This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document L:2015:264:FULL
Official Journal of the European Union, L 264, 9 October 2015
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 264, 2015. gada 9. oktobris
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 264, 2015. gada 9. oktobris
ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 264 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
58. gadagājums |
|
|
II Neleģislatīvi akti |
|
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
LĒMUMI
9.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 264/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1814
(2015. gada 6. oktobris)
par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (3) ir izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (“ES ETS”), lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablu un ekonomiski pamatotu samazināšanu. |
(2) |
Saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumiem par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam labi funkcionējoša, reformēta ES ETS ar instrumentu tirgus stabilizēšanai būs galvenais Eiropas instruments, lai sasniegtu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi. |
(3) |
Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktā noteikts, ka Komisijai ik gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par Eiropas oglekļa tirgus darbību. |
(4) |
Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas oglekļa tirgus stāvokli 2012. gadā konstatēta nepieciešamība veikt pasākumus, lai atrisinātu pieprasījuma un piedāvājuma strukturālo nelīdzsvarotību. Ietekmes novērtējumā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam norādīts, ka saskaņā ar prognozēm šādas nelīdzsvarotības turpināsies un ka nebūtu iespējams to pietiekamā mērā mazināt, minētajā satvarā pielāgojot lineāro trajektoriju stingrākam mērķim. Izmaiņas lineārajā samazinājuma koeficientā Savienības kopējo emisiju apjomu (ES ETS maksimālais apjoms) maina tikai pakāpeniski. Tādējādi arī pārpalikums samazinātos tikai pakāpeniski, kas nozīmētu, ka tirgum vairāk nekā desmit gadus būtu jāturpina darboties ar aptuveni 2 miljardu vai lielāku kvotu pārpalikumu, liedzot ES ETS dot nepieciešamo signālu investīcijām, lai izmaksu ziņā efektīvi mazinātu CO2 emisijas, un kļūt par zema oglekļa inovācijas virzītājspēku, kas dod ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un nodarbinātībā. |
(5) |
Lai risinātu minēto problēmu un padarītu ES ETS noturīgāku pret piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, un līdz ar to ļautu ES ETS darboties sakārtotā tirgū, 2018. gadā būtu jāizveido tirgus stabilitātes rezerve (“rezerve”), un tai vajadzētu pilnībā darboties no 2019. gada. Rezerve arī uzlabos sinerģiju ar citām klimata un enerģētikas politikas jomām. Lai saglabātu pēc iespējas lielāku paredzamību, būtu jānosaka skaidri noteikumi par kvotu ieskaitīšanu rezervē un to atbrīvošanu no tās. Rezervei būtu jādarbojas, ierosinot korekcijas ik gadus izsolāmo kvotu apjomā. No 2019. gada, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, katru gadu no izsolāmo kvotu apjoma rezervē būtu jāieskaita kvotu daudzums, kas atbilst 12 % no kvotu skaita, kuras bijušas apritē atbilstīgi tā brīža jaunākajai Komisijas publicētajai informācijai par apritē esošu kvotu kopskaitu. Katrā konkrētajā gadā, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir mazāks nekā 400 miljoni, no rezerves būtu jāatbrīvo atbilstīgs kvotu skaits, darot tās pieejamas dalībvalstīm tādā pašā daudzumā un secībā, kādā tās ieskaitītas rezervē, un jāpievieno izsolāmo kvotu apjomam. |
(6) |
