pamata vienošanās, iekļauj 19. pantā minētajā jaudas modelī un 20. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā.

11.   Ievērojot komercnoslēpumu, katras pamata vienošanās vispārīgo būtību dara pieejamu jebkurai ieinteresētajai personai.

12.   Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju un ENRRB pieredzi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par pamata vienošanos noslēgšanas procedūru un kritērijiem, šādu vienošanos formu un saturu, lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 76. panta 2. punktā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītājs jaudu sadala vienlaicīgas jaudas sadales procesā, lai, ciktāl iespējams, izpildītu visus 32. panta 1. punktā minētos dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumus, ievērojot šā panta 2., 3. un 4. punktu. Infrastruktūras pārvaldītājs, ciktāl iespējams, ņem vērā visus ierobežojumus pieteikumu iesniedzējiem, tostarp ekonomisko ietekmi uz to saimniecisko darbību.

2.   Saskaņā ar 20. un 22. pantu infrastruktūras pārvaldītājs var pieņemt vai noraidīt jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumus, kas neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam.

Ja pieprasījums neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības saprātīgās robežās ierosināt tādu dzelzceļa infrastruktūras jaudu, kas atšķiras no pieprasītās, un grozīt jaudas nodrošinājuma plānu, vai veikt abus pasākumus. Šādos gadījumos infrastruktūras pārvaldītājs piemēro 22. panta 1. punktā minētos kritērijus un procedūras.

Pieņemot pieprasījumus, kas neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, infrastruktūras pārvaldītājs cenšas saglabāt vispārējo līdzsvaru starp 20. panta 6. punktā uzskaitītajiem jaudas nodrošinājuma plāna elementiem un, ja rodas pretrunas ar citiem pieprasījumiem, prioritāti piešķir pieprasījumiem, kas atbilst jaudas nodrošinājuma plānam, jo īpaši iepriekš ieplānotajai jaudai.

Noraidot pieprasījumus, kas neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, infrastruktūras pārvaldītājs nekavējoties informē attiecīgo pieteikuma iesniedzēju par savu nodomu noraidīt pieprasījumu. Attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei.

Infrastruktūras pārvaldītāji vismaz katru gadu informē regulatīvo iestādi par visiem tiem saņemtajiem jaudas pieprasījumiem, kas neatbilda pieejamās jaudas parametriem, kā noteikts jaudas nodrošinājuma plānā, neatkarīgi no tā, vai tie tika pieņemti vai noraidīti. Pamatojoties uz minēto informāciju, regulatīvā iestāde var sniegt atzinumu, kurā tā var ieteikt infrastruktūras pārvaldītājam grozīt jaudas modeli.

3.   Ja starp diviem vai vairākiem jaudas pieprasījumiem rodas pretrunas, infrastruktūras pārvaldītājs vispirms mēģina atrisināt pretrunas, izmantojot 38. pantā minēto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā. Ja jaudas nodrošinājuma pretrunu nav izdevies atrisināt ar minēto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā, infrastruktūras pārvaldītājs piemēro 39. pantā minēto oficiālo mehānismu pretrunu risināšanai.

4.   Ikgadējā sadales procesā piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības var ietvert:

Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas specifikāciju veidā piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības konvertē vilcienu ceļos saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļu.

5.   Infrastruktūras pārvaldītājs ievēro I pielikuma 4. iedaļā izklāstīto sadales procesa grafiku.

6.   Infrastruktūras pārvaldītājs izskata pieprasījumus, kas iesniegti pēc sākotnējā termiņa un pirms galīgā termiņa, kurš noteikts I pielikuma 4. iedaļā, un iedala jaudu, pamatojoties uz rindas kārtības principu.

7.   Attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti pēc sākotnējā termiņa un ko nevar nodrošināt ar atlikušo jaudu, kura rezervēta kustības grafikam, vai ar pieejamo neplānoto jaudu, infrastruktūras pārvaldītājs cenšas piedāvāt alternatīvas, izmantojot citu maršrutu.

8.   Infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar ieinteresētajām personām par kustības grafika projektu. Ieinteresētās personas ietver visas tās personas, kas ir pieprasījušas dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un citas personas, kas vēlas izmantot iespēju izteikt viedokli par to, kā kustības grafiks var ietekmēt to spēju kustības grafika laikposmā iepirkt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.

9.   Infrastruktūras pārvaldītājs veic attiecīgus pasākumus, lai risinātu jebkādas paustās bažas.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji mainīgās plānošanas procesā sadala dzelzceļa infrastruktūras jaudu vismaz dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumiem saskaņā ar I pielikuma 6. iedaļā noteiktajiem termiņiem. Infrastruktūras pārvaldītāji minētajam nolūkam rezervē jaudu 20. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā.

