(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2017. gada 14. oktobrī sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, importu Savienībā. Izmeklēšana tika sākta, pamatojoties uz pamatregulas 10. pantu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (2).

(2)

Pēc tam, kad koalīcija pret riepu netaisnīgu importu (“sūdzības iesniedzējs”) 2017. gada 30. augustā iesniedza sūdzību tādu riepu ražotāju vārdā, kuru ražošanas apjoms pārsniedz 25 % no Savienībā ražotu konkrētu jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (“TBR riepas”), kopējā apjoma, Komisija sāka izmeklēšanu. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par subsidēšanu un no tā izrietošu kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas Komisija informēja Ķīnas valdību (“ĶV”) (3), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, un aicināja ĶV uz apspriešanos saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. Apspriešanās notika 2017. gada 10. oktobrī, taču neizdevās panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

(4)

Komisija 2018. gada 7. maijā noteica pagaidu antidempinga maksājumu tā paša ĶTR izcelsmes ražojuma importam (4) (“pagaidu antidempinga maksājuma regula”) izmeklēšanā, kas tika sākta 2017. gada 11. augustā (5) (“paralēlā antidempinga izmeklēšana”). Komisija 2018. gada 22. oktobrī noteica galīgo antidempinga maksājumu tā paša ĶTR izcelsmes ražojuma importam (6) (“galīgā antidempinga maksājuma regula”) paralēlajā antidempinga izmeklēšanā. Šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā un paralēlajā antidempinga izmeklēšanā veiktā kaitējuma, cēloņsakarības un Savienības interešu analīze mutatis mutandis ir identiska, jo abās izmeklēšanās tika izmantota viena un tā pati Savienības ražošanas nozares, reprezentatīvo izlasē iekļauto Savienības ražotāju un izmeklēšanas perioda definīcija. Visi būtiskie elementi, kuri attiecas uz iepriekš minētajiem aspektiem, ir ņemti vērā arī šajā izmeklēšanā.

(5)

ĶV apgalvoja, ka izmeklēšanu nevajadzētu sākt, jo sūdzība neatbilst PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 11. panta 2. un 3. punktā un pamatregulas 10. panta 2. punktā noteiktajām prasībām par pierādījumiem. ĶV uzskatīja, ka nav pietiekamu pierādījumu par kompensējamām subsīdijām, kaitējumu un cēloņsakarību starp subsidēto importu un kaitējumu.

(6)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Sūdzībā sniegtie pierādījumi bija sūdzības iesniedzējam tajā posmā pamatoti pieejama informācija. Bija pietiekami sākuma posmā parādīt, ka iespējamās subsīdijas bijušas kompensējamas saistībā ar to pastāvēšanu, apjomu un iezīmēm. Sūdzībā bija arī pietiekami pierādījumi par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisījis subsidētais imports.

(7)

Pretēji ĶV apgalvojumam sūdzība balstījās ne tikai uz riepu rūpniecības politiku 2010. gadā, bet ietvēra (konkrēti 81.–92. punktā) arī vairākus citus politikas dokumentus, plānus un katalogus ar atsaucēm uz riepu ražošanas nozari. Turklāt Komisija (attiecīgā gadījumā) paļāvās uz citiem pieejamajiem avotiem, lai apstiprinātu iespējamo subsidēšanu. Piemēram, ņemot vērā, ka ASV iestādes nesen publicējušas lēmumus par dažiem pasākumiem, arī Komisija šajā posmā izmantoja arī šo materiālu. Turklāt Komisija konstatēja, ka ir lietderīgi ietvert atsauci uz jauno 2016. gada Hebei provinces rūpniecības veicināšanas plānu, kas tai bija iesniegts šajā lietā, taču nebija minēts sūdzībā. Šis papildu pierādījums, kas pieejams lietas nekonfidenciālajos dokumentos un ir ietverts ziņojumā par pierādījumu pietiekamību, vēl vairāk apstiprināja un papildināja sūdzībā minētos apgalvojumus par iespējamo subsidēšanu un tās veidu. Tā kā ĶV norādīja uz trūkumiem sūdzībā sniegto pierādījumu precizitātes un atbilstības ziņā, Komisija izmeklēšanā pārbaudīja šos apgalvojumus, taču, sākot izmeklēšanu, neatzina par pamatotu apšaubīt apgalvojumus, ka notikusi subsidēšana, un par tās apjomu.

(8)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hämmerling apgalvoja, ka Komisija nevar sākt izmeklēšanu ar vispārēju atsauci uz KN kodiem, kas norādīti vienīgi informācijai. Hämmerling apgalvoja, ka, lai gan KN kodu interpetācija nav saistoša, šāda vispārēja atsauce, kas definē attiecīgo ražojumu, nav pieņemama, jo tā vājina visu ieinteresēto personu tiesisko noteiktību par to, vai uz tām attieksies izmeklēšanas darbības joma, un ir tiešs Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 41. panta un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums. Turklāt šāda atsauce un neskaidrs formulējums ar atsauci uz “paredzētu” norāda, ka izmeklēšanas darbības joma ir neskaidra un ka to varētu brīvi vēl vairāk paplašināt vai sašaurināt izmeklēšanas vēlākā posmā, kas vājina ieinteresēto personu tiesības tikt uzklausītām.

(9)

Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija konstatēja, ka ieinteresētā persona nav pamatojusi teorētisko apgalvojumu par to, kā KN kodu izmantošana vājina tiesisko noteiktību. Komisijai nav saistoši KN kodi, bet gan ražojuma definīcija, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Ieinteresētā persona neapgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi ražojuma definīciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tādēļ minētais apgalvojums tika noraidīts.

(10)

Sūdzības iesniedzējs attiecīgi 2017. gada 19. augustā un 2017. gada 5. oktobrī iesniedza pieprasījumu reģistrēt ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu un pamatregulas 24. panta 5. punktu.

(11)

Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācija (CRIA) un Ķīnas Metālizstrādājumu, derīgo izrakteņu un ķimikāliju importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (CCCMC) 2017. gada 4. oktobrī iesniedza piezīmes par reģistrācijas pieprasījumu. Šīs organizācijas apgalvoja, ka pieprasījums neatbilst piemērojamajam pierādījumu līmenim, jo nav sniegti pierādījumi par dempingu/subsidēšanu ilgākā laika posmā, ievērojamu importa apjoma pieaugumu, kā arī pierādījumi tam, ka imports varētu nopietni kaitēt maksājuma korektīvajai ietekmei. Komisija 2017. gada 19. oktobrī pēc CRIA pieprasījuma organizēja uzklausīšanu, kuras laikā tā atkārtoja iepriekš sniegtos apsvērumus.

(12)

Komisija 2018. gada 2. februārī publicēja Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (“reģistrācijas regula”) (7), attiecinot reģistrāciju uz ĶTR izcelsmes attiecīgā izstrādājuma importu, sākot no 2018. gada 3. februāra. Novērtējot reģistrācijas pieprasījuma derīgumu, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu piezīmes.

(13)

Pēc reģistrācijas stāšanās spēkā Hankook Group (8) apgalvoja, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo pirms reģistrācijas regulas stāšanās spēkā tam nebija sniegta nekāda informācija par Komisijas nodomu attiecināt reģistrāciju uz attiecīgā izstrādājuma importu. Šā iemesla dēļ Hankook Group apgalvoja, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants.

(14)

Komisija atzīmēja, ka saskaņā ar pamatregulas 30. panta 2. punktu pirms galīgo pasākumu noteikšanas ir obligāti jāatklāj informācija. Tas neattiecas uz pamatregulas 24. panta 5. punktā minēto reģistrācijas regulu. Šajā pantā ir tikai paredzēta prasība savlaicīgi informēt dalībvalstis. Turklāt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās personas tiesības tikt uzklausītai attiecas tikai uz nelabvēlīgiem individuāliem pasākumiem. Šajā gadījumā Komisija deva rīkojumu Savienības muitas iestādēm reģistrēt importu. Reģistrācijas regula nav individuāls pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē Hankook Group. Tā netika adresēta Hankook Group, un tā šai grupai neradīja individuālas nelabvēlīgas sekas. Šajā sakarā jāatgādina arī, ka importa reģistrācija ir atbilstīga rīcība, lai pēc tam varētu noteikt maksājumus par reģistrētu importu un pienācīgi informētu uzņēmējus par iespējamām saistībām, kas saistītas ar šādu importu un kas var rasties galīgo pasākumu gadījumā. Tādējādi, iepriekš neinformējot Hankook Group par lēmumu attiecībā uz reģistrāciju, netika pārkāptas ne Hankook Group tiesības uz aizstāvību, ne Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants.

(15)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada jūnija beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Komisija turklāt informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶV, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(17)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(18)

Divi Savienības ražotāji, kurus pārstāv sūdzības iesniedzējs, izmantoja šo iespēju, lai saskaņā ar pamatregulas 29. panta 1. punktu lūgtu Komisiju saglabāt viņu nosaukumu konfidencialitāti, baidoties no šīs izmeklēšanas skarto klientu vai konkurentu pretpasākumiem. Turklāt vēl divi Savienības ražotāji, kuri sadarbojās, vēlāk pieprasīja tādu pašu statusu.

(19)

Komisija izvērtēja katru konfidencialitātes pieprasījumu atsevišķi. Tā konstatēja pierādījumus, ka abos gadījumos patiešām pastāv liels pretpasākumu veikšanas risks, un piekrita, ka šo uzņēmumu nosaukumus nevajadzētu izpaust.

(20)

Divi ražotāji eksportētāji – Giti Group (9) un China National Tire Group (10) – apgalvoja, ka divu Savienības ražotāju, kurus pārstāv sūdzības iesniedzējs, anonimitāte varētu būtiski ietekmēt ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību, jo nav iespējams pārbaudīt, vai sūdzības iesniedzējs faktiski pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Turklāt anonimitātes dēļ ieinteresētās personas nevar uzzināt, kurā līmenī (11) sūdzības iesniedzējs darbojas, un tādējādi tās nevar sniegt jēgpilnu komentāru par būtisko kaitējumu, kas tam varētu rasties uz Savienību no Ķīnas eksportētā attiecīgā ražojuma dēļ. Turklāt Giti Group apgalvoja, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja pausto Savienības ražošanas apjoms 3. līmenī pārstāv tikai 16 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Visbeidzot, Giti Group un China National Tire Group apgalvoja, ka konfidencialitāte liedz iespēju ieinteresētajām personām uzzināt to, vai izlasē iekļautie Savienības ražotāji ir saistīti ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(21)

Ņemot vērā iepriekš minētās piezīmes, Komisija no jauna novērtēja sūdzības nekonfidenciālo versiju, taču secināja, ka versija, kas pieejama ieinteresētajām personām, tām pietiekami ļāvusi novērtēt šīs izmeklēšanas pamatā esošās reprezentativitātes prasības. Katrā ziņā Komisija norādīja, ka tas, vai sūdzības iesniedzējs pieder konkrētam tirgus līmenim, nav noteicošais reprezentativitātes konstatēšanai, jo reprezentativitāti vērtē, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma kopējo ražošanas apjomu (neatkarīgi no iedalījuma līmeņos). Visbeidzot, Komisija novēroja, ka nav sniegti pietiekami pierādījumi vai paskaidrojums par to, kā nezināšana par iespējamu saistību starp anonīmiem sūdzības iesniedzējiem un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem varētu apdraudēt ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt šādus pierādījumus vai paskaidrojumus, taču jauni pierādījumi netika sniegti. Tāpēc pret konfidencialitātes piešķiršanu vērstie apgalvojumi tika noraidīti.

(22)

Pamatregulas 29. pantā ir noteikts, ka Komisija nedrīkst izpaust jebkādu informāciju, kas tiek uzskatīta par konfidenciālu, ja tam ir pietiekams pamatojums, bez šādas informācijas sniedzēja īpašas atļaujas. Komisija uzskatīja, ka sūdzības publiski pieejamā versija sniedza ieinteresētajām personām iespēju novērtēt izmeklēšanas ierosināšanas prasības. Turklāt nav būtiski, vai sūdzības iesniedzējs pieder konkrētam tirgus līmenim, jo reprezentativitāti vērtē, pamatojoties uz kopējo ražošanas apjomu (neatkarīgi no iedalījuma līmeņos). Visbeidzot, Komisiju nepārliecināja arguments, ka zināšanu trūkums par iespējamām saiknēm starp anonīmiem sūdzības iesniedzējiem un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem apdraud ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību. Tāpēc pret konfidencialitātes piešķiršanu vērstie apgalvojumi tika noraidīti.

(23)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(24)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā sākotnēji ir atlasījusi Savienības ražotāju izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, vienlaikus nodrošinot atlasīto ražotāju ģeogrāfisku izkliedētību. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(25)

Šādas piezīmes iesniedza četras ieinteresētās personas (China National Tire Group, Giti Group, CRIA un CCCMC). Tās norādīja, ka pagaidu izlase nesniedz pienācīgu priekšstatu par tirgus iedalījumu trīs līmeņos un ka izlasei pēc iespējas precīzāk būtu jāatspoguļo 1. līmeņa, 2. līmeņa un 3. līmeņa ražošanas un pārdošanas apjoma procentuālais īpatsvars Savienības kopējā ražošanas un pārdošanas apjomā.

(26)

Pamatojoties uz šo piezīmi, Komisija 2017. gada 25. septembrī aicināja Savienības ražotājus sniegt papildu informāciju par līmeņiem, lai izveidotu pārskatītu Savienības ražotāju izlasi.

(27)

Savienības ražotāji, kuri sadarbojās un atbildēja uz izlases anketas jautājumiem, ietver mazus un vidējus uzņēmumus (“MVU”) (12) un pārstāv vairāk nekā 50 % no Savienības kopējā aplēstā ražošanas un pārdošanas apjoma,

(28)

Lai izveidotu galīgo izlasi, Komisija ņēma vērā riepu ražošanas nozares iedalījumu dažādos līmeņos, nodrošinot, lai izlasē būtu iekļauti uzņēmumi no visiem trīs līmeņiem. Turklāt Komisijas ieskatā izlasē vajadzētu būt pārstāvētiem arī MVU, lai nodrošinātu, ka kaitējuma analīzē ir pienācīgi atspoguļota MVU situācija, ņemot vērā apstākli, ka MVU veido aptuveni 15 % no Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjoma Savienībā.

(29)

Izlasē tika iekļauti vienpadsmit Savienības ražotāji, pamatojoties uz:

(30)

Izlasē iekļautie Savienības ražotāji ietver gan lielus uzņēmumus, gan MVU. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji atradās sešās dalībvalstīs un visi kopā veidoja vairāk nekā 36 % no Savienības ražošanas un pārdošanas apjoma, par kuru ir ziņojuši Savienības ražotāji, kuri sadarbojās.

(31)

Viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, proti, ražotājs Geyer & Hosaja no Polijas, 2017. gada 22. decembrī informēja Komisiju, ka ir nolēmis turpmāk nesadarboties ar izmeklēšanu. Apstāklis, ka šis ražotājs pārtraucis sadarbību, neietekmē 30. apsvērumā minēto procentuālo īpatsvaru, jo šā ražotāja ražošanas apjoms veido mazāk nekā 0,1 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka galīgā izlase vienalga ir reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(32)

Visbeidzot, Giti Group norādīja, ka, ņemot vērā kļūdaino Savienības ražotāju sākotnējās atlases procesu, Komisijai būtu vajadzējis nekavējoties izbeigt izmeklēšanu. Komisija atgādināja, ka pagaidu atlase Savienības ražotāju izlasei ir likumīgi iespējama, un tā bija nepieciešama izmeklēšanas sekmīgai pabeigšanai stingros termiņos. Kā norādīts 26.–30. apsvērumā, reaģējot uz ieinteresēto personu sniegtajām piezīmēm, pagaidu izlasē tika veiktas izmaiņas. Attiecīgi apgalvojums tika noraidīts.

(33)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Atsaucās pieci importētāji, kuri no ĶTR importē aptuveni 430 000 vienību. Izlasē tika iekļauti divi uzņēmumi, kuru apjoms bija [70 % –90 %] no to importētāju apjoma, kuri bija iesnieguši atlases veidlapu.

(34)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR iestādēm norādīt citus ražotājus eksportētājus un/vai sazināties ar citiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi ir, kuriem varētu būt interese piedalīties izmeklēšanā.

(35)

44 ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos/tās iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu Komisija izveidoja četru ražotāju eksportētāju grupu izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt:

(36)

Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas pārstāvēja vairāk nekā 50 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa Savienībā.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu notika apspriešanās par atlasi ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētajiem un ĶV.

(38)

Piezīmes par ierosināto izlasi tika saņemtas no Eiropas Riepu atjaunotāju asociācijas (“BIPAVER”) kas apgalvoja, ka no galīgās atlasītās izlases varētu izrietēt ievērojama 2. un 3. līmeņa izstrādājumu klāsta nelīdzsvarotība. Pēc šīs organizācijas domām, vidējās importa cenas varētu precīzi neatspoguļot to importa apjoma daļu, kas visvairāk kaitē konkrētajai Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc BIPAVER aicināja Komisiju atkārtoti izvērtēt un mainīt izlasi.

(39)

Komisija izvērtēja, vai būtu praktiski iespējams vēl vairāk paplašināt izlasi. Tā norādīja, ka izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas veido: 1) 13 juridiskās personas, kuras bija iesaistītas attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā iekšzemes tirgū, 2) divi saistīti eksportētāji, kas atrodas ārpus Savienības, un 3) vairāk nekā desmit saistītu importētāju, kuri atrodas Savienībā. Šo juridisko personu sniegtie dati bija jāapstrādā un jāpārbauda. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pieejamajā laikā nebija iespējams veikt izmeklēšanu par lielāku ražotāju eksportētāju skaitu.

(40)

BIPAVER arī uzskatīja, ka divi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nav reprezentatīvi kompensējamo subsīdiju saņēmēji, jo to galvenā mītne un dažas ražošanas iekārtas atrodas ārpus ĶTR.

(41)

Komisija norādīja, ka tas, ka atsevišķs uzņēmums varētu nebūt tieši saņēmis kādu konkrētu iespējamas subsīdijas veidu, nepadara izlasi nereprezentatīvu, jo izlases izveides mērķis ir pārstāvēt visu riepu ražošanas nozari ĶTR saistībā ar tiesībām saņemt visus iespējamos subsīdiju veidus. Četras izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas bija reprezentatīvas attiecībā uz tiesībām pretendēt uz sūdzībā minētajām subsīdijām. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka izveidotā izlase ir pienācīgs pamats, lai pārbaudītu, vai notikusi iespējamā subsidēšana un tās apjomu.

(42)

Tādējādi ierosinātā izlase atbilst pamatregulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Tāpēc Komisija nolēma atzīt ierosināto izlasi par galīgo izlasi.

(43)

Papildus četriem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem seši ražotāji eksportētāji paziņoja, ka gadījumā, ja viņi netiks iekļauti izlasē, viņi vēlētos saņemt anketu un citas pieprasījuma veidlapas, lai pieprasītu atsevišķas pārbaudes veikšanu atbilstīgi pamatregulas 27. panta 3. punktam. Komisija, kā prasīts, nosūtīja anketas minētajiem sešiem ražotājiem eksportētājiem. Tomēr neviens no tiem neatbildēja uz anketas jautājumiem.

(44)

Komisija nosūtīja anketas četriem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(45)

Tika saņemtas atbildes no četriem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un no desmit izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Neviens no izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neiesūtīja atbildes uz anketas jautājumiem.

(46)

Arī Ķīnas valdībai tika nosūtīta anketa. Tā ietvēra īpašas anketas China Development Bank (“CDB”), Export Import Bank of China (“EXIM”), Agricultural Bank of China (“ABC”), Bank of China (“BOC”) un Chinese Export & Credit Insurance Corporation (“Sinosure”). Sūdzībā bija konkrēti minēts, ka minētās finanšu iestādes ir valsts iestādes vai organizācijas, kam uzticēts vai kas norīkotas piešķirt subsīdijas. Turklāt ĶV tika lūgts, lai tā pārsūta finanšu iestādēm īpaši paredzēto anketu ikvienai citai finanšu iestādei, kas piešķīrusi aizdevumus vai eksporta kredītus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai izlasē iekļauto uzņēmumu pircējiem. ĶV tika arī lūgts apkopot visas atbildes, ko sniegtu minētās finanšu iestādes, un nosūtīt tās tieši Komisijai.

(47)

Turklāt ĶV anketā bija iekļautas īpašas anketas tiem dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, melnā oglekļa un neilona korda ražotājiem, kuri, kā minēts sūdzībā, piegādājuši izejvielas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, proti, Sinopec, Sinopec Baling Co., Chemchina, Shandong Haohua, Jiangxi Blackcat Carbon Black Co., Ltd, Hangzhou Zhongce Qingquan Industrial Co., Ltd un Suqian Junma Tyre Cord Company Limited. Turklāt ĶV tika lūgts, lai tā pārsūta minēto īpašo anketu visiem pārējiem attiecīgo izejvielu ražotājiem un izplatītājiem, kas bija piegādājuši izejvielas izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. ĶV tika arī lūgts apkopot visas atbildes, ko sniegtu minētie ražotāji, un nosūtīt tās tieši Komisijai.

(48)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV, t. sk. atbildes uz īpašās anketas jautājumiem no EXIM, BOC, ABC un Sinosure.

(49)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanu, kaitējumu un Savienības intereses. Ķīnas Tirdzniecības ministrijas telpās notika pārbaudes apmeklējums, un tajā piedalījās arī amatpersonas no citām atbildīgajām ministrijām. Šajā pārbaudes apmeklējumā piedalījās arī pārstāvji no šādām finanšu iestādēm:

(50)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 26. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

(51)

Tā kā Komisija 2018. gada maijā bija noteikusi pagaidu pasākumus paralēlajā antidempinga lietā, tā nolēma šajā lietā pagaidu pasākumus nenoteikt. Visas ieinteresētās personas 2018. gada 13. jūlijā saņēma informācijas dokumentu, kurā bija aprakstīti Komisijas sākotnējie konstatējumi par iespējamām subsīdiju shēmām un Komisijas sākotnējie secinājumi attiecībā uz kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, kas izklāstīti pagaidu antidempinga maksājuma regulā.

(52)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes par informācijas dokumentu. Personām, kuras to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām.

(53)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Pirelli Tyre Co. Ltd. apgalvoja, ka nav uzskatāms par uzņēmumu, kas saistīts ar China National Tire & Rubber Co. Ltd. (“CNRC”). Šajā ziņā Pirelli Tyre Co. Ltd. nepiekrita, ka Savienības Muitas kodeksa īstenošanas akta (ES) 2015/2447 (“Savienības Muitas kodekss”) 127. pantu piemēro nolūkā aprēķinātu vidējo svērto subsīdiju summu saistītajiem uzņēmumiem. Tā vietā Pirelli Tyre Co. Ltd. norādīja uz SKP nolīguma 16. pantā minēto definīciju, kas saistības noteikšanai uzņēmumu starpā paredz nosacījumu par viena uzņēmuma kontroli pār otru. Pirelli Tyre Co. Ltd arī apgalvoja, ka to pēc šā standarta nevar uzskatīt par saistītu uzņēmumu, jo to nekontrolējot CNRC. Turklāt Pirelli Tyre Co. Ltd. norādīja, ka pamatregulā nav atsauces uz Savienības Muitas kodeksu.

(54)

Komisija atgādināja, ka SKP nolīguma 16. pants ir atspoguļots pamatregulas 9. panta 2. punktā. Tomēr abi minētie panti norāda tikai uz Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražotāju saistību ar ražotājiem eksportētājiem. Šajā kontekstā Savienības ražotāju var ņemt no Savienības ražošanas nozares definīcijas, ja ražotāju kontrolē ražotājs eksportētājs. Turpretī ne SKP nolīgumā, ne pamatregulā nekas nav minēts par metodi, ar kuru novērtēt ražotāju eksportētāju savstarpējo saistību subsīdiju summas noteikšanas nolūkā. Lai nodrošinātu, ka pasākumus var efektīvi īstenot, jo īpaši, lai izvairītos no eksporta novirzīšanas caur saistītu uzņēmumu ar viszemāko maksājumu, Komisijas prakse ir noteikt saistību starp ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz Savienības Muitas kodeksa īstenošanas akta (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris) 127. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tas procedūras sākumā tika skaidri paziņots visām ieinteresētajām personām paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt atsauce uz Savienības Muitas kodeksa īstenošanas akta 127. pantu ir skaidri norādīta antidempinga pamatregulas (15) 2. panta 1. punktā, un Komisijai pret ieinteresētajām personām būtu jāizturas vienādi gan antidempinga, gan antisubsidēšanas lietu izskatīšanā (16).

(55)

Muitas kodeksa 127. panta d) punktā noteikts, ka divas personas ir saistītas, ja: trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām. CNRC ir vislielākais Pirelli Tyre Co. Ltd. akcionārs. Izmeklēšanas periodā tam piederēja 65 % akciju. Šodien tam joprojām pieder 46 % akciju. Tāpēc šīs izmeklēšanas kontekstā tiek uzskatīts, ka Pirelli Tyre Co. Ltd. un CNRC ir saistīti. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Pirelli Tyre Co. Ltd. arī norādīja, ka tas būtu jāuzskata tikai par personu, kas sadarbojās, nevis par ražotāju eksportētāju, jo uzņēmums pārtraucis attiecīgā ražojuma ražošanu 2017. gada novembrī.

(57)

Komisija konstatēja, ka Pirelli Tyre Co. Ltd. bija ražotājs eksportētājs visā izmeklēšanas periodā. Tas, ka uzņēmums vēlāk pārtrauca ražošanu, nemaina izmeklēšanas rezultātu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(58)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Pirelli atkārtoti apgalvoja, ka darbojas neatkarīgi no China National Tire Group. Tomēr neviens apgalvojums netika pamatots ar papildu pierādījumiem. Jo īpaši, Pirelli neapstrīdēja īpašumtiesību struktūru, ko Komisija bija aprakstījusi galīgās informācijas izpaušanas dokumenta 2. pielikumā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(59)

Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(60)

Ņemot vērā to, ka kaitējuma periods un izmeklēšanas periods ir tas pats, kas paralēlajā antidempinga izmeklēšanā, Komisija 2018. gada 1. jūnijs informēja ieinteresētās personas, ka informācija un piezīmes par kaitējumu, kas tika iesniegtas saistībā ar antidempinga izmeklēšanu, arī tiks ņemtas vērā šajā izmeklēšanā. Neviena no ieinteresētajām personām neiebilda pret šo pieeju.

(61)

Ieinteresētās personas paralēlajā antidempinga izmeklēšanā 2018. gada 24. jūlijā saņēma galīgās informācijas izpaušanas dokumentu par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem Komisija plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu attiecīgā ražojuma importam Savienībā. Turklāt 2018. gada 10. septembrī ieinteresētās personas saņēma papildu informācijas izpaušanas dokumentu. Kā minēts iepriekš 60. apsvērumā, piezīmes, kas iesniegtas saistībā ar minētajiem informācijas izpaušanas dokumentiem, ciktāl tās attiecās uz kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, kas tika pilnībā ņemtas vērā šajā izmeklēšanā, un – attiecīgā gadījumā – ņemtas vērā un atspoguļotas šīs izmeklēšanas konstatējumos.

(62)

Komisija 2018. gada 28. septembrī visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plānoja noteikt galīgo antisubsidēšanas maksājumu attiecīgā ražojuma importam Savienībā.

(63)

Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu (t. i., 2018. gada 8. oktobris). Vairākas ieinteresētās personas pieprasīja termiņa pagarinājumu. Komisija minētajām personām piešķīra termiņa pagarinājumu piezīmju iesniegšanai līdz 2018. gada 10. oktobra plkst. 10.00.

(64)

CCCMC, CRIA, trīs no četriem atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, divi nesaistīti importētāji iesniedza rakstiskas piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu.

(65)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas uzņēmums China National Tire Group apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi tā tiesības uz aizstāvību, noraidot tās lūgumu pagarināt termiņu piezīmju iesniegšanai par galīgo informācijas izpaušanu. Uzņēmums pauda uzskatu, ka Komisijai nevajadzētu desmit dienu periodu uzskatīt par stingri noteiktu termiņu. Turklāt, nosakot šo termiņu, Komisijai būtu jāņem vērā konkrētās lietas īpatnības un jāatvēl pietiekami ilgs laiks gan rakstiskām, gan mutiskām piezīmēm. Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka tā pilnībā ievērojusi pamatregulas 30. panta 5. punktā noteikto 10 dienu minimālo termiņu piezīmēm par galīgo informācijas izpaušanu. Turklāt tā arī piešķīra termiņa pagarinājumu visām procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām, kuras to pieprasīja, ņemot vērā lietas steidzamību, saskaņā ar to pašu pantu.

(66)

Hämmerling pieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, lai informētu par juridiskajām problēmām saistībā ar pašreizējo izmeklēšanu un par konkrētiem horizontāliem jautājumiem, kas saistīti ar TRON TDI datubāzē ietvertās konfidenciālās un nekonfidenciālās informācijas aizsardzību un pašreizējo praksi saistībā ar piekļuvi nekonfidenciālajiem lietas materiāliem, kuru piešķir datubāzes lietotājiem ārpus Savienības teritorijas.

(67)

Komisija konstatēja, ka Vispārējā datu aizsardzības regula (17) ES iestādēm nav juridiski saistoša, bet tām ir juridiski saistoša Regula 45/2001 (18). Turklāt Hämmerling apstiprināja, ka personas datu aizsardzības jautājums nav tieši saistīts ar iespējamiem īpašiem šķēršļiem tā aizstāvības tiesību izmantošanā atbilstoši tirdzniecības aizsardzības tiesību aktiem. Tāpēc Komisija secināja, ka Hämmerling procedūrā ieinteresētās personas statuss un tā tiesības uz aizstāvību nav tieši skartas.

(68)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hämmerling atkārtoti apgalvoja, ka “tiesības uz personas datu aizsardzību ir patstāvīgas tiesības, kuru pārkāpšanas slieksnim nav nepieciešams reāls piemērs, bet tikai iespēja, ka tās var ļaunprātīgi izmantot nepareizi, piemēram, darot tās pieejamas nepārbaudītiem datubāzes lietotājiem trešās valstīs bez attiecīga novērtējuma par to, kā tie ievēro tiesību normas datu aizsardzības jomā”.

(69)

Saistībā ar šo apgalvojumu Komisija atsaucās uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta 6. punktu, kas ļauj Komisijai nosūtīt personas datus, ja nosūtīšana ir vajadzīga vai tiesiski pamatota, lai aizstāvētu likumīgas prasības, un to, ka visiem datu subjektiem jāparaksta TRON izmantošanas noteikumi (kas cita starpā paredz, ka nedrīkst neatļauti izpaust nekādu TRON ietverto informāciju), kad tie pirmo reizi ieiet TRON datubāzē pēc tam, kad tiem piešķirta ieinteresētās personas piekļuve lietai. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka TRON izmantošana atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

(70)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas uzņēmums Giti Group pieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, apgalvojot, ka Komisija ir pārkāpusi tā tiesības uz aizstāvību, jo iekļāvusi maksājuma atmaksāšanas sistēmu ļoti vēlīnā procedūras posmā un tādējādi nonākusi pie nepareiziem secinājumiem. Uzklausīšanas amatpersona uzskatīja, ka paziņojumu par procedūras sākšanu var attiecināt uz apspriesto sistēmu. Turklāt uzņēmumam Giti Group vajadzējis zināt, ka procedūra attiecas uz minēto sistēmu un tam bijis pietiekami daudz laika, lai iesniegtu visas savas piezīmes Komisijai. Tāpēc uzklausīšanas amatpersona secināja, ka Giti Group tiesības uz aizstāvību ir ievērotas.