Šajā nolūkā Komisijai un dalībvalstīm pēc tam, kad Komisija līdz attiecīgā gada 15. maijam ir publicējusi informāciju par apritē esošo kvotu skaitu, būtu bez liekas kavēšanās jānodrošina, ka tiek koriģēti izsoļu kalendāri, kas iekļauti kopīgajā izsoļu platformā un attiecīgā gadījumā atsevišķās izsoļu platformās, lai ņemtu vērā rezervē ieskaitītās vai no tās atbrīvojamās kvotas. Izsolāmo kvotu apjoma korekcija būtu jāsadala uz 12 mēnešu laikposmu pēc tam, kad ir ieviestas izmaiņas attiecīgajā izsoļu kalendārā. Ņemot vērā to, ka izsoles procesam jābūt raitam, vajadzības gadījumā precīzākas norādes par korekcijām būtu jānosaka Komisijas Regulā (ES) Nr. 1031/2010 (4). |
(7) |
Turklāt papildus rezerves izveidei būtu jāizdara daži atbilstīgi grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, lai nodrošinātu konsekvenci un ES ETS netraucētu darbību. Konkrētāk, Direktīvas 2003/87/EK īstenošana var novest pie liela kvotu apjoma izsolīšanas katra tirdzniecības laikposma beigās, kas varētu apdraudēt tirgus stabilitāti. Tādējādi, lai izvairītos no kvotu piedāvājuma ziņā nelīdzsvarotas tirgus situācijas viena tirdzniecības laikposma beigās un nākamā laikposma sākumā, kas iespējami atstātu negatīvu ietekmi uz tirgu, būtu jāparedz noteikums, ka kvotu piedāvājuma ievērojamu palielinājumu, kas rodas viena tirdzniecības laikposma beigās, daļēji izsola nākamā laikposma pirmajos divos gados. Lai turpmāk veicinātu Eiropas oglekļa tirgus stabilitāti un nepieļautu piedāvājuma mākslīgu palielināšanu tā tirdzniecības laikposma beigās, kas sākās 2013. gadā, kvotas, kas nav piešķirtas iekārtām, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktu, un kvotas, kas nav piešķirtas iekārtām, jo tiek piemērots minētās direktīvas 10.a panta 19. un 20. punkts (“nepiešķirtās kvotas”), būtu jāieskaita rezervē 2020. gadā. Komisijai būtu jāpārskata Direktīva 2003/87/EK attiecībā uz minētajām nepiešķirtajām kvotām un vajadzības gadījumā jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums par turpmākās rīcības iespējām. |
(8) |
Plānotā 300 miljonu kvotu atkārtota iekļaušana 2019. gadā un 600 miljonu kvotu atkārtota iekļaušana 2020. gadā, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 176/2014 (5), apdraudētu rezerves mērķi novērst pieprasījuma un piedāvājuma strukturālo nelīdzsvarotību. Attiecīgi minētās 900 miljonu kvotas nebūtu jāizsola 2019. un 2020. gadā, bet būtu jāieskaita rezervē. |
(9) |
Ir svarīgi, ka ES ETS stimulē oglekļa emisiju ziņā efektīvu izaugsmi un ka tiek aizsargāta to Savienības nozaru konkurētspēja, kurām patiešām draud oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. Iepriekšminētajos Eiropadomes secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam ir sniegtas skaidras norādes par turpmāku bezmaksas kvotu piešķiršanu un oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes noteikumiem pēc 2020. gada. Ņemot par pamatu minētās stratēģiskās norādes, Komisijai būtu jāpārskata Direktīva 2003/87/EK, jo īpaši tās 10.a pants, un sešu mēnešu laikā kopš šā lēmuma pieņemšanas būtu jāiesniedz priekšlikums minētās direktīvas pārskatīšanai. Cenšoties panākt mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, minētajā pārskatīšanā būtu arī jāapsver saskaņoti noteikumi par netiešo izmaksu kompensēšanu Savienības līmenī. Pārskatīšanā būtu arī jāapsver, vai nebūtu jāizmanto līdz pat 50 miljoniem nepiešķirto kvotu, lai papildinātu esošos resursus minētās direktīvas 10.a panta 8. punktā minēto projektu veicināšanai un zema oglekļa emisiju rūpnieciskas inovācijas projektiem, tostarp maza mēroga projektiem visās dalībvalstīs līdz 2021. gadam. |
(10) |