Neskarot LESD 101., 102. un 106. pantu, infrastruktūras pārvaldītājs jaudu, kas plānošanas dokumentos rezervēta mainīgajai plānošanai, sadala pieteikumu iesniedzējiem mainīgās plānošanas procesā. Tas neliedz infrastruktūras pārvaldītājiem, izmantojot mainīgās plānošanas procesu, sadalīt pieprasīto jaudu gadījumos, kad šāda jauda plānošanas dokumentos nav rezervēta. Mainīgās plānošanas process neliedz izmantot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru citiem pieteikumu iesniedzējiem vai pakalpojumiem.

2.   Jaudas izmantošanas tiesības, kas piešķirtas mainīgās plānošanas procesā, var ietvert:

Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas specifikācijas veidā piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības konvertē vilcienu ceļos saskaņā ar I pielikuma 6. iedaļu.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji un pieteikumu iesniedzēji var kopīgi nolemt grozīt jaudas specifikācijas, kas piešķirtas mainīgās plānošanas procesā, lai varētu labāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru. Minētos grozījumus neuzskata par jaudas izmantošanas tiesību izmaiņām, par kurām piemēro sodu 42. panta nolūkos. Par citām izmaiņām jaudas izmantošanas tiesībās, kas iedalītas mainīgās plānošanas procesā, piemēro sodu saskaņā ar 42. pantu.

4.   Neskarot 20. pantu, mainīgās plānošanas procesam rezervēto jaudu infrastruktūras pārvaldītāji iedala, ievērojot rindas kārtības principu.

5.   Saskaņā ar 22. pantā izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām infrastruktūras pārvaldītāji dara visu iespējamo, lai piedāvātu alternatīvu jaudu mainīgās plānošanas pieprasījumiem, ja pieprasījumi neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, kas minēts 20. pantā. Ja alternatīvu jaudu piedāvāt nav iespējams, infrastruktūras pārvaldītājs var atteikties iedalīt jaudu minētajiem neatbilstīgajiem pieprasījumiem. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei.

6.   Infrastruktūras pārvaldītājs pēc paziņošanas regulatīvajai iestādei noraida mainīgās plānošanas pieprasījumus, ja minētie pieprasījumi atbilst tādas jaudas raksturlielumiem, kuru parasti iedala saskaņā ar pamata vienošanām saskaņā ar 33. pantu. Regulatīvā iestāde informē ENRRB par šādu noraidīšanu un nodrošina šā punkta konsekventu piemērošanu.

7.   Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju un ENRRB pieredzi, Komisija, lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par mainīgās plānošanas procesu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 76. panta 2. punktā.

1.   Infrastruktūras pārvaldītājs bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā I pielikuma 7. iedaļā noteiktajos termiņos atbild uz ad hoc dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumiem, kas iesniegti jebkurā brīdī kustības grafika spēkā esības laikā. Informāciju par pieejamo neizmantoto jaudu saskaņā ar 10. pantu dara pieejamu visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri varētu vēlēties izmantot šo jaudu.

Ad hoc procesā piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības ir vilcienu ceļu veidā.

2.   Dzelzceļa infrastruktūras jaudu, atbildot uz ad hoc pieprasījumiem, sadala, ievērojot rindas kārtības principu.

1.   Plānojot dzelzceļa infrastruktūras darbus saskaņā ar šo pantu, infrastruktūras pārvaldītāji ievēro I pielikuma 3. un 8. iedaļā noteikto grafiku un prasības.

2.   Plānojot dzelzceļa infrastruktūras darbus, infrastruktūras pārvaldītāji, cik vien iespējams, ierobežo ietekmi uz iepriekš ieplānoto jaudu, kas iekļauta jaudas modelī vai jaudas nodrošinājuma plānā.

3.   Ja, plānojot jaudas ierobežojumu, kas izriet no dzelzceļa infrastruktūras darbiem, ir jāmaina iedalītās jaudas izmantošanas tiesības 41. panta nozīmē, infrastruktūras pārvaldītājs dara visu iespējamo, lai attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem nodrošinātu alternatīvu jaudu, kas ļauj dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam sniegt attiecīgos pakalpojumus.

Minētajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītājs informē visus attiecīgos pieteikumu iesniedzējus par plānotajām izmaiņām attiecīgajās jaudas izmantošanas tiesībās. Tas piedāvā attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem alternatīvas jaudas izmantošanas tiesības vai uzsāk koordinācijas pasākumus ar attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem, lai vienotos par tiesībām uz alternatīvu jaudu.