(71)

Vairākas citas ieinteresētās personas atkārtoti pauda tās pašas bažas, ko tās paudušas pēc informācijas dokumenta saņemšanas, un lūdza Komisiju sniegt papildu paskaidrojumus.

(72)

Komisija uzskatīja, ka publiski pieejamajos lietas materiālos, informācijas dokumentā un galīgajā informācijas izpaušanā jau ir ietverta pietiekama informācija, kas ļauj visām ieinteresētajām personām pilnībā īstenot savas aizstāvības tiesības. Turklāt publiski pieejamajos lietas materiālos pirms galīgās informācijas izpaušanas tika iekļauta lietas piezīme (19), kurā sniegti skaidrojumi par informācijas dokumentu. Tāpēc Komisija noraidīja lūgumu sniegt sīkākus skaidrojumus.

(73)

Visbeidzot, ieinteresētās personas apgalvoja, ka nopietni ietekmētas viņu tiesības uz aizstāvību, jo periods, kurā jāsniedz piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu, bijis pārāk īss pat ar termiņa pagarinājumu, un tajā nav ņemtas vērā šīs izmeklēšanas īpatnības.

(74)

Attiecībā uz noteikto termiņu Komisija atkārtoti norādīja, ka tā ievērojusi juridisko termiņu saskaņā ar pamatregulas 30. panta 5. punktu, kā sīkāk izskaidrots iepriekš 65. apsvērumā. Komisija piebilda, ka ieinteresētajām personām izpausta plaša informācija 2018. gada jūlija informācijas dokumentā, kurā jau bija izklāstīti galvenie apsvērumi un secinājumi par visām subsīdijām, izņemot pārāk lielo atbrīvojumu dabiskajam kaučukam un elektroenerģijai par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Minētajā posmā ieinteresētajām personām tika noteikts 25 dienu termiņš piezīmju iesniegšanai. Tā kā līdz ar to lielākā daļa jautājumu visām personām bija zināmi, arī piezīmes, kas tika saņemtas pēc galīgās informācijas izpaušanas, bija ievērojamas – 8 līdz 63 lappušu robežās.

(75)

Attiecībā uz šīs izmeklēšanas kaitējuma aspektu Komisija norādīja, ka ieinteresētās personas ir saņēmušas galīgās informācijas izpaušanas dokumentu un papildu galīgās informācijas izpaušanas dokumentu arī paralēlās antidempinga izmeklēšanas kontekstā. Šajā izmeklēšanā tika izskatītas piezīmes, kas saņemtas pēc abām informācijas izpaušanām. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka publiski pieejamie lietas materiāli un izpaustā informācija jau bija pietiekama, lai visas ieinteresētās personas varētu pilnībā īstenot savas aizstāvības tiesības galīgās informācijas izpaušanas dokumentā noteiktajā termiņā. Minēto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka šajā procedūrā pilnībā ievērotas visu ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību.

(76)

Attiecīgais ražojums ir konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētas jaunas vai atjaunotas gumijas pneimatiskās riepas, kuru slodzes indekss pārsniedz 121 un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 20 90 un ex 4012 12 00 (Taric kods 4012120010). Šie KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(77)

Attiecīgais ražojums ietver gan jaunas, gan atjaunotas pneimatiskās riepas autobusiem vai kravas automobiļiem, kurām ir vienādas būtiskās fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības.

(78)

Abi attiecīgā ražojuma veidi ir izgatavoti no vienas izejvielas (lai gan izmantotā tehnoloģija var atšķirties), un tiem ir līdzīga struktūra. No izejmateriālu un struktūras atšķirībām izriet dažādas veiktspējas īpašības.

(79)

Jaunu autobusiem un kravas automobiļiem paredzētu riepu ražošanas process ietver šādas darbības: 1) gumiju savienošana un sajaukšana, 2) riepu sastāvdaļu sagatavošana, 3) (zaļo) riepu izveidošana, 4) saistīšana (vulkanizēšana) un 5) galīgā pārbaude. Pat gadījumā, ja starp dažādiem šā izstrādājuma izgatavotājiem ir konstatētas atšķirības, visas autobusiem un kravas automobiļiem paredzētas riepas ir izgatavotas no vieniem pamata izejmateriāliem, proti, dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, tērauda, melnā oglekļa, citām ķīmiskajām vielām un eļļām, kā arī šķiedras, un visām riepām ir vienādas sastāvdaļas, proti, protektora virsma, mala, iekšējais korpuss, riepas iekšējās aploces riņķa serdeņa stieple, tērauda lente, korpusa kordi.

(80)

Tika arī konstatēts, ka jaunu autobusiem un kravas automobiļiem paredzētu riepu ražošanas procesā tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas, tomēr tas neietekmē vispārējos konstatējumus par savstarpēju aizstājamību.

(81)

Protektora atjaunošana būtībā ir reciklēšanas process, kurā nodilušas riepas tiek atjaunotas, vecam riepas korpusam uzklājot jaunu protektora kārtu. Korpusi ir riepu atjaunošanas procesa galvenā sastāvdaļa, un tādēļ atjaunošanai derīgu korpusu atlase un iegāde ir būtiska šī atjaunošanas procesa sastāvdaļa. Attiecīgi – korpusi ir ražošanas procesa galvenā izejviela, un atkarībā no to kvalitātes tie ir vai nu reāls pusgatavs produkts vai atkritumi.

(82)

Šajā procesā var tikt izmantotas dažādas tehnoloģijas, un tas neietekmē Komisijas konstatējumus par savstarpēju aizstājamību.

(83)

Tiek ražotas dažāda veida un izmēra kravas automobiļu un autobusu riepas visa veida komerciālajiem transportlīdzekļiem, sākot no vietēja mēroga pilsētu un reģionāliem piegādes kravas automobiļiem un autobusiem līdz tālsatiksmes autobusiem un kravas automobiļiem, atbilstoši to izmēriem un slodzes indeksa rādītājiem. Tās nav piemērotas lietošanai pasažieru transportlīdzekļiem vai citiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nedz arī pilnībā bezceļu transportlīdzekļiem, piemēram, lauksaimniecības traktoriem.

(84)

Tiek tirgotas divu veidu un četru kategoriju autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētas riepas. Kameras riepa ir tradicionālāka opcija. Šo riepu veido iekšējā kamera, kurai ir savs ventilis. Kamera atrodas riepas iekšpusē. Tādas riepas gadījumā, kurai nav kameras, riepa un riteņa aploce veido hermētisku slēgu un ventilis atrodas tieši uz aploces. Lielākā daļa Savienībā pārdoto autobusiem vai kravas automobiļiem paredzēto riepu ir riepas bez kamerām. Četras autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu kategorijas ir: stūres ass, piedziņas ass, piekabju un visu pozīciju riepas. Stūres ass riepas ir konstruētas lietošanai uz priekšējās ass, lai atvieglotu transportlīdzekļa stūrēšanu, taču kravas automobiļu vai autobusu gadījumā tās var izmantot visās pozīcijās atkarībā no transportlīdzekļa pielietojuma. Piedziņas ass riepas ir izstrādātas lietošanai uz piedziņas ass, tās nodrošina labāku saķeri. Piekabju riepas ir paredzētas uzmontēšanai uz piekabēm, un visu pozīciju riepas ir paredzētas izmantošanai visās pozīcijās atkarībā no transportlīdzekļa izmantošanas veida.

(85)

Gan uz jaunām, gan atjaunotām riepām Savienības tirgū attiecas tādas pašas drošības prasības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (20).

(86)

Komisijas apkopotā un saņemtā informācija liecina, ka autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu Savienības tirgu veido trīs līmeņi jeb segmenti. Lai gan līmeņi nav skaidri nodalīti, ieinteresētās personas kopumā piekrīt Komisijas konstatējumiem par turpmāk aprakstīto iedalījumu kategorijās.

(87)

1. līmeņa riepas ir jaunas galveno ražotāju vadošo zīmolu premium riepas. Būtisks faktors saistībā ar šī līmeņa riepām ir zīmola atpazīstamība, kas attaisno ievērojami augstākas cenas par sagaidāmo augsto veiktspēju, kā arī īpaši lielos ieguldījumus mārketinga jomā. Šajā līmenī ir galvenokārt iekļautas autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētā oriģinālā aprīkojuma ražotāju riepas (“OE1”). 1. līmeņa riepu kvalitāte nodrošina augstu šo riepu atjaunojamības līmeni. Šīs riepas ir ražotas atkārtotas izmantošanas cikliem, vēl vairāk palielinot oriģinālā produkta nobraukumu, kas ir ievērojami lielāks (līdz trim atjaunošanas reizēm normālai izmantošanai). 1. līmeņa riepām ir arī raksturīgs augstāks drošības līmenis, un tām bieži tiek nodrošināti labas kvalitātes pēcpārdošanas pakalpojumi.

(88)

2. līmeņa riepas ir lielākā daļa riepu, kas nav premium, un tās var būt gan jaunas, gan atjaunotas. To cenas svārstās no aptuveni 65 līdz 80 % no 1. līmeņa riepu cenas. Šajā līmenī var iekļaut piekabēm paredzētā oriģinālā aprīkojuma ražotāju riepas (“OE2”). Zīmola atpazīstamība ir svarīga arī šajā līmenī, un pircēji parasti labi atpazīst šos zīmolus un spēj noteikt arī riepu ražotājus. Parasti šīs riepas ir iespējams atjaunot vismaz vienu reizi, un, lai gan to veiktspēja salīdzinājumā ar 1. līmeņa riepām ir ierobežotāka, tās nobraukuma ziņā nodrošina labus rezultātus.

(89)

3. līmeņa riepas ir gan jaunas, gan atjaunotas riepas ar zemākiem veiktspējas rādītājiem un ļoti ierobežotu atjaunojamību vai ir neatjaunojamas. Salīdzinājumā ar 1. līmeņa riepām to cena un nobraukuma rādītāji parasti ir vismaz par 65 % zemāki. Zīmolu atpazīstamība šajā līmenī gandrīz nepastāv, un, klientam pieņemot lēmumu par pirkumu, cena kļūst par noteicošo faktoru. Parasti šā līmeņa riepām netiek nodrošināta pēcpārdošanas apkalpošana.

(90)

Atjaunotas riepas var klasificēt atbilstoši 2. vai 3. līmenim. Lai gan atsevišķas Ķīnas izcelsmes riepas ir atjaunojamas, riepu atjaunošana Ķīnā tiek veikta ļoti nelielā mērogā. Turpretī Savienībā un citos tirgos, piemēram, Brazīlijā, atjaunošana ir ļoti izplatīta. Atjaunošanas nozari Savienībā veido:

(91)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija sagatavoja jauno un atjaunoto riepu kartējumu pa zīmoliem un 2017. gada 27. oktobrī darīja to zināmu visām ieinteresētajām personām.

(92)

Kā norādīts 86. apsvērumā, ieinteresētās personas kopumā pieņēma tirgus iedalījumu trīs līmeņos.

(93)

Tās kopumā apstiprināja 2017. gada 27. oktobra piezīmē aprakstīto riepu zīmolu tirgus kartējumu, izņemot turpmāk aprakstītos ieinteresēto personu pieprasījumus iekļaut noteiktus zīmolus citos līmeņos. Konkrētāk, China National Tire Group uzskatīja, ka tās zīmols Aeolus atbilst 3. līmenim (nevis 2. līmenim), divi importētāji, kuri importē zīmola Double Coin ražojumus, apgalvoja, ka šis zīmols būtu jāiekļauj 2. līmenī (nevis 3. līmenī), Hankook Group uzskatīja, ka tā zīmols Aurora ietilpst 2. līmenī (nevis 3. līmenī), Giti Group savās atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka tās zīmoli Primewell un GT Radial atbilst 2. līmenim (nevis 3. līmenim), un neatkarīgs importētājs norādīja, ka zīmols Sailun būtu jāiekļauj 2. līmenī (nevis 3. līmenī).

(94)

Komisija izskatīja šos apgalvojumus, pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegtajiem pierādījumiem un izmeklēšanas gaitā ex officio apkopoto informāciju. Ņemot vērā 81. apsvērumā sniegto raksturojumu, tā analizēja, cik lielā mērā konkrētu zīmolu riepas 1) ir atjaunojamas, 2) tiek izmantotas autobusu vai kravas automobiļu oriģinālajā aprīkojumā un 3) tiek pārdotas kā noteikta līmeņa riepas atbilstoši pašu uzņēmumu novērtējumam.

(95)

Attiecībā uz Hankook Group Komisija piekrita prasībai iekļaut zīmolu Aurora 2. līmenī. Tomēr tā arī konstatēja, ka zīmols Hankook būtu jāiekļauj 1. līmenī. Zīmola Hankook gadījumā ir spēkā juridiska garantija, ka šī zīmola riepas ir iespējams atjaunot vismaz vienu reizi. Turklāt šis zīmols ir OE1 piegādātājs tādiem Eiropas uzņēmumiem kā Scania, MAN un Mercedes-Benz. Hankook group tīmekļa vietnē šīs grupas zīmols Hankook tiek reklamēts kā premium zīmols, un iekšējs dokuments, ko pārbaudes laikā iesniedza saistīts importētājs, liecina, ka zīmols ir pārvirzījies uz 1. līmeni.

(96)

Saistībā ar Giti Group Komisija piekrita iekļaut zīmolu Primewell un zīmolu GT Radial 2. līmenī atbilstoši pieprasījumam. Komisija arī konstatēja, ka Giti ražotās riepas ir atjaunojamas. Tomēr Giti Group darbības oriģinālā aprīkojuma jomā neietver kravas automobiļus un autobusus, bet attiecas uz pasažieru automobiļu riepām. Turklāt Giti Group uzskata, ka tā zīmoli ietilpst 2. līmenī. Tāpēc grupas zīmoli tika iekļauti 2. līmenī.

(97)

China National Tire Group gadījumā Komisija provizoriski piekrita iekļaut šā uzņēmuma zīmolu Aeolus 3. līmenī, kā uzņēmums prasījis, pamatojoties uz apgalvojumiem, ka šā zīmola riepas parasti nav atjaunojamas un netiek pārdotas oriģinālā aprīkojuma tirgū.

(98)

Importētāji, kas izteica apgalvojumus par zīmolu Double Coin un Sailun, nebija iekļauti izlasē, tāpēc Komisija šajā posmā nevarēja pārbaudīt viņu apgalvojumus. Tā kā šie importētāji nebija iekļauti izlasē, to iekļaušana 2. vai 3. līmenī neietekmē izmeklēšanas rezultātus. Tāpēc, neapšaubot importētāju sniegtos pierādījumus par viņu klientu pieredzi ar šo zīmolu riepām, Komisija šajā posmā nepauda viedokli par viņu apgalvojumiem.

(99)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka līmeņu kartējums atbilstoši zīmolam ir piemērojams tikai Savienībai un ka citos tirgos līmeņu noteikšana var ļoti atšķirties. Savienības līmeņu kartējumu jo īpaši nav iespējams pārnest uz Ķīnas tirgu. Komisija uzsvēra, ka šajā izmeklēšanā kartējums pa zīmoliem tika izmantots, lai analizētu stāvokli Savienības tirgū, un tam nebija nekādas juridiskas nozīmes attiecībā uz citiem tirgiem.

(100)

CRIA un CCCMC, kā arī China National Tire Group apgalvoja, ka no attiecīgā ražojuma definīcijas būtu jāizslēdz vai nu jaunas riepas, vai atjaunotas riepas, jo:

(101)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Pirelli atkārtoti pauda līdzīgu apgalvojumu.

(102)

Minētā persona arī norādīja, ka Komisija un Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) vairākās konkurences lietās secinājušas, ka jaunas un atjaunotas riepas cenu, piedāvājuma struktūras, pieprasījuma struktūras, piegādes kanālu un aizstājamības ziņā veido divus atšķirīgus attiecīgos tirgus (21). CRIA un CCCMC arī norādīja, ka citas antidempinga izmeklēšanas iestādes jaunas un atjaunotas riepas izskata atsevišķi (22). Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hämmerling atkārtoti pauda līdzīgu apgalvojumu.

(103)

CRIA un CCCMC norādīja, ka Komisija savā izvērtējumā ir pieļāvusi kļūdu attiecībā uz nozīmīguma faktoriem, neizskatot jaunas riepas šķirti no atjaunotām.

(104)

Giti Group apgalvoja, ka no attiecīgā ražojuma definīcijas būtu jāizslēdz atjaunojamas vai atkārtotas izmantošanas cikliem paredzētas riepas, jo atjaunojamo riepu uzbūve salīdzinājumā ar neatjaunojamo riepu uzbūvi ir sarežģītāka un atjaunojamajām riepām ir īpaši tehniskie parametri.

(105)

Komisija noskaidroja, ka protektora atjaunošanas process saglabā riepu galvenās īpašības, sastāvdaļas un struktūru, kas tām piešķirta sākotnējā ražošanas procesā. Proti, protektora atjaunošanas posmā netiek mainītas riepu būtiskākās tehniskās īpašības, piemēram, to izmērs, slodzes indekss un ātruma rādītājs. Jaunas (atjaunojamas un neatjaunojamas) riepas un atjaunotas riepas ir izgatavotas no vienādiem izejmateriāliem un sastāvdaļām, un tām ir līdzīga uzbūve.

(106)

Galvenā tehnisko īpašību atšķirība starp no jauna izgatavotu riepu un riepu, kura ir atjaunota uz agrāka korpusa, ir tāda, ka atjaunotajai riepai var patiešām būt īsāks kalpošanas laiks un attiecībā uz to varētu pastāvēt pieņēmums, ka tā ir mazāk droša. Tomēr tieši tādas pašas uztveres atšķirības attiecībā uz tehnisko uzbūvi, kvalitāti un drošību rodas starp divām jaunām atšķirīgu līmeņu riepām. Konkrētāk, zemāka līmeņa riepām arī ir īsāks nobraukums, un tās nebūs vēlamais risinājums transportlīdzekļiem, kuriem ir jāatbilst ļoti augstiem drošības standartiem, proti, transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā bīstamas preces.

(107)

Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka jaunām (atjaunojamām un neatjaunojamām) un atjaunotām riepām ir atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības.

(108)

Tāpat Komisija konstatēja, ka gan jaunās, gan atjaunotās riepas izmanto kravas automobiļu un autobusu īpašnieki, kas pārsvarā darbojas vietēja mēroga un tālsatiksmes pasažieru un preču pārvadājumu nozarē. Tādēļ būtībā jaunu un atjaunotu riepu faktiskais lietojums ir vienāds. Komisija arī noskaidroja, ka jaunām un atjaunotām riepām ir četras vienas un tās pašas galvenās montāžas pozīcijas, proti, uz stūres ass, uz piedziņas ass, piekabēm un visās pozīcijās, un uz tām attiecas tās pašas Savienības tirgū spēkā esošās drošības prasības, kas noteiktas attiecīgajos tiesību aktos.

(109)

Tāpēc apgalvojums, ka jaunām un atjaunotām riepām ir atšķirīgas montāžas pozīcijas, tika noraidīts.

(110)

Komisija piekrita, ka atjaunotas riepas atšķiras no jaunām 1. līmeņa riepām tādējādi, ka tās netiek pārdotas oriģinālā aprīkojuma tirgū. Komisija arī konstatēja, ka tas pats attiecas uz 3. līmeņa riepām un lielā mērā uz 2. līmeņa zīmoliem, kas arī netiek pārdoti oriģinālā aprīkojuma tirgū.

(111)

Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka jaunām un atjaunotām riepām ir atšķirīgi tirdzniecības kanāli.

(112)

Komisijas lēmumos konkurences jomā un EST spriedumā (23), kurā tika konstatēts, ka atjaunotas riepas veido atsevišķu izstrādājumu tirgu, šis apstāklis patiesībā nav būtisks ražojuma definīcijai tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās. Tirgus definīcija apvienošanas lietā ir vērsta uz pieprasījuma un piedāvājuma puses aizstājamību (24). Antidempinga izmeklēšanā tirgu definē, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(113)

Saistībā ar apgalvojumu attiecībā uz ražojuma definīciju antidempinga lietās trešās valstīs Komisija norādīja, ka uz ražojuma definīcijas noteikšanu attiecas izmeklēšanas iestādes plašā rīcības brīvība (25). Tāpēc tas, kā izmeklēšanas iestādes trešās valstīs šajā ziņā ir izmantojušas savu rīcības brīvību, nevar ierobežot šīs izmeklēšanas nolūkos izmantoto Komisijas rīcības brīvību.

(114)

Tika arī norādīts, ka uz attiecīgo ražojumu nevajadzētu attiecināt vairākus KN kodus. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka, pirmkārt, uz vienu attiecīgo ražojumu ļoti bieži attiecas vairāki KN kodi. Tas dabiski izriet no Kombinētās nomenklatūras struktūras. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu bija skaidri teikts, ka KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai. Otrkārt, netika sniegti faktiski pierādījumi, un Komisija arī neatrada informāciju, kas liecinātu par to, ka saskaņā ar attiecīgā ražojuma definīciju nevarētu konstatēt, ka importētas atjaunotas un jaunas riepas ir alternatīva Savienībā ražotām atjaunotām un jaunām riepām un konkurē ar tām. Tas attiecas arī uz ražotāju un patērētāju uztveri, izplatīšanas kanāliem vai citiem faktoriem saistībā ar vienas vai vairāku ražojuma kategoriju pastāvēšanu pretstatā jaunu un atjaunotu riepu nošķiršanai šīs izmeklēšanas nolūkos.

(115)

Visbeidzot, ieinteresētās personas norādīja, ka Savienības tirgus sadrumstalotības dēļ atjaunotu riepu kvalitāte tiek uzskatīta par zemāku nekā 1. līmeņa riepu kvalitāte – pat tad, ja tās ir izgatavotas, izmantojot 1. līmeņa riepu korpusu.

(116)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu, kas bija saskaņā ar šīs izmeklēšanas vajadzībām noteikto līmeņu kartējumu, un aplūkoja 2. un 3. līmeņa atjaunotās riepas.

(117)

Izmeklēšanā atklājās, ka turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(118)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(119)

Pirms Komisija analizēja iespējamo subsidēšanu subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā, tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz vairāk nekā vienu no subsīdijām vai subsīdiju programmām. Komisija konstatēja, ka visas izvērtējamās subsīdijas vai subsīdiju programmas ietiplst ĶV centrālās plānošanas īstenošanā ar mērķi veicināt riepu ražošanas nozari šādu iemeslu dēļ.

(120)

ĶTR Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības trīspadsmitās piecgades plānā (13. piecgades plāns), kas attiecas uz 2016.–2020. gadu, uzsvērts ĶV stratēģiskais redzējums attiecībā uz galveno nozaru pilnveidi un attīstību. Tajā uzsvērta tehnoloģiskās inovācijas nozīme ĶTR ekonomikas attīstībā, kā arī tas, cik svarīgi joprojām ir videi draudzīgās attīstības principi. Tāpat kā 12. piecgades plānā, arī šā plāna 5. nodaļā noteikts, ka viens no galvenajiem attīstības virzieniem ir veicināt tradicionālo rūpniecības nozaru struktūras modernizāciju. Šī ideja ir plašāk izklāstīta 22. nodaļā, kurā skaidrota stratēģija, kā modernizēt tradicionālās rūpniecības nozares ĶTR, veicinot to tehnoloģisku pārveidi. Šajā ziņā 13. piecgades plānā noteikts, ka uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts, lai “veiktu visaptverošus uzlabojumus tādās jomās kā ražošanas tehnoloģijas, rūpniecības iekārtas, vides aizsardzība un energoefektivitāte”. Plāna 7. tabulā konkrēti minēti projekti, kas saistīti ar lejasposma naftas ķīmijas produktiem (t. sk. riepām) šajā kontekstā. Vides aizsardzības jautājumi plašāk aplūkoti 44. nodaļā. Minētajā nodaļā noteikts, ka galvenajās nozarēs tiks īstenota tīras ražošanas “atjaunošana”, un 16. punktā šajā sakarā norādīta īpaša atsauce uz naftas ķīmisko rūpniecību.

(121)

Detalizētākā līmenī ĶV arī publicēja 13. piecgades plānu ķīmiskās un naftas ķīmiskās rūpniecības attīstībai (“13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plāns”), kurā ietverta riepu ražošanas nozare un kas balstīts uz 13. piecgades plānu. Minētā plāna ievadā ir norādīts, ka naftas ķīmiskā rūpniecība un ķīmiskā rūpniecība ir svarīga Ķīnas valsts ekonomikas pamatnozaree. Plānā plašāk izklāstīti tādi principi kā tehnoloģiskā inovācija, strukturāla korekcija un “zaļā” attīstība, kuri minēti 13. piecgades plānā, turklāt šie principi sasaistīti ar konkrētākām prioritātēm naftas ķīmiskās rūpniecības nozarē (skatīt III nodaļu “Galvenie uzdevumi”), kā arī ar dažādiem fiskāliem un finansiāliem atbalsta pasākumiem (skatīt IV nodaļas “Aizsardzības pasākumi” 4. sadaļu “Politiskā atbalsta stiprināšana”).

(122)

Turklāt ĶV ir publicējusi īpašu plānu riepu ražošanas nozarei nolūkā īstenot 13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plānu, t. i., riepu rūpniecības politikas dokumentu (26). Šajā politikas dokumentā uzsvērts, ka ĶV galvenā prioritāte ir riepu ražošanas nozares strukturāla korekcija, tehnoloģiskā reforma un emisijas samazināšana. 6. pantā ir minēts, ka jāveicina augstas veiktspējas radiālo riepu un bezkameras TBR riepu attīstība. Turklāt riepu rūpniecības politikas dokumenta preambulā noteikts, ka “šī rūpniecības politika kalpo par pamatu visiem attiecīgajiem departamentiem, kad tie sāk īstenot dažādus ieguldījumu pārvaldības, zemes piedāvājuma, ietekmes uz vidi novērtējuma, energotaupības novērtējuma, drošības atļaujas, kredītu finansējuma un elektroenerģijas piegādes aspektus tādam riepu rūpniecības projektam kā ražošanas iekārtu uzstādīšana un tehnoloģijas izstrāde.”

(123)

Visbeidzot, minētajā dokumentā arī noteikti nosacījumi ienākšanai tirgū, tā kā tirgū drīkst ienākt tikai tādi uzņēmumi, kas pārsniedz noteiktu ražošanas jaudu un atbilst vides prasībām (27).

(124)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas ĶV atkārtoti apstiprināja savu pamatnostāju attiecībā uz Ķīnas piecu gadu plāniem, apgalvojot, ka tie nav saistoši, un tie būtu jāuzskata par “vadlīniju” dokumentiem. Komisija nepiekrita šai nostājai. Patiešām, 13. piecgades plāna 17. nodaļā ir noteikts sekojošais: “Nacionālā attīstības stratēģija un plāns sāks darboties, īstenojot vadošu un ierobežojošu lomu.” (28) Turklāt 13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plāna IV nodaļā ir organizēta plāna izpilde un norādīts, ka no uzņēmumiem tiek gaidīts, ka tie: “īstenot galvenos uzdevumus plānā, īstenot pašregulāciju un ziņot par problēmām plāna izpildes laikā” (29). Visbeidzot, riepu rūpniecības politikas dokumenta preambulā norādīts, ka to “attiecīgi īsteno visi attiecīgās struktūras”. Tādējādi, tā vietā, lai sniegtu vien vispārēju atbalstu, šie plāni izmanto formulējumus, kas liecina par plānu saistošo raksturu.

(125)

Riepu ražošanas nozare par stratēģisku, prioritāru un/vai atbalstāmu nozari atzīta arī tālāk minētajos dokumentos.

(126)

Var secināt, ka riepu ražošanas nozare tiek uzskatīta par būtisku/stratēģisku nozari, kuras attīstību ĶV aktīvi realizē, jo atzinusi to par politikas mērķi.

(127)

Administratīvo izdevīguma labad Komisija lūdza ĶV pārsūtīt konkrētas anketas četrām konkrētām valsts bankām, kas minētas sūdzībā, kā arī uzņēmumam Sinosure, kā arī jebkurām citām finanšu iestādēm, kas izsniedza aizdevumus vai eksporta kredītus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai izlasē iekļauto uzņēmumu pircējiem. Tāpat Komisija lūdza ĶV pārsūtīt konkrētās anketas tiem dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, oglekļa dioksīda un neilona auklas ražotājiem, kuri saskaņā ar sūdzību bija nodrošinājuši izejmateriālus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem par mazāk nekā atbilstošu atlīdzību, kā arī jebkuru citi attiecīgo izejvielu ražotājiem un izplatītājiem, kas bija nodrošinājuši izejmateriālus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(128)

Sākotnēji ĶV neatbildēja uz Komisijas pieprasījumu. Tāpēc vēstulē par trūkumiem Komisija atkārtoja savu prasību, lai izmeklēšanā maksimāli izmantotu iespējas iesaistīt finanšu iestādes un piegādātājus, sniedzot Komisijai vajadzīgo informāciju, lai izdarītu secinājumus par iespējamās subsidēšanas esamību un apjomu. Pēc vēstules par trūkumiem ĶV patiešām sazinājās ar iepriekšminētajām finanšu iestādēm un piegādātājiem. Tomēr atbildes uz aptaujas anketu sniedza tikai trīs sūdzībā konkrēti minētas valsts īpašumā esošās bankas, kā arī uzņēmums Sinosure.

(129)

ĶV informēja, ka tai nav tiesību prasīt informāciju no valstij piederošajām bankām, kuras nebija atbildējušas uz anketas jautājumiem, jo tās darbojas neatkarīgi no ĶV.

(130)

Komisija nepiekrita šim viedoklim. Pirmkārt, Komisija saprot, ka ĶV ir pieejama informācija, kas pieprasīta no valstij piederošām struktūrām (uzņēmumiem vai valsts/finanšu iestādēm), par visām struktūrām, kurās ĶV ir galvenais akcionārs vai liels akcionārs Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Likumu par valstij piederošiem uzņēmumu aktīviem (35) valstij piederošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas aģentūras, ko izveidojusi Valsts padomes Valstij piederošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija un vietējās pašvaldības, valdības uzdevumā pilda valsts ieguldījumu uzņēmuma kapitāla ieguldītāja pienākumus un uzņemas atbildību. Tādējādi šādām aģentūrām ir tiesības saņemt peļņu no aktīviem, piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā un atlasīt valsts ieguldījumu uzņēmumu vadošos darbiniekus. Turklāt saskaņā ar iepriekš minētā Likuma par valstij piederošiem aktīviem 17. pantu par valstij piederošiem aktīviem valsts ieguldījumu uzņēmumi atzīst, ka tās uzrauga un administrē vietējās pašvaldības un valdības departamenti un aģentūras, tie atzīst valsts uzraudzību un ir atbildīgi kapitāla ieguldītāju priekšā.

(131)

Turklāt ĶV ir arī nepieciešamās pilnvaras mijiedarboties finanšu iestādēs, pat ja tās nav valsts īpašumā, jo tās atrodas Ķīnas banku pārvaldes iestādes jurisdikcijā. Piemēram, saskaņā ar Banku uzraudzības likuma (36) 33. un 36. pantu, CBRC ir tiesības pieprasīt visām ĶTR reģistrētajām finanšu iestādēm iesniegt informāciju, piemēram, finanšu pārskatus, statistikas pārskatus un informāciju par uzņēmējdarbību un vadību. CBRC tāpat var uzdot finanšu iestādēm atklāt informāciju sabiedrībai.

(132)

Papildus tam, lai gan tās sniedza atsevišķus vispārējus skaidrojumus par savām aizdevumu apstiprināšanas un risku pārvaldības sistēmām, neviena no sadarbību sniedzošajām valstij piederošajām bankām nesniedza konkrētu informāciju par izlasē iekļautajiem uzņēmumiem sniegtajiem aizdevumiem, apgalvojot, ka tām ir saistošas tiesību aktos noteiktās prasības un līgumu noteikumi attiecībā uz tās informācijas konfidencialitāti, kas skar izlasē iekļautos uzņēmumus.