Komisijai būtu jāuzrauga rezerves darbība saistībā ar tās ikgadējo oglekļa tirgus ziņojumu. Minētajā ziņojumā būtu jāizvērtē attiecīgā ietekme uz konkurētspēju, jo īpaši rūpniecības nozarē, tostarp saistībā ar IKP, nodarbinātības un investīciju rādītājiem. Turklāt Komisijai triju gadu laikā pēc rezerves darbības sākuma un pēc tam periodiski būtu jāpārskata rezerves darbība, ņemot vērā pieredzi, kas gūta tās piemērošanā. Pārskatot rezerves darbību, jo īpaši būtu jāapsver, vai noteikumi par kvotu ieskaitīšanu rezervē un to atbrīvošanu no rezerves ir atbilstīgi mērķim risināt piedāvājuma un pieprasījuma strukturālo nelīdzsvarotību. Pārskatīšanā būtu jāiekļauj tirgus līdzsvara analīze, ietverot visus būtiskos piedāvājumu un pieprasījumu ietekmējošos faktorus, un analīze par to, vai iepriekš noteiktais diapazons, kuru sasniedzot, tiek ierosināta ik gadu izsolāmo kvotu apjoma korekcija, ir atbilstīgs, kā arī par procentu likmi, ko piemēro kopējam apritē esošo kvotu skaitam. Ja analīze liecina, ka diapazons vairs nav atbilstīgs, ņemot vērā izmaiņas tirgus norisēs un pārskatīšanas laikā pieejamo jauno informāciju, Komisijai būtu ātri jāiesniedz priekšlikums, lai risinātu šādu situāciju. Pārskatīšanā būtu arī jāvērtē rezerves ietekme uz izaugsmi, nodarbinātību, Savienības rūpniecības konkurētspēju un oglekļa emisiju pārvirzes risku. Rezerves darbības pārskatīšanai vajadzētu būt objektīvai un ņemt vērā nepieciešamību saglabāt regulējuma stabilitāti un nodrošināt ilgtermiņa paredzamību pārejas procesā uz zema oglekļa emisiju ekonomiku. |
(11) |
Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, izveidot tirgus stabilitātes rezervi un uzsākt tās darbību Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(12) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/87/EK, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tirgus stabilitātes rezerve
1. Tirgus stabilitātes rezervi izveido 2018. gadā, un kvotu ieskaitīšanu rezervē uzsāk no 2019. gada 1. janvāra.
2. 900 miljonus kvotu, ko atskaita no izsolāmo kvotu apjomiem laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 176/2014, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu, nepievieno apjomiem, kas izsolāmi 2019. un 2020. gadā, bet gan ieskaita rezervē.
3. Kvotas, kas nav piešķirtas iekārtām, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktu, un kvotas, kas nav piešķirtas iekārtām, jo tiek piemērots minētās direktīvas 10.a panta 19. un 20. punkts, 2020. gadā ieskaita rezervē. Komisija pārskata Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz minētajām nepiešķirtajām kvotām un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu.
4. Komisija līdz nākamā gada 15. maijam publicē katru gadu apritē esošo kvotu kopskaitu. Konkrētā gadā apritē esošo kvotu kopskaits ir to kvotu kopējais skaits, kuras piešķirtas laikposmā kopš 2008. gada 1. janvāra, ietverot skaitu, kas minētajā laikposmā piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 13. panta 2. punktu, un ar iekārtām dotās tiesības saskaņā ar ES ETS izmantot starptautiskos kredītus attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz minētā konkrētā gada 31. decembrim, no kā atskaitīts ES ETS iekārtu verificēto emisiju kopējais daudzums tonnās laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz tā paša konkrētā gada 31. decembrim, visas kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu, un rezervē esošo kvotu skaits. Neņem vērā emisijas, kas radušās trīs gadu laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam, un kvotas, kas piešķirtas par šīm emisijām. Publicēšana pirmo reizi notiek līdz 2017. gada 15. maijam.
5. Kvotu skaitu, kas atbilst 12 % no šā panta 4. punktā minētajā jaunākajā publikācijā norādītā apritē esošo kvotu kopskaita, katru gadu atskaita no to kvotu apjoma, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punktu, un ieskaita rezervē 12 mēnešu laikposmā, sākot no minētā gada septembra, ja vien rezervē ieskaitāmo kvotu skaits nav mazāks par 100 miljoniem. Pirmajā rezerves darbības gadā arī laikā no minētā gada 1. janvāra līdz 1. septembrim ieskaita arī 8 % no jaunākajā publikācijā norādītā apritē esošo kvotu kopskaita (tas ir, 1 % par katru kalendāro mēnesi).
Neskarot to kvotu kopskaitu, kuras jāatskaita saskaņā ar šo punktu, Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kvotas neņem vērā līdz 2025. gada 31. decembrim, nosakot dalībvalstu ieguldījumus, kas veido minēto kopskaitu.
6. Jebkurā gadā, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir mazāks nekā 400 miljoni, no rezerves atbrīvo 100 miljonus kvotu un pievieno kvotu apjomam, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punktu. Ja rezervē ir mazāk nekā 100 miljoni kvotu, saskaņā ar šo punktu atbrīvo visas rezervē esošās kvotas.
7. Jebkurā gadā, ja šā panta 6. punkts nav piemērojams un tiek pieņemti pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 29.a pantu, no rezerves atbrīvo 100 miljonus kvotu un pievieno kvotu apjomam, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punktu. Ja rezervē ir mazāk nekā 100 miljoni kvotu, saskaņā ar šo punktu atbrīvo visas rezervē esošās kvotas.
8. Ja pēc apritē esošo kvotu kopskaita publicēšanas tiek veikti pasākumi, ievērojot 5., 6. vai 7. punktu, izsoļu kalendāros ņem vērā rezervē ieskaitītās vai no tās atbrīvojamās kvotas. Kvotas ieskaita rezervē vai atbrīvo no tās 12 mēnešu laikposmā. Ja kvotas atbrīvo saskaņā ar 6. vai 7. punktu, tad neatkarīgi no laikposma, kurā atbrīvošana notiek, ņem vērā to, cik lieli bija dalībvalstu ieguldījumi laikā, kad kvotas ieskaitīja rezervē, un ņem vērā arī to, kādā secībā kvotas ir ieskaitītas rezervē.
2. pants
Direktīvas 2003/87/EK grozījumi
Direktīvu 2003/87/EK groza šādi:
1) |
direktīvas 10. pantu groza šādi:
|
2) |
direktīvas 13. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Dalībvalstis piešķir personām kvotas par kārtējo periodu, lai aizstātu to rīcībā esošās kvotas, kuras tiek anulētas saskaņā ar pirmo daļu. Līdzīgi arī kvotas, kas ir tirgus stabilitātes rezervē un kas vairs nav derīgas, aizstāj ar kvotām, kas ir derīgas kārtējā periodā.” |
3. pants
Pārskatīšana
Komisija uzrauga rezerves darbību saistībā ar ziņojumu, kas paredzēts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktā. Minētajā ziņojumā būtu jāizvērtē būtiska ietekme uz konkurētspēju, jo īpaši rūpniecības nozarē, tostarp saistībā ar IKP, nodarbinātības un investīciju rādītājiem. Trīs gadu laikā pēc rezerves darbības sākuma un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pamatojoties uz Eiropas oglekļa tirgus sistemātiskas darbības analīzi, pārskata rezervi un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Katrā pārskatīšanā pievērš īpašu uzmanību procentos izteiktajam skaitlim, ar kuru nosaka, cik kvotu jāieskaita rezervē, ievērojot šā lēmuma 1. panta 5. punktu, kā arī apritē esošo kvotu kopskaita skaitliskajai robežvērtībai un to kvotu skaitam, kas jāatbrīvo no rezerves, ievērojot šā lēmuma 1. panta 6. vai 7. punktu. Veicot pārskatīšanu, Komisija arī vērtē rezerves ietekmi uz izaugsmi, nodarbinātību, Savienības rūpniecības konkurētspēju un oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku.
4. pants
Pārējas noteikums
Direktīvas 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (6), 10. panta 1. punktu turpina piemērot līdz 2018. gada 31. decembrim.
5. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Strasbūrā, 2015. gada 6. oktobrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
N. SCHMIT
(1) OV C 424, 26.11.2014., 46. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 18. septembra lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
(4) Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).
(5) Komisijas Regula (ES) Nr. 176/2014 (2014. gada 25. februāris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1031/2010, jo īpaši, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu apjomus, kuri izsolāmi 2013.–2020. gadā (OV L 56, 26.2.2014., 11. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.).
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
9.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 264/6 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1815
(2015. gada 8. oktobris),
ar ko 238. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 7.a panta 1. punktu un 7.a panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
(2) |
2015. gada 28., 29. un 30. septembrī un 2. oktobrī, pieņemot piecus lēmumus attiecīgi 2015. gada 28., 29. un 30. septembrī un 2. oktobrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja nolēma pievienot 18 personas un divas vienības to fizisko personu, grupu un vienību sarakstā, kurām būtu jāpiemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. ANO DP Sankciju komiteja 2015. gada 28. septembrī nolēma no saraksta svītrot divas personas. |
(3) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums, |
(4) |
Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 8. oktobrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:
1) |
sadaļā “Fiziskas personas” pievieno šādus ierakstus:
|
2) |
sadaļā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” pievieno šādus ierakstus:
|
3) |
sadaļā “Fiziskās personas” svītro šādus ierakstus:
|
9.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 264/11 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1816
(2015. gada 8. oktobris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 8. oktobrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
51,8 |
MA |
163,0 |
|
MK |
31,3 |
|
TR |
81,7 |
|
ZZ |
82,0 |
|
0707 00 05 |
AL |
34,9 |
TR |
107,9 |
|
ZZ |
71,4 |
|
0709 93 10 |
TR |
147,7 |
ZZ |
147,7 |
|
0805 50 10 |
AR |
126,9 |
BO |
160,8 |
|
CL |
149,1 |
|
TR |
112,3 |
|
UY |
86,6 |
|
ZA |
130,7 |
|
ZZ |
127,7 |
|
0806 10 10 |
BR |
257,8 |
EG |
184,4 |
|
MK |
96,2 |
|
TR |
159,9 |
|
ZZ |
174,6 |
|
0808 10 80 |
CL |
130,0 |
MK |
23,1 |
|
NZ |
171,1 |
|
US |
137,2 |
|
ZA |
120,7 |
|
ZZ |
116,4 |
|
0808 30 90 |
AR |
131,8 |
TR |
133,2 |
|
XS |
87,9 |
|
ZA |
149,1 |
|
ZZ |
125,5 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
9.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 264/13 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1817
(2015. gada 6. oktobris)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos programmas Izpildu komitejas sešdesmit sestajā sesijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Savienība ir bijusi nozīmīga dalībniece Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (“UNHCR”) pilnvaru jomās, gan darbojoties starptautiskajā aizsardzībā, tostarp attiecībā uz Savienības pārmitināšanas politiku un kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidi, gan tā ir bijusi galvenā humānās palīdzības un attīstības palīdzības līdzekļu devēja. Tomēr pasākumi, kas patlaban ir spēkā attiecībā uz Savienības dalību Augstā komisāra programmas Izpildu komitejā (“UNHCR Izpildu komiteja”), neatbilst Savienības nozīmīgajai lomai minētajās jomās. |
(2) |
Visas dalībvalstis, izņemot Lietuvu un Maltu, ir UNHCR Izpildu komitejas locekles. |
(3) |
Padome 2014. gada 25. un 26. septembrī vienojās par nostāju (1) attiecībā uz pasākumiem saistībā ar Savienības papildu dalības tiesībām UNHCR formālajās un neformālajās struktūrās, aicinot Komisiju ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi vērsties pie UNHCR un dalībvalstīm kā UNHCR Izpildu komitejas locekļiem un novērotājiem ar lūgumu atbalstīt šo iniciatīvu. |
(4) |
Tāpēc Eiropas Savienības delegācijas Apvienoto Nāciju Organizācijā Ženēvā vadītājs 2015. gada 7. septembra vēstulē UNHCR Izpildu komitejas priekšsēdētājam lūdza izskatīt veidus un līdzekļus, kā atjaunināt attiecīgos pasākumus, kas ir saistīti ar Savienības dalību UNHCR pārvaldes struktūrās, ņemot vērā Savienības varbūtējo dalību UNHCR neformālajās sagatavošanas konsultācijās. |
(5) |
Ar 2015. gada 11. septembra vēstuli UNHCR Izpildu komitejas locekļiem UNHCR Izpildu komitejas priekšsēdētājs pēc UNHCR Izpildu komitejas biroja lūguma ierosināja grozīt Augstā komisāra programmas Izpildu komitejas reglamentu (“UNHCR reglaments”), lai ņemtu vērā Savienības lūgumu. |
(6) |
UNHCR reglamenta 46. noteikums nosaka, ka UNHCR Izpildu komiteja var grozīt jebkuru no minētajiem noteikumiem. |
(7) |
Sagaidāms, ka UNHCR Izpildu komiteja sešdesmit sestajā sesijā 2015. gada 5.–9. oktobrī tiks aicināta pieņemt ierosinātos grozījumus. |
(8) |
Tāpēc ir lietderīgi noteikt Savienības nostāju attiecībā uz minētajiem grozījumiem UNHCR reglamentā. |
(9) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tām nav saistošs un nav jāpiemēro. |
(10) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Nostāja, kas Savienības vārdā ir jāieņem attiecībā uz grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos programmas Izpildu komitejas reglamentā un kas, rīkojoties kopīgi Eiropas Savienības interesēs, jāpauž dalībvalstīm, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.
2. Par nelielām izmaiņām pielikumā iekļautajā grozījumā var vienoties bez Padomes papildu lēmuma.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2015. gada 6. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. GRAMEGNA
(1) Dokuments ST 13046/1/14 REV 1, pieejams: http://www.consilium.europa.eu/register/lv/content/int/?typ=ADV
PIELIKUMS
Dalībvalstis atbalsta to, ka tiek pieņemts šāds grozījums Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos programmas Izpildu komitejas reglamentā:
“Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos programmas Izpildu komitejas reglamenta 33. noteikums (A/AC.96/187/Rev.7) ar šo tiek grozīts šādi:
“Komitejas sanāksmes ir atklātas, ja vien Komiteja neizlemj citādi. Priekšsēdētājs, apspriežoties ar Komiteju, var uzaicināt specializētās aģentūras, ANO fondus un programmas un starpvaldību organizācijas piedalīties privātās sanāksmēs, pamatojoties uz to pieredzi un ieguldījumu Komitejas darbā.” ”
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
9.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 264/15 |
ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS TIRDZNIECĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS APAKŠKOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2015
(2015. gada 7. jūlijs),
ar ko pieņem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas reglamentu [2015/1818]
ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS TIRDZNIECĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS APAKŠKOMITEJA,
ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), un jo īpaši tā 376. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar nolīguma 464. pantu atsevišķas tā daļas no 2014. gada 1. septembra piemēro provizoriski. |
(2) |
Saskaņā ar nolīguma 376. panta 3. punktu Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas sanāksmēm jānotiek, lai pārraudzītu nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 13. nodaļas (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība) īstenošanu. |
(3) |
Nolīguma 376. panta 3. punktā ir paredzēts arī, ka Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai jāpieņem savs reglaments, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo tiek pieņemts Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas reglaments, kas izklāstīts pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Kišiņevā, 2015. gada 7. jūlijā
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas vārdā –
priekšsēdētājs
Octavian CALMÎC
Moldovas Republikas ekonomikas ministra vietnieks
sekretāri
Mihaela GORBAN
Moldovas Republikas Ekonomikas ministrijas ES ekonomikas politikas un DCFTA koordinācijas nodaļas vadītāja
Dániel KRÁMER
Eiropas Komisijas Tirdzniecības ĢD Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļas politikas jautājumu speciālists
PIELIKUMS
ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS TIRDZNIECĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS APAKŠKOMITEJAS REGLAMENTS
1. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja, kas izveidota saskaņā ar 376. pantu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), palīdz pildīt pienākumus nolīguma 438. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.
2. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja veic funkcijas, kas noteiktas V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 13. nodaļā (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība).
3. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejā ir Eiropas Komisijas un Moldovas Republikas pārstāvji, kas ir atbildīgi par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.
4. Eiropas Komisijas pārstāvis vai Moldovas Republikas pārstāvis, kas ir atbildīgs par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, saskaņā ar 2. pantu darbojas Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas priekšsēdētāja statusā.
5. Šajā reglamentā terminu “Puses” definē, kā paredzēts nolīguma 461. pantā.
2. pants
Īpaši noteikumi
1. Ja vien šajā reglamentā nav noteikts citādi, piemēro ES un Moldovas Republikas Asociācijas komitejas reglamenta 2. līdz 14. pantu.
2. Atsauces uz Asociācijas padomi lasa kā atsauces uz Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Atsauces uz Asociācijas komiteju vai Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai lasa kā atsauces uz Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju.
3. pants
Sanāksmes
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības. Pušu mērķis ir organizēt sanāksmi vienu reizi gadā.
4. pants
Reglamenta grozījumi
Šo reglamentu var grozīt ar ES un Moldovas Republikas Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas lēmumu saskaņā ar nolīguma 376. pantu.
9.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 264/17 |
ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS TIRDZNIECĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS APAKŠKOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2015
(2015. gada 7. jūlijs),
ar ko pieņem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības ekspertu sarakstu saskaņā ar 379. panta 3. punktu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses [2015/1819]
ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS TIRDZNIECĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS APAKŠKOMITEJA,
ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), un jo īpaši tā 379. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar nolīguma 464. pantu atsevišķas tā daļas no 2014. gada 1. septembra piemēro provizoriski. |
(2) |
Saskaņā ar nolīguma 379. panta 3. punktu Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai jāizveido saraksts, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
To personu saraksts, kuras vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā nolīguma 379. panta nolūkā, ir izklāstīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Kišiņevā, 2015. gada 7. jūlijā
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas vārdā –
priekšsēdētājs
Octavian CALMÎC
Moldovas Republikas ekonomikas ministra vietnieks
sekretāri
Mihaela GORBAN
Moldovas Republikas Ekonomikas ministrijas ES ekonomikas politikas un DCFTA koordinācijas nodaļas vadītāja
Dániel KRÁMER
Eiropas Komisijas Tirdzniecības ĢD Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļas politikas jautājumu speciālists
PIELIKUMS
TIRDZNIECĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS EKSPERTU SARAKSTS
Moldovas Republikas ierosinātie eksperti
1. |
Iurie BEJAN |
2. |
Maria Ion NEDEALCOV |
3. |
Alexandru STRATAN |
4. |
Dorin JOSANU |
5. |
Nicolae SADOVEI |
ES ierosinātie eksperti
1. |
Eddy LAURIJSSEN |
2. |
Jorge CARDONA |
3. |
Karin LUKAS |
4. |
Hélène RUIZ FABRI |
5. |
Laurence BOISSON DE CHAZOURNES |
6. |
Geert VAN CALSTER |
7. |
Joost PAUWELYN |
Priekšsēdētāji
1. |
Jill MURRAY (Austrālija) |
2. |
Janice BELLACE (Amerikas Savienotās Valstis) |
3. |
Ross WILSON (Jaunzēlande) |
4. |
Arthur APPLETON (Amerikas Savienotās Valstis) |
5. |
Nathalie BERNASCONI (Šveice) |