4.   Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas ierobežojumus, kas izriet no dzelzceļa infrastruktūras darbiem un tiklīdz tie ir ieplānoti, iekļauj jaudas modelī vai jaudas nodrošinājuma plānā, neatkarīgi no tā, kad tie ieplānoti.

5.   Infrastruktūras pārvaldītājs var atkāpties no I pielikuma 3. iedaļas 1. tabulā noteiktajiem termiņiem un no prasības 19. pantā minētajā jaudas modelī iekļaut jaudas ierobežojumus ar lielu vai būtisku ietekmi šādos gadījumos:

Minētajos gadījumos infrastruktūras pārvaldītājs nekavējoties apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem un attiecīgajiem apkalpes vietu operatoriem un regulāri informē tos par progresu saistībā ar normālas darbības atjaunošanu.

Jaudas ierobežojumi, kas paredz jaudas izmantošanas tiesību izmaiņas pēc to sadales, atbilst 41. pantā un I pielikuma 8. iedaļā noteiktajām prasībām.

1.   Ja saistībā ar vienlaicīgu jaudas sadali ir pretrunīgi dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumi, infrastruktūras pārvaldītājs, koordinējot minētos pieprasījumus, cenšas nodrošināt pēc iespējas precīzāku atbilstību visām prasībām.

2.   Ja rodas vajadzība koordinēt pieprasījumus, infrastruktūras pārvaldītājs, cenšoties tos izpildīt, koordinē visus dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumus, un infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības samērīgās robežās piedāvāt dzelzceļa infrastruktūras jaudu, kas atšķiras no pieprasītās. Infrastruktūras pārvaldītājs piemērojamos ierobežojumus nosaka savā tīkla pārskatā. ENIM izstrādā pamatnostādnes attiecībā uz minētajiem ierobežojumiem un iekļauj tās Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

3.   Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem, cenšas atrisināt visas pretrunas. Šāda apspriešanās balstās uz šādu samērīgā laikā bez maksas sniegtu informāciju elektroniskā formātā:

Neskarot 3. panta 2. punktu un ar visu pieteikumu iesniedzēju piekrišanu, infrastruktūras pārvaldītājs nolūkā atvieglot dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu koordinēšanu var nodibināt kontaktus starp visiem pieteikumu iesniedzējiem, kas varētu būt iesaistīti pretrunas risināšanā.

4.   Infrastruktūras pārvaldītājs savā tīkla pārskatā izklāsta principus, kas reglamentē jaudas pieprasījumu koordinēšanu dzelzceļa pakalpojumiem.

5.   Ja jaudas pieprasījumus nav iespējams apmierināt bez koordinēšanas, tad infrastruktūras pārvaldītājs, cenšoties tos izpildīt, koordinē visus pieprasījumus.

6.   Vairāktīklu jaudas pieprasījumu gadījumā šā panta 1., 2. un 3. punktā izklāstīto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā īsteno saskaņā ar 55. pantu un tajā iesaista tīkla koordinatoru.

7.   ENIM izstrādā pamatnostādnes par mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā attiecībā uz vairāktīklu jaudas pieprasījumiem, un iekļauj tās Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

1.   Ja pretrunas nav izdevies atrisināt ar 38. pantā minēto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā, infrastruktūras pārvaldītāji sadala dzelzceļa infrastruktūras jaudu, piemērojot taisnīgu, pārredzamu un nediskriminējošu metodoloģiju.

Infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā sīki izklāsta metodoloģiju, tostarp visas piemērojamās parametru vērtības, ņemot vērā Eiropas jaudas pārvaldības satvaru. Infrastruktūras pārvaldītāja noteiktās parametru vērtības koordinē saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 7.e panta c) punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā metodoloģija ietver šādus posmus:

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā izvērtējuma pamatā cita starpā ir šādi darbības, sociālekonomiskie un vides kritēriji, atkarībā no datu pieejamības un ņemot vērā tehniskos un darbības apsvērumus, kā arī dzelzceļa infrastruktūras izmantojumu:

4.   ENIM nosaka taisnīgu, pārredzamu un nediskriminējošu metodoloģiju un izveido ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem saistītu parametru un 3. punktā minētajam novērtējumam vajadzīgo sociālekonomisko kritēriju sarakstu. Vajadzības gadījumā tajā nosaka standarta parametru vērtības vai standartvērtību diapazonus. ENIM nodrošina, ka šīs parametru vērtības ir pietiekami testētas un kalibrētas ekspluatācijas kontekstā.