(133)

Tāpēc Komisija lūdza izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas piešķirt piekļuvi konkrētai informācijai par uzņēmumiem, kura bija visu to valstij piederošo un privāto banku rīcībā, no kurām tie bija saņēmuši aizdevumus. Lai gan izlasē iekļautie uzņēmumi piekrita nodrošināt piekļuvi ar tiem saistītajiem bankas datiem, bankas atteicās sniegt nepieciešamo detalizēto informāciju.

(134)

Galu galā Komisija saņēma informāciju tikai par korporatīvo struktūru un īpašumtiesībām no trim valsts īpašumā esošām bankām, kas minētas 48. apsvērumā, bet nevis no citām finanšu iestādēm, kas bija devušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Turklāt neviena no finanšu iestādēm nesniedza informāciju, kas attiektos uz izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām piešķirto aizdevumu riska novērtējumu.

(135)

Tā kā Komisijai nebija informācijas attiecībā uz lielāko daļu valstij piederošo banku, kas sniedza aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, un netika sniegta konkrēta informācija par aizdevumiem, ko izsniedza bankas, kas sadarbojās, tā uzskatīja, ka tā nav saņēmusi būtisku informāciju uz šo izmeklēšanas aspektu.

(136)

Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot, vai iespējamā subsidēšana tiešām bijusi un cik liels bijis tās apmērs preferenciālu aizdevumu veidā, tai varētu būt nepieciešams izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu.

(137)

Atbildot uz Komisijas vēstuli, kā arī uz piezīmēm par informācijas dokumentu un galīgās informācijas izpaušanu, ĶV iebilda pret pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem. ĶV atkārtoti uzsvēra, ka tai nav pilnvaru attiecībā uz bankām. ĶV arī uzskatīja, ka tā bija sadarbojusies, cik vien labi iespējams, un, ka Komisija tai bija uzlikusi nevajadzīgu papildu apgrūtinājumu un trūkstošā informācija nebija “nepieciešama” pamatregulas 28. panta nozīmē, jo tā jau bija pieejama, izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem.

(138)

Komisija saglabāja savu nostāju, ka ĶV ir tiesības pieprasīt informāciju no bankām, pamatojoties uz iemesliem, kas paskaidroti iepriekšminētajos apsvērumos no 130. līdz 131. Tā atzina, ka ĶV ir nosūtījusi attiecīgās anketas bankām, un ka tā ir saņēmusi atbildes no trim valsts bankām. Tā izmantoja sniegto informāciju un papildināja to ar pieejamajiem faktiem tikai attiecībā uz tām daļām, kuras pietrūka.

(139)

Šī trūkstošā informācija galvenokārt attiecas uz diviem aspektiem: pirmkārt, informāciju par banku, kas nesadarbojas, īpašumtiesībām un pārvaldības struktūru. Šī informācija bija nepieciešama, lai Komisija varētu noteikt, vai šīs bankas ir valsts iestādes, vai nē. Otrkārt, informācija par uzņēmumiem, kas sadarbojās, piemēram, bankas iekšējais aizdevuma apstiprināšanas process un banku kredītspējas novērtējums attiecībā uz izraudzītajām sabiedrībām izsniegtajiem aizdevumiem bija nepieciešams pamatregulas 28. panta nozīmē, lai noteiktu, vai preferenciālu likmju aizdevumi tika piešķirti izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Turklāt šādus iekšējos dokumentus var nodrošināt tikai bankas, un tāpēc tos nevar izsniegt, izmantojot izlasē iekļauto uzņēmumu atbildes uz anketas jautājumiem.

(140)

Visbeidzot, Komisija neuzskatīja, ka būtu uzlikusi nevajadzīgu slogu ĶV. No paša iesākuma, Komisija ierobežoja savu izmeklēšanu līdz ar tām finanšu iestādēm, kas bija devušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Komisija arī neapgrūtināja ĶV, identificējot šīs finanšu iestādes, jo izmeklēšanas pašā sākumā 2017. gada decembrī ĶV tika iesniegts saraksts ar banku nosaukumiem un adresēm, kā arī pieprasījums nosūtīt anketas. Tas nodrošināja vairāk kā pietiekami daudz laika, lai ĶV izpildītu Komisijas pieprasījumu. Neraugoties uz to, ĶV tomēr realitātē pārsūtīja Komisijas anketas bankām tikai 2018. gada 28. martā, un bankām bija jāsniedz atbilde trīs darba dienu termiņā. Šo kavēšanos nevar attiecināt uz Komisiju. Tādējādi tā uzskatīja, ka ir darījusi visu iespējamo, lai atvieglotu uzdevumus, kurus pieprasīja no ĶV.

(141)

Tādējādi Komisija turpināja uzskatīt, ka tā, pārbaudot iespējamas preferenciālu aizdevumu veidā īstenotas subsidēšanas pastāvēšanu un apjomu, daļēji bija jāpaļaujas tikai uz tai pieejamajiem faktiem.

(142)

Uzņēmums Sinosure daļēji atbildēja uz konkrēto anketu par eksporta kredīta apdrošināšanu, kas tika sniegta atlasītajiem uzņēmumiem. Tomēr Sinosure nesniedza pieprasītos pamatojošos dokumentus par tās korporatīvo pārvaldību, piemēram, gada pārskatu vai tā statūtus, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija.

(143)

Sinosure arī nesniedza konkrētu informāciju par riepu ražošanas nozarei sniegto eksporta kredīta apdrošināšanu, prēmiju līmeni vai detalizētus skaitļus saistībā ar šā uzņēmuma eksporta kredīta apdrošināšanas darījumu rentabilitāti.

(144)

Šādai informācijai neesot pieejamai, Komisija uzskatīja, ka tā nav saņēmusi būtisko informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(145)

Komisija saprot, ka ĶV ir pieejama informācija, kas pieprasīta no valstij piederošām struktūrām (uzņēmumiem vai valsts/finanšu iestādēm), par visām struktūrām, kurās ĶV ir galvenais akcionārs vai liels akcionārs Tas attiecas arī uz Sinosure, kas ir pilnībā valstij piederoša struktūra. Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka tai varētu būt nepieciešams izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, lai pārbaudītu, vai notikusi iespējamā subsidēšana, sniedzot eksporta kredīta apdrošināšanu, un cik liels bijis tās apmērs.

(146)

Atbildot uz Komisijas vēstuli, kā arī uz piezīmēm par informācijas dokumentu un galīgās informācijas izpaušanu, ĶV iebilda pret pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu, norādot uz faktu, ka Sinosure bija iesniedzis anketas atbildi un atbildējis uz Komisijas jautājumiem, laikā, kad tika veikta pārbaude uz vietas.

(147)

Sinosure patiešām sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un Sinosure pārstāvji arī piedalījās pārbaudē ĶV telpās. Tomēr, kā minēts iepriekš 142. un 143. apsvērumā, sniegtā informācija bija nepilnīga un neļāva Komisijai izdarīt secinājumus par būtiskām izmeklēšanas daļām attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu, proti, uz to, vai Sinosure ir valsts iestāde un vai prēmijas, kas tika iekasētas atlasītajos uzņēmumos, atbilst tirgus prasībām.

(148)

Tādējādi Komisija secināja, ka tai daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem, lai konstatētu eksporta kredīta apdrošināšanu.

(149)

Neviens no dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, oglekļa dioksīda un neilona auklas ražotājiem, kuri bija nodrošinājuši izejmateriālus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, neatbildēja uz specifiskajām ĶV nosūtītajām anketām.

(150)

ĶV informēja, ka tai nav tiesību prasīt informāciju no sūdzībā konkrēti minētām valsts īpašumā esošiem piegādātājiem, kas nesniedza atbildi, tā kā tās darbojas neatkarīgi no ĶV. Komisija nepiekrīt šādai nostājai. Komisija saprot, ka ĶV ir pieejama informācija, kas pieprasīta no valstij piederošām struktūrām (uzņēmumiem vai valsts/finanšu iestādēm), par visām struktūrām, kurās ĶV ir galvenais akcionārs vai liels akcionārs

(151)

Turklāt ĶV atteicās sniegt pārskatu par Ķīnas ražotāju nosaukumiem un īpašumtiesību struktūru attiecībā uz izejvielu ražotājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija.

(152)

Tā kā Komisijai nebija informācijas par valstij piederošo ražotāju korporatīvo vadību, kas nodrošināja izlasē iekļautajiem uzņēmumiem izejmateriālus, ne arī uzņēmuma specifiskas informācijas par izejvielu piegādātāju izejvielu cenu noteikšanu atlasītajiem uzņēmumiem, Komisija uzskatīja, ka tā nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(153)

Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot, vai iespējamā subsidēšana tiešām bijusi un cik liels bijis tās apmērs, nodrošinot izejmateriālus par mazāk nekā atbilstošu atlīdzību, tai varētu būt nepieciešams izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu.

(154)

Atbildot uz Komisijas vēstuli, kā arī uz Informatīvā dokumenta komentāriem, ĶV iebilda pret pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz ieguldījuma nodrošināšanu par mazāk nekā atbilstošu atlīdzību tādu pašu iemeslu dēļ, kā izklāstīts iepriekš 137. apsvērumā. Attiecībā uz ĶV pilnvaru trūkumu pieprasīt informāciju no ražotājiem, kā arī uz nepamatotu slogu, kas uzlikts ĶV, Komisija uzturēja savu argumentāciju, kas izklāstīta iepriekš 138. un 140. apsvērumā, un kas attiecas arī uz izlasē iekļauto uzņēmumu izejvielu piegādātājiem.

(155)

Šī trūkstošā informācija galvenokārt attiecas uz diviem aspektiem: pirmkārt, informāciju par ražotāju, kas nesadarbojas, īpašumtiesībām un pārvaldības struktūru. Bez šādas informācijas Komisija nevarēja noteikt, vai šie ražotāji ir valsts iestādes, vai nē. Otrkārt, informācija par konkrētu uzņēmumu no ražotājiem, kas nesadarbojās, piemēram, informācija par izlasē iekļauto uzņēmumu apgādi ar izejvielām un to cenu noteikšanu. Šāda informācija ir vajadzīga pamatregulas 28. panta nozīmē, lai noteiktu, vai izlasē iekļautajiem uzņēmumiem tika piegādātas izejvielas par mazāk nekā adekvātu atlīdzību. Turklāt šādu informāciju varēja nodrošināt tikai ražotāji, un tāpēc tos nevar izsniegt, izmantojot izlasē iekļauto uzņēmumu atbildes uz anketas jautājumiem.

(156)

Tādējādi Komisija apgalvoja, ka tai, saskaņā ar 28. panta 1. punktu, ir jāpaļaujas arī uz pieejamajiem faktiem attiecībā uz konstatējumiem par dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, oglekļa dioksīda un neilona auklas sniegšanu par mazāk nekā adekvātu atlīdzību.

(157)

Uzņēmums Xingyuan Group atbildes ietvaros uz anketas jautājumiem ziņoja, ka izmeklēšanas periodā tai nav eksporta kredīta apdrošināšanas līguma. Tomēr pēc pārbaudes apmeklējuma Komisija konstatēja, ka uzņēmums saņēmis dotācijas eksporta kredīta apdrošināšanas prēmiju atmaksas veidā par 2016. gadu, kas tādējādi aptver izmeklēšanas periodu. Iesniegtie dokumenti neskaidro, vai šādas kompensācijas ir kopējā vai tikai daļa no prēmijas, ko sabiedrība izmaksājusi eksporta apdrošināšanai.

(158)

Šādos apstākļos Komisija uzskatīja, ka tā ir saņēmusi nepatiesu vai maldinošu informāciju.

(159)

Tāpēc Komisija paziņoja uzņēmumam, ka tā apsver iespēju savus konstatējumus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu daļēji balstīt uz pieejamajiem faktiem (t. i., ciktāl tie skar informāciju par eksporta kredīta apdrošināšanu).

(160)

Atbildē uz Komisijas vēstuli uzņēmums iebilda pret pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz eksportu kredītu apdrošināšanu. Tas apgalvoja, ka, tā kā tā neeksportēja tiešā veidā, tai nebija nekādu kredītrisku. Tādēļ uzņēmumam nebija vajadzīga eksporta kredīta apdrošināšana un tas nevarēja saņemt kompensācijas par prēmijām, ko tas nav samaksājis.

(161)

Komisija piekrita, ka uzņēmums eksportē uz ES tikai netiešā veidā. Tomēr uzņēmuma apgalvojums, ka tam nav vajadzīga eksporta kredīta apdrošināšana, un ka tas nevarēja saņemt kompensāciju par apdrošināšanas prēmiju, kuru tas nebija samaksājis, bija pretrunā ar lietas materiāliem, kas uzrādīja, ka uzņēmums patiesībā ir saņēmis kompensāciju. Uzņēmums nespēja paskaidrot, kāpēc valdība lai sniegtu kompensāciju par prēmiju, kura, atbilstoši apgalvojumiem, nav samaksāta. Komisija arī atzīmēja, ka nepastāv skaidra tiesību un pienākumu definīcija starp uzņēmumu un tās tirgotājiem, kas pārdod uz ES. Faktiski uzņēmums izmeklēšanas periodā veica atsevišķas eksportēšanas formalitātes uz ES tirgotāju vārdā, kas veica šādu tirdzniecību, un tas saņēma atbrīvojumu no ievedmuitas par dabisko kaučuku, ko izmanto eksportam paredzētās riepās, kaut arī tas tieši tās neeksportēja.

(162)

Tā kā nav saņemta jebkāda jauna informācija no uzņēmuma, kas varētu pierādīt pretējo, Komisija secināja, ka uzņēmums sniedza nepareizu un nepilnīgu informāciju par eksporta kredīta apdrošināšanu, kas tika saņemta izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija paļāvās uz faktiem, kas bija pieejami secinājumu izdarīšanai par eksporta kredīta apdrošināšanu šim uzņēmumam, ko veidoja vislielākā subsīdijas summa eksporta kredīta apdrošināšanai, kāda konstatēta citos izlasē iekļautajos uzņēmumos.

(163)

Huaqin Rubber Industry Group un Yanzhou Yinhe Power Plant Co. Ltd. nesniedza pilnīgu informāciju par saviem aizdevuma līgumiem.

(164)

Tāpēc Komisija paziņoja attiecīgajiem uzņēmumam, ka tā apsver iespēju savus konstatējumus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu daļēji balstīt uz pieejamajiem faktiem (t. i., ciktāl tie skar informāciju, kas saistīta ar minētajiem līgumiem). Atbildē uz Komisijas vēstuli, ar ko attiecīgie uzņēmumi tika informēti par iespējamo pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu, uzņēmumi kopumā iebilda pret šādu piemērošanu.

(165)

Tomēr, tā kā nav iesniegti papildu pierādījumi par 163. apsvērumā minētajiem aizdevuma līgumiem, Komisija turpināja daļēji balstījās tikai uz pieejamajiem faktiem, lai veiktu savus konstatējumus saistībā ar šiem aizdevuma līgumiem.

(166)

Pamatojoties uz sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklēta iespējama subsidēšana, aplūkojot šādas subsīdijas:

(167)

Spriežot pēc četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu sniegtās informācijas, aizdevumus tām bija sniegušas 32 finanšu iestādes, kas atrodas ĶTR. No šīm 32 finanšu iestādēm 27 bija valstij piederošas bankas (37). Pārējās 5 finanšu iestādes bija privātpersonu īpašumā. Tomēr tikai trīs valstij piederošās bankas atbildēja uz konkrētās anketas jautājumiem, kaut arī Ķīnas valdībai iesniegtais pieprasījums attiecās uz visām finanšu iestādēm, kuras sniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(168)

Komisija pārbaudīja, vai valstij piederošās bankas darbojās kā valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē. Šajā ziņā pārbaude, ko izmanto, lai noteiktu, vai valstij piederošs uzņēmums ir valsts iestāde, ir šāda (38): “Svarīgi, lai subjektam būtu piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, nevis veids, kā to panāk. Ir daudz veidu, kā valdība šaurā izpratnē var piešķirt subjektiem pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētam subjektam ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādiem pierādījumiem. Pierādījums, ka subjekts faktiski īsteno valdības funkcijas, var kalpot par pierādījumu, ka tam ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši, ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi. Tādējādi mēs uzskatām, ka pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu subjektu un tā darbību, konkrētos apstākļos ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgajam subjektam ir valdības pilnvaras un tas izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Tomēr uzsveram, ka, izņemot pilnvaru tiešu deleģēšanu ar tiesību aktu, ar to vien, ka starp subjektu un valdību šaurā izpratnē pastāv formāla saikne, visticamāk nepietiek, lai konstatētu, ka tam ir valdības pilnvaras. Tādējādi, piemēram, tikai fakts vien, ka valdība ir kāda subjekta vairākuma kapitāldaļu turētāja, neliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šā subjekta darbību, nemaz nerunājot par to, ka valdība tam būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja pierādījumi liecina, ka par valdības kontroli liecina daudzveidīgas formālas norādes, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota būtiski, tad šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgais subjekts īsteno valdības pilnvaras”. Šajā lietā secinājums, ka valstij piederošās bankas izmanto valdības pilnvaras, ir balstīts uz formālām norādēm par valdības kontroli un pierādījumiem, ka tā tiek izmantota būtiski.

(169)

Komisija ievāca informāciju par valsts īpašumtiesībām, kā arī formālas norādes par valdības kontroli pār valstij piederošajām bankām. Tā analizēja arī, vai kontrole tiek izmantota būtiski. Šim nolūkam Komisijai bija daļēji jāpaļaujas uz pieejamiem faktiem sakarā ar to, ka ĶV un valsts bankas atteicās sniegt pierādījumus par lēmumu pieņemšanas procesu, kas bija novedis pie preferenciāla aizdevuma piešķiršanas.

(170)

Lai veiktu šo analīzi, Komisija vispirms pārbaudīja informāciju par trim valstij piederošām bankām, kas bija atbildējušas uz konkrēto anketu jautājumiem, un ļāvušas veikt pārbaudi.

(171)

Šādas trīs valstij piederošas bankas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kuras tika pārbaudītas uz vietas: EXIM, ABC, un BOC.

(172)

Pamatojoties uz saņemto informāciju, kas bija sniegta atbildēs uz anketas jautājumiem un kas tika iegūta pārbaudes apmeklējuma laikā, Komisija konstatēja, ka ĶV tieši vai netieši piederēja vairāk nekā 50 % kapitāldaļu katrā no šīm finanšu iestādēm.

(173)

Attiecībā uz formālām norādēm par valdības kontroli pār trim valstij piederošām bankām, Komisija tās visas kvalificēja kā “lielākās valstij piederošās finanšu iestādes”. Konkrēti Paziņojumā “Lielāko valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomju iekšējie noteikumi” ir noteikts: “Šajos noteikumos minētās valstij piederošās finanšu iestādes ir valstij piederošas politikas bankas, komercbankas, finanšu aktīvu pārvaldības sabiedrības, vērtspapīru sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības u. c. (turpmāk – valstij piederošas finanšu iestādes), kurām Valsts padome ieceļ uzraudzības padomes”.

(174)

Lielāko valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomes ieceļ saskaņā ar “Lielāko valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomju iekšējiem noteikumiem”. Pamatojoties uz minēto iekšējo noteikumu 3. un 5. pantu, Komisija konstatēja, ka uzraudzības padomes locekļus ieceļ Valsts padome un uzraudzības padome tai atskaitās – tas liecina par valsts institucionālu kontroli pār valstij piederošo banku, kas sadarbojās, saimniecisko darbību. Papildus šīm vispārējām norādēm Komisija guva šādus konstatējumus attiecībā uz trim valstij piederošām bankām.

(175)

EXIM tika izveidota un darbojas saskaņā ar Valsts padomes pieņemto Paziņojumu par Ķīnas Eksporta un importa bankas izveidošanu, kā arī EXIM statūtiem. Saskaņā ar tās statūtiem, valsts nepastarpināti nominē EXIM vadību. Uzraudzības padomi ieceļ Valsts padome saskaņā ar “Pagaidu noteikumiem par uzraudzības padomēm galvenajās valsts finanšu institūcijās” (Valsts padomes dekrēts Nr. 282) un citiem likumiem un noteikumiem, un tā ir atbildīga Valsts padomes priekšā.

(176)

Statūtos arī minēts, ka EXIM partijas komitejai ir vadoša un politiska pamatvirziena loma, lai nodrošinātu, ka EXIM īsteno liela apmēra politiskus partijas un valsts uzdevumus. Partijas administratīvā funkcija ir integrēta visos korporatīvās pārvaldības aspektos.

(177)

Statūtos arī norādīts, ka EXIM uzdevums ir atbalstīt ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstību, pārrobežu ieguldījumus, One Belt One Road iniciatīvu, sadarbību starptautiskās jaudas jomā un iekārtu ražošanā. Tās darbības jomā ietilpst īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumi, kuri apstiprināti un ir saskaņā ar valsts ārējās tirdzniecības un “iešanas ārpus” politiku, piemēram, eksporta kredīti, importa kredīti, tehnisko aizdevumu līgumi ārvalstu valūtā, ārvalstu ieguldījumu aizdevumi, Ķīnas valdības aizdevumi ārvalstu atbalstam un eksporta pircēju aizdevumi.

(178)

Statūtu 137. pantā noteikts, ka Ķīnas valdībai kā galvenajai (79,62 %) kapitāldaļu turētājai ir pilnvaras iecelt visus direktoru padomes locekļus. Saskaņā ar statūtu 204. pantu tas attiecas arī uz uzraudzības padomi.

(179)

Turklāt saskaņā ar ABC statūtiem direktoru padome nosaka bankas stratēģiju, lemj par bankas budžetu, pieņem lēmumus par investīcijām, ieceļ bankas prezidentu un direktoru, padomes sekretāru, kā arī izveido un uzrauga bankas riska pārvaldības sistēmu. Šis nepilnīgais pienākumu saraksts ilustrē valsts iestāžu kontroli par ABC ikdienas darbību.

(180)

Komisija arī konstatēja, ka valstij piederošās finanšu iestādes, ieskaitot ABC un BOC, 2017. gadā ir grozījušas statūtus, lai palielinātu Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) nozīmi banku lēmumu pieņemšanā augstākajā līmenī.

(181)

Šie jaunie statūti paredz, ka:

(182)

direktoru padomes priekšsēdētājs ir tā pati persona, kas partijas komitejas sekretārs;

(183)

ĶKP uzdevums ir nodrošināt un uzraudzīt to, kā banka īsteno ĶKP un valsts politiku un nostādnes, kā arī vadīt un uzraudzīt personāla (t. sk. augstākā līmeņa vadītāju) iecelšanu amatā; un

(184)

Direktoru padome uzklausa partijas komitejas atzinumus par visiem svarīgajiem lēmumiem, kas jāpieņem.

(185)

Statūtu 125. pantā noteikts, ka Ķīnas valdībai kā galvenajai (64,63 %) kapitāldaļu turētājai ir pilnvaras iecelt direktoru padomē gan izpilddirektorus, gan direktorus bez izpildpilnvarām.

(186)

Turklāt saskaņā ar BOC statūtiem direktoru padome cita starpā nosaka finanšu iestāžu stratēģiskos principus, darījumdarbības plānus un galvenos investīciju plānus, ieceļ vai atlaiž no amata augstākā līmeņa darbiniekus, piemēram, prezidentu, direktoru padomes sekretāru, viceprezidentu un citus augstākā līmeņa vadītājus. Direktoru padome kapitāldaļu turētāju sapulcēs arī lemj par lēmumu īstenošanu, kā arī apstiprina korporatīvās pārvaldības politiku. Šis nepilnīgais pienākumu saraksts ilustrē valsts iestāžu kontroli par BOC ikdienas darbību.

(187)

Turklāt jaunie nosacījumi attiecībā uz ĶKP lomu, kas minēti iepriekš 181. apsvērumā, attiecas arī uz BOC.

(188)

Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV īsteno būtisku kontroli pār triju valstij piederošo banku darbību attiecībā uz to aizdošanas politiku riska novērtējumu gadījumos, kad tās sniegušas aizdevumus riepu ražošanas nozarei. Šajā sakarā tika ņemti vērā šādi dokumenti:

(189)

Iepazīstoties ar minētajiem reglamentējošajiem dokumentiem, Komisija konstatēja, ka ĶTR finanšu iestādes darbojas tādā tiesiskajā vidē, kas kopumā liek finanšu iestādēm, pieņemot finanšu lēmumus, tos pielāgot ĶV rūpniecības politikas mērķiem tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(190)

Attiecībā uz EXIM tās sabiedriskās politikas pilnvaras ir noteiktas paziņojumā par Ķīnas Eksporta un importa bankas izveidošanu, kā arī kā arī EXIM statūtos.

(191)

Vispārīgi 34. pants Banku likumā, kas attiecas uz visām finanšu iestādēm, kuras darbojas Ķīnā, paredz, ka “komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes”. Lai gan Banku likuma 4. pantā ir noteikts: “Komercbankas likumā noteiktajā kārtībā veic uzņēmējdarbību, kurā neiejaucas neviena struktūra vai privātpersona. Komercbankas neatkarīgi uzņemas civiltiesisko atbildību ar visu savu juridiskās personas mantu.”, izmeklēšana parādīja, ka Banku likuma 4. pants tiek piemērots, ievērojot Banku likuma 34. pantu, t. i., ja valsts noteikusi sabiedrisko politiku, tad bankas to īsteno un ievēro valsts norādījumus.

(192)

Turklāt Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pants paredz: “Saskaņā ar valsts politiku attiecīgie departamenti var subsidēt aizdevumu procentus ar mērķi veicināt konkrētu nozaru izaugsmi un dažu teritoriju ekonomisko attīstību.”

(193)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas ĶV norādīja, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi Banku likuma 34. pantu. 34. pants nebūtu jālasa atsevišķi, un 4. pantam, kas ir daļa no Vispārīgajiem noteikumiem, ir vispārēja ietekme uz pārējiem tiesību aktu pantiem. Tomēr šīs izmeklēšanas rezultāti (kā arī Komisijas konstatējumi iepriekšējās izmeklēšanās par to pašu subsīdiju programmu) (39) neatbalstīja apgalvojumu, ka bankas, pieņemot lēmumus par aizdevumiem, neņem vērā valdības politiku un plānus. Tā toties apstiprina pretējo, kā aprakstīts tālāk 202.–206. apsvērumā. Tāpēc Komisija konstatēja, ka Banku likuma 4. pants neliedz komercbankām ņemt vērā valsts rūpniecības politiku un plānus.

(194)

ĶV arī lūdza ignorēt Vispārējo noteikumu par aizdevumiem 15. pantu, jo tas tika izveidots vairāk nekā pirms 20 gadiem un ilgstoši ir saglabājies neizmantots. Tomēr ĶV vienlaikus atzina, ka Vispārējie noteikumi par aizdevumiem vēl nav tikuši oficiāli atcelti. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka tās atsauce uz Vispārējiem noteikumiem par aizdevumiem saglabājama spēkā.

(195)

Kā skaidrots 3.1. sadaļā, valsts rūpniecības politiku nosaka, veicot centralizētu plānošanu. Attiecībā uz riepu ražošanas nozari 13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plāna 5. nodaļā ir paredzēts “stiprināt saikni starp finanšu, nodokļu, tirdzniecības un rūpniecības politiku. Īstenot banku un uzņēmumu sadarbības un ražošanas sadarbības politiku. Stiprināt finansiālo atbalstu galvenajiem uzņēmumiem un galvenajiem projektiem. Izmantot esošos īpašos kapitāla kanālus (īpašus projektus un fondus utt.), Lai turpinātu atbalstīt rūpniecības modernizāciju un tehnisko atjaunotni.”

(196)

Turklāt riepu rūpniecības politika “kalpo par pamatu visiem attiecīgajiem departamentiem” attiecībā uz “kredītu finansējumu šādiem riepu rūpniecības projektiem”.

(197)

Līdzīgi Lēmumā Nr. 40 visām finanšu iestādēm uzdots sniegt kreditēšanas atbalstu tieši “atbalstāmajiem” projektiem. Kā jau skaidrots 3.1. sadaļā, riepu ražošanas nozares projekti ietilpst “atbalstāmo” projektu kategorijā. Tādējādi Lēmums Nr. 40 apliecina iepriekš konstatēto par Banku likumu, ka bankas īsteno valdības pilnvaras preferenciālas kreditēšanas veidā.

(198)

Atbildot uz informācijas dokumentu, ĶV komentēja, ka Lēmums Nr. 40 pieļauj tikai kredīta atbalstu, ja tas ir balstīts uz kredītreitingu un kredītu sniegšanas principiem. Komisija atzina, ka tā paša lēmuma 17. un 18. pants arī liek bankām ievērot kredītu sniegšanas principus. Tomēr, kā sīkāk paskaidrots tālāk 202.–206. apsvērumā, Komisija izmeklēšanas laikā nevarēja konstatēt, ka tas darīts praksē.

(199)

Komisija arī konstatēja, ka Ķīnas Banku un regulatīvajai komisijai (“CBRC”) ir tālejoša ietekme attiecībā uz apstiprināšanu visos ĶTR dibināto (tostarp privātu un ārvalstu finanšu iestāžu) finanšu iestāžu pārvaldes aspektos, kā piemēram: (40)

(200)

Banku likums ir juridiski saistošs. Piecgades plāna un Lēmuma Nr. 40 obligātais raksturs ir konstatēts 3.1. sadaļā. CBRC normatīvo dokumentu obligātais raksturs izriet no Banku regulatīvās iestādes pilnvarām. Citu dokumentu obligāto raksturu pierāda uzraudzības un novērtēšanas klauzulas, kuras tās satur.

(201)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas jāievēro vadītājiem un uzraugiem, ko iecēlusi ĶV un kas atskaitās ĶV. Tāpēc ĶV, lai īstenotu būtisku kontroli pār triju valstij piederošo banku, kuras sadarbojās, vadību, kad tās sniedz aizdevumus riepu ražošanas nozarei, balstījās uz minēto normatīvo satvaru.

(202)

Pamatojoties uz konkrētiem aizdevumiem, Komisija vēlējās iegūt arī konkrētu pierādījumu tam, ka tiek īstenota būtiska kontrole. Pārbaudes apmeklējuma laikā trīs sadarbībā iesaistītās valsts bankas palika pie viedokļa, ka, piešķirot konkrētos aizdevumus, tās izmantojušas sarežģītas kredītriska novērtēšanas politiku un modeļus. Pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV, ABC un BOC pārstāvji arī norādīja, ka pēdējos divos gados ir samazinājuši savu kredītriska darījumu vispārējo vērtību attiecībā uz riepu ražošanas nozari, jo ir atklājuši dažas problēmas saistībā ar jaudas pārpalikumu šajā nozarē.

(203)

Tomēr netika sniegti nekādi konkrēti piemēri attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Trīs valsts īpašumā esošās bankas, kas sadarbojās, atteicās sniegt informāciju, tostarp to īpašos kredītriska novērtējumus, kas saistīti ar izlasē iekļautajām sabiedrībām regulatīvu un līgumisku iemeslu dēļ, lai gan Komisija tiem bija nosūtījusi izlasē iekļauto uzņēmumu rakstisku piekrišanu, atsakoties no konfidencialitātes tiesībām.

(204)

Konkrētu pierādījumu par kredītspējas novērtējumiem nebija, tāpēc Komisija novērtēja vispārējo tiesisko vidi, kā jau izklāstīts 188.–201. apsvērumā, kā arī trīs valstij piederošo banku, kuras sadarbojās, rīcību saistībā ar aizdevumiem, kuri tika sniegti izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Pārbaudes apmeklējuma laikā šī rīcība bija pretstatā oficiālajai nostājai, jo praksē tās nerīkojās pamatojoties uz rūpīgiem tirgus riska novērtējumiem.

(205)

Pārbaudes apmeklējumi atklāja, ka ar vienu izņēmumu, kas attiecas uz konkrētiem aizdevumiem ārvalstu valūtā, četrām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupām aizdevumi sniegti ar procentu likmēm, kas ir tuvas Ķīnas Tautas bankas (“PBOC”) standarta procentu likmēm, neatkarīgi no uzņēmumu finansiālā un kredītriska stāvokļa. Tādējādi, salīdzinot ar likmi, kas atbilst četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju riska profilam, sniegto aizdevumu likmes bija zemākas par tirgus likmēm. Turklāt izlasē iekļautie uzņēmumi bija saņēmuši atjaunojamus aizdevumus, kuri nodrošina iespēju aizdevuma termiņa beigās atmaksāto kapitālu nekavējoties aizstāt ar jaunu kapitālu no jauniem aizdevumiem. Divu izlasē iekļauto uzņēmumu grupu gadījumā maksājumu grafiki tika pārstrukturēti vai parādi tika atcelti vispārībā finanšu grūtību dēļ.

(206)

Komisija secināja arī, ka trīs valstij piederošas bankas, kas darbojās, nav vienmēr paziņojušas valsts centrālajam kredītu reģistram par aizdevumiem, par kuriem bankām būtu bijis jāziņo kā par “normai neatbilstošiem”. Pienākums paziņot par šādiem “normai neatbilstošiem aizdevumiem” jāpilda jo īpaši tad, kad aizdevumi ir pārstrukturēti, ja aizņēmējs nav pildījis maksājumu saistības vai ja sniegti atjaunojamie aizdevumi. Šādi gadījumi konstatēti visām četrām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupām. Atbilstoši CBRC“Pamatnostādnēm par aizdevumu klasifikāciju pēc riska” visi šie gadījumi būtu bijuši jānorāda centrālajā kredītreģistrā. Tā kā finanšu iestādes nebija to paziņojušas, tad centrālais kredītreģistrs rada nepareizu priekšstatu par uzņēmumu kredītsituāciju, jo kredītreģistrs neparāda reālo uzņēmuma kredītspēju. Tādējādi, pat ja finanšu iestādei būtu bijis jāpiemēro uz tirgu balstīts riska novērtējums, tas būtu bijis darīts, pamatojoties uz neprecīzu informāciju.

(207)

Tāpēc Komisija secināja, ka ĶV īsteno būtisku kontroli pār triju valstij piederošo banku vadību attiecībā uz šo banku aizdošanas politiku riska novērtējumu gadījumos, kad tās sniegušas aizdevumus riepu ražošanas nozarei.

(208)

Komisija konstatēja, ka trīs valstij piederošās finanšu iestādes, kuras sadarbojās, faktiski īsteno iepriekš izklāstīto tiesisko regulējumu, riepu nozarē īstenodamas valdības funkcijas un tādējādi darbodamās kā valsts iestādes nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, ko lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un PTO judikatūru.

(209)

Kā jau izklāstīts 3.2. sadaļā, neviena no citām valstij piederošām bankām, kas bija sniegusi aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, neatbildēja uz speciālo anketu. Tādējādi atbilstoši 127.–136. apsvēruma secinājumiem Komisija nolēma izmantot pieejamos faktus, lai noteiktu, vai minētās valstij piederošas bankas atzīstamas par valsts iestādēm.

(210)

Antisubsidēšanas izmeklēšanā par dažu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā vai cita veida leģētā tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (41), Komisija konstatēja, ka sekojošas bankas, kas bija devušas aizdevumus četrām izmeklēšanas izlasē iekļautajām ražotāju-eksportētāju grupām, daļēji vai pilnībā piederēja valstij vai valsts juridiskām personām: China Development Bank, China Construction Bank, Industrial and Commercial Bank of China, Bank of Communications, China Everbright Bank, Postal Savings Bank, China Merchants Bank, Shanghai Pudong Development Bank, China Industrial Bank, Shenyang Rural Commercial Bank, Bank of Shanghai, Ningbo Bank, China CITIC Bank, China Guangfa Bank, China Bohai Bank, Huaxia Bank.

(211)

Izmantojot publiski pieejamu informāciju, piemēram, informāciju banku tīmekļa vietnēs, gada pārskatus, informāciju, kas pieejama banku direktorijos vai internetā, Komisija arī konstatēja, ka tālāk minētās bankas, kuras sniegušas aizdevumus četrām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupām, pilnībā vai daļēji piederēja valstij vai valstij piederošām juridiskām personām:

(212)

Bez tam apstākļos, kad no attiecīgajām finanšu iestādēm netika saņemta konkrēta informācija, kas liecinātu par pretējo, Komisija to pašu iemeslu dēļ, kas jau izklāstīti 3.4.1.1. sadaļā, konstatēja, ka formālās norādes liecina par ĶV īpašumtiesībām un kontroli. Konkrēti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tiek pieņemts, ka valstij piederošo banku, kas nesadarbojās, vadītājus un uzraugus ieceļ ĶV un tie atskaitās ĶV tādā pašā veidā kā triju valstij piederošo banku, kas sadarbojās, vadītāji un uzraugi.

(213)

Attiecībā uz būtiskas kontroles īstenošanu Komisija uzskatīja, ka konstatējumus par trim finanšu iestādēm, kuras sadarbojās un izmeklēšanas periodā četrām izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām bija sniegušas ievērojamu daļu aizdevumu (no 30 % līdz 50 % atkarībā no uzņēmuma), var uzskatīt par reprezentatīviem arī attiecībā uz valstij piederošām finanšu iestādēm, kuras nesadarbojās. Uz tām tieši tāpat attiecas normatīvais satvars, kas analizēts iepriekš 3.4.1.1. sadaļas b) punktā. Negūstot norādes par pretējo un pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem, attiecībā uz tām ir tikpat pamatoti atzīt, ka nav konkrētu pierādījumu par kredītspējas izvērtēšanu, kā attiecībā uz trim valstij piederošajām bankām, kas sadarbojās, tādējādi uz tām tieši tāpat attiecas iepriekš 3.4.1.1. sadaļas b) punktā minētā normatīvā satvara konkrētās piemērošanas analīze.

(214)

Turklāt Komisija novēroja, ka lielākajā daļā aizdevumu līgumu, kurus Komisija bija ieguvusi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, bija līdzīgi nosacījumi un ka aizdevumu likmes, kas vairumā gadījumu bija saskaņotas, bija līdzīgas un daļēji pārklājās ar likmēm, ko piedāvāja trīs valstij piederošās bankas, kuras sadarbojās.

(215)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka konstatējumi par trim valstij piederošajām bankām, kas sadarbojās, ir saskaņā ar pamatregulas 28. pantu pieejamie fakti, lai izvērtētu pārējās valstij piederošās bankas, jo šo triju finanšu iestāžu līdzība aizdevumu nosacījumu un aizdošanas likmju ziņā un reprezentativitāte bija pārbaudīta.

(216)

Ņemot to vērā, Komisija secināja, ka pārējās valstij piederošās bankas, kas sniedz aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, ir valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē.

(217)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka visas valstij piederošās Ķīnas finanšu iestādes, kas bija sniegušas aizdevumus četrām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās, grupām ir valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē.

(218)

Turklāt, pat ja valstij piederošās finanšu iestādes neuzskatītu par valsts iestādēm, Komisija konstatēja, ka tās uzskatāmas par tādām, kam ĶV uzticējusi vai ko ĶV norīkojusi veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti tālāk 220.–223. apsvērumā. Tādējādi katrā ziņā to darbība tiktu saistīta ar ĶV.

(219)

Pēc tam Komisija pievērsās pārējām finanšu iestādēm. Šādas piecas finanšu iestādes tika uzskatītas par privātā īpašumā esošām, pamatojoties uz konstatējumiem, kas tika noteikti HRF lietā (43), un kurus papildināja arī publiski pieejama informācija: JPMorgan Chase Bank (Ķīna), HSBC, Ping An Bank, Bank of Qingdao, Bank of Beijing. Komisija analizēja, vai šīm finanšu iestādēm Ķīnas valdība bija uzticējusi vai norīkojusi riepu ražošanas nozarē piešķirt subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(220)

PTO Apelācijas institūcija atzinusi, ka situācijas, kad valdība nodod atbildību privātai organizācijai, ir uzskatāmas par “uzticēšanu”, savukārt uz situācijām, kad valdība īsteno savu varu pār privātu organizāciju, attiecināms apzīmējums “norīkošana” (44). Abos gadījumos valdība izmanto privātu organizāciju par starpnieci finansiāla ieguldījuma veikšanai, un “lielākoties ir paredzams, ka uzticēšana privātai organizācijai vai privātas organizācijas norīkošana būs saistīta ar zināmiem draudiem vai pamudinājumiem (45)”. Tajā pašā laikā iv) punkts neļauj dalībniekiem uzlikt kompensācijas pasākumus produktiem “kad vien valdība īsteno savas vispārējās regulatīvās pilnvaras” (46), vai kas valdības iejaukšanās “var vai nevar izraisīt noteiktu rezultātu vienkārši balstoties uz konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem un tirgus dalībnieku brīvas izvēles īstenošanu” (47). Tā vietā uzticēšana un norīkošana nozīmē “aktīvāku valdības rīcību, nevis tikai veicināšanas pasākumus (48)”.

(221)

Komisija ņēma vērā, ka riepu ražošanas nozares normatīvais satvars, kas minēts iepriekš 188.–201. apsvērumā, attiecas uz visām finanšu iestādēm ĶTR, t. sk. privātajām finanšu iestādēm. To ilustrē fakts, ka Banku likums un dažādi CBRC rīkojumi attiecas uz visām Ķīnas finansētajām un ārvalstu investīciju bankām, kuras pārvalda CBRC.

(222)

Turklāt pārbaudes apmeklējumos izlasē iekļautajos uzņēmumos tika atklāts, ka lielākajā daļā aizdevumu līgumu, kurus Komisija bija ieguvusi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, bija līdzīgi nosacījumi un ka aizdevumu likmes, ko piedāvāja privātās finanšu iestādes, bija līdzīgas un daļēji pārklājās ar likmēm, ko piedāvāja publiskajam sektoram piederošas finanšu iestādes.

(223)

No privātajām finanšu iestādēm netika saņemta citāda informācija, tāpēc Komisija secināja, ka attiecībā uz riepu ražošanas nozari visām finanšu iestādēm (ieskaitot privātās finanšu iestādes), kuras darbojās Ķīnā CRBC uzraudzībā, valsts bija uzticējusi vai tās norīkojusi 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma nozīmē riepu ražošanas nozarē īstenot valdības politiku un sniegt aizdevumus ar preferenciālām likmēm.

(224)

Saskaņā ar šo konstatējumu Komisija attiecībā uz Hankook Group konstatēja, ka normatīvais satvars netika piemērots dažām ārvalstniekiem piederošām finanšu iestādēm, kuras sniegušas aizdevumus Hankook Group. Patiesi, tās neatradās CBRC pārraudzībā, jo tās atradās ārpus ĶTR un nodrošināja ārvalstu aizdevumus ārvalstu valūtā. Tāpēc Komisija secināja, ka valsts nav uzticējusi vai neuzliek pienākumus šīm finanšu iestādēm pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta 1. ievilkuma nozīmē.

(225)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas gan ĶV, gan Hankook Group apgalvoja, ka privātās finanšu iestādes, t. sk. JPMorgan Chase Bank (Ķīna), nevar uzskatīt par tādām, kurām būtu uzticēts īstenot ĶV funkcijas, un kuras ĶV vadītu pamatregulas 3. panta 1) panta a) punkta iv) apakšpunkta nozīmē, sniedzot aizdevumus ar atvieglotiem tarifiem. Tie apgalvoja, ka divi noteikumi, kas regulē CBRC, un kas minēti iepriekš 188. un 199. apsvērumā, ir kopīgi visām regulējošajām banku iestādēm un atspoguļo Bāzeles Banku uzraudzības komitejas ieteiktos pamatprincipus efektīvai banku uzraudzībai. Turklāt Hankook Group apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis analizēt faktiskos apstākļus katrā atsevišķajā gadījumā par katru finanšu iestādi, nevis atsaukties uz normatīvo satvaru kopumā.

(226)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus, jo CBRC īstenotā uzraudzība un apstiprinājumi pārsniedz Bāzeles Banku uzraudzības komitejas ieteiktos banku uzraudzības pamatprincipus. Saskaņā ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas normatīvo satvaru primārā atbildība par uzraudzību, vai kapitāla līmeņi ir pietiekami attiecībā uz riskiem, nepārprotami ir pašai bankas vadībai. Uzraudzības iestāžu loma ir pārskatīt un novērtēt iekšējos procesus, kontroli un riska pārvaldību, kurus iedibinājušas pašas bankas. Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi skaidri norāda, ka “uzsvaram banku iestāžu pārbaudēs jābūt virzītam uz bankas riska pārvaldības un kontroles kvalitāti, un tas nedrīkst izraisīt to, ka uzraudzības iestādes darbojas kā bankas vadība”.

(227)

Tomēr, kā jau paskaidrots iepriekš 199. apsvērumā, CBRC apstiprināšana ir vajadzīga, lai pieņemtu darbā ne tikai augstākā līmeņa vadību bankas galvenajā mītnē, bet arī visos vadības līmeņos, pat attiecībā uz ārvalstu filiālēs ieceltajiem vadītājiem, kā arī vadītājiem, kas atbild par atbalsta funkcijām (piem., attiecībā uz IT vadītājiem); kā arī, administratīvie apstiprinājumi ir nepieciešami pat nelielām izmaiņām, piemēram, pārdodot vairāk nekā 5 % bankas akciju, vai mainot juridisko adresi. Faktiski Bāzeles Banku uzraudzības komiteja tikai nosaka, ka uzraudzības iestādei ir tiesības pārskatīt, noraidīt un piemērot piesardzības noteikumus attiecībā uz priekšlikumiem nodot būtiskas īpašumtiesības vai kontrolējošās intereses. Pēc Komisijas domām, uz šādām darbībām drīzāk attieksies bankas vadības pienākumi, bez vajadzības pēc apstiprinājuma no uzraudzības iestādes, ievērojot Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipus.

(228)

Turklāt normatīvais satvars, kas attiecas uz visām Ķīnas bankām, ir daudz plašāks, nevis tikai divi CBRC reglamentējošie noteikumi, kas norādīti iepriekš 188. apsvērumā, un viss regulatīvo dokumentu kopums ir juridiski saistošs, kā paskaidrots iepriekš 200. apsvērumā, un tādējādi tiem ir lielāka nozīme nekā tikai veicināšana. Turklāt pārbaudes apmeklējumos izlasē iekļautajiem uzņēmumiem neatklājās būtiskas atšķirības starp privāto finanšu iestāžu un valsts finanšu iestāžu izsniegto aizdevumu nosacījumiem un likmēm.

(229)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, neskatoties uz tās skaidri pausto prasību, JPMorgan Chase Bank (Ķīna) nolēma šajā izmeklēšanā nesadarboties. Tāpēc Komisijai nebija iespējams izmeklēt faktiskos apstākļus individuāli, ciktāl tas attiecās uz JPMorgan Chase Bank (Ķīna).

(230)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook Group atkārtoti pauda piezīmes par uzticēšanu un norīkošanu JPMorgan Chase Bank (“Ķīna”) sakarā, jo īpaši norādot uz to, ka Hankook Group būtu varējis prasīt, lai banka sadarbojas, ja būtu zinājis, ka bankai ir jāsadarbojas izmeklēšanā. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka ražotājiem eksportētājiem nosūtītajā anketā jau ir prasīts, lai uzņēmums iesniegtu bankas atļauju, lai Komisija varētu pārskatīt finanšu iestādēm sniedzamo informāciju. Publiski pieejamajos lietas materiālos bija pieejama informācijas apmaiņa starp ĶV un Komisiju par finanšu iestāžu sadarbību, un JPMorgan Chase Bank (Ķīna) nesadarbošanās uzņēmumam tika izpausta informācijas dokumentā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šis arguments nav pamatots.

(231)

Kā parādīts 188.–201. apsvērumā, vairāki juridiskie dokumenti, kas ir konkrēti vērsti uz riepu ražošanas nozares uzņēmumiem, dod rīkojumus finanšu iestādēm sniegt aizdevumus ar preferenciālām likmēm riepu ražošanas nozarei. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, redzams, ka finanšu iestādes sniegušas vienīgi preferenciālus aizdevumus ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kuri atbilst ĶV attiecīgajai politikai.

(232)

Tāpēc Komisija secināja, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārēji pieejamas, bet ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, ka šie preferenciālie aizdevumi tiek balstīti uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(233)

Pēc tam Komisija aprēķināja kompensējamās subsīdijas summu. Lai veiktu šo aprēķinu, tā novērtēja ieguvumu, kas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējam piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizņēmumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(234)

Šajā ziņā Komisija novēroja vairākas Ķīnas riepu tirgus īpatnības. Kā jau skaidrots 3.4.1.–3.4.3. sadaļā, Ķīnas finanšu iestāžu sniegtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos un neatspoguļo likmes, kādas tiktu noteiktas funkcionējošā tirgū.

(235)

Izlasē iekļautās uzņēmumu grupas atšķiras to vispārējā finansiālā stāvokļa ziņā. Izmeklēšanas periodā katrs no tiem saņēma dažādu veidu aizdevumus ar atšķirībām, piemēram, tā termiņa, nodrošinājuma, garantiju un citu saistītu nosacījumu ziņā. Šo abu iemeslu dēļ katram uzņēmumam, spriežot pēc tā saņemtajiem aizdevumiem, bija citādā vidējā procentu likme.

(236)

Lai atspoguļotu šīs īpatnības, Komisija individuāli novērtēja katras izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas finansiālo stāvokli. Šajā sakarā Komisija izmantoja aprēķinu metodiku preferenciāliem aizdevumiem, kas noteikta antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (49) un izskaidrota tālāk minētajos apsvērumos. Rezultātā Komisija aprēķināja ieguvumu no preferenciālās aizdošanas prakses individuāli katrai izlasē iekļautajai ražotāju eksportētāju grupai un attiecināja ieguvumu uz attiecīgo ražojumu.

(237)

Antisubsidēšanas izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes karsti velmētu plakanu tēraudu ražojumiem Komisija jau ir konstatējusi, ka iekšzemes kredītreitingi, kas piešķirti Ķīnas uzņēmumiem, nav ticami, pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (50) publicēto pētījumu, kurā parādīta neatbilstība starp starptautiskajiem un Ķīnas kredītreitingiem kopā ar izmeklēšanas konstatējumiem attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Patiešām, atbilstoši SVF datiem, vietējās kredītreitingu aģentūras vairāk nekā 90 % ķīniešu obligācijām izsniedz vērtējamus no AA līdz AAA. Tas nav salīdzināms ar citiem tirgiem, piemēram, ES vai ASV. Piemēram, mazāk nekā 2 % uzņēmumu saņem šādus augstākā līmeņa reitingus ASV tirgū. Tādējādi Ķīnas kredītreitingu aģentūras ir lielā mērā novirzītas uz reitingu skalas augstāko līmeni. Tām ir ļoti plaša vērtējuma skala un tie parasti apvieno obligācijas no ievērojami atšķirīgiem saistību neizpildes riskiem vienā plaša reitinga kategorijā (51).

(238)

Turklāt ārvalstu reitinga aģentūras, piemēram, Standard and Poor's un Moody's, parasti piemēro pieaugumu virs emitenta sākotnējā kredītreitinga, pamatojoties uz uzņēmuma stratēģiskās nozīmes novērtējumu Ķīnas valdībai un jebkuras netiešās garantijas spēku, kad tās novērtē Ķīnas obligācijas, kas izdotas ārzemēs (52). Piemēram, aģentūra Fitch, ja iespējams, skaidri norāda, ka šādas garantijas ir galvenais virzītājspēks, kas balsta Ķīnas uzņēmumu kredītreitingu (53).

(239)

Izmeklēšanas laikā Komisija atrada papildu informāciju, kas papildināja šo analīzi. Vispirms Komisija noteica, ka valsts var īstenot noteiktu ietekmi kredītreitingu tirgū. Saskaņā ar diviem 2016. gadā publicētajiem pētījumiem, Ķīnas tirgū darbojas aptuveni 12 kredītreitingu aģentūras, no kurām lielākā daļa ir valsts īpašumā. Kopumā 60 % visu to uzņēmumu obligāciju, kuriem piešķirts kredītreitings Ķīnā, bija novērtējusi valstij piederoša kredītreitingu aģentūra (54).

(240)

ĶV apstiprināja, ka izmeklēšanas periodā Ķīnas obligāciju tirgū darbojušās 12 kredītreitingu aģentūras, no kurām 10 bijušas vietējās kredītreitingu aģentūras, t. sk. Global Credit Rating Co. Ltd, Shanghai Brilliance Credit Rating & Investors Service Co. Ltd, Golden Credit Rating International Co. Ltd, China Chengxin Securities Rating Co. Ltd, Pengyuan Credit Rating Co. Ltd, Shanghai Fareast Credit Rating Co., Ltd, China Bond Rating Co. Ltd, China Securities Index Co. Ltd, Shanghai Credit Information Services Co. Ltd. Darbojušās arī 2 Ķīnas un ārvalstu kopuzņēmumu kredītreitinga aģentūras, proti, China Lianhe Credit Rating Co. Ltd, and China Chengxin International Credit Rating Co.,Ltd.

(241)

Otrkārt, Ķīnas kredītreitingu tirgū nav pieejamas brīvas ieejas. Tas būtībā ir slēgts tirgus, jo kredītreitinga aģentūrām ir jātiek apstiprinātām Ķīnas vērtspapīru regulēšanas komisijā (“CSRC”) vai PBOC, pirms tās var sākt darbību (55). Izmeklēšanas periodā ārvalstu kredītreitingu aģentūrām netika atļauts darboties Ķīnas iekšējā tirgū, jo kredītreitingu tirgus bija iekļauts “ierobežotajā” kategorijā ĶV “Ārvalstu investīciju vadīšanas uzņēmumu katalogā” un ārvalstu kredītreitinga aģentūrām bija aizliegts izsniegt vietējos obligāciju reitingus. PBOC paziņoja, ka 2017. gada vidū ārvalstu kredītreitingu aģentūrām noteiktos apstākļos būtu atļauts veikt kredītreitingus daļēji vietējā obligāciju tirgū, taču izmeklēšanas periodā tas vēl nav piemērojams (56). Neraugoties uz to, šajā laika periodā ārvalstu aģentūras izveidoja kopuzņēmumus ar dažām vietējām kredītreitingu aģentūrām, kas sniedz iekšzemes obligāciju emisiju kredītreitingus. Tomēr šie vērtējumi atbilst Ķīnas vērtēšanas skalai, un tāpēc tie nav precīzi salīdzināmi ar starptautiskajiem reitingiem atbilstoši augstāk sniegtajam skaidrojumam.

(242)

Ņemot vērā situāciju, kas aprakstīta iepriekš 237.–241. apsvērumā, Komisija secināja, ka Ķīnas kredītreitingi nenodrošina ticamu bāzes aktīva kredītrisku. Pamatojoties uz minēto, kaut arī Ķīnas kredītnovērtējuma aģentūra piešķīrusi atsevišķiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem labu kredītnovērtējumu, Komisija secināja, ka šāds vērtējums nav uzticams.

(243)

Saskaņā ar konstatējumiem, kas aprakstīti 3.4.4. sadaļā antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (57), atjaunojamie aizdevumi ir aizdevumi, kas uzņēmumam nodrošina iespēju aizdevuma termiņa beigās atmaksāto kapitālu aizstāt ar jaunu kapitālu no jauniem aizdevumiem. Atjaunojamie aizdevumi parasti liecina par aizņēmēja īstermiņa likviditātes problēmām un ir saistīti ar lielāku risku bankām, kuras tos piešķir. Tāpēc atjaunojamo aizdevumu esība attiecīgajā uzņēmumā tika uzskatīta par norādi, ka uzņēmums ir sliktākā finansiālā situācijā, nekā no pirmā acu uzmetiena liek domāt finanšu pārskati, un ka īstermiņa likviditātes problēmas ir saistītas ar papildu risku.

(244)

Pašreizējās izmeklēšanas ietvaros Ķīnas Hankook Group sastāv no diviem ražotājiem eksportētājiem, diviem uzņēmumiem, kas nodrošina izejmateriālus ražotājam eksportētājam, un viena tirdzniecības uzņēmuma. Koncerna galvenā mītne atrodas ārpus Ķīnas, Korejā, un Ķīnā nepastāv holdinga sabiedrības, kas kontrolētu visus ĶTR uzņēmumus.

(245)

Izmeklēšanas periodā ražotāji eksportētāji galvenokārt nodrošināja vajadzīgos līdzekļus no starptautiskām bankām, kas atrodas ārpus Ķīnas, kā arī Korejas mātesuzņēmumiem un starpuzņēmumu naudas līdzekļu fondu līgumiem. Tomēr tie nodrošināja arī dažus īstermiņa aizdevumus, pārdodot savus eksporta debitoru parādus Ķīnas bankām.

(246)

Diviem Hankook Group ražotājiem eksportētājiem ir ļoti atšķirīga finansiālā situācija. Viens no tiem ir attīstīts uzņēmums ar pastāvīgu peļņu laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam, otrs ir izveidots nesen, un kopš darbības uzsākšanas tas ir uzkrājis lielus zaudējumus, lai gan tas pirmo reizi guva peļņu 2017. gadā. Parāda attiecība pret aktīviem vienā gadījumā ir diezgan zema un otrajā gadījumā ir ļoti augsta. Kopā ņemot un salīdzinot ilgākā peroidā, uzņēmumu apvienotā rentabilitāte attiecīgajā periodā bija pozitīva, taču nestabila, kas liecina, ka nelielas izmaiņas iekšējā vai ārējās darījumdarbības vidē varētu izraisīt to, ka grupa cieš zaudējumus. Šis novērtējums tika apstiprināts pārbaudes apmeklējumā.

(247)

Komisija atzīmēja, ka uzņēmums Jiangsu Hankook Tire Co. Ltd (“JHT”) saņēmis kredītreitingus no BBB+ līdz AA+ no Ķīnas valsts finanšu iestādēm, savukārt uzņēmums Chongqing Hankook Tire Co. Ltd (“CHT”) saņēma kredītreitingus no BBB- līdz A+ no tām pašām valsts īpašumā esošām finanšu iestādēm. Ņemot vērā Ķīnas kredītreitinga kopējos izkropļojumus, kas minēti iepriekš 237.–242. apsvērumā, Komisija secināja, ka šis novērtējums nav ticams.

(248)

Aplūkojot zaudējumus radošā ražotāja situāciju, varētu rasties šaubas par uzņēmumu parāda atmaksas iespējām. Tomēr lielākā daļa uzņēmumam piešķirto aizdevumu bija starpuzņēmumu aizdevumi no Korejas mātesuzņēmuma. Uzņēmumam bija tikai ierobežots īstermiņa aizdevumu apjoms no Ķīnas bankām.

(249)

Komisija konstatēja, ka šie īstermiņa aizdevumi, ko piešķīrusi Ķīnas finanšu iestāde, faktiski bijuši atjaunojamie aizdevumi. Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Hankook Group apgalvoja, ka šie aizdevumi bija pakāpeniska kapitāla izņemšana plašāka pamatnolīguma ietvaros. Pēc papildu analīzes Komisija pieņēma Hankook Group apgalvojumus par šī aizdevumu raksturu un atbilstoši pielāgoja savus aprēķinus, izmantojot procentu likmi līdzekļu izņemšanas brīdī.

(250)

Kā minēts iepriekš 3.4.1. sadaļā, Ķīnas kreditēšanas finanšu iestādes nesniedza nekādu kredītspējas novērtējumu. Tādējādi, lai noteiktu ieguvumu, Komisijai bija jānovērtē, vai procentu likmes aizņēmumiem, kas tika sniegti Hankook Group, atbilst tirgus līmenim.

(251)

Komisija uzskatīja, ka grupas vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst BB kredītreitingam, kas ir augstākais kredītreitings, kas vairs neatbilst “investīciju kategorijai”. “Investīciju kategorija” nozīmē, ka uzņēmuma emitētās obligācijas kredītnovērtējuma aģentūra uzskata par pietiekamām, lai bankām atļautu tajā veikt investīcijas.

(252)

Pēc tam, lai noteiktu tirgus likmi, PBOC standarta aizdevumu likmei tika piemērota prēmija, kas gaidāma par obligācijām, ko emitējušas firmas ar šādu kredītnovērtējumu (BB).

(253)

Šis uzcenojums tika noteikts, aprēķinot relatīvo starpību starp ASV AA kredītnovērtējuma uzņēmumu obligāciju un ASV BB kredītnovērtējuma uzņēmumu obligāciju indeksiem, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības segmentiem. Šādi aprēķinātā relatīvā starpība pēc tam tika pieskaitīta standarta procentu likmēm, ko PBOC bija publicējusi aizdevuma piešķiršanas dienā (58), attiecībā uz to pašu laiku, uz kuru attiecās konkrētais aizdevums. Tas tika darīts atsevišķi attiecībā uz katru aizdevumu, kas sniegts uzņēmumam.

(254)

Tāda pat situācija attiecībā uz tirgus kropļojumiem un derīgu kredītnovērtējumu trūkums ir arī Ķīnas Tautas Republikā ārvalstu valūtā izteiktu aizdevumu gadījumā, jo arī šos aizdevumus piešķir tās pašas Ķīnas finanšu iestādes. Tāpēc, kā konstatēts iepriekš, lai noteiktu atbilstošu standartu, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītnovērtējuma uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas periodā.

(255)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas un galīgās informācijas izpaušanas gan ĶV, gan trīs no četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem apstrīdēja Komisijas izmantoto metodiku, izmantojot relatīvo starpību starp ASV AA kredītnovērtējuma uzņēmumu obligācijām un ASV BB kredītnovērtējuma uzņēmumu obligācijām, lai aprēķinātu ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem. Tie visi apgalvoja, ka Komisijai vajadzējis izmantot absolūto, nevis relatīvo starpību starp ASV AA kredītnovērtējuma obligācijām un ASV BB kredītnovērtējuma obligācijām. Tika minēti šādi iemesli:

(256)

Pirmie trīs jautājumi jau aprakstīti HRF lietā (59). Kā redzams 175.–187. apsvērumā par HRF lietu, Komisija noraidīja minētos argumentus šādu iemeslu dēļ.

(257)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoti pauda savus jau iepriekš paustos argumentus un apgalvoja, ka relatīvās starpības izmantošana nav piemērota, jo standarts neradīja korekcijas, kas vajadzīgas, lai atspoguļotu dominējošos nosacījumus Ķīnas finanšu tirgū, un tādējādi rada nepamatotus rezultātus. Komisija nepiekrita šim viedoklim, jo PBOC standarta likmi izmanto kā aprēķina sākumpunktu. Turklāt relatīvās starpības izmantošana aptver izmaiņas pamatā esošajos tirgus apstākļos, kuras netiek aptvertas, ievērojot absolūtās starpības loģiku, kā paskaidrots iepriekš 255. apsvērumā. Turklāt Komisija norādīja, ka BB kredītnovērtējuma uzņēmumiem aprēķinātā procentu likme aptuveni 9 % apmērā nav nesamērīga, ņemot vērā to, ka BB kredītnovērtējuma uzņēmumu obligāciju ienesīgums Ķīnas iekšzemes tirgū izmeklēšanas perioda beigās bija 20 % (60).

(258)

Minēto iemeslu dēļ Komisija saglabāja nostāju, ka relatīvās starpības metode precīzāk atspoguļo riska prēmijas, ka finanšu iestāde piemērotu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neizkropļotā tirgū, jo īpaši ņemot vērā to, ka ĶTR bāzes procentu likme un ASV bāzes procentu likme laika gaitā ir attīstījušās atšķirīgi.

(259)

Hankook Group arī apgalvoja, ka Komisija nav atskaitījusi procentus, kas samaksāti pēc izmeklēšanas perioda, kas bija jāmaksā par izmeklēšanas periodu. Komisija pārskatīja savus aprēķinus un konstatēja, ka tie ir veikti pareizi, un noraidīja apgalvojumu.

(260)

Turklāt Hankook Group apgalvoja, ka tā ārējie dokumentārie norēķini nevar tikt uzskatīti par finansējumu. Turklāt, pat ja tos uzskatītu par finansēšanas instrumentiem, tā apstrīdēja Komisijas aprēķināto standarta likmi, aprēķinot ieguvumu, kurš, iespējams, neņēma vērā banku piemēroto procentu likmju struktūru (pamatojoties uz valstij raksturīgo LIBOR likmi) atbilstošajās valūtas.

(261)

Pirmkārt, Komisija nepiekrita Hankook Group viedoklim, ka dokumentācijas rēķinus ārzemēs nevar kvalificēt kā finansējumu. Patiešām, pateicoties šiem finanšu instrumentiem, Hankook Group varēja iegūt finanšu līdzekļus agrāk, un tādējādi samazināt valūtas maiņas risku, kad norēķini notiek citās valūtās, nekā RMB. Līdz ar to, tas ir īstermiņa finansēšanas režīms, kas darbojas Hankook Group labāk kā labvēlīgs finanšu ieguvums.

(262)

Otrkārt, attiecībā uz izmantotajiem standarta līmeņiem, Komisija nespēja atrast nekādus rādītājus attiecībā uz “BB” apzīmētajiem kredītiem valūtās CAD, AUD un JPY. Tā kā šīs valstis ekonomiskā attīstība līmeņa ziņā ir salīdzināmas ar ASV, Komisija izmantoja USD vidējās LIBOR likmes, tām pieskaitot ASV riska prēmiju uzņēmumiem ar BB kredītreitingu, par aizstājējvērtību šīm valūtām. ICE BofAML indekss tika izmantots ārējiem dokumentāriem norēķiniem, kas izteikti GBP, SEK un EUR. Faktiski LIBOR likmes aizdevumiem, kas izteikti EUR, GBP un SEK, bieži bija negatīvas, un tādēļ tās tika uzskatītas par nepiemērotu sākumpunktu standarta izveidošanai. No otras puses, ICE BofAML indekss ir augstas ienesīguma obligāciju grozs, t. i., obligācijas ar zemāku ieguldījumu reitingu, kas izteiktas EUR. Tas atbilst kredītreitingam, ko Komisija uzskatīja par piemērojamu Hankook Group. Tāpēc Komisija saglabāja savu nostāju par Hankook Group ārējiem dokumentāriem norēķiniem.

(263)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook Group arī apgalvoja, ka ICE BofAML Euro High Yield Index neattiecas uz standarta procentu likmes noteikšanu, pamatojoties uz LIBOR, kam pieskaitīta prēmija, un ka Komisijai vajadzējis koriģēt riska prēmiju, kā tā bija darījusi attiecībā uz banku aizdevumiem. Komisija nepiekrita šim viedoklim. Kā paskaidrots iepriekš 262. apsvērumā, ICE BofAML Euro High Yield Index ir obligāciju grozs, kura kredītreitings atbilst BB kredītreitingam, kas ir reitings, kuru piemēro Hankook Group. Tādējādi tas atbilst procentu likmei, kādu tiek sagaidīts, ka uzņēmums ar BB kredītreitingu maksās par līdzekļiem, kas izteikti EUR. Attiecībā uz aizdevumiem, kas izteikti CAD, AUD un JPY, Hankook Group atkārtoti pauda informācijas dokumenta kontekstā izteiktās piezīmes. Uzņēmums norādīja, ka Komisijas uzdevums ir noteikt standartu pēc iespējas tuvāk reālajai situācijai tirgū. Komisija uzskatīja, ka tas tā jau ir, jo nav publiski pieejamu datu par CAD, AUD un JPY BB uzņēmumiem ar BB kredītreitingu, kas ļautu izveidot standartu, pamatojoties uz attiecīgajiem LIBOR likmēm. Turklāt British Bankers'Association (tagad dēvēta par Intercontinental Exchange Group jeb ICE) 2013. gadā pārtrauca LIBOR noteikšanu vairākām valūtām, t. sk. CAD un AUD. Turklāt tirgus apstākļi šajos tirgos ir līdzīgi ASV finanšu tirgus apstākļiem. Tāpēc Komisija saglabāja savu nostāju par to, ka ICE BofAML Euro High Yield Index izmantošana bija piemērota metode.

(264)

Spriežot pēc Giti Group finanšu pārskatiem, arī šīs grupas finansiālais stāvoklis kopumā bija rentabls. Tomēr arī šim uzņēmumam bija liela parāda attiecība pret aktīviem, un izmeklēšanas periodā šī tendence pieauga.

(265)

Giti Group ražotāju eksportētāju finansiālais stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. Trīs no tiem attiecīgajā periodā bijuši rentabli. Turklāt citi finanšu rādītāji, piemēram, parāda attiecība pret aktīviem vai procentu seguma attiecība, neliecināja par nopietnām strukturālam problēmām attiecībā uz šo uzņēmumu parāda atmaksas spējām. Tomēr abi pārējie ražotāji visā attiecīgajā periodā strādājuši ar zaudējumiem. Tomēr tiem nebija neatmaksātu aizdevumu no nesaistītām bankām, un faktiski tos pilnībā finansēja ar ilgtermiņa nesamaksātu parādu no mātesuzņēmuma.

(266)

Komisija norādīja, ka Ķīnas kredītreitingu aģentūra Giti Group piešķīrusi A+ kredītreitingu. Ņemot vērā 237.–242. apsvērumā minētos vispārējos izkropļojumus Ķīnas kredītnovērtējumos, Komisija secināja, ka šāds kredītnovērtējums nav uzticams.

(267)

Tāpēc Komisija uzskata, ka grupas līmenī ir lietderīgi izmantot BB standartu, kā minēts 251.–253. apsvērumā, lai aprēķinātu kopējo ieguvumu, kas piešķirts riepu ražošanas nozarei, tādēļ, ka nav veikts pienācīgs riska novērtējums.

(268)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Giti Group apstrīdēja grupas uzņēmumiem piemēroto BB kredītreitingu. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisija izmantojusi BB kredītreitingu visiem Ķīnas uzņēmumiem, nevis pārbaudījusi izlasē iekļauto uzņēmumu individuālo situāciju. Šajā sakarā uzņēmums norādīja uz apstākli, ka grupai nav bijuši atjaunojamie aizdevumi un ka dažādu grupas uzņēmumu peļņa bijusi ļoti atšķirīga.

(269)

Komisija nepiekrita Giti Group novērtējumam. Kā norādīts 3.4.4.3.–3.4.4.6. sadaļā, Komisija ir veikusi katras izlasē iekļauto uzņēmumu grupas individuālu novērtējumu un ir izvērtējusi katra uzņēmuma individuālo situāciju šajās grupās. Konkrētajā Giti Group gadījumā tiešām nebija atjaunojamo aizdevumu, un ražotāju eksportētāju finansiālais stāvoklis ļoti atšķīrās: trīs ražotāji eksportētāji strādāja ar peļņu, savukārt divi ražotāji eksportētāji – ar lieliem, ilgstošiem zaudējumiem. Tāpēc Komisija katram no šiem ražotājiem eksportētājiem varēja piešķirt atšķirīgus kredītreitingus. Tomēr, ņemot vērā uzņēmumu savstarpējo saistību un jo īpaši to, ka zaudējumus radošo ražotāju parādu slogs tika faktiski nodots grupas peļņu nesošajiem uzņēmumiem, kuri to mazināja, veicot darījumus starp uzņēmumiem, Komisija nolēma piešķirt grupai vienotu kredītreitingu. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(270)

Giti Group arī minēja dažas nelielas aprēķinu kļūdas, kuras Komisija pieņēma un attiecīgi koriģēja.

(271)

Četriem China National Tire Group ražotājiem eksportētājiem ir atšķirīgs finansiālais stāvoklis. Divi no tiem laikā no 2014. gada līdz 2016. gadam guva pastāvīgu peļņu, un tiem bija samērā veselīgi finanšu rādītāji. Tomēr viens no minētajiem diviem ražotājiem 2017. gada pirmajā pusē sāka radīt zaudējumus, un šim ražotājam tika konstatēts atjaunojamais aizdevums, kas norāda uz to, ka uzņēmuma stāvoklis varētu nebūt tik stabils, kā pirmajā brīdī varētu šķist no finanšu pārskatiem.

(272)

Tomēr finanšu pārskati un pārbaudes apmeklējuma laikā atklātie pierādījumi par trešo un ceturto ražotāju liecināja, ka šie uzņēmumi turpinājuši saņemt aizdevumus ar pievilcīgām likmēm, kaut arī gadiem no vietas cietuši zaudējumus, tiem bijusi raksturīga liela parāda attiecība pret aktīviem, zems procentu segums, pasliktinājušies finanšu rādītāji, bijusi neizmantota ražošanas jauda, revidenti norādījuši uz darbības turpināšanas problēmām un tiem bijušas nenoteiktas nākotnes izredzes. Turklāt tie bija atkarīgi no atjaunojamiem aizdevumiem, un viens no tiem nespēja atmaksāt dažus parādus. Faktiski šie uzņēmumi pārtrauca saņemt ārējos aizdevumus izmeklēšanas periodā. Tomēr tie turpināja saņemt finansiālu atbalstu aizņēmumu veidā, ko to vārdā aizņēma to mātes uzņēmums. Šo aizdevumu līgumu nosacījumi to piešķiršanas mērķī bija saistīti ar grūtībās esošo meitas uzņēmumu. Turklāt attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem bija jāatmaksā šie aizdevumi mātes sabiedrībai saskaņā ar starpuzņēmumu līgumu.

(273)

Starpnieks mātesuzņēmums CNRC bijis rentabla laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam un izmeklēšanas periodā, lai gan rentabilitāte bija vāja, un uzņēmumam bijis ļoti augstu parāda īpatsvars. Turklāt Komisija konstatēja, ka vairāk nekā puse CNRC līmenī piešķirto aizdevumu, bijuši atjaunojamie aizdevumi. Līdzīga aina tiek iegūta, analizējot galveno mātessabiedrību Chemchina Group, kurā zema rentabilitāte apvienota ar augstu parāda īpatsvaru un zināmu atkarību no atjaunojamiem aizdevumiem. Turklāt uzņēmuma Chemchina Group līmenī Komisija konstatēja, ka neatmaksāto aizdevumu atmaksai tika izmantotas obligācijas.

(274)

Attiecībā uz CNRC vai tās meitasuzņēmumiem nav sniegti kredītreitingi. Tomēr Ķīnas kredītreitingu aģentūra atkārtoti piešķīra AAA kredītreitingu uzņēmumam Chemchina Group. Ņemot vērā 237.–242. apsvērumā minētos vispārējos izkropļojumus Ķīnas kredītreitingos, kā arī pierādījumus, kas gūti pārbaudes laikā, Komisija neņēma vērā Chemchina Group kredītreitingu, ko grupai bija piešķīrusi Ķīna.

(275)

Ņemot vērā iepriekš raksturoto vispārējo stāvokli, Komisija atzina par nepieciešamu atrast piemērotu standartu dažādajiem grupas uzņēmumiem. Lai ņemtu vērā banku paaugstināta riska darījumus, ko izcēla tas, ka dažiem grupas uzņēmumiem bija atjaunojamie aizdevumi, Komisija riska novērtējuma skalā pavirzījās par vienu pakāpi uz leju un koriģēja šādu aizdevumu relatīvās starpības aprēķinu, veicot salīdzinājumu starp ASV AA kredītnovērtējuma uzņēmumu obligācijām un ASV B (nevis BB) kredītnovērtējuma uzņēmumu obligācijām ar to pašu termiņu. Saskaņā ar Standard & Poor's kredītreitingu definīcijām parādnieks, kas novērtēts kā “B”, ir neaizsargātāks nekā parādnieks, kas novērtēts kā “BB”, bet debitoram joprojām ir spēja izpildīt savas finanšu saistības. Tomēr nelabvēlīgi uzņēmējdarbības, finanšu vai ekonomiskie apstākļi var mazināt parādnieka spēju vai vēlmi izpildīt savas finanšu saistības. Tāpēc šis standarts uzskatāms par piemērotu, lai atspoguļotu papildu risku, ko rada atjaunojamo aizdevumu izmantošana.

(276)

Tādējādi Komisija to izmantoja par būtisku standartu visiem aizdevumiem ar 2 gadu vai īsāku atmaksas termiņu, kuri izsniegti uzņēmumiem, kas izmanto atjaunojamos aizdevumus. Faktiski atjaunojamos aizdevumus parasti ņem uz īsiem termiņiem. Maz ticams, ka atjaunojamo aizdevumu sniegtu ar atmaksas termiņu, kas pārsniegtu divus gadus, un izlasē iekļautajos uzņēmumos pārbaudītie pierādījumi par aizdevumiem pamatoja šādu secinājumu.

(277)

Attiecībā uz atlikušajiem aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir 2 gadi un vairāk, un uzņēmumiem, kuriem nav atjaunojamo aizdevumu, Komisija, kā paskaidrots 251. apsvērumā, atgriezās pie vispārējā standarta, kas ļauj piešķirt augstāko kredītnovērtējumu spekulatīvās kategorijas obligācijām.

(278)

Visbeidzot, Komisija secināja, divu no riepu ražošanā iesaistīto uzņēmumu līmenī uzņēmumi bija sliktā finansiālā situācijā 2015. un 2016. gadā, kā arī izmeklēšanas periodā. Tiem nebūtu piekļuves turpmākiem aizdevumiem izmeklēšanas laikā, kad nebija valsts atbalsta. Tāpēc saņemtais ieguvums šim uzņēmumam pārsniedz parasto procentu likmes uzcenojumu. Ieguvums izmeklēšanas periodā drīzāk izriet no aizdevumu piešķīruma, kas nebūtu piešķirts, ja nebūtu valsts atbalsta, kurš piešķirts uzņēmuma vispārējā finanšu stāvokļa dēļ. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka China National Tire Group ir liels valstij piederošs uzņēmums (“VPU”), kas ir daļa no Chemchina Group, un ka Chemchina Group 13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plānā atzīmēts kā svarīgs uzņēmums.

(279)

Tāpēc atbilstoši 1998. gada pamatnostādņu E(b)(V) sadaļai (61) Komisija nolēma šo aizdevumu neatmaksāto apjomu izmeklēšanas perioda laikā uzskatīt par dotāciju, kas piešķirta, īstenojot valdības politiku. Tā kā šie uzņēmumi izmeklēšanas perioda laikā vairs nesaņēma nekādus jaunus ārējos aizdevumus, jo tie bija sliktā finansiālā situācijā, kas jau pastāvēja laikposmā no 2015. līdz 2016. gadam, Komisija izskatīja aizdevumus, kas atradās neizpildītā stāvoklī izmeklēšanas periodā, bet kuri tika izsniegti 2015. gadā un 2016. gada 1. pusgadā kā dotācijas, kas pienācīgi koriģētas, kā aprakstīts tālāk 280. apsvērumā. Turklāt Komisija lietas izskatīšanā uzskatīja starpuzņēmumu aizdevumus, ko mātesuzņēmums izmeklēšanas periodā ņēmis sava meitasuzņēmuma vārdā, par dotācijām, jo tie nepārprotami bija paredzēti meitasuzņēmumam, kuram tie bija jāmaksā.

(280)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas China National Tire Group apgalvoja, ka starpuzņēmumu aizdevumi, kurus mātesuzņēmums ņēmis sava meitasuzņēmuma vārdā, nebūtu jāuzskata par dotācijām, jo starp mātesuzņēmumu un bankām tika noslēgti aizdevuma līgumi. Tāpēc šos aizdevumus nevar uzskatīt par meitasuzņēmumu aizdevumiem nolūkā aprēķināt ieguvumu no subsīdijas. Komisija nepiekrita šim novērtējumam, jo ar bankām parakstītajos aizdevuma līgumos skaidri noteikts, ka aizdevumu mērķis bijis nodrošināt finansējumu grūtībās nonākušiem meitasuzņēmumiem. Turklāt starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem tika noslēgti īpaši nolīgumi, kuros skaidri norādītas atsauces uz precīziem aizdevuma līgumiem ar bankām un paredzēts, ka meitasuzņēmumiem jāatmaksā aizdevumi ar pašu līdzekļiem.

(281)

China National Tire Group arī vispārīgi apgalvoja, ka abiem ražotājiem eksportētājiem sniegtie aizdevumi neatbilst dotācijām, jo nebijā tā, ka šie aizdevumi būtu anulēti vai ka nebija pildītas to saistības. Šajā ziņā Komisija precizēja, ka izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķirtos aizdevumus tā nav uzskatījusi pašus par sevi par dotācijām. Komisija atzina, ka uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem bija pievienotas maksājumu saistības. Aprēķinot šādu darījumu ieguvumu, Komisija nevis salīdzināja procentu likmes, bet gan uzskatīja neatmaksātā kapitāla summu par sākuma punktu. Komisija tālāk precizēja, ka tā nav ņēmusi vērā visu aizdevuma summu ieguvuma aprēķināšanai, kā paskaidrots tālākajā apsvērumā.

(282)

Piešķirtais ieguvums tika noteikts, no aizdevuma izmeklēšanas periodā neatmaksātās kapitāla summas atņemot izmeklēšanas periodā samaksātos procentus. Aizdevuma kapitāla summa tika koriģēta, to amortizējot atbilstoši aizdevuma pamatnolūkam. Ja norādītais aizdevuma nolūks bija likviditātes/apgrozāmais kapitāls, tad tika atņemta pilna summa. Ja bija skaidrs, ka aizdevums saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumiem, tad kapitāla summa tika amortizēta attiecībā uz aizdevuma ilgumu un tika ņemta vērā tikai izmeklēšanas periodam iedalītā summa. Visbeidzot ieguvuma apjoms tika vēl koriģēts, lai atspoguļotu, uz cik dienām izmeklēšanas periodā aizdevums bija attiecināms.

(283)

Visbeidzot, pēc galīgās informācijas izpaušanas China National Tire Group uzsvēra, ka ieguvums no starpuzņēmumu aizdevumiem, kas ņemti no ChemChina Finance, ir pieskaitīti divreiz, jo tie ņemti vērā individuālu saņēmēju līmenī grupas ietvaros, lai gan Komisija jau bija aprēķinājusi subsīdiju ieguvumu no starpbanku aizdevumiem, ko ChemChina Finance saņēmis no bankām. Komisija pieņēma šo apgalvojumu un attiecīgi koriģēja ieguvuma aprēķinus attiecībā uz preferenciālajiem aizdevumiem.

(284)

Spriežot pēc Xingyuan Group finanšu pārskatiem, šīs grupas finansiālais stāvoklis kopumā bija sarežģīts. Grupas galvenais uzņēmums, kurš ir arī galvenais ražotājs eksportētājs, visā 2014.–2016. gada periodā strādāja ar zaudējumiem. 2016. gada beigās uzņēmumam bija negatīvs pašu kapitāls, jo tā parāda attiecība pret aktīviem pārsniedza 100 % un uzkrātie zaudējumi bija lielāki nekā tā iemaksātais kapitāls.

(285)

Pārbaudes apmeklējumā Komisija konstatēja arī vairākus atjaunojamos aizdevumus starp izlasē iekļautajiem aizdevumiem un norādīja, ka uzņēmumam bijušas grūtības atmaksāt aizdevumu procentus un kapitālu. Vairāki aizdevumi tika atmaksāti vēlu, un daži aizdevumi, kuru atmaksas termiņš pienāca izmeklēšanas periodā, pēc vairākiem mēnešiem netika atmaksāti.

(286)

Turklāt PBOC uzņēmumu kredītnovērtēšanā tika konstatēts, ka uzņēmumam bija būtiskas ārpusbilances saistības, jo tas bija nodrošinājis garantijas aizdevumiem, kas piešķirti nesaistītām trešajām pusēm reģionā pastāvošā riepu biznesa ietvaros. Turklāt 31 % no neatmaksātajiem aizdevumiem uzņēmuma kredītziņojumā tika klasificēti kategorijā “apšaubāmi”.

(287)

Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka uzņēmumam bija grūti samaksāt tā galvenajam izejvielu piegādātājam un ka tam bija būtiskas neapmaksātas summas, kas tika kvalificēta kā “aizdevums” attiecībā pret šo piegādātāju.

(288)

No otras puses, saistītais tirgotājs eksportētājs attiecīgajā periodā bija nedaudz rentabls. Lai gan tas necieta zaudējumus, taču rentabilitātes līmenis bija visnotaļ zems, tāpēc uzņēmums bija pakļauts nelabvēlīgiem darījumdarbības, finansiāliem vai ekonomikas apstākļiem. Uzņēmumam bija liela parāda attiecība pret aktīviem, bet tam nebija atjaunojamo aizdevumu.

(289)

Neskatoties uz šiem apstākļiem, izmeklēšanas periodā Xingyuan Group tika piešķirts AA iekšējais kredītreitings, kuru piešķīra Ķīnas kredītreitingu aģentūra. Tāpēc, ņemot vērā 237.–242. apsvērumā minētos vispārējos izkropļojumus Ķīnas kredītreitingos, kā arī pierādījumus, kas gūti pārbaudes laikā, Komisija neņēma vērā Xingyuan Group reitingu, ko tam piešķīrusi Ķīna.

(290)

Ņemot vērā iepriekš raksturoto vispārējo stāvokli, Komisija atzina par nepieciešamu atrast piemērotu standartu dažādajiem grupas uzņēmumiem.

(291)

Komisija secināja, ka ražotāja-eksportētāja uzņēmuma līmenī stāvoklis ir tāds, ka šim uzņēmumam izmeklēšanas perioda laikā nebūtu pieejami citi aizdevumi, ja nebūtu bijis valsts atbalsta. Tāpēc saņemtais ieguvums šiem uzņēmumiem pārsniedz parasto procentu likmes uzcenojumu. Ieguvums izmeklēšanas periodā drīzāk izriet no aizdevumu piešķīruma, kas nebūtu piešķirts, ja nebūtu valsts atbalsta, kurš piešķirts uzņēmuma vispārējā finanšu stāvokļa dēļ. Šajā sakarā Komisija atzīmēja, ka Xingyuan Group ir norādīts kā viens no septiņiem galvenajiem reģionālajiem riepu ražošanas uzņēmumiem Shandong provinces “Riepu ražošanas nozares pārveidošanas un modernizācijas īstenošanas plānā”.

(292)

Tāpēc atbilstoši 1998. gada pamatnostādņu E(b)(V) sadaļai Komisija nolēma šo aizdevumu neatmaksāto apjomu izmeklēšanas perioda laikā uzskatīt par dotāciju, kas piešķirta, īstenojot valdības politiku. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija kompensēja tikai tos aizdevumus, kas piešķirti izmeklēšanas periodā.

(293)

Attiecībā uz ražotāja eksportētāja aizdevumiem, kas piešķirti pirms izmeklēšanas perioda, un ņemot vērā atjaunojamo aizdevumu esību šā uzņēmuma līmenī, Komisija atgriezās pie 275. apsvērumā noteiktā standarta visiem aizdevumiem, kuru termiņš ir 2 gadi vai mazāk. Attiecībā uz atlikušajiem aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir 2 gadi un vairāk, Komisija, kā paskaidrots 251. apsvērumā, atgriezās pie vispārējā standarta, kas ļauj piešķirt augstāko kredītnovērtējumu spekulatīvās kategorijas obligācijām.

(294)

Attiecībā uz pārējiem Xingyuan Group uzņēmumiem, Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija varētu izmantot vispārējo kritēriju, kas piešķir augstāko pakāpi obligācijām, kas nav “investīciju kategorijas” obligācijas, kā paskaidrots 251. apsvērumā.

(295)

Izmeklēšana uzrādīja, ka Ķīnas finanšu iestādes izsniedza arī kredītlīnijas saistībā ar atsevišķu aizdevumu nodrošināšanu katram izlasē iekļautajam uzņēmumam. Tie sastāvēja no pamatnolīgumiem, saskaņā ar kuriem banka ļāva izlasē iekļautajiem uzņēmumiem izņemt zināmu maksimālo līdzekļu summu dažādu parāda instrumentu veidā (aizdevumi, dokumentāri rēķini, tirdzniecības finansējums utt.). Normālos tirgus apstākļos šādām kredītlīnijām parasti tiek piemērota tā saucamā “vienošanās” vai “saistību” maksa, lai kompensētu bankas izmaksas un riskus, kā arī tiek piemērota atjaunošanas maksa, kas tiek iekasēta agrāk, pirms kredītlīnijas sagaidāmās atjaunošanas. Tomēr Komisija konstatēja, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi bez maksas izmantojuši sniegtās kredītlīnijas.

(296)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu saņemtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums maksā par kredītlīniju nodrošināšanu Ķīnas finanšu iestādēs, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu kredītlīniju, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(297)

Viens no izlasē iekļautajiem Hankook Group ražotājiem eksportētājiem saņēma kredītlīnijas no divām bankām, kuru galvenā mītne ir reģistrēta finanšu jurisdikcijā, kas nav ĶTR, un uz kurām attiecas saistību un vienošanos maksājumi, kas ir parasta prakse pasaules mēroga finanšu tirgos. Tā kā šīs kredītlīnijas, kas piešķirtas tieši uzņēmumiem, kas darbojas riepu biznesā, netika pakļautas to atjaunošanas maksai, Komisija nolēma attiecīgajā lietā nepiemērot šādus maksājumus. Apskatītās kredītlīnijas tādējādi tika uzskatītas par saprātīgu atskaites punktu jeb kritēriju standarta pieņēmuma veidošanai. Tā rezultātā, šai kredītlīnijai piemērotais nodevu vidējais apjoms tika izmantots kā kritērijs saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu.

(298)

Par standartu izmantotās maksas līmeni piemēroja pro rata visu attiecīgo kredītlīniju summām, lai aprēķinātu subsīdijas summu (no kuras atskaita visas faktiski samaksātās maksas). Gadījumos, kad kredītlīnijas ilgums pārsniedza vienu gadu, subsīdijas kopsumma tika sadalīta pa visu kredītlīnijas ilgumu, bet atbilstoša summa tika piesaistīta izmeklēšanas periodam.

(299)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas un galīgās informācijas izpaušanas Hankook Group apgalvoja, ka nekāda priekšapmaksa netika iekasēta, jo Ķīnas bankas lēmumā par kredītlīnijas atvēršanu uzņēmumam ņēma vērā kopējos ieņēmumus, kas gūti no citiem ražojumiem un pakalpojumiem.

(300)

Komisija piekrita, ka jebkurš klients, kas atver kredītlīniju bankā, var pirkt citus šīs konkrētās bankas produktus un pakalpojumus. Tomēr ir ierasta prakse, ka klientiem jāveic priekšapmaksa, kā to apliecina divu aizjūras banku noteiktā priekšapmaksa Hankook Group par kredītlīniju atvēršanu. Patiesi, bankām ir jāpiesaista līdzekļi, lai tie būtu viegli pieejami jebkurā kredītlīnijas atvēršanas brīdī. Hankook Group neiesniedza nekādus pierādījumus par iespējamiem avansa maksājumu atteikšanas iemesliem. Turklāt dažos gadījumos aizņēmējiem var arī pieprasīt saglabāt minimālo depozīta summu bankā. Tāpēc Hankook Group apgalvojums tiek noraidīts.

(301)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Giti Group komentēja, ka Komisija izmantoja nepareizu skaitu atlikušo dienu vairākām kredītlīnijām, un ka tā neatskaitīja dažus maksājumus, ko uzņēmums maksāja no aprēķinātā ieguvuma. Komisija daļēji pieņēma šos komentārus un attiecīgi pārskatīja ieguvuma aprēķinu.

(302)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā bija saņēmušas preferenciālus aizdevumus. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, šos aizdevumus un kredītlīnijas, šis ieguvums būtu jāuzskata par kompensējamu subsīdiju.

(303)

Attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem noteiktā subsīdijas summa izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām ir šāda.

(304)

Divi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem saņēma preferenciālu finansējumu obligāciju veidā.

(305)

Ķīnā obligāciju tirgus dalībnieki būtībā ir tās pašas struktūras, kas darbojas aizdevumu tirgū. Uzņēmumiem, kas vēlas emitēt obligācijas, ir jānolīgst tādas finanšu iestādes pakalpojumi, kura darbotos kā galvotājs. Galvotāji organizē obligāciju emisiju un piedāvā procentu likmes, atbilstoši kurām parādzīme tiek iesniegta ieguldītājiem. Šie parakstītāji ir tās pašas valsts īpašumā esošās bankas, kas arī sniedz preferenciālos kredītus, kas aplūkoti iepriekš 3.4. sadaļā. Turklāt ieguldītāji, kas pērk obligācijas, galvenokārt ir arī Ķīnas (valstij piederošās) bankas, jo vairāk nekā 95 % no kopējā obligāciju tirdzniecības apjoma notiek starpbanku tirgū. (62)

(306)

Kā aprakstīts iepriekš 3.4.1. sadaļā, šīm finanšu institūcijām ir raksturīga spēcīga valsts klātbūtne, un ĶV ir spēja tās būtiskā mērā ietekmēt.

(307)

Vispārējais tiesiskais regulējums, kurā šīs finanšu iestādes darbojas, un kas jau tika aprakstīts iepriekš 3.4. sadaļā, ir piemērojams arī attiecībā uz obligācijām. Turklāt specifiski uz obligācijām attiecas arī tālāk minētie normatīvie dokumenti.

(308)

Ķīnas Tautas Republikas likums par vērtspapīriem, kas pārskatīts un pieņemts Ķīnas Tautas Republikas desmitā nacionālā tautas kongresa pastāvīgās komitejas 18. sanāksmē 2005. gada 27. oktobrī un stājās spēkā 2006. gada 1. janvārī (pašreizējā redakcija izsludināta 2014. gada 31. augustā) (“Vērtspapīru likums”).

(309)

Administratīvie pasākumi korporatīvo obligāciju emisijai un tirdzniecībai, Ķīnas vērtspapīru regulēšanas komisijas rīkojums Nr. 113, 2015. gada 15. janvāris.

(310)

Ķīnas Tautas bankas izdotie nefinanšu uzņēmumu parāda finansēšanas instrumentu administrēšanas pasākumi starpbanku obligāciju tirgū, Ķīnas Tautas bankas rīkojums [2008] Nr. 12, 2008. gada 9. aprīlis.

(311)

Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumi, ko 2011. gada 18. janvārī izdevusi Valsts padome.

(312)

Saskaņā ar tiesisko regulējumu obligācijas Ķīnā nav iespējams brīvi izdot vai tirgot. Katras obligācijas emisija ir jāapstiprina dažādām valsts iestādēm, piemēram, PBOC, NDRC vai CSRC, atkarībā no obligācijas un emitenta veida. Turklāt saskaņā ar Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumiem ir noteiktas ikgadējas kvotas uzņēmumu obligāciju emisijai.

(313)

Turklāt saskaņā ar Vērtspapīru likuma 16. pantu obligāciju emisijai obligāti jāatbilst šādām prasībām: “piesaistīto līdzekļu ieguldījumam jāatbilst valsts rūpniecības politikai […]” un “piesaistītajiem līdzekļiem […] jātiek izmantotiem atbilstoši apstiprinātajam mērķim”. Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 12. pantā atkārtots, ka piesaistīto līdzekļu mērķim jāatbilst valsts rūpniecības politikai.

(314)

Saskaņā ar dokumentu Administrative Measures for the Issuance and Trading of Corporate Bonds valsts emisijai drīkst piedāvāt tikai noteiktas obligācijas, kas atbilst stingriem kvalitātes kritērijiem, piemēram, AAA kredītreitings. Tādēļ lielākā daļa obligāciju tiek privāti izsniegtas tā dēvētajiem atbilstoši kvalificētajiem ieguldītājiem, kurus ir apstiprinājusi CSRC, un kuri būtībā ir Ķīnas institucionālie ieguldītāji.

(315)

Visbeidzot, uzņēmumu obligāciju procentu likmes nav brīvi noteiktas, jo Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 18. pantā noteikts, ka “procentu likme visām uzņēmumu obligācijām nedrīkst būt lielāka par 40 % no spēkā esošās procentu likmes, ko bankas maksā fiziskām personām par fiksēta termiņa krājnoguldījumiem ar tādu pašu termiņu”.

(316)

Pamatojoties uz konkrētu obligāciju emisiju, Komisija vēlējās iegūt arī konkrētu pierādījumu tam, ka tiek īstenota būtiska kontrole. Tādēļ tā pārbaudīja vispārējo tiesisko vidi, kā izklāstīts iepriekš 307.–315. apsvērumā, kopā ar konkrētiem izmeklēšanas secinājumiem.

(317)

Pārbaudes apmeklējumi atklāja, ka obligācijas izdeva divas izlasē iekļautas ražotāju eksportētāju grupas ar procentu likmēm, kas ir tuvas Ķīnas Tautas bankas (“PBOC”) standarta procentu likmēm, neatkarīgi no uzņēmumu finansiālā un kredītriska stāvokļa.

(318)

Praksē obligāciju procentu likmes ietekmē kredītreitings, kas līdzīgs aizdevumiem. Tomēr, kā aprakstīts iepriekš 237.–242. apsvērumā, vietējais kredītreitingu tirgus ir izkropļots un kredītreitingi nav ticami. To apliecina fakts, ka obligāciju emisijas obligāciju prospekti un kredītreitingu ziņojumi par izlasē iekļauto uzņēmumu emitētajām obligācijām neatbilda uzņēmumu faktiskajai situācijai.

(319)

Vienā gadījumā, piemēram, obligāciju emisijas finanšu analīze tika balstīta uz ļoti lielu apgrozījumu un peļņu 12 % apmērā, lai gan uzņēmuma finanšu pārskatos tika konstatēts, ka tas faktiski cieš zaudējumus.

(320)

Citā gadījumā detalizētais obligāciju prospekts brīdināja, ka uzņēmuma saistību līmenis ir pieaudzis, tas ir, “emitenta parādu slogs ir smags, un tā aktīvu un parādu attiecība ir augstāka nekā nozares vidējais rādītājs … Kopumā emitenta īstermiņa maksātspēja ir relatīvi zema, tādēļ pastāv zināms īstermiņa maksātspējas spiediens… Uzņēmums galvenokārt paļaujas uz peļņu, kuru neveido darbības ienākumi. Tas rada lielu nenoteiktību attiecībā uz rentabilitāti..” Tomēr pēc tam ziņojums tika noslēgts, piešķirot AAA kredītreitingu obligāciju piedāvājumam.

(321)

Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka normālos tirgus apstākļos obligāciju procentu likmēm vidēji jābūt lielākām par aizdevumu procentu likmēm, jo tās tiek uzskatītas par pakārtotu parādu. Tomēr izlasē iekļauto uzņēmumu gadījumā aizdevumu procentu likmes bija vienādas vai augstākas par obligāciju procentu likmēm.

(322)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka Ķīnas finanšu iestādes, kas organizē obligāciju emisiju izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, ir valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē. Turklāt diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika piešķirts ieguvums, jo obligācijas tika emitētas zem likmes, kas zemākas par tirgus likmēm, kas atbilst to faktiskajam riska profilam.

(323)

Komisija uzskatīja, ka preferenciālais finansējums, izmantojot obligācijas, uzskatāms par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo obligācijas nevar izsniegt bez valdības iestāžu apstiprinājuma, un ĶTR Vērtspapīru likums nosaka, ka obligāciju emisijām jāatbilst valsts rūpniecības politikai. Saskaņā ar šīm politikas nostādnēm, modernas radiālās riepas (t. sk. bezkameru kravas automašīnu riepas) ir nosakāmas par atbalstāmu produktu kategoriju.

(324)

Tā kā obligācijas būtībā ir tikai cita veida parāda instruments, kas līdzīgs aizdevumiem, un tā kā aizdevumu aprēķināšanas metodika jau ir balstīta uz obligāciju grozu, Komisija nolēma izmantot iepriekš 3.4.4. sadaļā aprakstīto aizdevumu aprēķināšanas metodiku. Tas nozīmē, ka relatīvo starpību starp ASV AA kredītnovērtējuma uzņēmumu obligācijām un ASV BB kredītnovērtējuma uzņēmumu obligācijām ar to pašu termiņu piemēro standarta procentu likmēm, ko publicē PBOC, lai noteiktu uz tirgu balstītu procentu likmi obligācijām, ko pēc tam salīdzina ar faktisko procentu likmi, ko uzņēmums samaksājis, lai noteiktu ieguvumu.

(325)

Subsīdiju summas, kas tika noteiktas attiecībā uz preferenciālajām obligācijām izmeklēšanas periodā atlasītajām uzņēmumu grupām, ir šādas.

(326)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja pausto, valsts īpašumā esošās bankas Ķīnā paredzēja eksporta pircēja kredītus vai koncesijas aizdevumus ārvalstu uzņēmumiem, piemēram, importētājiem, lai veicinātu Ķīnas produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu, piemēram, riepu, eksportu.

(327)

Izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka nevienā no importētāju kontiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti vai nesaistīti, nebija neatmaksāti aizdevumi no Ķīnas finanšu iestādēm. Tāpēc Komisija secināja, ka izmeklēšanas periodā šī programma nav piemērojama izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(328)

2015. gada beigās CNRC pārņēma 65 % Pirelli Group akciju. Tajā laikā šī uzņēmumu grupa tika novērtēta 7,1 miljardu EUR vērtībā. Šo iegādi papildināja vairāki ĶV atbalsta pasākumi.

(329)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas un galīgās informācijas izpaušanas ĶV un uzņēmums CNRC apgalvoja, ka Komisija nevarēja izpētīt šo shēmu, jo tā nebija ietverta sūdzībā vai paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoja šo apgalvojumu un apgalvoja, ka Komisija nav devusi iespēju apspriesties pirms procedūras sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu, tādējādi liedzot ĶTR iespēju ierosināt savstarpēji saskaņotu nostāju. Turklāt ĶV apgalvoja, ka jaunās shēmas var kompensēt tikai tad, ja ES tiesību aktos ir noteikts juridiskais pamats. Tomēr šāds juridiskais pamats tika ieviests tikai pēc tam, kad 2017. gada decembrī stājās spēkā pamatregulas jaunā 10. panta 7. punkta otrā daļa (63), kas šai procedūrai nebija piemērojama. CNRC pauda uzskatu, ka paziņojumā par procedūras sākšanu vajadzējis minēt katru programmu atsevišķi. Tā kā Komisija bija atsaukusies tikai uz “dotācijām” vai “aizdevumiem”, nevis uz “kapitāla ieguldījumiem”, procedūra neattiecās uz SRF ieguldījumiem.

(330)

Komisija tam nepiekrita. Paziņojumā par procedūras sākšanu tika minēta “1) tieša naudas līdzekļu nodošana un potenciāla tieša līdzekļu vai saistību nodošana”. Gan antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, gan SKP nolīguma 1.1. panta (a)(1). punkta (i) apakšpunktā termins “tieša naudas līdzekļu nodošana” ir skaidrots ar piemēriem iekavās, proti, “piemēram, dotācijas, aizdevumi, pašu kapitāla ieguldījumi”. Tādējādi uz SRF ieguldījumu kā uz kapitāla ieguldījumu attiecās paziņojuma par procedūras sākšanu sadaļa par naudas līdzekļu tiešu nodošanu. Turklāt, kā paskaidrots tālāk 334.–340. apsvērumā, šajā izmeklēšanā SRF ieguldījums netika uzskatīts par atsevišķu, patstāvīgu programmu. SRF ieguldījums drīzāk bija papildu iejaukšanās piecu finanšu intervences pasākumu paketē, ko Ķīnas valdība veica saistībā ar Pirelli iegādi. Kopā ar citu kapitāla ieguldījumam no CINDA pārējās paketes daļas bija dotācija, aizdevums un procentu atmaksa, ko saņem CNRC par to, ka attiecībā uz to atbilstīgi veic izmeklēšanu. Tādējādi, analizējot SRF ieguldījumus, Komisija izmeklēšanā iekļāva nevis atsevišķu programmu, bet gan izskatīja visas viena kompleksa finanšu pasākuma attiecīgās daļas ārējās tirdzniecības veicināšanas programmas ietvaros šajā kontekstā.

(331)

Turklāt, pat ja būtu šaubas par procedūrā ietverto subsīdiju apjomu, Komisija kliedēja šīs šaubas, nodrošinot pilnīgu pārredzamību izmeklēšanas laikā. Jautājums par Silk Road Fund (“SRF”) ieguldījumu uz tirgu balstīto raksturu tika aktualizēts pēc kopīgas vienošanās ĶV pārbaudes apmeklējuma laikā, kad ĶV arī sniedza noderīgu informāciju par SRF būtību. Šajā sakarā Komisija bija arī pārsteigta par CNRC apgalvojumiem pēc galīgās informācijas izpaušanas, ka ĶV Komisijas pārbaudes apmeklējumā sniegusi tikai mutisku atbildi un ka Komisija neesot lūgusi papildu informāciju par SRF uz tirgu balstīto raksturu. Gluži pretēji, Komisija šajā sakarā nosūtīja ĶV 28. panta vēstuli un saņēma dokumentus par ĶV ieguldījumu SRF, tādējādi vēlreiz uzsverot, ka šis ĶV finansējuma aspekts reāli bijis daļa no procedūras.

(332)

Tāpēc apgalvojums, ka SRF ieguldījums bijis ārpus izmeklēšanas darbības jomas, tika noraidīts.

(333)

Ārējās tirdzniecības attīstības 13. piecgades plāns, ko izdevusi Tirdzniecības ministrija (“MOFCOM”), 2016. gada 26. decembris,

(334)

Komisija konstatēja, ka ĶV bija iesaistījusies vairākos veidos, lai atvieglotu CNRC 65 % kapitāldaļu iegādi Pirelli Group.

(335)

Pirmkārt, CNRC saņēma dotāciju 500 miljonu RMB apmērā (aptuveni 66 miljoni EUR), lai “veicinātu sadarbību globālās ražošanas jaudas jomā saskaņā ar One Belt One Road iniciatīvu” atbilstoši dokumentam Notice of the Ministry of Finance on Release of Central State-Owned Capital Operating Budget in 2016, CZ [2016], Nr. 18..

(336)

Otrkārt, CNRC saņēma 800 miljonu EUR preferenciālu aizdevumu no banku konsorcija, kurā ietilpa China Development Bank (“CDB”), EXIM un China Construction Bank (“CCB”). Aizdevuma līgumā kā aizdevuma mērķis minēta Pirelli iegāde.

(337)

Treškārt, CNRC saņēma 17 miljonu RMB kompensāciju par procentiem, kas samaksāti par iepriekšminētajā apsvērumā minēto aizdevumu. Šo kompensāciju piešķīra Finanšu ministrija “Pirelli akciju tiesību iegādei”, ko ietvēra “galvenie projekti 2015. gadā speciālos fondos ārējās tirdzniecības attīstībai” saskaņā ar paziņojumu par ārvalstu tirdzniecības un ekonomikas attīstības speciālo fondu 2015. gada galveno projektu subsidēto fondu apstiprināšanu, C.H. [2015] Nr. 653 un Chemchina lietu [2016] Nr. 144.

(338)

Ceturtkārt, ĶV piedalījās Pirelli Group kapitāldaļu iegādē, nodrošinot līdzdalību kapitālā 533 miljonu EUR apmērā ar SRF – valdības ieguldījumu fonda, kas ir daļa no One Belt One Road iniciatīvas – starpniecību. Ieguldījumu nolīgumā ir runa par darījuma praktiskajiem aspektiem, taču nekas nav teikts par pamatā esošajiem nosacījumiem. Komisijai netika iesniegti nekādi citi dokumenti attiecībā uz šo konkrēto darbību starp SRF un CNRC.

(339)

Visbeidzot, ĶV piedalījās China National Tire Group pārstrukturēšanā pēc iegādes, nodrošinot līdzdalību kapitālā 266 miljonu EUR vērtībā ar China Cinda Asset Management Company Ltd. starpniecību (“Cinda”) uzņēmumā, kuram pieder Pirelli Group rūpniecisko riepu segments.

(340)

Visu piecu iejaukšanās gadījumu kopējais mērķis bija atļaut CNRC iegādāties Pirelli. Kopā tie tiek saukti par “pasākumu”.

(341)

Tādējādi daļa ĶV atbalsta tika sniegta tieši (piemēram, ar dotācijām), un daļa – netieši, ar valstij piederošo struktūru starpniecību. Attiecībā uz iepriekšējā apsvērumā minēto preferenciālo aizdevumu Komisija jau 3.4.1. sadaļā konstatēja, ka CDB, EXIM un CCB darbojas kā valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē, izsniedzot aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(342)

Attiecībā uz SRF un Cinda Komisija konstatēja, ka abas iestādes pilnībā pieder ĶV, un to korporatīvās pārvaldības struktūra norāda uz to, ka valstij ir būtiska ietekme uz tām.

(343)

Saskaņā ar tās tīmekļa vietni SRF ir valstij piederoša struktūra, kuru izveidojusi un atbalsta valsts, lai sniegtu ieguldījumus un finansiālu atbalstu tirdzniecības un ekonomiskajai sadarbībai un savienojamībai saskaņā ar Ķīnas īstenoto Belt and Road Initiative. Uzņēmums 100 % pieder valstij ar Valsts Ārvalstu valūtas pārvaldes, China Investment Corporation, EXIM Bank un CDB starpniecību. Tam ir direktoru padome un uzraudzības padome, kas sastāv no dažādu ministriju pārstāvjiem.

(344)

Uzņēmums Cinda dibināts 1999. gadā kā valstij piederošs uzņēmums un CCB sliktā banka. Saskaņā ar gada pārskatu, tā bija pirmā aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas 1999. gada aprīlī tika izveidota saskaņā ar Valsts padomes apstiprinājumu, lai risinātu finanšu riskus un uzturētu finanšu sistēmas stabilitāti, kā arī veicinātu valsts banku un uzņēmumu reformu. 2017. gadā uzņēmuma galvenie akcionāri bija Finanšu ministrija (64,45 %) un ĶTR Nacionālā sociālās apdrošināšanas fonda padome (7,06 %). Sabiedrības direktoru padome un uzraudzības padome sastāv no dažādiem valsts iestāžu un lielu valsts finanšu institūciju pārstāvjiem.

(345)

Zemas uzticamības aktīvu pārvaldīšana ir uzņēmuma pamatdarbības nozare. Saskaņā ar gada pārskatu, uzņēmums “cieši koordinēja nacionālo stratēģiju” un cita starpā atbalstīja Ķīnas īstenotās Belt and Road iniciatīvas izveidi. Uzņēmums tāpat zvērēja, ka tas “godprātīgi izpētīs un īstenos ĶKP 19. Nacionālā kongresa garu un Sji Dzjiņpina uzskatus par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajai ērai, enerģiski stiprinās partijas vispārējo vadību un nodrošinās spēcīgu politisko garantiju Sabiedrības attīstībai”.

(346)

Pamatojoties uz pārbaudes apmeklējuma laikā sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamo informāciju, Komisija tādējādi secināja, ka valdības kontrole ir oficiāli pierādīta attiecībā uz SRF un Cinda.

(347)

Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV īstenojusi būtisku kontroli pār SRF un Cinda vadību. Šajā kontekstā Komisija atzīmēja, ka to līdzdalība jāaplūko saistībā ar tālāk minēto tiesisko regulējumu.

(348)

Ārējās tirdzniecības attīstības 13. piecgades plānā ir noteikti vispārējie principi, uz kuriem balstīta Ķīnas ārējās tirdzniecības politika, kas paredz darbības jomas paplašināšanu un pacelšanos augstākā līmenī, kā arī “iešanas ārpus” un “ieviešanas” politikas apvienošanu, lai veicinātu tirdzniecības izaugsmi. Plāna mērķis ir arī veicināt pārveidošanos no eksporta, kurā dominē preces, uz eksportu, kurā dominē preces, pakalpojumi, tehnoloģijas un kapitāls. Šajā kontekstā viens no plāna III nodaļas 3. sadaļā minētajiem galvenajiem uzdevumiem ir ārējās tirdzniecības uzņēmumu starpvalstu darbības spējas pastiprināšana, kas stimulē spēcīgus uzņēmumus paplašināt rūpnieciskās ķēdes, veikt starpvalstu uzņēmumu apvienošanas un iegādes un iegūt kvalitatīvus zīmolus, pamattehnoloģijas un tirdzniecības kanālus. Plānā arī minēts, ka sistemātisks atbalsts tiks sniegts starptautiskiem uzņēmumiem ar labu kredītvērtību, tādējādi veidojot lielu uzņēmumu daudzumu ar starptautiskām uzņēmējdarbības spējām, kuriem ir izplatīšanas tīkls vispasaules tirgos.

(349)

Valsts padomes vadlīnijās Promotion of International Production Capacity and Equipment Manufacturing Cooperation arī sniegta sīkāka informācija par to, kā praksē īstenojama “iešanas ārpus” stratēģija. Minētie mērķi ir veicināt realizēt pāreju no produktu eksporta uz industriju eksportu un “aktīvi attīstīt un “izmantot iespējas”, ko sniedz attīstīto valstu tirgi”. Galvenais mērķis ir izveidot virkni vadošu uzņēmumu ar starptautisku konkurētspēju un tirgus attīstības spējām.

(350)

Minēto vadlīniju 30.–36. pantā ir uzskaitīts visu veidu politikas atbalsts, ko var saņemt uzņēmumi, kuri “paplašinās uz ārzemēm”, piemēram, fiskālā un nodokļu atbalsta politika, koncesijas aizdevumi, finansiāls atbalsts sindicēto kredītu veidā, eksporta kredīti un projektu finansēšana, kapitāla ieguldījumi un – visbeidzot – eksporta kredīta apdrošināšana.

(351)

35. pantā īpaši norādīts, ka Silk Road Fund ir valsts atbalstītu projektu finansēšanas instruments, kas tiek izmantots, lai “paplašinātu kapitāla ieguldījumu avotus”. … Mēs nodrošināsim Silk Road Fund iespēju pilnīgu izmantošanu. Mēs aktīvi atbalstīsim starptautiskās ražošanas jaudas un aprīkojuma ražošanas sadarbības projektus, izmantojot kapitāla ieguldījumus un parādu finansējumu”.

(352)

Turklāt pats Silk Road Fund savā tīmekļa vietnē norāda, ka tā mērķis ir palīdzēt Ķīnas uzņēmumiem uzlabot eksporta rādītājus, nodrošinot viņiem labāku piekļuvi ārējiem tirgiem ar ārvalstu operāciju izveidošanu un ārvalstu augsto tehnoloģiju iegādi.

(353)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas jāievēro vadītājiem un uzraugiem, ko iecēlusi ĶV un kas atskaitās ĶV. Tāpēc ĶV paļāvās uz normatīvo satvaru, lai īstenotu būtisku kontroli pār SRF un Cinda vadību.

(354)

Komisija tāpat pārbaudīja SRF un Cinda konkrēto uzvedību un atzīmēja, ka saistībā ar Pirelli Group akciju iegādi abi šie uzņēmumi rīkojušies kā finanšu ieguldītāji un faktiski nav veikuši operatīvo kontroli pār saviem ieguldījumiem. Turklāt abi uzņēmumi piešķir ieguvumu, ko nevarētu iegūt parastos tirgus apstākļos.

(355)

Cinda par līdzdalību kapitālā samaksāja neparasti lielu summu. Cinda samaksāja 266 miljonus EUR par šo līdzdalību kapitālā, lai gan bāzes pamatkapitāla daļa atbilda tikai 38 miljoniem EUR un uzņēmuma neto aktīvi bija 73 miljoni EUR.

(356)

Attiecībā uz SRF un atbilstoši paša fonda paziņojumiem SRF mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu projektiem, kuriem nav pietiekama pašu kapitāla, samazinot kopējo parāda attiecību un uzlabojot projektu finansēšanas spējas. Tajā pašā laikā fonds atvieglo sindicēto kredītu (piemēram, iepriekš minētajā 336. apsvērumā minēto atviegloto aizdevumu) ņemšanu, kas nodrošina turpmāku projektu finansējuma atbalstu. Pirelli darījumu savā tīmekļa vietnē atkārtoti minējis pats SRF kā šīs darba metodes piemēru.

(357)

Tādēļ Komisija secināja, ka SRF un Cinda īsteno iepriekšminēto tiesisko regulējumu, īstenojot valdības funkcijas attiecībā uz riepu nozari, tādējādi darbojas kā valsts iestāde pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, to lasot saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru.

(358)

Turklāt, pat ja SRF un Cinda netiktu uzskatītas par valsts iestādēm, Komisija konstatēja, ka tās uzskatāmas par tādām, kam ĶV uzticējusi, vai kuras ĶV norīkojusi veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekš 342.–356. apsvērumā. Tādējādi katrā ziņā to darbība tiktu saistīta ar ĶV.

(359)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas un galīgās informācijas izpaušanas CNRC un Pirelli apgalvoja, ka SRF un Cinda nav valsts iestādes, jo SRF nav atbalsta aģentūra un gan SRF, gan Cinda vēlas gūt uz tirgu balstītu peļņu kā jebkurš privāts ieguldītājs. CNRC pauda uzskatu, ka apstāklis, ka ar SRF ieguldījumu apmaksātas Pirelli akcijas par tirgus cenu, apstiprina, ka lēmumi par ieguldījumiem tiek pieņemti neatkarīgi un ir balstīti uz tirgus principiem.

(360)

Komisija atgādināja, ka valsts iestādes analīze sniedz atbildi uz jautājumu, vai struktūrai ir piešķirtas valdības pilnvaras. Valstij ne vien pieder SRF (kā minēts 343.–346. apsvērumā, bet valdība arī īsteno būtisku kontroli pār to. Tas, vai atsevišķi SRF lēmumi ir pamatoti no komerciālā viedokļa, nav noteicošais. Drīzāk izšķiroša nozīme ir tam, ka lēmumi par SRF netiek pieņemti neatkarīgi no valdības ietekmes. Kā minēts 348.–353. apsvērumā, ir stingrs normatīvais regulējums, saskaņā ar kuru SRF darbojas kā valdības instruments, lai īstenotu One Belt One Road iniciatīvas (pārdēvēta par “Belt and Road iniciatīvu” (“BR iniciatīva”)) politiskos mērķus. Tos īsteno SRF vadītāji, kurus ieceļ un uzrauga ĶV, tādējādi īstenojot būtisku kontroli pār SRF. Tāpēc Komisija apstiprināja savu novērtējumu par to, ka SRF ir valsts iestāde vai vismaz valdība tai ir uzticējusi vai devusi norādījumus veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē, piemēram, īstenot sabiedriskās politikas mērķus.

(361)

CNRC un Pirelli arī sniedza piezīmes par informācijas dokumentu, apgalvojot, ka Komisija nav pierādījusi, ka SRF ieguldījuma nosacījumi bijuši pretrunā parastajai ieguldījumu praksei. Jebkurš finanšu ieguvums būtu jāierobežo līdz ar atšķirību starp valdības piedāvātajiem noteikumiem un tiem nosacījumiem, ko saņēmējs varētu būt ieguvis vispārējā tirgū. Jebkurā gadījumā ieguvuma nebija ne CNRC, ne Pirelli, jo līdzekļi tika nodoti Pirelli iepriekšējiem akcionāriem, lai iegūtu to akcijas.

(362)

Komisija nepiekrita faktam, ka SRF ieguldījumi CNRC piešķīruši ieguvumu un ka darījums bija salīdzināms ar to, ko varētu iegūt vispārējā tirgū tālāk minēto iemeslu dēļ.

(363)

Lai gan SRF maksāja par Pirelli akcijām tirgus cenu, valdības iejaukšanās priekšrocība CNRC ir atšķirīga no cenas, par kuru tika veikts SRF kapitāla ieguldījums. Patiešām, valdības intervences pasākuma ieguvums slēpās apstāklī, ka uzņēmumam CNRC nebija pietiekamu pašu līdzekļu uzņēmuma Pirelli iegādes finansēšanai. Tādējādi šis darījums tika veikts ar ļoti augstu parāda īpatsvaru. Ja SRF nebūtu iejaucies, lai iegūtu līdzdalību kapitālā, CNRC būtu jāiegulda papildu līdzekļi aizdevumu tirgū. Tomēr tas būtu grūti jau tā ļoti augstā parāda īpatsvara dēļ. Šajā sakarā viens no priekšnoteikumiem aizdevuma piešķiršanai, ko China Development Bank piešķīra uzņēmumam CNRC, noteica, ka CNRC jāpierāda, ka tas ir nodrošinājis papildus līdzekļus no citiem avotiem. Turklāt, kā minēts iepriekš 356. apsvērumā, SRF savā tīmekļa vietnē reklamē, ka tā galvenais mērķis ir finansiāls atbalsts projektiem, kuriem nav pietiekama pašu kapitāla, samazinot kopējo parāda attiecību, un uzlabojot projektu finansēšanas iespējas. Tajā pašā laikā fonds atvieglo sindicētos kredītus, kas nodrošina turpmāku projektu finansēšanas atbalstu.

(364)

Pat ja CNRC būtu spējis nodrošināt nepieciešamos līdzekļus ar papildu aizdevumu, tas būtu radījis izmaksas, jo uzņēmumam būtu bijis jāmaksā procenti par aizdevumu, un tam būtu bijis jāatmaksā aizdevuma pamatsumma. Pateicoties tam, ka iejaucās SRF, uzņēmumam CNRC nebija papildu finansēšanas izmaksu un tika uzlabota darījuma parāda attiecība, kas savukārt atviegloja līdzekļu saņemšanu no bankām.

(365)

Turklāt SRF ieguldījums precīzi atbilst tai summai, kas bija nepieciešama uzņēmumam CNRC, lai iegūtu Pirelli Group absolūto vairākuma īpašumu (65 % salīdzinājumā ar 48,75 % bez SRF atbalsta). Šīs vairākuma īpašumtiesības tika iegūtas, neatdodot kontroli mazākuma akcionāram.

(366)

Visbeidzot, SRF darījuma izejas bloķēšanas periods ir daudz ilgāks, nekā parasti privātiem riska kapitāla ieguldītājiem, kuri vēlas pēc iespējas ātrāk maksimāli palielināt savu atdevi.

(367)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CNRC šos argumentus apstrīdēja. CNRC ieskatā Komisija veikusi kļūdainu hipotētisko analīzi, pārbaudot, vai SRF kapitāla ieguldījums atbilst parastajai privāto ieguldītāju ieguldījumu praksei, kad tie veic parāda ieguldījumus. CNRC arī atgādināja par SRF ieguldījuma vairākiem posmiem, apgalvojot, ka tas pilnībā atbilst parastajai ieguldījumu praksei kā klasisks pirkšanas darījums, izmantojot aizņemtus līdzekļus. Konkrēti, bloķēšanas periods attiecībā uz SRF iziešanu nav bijis neparasti garš. Tas izbeigts pirms termiņa un bija tāds pats kā pārējiem mazākuma akcionāriem. Visbeidzot, attiecībā uz CNRC ar vispārīgiem politikas paziņojumiem nepietiek, lai parādītu finansiālo ieguldījuma piešķirto ieguvumu.

(368)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Ieguvumam, ko guvis CNRC kā SRF ieguldījuma saņēmējs, bija daudz dažādu aspektu. Tirgus ekonomikas ieguldītājam, kas apsvērtu tādu kapitāla līdzdalību, kādu nodrošinājis SRF, vajadzētu novērtēt ar darījumu saistītos riskus. Tā nozares partnerim CNRC tolaik nebija pietiekami daudz līdzekļu, lai kļūtu par Pirelli vairākuma kapitāldaļu īpašnieku, un tam bija svarīgi atrast finanšu ieguldītāju, kas tam palīdzētu. Kā norādīts 363. apsvērumā, CNRC varēja saņemt papildu aizdevumus no citām bankām tikai vispārējās parāda attiecības uzlabošanās dēļ. Nodrošinot CNRC izšķirošo iespēju ne vien kļūt par Pirelli vairākuma kapitāldaļu turētāju, bet arī saņemt papildu aizdevumu, SRF ieguldījums bija būtiska daļa no ĶV darbības ar mērķi pievienot Pirelli CNRC portfelim. Tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu izmantojis šo pozīciju un nodrošinājis līdzekļus ar būtiski atšķirīgiem noteikumiem.

(369)

Pirmkārt, Komisija atzīmēja, ka ir savādi, ka SRF piekritis atteikties no balsstiesībām padomē par labu CNRC. Ir ļoti apšaubāms, vai tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu apmierināts ar CNRC“pilnvarošanu” kļūt par vairākuma akcionāru ar pilnīgu darbības kontroli, atsakoties no balsstiesībām, lai darbotos kā “neietekmīgs” mazākuma akcionāram.

(370)

Otrkārt, salīdzinoši ilgais bloķēšanas periods attiecībā uz SRF norāda uz to, ka SRF ieguldījums bijis pamatots valsts politikā. Tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu uzstājis uz daudz īsāku periodu, lai palielinātu savu peļņu, un apstāklis, ka citi mazākuma akcionāri pieņēmuši tādus pašus nosacījumus, nav būtisks, jo viens no tiem nemaz nav finanšu ieguldītājs, bet otrs darbojas kā ilgtermiņa ieguldījumu fonds. Notikumi pēc ieguldījuma, proti, bloķēšanas pasākuma agrāka izbeigšana saistībā ar Pirelli atkārtotu iekļaušanu biržas saraksta pirms termiņa, liecina par to pašu. Tie liecina, ka bloķēšanas periods, par kuru bija panākta vienošanās, neatbilst standarta tirgus nosacījumiem finanšu ieguldītājam ar tik augstu parāda īpatsvaru attiecībā uz CNRC, kā paskaidrots iepriekš.

(371)

Treškārt, CNRC piešķirtās pirmpirkuma tiesības atlikušo akciju iegādei pēc bloķēšanas perioda beigām, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār uzņēmumu, nav uz tirgu balstītas. Uz peļņu orientēts tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu saglabājis elastību, lai panāktu augstāku cenu par akcijām, ja uz tām būtu konkurējoši pretendenti, un nebūtu piekritis šādām pirmpirkuma tiesībām. To pastāvēšana vēlreiz pierāda, ka SRF ieguldījums ir saistīts ar valsts politikas mērķi palīdzēt CNRC kā valstij piederošam uzņēmumam pabeigt Pirelli iegādi ar izdevīgiem nosacījumiem.

(372)

Visu minēto iemeslu dēļ Komisija saglabāja savu nostāju par to, ka SRF ieguldījums nodrošinājis ieguvumu CNRC.

(373)

Attiecībā uz Cinda ieguvuma noteikšanas konteksts bija atšķirīgs, jo līdzekļus faktiski maksāja uzņēmumam CNRC, un, tā kā Komisija secināja, ka pašu kapitāla līdzdalība nav balstīta uz tirgus prasībām atbilstošā cenā, kā minēts iepriekš 355. apsvērumā. Atbildot uz informācijas dokumentu, CNRC un Pirelli iesniedza aktīvu novērtēšanas ziņojumu, lai konstatētu, ka ieguldījumi veikti, pamatojoties uz tirgus principiem. Pēc pārbaudes Komisija konstatēja, ka novērtējuma ziņojumā norādītie skaitļi neatbilst Komisijas rīcībā esošajiem skaitļiem. Patiesībā novērtējuma ziņojums neattiecās uz Cinda ieguldījumiem, bet tika izstrādāts saistībā ar citu kapitāla darījumu CNRC grupas ietvaros. Šajā darījumā tika ietverts arī Pirelli Industrial Srl., bet tas attiecās uz citu pircēju un citu laika periodu – vienu gadu pirms Cinda līdzdalības. Komisija atzīmēja, ka Pirelli Industrial Srl. 2016. gadā veicis lielu pārstrukturēšanu. Tādējādi tā finanšu stāvoklis 2016. gada beigās, kā to apliecina revīzijas ziņojums par 2016. gadu, vairs nav salīdzināms ar situāciju, kas aprakstīta CNRC iesniegtajā aktīvu novērtēšanas ziņojumā. Tā kā trūkst pārbaudāmas informācijas par pareizajām vienībām un laika periodu, Komisija saglabāja savu nostāju attiecībā uz Cinda ieguldījumiem.

(374)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CNRC un Pirelli nepiekrita arī šai analīzei. Tie pauda uzskatu, ka CNRC nav guvis labumu, jo Cinda ieguldījums atbildis parastajai ieguldījumu praksei. Tie jo īpaši pamatoja savu apgalvojumu, atsaucoties uz tādu pašu novērtējuma ziņojumu, ko sagatavojis neatkarīgs novērtētājs un kas analizēts iepriekšējā apsvērumā. Lai gan tie atzina, ka ziņojums patiešām sagatavots saistībā ar citu kapitāla darījumu, tie apgalvoja, ka ar to nepietiek, lai izslēgtu, ka minēto ziņojumu var izmantot kā atsauci citu darījumu veikšanai (piemēram, Cinda veiktā iegāde).

(375)

Komisija nepieņēma šo apgalvojumu to pašu iemeslu dēļ, kuri paskaidroti iepriekš 373. apsvērumā un, kā atzinis Pirelli: aktīvu novērtēšanas ziņojums attiecas uz citu kapitāla darījumu un citu laika periodu, proti, vienu gadu pirms Cinda līdzdalība kapitālā. Minētajā periodā Pirelli veica lielu pārstrukturēšanu, kas neapšaubāmi ietekmēja tā finansiālo stāvokli. Turklāt, kā apstiprināja CNRC, Cida iegādājās 38 % akciju uzņemumā Pirelli Industrial Srl., ko tagad dēvē par Prometeon Tyre Group S.r.l. (“PTG”). Tā kā minētā uzņēmuma kapitāls tolaik bija 100 miljoni EUR, akciju nominālvērtība bija 38 miljoni EUR. Cinda par līdzdalību kapitālā samaksāja 266 miljonus EUR. Ņemot vērā to, ka uzņēmuma neto aktīvu vērtība tolaik bija mazāka par pusi no šīs summas un ka tas tikpat kā neguva peļņu, ne uz aktīviem balstīts novērtējums, ne uz ienākumiem balstīts novērtējums nepamatotu tik lielu kapitāla līdzdalības summa. Tā kā tirgus ekonomikas ieguldītāja kritērijs netika izpildīts, Komisija apstiprināja savu nostāju par to, ka Cinda ieguldījums radījis papildu ieguvumu CNRC.

(376)

Komisija arī noteica, ka saskaņā ar šo pasākumu piešķirtās subsīdijas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēti, ķīmiskā rūpniecība un SRF ir īpaši minēti ĶV tiesību aktos. Apstāklis, ka tiesību aktos ietverts plašs nozaru tvērums un ka SRF vai Cinda varētu ieguldīt citās nozarēs, neapgāž šos konstatējumus. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CNRC apšaubīja šos konstatējumus. Tas apgalvoja, ka finansējums BR iniciatīvai nav nepārprotami attiecināts tikai uz konkrētiem uzņēmumiem vai nozarēm. Tas jo īpaši uzsvēra, ka vadlīnijās minēto prioritāro jomu saraksts nav izsmeļošs.

(377)

Komisija atgādināja Ķīnas preferenciālā finansējuma dažus aspektus. Tā vietā, lai īstenotu skaidri noteiktas finansējuma programmas ar stingriem atbilstības kritērijiem, augstākais politiskais līmenis identificē virkni veicinātu nozaru. Tādi finanšu dalībnieki kā politikas bankas, SRF vai Cinda ievēro šos norādījumus reālajā praksē. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija regulāri kompensē subsīdijas šādām veicinātām nozarēm kā īpašas subsīdijas, jo šīs nozares var uzskatīt par “zināmiem uzņēmumiem” pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē (64). Šajā lietā CNRC neapstrīdēja, ka ķīmiskā rūpniecība ir šādas veicinātas nozares daļa. Apstāklis, ka sarakstu varētu paplašināt, tajā ietverot citas nozares, nemaina šo konstatējumu.

(378)

Turklāt, kā minēts iepriekš 348. un 349. apsvērumā, tiesību akti konkrēti attiecas uz eksportējošiem uzņēmumiem, un tajos minēta “piekļuves iegūšana starptautiskajiem tirgiem”. Ņemot vērā to, ka pasākums ir atkarīgs no eksporta rādītājiem (kā sīkāk aprakstīts f) punktā), tas arī jāuzskata par īpašu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(379)

Pēc tam Komisija analizēja, vai pasākumi faktiski bijuši atkarīgi no eksporta rādītājiem, jo tie īpaši piešķirti konkrētiem uzņēmumiem “iziešanai ārpus” Ķīnas. Kopumā atbalsts tiek sniegts saskaņā ar BR iniciatīvu, kas ir daļa no MOFCOM ārējās tirdzniecības attīstības piecgades plāna.

(380)

Valsts padomes vadlīnijās Promotion of International Production Capacity and Equipment Manufacturing Cooperation konkrēti minētas nozares, kuras jāņem vērā saskaņā ar šo stratēģiju, un to vidū ķīmiskā rūpniecība ir prioritāra joma. 13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plānā kā būtisks sasniegums pat īpaši minēts fakts, ka Chemchina Group iegādājies daļas uzņēmumā Pirelli Group.

(381)

Pasākums ir īpaši vērsts uz uzņēmumiem, kuri veic ārējus ieguldījumus. Kā minēts iepriekš 349. apsvērumā, mērķis ir īstenot pāreju “no ražojumu eksporta uz nozaru eksportu” un “aktīvi attīstīt un “izmantot iespējas”, ko sniedz attīstīto valstu tirgi”. Tāpēc Ķīnas uzņēmumi, kuri darbojas tikai vietējā tirgū, nav tiesīgi saņemt šādu finansiālu atbalstu. To, ka pasākums ir atkarīgs no eksporta rādītājiem, ilustrē arī fakts, ka jomas, kuras jāizvēlas par prioritāti ārējiem ieguldījumiem, ir tās, pēc kurām ir pieprasījums starptautiskā tirgū, un tās, kurām ir “ievērojamas priekšrocības starptautiskā konkurencē”, proti, tās, kurās var veicināt Ķīnas eksporta rādītājus. Ārējās tirdzniecības attīstības 13. piecgades plāna III nodaļas 3. sadaļā arī precizēts, ka atbalsts tiek vērsts uz ārējās tirdzniecības uzņēmumiem.

(382)

Attiecībā uz Pirelli Group iegādi SRF savā tīmekļa vietnē paziņoja sekojošo: “fonds atbalstīja uzņēmumu ChemChina tā īstenotās uzņēmuma Pirelli iegādē, kas palīdzēja uzņēmumam ChemChina….efektīvi īstenot piekļuvi ārvalstu tirgiem”, kā arī “Fonds atbalstīja uzņēmumu Chemchina, lai veicinātu ChemChina iekļūšanu apstrādes rūpniecības augstākajā klasē, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības starptautiskajā tirgū”.

(383)

Iegādājoties 65 % Pirelli Group kapitāldaļu CNRC izmeklēšanas periodā tiešām praktiski palielināja savu kopējo eksportu uz ES par 29 %. CNRC arī piekrita vēl vairāk palielināt savu eksportu uz ES, pilnībā integrējot Pirelli kravas automobiļu riepu uzņēmējdarbību Ķīnas ražotāja eksportētāja Aeolus Tyre Co. Ltd. uzņēmējdarbībā. Tādēļ atbalstītās iegādes ilgtermiņa mērķis bija modernizēt Aeolus ražoto kravas automobiļu riepas, izmantojot no Pirelli Group iegādāto tehnoloģiju, lai pārietu uz augstākiem līmeņiem un sāktu eksportēt augstākas kvalitātes kravas automobiļu riepas, kas būtu konkurētspējīgākas ES tirgū.

(384)

Pēc izmeklēšanas perioda CNRC samazināja savu finansiālo līdzdalību Pirelli Group līdz 46 %. Pirelli Tyre Co, Ltd. pārtrauca ražot attiecīgo ražojumu, lai koncentrētos uz motociklu un automobiļu riepām, tādējādi pabeidzot Pirelli Group darbību nodalīšanu no attiecīgā ražojuma. Tomēr šie notikumi pēc izmeklēšanas perioda nemaina apstākli, ka pirms izmeklēšanas perioda un tā laikā CNRC bija saņēmis kompensējamas subsīdijas. Faktiski šie notikumi apstiprina, ka CNRC turpināja, kā solīts, palielināt attiecīgā ražojuma eksportu uz ES ar tā saistīto uzņēmumu starpniecību. Tāpēc Komisija uzskata, ka informācija, kas ievākta par Pirelli Group, ir reprezentatīva, lai aprēķinātu attiecīgajam ražojumam izmeklēšanas periodā piešķirtās subsīdijas summu.

(385)

CNRC un Pirelli atbildē uz informācijas dokumentu norādīja, ka subsīdija nav atkarīga no eksporta rādītājiem, citējot Apelācijas institūcijas judikatūru Airbus lietā, kurā jēdziens “atkarība no eksporta rādītājiem” ir interpretēts šaurā nozīmē.

(386)

Komisija atgādināja, ka jēdziens “subsīdijas, kuras de facto ir atkarīgas no eksporta rādītājiem” ir paskaidrots pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā, kas atspoguļo SKP nolīguma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. zemsvītras piezīmi. Tas ietver situāciju, kad subsīdija ir “faktiski ir saistīta ar … paredzēto eksportu”. Tas, vai subsīdija de facto ir atkarīga no eksporta rādītājiem, tiek novērtēts, balstoties uz subsīdijas piešķiršanu pamatojošo faktu kopējo konfigurāciju, t. sk. tās koncepciju un darbību. Komisija piekrita ieinteresētajām personām, ka šis jēdziens būtu jāinterpretē saskaņā ar Apelācijas institūcijas norādījumiem.

(387)

Apelācijas institūcija lietā Large Civil Aircraft norādīja, ka: “Subsīdijas, kura de facto ir atkarīga no eksporta rādītājiem, standarts saskaņā ar SKP nolīguma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. zemsvītras piezīmi būtu ievērots tad, ja subsīdija piešķirta, lai dotu stimulu saņēmējam eksportēt tā, lai eksports ne tikai atspoguļotu piedāvājuma un pieprasījuma nosacījumus vietējā un eksporta tirgū, ko neizkropļotu subsīdijas piešķiršana (65).” Proti, “vai subsīdijas piešķiršana ir vērsta uz stimulu uzlabot saņēmēja eksporta rādītājus nākotnē (66)?”. Tas varētu ietvert situāciju, kurā saņēmējs apsola palielināt eksporta rādītājus (salīdzinājumā ar iekšzemes tirgus rādītājiem).

(388)

Komisija piemēroja šīs lietas faktus, ņemot vērā savāktos pierādījumus, un konstatēja, ka šis nosacījums ir izpildīts. Atšķirībā no Airbus lietas, kurā četras piešķīrējas iestādes finansēja Eiropas uzņēmumu, kas darbojas gan iekšzemes, gan ārvalstu tirgos un kurā pasākums nebija veidots virzībā uz Airbus lielāku eksporta orientāciju, šī konkrētā lieta ietver trīspusējas attiecības: Ķīnas valsts iestādes finansēja CNRC, un tām nebija ierobežojumu attiecībā uz naudas izlietojumu. Uzņēmums to saņēma ar precīzu juridisku nosacījumu nopirktu citu uzņēmumu, proti, Pirelli. Pieņemot šādu ar nosacījumu saistītu finansējumu, CNRC solīja palielināt eksporta rādītājus (salīdzinājumā ar iekšzemes tirgus rādītājiem) un palielināt pārdošanas apjomu, jo īpaši Eiropā.

(389)

Pirmkārt, subsīdijas piešķiršana ir saistīta ar paredzēto eksportu, jo, inter alia, pasākums ir izstrādāts ārējās tirdzniecības uzņēmumiem. Atbalsts CNRC bija pieejams tikai tam, lai vairāk vērstu savu darbību uz eksportu (salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū), un šāds atbalsts netika sniegts citiem Ķīnas uzņēmumiem, kuri pārdod tikai Ķīnas iekšzemes tirgū. Minēto pamato šādi oficiāli valdības dokumenti.

(390)

13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plānā uzņēmuma Chemchina veiktā Pirelli iegāde īpaši minēta kā 12. piecgades plāna īstenošanas būtisks sasniegums (nodaļā ar virsrakstu “Starptautiskā sadarbība”). Turklāt 10. nodaļā saistībā ar starptautiskās sadarbības projektiem, kas īstenoti BR iniciatīvas ietvaros, teikts, ka būtu jāuzsver “sadarbība starptautiskās jaudas palielināšanā riepu ražošanas un citās liela apjoma eksporta nozarēs”.

(391)

MOFCOM 2015. gadā noteica Pirelli iegādi par svarīgu ārējās tirdzniecības attīstības projektu. Vispārinot, viens no ārējās tirdzniecības attīstības 13. piecgades plāna mērķiem (III nodaļas 3. sadaļa) ir ārvalstu tirdzniecības uzņēmumu starpvalstu darbības spējas pastiprināšana, kas stimulē spēcīgus uzņēmumus paplašināt rūpnieciskās ķēdes, veikt starpvalstu uzņēmumu apvienošanas un iegādes un iegūt kvalitatīvus zīmolus, pamattehnoloģijas un tirdzniecības kanālus. Plānā arī minēts, ka sistemātiski tiks atbalstīti starpvalstu uzņēmumi ar labu kredītreitingu, tādējādi veidojot lielu uzņēmumu kopu ar starpvalstu uzņēmumu starptautisku uzņēmumu iespējām, kuriem ir izplatīšanas tirgus tīkls visā pasaulē.

(392)

Valsts padome vadlīnijās norādīja, ka “Ķīnas rūpnieciskās priekšrocības un finansējuma priekšrocības jāapvieno ar pieprasījumu ārzemēs […], lai enerģiski veicinātu sadarbību starptautiskās ražošanas jaudas un iekārtu ražošanas jomā”. Turklāt vadlīnijas paredz, ka “par prioritāti jāizvēlas jomas […], kurām ir “ievērojamas priekšrocības starptautiskā konkurencē un tās, pēc kurām ir pieprasījums starptautiskā tirgū.” Turklāt, kā minēts iepriekš 349. apsvērumā, vadlīniju mērķi ir “aktīvi attīstīt” un “izmantot iespējas”, ko sniedz attīstīto valstu tirgi”.

(393)

SRF darbojas tikai ar ārvalstu valūtu (t. i., USD un EUR). Pretēji bankām, nodrošinot līdzekļus gan RMB, gan cietajā valūtā, SRF atbalsta projektus tikai ar ārvalstu valūtu. Kā teicis SRF priekšsēdētājs: “Silk Road Fund ir ārējo investīciju fonds, kas galvenokārt iegulda ārvalstu valūtā” (67).

(394)

Tādējādi uzņēmums, kas pārdod tikai Ķīnas tirgū un neeksportē vai kuram nav pierādīta uzņēmējdarbības plāna, kā palielināt eksportu, nebūs tiesīgs saņemt atbalstu no SRF.

(395)

Otrkārt, Komisija analizēja konkrētos apstākļus, kas pastāvēja brīdī, kad piešķīrējas iestādes piešķīra subsīdijas, lai noteiktu, ka arī šis īpašais atbalsts bijis saistīts ar CNRC paredzamā pārdošanas apjomu eksportam (salīdzinājumā ar tā pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū) mainīšanu. Komisija atrada vairākus rādītājus, kas apstiprināja secinājumu, ka tas tā tiešām bijis.

(396)

Visos piecos intervences pasākumos (“pasākums”) piešķīrēja iestāde norādījusi, ka līdzekļi piešķirti uzņēmuma Pirelli Group iegādei. Cinda intervences pasākumā piešķīrēja iestāde vēl sīkāk precizēja nosacījumus līdzekļu piešķiršanai. Kā jau minēts, attiecībā uz Cinda intervences pasākumu daļu turētāju līgumā ir noteikts, ka Cinda atzīst, ka nosacījums tās līdzdalībai Pirelli Industrial kapitālā ir plāns, kā pirms noteikta termiņa iepludināt visu savu daļu Ķīnas ražotāja eksportētāja Aeolus uzņēmējdarbībā.

(397)

SRF kā līdzieguldītājs pilnībā apzinājās CNRC stāvokli tirgū un paredzēja ieguvumus no eksporta rezultātiem, ko nodrošinātu darījums. Silk Road Fund priekšsēdētājs to apliecināja, teikdams: “Fonds atbalstīja Chemchina uzņēmuma Pirelli iegādē, tādējādi palīdzot Chemchina ne vien veiksmīgi ieviest ārzemju progresīvās tehnoloģijas un vadības zinātību par to, kā ražot augstas kvalitātes ražojumus, bet arī efektīvi iegūt piekļuvi starptautiskajiem tirgiem (68).”

(398)

CNRC galvenie ieguvumi no Pirelli iegādes nebija saistīti ar iekšzemes tirgu. Pārņemšanas brīdī CNRC jau bija galvenais kravas automobiļu riepu dalībnieks Ķīnas iekšējā tirgū, savukārt Pirelli šajā tirgū bija tikai neliela tirgus daļa (mazāk nekā 1 %). Turklāt Pirelli Group ir pasaules mēroga spēlētājs, kuram Ķīnas tirgus nozīmē mazāk nekā 10 % no visu ražojumu kopējā pārdošanas apjoma. Tāpat gan CNRC, gan Pirelli Tire Co. Ltd. eksporta pārdevumi jau atbilst aptuveni 60 % no kopējā pārdošanas apjoma.

(399)

Turklāt cita starpā Shandong provinces riepu ražošanas nozares pārveidošanas un modernizācijas īstenošanas plānā, ko apstiprina ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem, Ķīnas iekšējais tirgus ir tirgus, kurā dominē pārdošana 3. līmeņa kategorijā, savukārt 1. līmeņa riepas ir daudz vairāk pārstāvētas ES un ASV tirgos. Tādējādi 1. līmeņa dalībnieka ar globāli atpazīstamu zīmolu, kāds ir Pirelli, pievienošana produktu portfelim nenodrošināja CNRC tūlītēju pievienoto vērtību iekšzemes pārdošanas tirgū, taču būtiski palielināja tā konkurētspēju eksporta tirgū, jo tagad tas varēja eksportēt visus ražojumus papildus savam parastajam 3. līmeņa ražojumu klāstam.

(400)

Turklāt Ķīnas tirgum jau ir raksturīgs zināms jaudas pārpalikums, un CNRC pašam bijis ievērojams daudzums neizmantotas jaudas. Saskaņā ar tirgus analīzes ziņojumu, kas pirms ieguldījuma veikts CNRC uzdevumā un uz kura pamata pieņemts lēmums par ieguldījumu, CNRC zīmols tādējādi “meklēja iespēju izvairīties no pašreizējās tā dēvētās Red Ocean konkurences un turpināja ārēju ekspansiju, lai pilnībā izmantotu savu spēku” (69). Atskaitē arī norādīts, ka galvenie ieguvumi, ko CNRC saņems, būs iespēja uzlabot savu starptautisko uzņēmējdarbību, piesaistot Pirelli globālo tirdzniecības tīklu. Šajā sakarā Komisija atzīmēja, ka pirms iegādes CNRC nebija sava tiešā pārdošanas kanāla ES; tirdzniecība tika realizēta, izmantojot neatkarīgus tirgotājus.

(401)

To ilustrē arī intervija ar Pirelli globālās darbības vadītāju pēc iegādes (70), kurš paziņoja, ka, pateicoties iegādei, jaunā grupa tagad varētu ieiet Austrālijas tirgū ar riepām dažādos cenu segmentos, un ka uzņēmums plāno palielināt savu eksportu, tādējādi palielinot tā tirgus daļa Austrālijā no 1 % līdz 10 %, pārdodot riepas visā komerciālo riepu tirgū.

(402)

Pirmsiegādes ziņojumā arī uzsvērts, ka CNRC varētu izmantot Pirelli pētniecības un attīstības resursus, lai uzlabotu savas produktu līnijas, lai labāk apmierinātu starptautiskā tirgus pieprasījumu. Pēc iegādes licence tik tiešām tika piešķirta vienam no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem grupas ietvaros, lai izmantotu Pirelli zināšanas tā ražošanas procesā.

(403)

Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus par Pirelli profilu dotācijas piešķiršanas laikā un par ievērojamām priekšrocībām, ko iegāde nodrošinātu CNCR eksporta rādītājiem, Komisija secināja, ka piešķīrēja iestāde paredzēja un CNRC apmaiņā pret subsīdijas saņemšanu solīja, ka CNRC eksporta pārdošanas apjoms (salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū) palielināsies. Tādējādi pastāv saistība, ko veido nosacītība vai atkarība starp subsīdiju un CNRC paredzamo eksportu.

(404)

Visbeidzot, Komisija analizēja, kāda bijusi Pirelli iegādes faktiskā ietekme uz CNRC pārdošanas struktūru. Kā minēts 345. apsvērumā, CNRC tiešām piekrita pilnībā integrēt uzņēmuma Pirelli ES kravas automobiļu riepu ražošanu sava saistītā ražotāja eksportētāja Aeolus Tyre Co. Ltd. uzņēmējdarbībā, lai sāktu eksportēt augstākas kvalitātes kravas automobiļu riepas, kas ir konkurētspējīgākas ES tirgū. Šajā sakarā Komisija salīdzināja CNRC grupas pārdošanas struktūru pirms un pēc iegādes. Pēc Pirelli pievienošanas palielinājās ne tikai kopējais pārdošanas apjoms, bet Komisija arī konstatēja, ka, pateicoties iegādei, eksporta pārdošanas apjoms pieauga vairāk nekā pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, t. i., CNRC pārdošana tika novirzīta eksportam (salīdzinājumā ar pārdošanu, ko tas veic iekšzemes tirgū). Konkrētāk, kravas automobiļu riepu eksporta pārdošanas apjoms ir palielinājies par 55 % uz Eiropu, par 5 % – uz citiem tirgiem un izmeklēšanas periodā kopumā – par 14 %. Turklāt grupa tagad izmantoja tiešās pārdošanas tīklu visos galvenajos ES tirgos, lai gan iepriekš tās varēja pārdot tikai netieši ar neatkarīgu dīleru starpniecību. Visbeidzot, ES tirgū pārdoto riepu klāsts tika paplašināts no 3. līmeņa riepām uz 1. līmeņa, kā arī 3. līmeņa riepām. Tāpēc Komisija secināja, ka CNRC faktiski ir izpildījis nosacījumus, kas saistīti ar subsīdijas piešķiršanu, t. i., CNRC solījumu palielināt pārdošanas apjomu eksportam (salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū).

(405)

Tādējādi subsīdijas piešķiršana CNRC, lai tas iegādātos Pirelli, bija vērsta uz stimulu uzlabot saņēmēja CNRC solītos eksporta rādītājus nākotnē (salīdzinājumā ar rādītājiem iekšzemes tirgū). Tādējādi Komisija saglabāja savu nostāju par to, ka subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar šo pasākumu, ir atkarīgas no eksporta rādītājiem pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(406)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CNRC, Pirelli un ĶV apstrīdēja pasākuma atkarību no eksporta rādītājiem. Uzņēmumi apgalvoja, ka piešķīrēja iestāde neesot piesaistījusi subsīdijas piešķiršanu nosacījumam par CNRC eksporta rādītāju uzlabošanu. CNRC pauda uzskatu, ka vadlīnijas neizslēdz Ķīnas uzņēmumus, kas darbojas tikai iekšzemes tirgū, no piekļuves ciešākai sadarbībai ieguldījumu jomā saskaņā ar BR iniciatīvu. Neesot arī bijis nosacījuma par atkarību no eksporta rādītājiem, bet gan par vērtības radīšanu ārēju ieguldījumu veikšanas rezultātā. Visbeidzot, Komisija nedrīkstējusi vienkārši paļauties uz iespējamās subsīdijas faktisko ietekmi, bet gan tai vajadzējis veikt pienācīgu ex ante analīzi. ĶV arī apgalvoja, ka nepietiekot tikai konstatēt cēloņsakarību, lai apstiprinātu atkarību no eksporta rādītājiem. Tā piebilda, ka valdības pasākumi vai subsīdijas, kas palīdz ārvalstu ieguldījumu darījumiem, piemēram, kapitāldaļu iegādei trešo valstu uzņēmumos, nav iekļauti SKP nolīguma I pielikumā, un tādēļ nevar tikt uzskatīti par eksporta subsīdijām.

(407)

Komisija norādīja, ka SKP nolīguma I pielikumā ir ietverts to pasākumu “ilustratīvais saraksts”, kurus var uzskatīt par eksporta subsīdijām. Sarakstā minēti piemēri, un tas nav izsmeļošs. Turklāt SKP nolīguma 3.1. panta (a) punktā ir atsauce uz eksporta subsīdijām, “ieskaitot I pielikumā minētās”. No tā izriet, ka pasākumus, kuri nav minēti sarakstā, var uzskatīt stkarīgiem no eksporta rādītājiem, ja tie atbilst minētajā noteikumā paredzētajiem nosacījumiem. Saskaņā ar Apelācijas institūcijas norādījumiem Airbus lietā (71) Komisija analizēja, vai piešķīrēja iestāde piešķīrusi subsīdiju ar nosacījumu, ka saņēmējs palielinās eksportu (salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū). Šajā sakarā Komisija ņēma vērā i) pasākuma plānu un struktūru, ii) attiecīgā pasākuma darbības kārtību un iii) būtiskos faktiskos apstākļus saistībā ar subsīdijas piešķiršanu, kuri nodrošina kontekstu pasākuma plāna, struktūras un darbības kārtības izprašanai.

(408)

Attiecībā uz pasākuma plānu un struktūru Komisija atgādināja, ka uzņēmumi, kuri darbojas tikai iekšzemes tirgū, nav tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar šo programmu. Tas, ka vadlīnijas oficiāli neizslēdz Ķīnas uzņēmumus, kuri darbojas tikai iekšzemes tirgū, no SRF finansējuma, varētu būt būtiski tikai de jure analīzei par atkarību no eksporta rādītājiem. Tomēr ir runa par de facto atkarību no eksporta rādītājiem. Silk Road Fund tiešām kopš izveidošanas 2014. gada decembrī atbalsta tikai ārvalstu projektus un eksportējošus uzņēmumus. Šādos uzņēmumos tiek iepludināts finansējums ar nosacījumu, ka to pašreizējie eksporta rādītāji tiks novirzīti eksporta pārdošanas apjoma palielināšanas virzienā (pretstatā pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū). Tādējādi uzņēmumi, kas pieņem finansējumu, ir informēti par to, ka atbalsts tiek piešķirts ar nosacījumu, ka paredzamais pārdošanas apjoms tiks novirzīts eksportam.

(409)

Šī tiesiskā saikne ir pastāvīga iezīme visos Silk Road Fund projektos. Jaunāko darbību pārskats apstiprina, ka saņēmēji aktīvi darbojušies eksporta tirgos, un finansiālais atbalsts no Silk Road Fund saņemts ar nosacījumu, ka tiks uzlaboti eksporta rādītāji (salīdzinājumā ar iekšzemes tirgū pārdoto apjomu). Piemēram, pateicoties SRF ieguldījumam pasaules lielākās saules enerģijas spēkstacijas celtniecībā Dubaijā, Ķīnas VU Shanghai Electric Group 2018. gadā varēja parakstīt 700 miljonu vērtu EPC (Engineering, Procurement, Construction) līgumu par spēkstacijas būvniecību un spēka iekārtu piegādi. Saskaņā ar paziņojumu presei par minētā līguma parakstīšanu “tas ir vadošs projekts, ar kuru tiek atbalstīti Ķīnas trīs lielākie spēka iekārtu piegādātāji, proti, Shanghai Electric, Dongfang Electric un Harbin Electric, ar mērķi “paplašināties uz ārzemēm” un iespiesties sarežģītajā elektroenerģijas tirgū, kas jau izveidojies” (72). Shanghai Electric Group priekšsēdētājs arī paziņoja, ka, pateicoties Dubaijas projektam, uzņēmuma mērķis ir “izveidot Shanghai Electric par visā pasaulē pazīstamu Ķīnas zīmolu”, un piebilda, ka “CSP projekts Dubaijā parādījis, cik strauji progresējusi grupas darījumdarbība un iekārtu ražošana plašākā Ķīnas Belt & Road iniciatīvas (73) kontekstā”. Līdzīga situācija izveidojās attiecībā uz pirmo projektu, kurā SRF ieguldīja 2015. gadā, proti, Karot ūdens enerģijas projektu Pakistānā, kurā hidroelektrostacijas būvniecība un iekārtu piegāde tika uzticēta Ķīnas VU China Three Gorges Corporation (“CTG”). Ārī šis projekts bija nepārprotami saistīts ar Belt & Road iniciatīvu un eksporta rezultātiem, proti: “Saskaņā ar One Belt One Road iniciatīvu uzņēmums CTG ir apņēmies globāli paplašināt savu jauno darījumdarbību enerģētikas jomā, izveidojot četrus starptautiskus darījumdarbības virzienus: ieguldījumi, būvniecība, ekspluatācija un konsultācijas (74)”.

(410)

Šajā lietā piešķīrēja iestāde paziņojumos par dotāciju, aizdevuma līgumā, kā arī ieguldījumu nolīgumā starp SRF un CNRC skaidri noteikusi, ka līdzekļi saņemti ar nosacījumu par Pirelli iegādi. Pēc tam, kad CNRC profilam tika pievienots Itālijas augstākā līmeņa zīmols Pirelli, SRF piesaistīja nozares ieguldītāju ne tikai, lai radītu vērtību, kā savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas norādījis CNRC. Piešķīrēja iestāde arī pastiprināja CNRC eksporta pārdošanas apjomu, jo īpaši uz Eiropu. Tādējādi paredzamais CNRNC eksporta pārdošanas apjoma pieaugums uz Eiropu ne vien bija ieplānots, bet arī šīs lietas apstākļi un pieejamie pierādījumi liecina, ka CNRC, saņemot subsīdiju, piešķīrējai iestādei solījis savu pārdošanas apjomu novirzīt eksportam (salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū).

(411)

Izskatot pasākuma darbības kārtību, Komisija ievēroja, ka SRF darbojas tikai ar ārvalstu valūtu (t. i., USD un EUR). Pretēji bankām, nodrošinot līdzekļus gan RMB, gan cietajā valūtā, SRF atbalsta projektus tikai ar ārvalstu valūtu. Kā teicis SRF priekšsēdētājs: “Silk Road Fund ir ārējo investīciju fonds, kas galvenokārt iegulda ārvalstu valūtā” (75). Tādējādi, ņemot vērā ierobežojumus attiecībā uz ārvalstu valūtas izmantošanu Ķīnā, līdzekļu piešķiršanas brīdī bija skaidrs, ka piešķīrēja iestāde ierobežo šā uzņēmuma iespējas izmantot šos līdzekļus, lai attīstītu un uzlabotu ar eksportu saistīto darījumdarbību (t. i., pretstatā vienkāršai vietējo uzņēmumu iegādei un/vai orientācijai uz pārdošanu iekšzemes tirgū).

(412)

Šāda kārtība bieži ir raksturīga arī citos projektos, ko finansē Silk Funds, un tā ietver ieguldījumus ārvalstu valūtā tādās vietās kā Dubaija, Krievija, Pakistāna vai Vācija.

(413)

Attiecībā uz faktiskajiem apstākļiem saistībā ar subsīdijas piešķiršanu Komisija izvērtēja arī informāciju par Pirelli integrāciju CNRC struktūrā.

(414)

Kā minēts iepriekš 383. apsvērumā, Cinda intervences pasākuma mērķis bija veicināt pārstrukturēšanu un integrēt kravas automobiļu riepu ražošanu Ķīnas ražotāja eksportētāja Aeolus uzņēmējdarbībā. Daļu turētāju līgumā starp Cinda un CNRC paredzēts, ka nosacījums Cinda līdzdalībai Pirelli Industrial kapitālā ir plāns, kā pirms noteikta termiņa iepludināt visu savu daļu Aeolus uzņemējdarbībā. Ja šis nosacījums netiek izpildīts, tiek iedarbināts izsoles process, lai pārdotu Cinda kapitāldaļas un tādējādi izbeigtu līdzekļu piešķiršanu. Pamatlīgumā starp CNRC un Aeolus paredzēts, ka šādas kapitāla iepludināšanas mērķis ir “izveidot lielu starptautisku uzņēmumu, kas orientējas uz rūpniecisko riepu segmentu Ķīnā, ir kotēts biržā Ķīnā un kuram ir ietekme visā pasaulē”. Aeolus par to paziņoja arī publiski Šanhajas biržai. No tā izriet, ka piešķīrēja iestāde ir noteikusi juridisku nosacījumu par to, kā būtu jāpārstrukturē CNRC, to novirzot uz eksporta rādītāju palielināšanu.

(415)

Visbeidzot, norādot uz atkarību no eksporta rādītājiem subsīdijas piešķiršanas laikā, Komisija nevadījās tikai pēc subsīdijas faktiskās ietekmes vien, kā apgalvojis CNRC, bet gan analizēja ar darījumu saistītos faktus no ex ante perspektīvas. Pieņemot subsīdiju pasākumu, saņēmējs pilnībā apstiprināja tam pievienoto tiesisko saikni. Obligāciju prospektā attiecībā uz vidēja termiņa obligācijām, kas tika emitētas drīz pēc iegādes, Chemchina (CNRC mātesuzņēmums) pauda solījumu izpildīt ar attiecīgajām subsīdijām saistītos nosacījumus šādi: “Uzņēmums jau kopš dibināšanas ir pilnībā atbildis “iešanas ārpus” stratēģijai, ko ierosinājusi centrālā valdība, lai pilnībā izmantotu starptautiskos resursus. Pēdējos gados, lai izveidotu starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu grupu, tas ir pabeidzis vairākus apvienošanas un pārņemšanas projektus ārzemēs un izveidoja starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu grupu”. Šajā kontekstā Pirelli iegāde tiek minēta kā viens no šā uzņēmuma būtiskākajiem sasniegumiem, kas izceļ tā globālo tirdzniecības tīklu un pārdošanas kanālus. Pildot šo solījumu, CNRC savu pārdošanas apjoma attiecību pret ES pret kopējo pārdošanas apjomu paaugstināja no 9 % (2015. gadā) līdz 12 % (izmeklēšanas periodā) salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, kas pieauga tikai par 10 %. Bez attiecīgā atbalsta CNRC turpinātu pārdot 3. līmeņa riepas Ķīnā kā tirgus līderis vietējā patēriņa pieauguma kontekstā.

(416)

Tāpēc Komisija saglabāja savu nostāju par to, ka pasākuma plāns un struktūra, darbības kārtība un faktiskie apstākļi kopumā atbalsta tā konstatējumus par to, ka subsīdija (t. i., pieci valsts intervences pasākumi, kas saņemti Pirelli iegādei) de facto bijuši atkarīgi no saņēmēja eksporta rādītajiem.

(417)

Ieguvums no CDB, EXIM un CCB piešķirtā preferenciālā aizdevuma tika aprēķināts pēc 3.4.4. sadaļā minētās aprēķinu metodikas. Tomēr tas netika iekļauts subsīdiju summās, kas aprēķinātas preferenciāliem aizdevumiem saskaņā ar 3.4. iedaļu, bet gan pieskaitīts subsīdijas summai, kas noteikta tālāk 421. apsvērumā.

(418)

Dotāciju un līdzdalības pamatkapitālā nodrošinātais ieguvums tika aprēķināts kā izmeklēšanas periodā piešķirtā summa, pamatojoties uz ieguldījumu amortizāciju septiņu gadu laikā, jo tas bija ilgtermiņa aizņēmuma termiņš; aizņēmuma, kuru CNRC izņēma, lai finansētu ieguldījumus, un kurš tāpat atbilst vidējam septiņu līdz desmit gadu investīciju termiņam, ko SRF izvirzīja savā tīmekļa vietnē.

(419)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas uzņēmumi CNRC un Pirelli apstrīdēja Komisijas aprēķinātā finanšu atbalsta apmēru un iesniedza papildu dokumentus, kas liecina, ka Komisija ir nepareizi novērtējusi SRF kapitāla dalības daļu. Pamatojoties uz CNRC iesniegto informāciju, Komisija piekrita, ka SRF faktiskais kapitāla ieguldījums bijis mazāks, nekā sākotnēji lēsts. Aprēķini tika attiecīgi pielāgoti.

(420)

CNRC tāpat lūdza Komisiju izmantot tā eksporta apgrozījumu, un nevis konsolidēto apgrozījumu, kā kopsaucēju, lai aprēķinātu ieguvumu. Tomēr, tā kā Komisija saglabāja savu nostāju par to, ka subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem, šī prasība tika noraidīta.

(421)

Šai shēmai noteiktā subsīdijas summa izmeklēšanas periodā uzņēmumam China National Tire Group atbilst 18,99 %.

(422)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV pauda uzskatu, ka lietā nav apliecinošu dokumentu, kas norādītu, ka kāds cits Ķīnas eksportētājs būtu guvis labumu no šīm programmām vai pat būtu iesaistījies ārzemju riepu ražotāju iegādē. Tāpēc, aprēķinot subsīdijas summas citiem izlasē neiekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, subsīdijas summa, kas noteikta attiecībā uz šīm programmām un saistībā ar šo konkrēto eksportētāju, nebūtu jāpiemēro citiem izlasē neiekļautajiem eksportētājiem. Komisija atgādināja, ka izlase ir uzskatāma par reprezentatīvu attiecībā uz visu Ķīnas uzņēmumu, kuri sadarbojās, situāciju. Tāpēc paraugā konstatēto rezultātu ekstrapolācija tiek uzskatīta par piemērotu šajā lietā. Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, var pieprasīt paātrinātu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 20. pantu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(423)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Sinosure attiecīgā ražojuma ražotājiem nodrošinājis eksporta kredīta apdrošināšanu ar preferenciāliem noteikumiem.

(424)

Paziņojums par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu (Shang Ji Fa [2004], Nr. 368), ko kopīgi izdevusi MOFCOM un Sinosure;

(425)

Paziņojums par 2006. gada Ķīnas augsto tehnoloģiju eksporta kataloga izdošanu, Guo Ke Fa Ji Zi [2006] Nr. 16.

(426)

Trīs no četrām izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā bija noslēgušas eksporta apdrošināšanas līgumus ar Sinosure.

(427)

Pārbaudes apmeklējumā Ķīnas valdībā Sinosure apstiprināja, ka pilnībā pieder valstij un ka tam pieder aptuveni 90 % eksporta apdrošināšanas iekšzemes tirgus. Tomēr, kā minēts iepriekš 142.–148. apsvērumā, Sinosure neiesniedza prasītos apliecinošos dokumentus attiecībā uz uzņēmuma pārvaldību, piemēram, gada pārskatus vai tās uzņēmuma statūtus.

(428)

Turklāt Sinosure nesniedza konkrētāku informāciju par riepu ražošanas nozarei sniegto eksporta kredīta apdrošināšanu, prēmiju līmeni vai detalizētus skaitļus saistībā ar šā uzņēmuma eksporta kredīta apdrošināšanas darījumu rentabilitāti. Tādēļ Komisijai bija jāpapildina sniegtā informācija ar pieejamajiem faktiem.

(429)

Saskaņā ar Sinosure atbildi uz vēstuli par trūkumiem, Sinosure ir valstij piederoša valsts apdrošināšanas sabiedrība, kuru izveidojusi un atbalsta valsts, lai atbalstītu ĶTR ārējās ekonomiskās un tirdzniecības attīstību un sadarbību. Šis uzņēmums 100 % pieder valstij. Tam ir direktoru padome un uzraudzības padome. Valdībai ir tiesības iecelt un atlaist uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājus. Pamatojoties uz atbildi, kas tika sniegta uz vēstuli par trūkumiem, kā arī informāciju, kas tika sniegta pārbaudes apmeklējumā, Komisija secināja, ka attiecībā uz Sinosure ir oficiālas norādes par valdības kontrolējošu ietekmi.

(430)

Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV īstenojusi būtisku kontroli pār Sinosure darbību attiecībā uz riepu ražošanas nozari. Šajā kontekstā Komisija atzīmēja, ka “Ķīnas augsto tehnoloģiju eksporta katalogs” specifiski norāda “jaunas pneimatiskās radiālās riepas autobusiem un kravas automašīnām (ražotas no gumijas ar šķērsgriezumu ≥ 24 collas” kā produktus, kuru eksports ir īpaši atbalstāms.

(431)

Papildus tam, kā minēts Paziņojumā par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu, Sinosure būtu jāpalielina savs atbalsts galvenajām rūpniecības nozarēm un produktiem, balstoties uz sava vispārējā atbalsta stiprināšanu augsto tehnoloģiju produkta eksportam. Tam būtu nepieciešams attiekties pret produktiem, kas uzskaitīti Ķīnas augsto tehnoloģiju eksporta katalogā, kā piemēram, pret radiālajām riepām, kas atzīmētas 429. apsvērumā augstāk, kā pret savas uzņēmējdarbības galveno sastāvdaļu, un nodrošināt visaptverošu atbalstu, sniedzot galvojumu procesiem, apstiprinot robežvērtības, paātrināti apstrādājot pieprasījumus un piemērojot elastīgas likmes. Kas attiecas uz likmju elastību, tam būtu jāpiešķir produktiem, kas uzskaitīti katalogā, maksimālas augstākās kategorijas likmju atlaides mainīgā kredītu apdrošināšanas uzņēmuma noteiktā diapazona ietvaros.

(432)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas jāievēro vadītājiem un uzraugiem, ko iecēlusi ĶV un kas atskaitās ĶV. Tāpēc ĶV paļāvās uz normatīvo satvaru, lai īstenotu būtisku kontroli pār Sinosure vadību.

(433)

Pamatojoties uz konkrētiem apdrošināšanas līgumiem, Komisija vēlējās iegūt arī konkrētu pierādījumu tam, ka tiek īstenota būtiska kontrole. Pārbaudes apmeklējumā Sinosure palika pie viedokļa, ka praksē prēmijas bijušas orientētas uz tirgus nepieciešamībām un balstītas uz riska novērtēšanas principiem. Tomēr netika iesniegti konkrēti piemēri attiecībā uz riepu ražošanas nozari vai izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(434)

Tā kā nebija konkrētu pierādījumu, Komisija tā rezultātā pārbaudīja Sinosure konkrēto rīcību attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem sniegto apdrošināšanu. Šī uzvedība bija pretstatā oficiālajai nostājai, tā kā šie uzņēmumi nebija rīkojušies pamatojoties uz tirgus principiem.

(435)

Šajā sakarā Komisija atzīmēja, ka Sinosure 2014. gada pārskatā (76) norādīts, ka prasības, kas apmaksātas svarīgākajām nozarēm saskaņā ar īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas līgumiem, 2014. gadā sasniegušas 590 miljonus USD, kas veido 72,3 % no visām prasībām. Salīdzinot visas izmaksātās summas ar visām apdrošinātajām summām, Komisija secināja, ka vidēji Sinosure vajadzētu iekasēt 0,23 % no apdrošinātās summas kā apdrošināšanas prēmijas, lai segtu prasību izmaksas (pat neņemot vērā papildu pieskaitāmās izmaksas). Tomēr praksē apdrošināšanas prēmijas, ko maksājuši izlasē iekļautie uzņēmumi, bijušas daudz zemākas par minimālo maksu, kas būtu nepieciešama darbības izmaksu segšanai.

(436)

Turklāt Komisija konstatēja, ka vairāki ražotāji eksportētāji bija izmantojuši un guvuši labumu no daļējas vai pilnīgas uzņēmumam Sinosure samaksāto eksporta kredīta apdrošināšanas prēmiju atmaksas.

(437)

Tāpēc Komisija secināja, ka Sinosure īsteno iepriekšminēto tiesisko regulējumu, īstenojot valdības funkcijas attiecībā uz riepu nozari, un tādējādi darbojas kā valsts iestāde pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, to lasot saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru. Papildus tam, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika piešķirts ieguvums, jo apdrošināšana tika sniegta par zemākām likmēm nekā minimālā maksa, kas bija nepieciešama uzņēmumam Sinosure, lai segtu darbības izmaksas.

(438)

Komisija arī noteica, ka subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar eksporta apdrošināšanas programmu, ir īpašas, jo tās nevar iegūt, neveicot eksportu, un tādējādi tās ir atkarīgas no eksporta rādītajiem pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(439)

Tā kā Sinosure veido apmēram 90 % no eksporta apdrošināšanas vietējā ĶTR, Komisija nevarēja atrast vietējās apdrošināšanas prēmijas, kas būtu balstītas uz tirgus nosacījumiem. Līdz ar iepriekšējām antisubsidēšanas izmeklēšanām Komisija tādējādi izmantoja visatbilstošāko ārējo salīdzinošo novērtējumu ar viegli pieejamu informāciju, t. i., prēmiju likmes, ko Amerikas Savienoto Valstu Eksporta un importa banka (“Ex-Im Bank”) piemēro ASV nefinanšu iestādēm eksportam uz ESAO valstīm.

(440)

Eksporta apdrošināšanas prēmiju kompensācijas, kas tika piešķirtas izmeklēšanas periodā, tika uzskatītas par subsīdijām. Tā kā nebija pierādījumu par papildu izmaksām, kas radušās uzņēmumiem, kuriem būtu vajadzīga korekcija, ieguvums tika aprēķināts kā izmeklēšanas periodā saņemtā atmaksātā pilnā summa.

(441)

Šai shēmai noteiktā subsīdijas summa izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda.

(442)

Kā minēts iepriekš 3.2. sadaļā, Komisija informēja ĶV, ka, ņemot vērā to, ka no dabiskā kaučuka un sintētiskā kaučuka ražotājiem nav atbilžu uz anketas jautājumiem, tai var būt jāpamato savi konstatējumi ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, ciktāl tas attiecas uz informāciju par iepriekšminēto izejvielu piegādātājiem. Komisija izmeklēja, vai izlasē iekļautie uzņēmumi izejmateriālus riepu ražošanai saņēmuši no ĶV par subsidētām cenām.

(443)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi iekšzemes tirgū iepirka, no saistītiem vai nesaistītiem uzņēmumiem, kā arī importēja, nelielus oglekļa dioksīda un neilona auklas apjomus.

(444)

Komisija izmeklēšanā konstatēja, ka valsts ir īstenojusi noteiktu ietekmi attiecībā uz vietējo oglekļa dioksīda un neilona auklas tirgu. Pirmkārt, atbilstoši no ĶV saņemtajai informācijai, valsts uzņēmumi veido attiecīgi 26,44 % un 8,46 % no valsts vietējās oglekļa dioksīda un neilona auklas ražošanas.

(445)

Otrkārt, vispārējais tiesiskais regulējums norāda, ka oglekļa dioksīda un neilona auklas ražošana ir daļa no atbalstītajām nozarēm, kurās pastāv atbalsta pasākumi. Piemēram, kā minēts iepriekš 121. apsvērumā, 13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plāns, kurā ietverts melnais ogleklis, ir saistīts ar dažādiem nodokļu un finanšu atbalsta pasākumiem.

(446)

Turklāt riepu rūpniecības politika cita starpā veicina “augstā stiepes moduļa un zemas absorbcijas poliestera korda auduma un augstas izturības neilona korda auduma” izstrādi un “videi draudzīgu gumijas piedevu un citu tādu izejvielu izstrādi kā speciāls melnais ogleklis un baltais ogleklis” (77).

(447)

Papildus tam, Jaunāko augstākās prioritātes attīstības nozaru augsto tehnoloģiju rūpniecības nozaru vadlīnijas (78) par prioritātēm nosaka ražošanas tehnoloģiju un galveno izejmateriālu attīstīšanu radiālajām riepām, tostarp oglekļa dioksīdu un šķiedru satvaru materiālus.

(448)

Lai gan izmeklēšanā tādējādi konstatēts, ka oglekļa dioksīda un neilona auklas piegādi vietējā tirgū zināmā mērā ietekmē valsts, pamatojoties uz iemesliem, kas paskaidroti iepriekš 444.–447. apsvērumā, Komisija secināja, ka nespēj atrast pietiekami pierādījumus par to, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā būtu subsidētas oglekļa dioksīda un neilona auklas iegādes.

(449)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi importēja dabisko kaučuku ievērojamos apjomos. Dabiskā kaučuka iekšzemes iepirkumi bija niecīgi, izņemot vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kurš vietējā tirgū iepirka ievērojamu daudzumu dabiskā kaučuka, izmantojot nesaistītus uzņēmumus. Balstoties uz pārbaudītu informāciju par atsevišķiem darījumiem no visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, Komisija konstatēja, ka iekšzemes dabiskā kaučuka iepirkuma cenas vidēji bija augstākas nekā importētās dabiskā kaučuka iepirkuma cenas.

(450)

Tāpēc Komisija secināja, ka nav pamata noteikt kompensējamas subsīdijas attiecībā uz dabiskā kaučuka iegādi par neatbilstoši zemu atlīdzību.

(451)

Visi atlasē iesaistītie uzņēmumi sintētisko kaučuku iegādājās vietējā tirgū no saistītiem vai nesaistītiem uzņēmumiem, bet arī importēja noteiktus sintētiskā kaučuka apjomus. Balstoties uz pārbaudītu informāciju par atsevišķiem darījumiem, ko veica visi izlasē iekļautie uzņēmumi, Komisija konstatēja, ka sintētiskā kaučuka iepirkuma cenas vietējā tirgū bija vidēji zemākas nekā importētā sintētiskā kaučuka cenas, kā arī, ka sintētiskā kaučuka cenas, ko nodrošināja valsts īpašumā esošās uzņēmumi, bija vidēji zemāki par sintētiskā kaučuka cenu, ko bija snieguši privāti uzņēmumi.

(452)

Komisija izmeklēšanā konstatēja, ka valsts ir īstenojusi noteiktu ietekmi attiecībā uz vietējo sintētiskā kaučuka tirgu. Pirmkārt, saskaņā ar informāciju, kas saņemta no ĶV, valsts uzņēmumi pārstāvēja 31,43 % no sintētiskā kaučuka iekšzemes produkcijas.

(453)

Otrkārt, vispārējais tiesiskais regulējums norāda, ka sintētiskais kaučuks ir daļa no veicinātas nozares, attiecībā uz kuru pastāv atbalsta pasākumi. Piemēram, kā minēts iepriekš 121. apsvērumā, 13. piecgades naftas ķīmiskās rūpniecības plāns, kurā īpaši minēts sintētiskais kaučuks, ir saistīts ar dažādiem nodokļu un finanšu atbalsta pasākumiem.

(454)

Turklāt “Riepu rūpniecības politikas” 17. pants cita starpā veicina “izoprēnkaučuka un halogenēta butilkaučuka attīstību”, un tā mērķis ir “palielināt tādu sintētiskā kaučuka ražojumu marku kā butadiēnkaučuka un butadiēnstirolkaučuka ražošanu, lai pakāpeniski palielinātu sintētiskā kaučuka izmantošanas koeficientu, kā arī attīstības un ražošanas spējas”.

(455)

Papildus tam, Jaunāko augstākās prioritātes attīstības nozaru augsto tehnoloģiju rūpniecības nozaru vadlīnijas par prioritātēm nosaka ražošanas tehnoloģiju un galveno izejmateriālu attīstīšanu radiālajām riepām, tostarp sintētisko kaučuku.

(456)

Visbeidzot, dokuments “Guidance Catalogue for Industrial Structure Adjustment”, ar kuru īsteno Lēmumu Nr. 40, ietver “lielizmēra sintētisko kaučuku, progresīvu gumijas un elastomēra tehnoloģiju, kā arī jaunu produktu ražošanu”.

(457)

Balstoties uz pārbaudītu informāciju par atsevišķiem darījumiem, ko veikuši visi izlasē iekļautie uzņēmumi, Komisija konstatēja, ka vispārējās sintētiskā kaučuka iepirkuma cenas vietējā tirgū bijušas vidēji zemākas nekā importētā sintētiskā kaučuka cenas, kā arī, ka sintētiskā kaučuka cenas, ko nodrošinājuši valstij piederošie uzņēmumi, vidēji bijuši zemāki par tāda sintētiskā kaučuka cenu, ko nodrošinājuši privātie uzņēmumi. Neraugoties uz to, Komisija arī atzīmēja, ka pastāv vairāki dažādi gumijas veidi, piemēram, stirola butadiēna gumija, butadiēna gumija, izoprēna gumija, butilglobināta gumija, hloroprēna gumija utt. Šie dažādie sintētiskā kaučuka veidi tiek izmantoti ražošanas procesā riepām, bet tām ir dažādas ķīmiskās īpašības, izmantojums, un cenas, un to ražo dažādi uzņēmumi.

(458)

Šīs atšķirības ir tādas, lai liktu Komisija nolemt sadalīt tirgus analīzi atbilstoši šiem dažādajiem veidiem. Pēc papildu pārbaudes Komisija konstatēja, ka, kaut arī cenu atšķirības bija vērojamas kopējā līmenī, nebija ieguvuma attiecībā uz visbiežāk izmantoto sintētiskā kaučuka veidu, tādu kā stirola butadiēna un butadiēna gumiju, iekšzemes pirkumiem, un ka izlasē iekļautie uzņēmumi bija importējuši ievērojamus retāk lietoto gumijas veidu apjomus.

(459)

Lai gan izmeklēšanā tādējādi tika konstatēts, ka sintētiskā kaučuka piegādi vietējā tirgū zināmā mērā ietekmē valsts tādu iemeslu labad, kā paskaidrots iepriekš 452.–456. apsvērumā, Komisija secināja, ka tā nevar konstatēt ieguvumus, kas būtu saistīti ar sintētiskā kaučuka iegādi par neatbilstoši zemu atlīdzību.

(460)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi vai nu ražoja elektroenerģiju paši, vai iepirka to. Elektroenerģijas iegādes cenas no energotīkla atbilda oficiālajiem cenu līmeņiem, kas noteikti provinces līmenī lieliem rūpnieciskiem klientiem. Kā jau konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās (79), šis līmenis lielajiem industriālajiem klientiem nenodrošināja īpašas priekšrocības.

(461)

Tomēr Komisija konstatēja, ka divi no izlasē iekļautajām uzņēmumiem gūst labumu no daļējas elektroenerģijas daļas izmaksu samazināšanas vai atmaksāšanas dotāciju veidā. Aprēķinos minētie piešķīrumi tika iekļauti skaitļos, kas aprēķināti 3.12.3. sadaļā “Ad Hoc dotācijas”.

—

Vairāki Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Valsts padomes viedokļi par elektroenerģijas sistēmas reformas padziļināšanu (Zhong Fa [2015], Nr. 9),

—

Dzjansu [Jiangsu] provinces Ekonomikas un informācijas tehnoloģiju komisijas izdotie pagaidu pasākumi attiecībā uz Dzjansu provinces galveno elektroenerģijas lietotāju un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu tiešo elektroenerģiju, 2014. gada 13. maijs,

—

Paziņojums internetā par konkursu elektroenerģijas jomā Dzjansu provincē laikposmam no 2017. gada marta līdz aprīlim,

—

Paziņojums par tiešās elektroenerģijas tirdzniecības izmēģinājuma shēmas izdošanu Chongqing, Yu Fu Office [2016] Nr. 167.

(462)

Komisija konstatēja, ka dažiem lielākajiem rūpnieciskajiem elektroenerģijas lietotājiem atļauts slēgt tiešus iepirkuma līgumus ar elektroenerģijas ražotājiem tā vietā, lai iepirktu elektroenerģiju no energotīkla. Trīs no četrām izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā bija noslēgušas tiešos elektroenerģijas iepirkšanas līgumus, savukārt ceturtā – iegādājusies elektroenerģiju pati no savas saistītās elektrostacijas. Visās pārbaudītajās vienošanās cenas, kas saņemtas ar šādiem līgumiem, bija zemākas par fiksētajām cenām, kas provinču līmenī tika noteiktas lieliem rūpnieciskiem klientiem.

(463)

Iespēja noslēgt šādus tiešos līgumus pašlaik nav pieejama visiem lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Valsts līmenī tiesību akti nosaka, piemēram, ka “uzņēmumiem, kuri neatbilst valsts rūpniecības politikai, un kuru produkti un procesi tiek izskausti, nevajadzētu piedalīties tiešajos iepirkumos”. (80),

(464)

Praksē tiešo elektroenerģijas tirdzniecību realizē provinces. Uzņēmumiem ir jāpiesakās provinču iestādēm, lai varētu saņemt apstiprinājumu dalībai tiešās elektroenerģijas izmēģinājuma shēmā, un tiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Piemēram, Dzjansu provincē tiešie elektroenerģijas līgumi tiek izveidoti, izmantojot centralizētu interneta izsoles platformu. Tomēr konkursa procedūrā drīkst piedalīties tikai uzņēmumi, kuri “atbilst tādām valsts rūpniecības politikas pamatnostādnēm kā Guidance Catalogue for Industrial Structure Adjustment”. Līdzīgi arī Chongqing pašvaldībā “uzņēmumi, kas neatbilst valsts rūpniecības politikai, kā arī produkti un procesi, kas attiecas uz ierobežotas darbības vai izslēgtiem uzņēmumiem, nepiedalās tiešajos darījumos” (81).

(465)

Turklāt nenotiek faktiskas uz tirgus balstītas sarunas vai konkursa procedūra, jo apjomi, kas iegādāti saskaņā ar tiešajiem līgumiem, nav balstīti uz reālo piedāvājumu un pieprasījumu. Patiesi, elektroenerģijas ražotāji un enerģijas lietotāji nav tiesīgi tieši pārdot vai iegādāties visu savu elektroenerģiju. Pastāv tos ierobežojošas apjomu kvotas, kuras tiem piešķir vietējās iestādes. Piemēram, Ningxia provincē vietējās iestādes ierobežoja elektroenerģijas tirdzniecības platformas darbību, piešķirot tās pašas kvotas Mwh izteiksmē visiem uzņēmumiem visās jomās, neatkarīgi no reālajiem daudzumiem, kuri tiek piedāvāti lietotājiem, un kurus enerģijas ražošanas uzņēmumi ir gatavi piegādāt.

(466)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GITI apgalvoja, ka Ningxia provincē kvantitatīvās kvotas faktiski būtiski atšķiras starp uzņēmumiem un nav vienmērīgi sadalītas. Komisija atzina, ka kvotas nav vienmērīgi sadalītas. Tomēr tas nemaina secinājumu par to, ka elektroenerģijas ražotāji un elektroenerģijas lietotāji nevar brīvi un tieši pārdot vai pirkt visu savu elektroenerģiju. Faktiski, neskatoties uz uzņēmumiem piešķirtajām atšķirīgajām kvotām un atšķirīgajiem piešķiršanas periodiem, visiem lietotājiem provincēs tika piemērotas tikai divas cenas, kuras atšķīrās par mazāk nekā 1 %. Tas liecina, ka cenas nav brīvi noteiktas starp pircēju un pārdevēju. Turklāt GITI atzina, ka izmeklēšanas periodā nav varējis pirkt visu sev nepieciešamo elektroenerģiju konkursa procedūrā un tam bijis jāmaksā pēc augstākas elektroenerģijas likmes, ko noteikušas vietējās iestādes bez konkursa procedūras. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(467)

Turklāt Komisijas pārskatītajos līgumos bija paredzēts, ka gadījumā, ja lietotājs vai elektroenerģijas uzņēmums novirzītos no piešķirtajām kvotām vairāk nekā par 5 %, būtu jāmaksā sods un ka papildu ieņēmumi no soda tiktu piešķirti valsts energotīkla uzņēmumam.

(468)

Turklāt, lai gan par cenām ir paredzēts tieši vienoties starp elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas lietotājiem, galīgo līgumu paraksta arī valsts energotīkla uzņēmums, turklāt rēķinus uzņēmumiem patiesībā joprojām izraksta valsts energotīkla uzņēmums. Visbeidzot, visi parakstītie tiešie iepirkuma līgumi jāiesniedz vietējām iestādēm reģistrēšanai.

(469)

Komisija uzskatīja, ka konkrētā samazinātā elektroenerģijas nodokļa likme ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai (t. i., energotīkla operatoram) nesaņemot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Saņēmēju ieguvums ir vienāds ar elektroenerģijas cenu ietaupījumu, jo elektroenerģija tika nodrošināta par likmēm, kas zemākas par energotīkla parasto cenu, ko maksā citi lielie rūpnieciskie lietotāji. Šī subsīdija ir uzskatāma par īpašu jeb specifisku pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo pats tiesību akts par šīs shēmas piemērošanu ir ierobežot tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas atbilst noteiktiem valsts rūpniecības politikas mērķiem; uzņēmumiem, kuru ražojumi vai procesi nav izskausti nav likvidēti kā neatbilstoši.

(470)

Komisija atzīmēja, ka ĶV šobrīd paplašina šo shēmu un nesen ir izdevusi papildu tiesību aktus, lai palielinātu tiešo darījumu skaitu elektroenerģijas tirgū (82). Tomēr šie tiesību akti izmeklēšanas periodā nebija piemērojami un vēl netika īstenoti. Turklāt Komisijai būs jāpārbauda, kā jaunie noteikumi darbosies praksē, pirms tā spēs secināt, ka vairs nepastāv atšķirības starp finansiāla atbalsta saņēmējiem. Tādējādi Komisija secināja, ka subsīdiju shēma bija izveidota izmeklēšanas periodā un ka tā ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīme. Turklāt tā turpinās piešķirt ieguvumus pēc izmeklēšanas perioda saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu.

(471)

Kompensējamās subsīdijas summa tika aprēķināta kā ieguvums, ko izmeklēšanas periodā guvis saņēmējs. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo elektroenerģijas cenu, kas maksājama atbilstoši energotīkla parastajai likmei, un kopējo elektroenerģijas cenu, kas maksājama saskaņā ar samazināto likmi.

(472)

Hankook Group un Giti Group apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot šo uzņēmumu subsīdijas, ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu. Komisija pieņēma šīs piezīmes un attiecīgi pārskatīja aprēķinus.

(473)

Šai shēmai noteiktā subsīdijas summa izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda.