EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document JOL_2011_273_R_0001_01

2011/694/: Padomes Lēmums ( 2011. gada 26. septembris ) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību par civilās aviācijas drošību
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību par civilās aviācijas drošību

OJ L 273, 19.10.2011, p. 1–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

19.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 273/1


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 26. septembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību par civilās aviācijas drošību

(2011/694/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 7. punktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Atbilstoši Padomes lēmumam, ar kuru Komisiju pilnvaro sākt sarunas, Komisija Eiropas Savienības vārdā ir risinājusi sarunas ar Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību attiecībā uz nolīgumu par civilās aviācijas drošību.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/489/ES (1) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību par civilās aviācijas drošību (“nolīgums”) tika Savienības vārdā parakstīts 2010. gada 14. jūlijā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)

Ir jāparedz kārtība, kā Savienība var piedalīties ar nolīgumu izveidotajās kopējās struktūrās un kā pieņem noteiktus lēmumus, kas jo īpaši attiecas uz grozījumiem nolīgumā un tā pielikumos, jaunu pielikumu pievienošanu, atsevišķu pielikumu izslēgšanu, apspriešanos un domstarpību risināšanu, kā arī aizsargpasākumu pieņemšanu.

(5)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdz ar nolīguma spēkā stāšanos tiek izbeigti to divpusējie nolīgumi ar Brazīliju par to pašu tematu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību par civilās aviācijas drošību (“nolīgums”).

2.   Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas sniegt nolīguma 16. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu.

3. pants

1.   Pušu Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar nolīguma 9. pantu, Savienību pārstāv Eiropas Komisija, kurai palīdz Eiropas Aviācijas drošības aģentūra un kurai līdzdarbojas aviācijas iestādes dalībvalstu pārstāvju statusā.

2.   Ar nolīguma A pielikuma 2.1.1. punktu izveidotajā Apvienotajā sertifikācijas komitejā un ar B pielikuma 4.1.1. punktu izveidotajā Apvienotajā tehniskās apkopes komitejā Savienību pārstāv Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, kurai palīdz aviācijas iestādes, uz kurām tieši attiecas konkrētās sanāksmes darba kārtība.

4. pants

1.   Komisija, apspriedusies ar Padomes apstiprinātu īpašu komiteju, nosaka, kāda nostāja pušu Apvienotajā komitejā jāieņem Eiropas Savienībai attiecībā uz šādiem jautājumiem:

nolīguma 9. pantā paredzētā pušu Apvienotās komitejas iekšējā reglamenta pieņemšana vai tā grozījumi.

2.   Komisija, apspriedusies ar 1. punktā minēto īpašo komiteju un pilnībā ņemot vērā tās atzinumu, var īstenot šādu rīcību:

pieņemt aizsargpasākumus atbilstīgi nolīguma 6. pantam,

pieprasīt apspriešanos atbilstīgi nolīguma 15. pantam,

īstenot pasākumus attiecībā uz nolīguma pārtraukšanu atbilstīgi tā 10. pantam,

ar nosacījumu, ka Komisija ir iesniegusi sīki izstrādātu faktu analīzi par paredzēto izmaiņu iedarbību un praktisko īstenojamību, – saskaņā ar nolīguma 16. panta 5. punktu grozīt nolīguma pielikumus tiktāl, ciktāl šādi grozījumi ir saderīgi ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un nerada vajadzību tos mainīt,

saskaņā ar nolīguma 16. panta 3. un 5. punktu izslēgt atsevišķus pielikumus,

veikt visus citus pasākumus, ko īsteno puse, kā to paredz nolīgums, ievērojot šā panta 3. punktu un ES tiesību aktus.

3.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balstu vairākumu un saskaņā ar Līguma noteikumiem lemj par jebkādiem citiem nolīguma grozījumiem, uz ko neattiecas šā panta 2. punkts.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 26. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. KOROLEC


(1)  OV L 243, 16.9.2010., 1. lpp.


NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību par civilās aviācijas drošību

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses,

un BRAZĪLIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS valdība,

no otras puses,

turpmāk kopā sauktas “puses”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka katra puse ir atzinusi to, ka otras puses standarti un sistēmas attiecībā uz civilās aeronavigācijas ražojumu lidojumderīguma un vides aizsardzības prasību atbilstības sertifikāciju vai atzīšanu ir pietiekami līdzvērtīgi šīs puses standartiem un sistēmām, lai šā nolīguma slēgšana būtu praktiski iespējama,

ATZĪSTOT augošo tendenci konstruēt un ražot civilās aeronavigācijas ražojumus un apmainīties ar tiem starptautiskā mērogā,

VĒLOTIES veicināt civilās aviācijas drošību, vides kvalitāti un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī sekmēt civilās aeronavigācijas ražojumu apmaiņu,

VĒLOTIES sekmēt sadarbību un paaugstināt efektivitāti jautājumos, kas saistīti ar civilās aviācijas drošību;

ŅEMOT VĒRĀ, ka pušu sadarbība var pozitīvi ietekmēt plašāku starptautiskās saskaņotības veicināšanu attiecībā uz standartiem un procesiem;

ŅEMOT VĒRĀ iespējamo ekonomiskā sloga samazināšanos, ko aviācijas nozarei un ekspluatantiem uzliek nevajadzīgas tehniskās pārbaudes, novērtējumi un testēšana,

ATZĪSTOT savstarpējo labumu, ko sniedz uzlabotas procedūras apstiprinājumu un testu abpusējā atzīšanā attiecībā uz lidojumderīgumu, vides aizsardzību un pastāvīgu lidojumderīgumu,

ATZĪSTOT, ka jebkādai šādai abpusējai atzīšanai ir jāpiedāvā atbilstības nodrošinājums attiecībā uz piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, kuri ir līdzvērtīgi nodrošinājumam, kādu piedāvā attiecīgās puses iekšējās procedūras,

ATZĪSTOT, ka jebkādai šādai abpusējai atzīšanai ir nepieciešams arī, lai katra puse uzticētos otras puses veikto atbilstības novērtējumu pastāvīgai ticamībai,

APŅĒMUŠĀS izveidot vispusīgu regulatīvās sadarbības sistēmu civilās aviācijas drošībai, atbilstības pārbaudēm attiecībā uz vides aizsardzības prasībām un apstiprinājumiem, pamatojoties uz pastāvīgiem sakariem un savstarpēju uzticēšanos,

ATZĪSTOT attiecīgās pušu saistības, ko uzliek divpusējie, reģionālie un daudzpusējie nolīgumi attiecībā uz civilās aviācijas drošību un atbilstību vides aizsardzības prasībām,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķi

Šā nolīguma mērķi:

a)

atbilstīgi katras puses spēkā esošajiem tiesību aktiem iedibināt principus un kārtību, kas ļautu abpusēji atzīt apstiprinājumus, ko izsniegušas katras puses kompetentās iestādes šā nolīguma darbības jomās, kā noteikts 4. pantā;

b)

ļaut pusēm pielāgoties augošajai tendencei konstruēt un ražot civilās aeronavigācijas ražojumus, nodrošināt tiem tehnisko apkopi un apmainīties ar tiem starptautiskā mērogā, ievērojot pušu kopīgās intereses civilās aviācijas drošības un vides kvalitātes jomā;

c)

veicināt sadarbību, kas ļautu sasniegt izvirzītos mērķus drošības un vides kvalitātes jomā;

d)

veicināt un sekmēt pastāvīgu apmaiņu ar civilās aeronavigācijas ražojumiem un pakalpojumiem.

2. pants

Definīcijas

Uz nolīgumu attiecas šādi termini un definīcijas:

a)

“lidojumderīguma apstiprinājums” ir atzinums, ka civilās aeronavigācijas ražojuma konstrukcija vai konstrukcijas izmaiņas atbilst lidojumderīguma standartiem, ko nosaka katras puses spēkā esošie, piemērojamie tiesību akti, vai ka kāds atsevišķs ražojums atbilst projektam, kas atzīts par atbilstošu šiem standartiem, un ir drošas ekspluatācijas stāvoklī;

b)

“civilās aeronavigācijas ražojums” ir jebkāds civilās aviācijas gaisa kuģis, gaisa kuģa dzinējs, propelleris vai iekārta, ierīce vai daļa, kas tajā uzstādīta vai ko paredzēts tajā uzstādīt;

c)

“kompetentā iestāde” ir valsts aģentūra vai organizācija, ko attiecīgā puse ir izraudzījusies par kompetento iestādi šā nolīguma izpratnē un kas izmanto likumīgas tiesības novērtēt civilās aeronavigācijas ražojumu vai pakalpojumu atbilstību, uzraudzīt un kontrolēt to lietošanu vai pārdošanu attiecīgās puses jurisdikcijā, un kas var veikt piespiedu darbības, lai nodrošinātu, ka šie ražojumi vai pakalpojumi, kas tiek laisti tirgū attiecīgās puses jurisdikcijā, atbilst piemērojamajām tiesiskajām prasībām;

d)

“ekspluatācijas prasības konstrukcijai” ir ekspluatācijas vai vides aizsardzības prasības, kas ietekmē vai nu ražojuma konstrukcijas īpašības, vai konstrukcijas datus, kuri saistīti ar attiecīgā ražojuma ekspluatāciju vai tehnisko apkopi un kas padara to piemērotu kādam īpašam ekspluatācijas veidam;

e)

“apstiprinājums par atbilstību vides aizsardzības prasībām” ir atzinums, ka civilās aeronavigācijas ražojums atbilst standartiem, ko katras puses teritorijā nosaka piemērojamie spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz trokšņa līmeni un/vai izplūdes gāzu izmeti;

f)

“tehniskā apkope” ir civilā aeronavigācijas ražojuma pārbaude, kapitālais remonts, remonts, konservācija vai daļu, ierīču vai sastāvdaļu nomaiņa, izņemot pārbaudi pirms reisa, lai nodrošinātu šāda ražojuma nepārtrauktu lidojumderīgumu; tā ietver pārveidojumu veikšanu, bet neietver remontdarbu un pārveidojumu plānošanu;

g)

“uzraudzība” ir kompetentās iestādes veikta periodiska kontrole, lai noteiktu pastāvīgu atbilstību attiecīgiem piemērojamiem standartiem;

h)

“tehniskais aģents” Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai ir Valsts civilās aviācijas aģentūra ANAC, bet Eiropas Savienībai – Eiropas Aviācijas drošības aģentūra EASA.