Minēto metodoloģiju, parametru sarakstu un standarta parametru vērtības ENIM iekļauj Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

Lai ņemtu vērā vietējos vai valsts apstākļus, infrastruktūras pārvaldītājs vajadzības gadījumā koriģē standarta parametru vērtības, pamatojoties uz pieņemtām pieejām un empīriskiem pierādījumiem un attiecīgā gadījumā ievērojot dalībvalsts prasības saskaņā ar 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

5.   Saistībā ar oficiālo mehānismu pretrunu risināšanai pilnībā ņem vērā vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumus. Ja saskaņā ar 4. punktu piemēro atšķirīgus valsts parametrus, attiecīgajās iedaļās izmanto minētos parametrus.

6.   Tādu pretrunīgu jaudas pieprasījumu gadījumā, kas saistīti ar dzelzceļa pakalpojumiem ar līdzīgiem parametriem un sociālekonomisko profilu, infrastruktūras pārvaldītājs piešķir dzelzceļa infrastruktūras jaudu, pamatojoties uz izsoli vai tādā veidā, kas nodrošina piekļuvi vislielākajam pieteikumu iesniedzēju skaitam. Pēdējo minēto metodi piemēro ar nosacījumu, ka to apstiprinājusi regulatīvā iestāde.

1.   Lai īstenotu 33. līdz 36. pantu, infrastruktūras pārvaldītājs un pieteikumu iesniedzēji ievēro jaudas sadales procesu grafiku, kas noteikts I pielikuma 4. līdz 7. iedaļā.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji var lemt par starptautisko vilcienu pakalpojumu izmantošanas tiesību jaudas sadales grafika laikposmiem un termiņiem, kuri ir atšķirīgi no tiem, kas minēti šajā regulā un Direktīvas 2012/34/ES VI pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, ja:

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu, lai grozītu I pielikuma 4. līdz 7. iedaļā noteiktos termiņus un ilgumus un lai, ievērojot 33. līdz 36. pantā noteikto satvaru, koriģētu tajās noteiktos atskaites punktus un laikposmus, ja minētie elementi ir izrādījušies neefektīvi vai radījuši lielas īstenošanas grūtības, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzēju pieredzi, ar mērķi racionalizēt jaudas sadales procesus, nodrošināt efektīvu sadales procesu un ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības, tehniskās un komerciālās intereses saistībā ar grafika plānošanu un jaudas sadali.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji pēc savas iniciatīvas var mainīt jaudas izmantošanas tiesības, ko tie piešķīruši pieteikuma iesniedzējam, tikai saskaņā ar šo regulu. Pieteikumu iesniedzēji var jebkurā laikā pieprasīt veikt izmaiņas iedalītajā jaudā.

Ja tiek mainītas iedalītās jaudas izmantošanas tiesības, piemēro 42. pantu, un infrastruktūras pārvaldītāji nekavējoties atjaunina 32. pantā minēto kustības grafiku.

2.   Pēc jaudas izmantošanas tiesību sadales infrastruktūras pārvaldītāji, cik vien iespējams, ierobežo jaudas izmantošanas tiesību izmaiņas saskaņā ar 2. panta 4. punktā noteiktajiem principiem. Tāpat pieteikumu iesniedzēji, cik vien iespējams, ierobežo savus pieprasījumus veikt izmaiņas šādās jaudas izmantošanas tiesībās.

3.   Jaudas izmantošanas tiesību izmaiņas ietver gadījumus, kad infrastruktūras pārvaldītājs nevar atļaut vilciena kursēšanu saskaņā ar iedalītajām jaudas izmantošanas tiesībām un tam ir pietiekami daudz laika, lai piedāvātu pieteikuma iesniedzējam alternatīvas jaudas izmantošanas tiesības pēc tam, kad pārvaldītājs ir informējis pieteikuma iesniedzēju par izmaiņu nepieciešamību.

4.   Jaudas izmantošanas tiesību anulēšanu arī uzskata par specifisku izmaiņu veidu.

5.   Jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu gadījumā infrastruktūras pārvaldītāji var šādu tiesību sadalei piemērot īsākus termiņus salīdzinājumā ar I pielikuma 8. iedaļā norādītajiem termiņiem. Informāciju par laiku, kas vajadzīgs vilcienu ceļa izveidei, infrastruktūras pārvaldītāji sniedz tīkla pārskatā.

6.   Noteikumos un procedūrās, kas jāpiemēro jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu gadījumā, ņem vērā jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu ietekmi darbības un komerciālajā ziņā. Minētajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji izmaiņas klasificē, pamatojoties uz to ietekmi, un nosaka to izmaiņu kategoriju, kurām ir būtiska ietekme, ņemot vērā procedūras, ko ENIM pieņēmis uz 10. punkta pamata.

