EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document JOL_2008_136_R_0045_01

Padomes Lēmums 2008/389/KĀDP ( 2008. gada 7. aprīlis ) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Centrālāfrikas Republikā
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Centrālāfrikas Republikā

OJ L 136, 24.5.2008, p. 45–51 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

24.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 136/45


PADOMES LĒMUMS 2008/389/KĀDP

(2008. gada 7. aprīlis)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Centrālāfrikas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

2007. gada 25. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1778 (2007), apstiprinot Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas izveidi Centrālāfrikas Republikā un Čadā (MINURCAT) un atļaujot Eiropas Savienībai uz divpadsmit mēnešiem no dienas, kad tā būs nākusi klajā ar deklarāciju par sākotnējām operatīvajām spējām, minētajās valstīs izvietot operācijas spēkus Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas atbalstam. Rezolūcijā Čadas valdība, Centrālāfrikas Republikas valdība un Eiropas Savienība turklāt ir aicināta pēc iespējas drīzāk noslēgt nolīgumus par Eiropas Savienības operācijas spēku statusu.

(2)

2007. gada 15. oktobrī Padome pieņēma Vienoto rīcību 2007/677/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā (1) (EUFOR Tchad/CAR).

(3)

Pēc tam, kad Padome 2007. gada 18. septembrī saskaņā ar 24. pantu Līgumā par Eiropas Savienību bija devusi atļauju, prezidentvalsts ar ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja palīdzību risināja sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Centrālāfrikas Republikā.

(4)

Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Centrālāfrikas Republikā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas tiesīga parakstīt minēto nolīgumu, lai tas uzliktu saistības Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 7. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŽERJAV


(1)  OV L 279, 23.10.2007., 21. lpp.


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Centrālāfrikas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “ES”,

no vienas puses, un

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKA, turpmāk “uzņēmēja valsts”,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2007. gada 25. septembra Rezolūciju 1778 (2007),

Padomes Vienoto rīcību 2007/677/KĀDP (2007. gada 15. oktobris) par Eiropas Savienības militāro operāciju Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā (EUFOR Tchad/RCA),

to, ka šis nolīgums neietekmēs pušu tiesības un pienākumus, ko tām uzliek starptautiski nolīgumi un citi instrumenti, ar kuriem izveidotas starptautiskas tiesas un tribunāli, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas statūti,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šis nolīgums attiecas uz Eiropas Savienības vadītiem spēkiem un to personālu.

2.   Šis nolīgums ir spēkā tikai uzņēmējas valsts teritorijā.

3.   Šajā nolīgumā:

a)

“Eiropas Savienības vadītie spēki (EUFOR)” ir ES militārais štābs un operācijā iesaistītie attiecīgo valstu kontingenti, to ekipējums un transportlīdzekļi;

b)

“operācija” ir militārās misijas sagatavošana, izvēršana, izpilde un atbalsts tai saskaņā ar pilnvarām, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2007. gada 25. septembra Rezolūcijas 1778 (2007);

c)

“ES spēku komandieris” ir komandieris teritorijā, kurā notiek militārās operācijas;

d)

“ES militārais štābs” ir militārais štābs un tā elementi neatkarīgi no to atrašanās vietas, kas ir pakļauts ES militāriem komandieriem, kuri nodrošina operācijas militāru vadību un kontroli;

e)

“attiecīgo valstu kontingenti” ir vienības un elementi, kas pieder Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, kuras piedalās operācijā;

f)

EUFOR personāls” ir uz EUFOR norīkots civilais un militārais personāls, kā arī personāls, kas izvietots, sagatavojot operāciju, un personāls, kas operācijā veic kādas nosūtītājas valsts vai ES iestādes uzdevumu; tas atrodas uzņēmējas valsts teritorijā, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts kas cits, un nav personāls, kas algots no vietējiem iedzīvotājiem, un personāls, ko nodarbina starptautiski komerciāli līgumslēdzēji;

g)

“vietējais personāls” ir no uzņēmējas valsts valstspiederīgiem vai tās pastāvīgiem iedzīvotājiem veidots personāls;

h)

“objekti” ir visas ēkas, telpas un zeme, kas ir vajadzīga EUFOR, kā arī EUFOR personāla izmitināšanai;

i)

“nosūtītāja valsts” ir valsts, kas nodrošina EUFOR ar savu kontingentu.

2. pants

Vispārēji noteikumi

1.   EUFOR, kā arī EUFOR personāls ievēro uzņēmējas valsts tiesību aktus un neveic nekādas darbības vai aktus, kas nav saderīgi ar operācijas mērķiem.

2.   EUFOR regulāri informē uzņēmējas valsts valdību par uzņēmējas valsts teritorijā dislocētā EUFOR personāla daudzumu.

3. pants

Identifikācija

1.   EUFOR personālam vienmēr jānēsā līdzi pases vai militārās identitātes kartes.

2.   EUFOR transportlīdzekļiem, lidaparātiem, kuģiem un citiem transportlīdzekļiem ir īpašas EUFOR atšķirības zīmes un/vai reģistrācijas numuri, ko dara zināmu attiecīgām uzņēmējas valsts iestādēm.

3.   EUFOR pie saviem objektiem, uz transportlīdzekļiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem drīkst izkārt un uz tiem attēlot Eiropas Savienības karogu un lietot marķējumus, piemēram, zīmotnes, vienību nosaukumus un oficiālus simbolus. Uz EUFOR personāla formastērpiem ir EUFOR atšķirības zīme. Saskaņā ar ES spēku komandiera lēmumu pie EUFOR objektiem, uz transportlīdzekļiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem, un formastērpiem var būt operācijā iesaistīto kontingentu valstu karogi vai zīmotnes.

4. pants

Robežšķērsošana un pārvietošanās uzņēmējas valsts teritorijā

1.   EUFOR personāls ierodas uzņēmējas valsts teritorijā tikai pēc tam, kad tas ir uzrādījis 3. panta 1. punktā paredzētos dokumentus vai – ja tas ierodas pirmoreiz – EUFOR izdotu individuālu vai kolektīvu pārvietošanās pavēli. Ierodoties uzņēmējas valsts teritorijā, to atstājot, kā arī uzturoties tajā, uz to neattiecas noteikumi par pasēm un vīzām, kā arī imigrācijas kontroles un muitas kontroli.

2.   Uz EUFOR personālu neattiecas noteikumi par ārvalstnieku reģistrāciju un uzraudzību, bet tas uzņēmējas valsts teritorijā negūst pastāvīgas uzturēšanās vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības.

3.   EUFOR resursi un transportlīdzekļi, kas, atbalstot operāciju, tiek ievesti uzņēmējas valsts teritorijā, to šķērso vai tiek izvesti no tās, ir atbrīvoti no prasības uzrādīt inventāra sarakstus vai citus muitas dokumentus, un uz tiem neattiecas nekādas pārbaudes.

4.   EUFOR personāls var vadīt motorizētus transportlīdzekļus un gaisakuģus uzņēmējas valsts teritorijā, ja tam attiecīgi ir derīgas valsts, starptautiskas vai militāras braukšanas tiesības vai pilota apliecības.

5.   Operācijas vajadzībām uzņēmēja valsts dod EUFOR un EUFOR personālam brīvību pārvietoties un brīvību ceļot pa tās teritoriju, tostarp gaisa telpā.

6.   Operācijas vajadzībām EUFOR uzņēmējas valsts teritorijā, tostarp gaisa telpā, var veikt mācības un treniņus ar ieročiem.

7.   Operācijas vajadzībām EUFOR var izmantot koplietojuma ceļus, tiltus, prāmjus un lidostas, nemaksājot nodevas, muitas maksājumus, nodokļus un līdzīgus maksājumus. EUFOR nav atbrīvots no pamatotiem maksājumiem par lūgtiem un saņemtiem pakalpojumiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz uzņēmējas valsts bruņotajiem spēkiem.

5. pants

Privilēģijas un neaizskaramība, ko uzņēmēja valsts nodrošina EUFOR

1.   EUFOR objekti ir neaizskarami. Uzņēmējas valsts pārstāvji tajos neierodas bez ES spēku komandiera piekrišanas.

2.   EUFOR objekti, mēbeles un citi aktīvi tajos, kā arī transportlīdzekļi, ir neaizskarami attiecībā uz kratīšanu, rekvizīciju, apķīlāšanu vai arestu. Tomēr ES spēku komandieris uzņēmējas valsts iestādēm var atļaut veikt kratīšanu. Tādā gadījumā kratīšanu veic ES spēku komandiera pārstāvja klātbūtnē.

3.   EUFOR, tā īpašumi un aktīvi neatkarīgi no atrašanās vietas un valdītāja ir neaizskarami attiecībā uz tiesvedību jebkādā formā.

4.   EUFOR arhīvi un dokumenti vienmēr ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

5.   EUFOR oficiālā sarakste ir neaizskarama. Oficiāla sarakste ir visa sarakste, kas attiecas uz operāciju un tās funkcijām.

6.   Attiecībā uz operācijas vajadzībām pirktām un importētām precēm, sniegtiem pakalpojumiem un izmantotiem objektiem EUFOR, kā arī ar to saistītie piegādātāji un darba uzņēmēji, ja vien tie nav uzņēmējas valsts valstspiederīgie, ir atbrīvoti no visām valsts, reģionu un pašvaldību nodevām, nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem. EUFOR nav atbrīvots no nodevām, nodokļiem vai maksājumiem, ko iekasē par sniegtiem pakalpojumiem.

7.   Uzņēmēja valsts ļauj ievest preces operācijas vajadzībām un atbrīvo tās no visām muitas nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un citiem sniegtiem pakalpojumiem.

6. pants

Privilēģijas un neaizskaramība, ko uzņēmēja valsts nodrošina EUFOR personālam

1.   EUFOR personālam nepiemēro nekāda veida arestu vai aizturēšanu.

2.   EUFOR personāla dokumenti, sarakste un īpašums ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja piemēro izpildes pasākumus, ko atļauts veikt saskaņā ar 6. punktu.

3.   EUFOR personāls vienmēr ir neaizskarams uzņēmējas valsts kriminālajai tiesvedībai.

Nosūtītāja valsts vai attiecīga ES iestāde vajadzības gadījumā var atcelt EUFOR personāla neaizskaramību kriminālai tiesvedībai. Atcelšana vienmēr jāformulē skaidri.

4.   EUFOR personāls ir neaizskarams uzņēmējas valsts civilajai un administratīvajai tiesvedībai attiecībā uz visu teikto vai rakstīto, kā arī visām darbībām, kas veiktas, pildot oficiālos pienākumus. Ja kādā uzņēmējas valsts tiesā ceļ civilprasību pret EUFOR personāla locekli, par to tūlīt paziņo ES spēku komandierim un kompetentai nosūtītājas valsts iestādei vai ES iestādei. Pirms tiesvedības sākuma ES spēku komandieris un kompetenta nosūtītājas valsts iestāde vai ES iestāde tiesai apliecina, vai attiecīgo aktu ir izdarījis EUFOR personāla loceklis, pildot savus oficiālos pienākumus.

Ja akts ir izdarīts, pildot oficiālos pienākumus, tiesvedību nesāk un piemēro 15. pantu. Ja akts nav izdarīts, pildot oficiālos pienākumus, tiesvedība var turpināties. ES spēku komandiera un kompetentas nosūtītājas valsts iestādes vai ES iestādes apliecinājums uzliek saistības uzņēmējas valsts tiesai, kas to nevar apstrīdēt.

Ja tiesvedību sāk EUFOR personāla loceklis, viņš zaudē neaizskaramību pret tiesvedību attiecībā uz visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar galveno prasību.

5.   EUFOR personālam nav pienākuma liecināt kā lieciniekam.

6.   EUFOR personāla locekļiem nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, ja pret viņiem sāk civillietu, kas nav saistīta ar viņu oficiālajiem pienākumiem. EUFOR personāla locekļu īpašumu, par ko ES spēku komandieris apliecina, ka tas ir vajadzīgs oficiālo pienākumu izpildei, nevar arestēt, izpildot tiesas spriedumu, lēmumu vai pavēli. Uz EUFOR personāla locekļiem civilajā tiesvedībā neattiecas nekādi personas brīvības ierobežojumi vai kādi citi ierobežošanas pasākumi.

7.   EUFOR personāla locekļu neaizskaramība pret tiesvedību uzņēmējā valstī viņus neatbrīvo no attiecīgo nosūtītāju valstu tiesvedības.

8.   Attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti EUFOR, EUFOR personāls ir atbrīvots no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas var būt spēkā uzņēmējā valstī.

9.   EUFOR personāls uzņēmējā valstī ir atbrīvots no jebkuras formas nodokļiem, ko atvelk no EUFOR vai nosūtītāju valstu maksātās algas un ienākumiem, kā arī no ienākumiem, ko saņem ārpus uzņēmējas valsts.

10.   EUFOR personāla locekļi maksā muitas nodevas, nodokļus un līdzīgus maksājumus par priekšmetiem, kas domāti viņu personiskai lietošanai, izņemot priekšmetus, kas viņiem jau pieder, ierodoties uzņēmējas valsts teritorijā, un pirmās nepieciešamības priekšmetus. EUFOR personāla locekļi nav atbrīvoti ne no maksas par tādu priekšmetu glabāšanu un transportu, kas domāti viņu personiskai lietošanai, ne arī no maksas par līdzīgiem pakalpojumiem.

EUFOR personāla locekļu bagāža ir atbrīvota no pārbaudēm, ja vien nav nopietnu iemeslu uzskatīt, ka tajā ir priekšmeti, kas nav domāti EUFOR personāla locekļa personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports uzņēmējā valstī ir aizliegts ar tiesību aktiem vai uz kuriem attiecas tās karantīnas noteikumi. Šādas pārbaudes izdara vienīgi attiecīgā EUFOR personāla locekļa vai EUFOR pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

7. pants

Vietējais personāls

Personālam, kas algots no vietējiem iedzīvotājiem, ir tikai tādas privilēģijas un neaizskaramība, ko atļauj uzņēmēja valsts. Tomēr savu jurisdikciju pār personālu uzņēmēja valsts īsteno tā, lai lieki netraucētu operācijas darbības.

8. pants

Kriminālā tiesvedība

Kompetentas nosūtītājas valsts iestādes ir tiesīgas uzņēmējas valsts teritorijā veikt visu kriminālo tiesvedību un īstenot disciplināras pilnvaras, kas tām ar nosūtītājas valsts tiesību aktiem uzticētas attiecībā uz visu EUFOR personālu, kas ir pakļauts attiecīgiem nosūtītājas valsts tiesību aktiem.

9. pants

Formastērps un ieroči

1.   Formastērpa valkāšanu nosaka ES spēku komandiera pieņemti noteikumi.

2.   EUFOR militārais personāls drīkst nēsāt ieročus un munīciju, ja saskaņā ar pavēlēm ir pilnvarots to darīt.

10. pants

Uzņēmējas valsts sniegts atbalsts un līgumu slēgšana

1.   Uzņēmēja valsts, ja tai lūdz, piekrīt palīdzēt EUFOR atrast piemērotus objektus.

2.   Uzņēmēja valsts atbilstīgi saviem līdzekļiem bez maksas ļauj izmantot objektus, kas tai pieder, ja šie objekti ir vajadzīgi EUFOR administratīvo un operatīvo darbību veikšanai. Attiecībā uz objektiem, kas pieder privātām juridiskām personām, uzņēmēja valsts apņemas par EUFOR līdzekļiem palīdzēt tos meklēt un nodot EUFOR rīcībā.

3.   Savu līdzekļu un iespēju robežās uzņēmēja valsts palīdz un atbalsta operācijas sagatavošanu, izvēršanu, veikšanu un sniedz tai palīdzību. Uzņēmēja valsts palīdzību un atbalstu sniedz, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādi paredzēti uzņēmējas valsts bruņotiem spēkiem.

4.   To, kādus tiesību aktus piemēro līgumiem, ko EUFOR noslēdzis uzņēmējā valstī, nosaka šajos līgumos.

5.   Līgumā var paredzēt, ka 15. panta 3. un 4. punktā minēto domstarpību izšķiršanas procedūru piemēro domstarpībām, kas rodas, īstenojot līgumu.

6.   Uzņēmēja valsts atvieglina to līgumu īstenošanu, ko EUFOR un komerciālas vienības ir noslēgušas operācijas nolūkā.

11. pants

Pārmaiņas objektos

1.   EUFOR ir pilnvarots būvēt, pārbūvēt vai citādi mainīt objektus, ko lūdzis operatīvām vajadzībām.

2.   Uzņēmēja valsts EUFOR nelūdz nekādu kompensāciju par tādām būvēm, pārbūvēm vai pārmaiņām.

12. pants

Mirušie EUFOR personāla locekļi

1.   ES spēku komandieris ir tiesīgs uzņemties atbildību un veikt piemērotus pasākumus, lai repatriētu ikvienu mirušu EUFOR personāla locekli, kā arī viņa personisko īpašumu.

2.   Mirušiem EUFOR locekļiem neveic sekciju bez attiecīgas valsts piekrišanas un bez EUFOR un/vai attiecīgās valsts pārstāvja klātbūtnes.

3.   Uzņēmēja valsts sadarbojas ar EUFOR, cik pilnīgi vien iespējams, lai pēc iespējas drīzāk repatriētu mirušus EUFOR locekļus.

13. pants

EUFOR drošība un militāra policija

1.   Uzņēmēja valsts veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu EUFOR un tā personāla drošību un aizsardzību.

2.   EUFOR ir pilnvaras veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu savus objektus, tostarp tos, ko izmanto apmācībās pret jebkādu ārēju uzbrukumu vai ielaušanos.

3.   ES spēku komandieris var izveidot militāras policijas vienību, lai uzturētu kārtību EUFOR objektos.

4.   Militārās policijas vienība saziņā ar uzņēmējas valsts militāro policiju vai policiju un sadarbojoties ar to var ārpus šiem objektiem veikt darbības, nodrošinot EUFOR personāla kārtību un disciplīnu.

14. pants

Saziņa

1.   EUFOR var uzstādīt un izmantot radioraidītājus un uztvērējus, kā arī satelītu sistēmas. Tas sadarbojas ar kompetentām uzņēmējas valsts iestādēm, lai izvairītos no konfliktiem, izmantojot attiecīgas frekvences. Uzņēmēja valsts bez atlīdzības piešķir pieeju radiofrekvenču diapazonam.

2.   EUFOR ir tiesības uz neierobežotu saziņu, izmantojot radio (arī satelītradio, pārvietojamu vai pārnēsājamu radio), telefonu, telegrāfu, faksimilaparātu un citus līdzekļus, kā arī tiesības uzstādīt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu saziņu EUFOR objektos un starp objektiem, tostarp tiesības ievilkt kabeļus un pazemes līnijas operācijas vajadzībām.

3.   EUFOR savos objektos var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārsūtītu pastu, kas adresēts EUFOR vai tā personālam vai ko sūta EUFOR vai tā personāls, sadarbojoties – ja ES spēku komandieris uzskata to par vajadzīgu – ar uzņēmējas valsts kompetentajām iestādēm.

15. pants

Prasības nāves, ievainojuma, bojājuma vai zaudējuma gadījumā

1.   EUFOR un EUFOR personāls nav atbildīgs ne par kādiem civiliedzīvotāju īpašuma vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas ir saistīti ar operatīvām vajadzībām vai ko izraisījušas darbības, kuras ir saistītas ar civiliedzīvotāju nemieriem vai EUFOR aizsargāšanu.

2.   Lai panāktu izlīgumu, prasības par civiliedzīvotāju īpašuma vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas nav minētas 1. punktā, kā arī prasības, ko ceļ personu nāves vai ievainojumu, kā arī EUFOR īpašuma bojājumu vai zaudējumu gadījumā, ar kompetentu uzņēmējas valsts iestāžu starpniecību pārsūta uz EUFOR, ja ir runa par uzņēmējas valsts juridisku un fizisku personu celtām prasībām, vai uz kompetentām uzņēmējas valsts iestādēm, ja ir runa par EUFOR celtām prasībām.

3.   Ja izlīgumu nevar panākt, prasību nosūta prasību komisijai, kas veidota no vienāda skaita EUFOR un uzņēmējas valsts pārstāvju. Prasības nokārto, panākot vienošanos.

4.   Ja izlīgumu nevar panākt prasību komisijā, prasības:

a)

kas nepārsniedz EUR 40 000, uzņēmēja valsts un ES pārstāvji atrisina ar diplomātiskiem līdzekļiem;

b)

kas pārsniedz a) apakšpunktā minēto summu, nodod izskatīšanai šķīrējtiesas tribunālā, kura lēmumi uzliek saistības.

5.   Šķīrējtiesas tribunālā ir trīs šķīrējtiesneši – vienu ieceļ uzņēmēja valsts, vienu ieceļ EUFOR un trešo kopīgi ieceļ uzņēmēja valsts un EUFOR. Ja viena puse divos mēnešos neieceļ šķīrējtiesnesi vai uzņēmēja valsts nevar vienoties ar EUFOR par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, attiecīgo šķīrējtiesnesi ieceļ Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs.

6.   EUFOR noslēdz administratīvu nolīgumu ar uzņēmējas valsts pārvaldes iestādēm, lai noteiktu prasību komisijas un tribunāla kompetences, kādu procedūru piemērot šajās struktūrās, un nosacījumus prasību celšanai.

16. pants

Koordinācija un domstarpības

1.   Visas problēmas, kas rodas saistībā ar šā nolīguma piemērošanu, kopīgi izšķir EUFOR pārstāvji un kompetentas uzņēmējas valsts iestādes.

2.   Ja nav panākta vienprātība, domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu uzņēmēja valsts un ES pārstāvji izšķir tikai ar diplomātiskiem līdzekļiem.

17. pants

Citi noteikumi

1.   Vienmēr, kad šajā nolīgumā ir minētas EUFOR un EUFOR personāla privilēģijas, neaizskaramība un tiesības, uzņēmējas valsts valdība ir atbildīga par to īstenošanu un par to, lai attiecīgas uzņēmējas valsts vietējo pašvaldību iestādes tās ievērotu.

2.   Nekas šajā nolīgumā nav paredzēts vai uzskatāms par tādu, kas liek atkāpties no jebkādām tiesībām, ko saskaņā ar citiem nolīgumiem var attiecināt uz ES dalībvalsti vai jebkuru citu valsti, kas saskaņā ar citiem nolīgumiem dod ieguldījumu EUFOR.

18. pants

Īstenošanas noteikumi

Lai īstenotu šo nolīgumu, par operatīviem, administratīviem un tehniskiem jautājumiem ES spēku komandieris ar uzņēmējas valsts administratīvajām iestādēm var slēgt īpašus nolīgumus.

19. pants

Spēkā stāšanās un izbeigšanās

1.   Šis nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā un paliek spēkā līdz dienai, kad dodas prom pēdējais EUFOR elements un pēdējais EUFOR personāla loceklis, ko EUFOR dara zināmu.

2.   Neņemot vērā 1. punktu, noteikumus, kas ietverti 4. panta 7. punktā, 5. panta 1.–3., 6. un 7. punktā, 6. panta 1., 3., 4., 6. un 8.–10. punktā, 10. panta 2. punktā, 11. pantā, 13. panta 1. un 2. punktā un 15. pantā, uzskata par spēkā esošiem no dienas, kad izvietots pirmais EUFOR personāla loceklis, ja šī diena bijusi pirms dienas, kad šis nolīgums stājies spēkā.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.

4.   Šā nolīguma izbeigšanās neietekmē tiesības vai pienākumus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu pirms tā izbeigšanās.

Bangi, 2008. gada 16. aprīlī franču valodā četros oriģināleksemplāros.

Eiropas Savienības vārdā

Centrālāfrikas Republikas valsts vārdā


Top