3. pants

Vispārīgās saistības

1.   Atbilstīgi šā nolīguma pielikumiem, kas ir tā sastāvdaļa, katra puse pieņem vai atzīst to īpašo procedūru rezultātus, kuras izmantotas, lai novērtētu atbilstību attiecīgās puses konkrētajiem likumdošanas, reglamentējošajiem un administratīvajiem pasākumiem, ko īsteno otras puses kompetentās iestādes, izpratnē, ka izmantotās atbilstības novērtēšanas procedūras nodrošina atbilstību, kas apmierina saņēmēju pusi, piemērojamajiem likumdošanas, reglamentējošajiem un administratīvajiem pasākumiem, ko īsteno attiecīgā puse un kas ir līdzvērtīgi nodrošinājumam, ko sniedz saņēmējas puses iekšējās procedūras.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, kad pārejas noteikumi, kas var būt iekļauti nolīguma pielikumos, izbeidz savu darbību.

3.   Šo nolīgumu neinterpretē tā, ka tas paredz pušu standartu vai tehnisko noteikumu abpusēju atzīšanu, un, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, tas neparedz standartu vai tehnisko noteikumu līdzvērtības savstarpēju atzīšanu.

4.   Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka ar šā nolīguma pielikumiem tiek ierobežotas pušu tiesības – izmantojot likumdošanas, reglamentējošos un administratīvos pasākumus – noteikt aizsardzības līmeni, kādu attiecīgā puse uzskata par piemērotu attiecībā uz drošību, vides aizsardzību un kā citādi saistībā ar risku.

5.   Atzinumiem, ko sniedz pilnvarotas personas vai apstiprinātas organizācijas, kurām kādas puses piemērojamie tiesību akti dod tiesības sniegt tādus pašus atzinumus kā kompetentajai iestādei, šajā nolīgumā ir tāds pats spēks kā kompetentās iestādes atzinumiem. Katras puses organizācija, kas ir atbildīga par šā nolīguma īstenošanu, atbilstīgi 7. pantam vajadzības gadījumā un iepriekš informējot savu otras puses sadarbības partneri, ir tiesīga tieši sadarboties ar šīs otras puses pilnvaroto personu vai apstiprināto organizāciju.

6.   Puses nodrošina, ka to tehniskie aģenti un/vai kompetentās iestādes pilda savus pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu, ieskaitot tā pielikumus.

7.   Šis nolīgums, ieskaitot tā pielikumus, ir saistošs abām pusēm.

4. pants

Darbības joma

1.   Šis nolīgums attiecas uz:

a)

civilās aeronavigācijas ražojumu lidojumderīguma apstiprināšanu un uzraudzību;

b)

ekspluatācijā esošo gaisa kuģu pastāvīgo lidojumderīgumu;

c)

ražošanas un izstrādes iekārtu apstiprināšanu un uzraudzību;

d)

tehniskās apkopes iekārtu apstiprināšanu un uzraudzību;

e)

civilās aeronavigācijas ražojumu apstiprināšanu attiecībā uz atbilstību vides aizsardzības prasībām un vides testēšanu;

f)

saistītajiem sadarbības pasākumiem; un

g)

ar drošību saistītām iniciatīvām un attiecīgas drošības informācijas apmaiņu.

2.   Ja puses vienojas, ka katras puses civilās aviācijas standarti, noteikumi, prakse un procedūras arī citās sadarbības jomās – proti, lidojumu darbību, gaisa kuģu apkalpes licencēšanas un simulācijas trenažieru apstiprinājuma jomā – ir pietiekami atbilstīgi, lai varētu savstarpēji apstiprināt arī atzinumus par atbilstību kopējām normām, kurus izdara viena puse otras puses vārdā, tad puses Apvienotajā komitejā var vienoties par papildu pielikumiem, tostarp pārejas noteikumiem, lai saskaņā ar 16. panta noteikumiem paplašinātu sadarbības mērogu, tajā iekļaujot arī minētās citas jomas.

5. pants

Kompetentās iestādes

1.   Ja saskaņā ar kādas puses tiesību aktiem organizācija ir piemērota, otra puse to atzīst par kompetento iestādi, kad puse, kas to izraudzījusies, ir veikusi tajā revīziju, lai noteiktu, ka tā:

pilnībā atbilst attiecīgās puses tiesību aktu prasībām,

zina otras puses prasības attiecībā uz piemērotās sertifikācijas tipu un apjomu un

spēj pildīt pielikumos noteiktos pienākumus.

2.   Katra puse paziņo otrai pusei par savu kompetento iestādi, kad tā ir sekmīgi pabeigusi revīziju. Otra puse ir tiesīga apstrīdēt kompetentās iestādes tehnisko kompetenci vai atbilstību saskaņā ar šā panta 6. punktu.

3.   Organizācijas, kas norādītas 1. un 2. papildinājumā, tiek uzskatītas par atbilstošām šā panta 1. punkta nosacījumiem, lai tās spētu īstenot pielikumus laikā, kad šis nolīgums stājas spēkā.

4.   Puses nodrošina, ka to kompetentās iestādes spēj un saglabā spēju pienācīgi novērtēt ražojumu vai organizāciju atbilstību, kā to paredz un nosaka šā nolīguma pielikumi. Tādēļ puses nodrošina, ka to kompetentajās iestādēs regulāri tiek veiktas revīzijas vai novērtēšana.

5.   Puses vajadzības gadījumā konsultējas, lai saglabātu uzticību jautājumā par atbilstības novērtējuma procedūrām. Šīs konsultācijas var ietvert vienas puses līdzdalību regulārajās revīzijās, kas saistītas ar atbilstības novērtējuma darbībām vai citiem novērtējumiem, ko veic otras puses kompetentās iestādes.

6.   Ja kāda puse apstrīd kompetentās iestādes tehnisko kompetenci vai atbilstību, apstrīdētāja puse rakstveidā informē otru pusi par šo attiecīgās kompetentās iestādes tehniskās kompetences vai atbilstības apstrīdēšanu un par savu nodomu pārtraukt attiecīgās kompetentās iestādes atzinumu atzīšanu. Minētā apstrīdēšana notiek objektīvi un pamatoti.

7.   Jebkādu apstrīdējumu, kas paziņots saskaņā ar šā panta 6. punktu, apspriež Apvienotā komiteja, kas izveidota atbilstīgi 9. pantam, un tā var nolemt pārtraukt šīs kompetentās iestādes atzinumu atzīšanu vai nolemt, ka ir nepieciešama tās tehniskās kompetences pārbaude. Parasti minēto pārbaudi laikus veic tā puse, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā kompetentā iestāde, taču puses šo pārbaudi var veikt arī kopīgi, ja par to vienojas.

8.   Ja 30 dienu laikā pēc paziņošanas Apvienotā komiteja nespēj atrisināt apstrīdējumu, kas paziņots saskaņā ar šā panta 6. punktu, apstrīdētāja puse ir tiesīga pārtraukt attiecīgās kompetentās iestādes atzinumu atzīšanu, taču tā atzīst atzinumus, kurus šī kompetentā iestāde sniegusi pirms paziņojuma datuma. Minētā pārtraukšana paliek spēkā, kamēr Apvienotā komiteja atrisina šo jautājumu.

6. pants

Aizsargpasākumi

1.   Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka tiek ierobežotas kādas puses tiesības izmantot visus atbilstošos un tūlītējos līdzekļus, ja ir pamatots risks, ka kāds ražojums vai pakalpojums:

a)

apdraud personu veselību vai drošību;

b)

neatbilst attiecīgās puses piemērojamajiem likumdošanas, reglamentējošajiem un administratīvajiem pasākumiem, kas ietilpst šā nolīguma piemērošanas jomā; vai

c)

kā citādi neatbilst prasībām, kādas ir paredzētas šā nolīguma piemērojamajos pielikumos.

2.   Ja kāda puse veic pasākumus atbilstīgi šā panta 1. punktam, tā rakstveidā informē otru pusi 15 darbdienas pirms attiecīgo pasākumu veikšanas, sniedzot arī pamatojumu.

7. pants

Saziņa

1.   Puses vienojas, ka to saziņa jautājumā par šā nolīguma ieviešanu notiek:

a)

par tehniskiem jautājumiem – ar tehnisko aģentu starpniecību;

b)

par visiem citiem jautājumiem:

Brazīlijas Federatīvās Republikas valdības gadījumā – attiecīgā gadījumā ar ārlietu ministriju un ANAC,

Eiropas Savienības gadījumā – attiecīgā gadījumā ar Eiropas Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2.   Parakstījušas šo nolīgumu, puses viena otrai paziņo attiecīgos kontaktpunktus.

8. pants

Sadarbība regulatīvajā jomā, palīdzība un pārredzamība

1.   Katra puse nodrošina, ka otra puse ir informēta par visiem tās attiecīgajiem likumiem, noteikumiem, standartiem un prasībām, kā arī sertifikācijas sistēmu.

2.   Puses informē viena otru par piedāvātajiem būtiskajiem labojumiem savos attiecīgajos likumos, noteikumos, standartos un prasībās, kā arī sertifikācijas sistēmās, ciktāl šie labojumi var ietekmēt nolīgumu. Cik vien iespējams, tās piedāvā viena otrai iespēju izteikt piezīmes par šādiem labojumiem un pienācīgi izskata šādas piezīmes.

3.   Vajadzības gadījumā puses izstrādā procedūras reglamentējošai sadarbībai un attiecībā uz visu to savu darbību pārredzamību, kuras ietilpst šā nolīguma piemērošanas jomā.

4.   Lai veicinātu pastāvīgu izpratni par katras puses civilās aviācijas drošības regulatīvajām sistēmām un savienojamību starp tām, katrs tehniskais aģents var piedalīties otras puses kvalitātes nodrošināšanas iekšējās sistēmās.

5.   Lai izmeklētu un risinātu drošības jautājumus sadarbībā, puses izlases veidā ļauj viena otrai piedalīties otras puses veiktajās pārbaudēs un revīzijās vai rīko kopīgas pārbaudes un revīzijas, ja tas nepieciešams. Uzraudzības un pārbaužu mērķiem katras puses tehniskais aģents un kompetentās iestādes palīdz otras puses tehniskajam aģentam nolūkā iegūt netraucētu piekļuvi tās jurisdikcijai pakļautajām reglamentētajām organizācijām.