7.   Ja tiek mainītas vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības, attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji dara visu iespējamo, lai nodrošinātu jaudas izmantošanas tiesību konsekvenci visā vilciena brauciena garumā.

Anulēšanu nepārvaramas varas dēļ vienā tīklā uzskata par anulēšanu nepārvaramas varas dēļ attiecībā uz jaudas izmantošanas tiesībām visā maršrutā, uz kuru tiesības attiecas.

Infrastruktūras pārvaldītājs, kas maina vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības, koordinē un ir atbildīgs par alternatīvu vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību iedalīšanas procesu ar citiem attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem, un informē pieteikuma iesniedzēju un visas iesaistītās personas par koordinācijas iznākumu. Minētais iznākums ir vai nu alternatīvu vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību sadale, vai arī informēšana par to, ka alternatīvas jaudas izmantošanas tiesības nav pieejamas.

8.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem iedalīto jaudas izmantošanas tiesību neizmantošanu šīs regulas nolūkos uzskata par līdzvērtīgu atcelšanai attiecīgā vilciena brauciena dienā.

9.   Ja infrastruktūras pārvaldītājs maina iedalītās jaudas izmantošanas tiesības, tas nekavējoties informē attiecīgo pieteikuma iesniedzēju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.

Infrastruktūras pārvaldītājs I pielikuma 8. iedaļā noteiktajos termiņos piedāvā pieteikuma iesniedzējam alternatīvās jaudas izmantošanas tiesības. Ja tas nav iespējams, infrastruktūras pārvaldītājs sniedz pieteikuma iesniedzējam attiecīgu informāciju, kas ļauj pieteikuma iesniedzējam iesniegt jaunu dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu. Attiecīgā gadījumā minētajā informācijā iekļauj atsauci uz 20. pantā minēto jaudas nodrošinājuma plānu un 21. pantā minēto ārkārtas rīcības plānošanu.

10.   ENIM sagatavo un pieņem vienotas procedūras jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu pārvaldībai pēc to sadales un iekļauj tās Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

Minētajās procedūrās nosaka kritērijus izmaiņu diferencēšanai atkarībā no to ietekmes komerciālā un darbības ziņā, tostarp kritērijus tādu izmaiņu klasificēšanai, kurām ir būtiska ietekme.

Lai izmaiņas klasificētu kā tādas, kurām ir būtiska ietekme, ENIM papildus citiem faktoriem ņem vērā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumu saskaņā ar tā līgumsaistībām, atiešanas kavējumus vai maršruta izmaiņas, kuru rezultātā palielinās attālums, brauciena laiks, maksa par piekļuvi sliežu ceļiem vai citas saistītas izmaksas, kā arī šo izmaiņu robežvērtības.

11.   Līdz 2027. gada 12. decembrim Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu, lai grozītu I pielikuma 8. iedaļu nolūkā nodrošināt efektīvus pielāgošanas un pārplānošanas procesus, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības, tehniskos un komerciālos apsvērumus. To darot, Komisija apsver iespēju ieviest pārplānošanas periodus mazākiem darbiem, kas nav klasificēti kā tādi, kuriem ir būtiska, liela vai vidēja ietekme, un tā ņems vērā arī infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzēju pieredzi.

1.   Ja infrastruktūras pārvaldītājs vai pieteikuma iesniedzējs nepilda savas saistības attiecībā uz iedalītajām jaudas izmantošanas tiesībām un ja tā rezultātā notiek izmaiņas, kas saskaņā ar 41. panta 6. punktu tiek klasificētas kā būtiskas, tas maksā sodu otrai pusei. Sods ir iedarbīgs, samērīgs, atturošs un nediskriminējošs.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sodu nepiemēro šādos gadījumos:

3.   Soda apmēru nosaka starp minimālo un maksimālo apmēru, kā noteikts IV pielikumā. Infrastruktūras pārvaldītāji tīkla pārskatā nosaka infrastruktūras pārvaldītāja un pieteikuma iesniedzēja maksājamā soda apmēru pēc tam, kad ir saņemts regulatīvās iestādes apstiprinājums.

4.   Infrastruktūras pārvaldītāja maksājamo sodu pēc vilcienu pakalpojumu tirgus segmenta nediferencē. Pieteikuma iesniedzēja maksājamo sodu diferencē pēc vilcienu pakalpojumu tirgus segmenta.

5.   Sodu var modulēt, reizinot ar koeficientu diapazonā no 0,1 līdz 2 atkarībā no izmaiņu ietekmes un saskaņā ar šādiem kritērijiem:

Maksimālo modulāciju var piemērot tikai situācijās, kad jaudas izmantošanas tiesības tiek anulētas.

6.   Pamatojoties uz 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ENIM izstrādā pamatnostādnes modulācijas piemērošanai un tās iekļauj Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

Infrastruktūras pārvaldītājs modulācijas līmeņus nosaka, pamatojoties uz minētajām pamatnostādnēm.

7.   Infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā nosaka modulācijas līmeņus, ko piemēro infrastruktūras pārvaldītāja un pieteikuma iesniedzēja maksājamajam sodam, pēc tam, kad ir saņemts regulatīvās iestādes apstiprinājums.

8.   Vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību gadījumā kopējo soda apmēru aprēķina, saskaitot sodu summu, tostarp modulāciju, katrā tīklā, ņemot vērā to, ka:

9.   Infrastruktūras pārvaldītājam vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesības atbildīgajai regulatīvajai iestādei celt strīdu par jaudas izmantošanas tiesību izmaiņām vai soda maksāšanu. Regulatīvā iestāde pieņem lēmumu nekavējoties – ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tam, kad savākta visa informācija, kas vajadzīga izmaiņu cēloņa novērtēšanai.

10.   Viena tīkla jaudas izmantošanas tiesību gadījumā lēmumu pieņem jaudas izmantošanas tiesību dalībvalsts regulatīvā iestāde.

Vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību gadījumā lēmumu pieņem tā regulatīvā iestāde, kura ir atbildīga par infrastruktūras pārvaldītāju, kas pilda vienotā kontaktpunkta funkcijas, ievērojot 30. pantu.

Regulatīvās iestādes par šādiem lēmumiem informē ENRRB un var apspriesties ar to. Kad notiek apspriešanās ar ENRRB, tas konsultē regulatīvās iestādes ar mērķi nodrošināt, ka šādi lēmumi ir konsekventi un ka to pamatā ir vispāratzīti principi.

11.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu, lai grozītu IV pielikumu nolūkā soda minimālo un maksimālo apmēru pielāgot inflācijas līmenim. Sodu apmēru pārskata reizi divos gados, ņemot vērā inflācijas līmeni, kas mērīts, izmantojot Eurostat publicēto Eiropas patēriņa cenu indeksu. Sodu apmēru pirmo pārskatīšanu veic 2033. gadā.

1.   Ja radušies tīkla darbības traucējumi, kā minēts 48. pantā, vai krīzes situācija, kā minēts 49. pantā, attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvaldītāji dara visu iespējamo, lai pārplānotu traucējumu ietekmēto satiksmes plūsmu. Minētajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji sadala dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ņemot vērā 2. punktā minētās pamatnostādnes un pamatojoties uz ārkārtas rīcības plāniem, kas sagatavoti saskaņā ar 21. pantu, un ciešā koordinācijā ar iesaistītajām ieinteresētajām personām un attiecīgā gadījumā citām attiecīgām ieinteresētajām personām.

2.   ENIM izstrādā un pieņem dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārvaldības un sadales pamatnostādnes gadījumam, ja radušies tīkla darbības traucējumi, kā minēts 48. pantā, un iekļauj tās Eiropas satvarā pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai. Jo īpaši ENIM izstrādā pamatnostādnes par traucējumu pārvaldības un rindas kārtības principa piemērošanu.

Kad piemēro traucējumu pārvaldību, ENIM izstrādā pamatnostādnes par piemērojamajām procedūrām, kas attiecīgā gadījumā ietver to, ka tiek piemērots 38. pantā minētais mehānisms pretrunu risināšanai vienošanās ceļā un 39. pantā minētais oficiālais mehānisms pretrunu risināšanai. ENIM minētās pamatnostādnes iekļauj 46. pantā minētajā Eiropas satvarā pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai.

3.   Infrastruktūras pārvaldītāji un pieteikuma iesniedzēji var brīvprātīgi slēgt vienošanās, kas paredz konkrētu jaudas izmantošanas tiesību aizstāšanu, gadījumam, ja radušies tīkla darbības traucējumi, kā minēts 48. pantā. Šādas vienošanās norāda 21. pantā minētajā ārkārtas rīcības plānā.

4.   Ja 48. pantā minētie tīkla darbības traucējumi ietekmē satiksmi vairāk nekā vienā tīklā, attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji koordinē alternatīvas jaudas sadali saskaņā ar 55. pantu un ņem vērā 46. pantā minēto Eiropas satvaru pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai.

1.   Regulatīvās iestādes funkcijas un pilnvaras, kas noteiktas Direktīvas 2012/34/ES 56. pantā, tiek īstenotas attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Regulatīvā iestāde jo īpaši uzrauga infrastruktūras pārvaldītāju darbības, kā izklāstīts šīs regulas II līdz V nodaļā, un pēc savas iniciatīvas pārbauda atbilstību šai regulai nolūkā novērst pieteikumu iesniedzēju diskrimināciju.

2.   Pieteikuma iesniedzējam, tostarp par dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem atbildīgajai valsts, reģionālajai vai vietējai iestādei, ir tiesības iesniegt apelāciju regulatīvajā iestādē saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 56. pantā noteikto procedūru, ja tas uzskata, ka infrastruktūras pārvaldītājs ir izturējies pret to netaisnīgi, ka tas ir ticis diskriminēts vai cietis jebkādā citā veidā, kad infrastruktūras pārvaldītājs ir veicis šīs regulas II līdz V nodaļā aprakstītās darbības.

1.   Lai izpildītu pienākumus, ievērojot šo regulu, regulatīvās iestādes sadarbojas ENRRB ietvaros, kurš izveidots saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 1. punktu, tostarp, organizējot kopīgas apspriedes un izmeklēšanas, pieņemot atzinumus vai ieteikumus vai veicot citas attiecīgas darbības. Regulatīvās iestādes sniedz ENRRB visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar šā panta 6. punktu.

Rīkojoties šīs regulas darbības jomā, ENRRB ir šajā iedaļā izklāstītie uzdevumi un pienākumi, un tas organizē savu darbu, kā noteikts šajā iedaļā.

2.   Ja tiek iesniegta sūdzība vai veikta izmeklēšana pēc savas iniciatīvas par jautājumu, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā un kas ietekmē piekļuvi dzelzceļa tīkliem vai to izmantošanu vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecīgā regulatīvā iestāde informē ENRRB un Komisiju par konkrēto sūdzību vai izmeklēšanu.

3.   Regulatīvā iestāde jebkādu attiecīgo jautājumu, sūdzību vai izmeklēšanu var nosūtīt ENRRB viedokļu apmaiņai vai atzinuma vai ieteikuma pieņemšanai.

4.   Pieņemot lēmumus par jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā un ietekmē piekļuvi dzelzceļa tīkliem vai to izmantošanu vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecīgās regulatīvās iestādes sadarbojas, ENRRB tās koordinējot, lai nodrošinātu to attiecīgo lēmumu konsekvenci. Minētajā nolūkā attiecīgās regulatīvās iestādes veic savas funkcijas saskaņā ar šā panta 1. punktu un Direktīvas 2012/34/ES 56. pantu. Tās ņem vērā jebkādu attiecīgo ENRRB pieņemto atzinumu un ieteikumu un iesniedz šos lēmumus ENRRB.

5.   Ja regulatīvā iestāde pieņem lēmumu, kas ir atšķirīgs no jebkura attiecīga ENRRB atzinuma vai ieteikuma, vai ja tā atsakās pieņemt lēmumu, tā iesniedz ENRRB paskaidrojumu, kurā izklāsta atšķirības un tās pamatojumu, kāpēc tā neievēro ENRRB atzinumus vai ieteikumus, un attiecīgo paskaidrojumu iekļauj savā lēmumā.

6.   Regulatīvās iestādes, ar kurām apspriežas ENRRB, atbild ENRRB noteiktajos termiņos un pēc ENRRB pieprasījuma sniedz visu informāciju, ko tām ir tiesības pieprasīt saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Minēto informāciju var izmantot tikai darbībām, ko regulatīvās iestādes veic saskaņā ar šo regulu.

7.   Infrastruktūras pārvaldītāji bez kavēšanās sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai izskatītu šajā pantā minēto sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, un ko pieprasa tās dalībvalsts regulatīvā iestāde, kurā atrodas infrastruktūras pārvaldītājs. Regulatīvajām iestādēm ir tiesības pieprasīt no ENIM informāciju par izmeklēšanām, kas ir to kompetencē. Regulatīvās iestādes ir tiesīgas šādu informāciju nosūtīt ENRRB.

8.   Dzelzceļa transporta regulatīvās iestādes nodrošina ENRRB darbībai nepieciešamos resursus.

1.   Papildus tā uzdevumiem, kas paredzēti Direktīvā 2012/34/ES, ENRRB ir arī šajā regulā noteiktie uzdevumi un pienākumi. ENRRB publisko visus atzinumus vai ieteikumus, ko tas ir pieņēmis. ENRRB nav politikas veidošanas vai regulatīvo pilnvaru.

2.   ENRRB attiecīgā gadījumā koordinē visus dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu sadarbības pasākumus, kā noteikts 68. pantā, un veicina regulatīvo iestāžu lēmumu saskaņošanu attiecībā uz pārrobežu dzelzceļa pakalpojumiem.

3.   Iesaistītās ieinteresētās personas var informēt ENRRB par jautājumiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā un kuri var ietekmēt piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai vai tās izmantošanu vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ja ENRRB saņem šādu informāciju, tas to nekavējoties nosūta kompetentajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm.

ENRRB var nolemt pieņemt atzinumu vai ieteikumu par šādiem jautājumiem. Šādos gadījumos ENRRB nekavējoties informē attiecīgās regulatīvās iestādes par savu nodomu šajā sakarā.

4.   ENRRB sniedz atzinumu vai ieteikumu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm četru nedēļu laikā pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija, kas saistīta ar konkrēto jautājumu. Īpaši sarežģītu jautājumu gadījumā ENRRB var šo termiņu pagarināt.

5.   ENRRB pēc pieteikuma iesniedzēju pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt atzinumus un ieteikumus par ENIM vai tīkla koordinatora pieņemtajiem lēmumiem. Pieņemot atzinumu vai ieteikumu saskaņā ar šo punktu, tas informē attiecīgās regulatīvās iestādes.

6.   ENRRB izstrādā kopīgus principus un praksi tādu lēmumu pieņemšanai regulatīvajās iestādēs, kurus minētās iestādes ir pilnvarotas pieņemt saskaņā ar šo regulu.

7.   ENRRB sniedz Komisijai savus atzinumus vai ieteikumus par jebkādiem 16. pantā minētā koordinācijas procesa trūkumiem un – pēc Komisijas pieprasījuma – par dalībvalstu pieņemtiem ārkārtas pasākumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz pārrobežu satiksmi, kā minēts 49. panta 5. punktā.

8.   ENRRB iesniedz ENIM savu atzinumu vai ieteikumu par ENIM izstrādātajām pamatnostādnēm par nosacījumiem soda piemērošanai, kā minēts 42. panta 6. punktā.

9.   ENRRB var sniegt pašiniciatīvas atzinumus par jautājumiem, kas ir tā kompetencē.

1.   Padomes locekļi ir regulatīvās iestādes no katras dalībvalsts, kas izmanto dzelzceļa tīklu. Tās Padomē ieceļ pārstāvi un aizstājēju.

Komisija ir padomes locekle bez balsstiesībām un ieceļ padomē pārstāvi un aizstājēju.

2.   Padomes locekļi un viņu aizstājēji rīkojas neatkarīgi un objektīvi un dara to Savienības interesēs neatkarīgi no konkrētām valsts vai personīgām interesēm. Viņi nelūdz un nepieņem jebkuru valdību, iestāžu, personu vai struktūru norādījumus.

3.   ENRRB sekretariāts dara publiski pieejamu padomes locekļu un viņu aizstājēju atjauninātu sarakstu, kā arī viņu interešu deklarācijas un kontaktinformāciju.

4.   Padome pieņem un publicē savu reglamentu, ko apstiprinājusi Komisija. Reglamentā var paredzēt detalizētāku balsošanas kārtību, jo īpaši procedūru balsošanai steidzamos jautājumos.

5.   Padome pieņem lēmumus ar savu locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ja vien reglamentā nav paredzēts citādi. Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds locekļa pārstāvis nav klāt, balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

6.   Padomi kopīgi vada Komisija un viens loceklis, kuru padomes locekļi ievēl no sava vidus. Komisija ir padomes pastāvīgais līdzpriekšsēdētājs, un otru līdzpriekšsēdētāju ievēl uz diviem gadiem.

7.   Sekretariāts nodrošina nepieciešamos pakalpojumus padomes sanāksmju un darba organizēšanai.

8.   Saskaņā ar padomes reglamentu padome var nolemt izveidot darba grupas, lai organizētu ENRRB darbu saistībā ar konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu darbību.

Darba grupās var piedalīties eksperti no dzelzceļa transporta regulatīvajām iestādēm un Komisijas. Ekspertus no iesaistītajām ieinteresētajām personām un no citām publiskām vai privātām struktūrām var uz ad hoc pamata uzaicināt piedalīties minētajās darba grupās.

1.   Padome veic visus šajā regulā noteiktos uzdevumus, kas uzticēti ENRRB.

2.   Padome jo īpaši: