Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document L:2018:200:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 200, 2018. gada 7. augusts


Display all documents published in this Official Journal
 

ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 200

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

61. gadagājums
2018. gada 7. augusts


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1092 (2018. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

30

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2018/1093 (2018. gada 4. jūlijs) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Francijas pieteikumu EGF/2017/009 FR/Air France

44

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

7.8.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1091

(2018. gada 18. jūlijs)

par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 (2) izveido pamatu Eiropas statistikas sagatavošanai par lauku saimniecību struktūru līdz 2016. gadam. Tāpēc minētā regula būtu jāatceļ.

(2)

Eiropas apsekojumu programma, ko par lauku saimniecību struktūru Savienībā īsteno kopš 1966. gada, būtu jāturpina, lai izpētītu tendences lauku saimniecību struktūrā Savienības līmenī un nodrošinātu statistikas zināšanu bāzi, kas nepieciešama tam, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu, novērtētu un pārskatītu saistītās politikas jomas, jo īpaši kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), tostarp lauku attīstības pasākumus, kā arī vides politiku un politiku, kas vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanai, un Savienības zemes izmantošanas politiku un dažus ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Šāda zināšanu bāze ir vajadzīga arī tam, lai novērtētu minēto politiku ietekmi uz sieviešu darbaspēku lauku saimniecībās.

(3)

Statistikas datu vākšanai, jo īpaši attiecībā uz lauku saimniecību struktūru, citu mērķu starpā vajadzētu būt vērstai uz to, lai lēmumu pieņemšanas procesu nodrošinātu ar jaunākajiem datiem turpmāku KLP reformu nolūkā.

(4)

Starptautiska lauksaimniecības statistikas novērtējuma rezultātā tika izstrādāta Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) globālā stratēģija lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanas jomā, ko 2010. gadā atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komiteja (UNSC). Eiropas lauksaimniecības statistikai attiecīgā gadījumā būtu jāatbilst ieteikumiem, kas ietverti globālajā stratēģijā lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanas jomā, kā arī ieteikumiem, kas ietverti FAO 2020. gada pasaules programmā lauksaimniecības skaitīšanai.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (3) paredz Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas regulējumu, pamatojoties uz kopīgiem statistikas principiem. Tā nosaka kvalitātes kritērijus un norāda uz nepieciešamību mazināt slogu uz apsekojumu respondentiem un palīdzēt sasniegt vispārīgo mērķi samazināt administratīvo slogu.

(6)

Lai nodrošinātu pamatu saskaņotai, salīdzināmai un konsekventai statistikai, nākamajai desmitgadei būtu jāizstrādā daudzfunkcionāla lauku saimniecību statistikas programma. Minētajai statistikai vajadzētu būt vērstai uz politikas vajadzībām.

(7)

Lauksaimniecības statistikas stratēģijā 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, ko 2015. gada novembrī izstrādāja Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK), paredzēts pieņemt divas pamatregulas, kas ietver visus lauksaimniecības statistikas aspektus, izņemot lauksaimniecības ekonomiskos kontus. Šī regula ir viena no minētajām pamatregulām.

(8)

Informācijas par lauku saimniecību struktūru saskaņošanai un salīdzināmībai un lai apmierinātu pašreizējās vienotas tirgu kopīgās organizācijas vajadzības, īpaši augļu un vīna nozarē, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1337/2011 (4) no 2023. gada būtu jāapvieno ar strukturālo informāciju lauku saimniecību līmenī un jāaizstāj ar šo regulu. Tāpēc minētā regula ir jāatceļ.

(9)

Salīdzināma visu dalībvalstu statistika par lauku saimniecību struktūru ir svarīga, lai noteiktu KLP attīstību. Tādēļ mainīgajiem lielumiem pēc iespējas būtu jāizmanto standarta klasifikācijas un kopīgas definīcijas.

(10)

Statistikas dati par lauku saimniecībām ļauj izveidot šķērstabulas ar pamatdatiem un moduļu datiem, tādējādi ļaujot iegūt informāciju, pamatojoties uz tādiem mainīgajiem lielumiem kā lauku saimniecības vadītāja dzimums un vecums, lauku saimniecības īpašumtiesību struktūra un lielums un vides pasākumu veikšana. Rezultātus varēs sadalīt pēc kritērijiem, kas iekļauti pamatdatos, un pēc kritēriju kombinācijām.

(11)

Informācijas vākšana par dzimšanas gadu, gadu, kad klasificēts par lauku saimniecības vadītāju, un dzimumu varētu nodrošināt datus darbību izstrādāšanai attiecībā uz paaudžu maiņu un ar dzimumu saistītiem aspektiem.

(12)

Citu iemeslu starpā arī tāpēc, lai atjauninātu lauku saimniecību pamatreģistrus un pārējo informāciju, kas nepieciešama izlašu stratifikācijai, lauku saimniecību skaitīšana Savienībā būtu jāveic vismaz reizi desmit gados. Pēdējā skaitīšana notika 2009./2010. gadā.

(13)

Dalībvalstīm, kurās datu vākšanas periodi 2020. pārskata gada apsekojumam pārklājas ar plānoto darbu 10 gadu tautas skaitīšanai, vajadzētu būt iespējai pārcelt lauksaimniecības apsekojumu par gadu agrāk, lai novērstu smago slogu, ko radītu divu apjomīgu datu vākšana vienlaicīgi.

(14)

Lai izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas lauku saimniecībām un valsts pārvaldes iestādēm, būtu jānosaka robežlielumi. Lai pienācīgi analizētu Eiropas lauksaimniecības struktūru, statistikai būtu jāaptver 98 % no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauksaimniecības dzīvniekiem lauku saimniecībās. Dažās dalībvalstīs tas nozīmē, ka šajā regulā uzskaitītie robežlielumi ir pārāk augsti. Tomēr lauku saimniecības, kuras nesasniedz minētos robežlielumus, ir tik mazas, ka, lai novērtētu to struktūru un ietekmi uz ražošanu, pietiek reizi desmit gados veikt izlases veida datu vākšanu, kas ievērojami samazina izmaksas un slogu, taču joprojām ļauj izstrādāt efektīvus politikas pasākumus, ar ko atbalstīt un saglabāt mazas lauksaimniecības struktūras.

(15)

Uz platībām, kuras izmanto lauksaimnieciskai ražošanai, tostarp uz zemi, ko izmanto viena vai vairākas lauku saimniecības, būtu jāattiecina lauku saimniecību integrēta statistika, jo tiek piemērotas kopienas tiesības.

(16)

Ir nepieciešams saņemt informāciju par lauku saimniecības piederību uzņēmumu grupai, kuras vienības kontrolē mātesuzņēmums.

(17)

Lai samazinātu slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm (VSI) un citām valstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei administratīviem datiem, ciktāl minētie dati ir vajadzīgi Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu.

(18)

Dalībvalstīm vai atbildīgajām valsts iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas modernizēt lauku saimniecību statistikas datu vākšanas veidus. Šajā ziņā būtu jāveicina digitālu risinājumu izmantošana.

(19)

Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēmas elastīguma vajadzībām un lai vienkāršotu un modernizētu lauksaimniecības statistiku, vācamie mainīgie lielumi būtu jāiedala dažādās vākšanas grupās (pamatdati un moduļi), kas atšķiras biežuma un/vai reprezentativitātes ziņā.

(20)

Ar datu sniegšanu saistīto slogu un izmaksas var vēl vairāk samazināt, atkārtoti izmantojot datus par gadu pirms vai pēc pārskata gada. Tas būtu īpaši piemēroti attiecībā uz aspektiem, kuros no gada uz gadu netiek gaidītas lielas izmaiņas.

(21)

Elastīguma nolūkā un lai samazinātu slogu respondentiem, VSI un citām valsts iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot statistikas apsekojumus, administratīvos ierakstus un jebkādus citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, tostarp zinātniski pamatotas un labi dokumentētas metodes, piemēram, imputāciju, novērtēšanu un modelēšanu.

(22)

Informācijas vākšana par barības vielu un ūdens izmantošanu un lauksaimnieciskās ražošanas metodēm lauku saimniecībās būtu jāuzlabo, lai sniegtu papildu statistikas datus agrovides politikas izstrādei un uzlabotu agrovides rādītāju kvalitāti.

(23)

Attiecībā uz lauku saimniecību ģeokodēšanu būtu jāizmanto statistikas vienību temats saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK (5) III pielikumu.

(24)

Komisijai ir jāievēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 nosūtīto datu konfidencialitāte. Publicējot statistikas datus, būtu jānodrošina vajadzīgā datu konfidencialitātes aizsardzība, tostarp ierobežojot atrašanās vietas datu izmantošanu, tā lai tos varētu lietot tikai informācijas telpiskajai analīzei, un izmantojot atbilstošu datu agregāciju. Tālab ir jāizstrādā saskaņota konfidencialitātes aizsardzības un kvalitātes aspektu pieeja datu izplatīšanai, vienlaikus cenšoties padarīt vienkāršu un lietotājam draudzīgu tiešsaistes piekļuvi oficiālai statistikai.

(25)

Uz jebkādu personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (6) un noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu, un/vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (7) atkarībā no konkrētā gadījuma.

(26)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (8) nosaka šajā regulā minēto saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā, kas nepieciešama, lai definētu lauku saimniecību attiecīgo populāciju.

(27)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (9) teritoriālās vienības būtu jānosaka atbilstīgi Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) klasifikācijai.

(28)

Lai veiktu datu vākšanu, vairākus gadus būtu nepieciešams gan dalībvalstu, gan Savienības finansējumus. Tādēļ būtu jāparedz Savienības dotācija minētās programmas atbalstam ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda starpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (10).

(29)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (11). Šajā regulā ir ietverts noteikums par budžeta sagatavošanu nākamajām datu vākšanām saistībā ar nākamo DFS.

(30)

Šīs regulas ekonomiskos aspektus būtu nepieciešams pārskatīt laikposmam pēc 2020. gada, ņemot vērā jauno DFS un citas attiecīgas Savienības instrumentu izmaiņas. Komisijai, balstoties uz minēto pārskatu, būtu jāpasver iespēja ierosināt attiecīgas izmaiņas šajā regulā.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, sistemātiski sagatavot Eiropas statistiku par lauku saimniecībām Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet konsekvences un salīdzināmības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)

Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. ESSK ir apstiprinājusi Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) standartu kvalitātes ziņojumu struktūrai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantu. Minētajam ESS standartam vajadzētu palīdzēt saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

(33)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu ir veikts ietekmes novērtējums, lai panāktu, ka ar šo regulu izveidotā statistikas programma ļauj efektīvi sasniegt tās mērķus, un lai sākot jau no plānošanas posma ņemtu vērā budžeta ierobežojumus.

(34)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto mainīgo lielumu aprakstu precizēšanu un sniedzamo datu tehniskajiem elementiem, nosakot tādu mainīgo lielumu un citu kārtību aprakstu, kas attiecas uz ad hoc datu vākšanu, kā noteikts šajā regulā, kā arī nosakot kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12). Izmantojot minētās pilnvaras, Komisijai būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs lauku saimniecībām un dalībvalstīm.

(35)

Lai ņemtu vērā jaunas vajadzības pēc datiem, kas galvenokārt izriet no jaunākajām tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītiem tiesību aktiem un mainīgām politikas prioritātēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto detalizēto tematu grozīšanu un lai papildinātu attiecīgos moduļu datus, precizējot informāciju, kas jāsniedz uz ad hoc pamata, kā noteikts šajā regulā. Lai nodrošinātu salīdzināmību un atvieglotu citu datu avotu izmantošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto mainīgo lielumu grozīšanu. Izmantojot minētās pilnvaras, Komisijai būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs lauku saimniecībām un dalībvalstīm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un 2017. gada 20. novembrī tas pieņēma atzinumu (14).

(37)

Ir notikusi apspriešanās ar EESK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas statistikas regulējumu lauku saimniecību līmenī un paredz struktūras informācijas apvienošanu ar informāciju par ražošanas metodēm, lauku attīstības pasākumiem, agrovides aspektiem un citu saistīto informāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)

“saimniecība” vai “lauku saimniecība” ir gan tehniski, gan saimnieciski atsevišķa vienība, kam ir vienota vadība un kas Savienības ekonomiskajā teritorijā kā primārās vai sekundārās darbības veic tādas saimnieciskās darbības lauksaimniecībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006, kuras pieder pie grupām A.01.1, A.01.2, A.01.3, A.01.4, A.01.5 vai grupas A.01.6 “Lauksaimniecības zemes uzturēšana labā lauksaimniecības un vides stāvoklī”. Attiecībā uz klases A.01.49 darbībām ir iekļautas tikai darbības “Daļēji pieradinātu un citu dzīvu dzīvnieku audzēšana un pavairošana” (izņemot kukaiņu audzēšanu) un “Biškopība un medus un bišu vaska ražošana”;

b)

“kopienas zemes lauksaimniecības vienība” ir zemes vienība, uz kuru attiecas kopienas tiesības un ko lauksaimnieciskai ražošanai izmanto divas vai vairāk lauku saimniecības, bet kura nav sadalīta starp tām;

c)

“reģions” ir Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) teritoriālā vienība, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003;

d)

“lauksaimniecības dzīvnieku vienība” ir standarta mērījumu vienība, kurā iespējams apkopot dažādas lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas, lai tās varētu salīdzināt; koeficienti lauksaimniecības dzīvnieku vienību noteikšanai atsevišķām lauksaimniecības dzīvnieku kategorijām ir uzskaitīti I pielikumā;

e)

“izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme” vai “ILIZ” ir zemes platība, ko izmanto lauksaimniecībai, tostarp aramzeme, ilggadīgie zālāji, ilggadīgie stādījumi un cita izmantota lauksaimniecības zeme;

f)

“pārskata gads” ir kalendārais gads, uz kuru attiecas pārskata periodi;

g)

“piemājas dārziņi” ir platības, ko izmanto pašu patēriņam paredzētas pārtikas ražošanai;

h)

“modulis” ir viena vai vairākas datu kopas, kas organizētas tā, lai aptvertu tematus;

i)

“temats” ir par statistikas vienībām ievācamās informācijas saturs; katrs temats aptver vairākus detalizētus tematus;

j)

“detalizēts temats” ir par statistikas vienībām ievācamās informācijas detalizēts saturs, kas attiecas uz konkrētu tematu; katrs detalizētais temats aptver vairākus mainīgos lielumus;

k)

“mainīgais lielums” ir novērojamās vienības raksturlielums, kas var pieņemt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas.

3. pants

Aptvērums

1.   Šajā regulā prasītie dati aptver 98 % no kopējās ILIZ (izņemot piemājas dārziņus) un 98 % no katras dalībvalsts lauksaimniecības dzīvnieku vienībām.

2.   Lai izpildītu minētās prasības, dalībvalstis sniedz reprezentatīvus datus par lauku saimniecībām un kopienas zemes lauksaimniecības vienībām, kas atbilst vismaz vienam no II pielikumā minētajiem fiziskajiem robežlielumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes lielumu vai lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaitu.

3.   Izņēmuma gadījumā, ja ietvars, kas norādīts 2. punktā, atbilst vairāk nekā 98 % no valsts lauksaimnieciskās ražošanas apjoma, ko mēra ar standarta produkciju saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014 (15), dalībvalstis, saņemot Komisijas (Eurostat) iepriekšēju apstiprinājumu, var noteikt augstākus fiziskos vai atbilstošus ekonomiskos robežlielumus, lai mazinātu ietvaru, ja vien ir sasniegts 98 % aptvērums no kopējās ILIZ (izņemot piemājas dārziņus) un 98 % aptvērums no dalībvalstu lauksaimniecības dzīvnieku vienībām.

4.   Ja galvenais ietvars, kas minēts šā panta 2. punktā, neaptver 98 % no ILIZ un 98 % no dalībvalsts lauksaimniecības dzīvnieku vienībām, dalībvalstis saskaņā ar 6. pantu paplašina ietvaru, nosakot zemākus robežlielumus nekā tie, kas minēti šā panta 2. punktā, un/vai nosakot papildu robežlielumus.

4. pants

Datu avoti un metodes

1.   Lai iegūtu šajā regulā minētos datus, dalībvalstis izmanto vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem avotiem vai metodēm ar noteikumu, ka informācija ļauj sagatavot statistiku, kas atbilst 11. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām:

a)

statistikas apsekojumi;

b)

administratīvie datu avoti, kas norādīti šā panta 2. punktā;

c)

citi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas.

2.   Dalībvalstis var izmantot informāciju no integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IACS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (16), liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (17), un aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 (18), vīna dārzu reģistra, kas ieviests saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1308/2013 (19) 145. pantu, un bioloģiskās lauksaimniecības reģistriem, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (20). Dalībvalstis var izmantot arī administratīvos avotus, kas saistīti ar konkrētiem lauku attīstības pasākumiem.

3.   Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par to datu kvalitāti, kas iegūti, izmantojot minēto avotu, metodi vai inovatīvo pieeju, un par izmantojamajām datu vākšanas metodēm.

4.   Valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par šīs regulas prasību izpildi, ir tiesības nekavējoties un bez maksas piekļūt datiem, tostarp individuālajiem datiem par lauku saimniecībām un personas datiem par to īpašniekiem, kas ietverti administratīvajā dokumentācijā, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu apkopota to attiecīgajā valsts teritorijā, un izmantot šādus datus. Valsts iestādes un administratīvo ierakstu īpašnieki izveido nepieciešamos sadarbības mehānismus.

5. pants

Strukturālie pamatdati

1.   Dalībvalstis vāc un sniedz III pielikumā uzskaitītos strukturālos pamatdatus (“pamatdatus”) par lauku saimniecībām, kuras minētas 3. panta 2. un 3. punktā, par 2020., 2023. un 2026. pārskata gadu. Pamatdatu vākšanu par 2020. pārskata gadu veic kā skaitīšanu.

2.   Pamatdatu vākšanu par 2023. un 2026. pārskata gadu var veikt kā izlases veida apsekojumus. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

3.   Ja III pielikumā uzskaitīta mainīgā lieluma izplatība dalībvalstī ir neliela vai tas nav izplatīts nemaz, minēto mainīgo lielumu var izslēgt no datu vākšanas, ja attiecīgā dalībvalsts kalendārajā gadā pirms pārskata gada sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju, kas pienācīgi pamato tā izslēgšanu.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, precizējot III pielikumā uzskaitīto mainīgo lielumu aprakstus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā līdz 2019. gada 28. februārim 2020. pārskata gada gadījumā, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim 2023. pārskata gada gadījumā un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim 2026. pārskata gada gadījumā.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu attiecībā uz grozījumiem III pielikumā uzskaitītajos mainīgajos lielumos, vajadzības gadījumā, lai 2023. un 2026. gadam panāktu saskaņotību ar datu avotiem, kas norādīti 4. panta 2. punktā. Izmantojot pilnvaras, Komisija nodrošina, ka ar šādiem deleģētajiem aktiem vien aizstāj III pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus, kurus vairs nevar iegūt no norādītajiem datu avotiem. Aizstāšanas gadījumā Komisija nodrošina, ka jaunos mainīgos lielumus var tieši iegūt no 4. panta 2. punktā norādītajiem datu avotiem. Turklāt tā nodrošina, ka šādi deleģētie akti ir pienācīgi pamatoti un nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem.

6.   Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2021. gada 30. septembrim attiecībā uz 2023. pārskata gadu un līdz 2024. gada 30. septembrim attiecībā uz 2026. pārskata gadu.

6. pants

Ietvara paplašināšana

1.   Dalībvalstis, kuras paplašina ietvaru saskaņā ar 3. panta 4. punktu, sniedz minētā ietvara paplašinājumā iekļautos pamatdatus par lauku saimniecībām par 2020. pārskata gadu, aptverot III pielikumā norādīto informāciju.

2.   Datu vākšanu par lauku saimniecībām ietvara paplašinājumā var veikt kā izlases veida apsekojumu. Minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

7. pants

Moduļu dati

1.   Dalībvalstis vāc un sniedz moduļus par tematiem un detalizētajiem tematiem, kas uzskaitīti IV pielikumā, par šādiem pārskata gadiem:

a)

modulis “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības” par 2020., 2023. un 2026. gadu;

b)

modulis “Lauku attīstība” par 2020., 2023. un 2026. gadu;

c)

modulis “Dzīvnieku novietnes un kūtsmēslu apsaimniekošana” par 2020. un 2026. gadu;

d)

modulis “Apūdeņošana” par 2023. gadu;

e)

modulis “Augsnes apsaimniekošanas prakses” par 2023. gadu;

f)

modulis “Lauksaimniecības tehnika un iekārtas” par 2023. gadu;

g)

modulis “Augļu dārzi” par 2023. gadu;

h)

modulis “Vīna dārzi” par 2026. gadu.

2.   Minēto datu vākšanas aptvērums attiecas uz lauku saimniecībām, kas minētas 3. panta 2. punktā un 3. punktā.

3.   Moduļu datu vākšanu var veikt kā lauku saimniecību izlases veida apsekojumus. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

4.   Moduļu vākšanai veido apakšizlases no lauku saimniecībām, par kurām tiek vākti pamatdati. Moduļi atspoguļo stāvokli pārskata gadā, bet var balstīties uz gadu tieši pirms vai pēc pārskata gada moduļos, kas minēti šā panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā. Jebkurā gadījumā katram ierakstam, kas sniedz informāciju par moduļiem, pievieno III pielikumā uzskaitītos pamatdatus.

5.   Dalībvalstis, kurās ir vismaz 1 000 hektāri kāda atsevišķa kultūrauga, kas minēts IV pielikuma moduļa “Augļu dārzi” detalizētajos tematos un ko pilnībā vai galvenokārt ražo tirgum, īsteno moduli “Augļu dārzi” par šo konkrēto kultūru.

6.   Dalībvalstis, kurās ir vismaz 1 000 hektāri vīna dārzu, kas apstādīti ar vīnogām, kuras paredzētas vīna ražošanai un ko pilnībā vai galvenokārt ražo tirgum, īsteno moduli “Vīna dārzi”.

7.   Dalībvalstis, kurās apūdeņojamā platība ir mazāka nekā 2 % ILIZ un kurās nav NUTS 2 līmeņa reģionu, kuros apūdeņojamā platība ir vismaz 5 % no ILIZ, ir atbrīvotas no moduļa “Apūdeņošana” īstenošanas.

8.   Dalībvalstis līdz jūnija beigām gadā pirms attiecīgā pārskata gada informē Komisiju (Eurostat) par 5., 6. un 7. punktā minētajiem gadījumiem.

9.   Ja mainīgā lieluma izplatība dalībvalstī ir neliela vai tas nav izplatīts nemaz, minēto mainīgo lielumu var izslēgt no datu vākšanas, ja kalendārajā gadā pirms pārskata gada Komisijai (Eurostat) tiek sniegta informācija, kas pienācīgi pamato tā izslēgšanu.

8. pants

Moduļu datu tehniskās specifikācijas

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē šādus tehniskos elementus attiecībā uz datiem, kas sniedzami par katru moduli un atbilstošo tematu un detalizēto tematu, kas uzskaitīti IV pielikumā:

a)

mainīgo lielumu saraksts;

b)

mainīgo lielumu apraksti.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā līdz 2019. gada 28. februārim 2020. pārskata gadam, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim 2023. pārskata gadam un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim 2026. pārskata gadam.

2.   Pieņemot īstenošanas aktus, ar ko precizē mainīgo lielumu sarakstu saskaņā ar 1. punktu, Komisija nodrošina, ka kopējais pamata un moduļu mainīgo lielumu skaits nepārsniedz 300 mainīgos lielumus 2020. gadā, 470 mainīgos lielumus 2023. gadā un 350 mainīgos lielumus 2026. gadā.

3.   Attiecībā uz 2023. un 2026. gadu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu par IV pielikumā uzskaitīto detalizēto tematu grozījumiem. Izmantojot savas pilnvaras, Komisija nodrošina, ka šādi deleģētie akti būtiski nepalielina ar mainīgo lielumu skaitu radīto slogu. Konkrētāk, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nepalielina šā panta 2. punktā minēto mainīgo lielumu skaitu un ka ar deleģētajiem aktiem ikvienam modulim tiek mainīti ne vairāk kā 20 % no IV pielikumā uzskaitītajiem detalizētajiem tematiem. Tomēr, ja 20 % ir mazāk nekā viens detalizēts temats, var mainīt vienu detalizēto tematu.

4.   Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2021. gada 30. septembrim attiecībā uz 2023. pārskata gadu un līdz 2024. gada 30. septembrim attiecībā uz 2026. pārskata gadu.

5.   Īstenošanas akti, kas minēti 1. un 2. punktā, un deleģētie akti, kas minēti 3. punktā, nerada būtiskas papildu izmaksas, kuras izraisītu nesamērīgi lielu un nepamatotu slogu lauku saimniecībām un dalībvalstīm.

9. pants

Ad hoc dati

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, ar ko papildina moduļu datus, kas norādīti IV pielikumā, ja papildu informācijas vākšana tiek uzskatīta par nepieciešamu. Minētajos deleģētajos aktos precizē:

a)

tematus un detalizētos tematus, kas jānodrošina ad hoc modulī, un iemeslus, kāpēc šāda papildu statistika ir vajadzīga;

b)

pārskata gadu.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. punktā minētos deleģētos aktus, sākot ar 2023. pārskata gadu un ik pēc trim gadiem. Tā neierosina ad hoc moduļus pārskata gadiem, kuru laikā datu vākšana notiek skaitīšanas veidā.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai sniegtu:

a)

tādu mainīgo lielumu sarakstu ar atbilstošām mērvienībām, kas nepārsniedz 20 mainīgos lielumus, kuri nosūtāmi Komisijai (Eurostat);

b)

mainīgo lielumu aprakstus;

c)

precizitātes prasības;

d)

pārskata periodus;

e)

nosūtīšanas termiņus.

Minētos īstenošanas aktus ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms pārskata gada sākuma pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Deleģētie akti, kas minēti šā panta 1. punktā, un īstenošanas akti, kas minēti šā panta 3. punktā, nerada būtiskas papildu izmaksas, kuras izraisītu nesamērīgi lielu un nepamatotu slogu lauku saimniecībām un dalībvalstīm.

10. pants

Pārskata periods

Savāktā informācija attiecas uz vienu pārskata gadu, kas ir kopīgs visām dalībvalstīm, atsaucoties uz situāciju noteiktā laikposmā vai dienā šādi:

a)

Zemes mainīgajiem lielumiem tās izmantošana attiecas uz apsekojuma gadu. Attiecībā uz secīgiem kultūraugiem tajā pašā zemes platībā zemes izmantošana attiecas uz ražu, ko novāc pārskata gada laikā, neatkarīgi no tā, kad attiecīgais kultūraugs ir iesēts.

b)

Apūdeņošanas un augsnes apsaimniekošanas prakšu mainīgajiem lielumiem pārskata periods ir 12 mēnešu periods, kas beidzas pārskata gadā un ko katra dalībvalsts nosaka nolūkā aptvert attiecīgos ražošanas ciklus.

c)

Lauksaimniecības dzīvnieku, dzīvnieku novietņu un kūtsmēslu apsaimniekošanas mainīgajiem lielumiem katra dalībvalsts nosaka kopīgu pārskata dienu pārskata gadā. Kūtsmēslu apsaimniekošanas mainīgie lielumi attiecas uz 12 mēnešu periodu, kas ietver minēto dienu.

d)

Darbaspēka mainīgajiem lielumiem katra dalībvalsts nosaka 12 mēnešu pārskata periodu, kas beidzas pārskata dienā pārskata gadā.

e)

Atsevišķās lauku saimniecībās īstenotu lauku attīstības pasākumu mainīgajiem lielumiem pārskata periods ir trīs gadu periods, kurš beidzas pārskata gada 31. decembrī.

f)

Visiem pārējiem mainīgajiem lielumiem katra dalībvalsts nosaka kopīgu pārskata dienu pārskata gadā.

11. pants

Kvalitāte

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2.   Šīs regulas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.   Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

4.   Minētajam nolūkam dalībvalstis Komisijai (Eurostat) par katru pārskata gadu, uz ko attiecas šī regula, nosūta kvalitātes ziņojumu, kurā aprakstīts statistikas process, un jo īpaši:

a)

metadatus, kas apraksta izmantoto metodiku un to, kā tika īstenotas tehniskās specifikācijas salīdzinājumā ar šajā regulā izklāstītajām specifikācijām;

b)

informāciju par atbilstību minimālajām prasībām attiecībā uz izmantotajiem izlases ietvariem, tostarp to izstrādi un atjaunināšanu, kā noteikts šajā regulā;

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas paredz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, un tie nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm.

5.   Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.

6.   Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu skaidrojumus, kas nepieciešami, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.

12. pants

Datu un metadatu nosūtīšana un termiņi

1.   Par 2020. pārskata gadu dalībvalstis 15 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām nosūta Komisijai (Eurostat) validētus pamatdatus un moduļu datus un kvalitātes ziņojumu.

2.   Par 2023. un 2026. pārskata gadu dalībvalstis 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām nosūta Komisijai (Eurostat) validētus pamatdatus un moduļu datus, un kvalitātes ziņojumu.

3.   Komisijai (Eurostat) nosūtītie dati ir atsevišķu lauku saimniecību līmenī. Moduļu un ad hoc dati ir saistīti ar III pielikumā uzskaitītajiem pamatdatiem atsevišķu lauku saimniecību līmenī par to pašu pārskata gadu. Sniegtajos ierakstos ietver ekstrapolācijas koeficientus un informāciju par stratifikāciju.

4.   Dalībvalstis nosūta datus un metadatus, izmantojot tehnisko formātu, ko precizējusi Komisija (Eurostat). Datus un metadatus nosūta Komisijai (Eurostat), izmantojot vienota kontaktpunkta pakalpojumus.

13. pants

Savienības ieguldījums

1.   Šīs regulas īstenošanai Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm piešķir dotācijas:

a)

datu prasību izstrādei vai īstenošanai, vai abiem;

b)

tādu metodoloģiju izstrādei statistikas sistēmu modernizēšanas nolūkā, kuru mērķis ir paaugstināt kvalitāti vai mazināt izmaksas un ierobežot lauksaimniecības integrētās statistikas sagatavošanas radīto administratīvo slogu, izmantojot 4. pantā minētos avotus un metodes.

2.   Dalībvalstis 14. pantā norādītā finansējuma ietvarā saņem dotācijas no Savienības, lai segtu izmaksas par datu vākšanām, kas norādītas 5., 6. un 7. punktā.

3.   Šā panta 2. punktā minētais Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām, ievērojot maksimālo summu, kas norādīta 4. un 5. punktā.

4.   Attiecībā uz 2020. gada pamatdatu un moduļu datu vākšanu kopējām izmaksām Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz turpmāk norādītās maksimālās summas:

a)

pa EUR 50 000 Luksemburgai un Maltai;

b)

pa EUR 1 000 000 Austrijai, Horvātijai, Īrijai un Lietuvai;

c)

pa EUR 2 000 000 Bulgārijai, Vācijai, Ungārijai, Portugālei un Apvienotajai Karalistei;

d)

pa EUR 3 000 000 Grieķijai, Spānijai un Francijai;

e)

pa EUR 4 000 000 Itālijai, Polijai un Rumānijai;

f)

pa EUR 300 000 katrai no pārējām dalībvalstīm.

5.   Attiecībā uz pamatdatu un moduļu datu vākšanām 2023. un 2026. gadā 4. punktā norādītās maksimālās summas samazina par 50 %, ievērojot laikposmam pēc 2020. gada paredzētās DFS noteikumus.

6.   Attiecībā uz 9. pantā norādīto ad hoc datu vākšanu Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm piešķir dotācijas, lai segtu izmaksas par ad hoc datu vākšanas īstenošanu. Minētais Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

7.   Savienības finansiālo ieguldījumu šā panta 2. punktā minētajām dotācijām nodrošina Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

14. pants

Finansējums

1.   Savienības finansējums datu vākšanu programmas īstenošanai par 2020. pārskata gadu, tostarp apropriācijas, kas vajadzīgas to datubāzu sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un izstrādei, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo regulu, 2018.–2020. gada periodam, uz ko attiecas 2014.–2020. gada DFS, ir EUR 40 000 000.

2.   Pēc datuma, kad būs stājusies spēkā DFS laikposmam pēc 2020. gada, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka summu laikposmam pēc 2020. gada.

15. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, ar konsekventām un efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus un trešās personas, kuri programmas ietvaros ir tieši vai netieši saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai šīs regulas ietvaros tieši vai netieši finansētu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas.

5.   Ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk vai ja ir nepieciešams piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai finansiālu atbalstu trešai personai, līgumā, dotāciju nolīgumā vai dotāciju lēmumā paredz darbuzņēmēja vai atbalsta saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka jebkura iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptē minētās Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras.

6.   Šā panta 4. un 5. punktu piemēro, neskarot 1., 2. un 3. punktu.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 6. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 27. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 6. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 6. punktu, 8. panta 3. punktu un 9. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kura ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

18. pants

Komisijas sagatavots ziņojums

Komisija pēc apspriešanās ar ESSK līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas mērķu īstenošanu un sasniegšanu.

19. pants

Atkāpes

Atkāpjoties no 5. panta, 6. panta 1. punkta, 7. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, 8. panta 2. punkta, 12. panta 1. punkta, 13. panta 4. punkta, 14. panta 1. punkta un V pielikuma, attiecībā uz Grieķiju un Portugāli vajadzības gadījumā atsauces uz 2020. gadu aizstāj ar atsaucēm uz 2019. gadu.

20. pants

Atcelšana

1.   Regulu (ES) Nr. 1337/2011 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

2.   Regulu (EK) Nr. 1166/2008 atceļ no 2019. gada 1. janvāra.

3.   Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. BOGNER-STRAUSS


(1)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 16. jūlija lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 (2008. gada 19. novembris), kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1337/2011 (2011. gada 13. decembris) attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK (OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(11)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(14)  OV C 14, 16.1.2018., 6. lpp.

(15)  Komisijas Deleģētā Regula (ES) Nr. 1198/2014 (2014. gada 1. augusts), ar kuru papildina Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 321, 7.11.2014., 2. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(20)  Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(22)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

Lauksaimniecības dzīvnieku vienību koeficienti

Dzīvnieku veids

Dzīvnieku raksturlielumi

Koeficients

Liellopi

Jaunāki par vienu gadu

0,400

Vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem

0,700

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

1,000

Teles, divus gadus vecas un vecākas

0,800

Slaucamās govis

1,000

Pārējās govis

0,800

Aitas un kazas

0,100

Cūkas

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg

0,027

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

0,500

Citas cūkas

0,300

Mājputni

Broileri

0,007

Dējējvistas

0,014

Citi mājputni

 

Tītari

0,030

Pīles

0,010

Zosis

0,020

Strausi

0,350

Citi mājputni, citur neklasificēti

0,001

Truši, vaislas mātītes

0,020


II PIELIKUMS

Fizisko robežlielumu saraksts  (1)

Postenis

Robežlielums

ILIZ

5 ha

Aramzeme

2 ha

Kartupeļi

0,5 ha

Svaigi dārzeņi un zemenes

0,5 ha

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi, ziedi un dekoratīvie augi, sēklas materiāls un stādi, dēstu audzētavas

0,2 ha

Augļu koki, ogas, riekstu koki, citrusaugļu koki, citi ilggadīgie stādījumi, izņemot dēstu audzētavas, vīna dārzus un olīvkokus

0,3 ha

Vīna dārzi

0,1 ha

Olīvkoki

0,3 ha

Siltumnīcas

100 m2

Kultivētas sēnes

100 m2

Lauksaimniecības dzīvnieki

1,7 lauksaimniecības dzīvnieku vienības


(1)  Sarakstā uzskaitītie robežlielumi ir piemērojami posteņu grupai.


III PIELIKUMS

Strukturālie pamatdati: mainīgie lielumi

Vispārīgi mainīgie lielumi

Vienības/kategorijas

Apsekojuma informācija

 

Lauku saimniecības identifikācijas numurs

Lauku saimniecības identifikācijas numurs

Lauku saimniecības atrašanās vieta

 

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

INSPIRE statistikas vienību tīkla šūnas kods lietošanai visā Eiropā

NUTS 3 reģions

NUTS 3 kods

Lauku saimniecībā ir apgabali, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013(ES) noteikti kā apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi.

L/M/O/N (1)

Lauku saimniecības juridiskais statuss

 

Lauku saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc:

 

fiziskas personas, kas ir neatkarīgas lauku saimniecības vienīgā īpašniece

jā/nē

Ja atbilde ir “jā”, vai īpašnieks ir arī vadītājs?

jā/nē

Ja atbilde ir “nē”, vai vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis?

jā/nē

Ja atbilde ir “jā”, vai vadītājs ir īpašnieka laulātais?

jā/nē

Dalītas īpašumtiesības

jā/nē

Divām vai vairākām fiziskām personām, kuras ir partneri lauku saimniecību grupā

jā/nē

juridiskas personas

jā/nē

Ja atbilde ir “jā”, vai lauku saimniecība ir uzņēmumu grupas daļa?

jā/nē

Lauku saimniecība ir kopienas zemes vienība

jā/nē

Īpašnieks saņem ES atbalstu par zemi vai dzīvniekiem lauku saimniecībā, un tāpēc tas ir iekļauts IAKS

jā/nē

 

Īpašnieks ir jaunais lauksaimnieks vai jaunpienācējs lauksaimniecībā, kurš pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmis finansiālu atbalstu šim mērķim KLP ietvaros

jā/nē

Lauku saimniecības vadītājs

 

Dzimšanas gads

gads

Dzimums

vīrietis/sieviete

Lauku darbi lauku saimniecībā (izņemot mājsaimniecības darbus)

GDV grupas (2)

 

Gads, kad kvalificēts par lauku saimniecības vadītāju

gads

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība

apmācību kodi

Profesionālā izglītība pēdējos 12 mēnešos

jā/nē

ILIZ īpašumtiesību veids (attiecībā uz īpašnieku)

 

Zeme savā īpašumā

ha

Nomātā zeme

ha

Pusgraudniecība vai citi īpašumtiesību veidi

ha

Kopienas zeme

ha

Bioloģiskā lauksaimniecība

jā/nē

Kopējā lauku saimniecības ILIZ, kurā izmanto bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes, kuras sertificētas atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

ha

Kopējā lauku saimniecības ILIZ, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas sertificējamas atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

ha

 

Līdzdalība citās vides sertifikācijas sistēmās

jā/nē


Zemes mainīgie lielumi

Kopējā pamatplatība,

no kuras sertificēta bioloģiskā lauksaimniecība un/vai notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību

ILIZ

ha

ha

Aramzeme

ha

ha

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

ha

ha

Parastie un plēkšņu kvieši

ha

ha

Cietie kvieši

ha

ha

Rudzi un ziemāju maisījumi (labības maisījums)

ha

 

Mieži

ha

 

Auzas un vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot labības maisījumu)

ha

 

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums

ha

 

Tritikāle

ha

 

Sorgo

ha

 

Citi graudaugi, citur neklasificēti (griķi, prosa, kanāriju spulgzāle utt.)

ha

 

Rīsi

ha

 

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

ha

ha

Lauka zirņi, pupas un saldās lupīnas

ha

 

Sakņaugi

ha

ha

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

ha

ha

Cukurbietes (izņemot sēklai)

ha

ha

Citi sakņaugi, citur neklasificēti

ha

 

Tehniskās kultūras

ha

ha

Eļļas sēklu augi

ha

ha

Rapsis un ripsis

ha

 

Saulespuķu sēklas

ha

 

Soja

ha

ha

Linsēklas (eļļas lini)

ha

 

Citi eļļas sēklu augi, citur neklasificēti

ha

 

Šķiedraugu kultūras

ha

 

Šķiedras lini

ha

 

Kaņepes

ha

 

Kokvilna

ha

 

Citi šķiedraugi, citur neklasificēti

ha

 

Tabaka

ha

 

Apiņi

ha

 

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

ha

 

Enerģētiskās kultūras, citur neklasificētas

ha

 

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas

ha

 

Aramzemē sētās zaļbarības kultūras

ha

ha

Aramzemē sēto zālāju un ganību platības

ha

ha

Pākšaugu kultūras zaļbarībai

ha

ha

Kukurūza zaļbarībai

ha

 

Citi graudaugi zaļbarībai (izņemot kukurūzu zaļbarībai)

ha

 

Citas aramzemē sētās zaļbarības kultūras, citur neklasificētas

ha

 

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes

ha

ha

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes, ko audzē augsekā ar dārzkopības kultūraugiem (komerciāla dārzkopība)

ha

 

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes, ko audzē augsekā ar kultūraugiem, kas nav dārzkopības kultūraugi (audzēšana atklātā laukā)

ha

 

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavās)

ha

 

Sēklas un stādi

ha

ha

Citi laukaugi, citur neklasificēti

ha

 

Papuve

ha

 

Ilggadīgo zālāju platības

ha

ha

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

ha

ha

Nekultivētās ganības

ha

ha

Ilggadīgo zālāju platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

ha

 

Ilggadīgie stādījumi (tostarp jauni un uz laiku pamesti stādījumi, izņemot platības, kurās ražo tikai pašu patēriņam)

ha

ha

Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)

ha

ha

Sēkleņi

ha

 

Kauleņi

ha

 

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

ha

 

Ogas (izņemot zemenes)

ha

 

Rieksti

ha

 

Citrusaugļi

ha

ha

Vīnogas

ha

 

Vīnogas vīna ražošanai

ha

ha

Vīnogas vīna ražošanai ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

ha

 

Vīnogas vīna ražošanai ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

ha

 

Citu vīnu ražošanai paredzētas vīnogas, citur neklasificētas (bez ACVN/AĢIN)

ha

 

Galda vīnogas

ha

 

Rozīņu vīnogas

ha

 

Olīvas

ha

ha

Dēstu audzētavas

ha

 

Citi ilggadīgie stādījumi, tostarp citi ilggadīgie stādījumi lietošanai pārtikā

ha

 

Ziemassvētku eglītes

ha

 

Piemājas dārziņi

ha

 

Cita lauku saimniecības zeme

ha

 

Neizmantota lauksaimniecības zeme

ha

 

Meža zeme

ha

 

Īscirtmeta atvasāji

ha

 

Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi un cita neauglīga zeme)

ha

 

Īpašas lauku saimniecības platības

 

 

Kultivētas sēnes

ha

 

ILIZ zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

 

Dārzeņi, tostarp melones un zemenes zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

ha

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas) zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

 

Citi laukaugi aramzemē zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

 

Citi ilggadīgie stādījumi zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

 

Cita ILIZ zem stikla vai augsta pieejama pārsega, citur neklasificēta

ha

 

Apūdeņošana apstrādātā atklātā platībā

 

 

Kopējā apūdeņojamā platība

ha

 


Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi

Dzīvnieku kopskaits,

no kuras sertificēta bioloģiskā lauksaimniecība un/vai notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību

Liellopi

 

skaits

Liellopi, jaunāki par vienu gadu

skaits

 

Liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem

skaits

 

Vīriešu kārtas liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem

skaits

 

Teles, vismaz gadu vecas, bet jaunākas par diviem gadiem

skaits

 

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

skaits

 

Sieviešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

skaits

 

Teles, divus gadus vecas un vecākas

skaits

 

Govis

skaits

 

Slaucamās govis

skaits

skaits

Pārējās govis

skaits

skaits

Bifeļu govis

skaits

jā/nē

Aitas un kazas

 

 

Aitas (visu vecumu)

skaits

skaits

Vaislas mātītes

skaits

 

Citas aitas

skaits

 

Kazas (visu vecumu)

skaits

skaits

Vaislas mātītes

skaits

 

Citas kazas

skaits

 

Cūkas

 

skaits

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg

skaits

 

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

skaits

 

Citas cūkas

skaits

 

Mājputni

 

skaits

Broileri

skaits

skaits

Dējējvistas

skaits

skaits

Citi mājputni

skaits

 

Tītari

skaits

 

Pīles

skaits

 

Zosis

skaits

 

Strausi

skaits

 

Citi mājputni, citur neklasificēti

skaits

 

Truši

 

 

Vaislas mātītes

skaits

 

Bites

saimes

 

Brieži

jā/nē

 

Kažokzvēri

jā/nē

 

Lauksaimniecības dzīvnieki, citur neklasificēti

jā/nē

 


(1)  L – apgabali, kuri nav kalnu apgabali un kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi; M – mazāk labvēlīgs apgabals kalnu apvidū; O – citi apgabali, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi; N – parasts apgabals (nav MLA). Iespējams, nākotnē šo klasifikāciju vajadzēs pielāgot, ievērojot KLP attīstību.

(2)  Gada darba vienību (GDV) 2. procentu grupa: (> 0-< 25), (≥ 25-< 50), (≥ 50-< 75), (≥ 75-< 100), (100)


IV PIELIKUMS

Temati un detalizētie temati, kas ietverti moduļu datos

Modulis

Temats

Detalizētais temats

Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības

Saimniecības pārvaldība

Īpašnieks

Darbaspēka ieguldījums

Dzimumu līdzsvars

Drošības pasākumi, tostarp saimniecību drošības plāns

Ģimenes darbaspēks

Darbaspēka ieguldījums

Iesaistīto personu skaits

Dzimumu līdzsvars

Ārpusģimenes darbaspēks

Darbaspēka ieguldījums

Nodarbināto personu skaits

Dzimumu līdzsvars

Neregulāri nodarbināts lauksaimniecības darbaspēks

Darbuzņēmēju darbaspēka ieguldījums

 

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības

Darbību veidi

Nozīmīgums lauku saimniecībā

Darbaspēka ieguldījums

 

Citas ar lauku saimniecību tieši nesaistītas ienākumus nesošas darbības

Darbaspēka ieguldījums

Lauku attīstība

Lauku saimniecības, kas saņem lauku attīstības pasākumu atbalstu

Konsultāciju, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

Ieguldījumi meža platības paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

Agrovides maksājumi (klimats)

Bioloģiskā lauksaimniecība

Maksājumi saistībā ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu

Maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

Dzīvnieku labturība

Riska pārvaldība

Dzīvnieku novietnes un kūtsmēslu apsaimniekošana

Dzīvnieku novietnes

Liellopu novietnes

Cūku novietnes

Dējējvistu novietnes

Barības vielu izmantošana un kūtsmēsli lauku saimniecībā

Mēslota ILIZ

No lauku saimniecības izvesti un tajā ievesti kūtsmēsli

Organiskie un no atkritumiem iegūti mēslošanas līdzekļi, kas nav kūtsmēsli

Kūtsmēslu izkliedēšanas metodes

Iestrādāšanas laiks pa izkliedēšanas veidiem

Kūtsmēslu iekārtas

Kūtsmēslu glabātuves un to ietilpība

Apūdeņošana

Apūdeņošanas prakse

Apūdeņošanas pieejamība

Apūdeņošanas metodes

Apūdeņošanas ūdens avots

Apūdeņošanas aprīkojuma tehniskie parametri

12 mēnešu periodā apūdeņotās kultūras

Graudaugi graudu ražošanai

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai

Sakņaugi

Tehniskās kultūras

Aramzemē sētās zaļbarības kultūras

Citi laukaugi

Ilggadīgo zālāju platības

Ilggadīgie stādījumi

Augsnes apsaimniekošanas prakse

Augsnes apsaimniekošanas prakse atklātā laukā

Augsnes apstrādes metodes

Augsnes pārklājums aramzemē

Augseka aramzemē

Ekoloģiski nozīmīga platība

Lauksaimniecības tehnika un iekārtas

Lauksaimniecības tehnika

Interneta iekārtas

Pamattehnika

Precīzās lauksaimniecības izmantošana

Tehnika lauksaimniecības dzīvnieku pārvaldībai

Lauksaimniecības produktu glabāšana

Iekārtas

Iekārtas, ko izmanto atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā lauku saimniecībās

Augļu dārzi

Sēkleņi

Āboli: platība pēc stādījumu vecuma

Āboli: platība pēc koku blīvuma

Bumbieri: platība pēc stādījumu vecuma

Bumbieri: platība pēc koku blīvuma

Kauleņi

Persiki: platība pēc stādījumu vecuma

Persiki: platība pēc koku blīvuma

Nektarīni: platība pēc stādījumu vecuma

Nektarīni: platība pēc koku blīvuma

Aprikozes: platība pēc stādījumu vecuma

Aprikozes: platība pēc koku blīvuma

Citrusaugļi

Apelsīni: platība pēc stādījumu vecuma

Apelsīni: platība pēc koku blīvuma

Sīkie citrusaugļi: platība pēc stādījumu vecuma

Sīkie citrusaugļi: platība pēc koku blīvuma

Citroni: platība pēc stādījumu vecuma

Citroni: platība pēc koku blīvuma

Olīvas

Platība pēc stādījumu vecuma

 

Platība pēc koku blīvuma

Galda vīnogas un rozīņu vīnogas

Galda vīnogas: Platība pēc stādījumu vecuma

 

Galda vīnogas: platība pēc vīnogulāju blīvuma

 

Rozīņu vīnogas: Platība pēc stādījumu vecuma

 

Rozīņu vīnogas: platība pēc vīnogulāju blīvuma

Vīna dārzi

Vīnogas vīna ražošanai

Platība un vecums

 

Vīnogu šķirnes

Šķirņu skaits

 

 

Kods un platība


V PIELIKUMS

Precizitātes prasības

Pamatdati (2023. un 2026. gadā) un moduļu dati ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz attiecīgajām lauku saimniecību populācijām, kā noteikts turpmāk sniegtajā precizitātes tabulā, NUTS 2 reģionu līmenī un lauku saimniecību lieluma un veida ziņā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009 (1), Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/220 (2).

Precizitātes prasības attiecas uz mainīgajiem lielumiem turpmāk sniegtajā tabulā.

Dati ietvara paplašināšanā 2020. gadā ir statistiski reprezentatīvi attiecīgai populācijai NUTS 2 reģionu līmenī, kā noteikts turpmāk sniegtajā precizitātes tabulā.

Turklāt tabulā noteiktās precizitātes prasības attiecas uz visiem NUTS 2 reģioniem, kuros ir vismaz:

5 000 lauku saimniecību attiecīgajā populācijā “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļiem,

10 000 lauku saimniecību attiecīgajā populācijā pamatdatiem – visiem pārējiem moduļiem un datiem ietvara paplašināšanā.

Uz NUTS 2 reģioniem, kuros ir mazāk lauku saimniecību, attiecas precizitātes prasības, kas tabulā noteiktas NUTS 1 reģioniem, kuros ir vismaz:

500 lauku saimniecību attiecīgajā populācijā “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļiem,

1 000 lauku saimniecību attiecīgajā populācijā pamatdatiem – visiem pārējiem moduļiem un datiem ietvara paplašināšanā.

Šiem mainīgajiem lielumiem “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļos bez piemērojamās precizitātes prasības kādā no NUTS 2 un NUTS 1 līmeņa reģioniem ir nepieciešama valsts precizitāte, pie kuras relatīvā standartkļūda ir maksimāli 5 %.

Visiem mainīgajiem lielumiem pārējos moduļos bez piemērojamās precizitātes prasības kādā no NUTS 2 un NUTS 1 līmeņa reģioniem ir nepieciešama valsts precizitāte, pie kuras relatīvā standartkļūda ir maksimāli 7,5 % visiem mainīgajiem lielumiem.

Precizitātes tabula

Attiecīgā populācija

Mainīgie lielumi, kuriem piemēro precizitātes prasības

Izplatība attiecīgajā populācijā

Relatīvā standartkļūda

Pamatdati 2023. un 2026. gadā un

modulis “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

Kā noteikts 5. pantā attiecībā uz pamatdatiem un 7. pantā attiecībā uz moduli “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

Zemes mainīgie lielumi

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

Eļļas sēklu augi

Aramzemē sētās zaļbarības kultūras

Svaigi dārzeņi (arī melones), zemenes, ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

Ilggadīgo zālāju platības, izņemot nekultivētās ganības

Augļi, ogas, rieksti un citrusaugļi (izņemot vīnogas un zemenes)

Vīnogas

Olīvas

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 5 %

Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi

Slaucamās govis

Pārējās govis

Citi liellopi (liellopi, jaunāki par vienu gadu; liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem; vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki; teles, divus gadus vecas un vecākas)

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

Sivēni dzīvsvarā līdz 20 kg un citas cūkas

Aitas un kazas

Mājputni

7,5 % vai vairāk no lauksaimniecības dzīvnieku vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no mainīgajiem lielumiem valstī

< 5 %

Pamatdati ietvara paplašināšanai 2020. gadā

Kā noteikts 6. pantā

Zemes mainīgie lielumi

Aramzeme

Ilggadīgo zālāju platības, izņemot nekultivētās ganības

Ilggadīgie stādījumi

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi

Lauksaimniecības dzīvnieku vienības kopā

5 % vai vairāk no mainīgā lieluma valstī

< 7,5 %

Lauku attīstības modulis un

lauksaimniecības tehnikas un iekārtu modulis

Kā noteikts 7. pantā

Zemes mainīgie lielumi modulim “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi modulim “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

7,5 % vai vairāk no lauksaimniecības dzīvnieku vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no mainīgā lieluma valstī

< 7,5 %

Modulis “Dzīvnieku novietnes un kūtsmēslu apsaimniekošana”

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar vismaz vienu no turpmāk minētajiem: liellopi, cūkas, aitas, kazas, mājputni

Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi modulim “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

7,5 % vai vairāk no lauksaimniecības dzīvnieku vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no mainīgajiem lielumiem valstī

< 7,5 %

Apūdeņošanas modulis

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar apūdeņojamo platību

Zemes mainīgie lielumi

Kopējā apūdeņojamā platība

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Augsnes apsaimniekošanas prakses modulis

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar aramzemi

Zemes mainīgie lielumi

Aramzeme

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Augļu dārzu modulis

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar kādu no atsevišķiem augļu dārzu mainīgajiem lielumiem, kas atbilst 7. panta 5. punktā noteiktajam robežlielumam

Augļu dārzu mainīgie lielumi

Augļu dārzu mainīgie lielumi attiecībā uz āboliem, bumbieriem, aprikozēm, persikiem, nektarīniem, apelsīniem, sīkiem citrusaugļiem, citroniem, olīvām, galda vīnogām, rozīņu vīnogām, kas atbilst 7. panta 5. punktā noteiktajam robežlielumam

5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Vīna dārzu modulis

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar vīnogām vīna ražošanai

Vīna dārzu mainīgie lielumi

Vīnogas vīna ražošanai

5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.).

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/220 (2015. gada 3. februāris), ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 46, 19.2.2015., 1. lpp.).


7.8.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/30


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1092

(2018. gada 18. jūlijs),

ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

2016. gada 30. novembra paziņojumā par Eiropas Aizsardzības rīcības plānu Komisija apņēmās papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus aizsardzības spēju attīstīšanā, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī veicināt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, inovētspēju un efektivitāti visā Savienībā. Konkrētāk, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu ieguldījumus kopīgā aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, tādējādi stimulējot aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopēju iepirkumu un kopēju uzturēšanu. Fonds neaizstātu valstu centienus šajā sakarā, un tam būtu jāstimulē dalībvalstis sadarboties un ieguldīt vairāk līdzekļu aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes cikla laikā, tādējādi veicinot sinerģijas un izmaksu lietderību. Mērķis būtu sniegt spējas, nodrošināt konkurētspējīgu un inovatīvu pamatu aizsardzības rūpniecībai visā Savienībā, tostarp, izmantojot pārrobežu sadarbību un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalību, un veicināt ciešāku Eiropas sadarbību aizsardzības jomā.

(2)

Lai veicinātu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovētspēju, kas sekmē Savienības stratēģisko autonomiju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (“programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas stiprināšanu, palīdzot uzlabot aizsardzības spējas, inter alia saistībā ar kiberaizsardzību, aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem visā Savienībā, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, un sadarbību starp dalībvalstīm, tādējādi atvieglojot iespējas aizsardzības rūpniecībā labāk izmantot apjomradītus ietaupījumus un veicināt aizsardzības sistēmu standartizāciju, vienlaikus uzlabojot to sadarbspēju. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju. Tā kā programma atbalstītu izstrādes posmu, tā veicinātu aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu un palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu. Tā arī veicinātu visu veidu inovāciju, jo šāda veida atbalsta pozitīvā ietekme var būt gaidāma arī civilajā jomā. Programma papildina darbības, ko veic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. pantu, un neaptver aizsardzības izstrādājumu vai tehnoloģiju ražošanu vai iepirkumu.

(3)

Lai rastu inovatīvākus risinājumus un sekmētu atvērtu iekšējo tirgu, programmai būtu jāsniedz plašs atbalsts MVU pārrobežu dalībai un jāpalīdz radīt jaunas tirgus iespējas.

(4)

Programmai būtu jāaptver divu gadu laikposms no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Finansējuma apjoms programmas īstenošanai būtu jānosaka minētajam laikposmam.

(5)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3).

(6)

Īstenojot programmu, visi finansēšanas instrumenti būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4) nolūkā maksimizēt aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādi. Tomēr, ņemot vērā, ka programmas termiņš ir divi gadi, finanšu instrumentu izmantošana varētu radīt praktiskas grūtības. Līdz ar to minētajā sākuma posmā prioritātei vajadzētu būt dotāciju izmantošanai un – izņēmuma apstākļos – publiskajam iepirkumam. Finanšu instrumenti varētu būt piemērots rīks, ko fondā izmantot pēc 2020. gada.

(7)

Daļu no programmas īstenošanas Komisija var uzticēt vienībām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(8)

Kad Savienības līmenī, jo īpaši izmantojot Spēju attīstības plānu, ir panākta vienošanās par kopīgajām aizsardzības spēju prioritātēm, arī ņemot vērā Saskaņoto ikgadējo pārskatu par aizsardzību, un nolūkā sasniegt ES mērķu vērienīgumu, par ko Padome ir vienojusies 2016. gada 14. novembra secinājumos un ko Eiropadome apstiprinājusi 2016. gada 15. decembrī, dalībvalstis identificē un konsolidē militārās vajadzības un nosaka projekta tehniskās specifikācijas.

(9)

Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāieceļ arī projekta vadītājs, tāda starptautiska projektu vadības organizācija kā, piemēram, Kopīgā bruņojuma sadarbības organizācija vai tāda vienība kā Eiropas Aizsardzības aģentūra, kas vadītu darbu saistībā ar tādas darbības izstrādi, kura vērsta uz sadarbību un kuru atbalsta ar programmu. Ja šāds projekta vadītājs ir iecelts, Komisijai ar to būtu jāapspriežas par darbības īstenošanā gūtajiem panākumiem – pirms līdzekļi par atbalsttiesīgas darbības veikšanu tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam –, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus.

(10)

Savienības finansiālajam atbalstam nebūtu jāietekmē ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumi Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/43/EK (5) vai aizsardzības ražojumu, iekārtu vai tehnoloģiju eksports. Tāpat tam nebūtu jāietekmē dalībvalstu rīcības brīvība attiecībā uz politiku, ko tās piemēro sūtījumiem Savienībā un šādu ražojumu eksportam, tostarp atbilstīgi Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP paredzētajiem kopīgajiem noteikumiem, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (6).

(11)

Programmas mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, mazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, tāpēc tiesīgām uz finansējumu no programmas vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, priekšizpētei un citiem papildinošiem pasākumiem, projektēšanai (tostarp tehniskajām specifikācijām, kas ir projekta pamatā), sistēmas prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai un efektivitātes palielināšanai visā aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas aprites ciklā. Esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanai, tostarp to sadarbspējai, arī vajadzētu būt tiesīgai uz finansējumu no programmas. Esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanas darbībām vajadzētu būt atbalsttiesīgām tikai tad, ja uz darbības veikšanai vajadzīgu iepriekšpastāvējušu informāciju neattiecas nekādi ierobežojumi, kas ierobežo spēju veikt darbību.

(12)

Ņemot vērā, ka programma ir īpaši vērsta uz sadarbības uzlabošanu starp uzņēmumiem visās dalībvalstīs, darbībai vajadzētu būt tiesīgai uz finansējumu no programmas tikai tad, ja to veiks vismaz trīs tādu uzņēmumu konsorcijs, kuri atrodas vismaz trijās dažādās dalībvalstīs.

(13)

Pārrobežu sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē bieži ir kavējušas grūtības vienoties par kopējām tehniskajām specifikācijām vai standartiem. Kopēju tehnisko specifikāciju vai standartu neesība vai to mazais skaits ir novedis pie lielākas sarežģītības, kavējumiem un pārmērīgām izmaksām izstrādes posmā. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar augstāka līmeņa tehnoloģisko gatavību, vienošanās par kopējām tehniskajām specifikācijām būtu jāizvirza par vienu no galvenajiem nosacījumiem tam, lai būtu tiesības uz finansējumu no programmas. Tiesīgām uz finansējumu no programmas vajadzētu būt arī priekšizpētēm un darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt kopēju tehnisko specifikāciju vai standartu noteikšanu.

(14)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas īstenošanā tiek ievērotas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības, darbībām saistībā ar ražojumiem vai tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta starptautiskajās tiesībās, nevajadzētu būt tiesīgām uz finansējumu no programmas. Minētajā sakarā no starptautisko tiesību norisēm vajadzētu būt atkarīgai arī tādu darbību atbilstībai, ar kurām paredzēts izstrādāt jaunus aizsardzības ražojumus vai tehnoloģijas, piemēram, tādus, kuri ir speciāli projektēti nāvējošu triecienu veikšanai bez cilvēka kontroles pār lēmumiem par spēka lietošanu.

(15)

Tā kā programmas mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tiesīgām uz finansējumu principā vajadzētu būt tikai tām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuras nav pakļautas kādas trešās valsts vai trešās valsts vienības kontrolei. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu būtisku drošības un aizsardzības interešu aizsardzību, infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, kurus saņēmēji un apakšuzņēmēji izmanto darbībā, ko finansē no programmas, nebūtu jāatrodas kādas trešās valsts teritorijā.

(16)

Konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmēji un apakšuzņēmēji, kas iesaistīti darbībā, nav pakļauti kādas trešās valsts vai trešās valsts vienības kontrolei. Minētajā sakarā uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē kāda trešā valsts vai trešās valsts vienība, vajadzētu spēt būt tiesīgiem uz finansējumu ar noteikumu, ka ir izpildīti attiecīgi un stingri nosacījumi saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu, tostarp no tāda viedokļa kā Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata stiprināšana. Šādu uzņēmumu dalība nedrīkstētu būt pretrunā programmas mērķiem. Saņēmējiem būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko paredzēts izmantot darbībā. Būtu jāņem vērā arī dalībvalstu bažas par piegādes drošību.

(17)

Arī sadarbībai starp saņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti darbībā, un uzņēmumiem, kas uzņēmējdarbību veic kādā trešā valstī vai kurus kontrolē kāda trešā valsts vai trešās valsts vienība, būtu jāpiemēro attiecīgie nosacījumi saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Minētajā sakarā trešām valstīm vai trešo valstu vienībām nevajadzētu būt neatļautai piekļuvei ar darbības izpildi saistītai klasificētai informācijai. Piekļuve klasificētai informācijai tiek atļauta saskaņā ar attiecīgajiem drošības noteikumiem, kas piemērojami Eiropas Savienības klasificētai informācijai un informācijai, kura ir klasificēta atbilstīgi valstu drošības klasifikācijām.

(18)

Atbalsttiesīgas darbības, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību Savienības iestāžu sistēmā, nodrošinātu pastāvīgu ciešāku sadarbību starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši veicinātu programmas mērķu sasniegšanu. Tāpēc šādām darbībām vajadzētu būt tiesīgām saņemt paaugstinātu finansējuma likmi. Atbalsttiesīgas darbības, kuru izstrādē pienācīgā līmenī piedalījušies vidējas kapitalizācijas uzņēmumi un MVU, un jo īpaši pārrobežu MVU, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina programmas mērķu sasniegšanu. Tāpēc šādām darbībām vajadzētu būt tiesīgām saņemt paaugstinātu finansējuma likmi, tostarp, lai kompensētu palielināto risku un palielināto administratīvo slogu.

(19)

Ja kāds konsorcijs vēlas piedalīties darbībā, kura tiesīga uz atbalstu no programmas, un ja Savienības finansiālo atbalstu ir paredzēts piešķirt dotācijas veidā, konsorcijam viens no saviem dalībniekiem būtu jāieceļ par koordinatoru. Koordinatoram vajadzētu būt galvenajam kontaktpunktam saziņai ar Komisiju.

(20)

Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jāļauj uzturēt un attīstīt prasmes un zinātību Savienības aizsardzības rūpniecībā un būtu jādod ieguldījums tās tehnoloģiskās un rūpnieciskās autonomijas nostiprināšanā. Minētajā sakarā programma arī varētu palīdzēt apzināt, kādos aspektos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē Savienība ir atkarīga no trešām valstīm. Turklāt šādai inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Tāpēc par vienu no atbalsta piešķiršanas kritērijiem būtu jānosaka darbības ieguldījums minēto interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot ciešāku sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā var tikt ņemtas vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp tās, ko īsteno NATO kontekstā, ar noteikumu, ka tās kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm un nerada šķēršļus nevienas dalībvalsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās.

(21)

Dalībvalstis gan katra atsevišķi, gan kopīgi strādā pie bezapkalpes gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu izstrādes, ražošanas un operatīvās izmantošanas. Operatīvā izmantošana šajā kontekstā ietver triecienus militāriem mērķiem. Pētniecībai un izstrādei, kas saistīta ar šādu sistēmu izstrādi, ieskaitot gan militāras, gan civilas sistēmas, ir sniegts atbalsts ar Savienības līdzekļiem. Ir plānots, ka tas turpināsies, iespējams arī programmas satvarā. Nekam šajā regulā nebūtu jākavē likumīgi izmantot šādus aizsardzības ražojumus vai tehnoloģijas, kas izstrādāti saskaņā ar programmu.

(22)

Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir dzīvotspējīgas, dalībvalstu apņemšanās efektīvi piedalīties darbības finansēšanā būtu jānostiprina rakstiski, piemēram, attiecīgo dalībvalstu nodomu vēstulē.

(23)

Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu, balstītām uz pieprasījumu un ekonomiski dzīvotspējīgām vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām. Tāpēc atbilstības kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstis ir iecerējušas koordinētā veidā iepirkt galīgo aizsardzības ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, bet piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstis politiski vai juridiski apņemas kopīgi izmantot, turēt savā īpašumā vai uzturēt galīgo aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju.

(24)

Izvērtējot darbības, kuras ierosināts finansēt no programmas, būtu jāņem vērā visi piešķiršanas kritēriji. Tā kā minētie kritēriji nav izslēdzoši, nebūtu automātiski jāizslēdz tādas ierosinātās darbības, kuras neatbilst vienam vai vairākiem no minētajiem kritērijiem.

(25)

Savienības finansiālajam atbalstam no programmas nebūtu jāpārsniedz 20 % no darbības atbilstīgajām izmaksām, ja tā attiecas uz sistēmas prototipu izgatavošanu, kas bieži ir izstrādes posma visdārgākā darbība. Taču vajadzētu būt iespējamam segt visas citu izstrādes posma darbību atbilstīgās izmaksas. Atbilstīgās izmaksas abos gadījumos būtu jāsaprot Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. panta nozīmē.

(26)

Tā kā programmai būtu jāpapildina pētniecības darbības, jo īpaši aizsardzības jomā, un konsekvences un administratīvās vienkāršošanas nolūkā programmai, ciktāl iespējams, būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi kā sagatavošanas darbībai aizsardzības pētniecībai (SDAP) un pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” (2014–2020) (“Apvārsnis 2020”). Tāpēc ir lietderīgi atļaut atlīdzināt netiešās izmaksas, piemērojot tādu pašu vienotu likmi, kā paredzēts SDAP un “Apvārsnis 2020”, proti, 25 %.

(27)

Savienības atbalsta mērķis ir uzlabot aizsardzības nozares konkurētspēju, un tas attiecas tikai uz konkrēto izstrādes posmu, tādēļ Savienībai nevajadzētu būt īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām uz aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādāti ar finansētajām darbībām. Par piemērojamo intelektuālā īpašuma tiesību režīmu ir līgumiski jāvienojas saņēmējiem. Arī ieinteresētajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vēlāk sadarboties iepirkuma veikšanā. Turklāt no programmas finansētu darbību rezultātiem nevajadzētu būt pakļautiem kontrolei vai ierobežojumiem no kādas trešās valsts vai trešās valsts vienības puses.

(28)

Komisijai būtu jāizveido divu gadu darba programma saskaņā ar programmas mērķiem. Darba programmā būtu detalizēti jāizklāsta to projektu kategorijas, kurus paredzēts finansēt no programmas, tostarp aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, piemēram, tālvadības sistēmas, satelītsakari, pozicionēšana, navigācija un laika sinhronizācija, autonoma piekļuve kosmosam un pastāvīga Zemes novērošana, enerģētiskā ilgtspēja, kiberdrošība un jūras drošība, kā arī progresīvas militārās spējas gaisā, uz zemes, jūrā un kopīgajās jomās, ieskaitot labāku situācijas apzināšanos, aizsardzību, mobilitāti, loģistiku, medicīnisko atbalstu un stratēģiskos instrumentus.

(29)

Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu komitejas (“komiteja”). Komisijai būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Minētajā sakarā komiteja var tikties valstu aizsardzības ekspertu sastāvā, lai sniegtu Komisijai konkrētu palīdzību. Dalībvalstīm ir jāizraugās savi pārstāvji minētajā komitejā. Komitejas locekļiem būtu laikus jādod reāla iespēja iepazīties ar īstenošanas aktu projektiem un paust savus viedokļus.

(30)

Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz MVU, kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī to, ka atbalstītajām darbībām parasti ir nepieciešama transnacionāla sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un lai ar to tiktu veicināta atklāta un pārredzama MVU pārrobežu piekļuve un dalība un lai no kopējā budžeta vismaz 10 % līdzekļu tiktu paredzēti šādām darbībām, ļaujot MVU iekļauties darbību vērtības ķēdēs. Viena projektu kategorija būtu jāvelta tieši MVU.

(31)

Lai nodrošinātu programmas sekmīgu īstenošanu, Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar plašu Eiropas rūpniecības pārstāvju loku, tostarp ar MVU un netradicionāliem aizsardzības nozares piegādātājiem.

(32)

Lai izmantotu tās īpašās zināšanas aizsardzības nozarē un saskaņā ar kompetencēm, kas tai noteiktas LES, komitejā par novērotāju būtu jāuzaicina Eiropas Aizsardzības aģentūra. Arī Eiropas Ārējās darbības dienests būtu jāuzaicina piedalīties.

(33)

Lai izraudzītos darbības, kas finansējamas no programmas, Komisijai vai Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām vienībām parasti būtu jāorganizē minētajā regulā paredzētie uzaicinājumi uz konkursu un būtu jānodrošina, ka administratīvās procedūras tiek saglabātas pēc iespējas vienkāršākas un rada minimālu papildu izmaksu summu. Tomēr dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (7) 190. pantu.

(34)

Pēc priekšlikumu izvērtēšanas ar tādu neatkarīgu ekspertu palīdzību, kuru uzticamība no drošības viedokļa būtu jāvalidē dalībvalstīm, Komisijai būtu jāizvēlas no programmas finansējamās darbības. Komisijai būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu datubāze. Datubāze nebūtu jāpublisko. Neatkarīgie eksperti būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, ņemot vērā viņiem uzticamos uzdevumus. Ieceļot neatkarīgos ekspertus, Komisijai, ciktāl iespējams, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai ekspertu grupās un izvērtēšanas komisijās panāktu līdzsvarotu sastāvu no dažādu prasmju, pieredzes, zināšanu, ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu viedokļa, ņemot vērā situāciju darbības jomā. Tāpat būtu jātiecas nodrošināt ekspertu atbilstīgu rotāciju un pienācīgu privātā un publiskā sektora līdzsvaru. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz finansējuma piešķiršanu izraudzītām darbībām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8). Dalībvalstis būtu jāinformē par novērtējuma rezultātiem un finansētajās darbībās sasniegto progresu.

(35)

Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtisko ietekmi uz šīs regulas īstenošanu, to pieņemšanā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(36)

Programmas beigās Komisijai būtu jāsagatavo īstenošanas ziņojums, izvērtējot finansēšanas darbības no to finansiālās īstenošanas rezultātu un, ja iespējams, to ietekmes viedokļa. Īstenošanas ziņojumā būtu jāanalizē arī MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu pārrobežu dalība programmas darbībās, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Tāpat ziņojumā būtu jāietver informācija par saņēmēju izcelsmi un par radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

(37)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus.

(38)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina pēc iespējas plašāka programmas sekmēšana, lai palielinātu tās efektivitāti un tādējādi uzlabotu aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un dalībvalstu aizsardzības spējas.

(39)

Ņemot vērā to, ka izmaksu un saistīto risku dēļ šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (“programma”) Savienības rīcībai laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“sistēmas prototips” ir ražojuma vai tehnoloģijas modelis, kas var demonstrēt veiktspēju ekspluatācijas vidē;

2)

“kvalifikācija” ir viss process, kurā pierāda, ka aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstrukcija atbilst noteiktajām prasībām, sniedzot objektīvus pierādījumus, ar kuriem tiek pierādīts, ka ir izpildītas īpašas konstrukcijas prasības;

3)

“sertifikācija” ir process, ar kuru valsts iestāde apliecina, ka aizsardzības ražojums, materiāla vai nemateriāla sastāvdaļa vai tehnoloģija atbilst piemērojamajiem noteikumiem;

4)

“uzņēmums” ir vienība, kas iesaistīta saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no tās juridiskā statusa vai veida, kādā tā tiek finansēta, un kas veic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā tā ir reģistrēta saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem;

5)

“vadības izpildstruktūrvienība” ir uzņēmuma struktūrvienība, kas ir iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas attiecīgā gadījumā atskaitās izpilddirektoram, un kas ir pilnvarota noteikt uzņēmuma stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību, un kas pārrauga un uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu;

6)

“trešās valsts vienība” ir vienība, kura uzņēmējdarbību veic trešā valstī vai, ja tā uzņēmējdarbību veic Savienībā, kuras vadības izpildstruktūrvienības atrodas trešā valstī;

7)

“kontrole” ir spēja tieši vai netieši īstenot izšķirošu ietekmi uz uzņēmumu, izmantojot vienu vai vairākus starpniekuzņēmumus;

8)

“mazie un vidējie uzņēmumi” vai “MVU” ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (9) pielikuma 2. pantā;

9)

“vidējas kapitalizācijas uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuri nav MVU un kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3 000, turklāt darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 3.–6. pantu;

10)

“konsorcijs” ir sadarbīga uzņēmumu grupa, kas izveidota, lai veiktu darbību saskaņā ar programmu.

3. pants

Mērķi

Programmai ir šādi mērķi:

a)

veicināt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovētspēju visā Savienībā un tādējādi sekmēt Savienības stratēģisko autonomiju, atbalstot darbības to izstrādes posmā;

b)

visā Savienībā atbalstīt un stiprināt sadarbību, tostarp pāri robežām, starp uzņēmumiem, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, un sadarbību starp dalībvalstīm aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju izstrādē, vienlaikus nostiprinot un uzlabojot aizsardzības jomas piegādes un vērtības veidošanas ķēžu elastību un veicinot aizsardzības sistēmu standartizāciju un to sadarbspēju.

Šāda sadarbība notiek saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā un jo īpaši Spēju attīstības plāna kontekstā.

Minētajā sakarā ikreiz, kad tās neizslēdz jebkuras dalībvalsts piedalīšanās iespēju, attiecīgā gadījumā var tikt ņemtas vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, ja tās ir Savienības drošības un aizsardzības interesēs, kā nosaka kopējā ārpolitika un drošības politika, un ņemot vērā vajadzību izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās;

c)

veicināt aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu un dot ieguldījumu izstrādē pēc pētniecības posma, un tādējādi atbalstīt – cita starpā, ja vajadzīgs, ar konsolidāciju – Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju iekšējā tirgū un pasaules tirgū.

4. pants

Budžets

Finansējums programmas īstenošanai laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 500 miljoni faktiskajās cenās.

Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

5. pants

Vispārīgi finansēšanas noteikumi

1.   Savienības finansiālo atbalstu var sniegt, izmantojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos finansēšanas veidus, jo īpaši dotācijas un – izņēmuma apstākļos – publisko iepirkumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un interešu konflikta risku.

3.   Savienības finansiālo atbalstu tieši vai netieši īsteno Komisija, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, uzticot budžeta izpildes uzdevumus minētās regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajām vienībām.

4.   Dalībvalstis attiecīgā gadījumā ieceļ projekta vadītāju. Pirms maksājuma veikšanas atbalsttiesīgajiem saņēmējiem Komisija apspriežas ar projekta vadītāju par darbības īstenošanā gūtajiem panākumiem.

6. pants

Atbalsttiesīgas darbības

1.   Programma sniedz atbalstu saņēmēju darbībām izstrādes posmā, kuras ietver gan jaunu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanu, ar noteikumu, ka tādas iepriekšpastāvējušas informācijas izmantošana, kas vajadzīga, lai veiktu modernizēšanas darbību, nav pakļauta ierobežojumiem no kādas trešās valsts vai trešās valsts vienības puses – tieši vai netieši ar viena vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību.

Atbalsttiesīga darbība attiecas uz vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem:

a)

izpēte, piemēram, priekšizpēte, un citi papildinoši pasākumi;

b)

aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstrukcija, kā arī tehniskās specifikācijas, pēc kurām šāda konstrukcija ir izstrādāta, tostarp daļēji testi riska mazināšanai rūpnieciskā vai reprezentatīvā vidē;

c)

aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sistēmas prototipa radīšana;

d)

aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšana;

e)

aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas kvalifikācija;

f)

aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sertifikācija;

g)

tādu tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde, kas palielina efektivitāti aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās darbības veic, uzņēmumiem sadarbojoties konsorcijā, ko veido vismaz trīs atbalsttiesīgas vienības, kuras veic uzņēmējdarbību vismaz trijās dažādās dalībvalstīs. Vismaz trīs no minētajām atbalsttiesīgajām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs, nav tiešā vai netiešā vienas un tās pašas vienības faktiskā kontrolē, kā arī nekontrolē viena otru.

3.   Šā panta 2. punktā minētais konsorcijs sniedz pierādījumus par savu ekonomisko dzīvotspēju, pierādot, ka darbības izmaksas, kuras Savienības atbalsts nesedz, tiks segtas ar citiem finansēšanas līdzekļiem, piemēram, ar dalībvalstu iemaksām.

4.   Attiecībā uz 1. punkta c)–g) apakšpunktā minētajām darbībām konsorcijs sniedz pierādījumus par darbību ieguldījumu Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas veicināšanā, pierādot, ka vismaz divas dalībvalstis ir iecerējušas koordinētā veidā iepirkt galīgo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, attiecīgos gadījumos izmantojot arī kopēju iepirkumu.

5.   Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, tiek balstītas uz kopējām prasībām, par kurām kopīgi vienojušās vismaz divas dalībvalstis. Darbības, kas minētas 1. punkta c)–g) apakšpunktā, tiek balstītas uz kopīgām tehniskajām specifikācijām, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis, kas līdzfinansēs vai kas ir iecerējušas kopīgi iepirkt galīgo ražojumu vai kopīgi izmantot tehnoloģiju, kā minēts 3. un 4. punktā, tādējādi stiprinot sistēmu standartizāciju un sadarbspēju.

6.   Darbības tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādei, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana starptautiskajās tiesībās ir aizliegta, nav tiesīgas uz finansējumu no programmas.

7. pants

Atbalsttiesīgas vienības

1.   Saņēmēji un apakšuzņēmēji, kas iesaistīti attiecīgajā darbībā, ir publiski vai privāti uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā.

2.   Saņēmēju un apakšuzņēmēju infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko izmanto no programmas finansēto darbību nolūkos, visu darbības laiku atrodas Savienības teritorijā, un to vadības izpildstruktūrvienības veic uzņēmējdarbību Savienībā.

3.   No programmas finansēto darbību nolūkā saņēmējus un apakšuzņēmējus, kas iesaistīti attiecīgajā darbībā, nekontrolē kāda trešā valsts vai trešās valsts vienība.

4.   Atkāpjoties no šā panta 3. punkta un ievērojot 15. panta 2. punktu, uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru kontrolē kāda trešā valsts vai trešās valsts vienība, ir atbalsttiesīgs kā saņēmējs vai apakšuzņēmējs, kas iesaistīts darbībā, tikai tad, ja Komisijai tiek darītas pieejamas garantijas, ko saskaņā ar savām valsts procedūrām ir apstiprinājusi dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Minētās garantijas var attiekties uz uzņēmuma vadības izpildstruktūrvienību, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Minētās garantijas var arī attiekties uz īpašām valdības tiesībām kontrolē pār uzņēmumu, ja dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, to uzskata par lietderīgu.

Ar minētajām garantijām tiek garantēts, ka šāda uzņēmuma iesaiste darbībā nav pretrunā nedz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā, ievērojot LES V sadaļu, nedz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem. Garantijas atbilst arī 12. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Ar garantijām jo īpaši pamato, ka darbības nolūkā ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka:

a)

kontrole pār uzņēmumu netiek īstenota tādā veidā, kas iegrožo vai ierobežo tā spēju veikt darbību un sasniegt rezultātus, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz tā infrastruktūru, objektiem, aktīviem, resursiem, intelektuālo īpašumu vai zinātību, kas vajadzīgi darbības nolūkā, vai kas apdraud tā spējas un standartus, kas vajadzīgi darbības veikšanai;

b)

netiek pieļauta kādas trešās valsts vai trešās valsts vienības piekļuve ar darbību saistītai sensitīvai informācijai un darbiniekiem vai citām darbībā iesaistītām personām attiecīgā gadījumā ir valsts drošības pielaides;

c)

īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu, kas izriet no darbības, un tās rezultāti paliek saņēmējam darbības laikā un pēc tās pabeigšanas, netiek pakļauti kontrolei vai ierobežojumiem no kādas trešās valsts vai trešās valsts vienības puses, un tos neeksportē ārpus Savienības, un minētajam intelektuālajam īpašumam vai minētajiem rezultātiem nav piekļuves no Savienības ārpuses bez tās dalībvalsts apstiprinājuma, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, un saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Ja dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, to uzskata par lietderīgu, var sniegt papildu garantijas.

Komisija informē 13. pantā minēto komiteju par jebkuru uzņēmumu, ko uzskata par atbalsttiesīgu saskaņā ar šo punktu.

5.   Ja Savienībā nav konkurētspējīgu un tūlītēji pieejamu alternatīvu, saņēmēji un apakšuzņēmēji, kas iesaistīti attiecīgajā darbībā, var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti ārpus dalībvalstu teritorijas, ar noteikumu, ka minētais izmantojums nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, saskan ar programmas mērķiem un pilnībā atbilst 12. pantam.

Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas nav tiesīgas uz finansējumu no programmas.

6.   Atbalsttiesīgas darbības veikšanā saņēmēji un apakšuzņēmēji, kas iesaistīti attiecīgajā darbībā, var arī sadarboties ar uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus dalībvalstu teritorijas vai ko kontrolē kāda trešā valsts vai trešās valsts vienība, tostarp izmantojot šādu uzņēmumu aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šāda sadarbība saskan ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un pilnībā atbilst 12. pantam.

Trešām valstīm vai citām trešo valstu vienībām nav neatļautas piekļuves klasificētai informācijai, kas attiecas uz darbības veikšanu, un netiek pieļauta iespējama negatīva ietekme uz darbībai īpaši svarīgu resursu piegādes drošību.

Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas nav tiesīgas uz finansējumu no programmas.

7.   Saņēmēji sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga atbilstības kritēriju izvērtēšanai. Gadījumā, ja darbības veikšanas laikā notiek izmaiņas, kas varētu likt apšaubīt atbilstības kritēriju izpildi, uzņēmums informē Komisiju, kas izvērtē, vai joprojām ir izpildīti atbilstības kritēriji, un aplūko iespējamo ietekmi uz darbības finansēšanu.

8.   Šā panta nolūkā ar apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti attiecīgajā darbībā, saprot apakšuzņēmējus, kuriem ar saņēmēju ir tiešas līgumattiecības, citus apakšuzņēmējus, kuriem piešķirti vismaz 10 % no attiecīgās darbības kopējām atbilstīgajām izmaksām, kā arī apakšuzņēmējus, kam var būt vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, lai izpildītu līgumu.

8. pants

Uzņēmumu deklarācija

Katrs uzņēmums konsorcijā, kurš vēlas piedalīties darbībā, rakstiski deklarē, ka pilnībā apzinās un izpilda piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz darbībām aizsardzības jomā.

9. pants

Konsorcijs

1.   Ja Savienības finansiālo atbalstu sniedz dotācijas veidā, tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus, kas darbojas par koordinatoru. Koordinatoru norāda dotācijas nolīgumā. Koordinators ir konsorcija dalībnieku galvenais kontaktpunkts attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas nolīgumā norādīts citādi vai kad tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

2.   Tāda konsorcija dalībnieki, kas piedalās darbībā, noslēdz iekšēju nolīgumu, kurā nosaka savas tiesības un pienākumus attiecībā uz darbības veikšanu saskaņā ar dotācijas nolīgumu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kas paredzēti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Iekšējā nolīgumā iekļauj vienošanos par intelektuālā īpašuma tiesībām attiecībā uz izstrādātajiem ražojumiem un tehnoloģijām.

10. pants

Piešķiršanas kritēriji

Darbības, ko ierosina finansēt no programmas, izvērtē pēc katra no šādiem kritērijiem:

a)

ieguldījums izcilībā, jo īpaši apliecinot, ka ierosinātā darbība piedāvā būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar esošajiem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām;

b)

ieguldījums inovācijā, jo īpaši apliecinot, ka ierosinātajā darbībā ietilpst revolucionāras vai inovatīvas koncepcijas un pieejas, jauni, daudzsološi nākotnes tehnoloģiski uzlabojumi vai aizsardzības nozarē iepriekš nepiemērotu tehnoloģiju vai koncepciju piemērošana;

c)

ieguldījums aizsardzības jomas uzņēmumu konkurētspējā un izaugsmē visā Savienībā, jo īpaši radot jaunas tirgus iespējas;

d)

ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības rūpnieciskajā autonomijā un Savienības drošības un aizsardzības interesēs, uzlabojot aizsardzības ražojumus vai tehnoloģijas saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā, jo īpaši Spēju attīstības plāna kontekstā, un attiecīgā gadījumā reģionālajām un starptautiskajām prioritātēm, ja tās kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm un neizslēdz jebkuras dalībvalsts piedalīšanās iespēju;

e)

darbības kopējā budžeta daļa, kas tiks piešķirta tādu MVU dalībai, kuri uzņēmējdarbību veic Savienībā, radot industriālu vai tehnoloģisku pievienoto vērtību, kā konsorcija dalībnieki, kā apakšuzņēmēji vai kā citi uzņēmumi piegādes ķēdē, un jo īpaši darbības kopējā budžeta daļa, kas tiks piešķirta tādiem MVU, kuri uzņēmējdarbību veic citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās uzņēmējdarbību veic konsorcija uzņēmumi, kuri nav MVU;

f)

attiecībā uz 6. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajām darbībām – ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības vēl lielākā integrēšanā, saņēmējiem pierādot, ka dalībvalstis ir apņēmušās kopīgi izmantot, turēt savā īpašumā vai uzturēt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

Attiecībā uz pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto kritēriju piemērošanu attiecīgā gadījumā ņem vērā ieguldījumu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju efektivitātes palielināšanā to aprites ciklā, tostarp izmaksu lietderību un sinerģiju potenciālu iepirkuma un uzturēšanas procesā.

11. pants

Finansējuma likmes

1.   Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no programmas, nepārsniedz 20 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām tādai darbībai, kas minēta 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Visos pārējos gadījumos atbalsts var sasniegt apjomu, kas sedz darbības kopējās atbilstīgās izmaksas.

2.   Darbībai, kas minēta 6. panta 1. punktā un izstrādāta saistībā ar pastāvīgo strukturālo sadarbību, var piešķirt finansējuma likmi, kas palielināta par papildu 10 procentpunktiem.

3.   Darbībai, kas minēta 6. panta 1. punktā, var piešķirt palielinātu finansējuma likmi, kā minēts šā punkta otrajā un trešajā daļā, ja vismaz 10 % no darbības kopējām atbilstīgajām izmaksām tiek piešķirti MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

Finansējuma likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst procentuālajai daļai no darbības kopējām atbilstīgajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kurās uzņēmējdarbību veic konsorcija uzņēmumi, kuri nav MVU, bet nepārsniedzot papildu 5 procentpunktus.

Finansējuma likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst divkāršai procentuālajai daļai no darbības kopējām atbilstīgajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas uzņēmējdarbību veic dalībvalstīs, kuras nav otrajā daļā minētās dalībvalstis.

4.   Finansējuma likmi darbībai, kas minēta 6. panta 1. punktā, var palielināt par papildu 10 procentpunktiem, ja vismaz 15 % no darbības kopējām atbilstīgajām izmaksām tiek piešķirti vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

5.   Netiešās atbilstīgās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām atbilstīgajām izmaksām, izņemot tiešās atbilstīgās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu.

6.   Finansējuma likmes kopējais palielinājums darbībai pēc 2., 3. un 4. punkta piemērošanas nepārsniedz 35 procentpunktus.

7.   Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no programmas, tostarp paaugstināta finansējuma likmes, nepārsniedz 100 % no darbības atbilstīgajām izmaksām.

12. pants

Īpašumtiesības un intelektuālā īpašuma tiesības

1.   Savienībai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot darbību, un tā nepretendē ne uz kādām intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar darbību.

2.   No programmas finansētu darbību rezultāti, tostarp tehnoloģiju nodošanas ziņā, nav pakļauti kontrolei vai ierobežojumiem no kādas trešās valsts vai trešās valsts vienības puses – tieši vai netieši ar viena vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību.

3.   Šī regula neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

4.   Attiecībā uz programmas finansējumu saņēmušo saņēmēju gūtajiem rezultātiem un neskarot šā panta 3. punktu, Komisijai paziņo jebkādu īpašumtiesību nodošanu kādai trešai valstij vai trešās valsts vienībai. Ja šāda īpašumtiesību nodošana ir pretrunā 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, no programmas saņemtais finansējums tiek atmaksāts.

5.   Ja Savienības atbalsts tiek sniegts pētījuma publiskā iepirkuma veidā, visām dalībvalstīm pēc rakstiska pieprasījuma ir tiesības bez maksas saņemt šā pētījuma izmantošanas vienkāršo licenci.

13. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina novērotāja statusā komitejai paust savu viedokli un īpašās zināšanas. Uzaicina piedalīties arī Eiropas Ārējās darbības dienestu.

Komitejas sanāksmes notiek arī īpašos sastāvos, tostarp lai pārrunātu aizsardzības aspektus.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

14. pants

Darba programma

1.   Komisija ar īstenošanas aktu pieņem divu gadu darba programmu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā. Darba programma ir saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

2.   Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami no programmas. Minētās kategorijas atbilst 3. panta b) punktā minētajām aizsardzības spēju prioritātēm.

Minētās kategorijas aptver spējas attiecībā uz inovatīviem aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām šādās jomās:

a)

sagatavošana, aizsardzība, izvēršana un ilgtspējība;

b)

informācijas pārvaldība un pārākums un vadība, kontrole, komunikācija, datori, izlūkošana, novērošana un rekognoscēšana (C4ISR), kiberaizsardzība un kiberdrošība; un

c)

spēka lietošana un efektori.

Darba programmā iekļauj arī īpaši MVU paredzētu projektu kategoriju.

3.   Darba programma nodrošina, ka vismaz 10 % no kopējā budžeta tiek veltīti MVU pārrobežu dalībai.

15. pants

Vērtēšanas un piešķiršanas procedūra

1.   Īstenojot programmu, Savienības finansējumu piešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012. Dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 190. pantu.

2.   Priekšlikumus, kas saņemti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, Komisija izvērtē pēc 6., 7., 8. un 10. pantā izklāstītajiem atbilstības un piešķiršanas kritērijiem.

Piešķiršanas procedūrā Komisijai palīdz neatkarīgi eksperti, kuru uzticamību no drošības viedokļa validē dalībvalstis. Minētie eksperti ir Savienības valstspiederīgie no pēc iespējas plašāka dalībvalstu klāsta, un tos atlasa, izsludinot uzaicinājumus iesniegt pieteikumus, lai izveidotu kandidātu datubāzi.

Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz ekspertu uzticamību, 13. pantā minēto komiteju katru gadu informē par datubāzē reģistrēto ekspertu sarakstu. Komisija arī nodrošina, ka eksperti nevērtē, nekonsultē un nepalīdz jautājumos, kuros tiem ir interešu konflikts.

3.   Komisija pēc katra konkursa vai pēc Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 190. panta piemērošanas ar īstenošanas aktiem piešķir finansējumu izraudzītām darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā.

16. pants

Gada maksājumi

Komisija budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos.

17. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.   Komisija regulāri uzrauga programmas īstenošanu un katru gadu ziņo par paveikto saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 38. panta 3. punkta e) apakšpunktu. Minētajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos uzraudzības pasākumus.

2.   Lai atbalstītu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija sagatavo retrospektīvu novērtējuma ziņojumu un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un svarīgākajām ieinteresētajām personām, jo īpaši izvērtē progresu 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Tajā analizē arī pārrobežu, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, dalību programmas ietvaros veiktās darbībās, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu integrāciju globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Ziņojumā ietver arī informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm un, ja iespējams, par radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

18. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt vai – starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, – pārbaudīt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri no programmas ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kas finansēts no programmas, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. BOGNER-STRAUSS


(1)  OV C 129, 11.4.2018., 51. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 16. jūlija lēmums.

(3)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).

(6)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


KOPĪGS PAZIŅOJUMS PAR EIROPAS AIZSARDZĪBAS RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS FINANSĒŠANU

Eiropas Parlaments un Padome, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas ikgadējās budžeta procedūras satvarā, vienojas, ka Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas finansēšanai 2019. un 2020. gadā tiks piešķirti šādi līdzekļi:

EUR 200 miljoni no nepiešķirtu līdzekļu rezerves,

EUR 116,1 miljons no EISI,

EUR 3,9 miljoni no EGNOS,

EUR 104,1 miljons no Galileo,

EUR 12 miljoni no Copernicus,

EUR 63,9 miljoni no ITER.


II Neleģislatīvi akti

LĒMUMI

7.8.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/44


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/1093

(2018. gada 4. jūlijs)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Francijas pieteikumu EGF/2017/009 FR/Air France

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu 150 miljoni EUR gadā (2011. gada cenās), kā noteikts 12. pantā Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3).

(3)

Francija 2017. gada 23. oktobrī iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu attiecībā uz atlaišanas gadījumiem uzņēmumā Air France Francijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu 9 894 483 EUR apmērā saistībā ar Francijas iesniegto pieteikumu.

(5)

Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 9 894 483 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 4. jūlija.

Strasbūrā, 2018. gada 4. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

K. EDTSTADLER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).


Top