6.   Puses vienojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem nodrošināt ar savu tehnisko aģentu vai kompetento iestāžu palīdzību atbilstošu savstarpēju sadarbību un palīdzību jebkuros izmeklēšanas vai izpildes nodrošināšanas pasākumos attiecībā uz jebkuru tiesību aktu vai noteikumu pārkāpumu šā nolīguma piemērošanas jomā, ko uzskata par izdarītu vai par kuru ir aizdomas. Papildus tam katra puse nekavējoties paziņo otrai pusei par katru izmeklēšanu, ja ir iesaistītas abpusējas intereses.

8.a pants

Drošības informācijas apmaiņa

1.   Ievērojot spēkā esošos tiesību un normatīvos aktus, puses vienojas īstenot proaktīvu pieeju, koordinētu drošības politiku un iniciatīvas, informācijas un datu apmaiņu, kā arī izstrādāt kopējas programmas, lai uzlabotu spēju paredzēt un novērst vai arī mazināt iespējamos civilās aviācijas apdraudējumus, lai īstenotu sistēmu visu to gaisa kuģu kontrolei, kas veic lidojumus pušu teritorijās.

2.   Puses saskaņā ar 11. panta noteikumiem un saviem attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem piekrīt:

a)

pēc pieprasījuma un laikus sniegt informāciju un palīdzību par negadījumiem, incidentiem vai atgadījumiem, kas attiecas uz šā nolīguma priekšmetu; un

b)

apmainīties ar cita veida drošības informāciju par gaisa kuģu darbībām un tādu uzraudzības darbību rezultātiem kā, piemēram, to gaisa kuģu perona pārbaudes, kuri izmanto katras puses lidostas, saskaņā ar tehnisko aģentu izstrādātajām procedūrām.

9. pants

Pušu Apvienotā komiteja

1.   Apvienoto komiteju veido abu pušu pārstāvji. Apvienotā komiteja ir atbildīga par šā nolīguma efektīvu darbību, un tā regulāri rīko sanāksmes, lai novērtētu nolīguma ieviešanas efektivitāti.

2.   Apvienotā komiteja var izskatīt visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma darbību un īstenošanu. Proti, tā ir atbildīga par:

a)

atbilstošu darbību izvērtēšanu un veikšanu attiecībā uz 5. pantā minētajiem apstrīdējumiem;

b)

jebkura jautājuma izšķiršanu saistībā ar šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu, tostarp tādiem jautājumiem, kurus citādi neizšķir saskaņā ar pielikumos noteikto procedūru;

c)

paņēmienu izvērtēšanu, kā veicināt šā nolīguma darbību, un – vajadzības gadījumā – par ieteikumu sniegšanu pusēm, lai grozītu nolīgumu saskaņā ar 16. panta 4. punktu;

d)

pielikumu īpašu grozījumu apsvēršanu saskaņā ar 16. panta 5. punktu;

e)

attiecīgā gadījumā – papildu pielikumu izstrādes koordinēšanu saskaņā ar 16. panta 5. punktu; un

f)

attiecīgā gadījumā – darba procedūru pieņemšanu attiecībā uz sadarbību regulatīvajā jomā un pārredzamību saistībā ar visām 4. pantā minētajām darbībām.

3.   Apvienotā komiteja izstrādā savu reglamentu viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

10. pants

Abpusējās atzīšanas pienākumu pārtraukšana

1.   Puse var pilnībā vai daļēji pārtraukt šā nolīguma pielikumā noteikto pienākumu izpildi, ja:

a)

otra puse nepilda šā nolīguma pielikumā noteiktos pienākumus;

b)

viena vai vairākas šīs puses kompetentās iestādes nespēj izpildīt jaunās vai papildu prasības, kādas otra puse ir pieņēmusi jomā, kuru regulē šā nolīguma attiecīgais pielikums; vai

c)

otrai pusei vairs nav tiesisku un normatīvu līdzekļu un pasākumu, kādi nepieciešami šā nolīguma noteikumu ieviešanai.

2.   Pirms pienākumu izpildes pārtraukšanas katra puse pieprasa konsultācijas saskaņā ar 15. pantu. Ja konsultācijas neatrisina domstarpības par kādu no pielikumiem, jebkura puse var paziņot otrai pusei par savu nodomu pārtraukt saskaņā ar to pielikumu izsniegto atbilstības atzinumu un apstiprinājumu atzīšanu, par kuru ir domstarpības. Šāds paziņojums ir rakstveidā, un tajā ir sīki izklāstīti pārtraukšanas iemesli.

3.   Šāda pārtraukšana stājas spēkā 30 dienas pēc paziņojuma dienas, ja vien pirms šā termiņa beigām puse, kura ierosināja pārtraukšanu, rakstveidā nepaziņo otrai pusei, ka tā atsauc savu paziņojumu. Šāda pārtraukšana nedrīkst ietekmēt to atbilstības atzinumu, sertifikātu un apstiprinājumu derīgumu, ko attiecīgās puses tehniskais aģents vai kompetentā iestāde sniegusi pirms pārtraukšanas stāšanās spēkā. Jebkādu šādu pārtraukšanu, kas stājusies spēkā, var tūlīt atcelt, ja puses šajā nolūkā veic attiecīgu saraksti.

11. pants

Konfidencialitāte

1.   Katra puse piekrīt tiesību aktos noteiktā mērā ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ko tā saņem no otras puses saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Jo īpaši, ievērojot attiecīgos tiesību aktus, puses nenodod atklātībai un neļauj kompetentajai iestādei nodot atklātībai informāciju, ko tās saņem viena no otras saskaņā ar šo nolīgumu un kas uzskatāma par tirdzniecības noslēpumiem, intelektuālo īpašumu, konfidenciālu komerciālu un finanšu informāciju, datiem par īpašumtiesībām vai informāciju, kas saistīta ar nepabeigtu izmeklēšanu. Šādā izpratnē minētā informācija ir jāuzskata par patentētu, un tā ir attiecīgi jāmarķē.

3.   Katra puse vai kompetentā iestāde, sniedzot par to informāciju otrai pusei vai otras puses kompetentajai iestādei, var izraudzīties to informācijas daļu, ko tā uzskata par neatklājamu.

4.   Katra puse veic visus pamatotos preventīvos pasākumus, kādi nepieciešami, lai aizsargātu saskaņā ar šo nolīgumu saņemto informāciju no neatļautas atklāšanas.

12. pants

Izmaksu segšana

1.   Par šajā nolīgumā noteiktajiem un otras puses sniegtajiem atbilstības novērtēšanas pakalpojumiem Puses nenosaka nekādas nodevas vai maksas fiziskām vai juridiskām personām, kuru darbību regulē šis nolīgums.

2.   Katra puse cenšas nodrošināt, ka jebkādas nodevas vai maksas, ko tās tehniskais aģents nosaka juridiskām vai fiziskām personām, kuru darbību regulē šis nolīgums, ir taisnīgas, pamatotas un atbilstošas sniegtajiem sertifikācijas un uzraudzības pakalpojumiem un nerada šķēršļus tirdzniecībai.

3.   Katras puses tehniskais aģents ir tiesīgs ar nodevu un maksu palīdzību, kas noteiktas fiziskām vai juridiskām personām, kuru darbību regulē šis nolīgums, atgūt izmaksas, kas saistītas ar piemērojamā pielikuma īstenošanu un ar revīzijām un pārbaudēm, kas veiktas, piemērojot 5. panta 5. punktu un 8.a pantu.

13. pants

Citi nolīgumi

1.   Ja vien nolīguma pielikumos nav noteikts citādi, tiesības un pienākumi, kas noteikti nolīgumā, kuru kāda puse noslēgusi ar trešo pusi, kas nav šā nolīguma dalībniece, nav spēkā attiecībā uz otru šā nolīguma pusi un neietekmē to jautājumā par trešā valstī izmantoto atbilstības novērtējuma procedūru rezultātu atzīšanu.

2.   Stājoties spēkā, šis nolīgums aizstāj visus divpusējos aviācijas drošības nolīgumus, kas noslēgti starp Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību un Eiropas Savienības dalībvalstīm, vai jebkuru vienošanos starp Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību un Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietverts šajā nolīgumā. Stājoties spēkā, šis nolīgums aizstāj jebkādas iepriekš noslēgtas tehnisko aģentu vienošanās.

3.   Šis nolīgums neietekmē pušu tiesības un pienākumus, kas paredzēti citos starptautiskos nolīgumos.

14. pants

Teritoriālā piemērošana

Ja vien nolīguma pielikumos nav noteikts citādi, šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, piemērojot to saskaņā ar minētā līguma noteikumiem, un, no otras puses, Brazīlijas Federatīvās Republikas teritorijā.

15. pants

Apspriešanās un strīdu izšķiršana

1.   Katra puse var pieprasīt apspriešanos ar otru pusi par jebkādu ar šo nolīgumu saistītu jautājumu. Otra puse nekavējoties atbild uz šādu pieprasījumu un sāk apspriešanos laikā, par ko puses vienojas 45 dienu laikā.

2.   Pusēm jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas zemākā tehniskā līmenī mēģinātu atrisināt jebkādas savstarpējas domstarpības par šajā nolīgumā paredzēto sadarbību, rīkojot apspriešanos saskaņā ar šā nolīguma pielikumos iekļautajiem noteikumiem.

3.   Ja kādas domstarpības nav atrisinātas saskaņā ar šā panta 2. punktu, jebkurš tehniskais aģents šo strīdu var iesniegt izšķiršanai pušu Apvienotajā komitejā, kas izskata jautājumu.

16. pants

Spēkā stāšanās, izbeigšanas un grozīšanas kārtība

1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad puses apmainās ar diplomātiskām notām, informējot viena otru par to, ka ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā. Šis nolīgums paliek spēkā līdz brīdim, kad kāda no pusēm to izbeidz.

2.   Katra puse var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, sešus mēnešus iepriekš rakstveidā paziņojot par to otrai pusei, ja vien minētais paziņojums par izbeigšanu netiek atcelts, pusēm savstarpēji vienojoties pirms minētā laika posma beigām.

3.   Ja kāda puse vēlas grozīt nolīgumu, izslēdzot vai pievienojot vienu vai vairākus pielikumus, bet saglabājot pārējos pielikumus, pusēm ir jāmēģina grozīt šo nolīgumu, panākot vienošanos saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību. Ja neizdodas rast vienošanos par pārējo pielikumu saglabāšanu, nolīguma darbība beidzas pēc sešu mēnešu termiņa, skaitot no paziņojuma datuma, ja vien puses nevienojas citādi.

4.   Puses var grozīt nolīgumu ar savstarpēju rakstveida piekrišanu. Grozījumi nolīgumā stājas spēkā dienā, kad puses ir apmainījušās ar rakstveida paziņojumiem, informējot viena otru par to, ka ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā.

5.   Neskarot šā panta 4. punkta noteikumus, puses var vienoties grozīt esošos pielikumus vai pievienot jaunus pielikumus, savstarpēji apmainoties ar diplomātiskām notām. Minētie grozījumi stājas spēkā saskaņā ar noteikumiem, par kādiem ir panākta vienošanās, apmainoties ar diplomātiskajām notām.

6.   Pēc šā nolīguma darbības izbeigšanas katra puse turpina atzīt par derīgiem jebkādus lidojumderīguma apstiprinājumus, apstiprinājumus par atbilstību vides aizsardzības prasībām vai sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar šo nolīgumu vēl pirms tā darbības izbeigšanas, ja tie joprojām atbilst šīs puses piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

TO APLIECINOT, pienācīgi pilnvarotas, apakšā parakstījušās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Parakstīts Braziljā divtūkstoš desmitā gada četrpadsmitajā jūlijā divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu, ungāru un zviedru valodā, visas versijas ir vienlīdz autentiskas.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За правителството на Федеративна pепублика Бразилия

Por el Gobierno de la República Federativa de Brasil

Za vládu Brazilské Federativní republiky

For den Føderative Republik Brasiliens regering

Für die Regierung der Föderativen Republik Brasilien

Brasiilia Liitvabariigi valitsuse nimel

Για την κυβέρνηση της Ομόσπονδης Δημοκρατίας της Βραζιλίας

For the Government of the Federative Republic of Brazil

Pour le gouvernement de la République fédérative du Brésil

Per il governo della Repubblica federativa del Brasile

Brazīlijas Federatīvās Republikas valdības vārdā –

Brazilijos Federacinės Respublikos Vyriausybės vardu

A Brazil Szövetségi Köztársaság kormánya részéről

Għall-Gvern tar-Repubblika Federativa tal-Brażil

Voor de regering van de Federale Republiek Brazilië

W imieniu rządu Federacyjnej Republiki Brazylii

Pelo Governo da República Federativa do Brasil

Pentru Guvernul Republicii Federative a Braziliei

Za vládu Brazílskej federatívnej republiky

Za Vlado Federativne Republike Brazilije

Brasilian liittotasavallan hallituksen puolesta

För Förbundsrepubliken Brasiliens regering

Image

1. papildinājums

To kompetento iestāžu saraksts, kuras attiecībā uz A pielikumu atzītas kā atbilstīgas 5. panta 1. punkta noteikumiem

1.

Konstrukcijas apstiprinājumu jomā kompetentās iestādes:

 

Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai – Valsts civilās aviācijas aģentūra – ANAC;

 

Eiropas Savienībai – Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA).

2.

Kompetentās iestādes attiecībā uz ražošanas uzraudzību:

 

Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai – Valsts civilās aviācijas aģentūra – ANAC;

 

Eiropas Savienībai – Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un

 

dalībvalstu kompetentās iestādes.

2. papildinājums

Kompetentās iestādes, kuras attiecībā uz B pielikumu atzītas kā atbilstīgas 5. panta 1. punkta noteikumiem

1.

Brazīlijas Federatīvās Republikas kompetentās iestādes, kuras – attiecībā uz B pielikumu – atzītas par atbilstīgām 5. panta 1. punkta noteikumiem: Valsts civilās aviācijas aģentūra – ANAC.

2.

ES 27 dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras – attiecībā uz B pielikumu – atzītas par atbilstīgām 5. panta 1. punkta noteikumiem: dalībvalstu kompetentās iestādes.

A PIELIKUMS

CIVILĀS AERONAVIGĀCIJAS RAŽOJUMU SERTIFIKĀCIJAS KĀRTĪBA

1.   Darbības joma

1.1.   Šī kārtība (turpmāk “kārtība”) attiecas uz:

1.1.1.   atzinumu abpusēju atzīšanu par civilās aeronavigācijas ražojumu atbilstību ekspluatācijas prasībām projektēšanas, vides aizsardzības un konstrukcijas jomā, ja tos sniedz kādas puses tehniskais aģents, kurš darbojas kā projekta valsts pilnvarots pārstāvis;

1.1.2.   atzinumu savstarpēju atzīšanu par to, ka jauni vai lietoti civilās aeronavigācijas ražojumi atbilst lidojumderīguma prasībām un vides standartiem, kurus abas puses piemēro attiecībā uz importu;

1.1.3.   civilās aeronavigācijas ražojumu konstrukcijas izmaiņu un remonta projektu apstiprinājumu savstarpēju atzīšanu, kurus veic kādas puses kompetencē;

1.1.4.   sadarbību un palīdzību attiecībā uz ekspluatācijā esošo gaisa kuģu pastāvīgo lidojumderīgumu.

1.2.   Šajā kārtībā turpmāk norādītie termini ir definēti šādi:

a)

“autorizēts izmantošanas sertifikāts” ir eksportētājas valsts jurisdikcijā esošas personas vai organizācijas deklarācija, ka attiecīgs civilās aeronavigācijas ražojums, kas nav sakomplektēts gaisa kuģis, ir vai nu no jauna izgatavots ražojums, vai tāds, kurš izlaists pēc tehniskās apkopes veikšanas;

b)

“lidojumderīguma eksporta sertifikāts” ir eksporta deklarācija, ko izsniegusi eksportētājas puses jurisdikcijā esoša persona vai organizācija, ka gaisa kuģis, kas arī ir eksportētājas puses jurisdikcijā, kopumā atbilst lidojumderīguma un vides aizsardzības prasībām, kuras paziņojusi importētāja puse;

c)

“eksportētāja puse” ir tā puse, kura eksportē attiecīgo civilās aeronavigācijas ražojumu;

d)

“importētāja puse” ir tā puse, kura importē attiecīgo civilās aeronavigācijas ražojumu.

2.   Apvienotā sertifikācijas komiteja

2.1.   Struktūra

2.1.1.   Ir izveidota Apvienotā sertifikācijas komiteja. Šo komiteju veido tie pušu pārstāvji, kuri vadības līmenī atbild par:

a)

civilās aeronavigācijas ražojumu sertifikāciju;

b)

ražošanu, ja tās nav personas, uz kurām attiecas šīs kārtības 2.1.1. punkta a) apakšpunkts;

c)

sertifikācijas noteikumiem un standartiem; un

d)

iekšējās standartizācijas pārbaudēm vai kvalitātes kontroles sistēmām.

2.1.2.   Pēc pušu kopīga lēmuma šīs komitejas darbā var pieaicināt jebkuru citu personu, kura var sekmēt Apvienotās sertifikācijas komitejas uzdevumu izpildi.

2.1.3.   Apvienotā sertifikācijas komiteja izstrādā savu reglamentu.

2.2.   Uzdevumi

2.2.1.   Apvienotā sertifikācijas komiteja sanāk vismaz vienreiz gadā, lai nodrošinātu šīs kārtības efektīvu īstenošanu un ieviešanu, un cita starpā tā:

a)

vajadzības gadījumā pieņem lēmumu par darba procedūrām, kas jāizmanto, lai veicinātu sertifikācijas procesu;

b)

vajadzības gadījumā pieņem lēmumu par tehnisko standartu rīkojumiem šīs kārtības 3.3.7. punktā;

c)

novērtē katras puses veiktās reglamentējošās izmaiņas, lai nodrošinātu sertifikācijas prasību aktualitāti;

d)

vajadzības gadījumā izstrādā Apvienotajai komitejai priekšlikumus par šīs kārtības grozījumiem, kas nav tie grozījumi, kuri minēti šīs kārtības 2.2.1. punkta b) apakšpunktā;

e)

nodrošina, ka puses vienādi interpretē šo kārtību;

f)

nodrošina, ka puses konsekventi piemēro šo kārtību;

g)

izšķir jebkādas domstarpības par tehniskiem jautājumiem, kuras izriet no šīs kārtības interpretācijas vai īstenošanas, tostarp domstarpības, kas var rasties, nosakot sertifikācijas pamatu vai piemērojot kādus īpašus nosacījumus, atbrīvojumus un atkāpes;

h)

vajadzības gadījumā organizē abpusēju katras puses līdzdalību otras puses iekšējā standartizācijā vai kvalitātes kontroles sistēmā;

i)

vajadzības gadījumā izraugās koordinācijas centrus, kas atbild par katra civilās aeronavigācijas ražojuma sertifikāciju, kas tiek importēts vai eksportēts starp pusēm; un

j)

izstrādā efektīvus līdzekļus sadarbībai, palīdzībai un informācijas apmaiņai attiecībā uz drošības un vides aizsardzības standartiem un sertifikācijas sistēmām, lai, cik vien iespējams, mazinātu pušu domstarpības.

2.2.2.   Ja Apvienotā sertifikācijas komiteja nespēj atrisināt domstarpības saskaņā ar šīs kārtības 2.2.1. punkta g) apakšpunktu, tā nodod šo jautājumu Apvienotajai komitejai un nodrošina komitejas pieņemtā lēmuma īstenošanu.

3.   Konstrukcijas apstiprinājumi

3.1.   Vispārīgie noteikumi

3.1.1.   Šī kārtība reglamentē konstrukcijas apstiprinājumus un izmaiņas tajos attiecībā uz: tipa sertifikātiem, papildu tipa sertifikātiem, remontdarbiem, daļām un ierīcēm.

3.1.2.   Lai īstenotu šo kārtību, puses vienojas, ka projektēšanas organizācijas spēju demonstrācijai, kurai jāapliecina, ka katra puse pietiekami kontrolē tās atbildības sfēru, ir jānovērš jebkādas domstarpības attiecībā uz otras puses īpašajām prasībām.

3.1.3.   Ja nepieciešams, pieteikumu par konstrukcijas apstiprinājumu iesniedz importētājai pusei ar eksportētājas puses starpniecību.

3.1.4.   Par šīs 3. sadaļas īstenošanu attiecībā uz konstrukcijas apstiprinājumiem atbild tehniskie aģenti.

3.2.   Sertifikācijas pamats

3.2.1.   Izsniedzot tipa sertifikātu, importētāja puse lidojumderīguma jomā izmanto tos standartus, ko piemēro savam līdzvērtīgam ražojumam un kas ir spēkā brīdī, kad pieteikums par sākotnējo tipa sertifikātu tika iesniegts eksportētājai pusei, bet attiecībā uz atbilstību vides aizsardzības prasībām piemēro tos standartus, ko piemēro savam līdzvērtīgam ražojumam un kas ir spēkā brīdī, kad pieteikums tipa sertifikāta saņemšanai tika iesniegts importētājai pusei.

3.2.2.   Ievērojot šīs kārtības 3.2.5. punktu un lai apstiprinātu konstrukcijas izmaiņas vai remonta projektu, importētāja puse precizē izmaiņas sertifikācijas pamatā, kas noteikts saskaņā ar šīs kārtības 3.2.1. punktu, ja tā uzskata šīs izmaiņas par atbilstošām attiecībā uz konstrukcijas izmaiņām vai remonta projektu.

3.2.3.   Ievērojot šīs kārtības 3.2.5. punktu, importētāja puse precizē jebkādus īpašus nosacījumus, kurus piemēro vai ir paredzēts piemērot jaunajām vai neparastajām īpašībām, kas nav iekļautas piemērojamajos lidojumderīguma vai vides aizsardzības standartos.

3.2.4.   Ievērojot šīs kārtības 3.2.5. punktu, importētāja puse precizē jebkādu atbrīvojumu vai atkāpi no piemērojamajiem standartiem.

3.2.5.   Precizējot īpašos nosacījumus, atbrīvojumus, atkāpes vai izmaiņas sertifikācijas pamatā, importētāja puse pienācīgi izvērtē eksportētājas puses prasības un nenosaka eksportētājas puses ražojumiem lielākas prasības kā saviem līdzīgiem ražojumiem. Importētāja puse informē eksportētāju pusi par jebkādiem šādiem īpašiem nosacījumiem, atbrīvojumiem, atkāpēm vai izmaiņām sertifikācijas pamatā.

3.3.   Sertificēšanas kārtība

3.3.1.   Eksportētāja puse nodrošina importētājai pusei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu iepazīties un lai tai pastāvīgi būtu zināmi eksportētājas puses atsevišķie civilās aeronavigācijas ražojumi un to sertifikācijas informācija.

3.3.2.   Attiecībā uz katru konstrukcijas apstiprinājumu puses izstrādā sertifikācijas programmu, pamatojoties uz darba procedūrām, kādas vajadzības gadījumā ir noteikusi Apvienotā sertifikācijas komiteja.

3.3.3.   Importētāja puse izsniedz tipa sertifikātu vai papildu tipa sertifikātu gaisa kuģim, dzinējam vai propellerim, ja:

a)

eksportētāja puse ir izsniegusi savu sertifikātu;

b)

eksportētāja puse apliecina importētājai pusei, ka ražojuma konstrukcijas tips atbilst šīs kārtības 3.2. punktā noteiktajam sertifikācijas pamatam; un

c)

ir atrisināti visi jautājumi, kas radušies sertifikācijas gaitā.

Izmaiņas tipa sertifikātā

3.3.4.   Izmaiņas civilās aeronavigācijas ražojuma konstrukcijas tipā, kuram importētāja puse ir izsniegusi tipa sertifikātu, tiek apstiprinātas šādā veidā:

3.3.4.1.

eksportētāja puse klasificē konstrukcijas izmaiņas divās kategorijās saskaņā ar darba procedūrām, kuras noteikusi Apvienotā sertifikācijas komiteja;

3.3.4.2.

attiecībā uz konstrukcijas izmaiņu kategoriju, kurai ir nepieciešama importētājas puses iesaistīšanās, importētāja puse apstiprina konstrukcijas izmaiņas pēc eksportētājas puses rakstveida ziņojuma saņemšanas, ka minētās konstrukcijas izmaiņas atbilst sertifikācijas pamatam, kā noteikts šīs kārtības 3.2. punktā. Lai izpildītu šajā apakšpunktā paredzētos pienākumus, eksportētāja puse var sniegt individuālus ziņojumus par katru konstrukcijas izmaiņu vai apvienotus ziņojumus par apstiprināto konstrukcijas izmaiņu sarakstiem.

3.3.4.3.

Attiecībā uz visām citām konstrukcijas izmaiņām eksportētājas puses apstiprinājums ir līdzvērtīgs importētājas puses derīgam apstiprinājumam bez papildu darbībām.

Izmaiņas papildu tipa sertifikātā

3.3.5.   Izmaiņas civilās aeronavigācijas ražojuma konstrukcijas tipā, kuram importētāja puse ir izsniegusi papildu tipa sertifikātu, tiek apstiprinātas šādā veidā:

3.3.5.1.

eksportētāja puse klasificē konstrukcijas izmaiņas divās kategorijās saskaņā ar darba procedūrām, kuras noteikusi Apvienotā sertifikācijas komiteja;

3.3.5.2.

attiecībā uz konstrukcijas izmaiņu kategoriju, kurai ir nepieciešama importētājas puses iesaistīšanās, importētāja puse apstiprina konstrukcijas izmaiņas pēc eksportētājas puses rakstveida ziņojuma saņemšanas, ka minētās konstrukcijas izmaiņas atbilst sertifikācijas pamatam, kā noteikts šīs kārtības 3.2. punktā. Lai izpildītu šajā apakšpunktā paredzētos pienākumus, eksportētāja puse var sniegt individuālus ziņojumus par katru konstrukcijas izmaiņu vai apvienotus ziņojumus par apstiprināto konstrukcijas izmaiņu sarakstiem.

3.3.5.3.

Attiecībā uz visām citām konstrukcijas izmaiņām eksportētājas puses apstiprinājums ir līdzvērtīgs importētājas puses derīgam apstiprinājumam bez papildu darbībām.

Remonta projekta apstiprinājums

3.3.6.   Civilās aeronavigācijas ražojumu remonta projekti, kuriem importētāja puse ir izsniegusi tipa sertifikātu, tiek apstiprināti šādā veidā:

3.3.6.1.

eksportētāja puse klasificē remonta projektus divās kategorijās saskaņā ar darba procedūrām, kuras noteikusi Apvienotā sertifikācijas komiteja;

3.3.6.2.

attiecībā uz remonta projektu kategoriju, kurai ir nepieciešama importētājas puses iesaistīšanās, importētāja puse apstiprina projektus pēc eksportētājas puses rakstveida ziņojuma saņemšanas, ka minētie remonta projekti atbilst šīs kārtības 3.2. punktā noteiktajam sertifikācijas pamatam. Lai izpildītu šajā apakšpunktā paredzētos pienākumus, eksportētāja puse var sniegt individuālus ziņojumus par katru būtiskāko remonta projektu vai apvienotus ziņojumus par apstiprināto remonta projektu sarakstiem.

3.3.6.3.

Attiecībā uz visiem citiem remonta projektiem eksportētājas puses apstiprinājums ir līdzvērtīgs importētājas puses derīgam apstiprinājumam bez papildu darbībām.

3.3.7.   Attiecībā uz sastāvdaļām un ierīcēm, kuras apstiprinātas, pamatojoties uz tehnisko standartu rīkojumiem, ko saskaņā ar šīs kārtības 2.2. punktu ir izdevusi Apvienotā sertifikācijas komiteja, eksportētājas puses sniegtos sastāvdaļu un ierīču apstiprinājumus importētāja puse atzīst par līdzvērtīgiem saviem apstiprinājumiem, kas izsniegti saskaņā ar tās tiesību aktiem un procedūrām.

3.4.   Ekspluatācijas prasības attiecībā uz konstrukciju

3.4.1.   Importētāja puse pēc eksportētājas puses lūguma konsultē eksportētāju pusi par savām pašreizējām ekspluatācijas prasībām attiecībā uz konstrukciju.

3.4.2.   Importētāja puse – vai nu katrā atsevišķā gadījumā, vai izstrādājot pašreizējo konkrēto ekspluatācijas prasību sarakstu attiecībā uz konstrukciju noteiktām ražojumu un/vai darbību kategorijām – kopā ar eksportētāju pusi nosaka ekspluatācijas prasības konstrukcijai, attiecībā uz kuru tā atzīst eksportētājas puses rakstveida sertifikāciju un atbilstības ziņojumu.

3.4.3.   Eksportētāja puse nodrošina, ka informācija par ekspluatācijas prasībām, kuras ietekmē konstrukciju, validācijas procesa laikā tiek darīta zināma importētājai pusei.

3.5.   Pastāvīgais lidojumderīgums

3.5.1.   Abas puses sadarbojas, analizējot nelaimes gadījumu un negadījumu lidojumderīguma aspektus, kas saistīti ar tiem civilajiem aeronavigācijas ražojumiem, kuriem piemēro šo nolīgumu un kuri radītu jautājumus par minēto ražojumu lidojumderīgumu. Šajā nolūkā tehniskie aģenti apmainās ar attiecīgo informāciju par kļūmēm, nepareizu darbību, defektiem vai cita veida atgadījumiem, kas ietekmē civilās aeronavigācijas produktus, uz ko attiecas šis nolīgums, un par ko ir ziņojušas to attiecīgās reglamentētās organizācijas. Uzskata, ka ar šo informācijas apmaiņu tiek izpildīts katra apstiprinājuma saņēmēja pienākums ziņot par kļūmēm, nepareizu darbību, defektiem vai cita veida atgadījumiem otras puses tehniskajam aģentam saskaņā ar otras puses piemērojamajiem tiesību aktiem.

3.5.2.   Eksportētāja puse attiecībā uz tās jurisdikcijā projektētiem vai ražotiem civilās aeronavigācijas ražojumiem izraugās piemērotāko darbību, kas nepieciešama, lai izlabotu jebkādu nedrošu konstrukcijas tipa nepilnību, kuru varētu atklāt pēc civilās aeronavigācijas ražojuma nodošanas ekspluatācijā, tostarp jebkādas darbības, kas saistītas ar sastāvdaļām, ko projektējis un/vai ražojis piegādātājs, kuram ir noslēgts līgums ar galveno darbuzņēmēju teritorijā, kas ir eksportētājas puses jurisdikcijā.

3.5.3.   Eksportētāja puse attiecībā uz tās jurisdikcijā projektētiem vai ražotiem civilās aeronavigācijas ražojumiem palīdz importētājai pusei izraudzīties jebkādas darbības, kuras importētāja puse atzīst par nepieciešamām šo ražojumu pastāvīgam lidojumderīgumam.

3.5.4.   Katra puse informē otru pusi par visām obligātajām lidojumderīguma direktīvām vai citām darbībām, kuras tā izraugās kā nepieciešamas, lai nodrošinātu pastāvīgu to civilās aeronavigācijas ražojumu lidojumderīgumu, kas projektēti vai ražoti jebkuras puses jurisdikcijā un ko reglamentē šis nolīgums.

4.   Ražošanas apstiprinājums

4.1.   Lai īstenotu šo kārtību, puses vienojas, ka ražošanas organizācijas spēju demonstrācijai, kurai jāapliecina, ka katras puses kompetentā iestāde pietiekami kontrolē civilās aeronavigācijas ražojumu ražošanas kvalitātes nodrošināšanu un kontroli, veicot šīs organizācijas uzraudzību, ir jānovērš jebkādas domstarpības attiecībā uz otras puses īpašajām prasībām.

4.2.   Ja ražošanas apstiprināšana, kas veikta kādas puses reglamentējošā uzraudzībā, attiecas arī uz ražotnēm un iekārtām otras puses teritorijā vai kādā trešā valstī, pirmā puse saglabā atbildību par šo ražotņu un iekārtu uzraudzību un pārraudzību.

4.3.   Puses var meklēt palīdzību trešās valsts civilās aviācijas iestādē, lai īstenotu savas reglamentējošās uzraudzības un pārraudzības funkcijas, ja kādas puses apstiprinājums ir piešķirts vai attiecināts uz citu tipu, slēdzot oficiālu nolīgumu vai vienošanos ar šo trešo valsti.

4.4.   Par šīs 4. iedaļas īstenošanu attiecībā uz ražošanas apstiprinājumiem saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu atbild kompetentās iestādes.

5.   Lidojumderīguma eksporta apstiprinājumi

5.1.   Vispārīga informācija

5.1.1.   Eksportētāja puse izsniedz lidojumderīguma eksporta apstiprinājumus civilās aeronavigācijas ražojumiem, kuri tiek eksportēti uz importētāju pusi saskaņā ar šīs kārtības 5.2. un 5.3. punkta nosacījumiem.

5.1.2.   Importētāja puse atzīst eksportētājas puses lidojumderīguma eksporta apstiprinājumus, ko tā izsniegusi saskaņā ar šīs kārtības 5.2. un 5.3. punktu.

5.1.3.   Sastāvdaļu un ierīču identifikāciju, kas veikta ar eksportētājas puses tiesību aktos paredzētu īpašu marķējumu, importētāja puse atzīst par atbilstošu savu tiesību aktu prasībām.

5.2.   Lidojumderīguma eksporta sertifikāti

5.2.1.   Jauns gaisa kuģis

5.2.1.1.

Eksportētāja puse ar kompetentās iestādes starpniecību, kas atbild par šīs kārtības īstenošanu, izsniedz lidojumderīguma eksporta sertifikātus jaunam gaisa kuģim, apliecinot, ka šis gaisa kuģis:

a)

atbilst konstrukcijas tipam, kuru importētāja puse ir apstiprinājusi saskaņā ar šo kārtību;

b)

ir tādā stāvoklī, kas pieļauj drošu ekspluatāciju, tostarp atbilst importētājas puses piemērojamajām lidojumderīguma direktīvām, kuras šī puse ir paziņojusi;

c)

atbilst visām papildu prasībām, ko nosaka importētāja puse un ko šī puse ir paziņojusi.

5.2.2.   Lietots gaisa kuģis

5.2.2.1.

Attiecībā uz lietotu gaisa kuģi, kuram konstrukcijas apstiprinājumu ir piešķīrusi importētāja puse, eksportētāja puse ar kompetentās iestādes starpniecību, kas atbild par šā gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta pārraudzību, izsniedz lidojumderīguma eksporta sertifikātu, apliecinot, ka šis gaisa kuģis:

a)

atbilst konstrukcijas tipam, kuru importētāja puse ir apstiprinājusi saskaņā ar šo kārtību;

b)

ir tādā stāvoklī, kas pieļauj drošu ekspluatāciju, tostarp atbilst visām importētājas puses piemērojamajām lidojumderīguma direktīvām, kuras šī puse ir paziņojusi;

c)

tā darbmūža laikā ir pienācīgi uzturēts atbilstīgi apstiprinātām procedūrām un metodēm, un to apliecina ieraksti gaisa kuģa žurnālā un tehniskās apkopes žurnālā; un

d)

atbilst visām papildu prasībām, ko nosaka importētāja puse un ko šī puse ir paziņojusi.

5.2.2.2.

Attiecībā uz lietotu gaisa kuģi, kas ražots tās jurisdikcijā, katra puse piekrīt pēc otras puses lūguma sniegt palīdzību informācijas iegūšanā par:

a)

gaisa kuģa konfigurāciju laikā, kad tas atstāja ražotāja rūpnīcu; un

b)

apliecinājumu, ka turpmākās gaisa kuģa pārbūves ir apstiprinātas.

5.2.2.3.

Puses arī savstarpēji atzīst izsniegtos lidojumderīguma eksporta sertifikātus lietotam gaisa kuģim, kas ražots un/vai komplektēts trešā valstī, ja ir ievēroti šīs kārtības 5.2.2.1. punkta a)–d) apakšpunkta nosacījumi.

5.2.2.4.

Importētāja puse var pieprasīt pārbaužu un tehniskās apkopes ierakstus, tostarp, bet ne tikai:

a)

eksportētājas puses izsniegtā lidojumderīguma eksporta sertifikāta vai tam līdzvērtīga dokumenta oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

b)

ierakstus, kas apliecina, ka visi kapitālie remonti, būtiskās pārbūves un remonta darbi ir veikti saskaņā ar prasībām, kuras apstiprinājusi vai atzinusi eksportētāja puse; un

c)

tehniskās apkopes un gaisa kuģa žurnāla ierakstus, kuri pamato to, ka lietotais gaisa kuģis tā darbmūža laikā ir pienācīgi uzturēts saskaņā ar apstiprinātās tehniskās apkopes programmas prasībām.

5.3.   Autorizēts izmantošanas sertifikāts

5.3.1.   Jauni dzinēji un propelleri

5.3.1.1.

Importētāja puse atzīst eksportētājas puses izsniegtu autorizēto izmantošanas sertifikātu jaunam dzinējam vai propellerim tikai tad, ja šis sertifikāts apliecina, ka minētais dzinējs vai propelleris:

a)

atbilst konstrukcijas tipam, kuru importētāja puse ir apstiprinājusi saskaņā ar šo kārtību;

b)

ir tādā stāvoklī, kas pieļauj drošu ekspluatāciju, tostarp atbilst importētājas puses piemērojamajām lidojumderīguma direktīvām, kuras šī puse ir paziņojusi; un

c)

atbilst visām papildu prasībām, ko nosaka importētāja puse un ko šī puse ir paziņojusi.

5.3.1.2.

Eksportētāja puse eksportē visus jaunos dzinējus un propellerus kopā ar autorizētu izmantošanas sertifikātu, kas izsniegts saskaņā ar tās tiesību aktiem un procedūrām.

5.3.2.   Jauni montāžas mezgli, sastāvdaļas un ierīces

5.3.2.1.

Importētāja puses atzīst eksportētājas puses izsniegto autorizēto izmantošanas sertifikātu attiecībā uz jauniem montāžas mezgliem, sastāvdaļām, tostarp modificētām un/vai aizstātām sastāvdaļām, un ierīcēm tikai tad, ja šis sertifikāts apliecina, ka minētais montāžas mezgls vai sastāvdaļa:

a)

atbilst konstrukcijas datiem, kurus apstiprinājusi importētāja puse;

b)

ir drošas ekspluatācijas stāvoklī; un

c)

atbilst visām papildu prasībām, ko nosaka importētāja puse un ko šī puse ir paziņojusi.

5.3.2.2.

Eksportētāja puse eksportē visas jaunās sastāvdaļas kopā ar autorizētu izmantošanas sertifikātu, kas izsniegts saskaņā ar tās tiesību aktiem un procedūrām.

6.   Atbalsts sertifikācijas darbībām

6.1.   Vajadzības gadījumā puses, saņemot attiecīgu pieprasījumu, ar kompetento iestāžu starpniecību sertifikācijas darbību nolūkā sniedz tehnisko palīdzību un informāciju.

6.2.   Šāds atbalsts var ietvert, bet ne tikai, šādus aspektus:

6.2.1.   Informācija attiecībā uz funkcionālo piemērotību

Izstrādāt pamatprasības attiecībā uz funkcionālo piemērotību (kuras attiektos cita starpā uz gaisa kuģa apkalpi un gaisa kuģa apkalpes locekļu apmācību).

6.2.2.   Atbilstības noteikšana:

a)

piedalīties testos;

b)

veikt atbilstības un saskanības pārbaudes;

c)

pārskatīt ziņojumus; un

d)

iegūt datus.

6.2.3.   Uzraudzība un pārraudzība:

a)

piedalīties pirmajā pantā minēto sastāvdaļu pārbaudē;

b)

pārraudzīt īpašu procesu kontroli;

c)

veikt izlases veida pārbaudes attiecībā uz sastāvdaļu ražošanu;

d)

pārraudzīt nolīguma 3. panta 5. punktā minēto pilnvaroto personu vai apstiprināto organizāciju darbības;

e)

izmeklēt grūtības, kas radušās ekspluatācijas gaitā; un

f)

novērtēt un pārraudzīt ražošanas kvalitātes sistēmas.

B PIELIKUMS

TEHNISKĀS APKOPES KĀRTĪBA

1.   Darbības joma

Šī kārtība (turpmāk “kārtība”) attiecas uz atzinumu abpusēju atzīšanu gaisa kuģu tehniskās apkopes jomā attiecībā uz gaisa kuģiem un to sastāvdaļām, kuras ir paredzēts uzstādīt uz tiem.

2.   Piemērojamie tiesību akti

2.1.   Puses vienojas, ka šajā kārtībā atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz katras puses tehnisko apkopi, un reglamentējošajām prasībām, kas precizētas šīs kārtības 8. iedaļā, ir atbilstība otras puses piemērojamajiem tiesību aktiem.

2.2.   Puses vienojas, ka šajā kārtībā katras puses kompetento iestāžu sertifikācijas prakse un procedūras nodrošina līdzvērtīgu pamatu atbilstībai iepriekšējā punktā noteiktajām prasībām.

2.3.   Puses vienojas, ka šajā kārtībā attiecīgie abu pušu standarti, kas reglamentē tehniskās apkopes personāla licencēšanu, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem.

3.   Definīcijas

Šajā kārtībā turpmāk norādītie termini ir definēti šādi:

a)

“gaisa kuģis” ir ikviens mehānisms, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

b)

“sastāvdaļa” ir ikviens dzinējs, propelleris, daļa vai ierīce;

c)

“liels gaisa kuģis” ir gaisa kuģis, kas klasificēts kā lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa pārsniedz 5 700 kg, vai helikopters ar vairākiem dzinējiem; un

d)

“modifikācija” ir izmaiņa attiecīgā civilā aeronavigācijas ražojuma projektējumā, kas ietekmē tā konstrukciju, konfigurāciju, darbību, atbilstību vides aizsardzības prasībām vai ekspluatācijas ierobežojumus;

e)

“pārveidojums” ir attiecīgā civilās aeronavigācijas ražojuma izmaiņa, kas ietekmē tā konstrukciju, konfigurāciju, darbību, atbilstību vides aizsardzības prasībām vai ekspluatācijas ierobežojumus.

4.   Apvienotā tehniskās apkopes komiteja

4.1.   Struktūra

4.1.1.

Ir izveidota Apvienotā tehniskās apkopes komiteja. Šo komiteju veido tie pušu pārstāvji, kuri vadības līmenī atbild par:

a)

tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšanu;

b)

to tiesību aktu un standartu ieviešanu, kuri attiecas uz tehniskās apkopes organizācijām;

c)

iekšējās standartizācijas pārbaudēm vai kvalitātes kontroles sistēmām.

4.1.2.

Pēc pušu kopīga lēmuma šīs komitejas darbā var pieaicināt jebkuru citu personu, kura var sekmēt Apvienotās tehniskās apkopes komitejas uzdevumu izpildi.

4.1.3.

Apvienotā tehniskās apkopes komiteja izstrādā savu reglamentu.

4.2.   Uzdevumi

4.2.1.

Apvienotā tehniskās apkopes komiteja sanāk vismaz vienreiz gadā, lai nodrošinātu šīs kārtības efektīvu īstenošanu un ieviešanu, un cita starpā tā:

a)

novērtē pušu veiktās reglamentējošās izmaiņas, lai nodrošinātu, ka šīs kārtības 8. iedaļā noteiktās prasības saglabā savu aktualitāti;

b)

nodrošina, ka puses vienādi interpretē šo kārtību;

c)

nodrošina, ka puses konsekventi piemēro šo kārtību;

d)

izšķir jebkādas domstarpības par tehniskiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar šīs kārtības interpretāciju vai ieviešanu, tostarp domstarpības, kas var rasties no šīs kārtības interpretācijas vai ieviešanas;

e)

vajadzības gadījumā organizē abpusēju katras puses līdzdalību otras puses iekšējā standartizācijā vai kvalitātes kontroles sistēmā; un

f)

vajadzības gadījumā izstrādā Apvienotajai komitejai priekšlikumus par šīs kārtības grozīšanu.

4.2.2.

Ja Apvienotā tehniskās apkopes komiteja nespēj atrisināt domstarpības saskaņā ar šīs kārtības 4.2.1. punkta d) apakšpunktu, tā nodod šo jautājumu Apvienotajai komitejai un nodrošina šīs komitejas pieņemtā lēmuma īstenošanu.

5.   Tehniskās apkopes organizāciju apstiprinājumi

5.1.   Katras puses jebkurai tehniskās apkopes organizācijai, kuru ir apstiprinājusi šīs puses kompetentā iestāde tehniskās apkopes veikšanai, ir jāizstrādā papildinājums savai tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatai, lai tā atbilstu prasībām, kuras noteiktas šīs kārtības 8. iedaļā. Kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka minētais papildinājums atbilst šīs kārtības 8. iedaļas prasībām, šī kompetentā iestāde izsniedz apstiprinājumu, kas novērtē atbilstību otras puses piemērotajām prasībām un precizē tos uzdevumus, ko tehniskās apkopes organizācija var veikt šīs otras puses reģistrētā gaisa kuģī. Šie novērtējumi un ierobežojumi nedrīkst pārsniegt to, kas iekļauts attiecīgās iestādes izsniegtajos sertifikātos.

5.2.   Apstiprinājums, ko saskaņā ar šīs kārtības 5.1. punktu izsniegusi kādas puses kompetentā iestāde, tiek paziņots otrai pusei, un otrai pusei šis apstiprinājums ir derīgs bez papildu darbības.

5.3.   Apstiprinājuma sertifikāta atzīšana saskaņā ar šīs kārtības 5.2. punktu attiecas uz tehniskās apkopes organizāciju tās pamatdarbības vietā, kā arī citās tās darbības vietās, kuras ir norādītas attiecīgajā šīs organizācijas rokasgrāmatā un ir pakļautas kompetentās iestādes pārraudzībai.

5.4.   Puses var meklēt palīdzību trešās valsts civilās aviācijas iestādē, lai īstenotu savas reglamentējošās uzraudzības un pārraudzības funkcijas, ja abu pušu apstiprinājums ir piešķirts vai attiecināts uz citu tipu, slēdzot oficiālu nolīgumu vai vienošanos ar šo trešo valsti.

5.5.   Katra puse ar kompetentās iestādes starpniecību nekavējoties informē otru pusi par jebkādām izmaiņām saskaņā ar šīs kārtības 5.1. punktu izsniegto apstiprinājumu jomā, tostarp par apstiprinājuma atsaukšanu vai tā darbības apturēšanu.

6.   Neatbilstība

6.1.   Katra puse informē otru pusi par būtiskām neatbilstībām jebkādiem piemērojamajiem tiesību aktiem vai jebkādam šajā kārtībā noteiktam nosacījumam, kas mazina šīs otras puses apstiprinātas organizācijas spēju veikt tehnisko apkopi saskaņā ar šo kārtību. Pēc šādas informācijas saņemšanas otra puse 15 darbdienu laikā veic nepieciešamo izmeklēšanu un informē paziņotāju pusi par jebkādu veikto darbību.

6.2.   Ja puses nevienojas par veikto darbību efektivitāti, paziņotāja puse var lūgt otru pusi nekavējoties rīkoties, lai atstādinātu šo organizāciju no tehniskās apkopes darba veikšanas tiem civilās aeronavigācijas ražojumiem, kuri ir tās reglamentējošajā pārraudzībā. Ja otra puse neveic šādas darbības 15 darbdienu laikā pēc paziņotājas puses pieprasījuma, pilnvaras, kas piešķirtas otras puses kompetentajai iestādei saskaņā ar šo kārtību, tiek apturētas līdz brīdim, kamēr jautājumu pienācīgi atrisina Apvienotā komiteja, ievērojot šā nolīguma noteikumus. Līdz brīdim, kamēr Apvienotā komiteja pieņem lēmumu par attiecīgo jautājumu, paziņotāja puse ir tiesīga veikt jebkādus pasākumus, ko tā atzīst par nepieciešamiem, lai neļautu šai organizācijai veikt tehnisko apkopi tiem civilās aeronavigācijas ražojumiem, kuri ir tās reglamentējošajā pārraudzībā.

6.3.   Par saziņu saskaņā ar šīs kārtības 6. iedaļu atbild tehniskie aģenti.

7.   Tehniskā palīdzība

7.1.   Vajadzības gadījumā puses, saņemot attiecīgu pieprasījumu, ar kompetento iestāžu starpniecību sniedz viena otrai tehnisko palīdzību novērtējuma jautājumos.

7.2.   Šī palīdzība var ietvert, bet ne tikai, šādus aspektus:

a)

uzraudzība un ziņošana par kādas puses jurisdikcijā esošu tehniskās apkopes organizāciju pastāvīgo atbilstību šajā kārtībā noteiktajām prasībām;

b)

izmeklēšanas veikšana un pārskata sniegšana par to; un

c)

tehniskā novērtēšana.

8.   Īpašās reglamentējošās prasības

8.1.   Katras puses veiktā otras puses jurisdikcijā esošas tehniskās apkopes organizācijas atzīšana saskaņā ar šīs kārtības 5. iedaļu ir atkarīga no tā, vai attiecīgā tehniskās apkopes organizācija pieņem papildinājumu savai tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatai, kurā apliecina vismaz šādus faktus:

a)

ar tajā brīdī atbildīgā vadītāja parakstu apstiprina apņemšanos, ka organizācija ievēros savas rokasgrāmatas un tās papildinājuma prasības;

b)

apliecina, ka organizācija ievēros klienta darba pasūtījumu, jo īpaši ņemot vērā tajā norādītās lidojumderīguma direktīvas, modifikācijas un remontdarbus, kā arī prasību, ka visas izmantotās sastāvdaļas ir jāražo vai to tehniskā apkope jāveic otrai pusei pieņemamām organizācijām;

c)

apliecina, ka klients, kas devis darba pasūtījumu, ir ieguvis apstiprinājumu no attiecīgas kompetentās iestādes attiecībā uz jebkādiem konstrukcijas datiem, kas skar pārveidojumus un remontdarbus;

d)

apliecina, ka civilās aeronavigācijas ražojuma nodošana atbilst piemērojamajām tiesiskajām un normatīvajām prasībām;

e)

apliecina, ka par jebkuru otras puses jurisdikcijā esošu civilās aeronavigācijas ražojumu, saistībā ar kuru ir atklāts kāds nopietns defekts vai kāds apstāklis, kas liek apšaubīt tā lidojumderīgumu, tiks informēta otra puse un klients.

8.2.   Atbilstīgi šīs kārtības 8.1. punktam paredzēto atzīšanu piemēro, kad tehniskie aģenti ir izpildījuši pārejas noteikumus, lai pierādītu spēju nodrošināt tehniskās apkopes organizāciju uzraudzību.

B1 papildinājums

Īpašie nosacījumi

1.   EASA ĪPAŠIE NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI BRAZĪLIJĀ BĀZĒTĀM REMONTA STACIJĀM

1.1.

Lai remonta staciju varētu apstiprināt saskaņā ar EASA Part 145, ievērojot šā pielikuma noteikumus, tai jāatbilst visiem turpmāk izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

1.1.1.

Remonta stacija iesniedz pieteikumu EASA pieņemamā formā un veidā.

a)

Pieteikumā gan sākotnējā EASA sertifikāta, gan tā pagarinājuma saņemšanai ir paziņojums, kas pierāda, ka EASA sertifikāts un/vai novērtējums ir nepieciešams ES dalībvalstī reģistrētu vai projektētu aeronavigācijas ražojumu vai tajos uzstādītu daļu tehniskai apkopei vai pārveidošanai;

b)

remonta stacija nodrošina savas tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatas papildinājumu, ko EASA vārdā pārbaudījusi un atzinusi ANAC. Visi pārskatītie papildinājumi jāapstiprina ANAC. Papildinājumā ir:

i)

remonta stacijas atbildīgā vadītāja paziņojums, kā noteikts pašreizējā EASA Part 145 variantā, ar ko remonta stacijai uzliek pienākumu ievērot šo pielikumu un norādītos īpašos nosacījumus;

ii)

sīki izklāstītas procedūras neatkarīgas kvalitātes uzraudzības sistēmas darbībai, tostarp visu daudzo objektu un operatīvās tehniskās apkopes staciju uzraudzībai Brazīlijas Federatīvās Republikas teritorijā;

iii)

procedūras gaisa kuģa nodošanai ekspluatācijā vai apstiprināšanai nodošanai atpakaļ ekspluatācijā, kas atbilst EASA Part 145 prasībām un ANAC SEGVOO 003 veidlapas izmantošanai gaisa kuģa sastāvdaļām, kā arī jebkura cita informācija, ko pieprasa attiecīgi īpašnieks vai ekspluatants;

iv)

ar lidmašīnas korpusu/gaisa kuģi saistītiem objektiem – procedūras, lai nodrošinātu, ka lidojumderīguma sertifikāts un lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts ir derīgs pirms dokumenta izdošanas nodošanai ekspluatācijā;

v)

procedūras, lai nodrošinātu, ka remonti un izmaiņas, kā noteikts EASA prasībās, tiek veiktas saskaņā ar EASA apstiprinātiem datiem;

vi)

procedūra remonta stacijai, lai nodrošinātu, ka ANAC apstiprinātā sākotnējā un atkārtotā apmācību programma un jebkāda pārskatīta programma ietver apmācību par cilvēka faktoru;

vii)

procedūras ziņošanai EASA, gaisa kuģa projekta organizācijai un klientam vai ekspluatantam par lidojumam nederīgiem stāvokļiem, kā to pieprasa ar EASA Part 145 par civilās aeronavigācijas ražojumiem;

viii)

procedūras, lai nodrošinātu klienta vai ekspluatanta darba pasūtījuma vai līguma pabeigtību un atbilstību tam, ieskaitot izziņotās EASA lidojumderīguma direktīvas un citus izziņotos obligātos norādījumus;

ix)

procedūras, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmēji ievēro šo īstenošanas procedūru noteikumus, proti, izmanto ar EASA Part 145 apstiprinātu organizāciju, vai, ja izmanto organizāciju, kurai nav EASA Part 145 apstiprinājuma, remonta stacija, kura ražojumu nodod atpakaļ izmantošanā, ir atbildīga par tā lidojumderīgumu;

x)

procedūras, lai attiecīgā gadījumā atļautu periodiski strādāt ārpus noteiktas (stacionāras) vietas;

xi)

procedūras, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģa tehniskajai apkopei bāzē ir pieejami atbilstoši segti angāri.

1.2.

Lai remonta stacijas saglabātu savu apstiprinājumu saskaņā ar EASA Part 145, ievērojot šā pielikuma noteikumus, tām jāatbilst turpmāk izklāstītajam. ANAC pārbauda, vai remonta stacija:

a)

ļauj EASA vai ANAC EASA vārdā pārbaudīt tās pastāvīgu atbilstību Brazīlijas regulējuma RBHA145 prasībām un šiem īpašajiem nosacījumiem (t. i., EASA Part 145);

b)

atzīst, ka EASA var veikt izmeklēšanu un izpildes nodrošināšanas darbību saskaņā ar jebkādiem attiecīgiem ES noteikumiem un EASA procedūrām;

c)

sadarbojas jebkurā EASA izmeklēšanas vai izpildes nodrošināšanas darbībā;

d)

turpina nodrošināt atbilstību Brazīlijā spēkā esošajam regulējumam RBHA145 un šiem īpašajiem nosacījumiem.

2.   ANAC ĪPAŠIE NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI ES BĀZĒTĀM APSTIPRINĀTĀM TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJĀM (AMO)

2.1.

Lai AMO varētu apstiprināt saskaņā ar Brazīlijā spēkā esošo regulējumu RBHA145, ievērojot šā pielikuma noteikumus, tai jāatbilst visiem tālāk izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

2.1.1.

Apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija iesniedz pieteikumu ANAC pieņemamā formā un veidā.

a)

Pieteikumā gan sākotnējā ANAC sertifikāta, gan tā atjauninājuma saņemšanai ietilpst paziņojums, kas pierāda, ka ANAC remonta stacijas sertifikāts un/vai novērtējums ir nepieciešams Brazīlijā reģistrētu vai ārvalstīs reģistrētu aeronavigācijas ražojumu, kurus ekspluatē saskaņā ar Brazīlijā spēkā esošā regulējuma RBHA noteikumiem, tehniskai apkopei vai pārveidošanai;

b)

apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija nodrošina savam tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumam (MOE) papildinājumu angļu valodā, kuru apstiprinājusi aviācijas iestāde un glabā apstiprinātajā tehniskajā apkopes organizācijā. Kad papildinājumu apstiprinājusi aviācijas iestāde, uzskata, ka to atzinusi ANAC. Visus pārskatītos papildinājumus apstiprina aviācijas iestāde. ANAC tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojuma papildinājumā ir:

i)

parakstīts un datēts atbildīgā vadītāja paziņojums, kas uzliek organizācijai pienākumu ievērot pielikumu;

ii)

kopsavilkums par tās kvalitātes sistēmu, kura aptver arī ANAC īpašos nosacījumus;

iii)

procedūras gaisa kuģa nodošanai ekspluatācijā vai apstiprināšanai nodošanai atpakaļ ekspluatācijā atbilstoši Brazīlijas regulējuma RBHA 43 prasībām un EASA 1. veidlapas izmantošanai attiecībā uz sastāvdaļām. Tas ietver informāciju, kas prasīta Brazīlijas regulējumā RBHA 43.9 un 43.11, kā arī jebkuru citu informāciju, ko pieprasa sagatavot vai glabāt angļu valodā attiecīgā gadījumā īpašnieks vai ekspluatants;

iv)

procedūras ziņošanai ANAC par kļūmēm, nepareizu darbību vai defektiem un aizdomām par neapstiprinātām daļām (Suspected Unapproved Parts – SUP), kuras atklātas vai paredzēts uzstādīt Brazīlijas aeronavigācijas ražojumos;

v)

procedūras ANAC informēšanai par jebkādām izmaiņām operatīvās tehniskās apkopes stacijās, kuras:

1)

atrodas kādā ES dalībvalstī;

2)

veic tehnisko apkopi Brazīlijā reģistrētam gaisa kuģim; un

3)

ietekmēs ANAC funkcionālās specifikācijas;

vi)

procedūras papildu stacionāro vietu kvalifikācijai un uzraudzībai šā pielikuma 2. papildinājumā norādītajās ES dalībvalstīs;

vii)

procedūras, lai pārbaudītu, ka visās darbuzņēmējam/apakšuzņēmējam ar līgumu nodotajās darbībās ir paredzēti noteikumi par avotu, kas nav ANAC sertificēts, lai nodotu izstrādājumu apstiprinātai tehniskās apkopes organizācijai galīgai pārbaudei/testēšanai un nodotu atpakaļ ekspluatācijā;

viii)

procedūras, lai ik pēc 24 mēnešiem iesniegtu ANAC izmantošanas ziņojumus, kuros tiktu norādīts saraksts ar to tehnisko personālu, kam uzdots gādāt par Brazīlijā ražotā aeronavigācijas produkta nodošanu atpakaļ ekspluatācijā;

ix)

procedūras, lai nodrošinātu, ka lielus remontus un lielus pārveidojumus/izmaiņas (kā noteikts Brazīlijas regulējumā RBHA) veic saskaņā ar ANAC apstiprinātiem datiem;

x)

procedūras, lai nodrošinātu atbilstību gaisa pārvadātāja Pastāvīga lidojumderīguma uzturēšanas programmai (CAMP), tostarp tehniskās apkopes atdalīšanai no to izstrādājumu pārbaudes, kurus gaisa pārvadātājs/klients identificējis kā izstrādājumus, kas jāpārbauda (RII);

xi)

procedūras, lai nodrošinātu atbilstību ražotāja tehniskās apkopes rokasgrāmatām vai pastāvīga lidojumderīguma norādījumiem (ICA) un norādījumiem par rīcību attiecībā uz novirzēm. Procedūras, lai nodrošinātu, ka tehniskās apkopes personālam darba veikšanas laikā ir pieejamas visas pašreizējās un piemērojamās ANAC publicētās lidojumderīguma direktīvas (AD);

xii)

procedūras, kā apstiprināt, ka AMO tā tehniskā personāla vidū ir darbinieks, kas spēj lasīt un pilnībā izprast Brazīlijā spēkā esošos noteikumus. Šī prasība ir svarīga arī attiecībā uz tehniskās apkopes reģistriem, kas sagatavoti portugāļu valodā;

xiii)

procedūras, lai attiecīgā gadījumā atļautu periodiski strādāt ārpus noteiktas (stacionāras) vietas;

xiv)

procedūras, lai vismaz 5 (piecus) gadus saglabātu visus darba pasūtījumus kopā ar visām tiem pievienotajām papildu veidlapām un daļu sertifikātiem;

xv)

procedūras, kuru nolūks ir sertificēt ikgadējās tehniskās apkopes inspekcijas (IAM) vai lidojumderīguma atbilstības ziņojumus (RCA) tādā veidā, kā to nosaka ANAC, ja AMO ir atļauts veikt šāda veida inspekcijas un sagatavot minētos ziņojumus.

2.2.

Lai AMO saglabātu savu apstiprinājumu saskaņā ar Brazīlijas regulējumu RBHA 43 un 145, ievērojot šā pielikuma noteikumus, tām jāatbilst turpmāk izklāstītajam. Aviācijas iestāde pārbauda, vai apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija:

a)

ļauj ANAC vai aviācijas iestādei ANAC vārdā pārbaudīt tās pastāvīgu atbilstību EASA Part 145 prasībām un šiem īpašajiem nosacījumiem (t. i., RBHA 43 un 145);

b)

ANAC var uzsākt izmeklēšanas un izpildes nodrošināšanu saskaņā ar ANAC noteikumiem un direktīvām;

c)

apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija sadarbojas jebkurā izmeklēšanas vai izpildes nodrošināšanas darbībā;

d)

apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai joprojām jāatbilst EASA Part 145 un šiem īpašajiem nosacījumiem;

e)

ja regulatīvā atbilstība ir saglabāta, ANAC var atjaunot apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas (AMO) sertifikāciju ik pēc 24 mēnešiem.


Top