25.11.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 345/1

---

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 13/2011 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem

Padome pieņēmusi 2011. gada 20. oktobrī

2011/C 345 E/01

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai (3) (“GFCM”) Eiropas Kopiena pievienojās Nolīgumam par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveidi (“GFCM nolīgums”).

(2)	GFCM nolīgums paredz atbilstošu struktūru daudzpusējai sadarbībai, lai veicinātu ūdeņu dzīvo jūras resursu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un pēc iespējas labāku izmantošanu Vidusjūrā un Melnajā jūrā ilgtspējīgā līmenī un ar zemu apdraudējuma risku.

(3)	Eiropas Savienība, kā arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija ir GFCM nolīguma puses.

(4)	GFCM pieņemtie ieteikumi ir saistoši tās nolīguma pusēm. Tā kā Savienība ir GFCM nolīguma puse, šādi ieteikumi ir tai saistoši, un tāpēc tie būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos, ja vien to saturs jau nav pārņemts Savienības tiesību aktos.

(5)

GFCM savās 2005., 2006., 2007. un 2008. gada sesijās pieņēma virkni ieteikumu un rezolūciju par atsevišķiem zivsaimniecības jautājumiem GFCM nolīguma apgabalā; tie tika uz laiku īstenoti Savienības tiesību aktos ar ikgadējām regulām par zvejas iespējām vai – attiecībā uz GFCM ieteikumiem Nr. 2005/1 un Nr. 2005/2 – ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (4) 4. panta 3. punktu un 24. pantu.

(6)

Skaidrības, vienkāršības un juridiskās noteiktības labad un, tā kā ieteikumu pastāvīguma dēļ ir nepieciešams arī pastāvīgs juridisks instruments to īstenošanai Savienības tiesību aktos, ir lietderīgi minētos ieteikumus īstenot ar vienotu tiesību aktu, turpmākos ieteikumus pievienojot minētajam tiesību aktam kā grozījumus.

(7)

GFCM ieteikumi attiecas uz visu GFCM nolīguma apgabalu, proti, Vidusjūras, Melnās jūras un savienojošiem ūdeņiem, kā tas definēts GFCM nolīguma preambulā, un tāpēc skaidrības un juridiskās noteiktības labad tie būtu jāīsteno vienā atsevišķā regulā, nevis jāgroza Regula (EK) Nr. 1967/2006, kura attiecas tikai uz Vidusjūru.

(8)

Daži Regulas (EK) Nr. 1967/2006 noteikumi būtu jāattiecina ne vien uz Vidusjūru, bet uz visu GFCM nolīguma apgabalu. Tāpēc minētie noteikumi būtu jāsvītro Regulā (EK) Nr. 1967/2006 un jāiekļauj šajā regulā. Turklāt būtu sīkāk jāprecizē daži minētajā regulā paredzētie noteikumi attiecībā uz minimālo linuma acs lielumu.

(9)	“Zvejas lieguma apgabali”, kas GFCM ieteikumos noteikti saistībā ar teritorijas pārvaldības pasākumiem, ir līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētajām “aizsargājamām zvejas teritorijām”.

(10)

Savā gadskārtējā sesijā 2009. gada 23.–27. martāGFCM, pamatojoties uz Zinātniskās padomdevējas komitejas (“ZPK”) zinātnisko padomu, kas ietverts tās 11. sesijas ziņojumā (FAO ziņojums Nr. 890), pieņēma ieteikumu izveidot zvejas lieguma apgabalu Lionas jūras līcī. Ir lietderīgi īstenot šo pasākumu, izmantojot zvejas piepūles pārvaldības sistēmu.

(11)

Dažu zvejas rīku selektivitāte jauktajā zvejā Vidusjūrā nedrīkst pārsniegt konkrētu līmeni. Papildus zvejas piepūles vispārējai kontrolei un ierobežošanai ir svarīgi ierobežot zvejas piepūli apgabalos, kuros pulcējas būtisku krājumu pieaugušas zivis, lai nodrošinātu vairošanās apdraudējuma riska līmeni, kas ir pietiekami zems, lai ļautu šos krājumus apsaimniekot ilgtspējīgi. Tāpēc attiecībā uz apgabalu, ko izpēta ZPK, ir ieteicams vispirms ierobežot zvejas piepūli līdz iepriekšējam līmenim un tad neļaut šo līmeni paaugstināt.

(12)

Padomam, ar kuru pamatoti pārvaldības pasākumi, vajadzētu būt balstītam uz atbilstošo flotes kapacitātes un aktivitātes datu zinātnisko izmantošanu, uz izmantoto resursu bioloģisko statusu un zvejniecību sociālo un ekonomisko situāciju. Minētie dati jāsavāc un jāiesniedz laikus, lai GFCM palīgstruktūras varētu sagatavot savu ieteikumu.

(13)

GFCM 2008. gada sesijā pieņēma ieteikumu par reģionālu shēmu attiecībā uz pasākumiem ostas valstī, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju GFCM apgabalā. Lai gan Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (5), kopumā aptver minētā ieteikuma saturu un tika piemērota no 2010. gada 1. janvāra, tomēr dažas tās daļas, piemēram, ostās veikto inspekciju biežums, aptveramība un procedūra, ir jāiekļauj šajā regulā, lai tās pielāgotu GFCM nolīguma apgabala īpatnībām.

(14)

Būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz to, kādā formātā un veidā tiek nosūtīts ziņojums par zvejas lieguma apgabalos veiktajām zvejas darbībām; iesniegumi par sliktu laika apstākļu dēļ zaudēto dienu pārnešanu lielo korifēnu zvejai sezonas lieguma laikā un ziņojumi par šādu dienu pārnesi; ziņojumi par lielo korifēnu zvejas datu vākšanu; informācija par minimālā linuma acs lieluma izmantošanu tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, un dati par statistikas matricām, kā arī attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (6).

(15)

Lai nodrošinātu, ka Savienība turpina pildīt savas saistības atbilstīgi GFCM nolīgumam, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai Savienības tiesību aktos īstenotu Savienībai par saistošiem kļuvušos grozījumus spēkā esošajos GFCM pasākumos, kas jau ir īstenoti Savienības tiesību aktos, attiecībā uz GFCM izpildsekretāra informēšanu par minimālo linuma acs lielumu Melnajā jūrā; saraksta ar atļauju saņēmušajiem kuģiem nosūtīšanu GFCM izpildsekretāram GFCM reģistra vajadzībām; ostas valsts pasākumiem; sadarbību, informēšanu un ziņojumiem; GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu tabulu, karti un ģeogrāfiskās koordinātas; ostas valsts veiktas kuģu inspekcijas kārtību un GFCM statistikas matricām. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija savā sagatavošanas darbā rīkotu attiecīgas apspriedes, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par to, kā Savienība piemēro Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (“GFCM”) noteiktos saglabāšanas, pārvaldības, izmantošanas, uzraudzības, tirdzniecības un izpildes pasākumus attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz visām rūpnieciskās zvejas un akvakultūras darbībām, ko veic ES zvejas kuģi un dalībvalstu valstspiederīgie GFCM nolīguma apgabalā.

To piemēro, neskarot Regulu (EK) Nr. 1967/2006.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskās izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu kuģis kuģo, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas 3. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (7) un Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā, šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)	“GFCM nolīguma apgabals” ir Vidusjūra un Melnā jūra un savienojošie ūdeņi, kā aprakstīts GFCM nolīgumā;

b)	“zvejas piepūle” ir rādītājs, ko iegūst, reizinot kW vai GT (bruto tonnāžā) izteiktu zvejas kuģa kapacitāti ar darbību, kas izteikta ar jūrā pavadīto dienu skaitu;

c)	“jūrā pavadīta diena” ir jebkura kalendārā diena, kurā kuģis neatrodas ostā, neatkarīgi no tā, cik lielu šīs dienas daļu minētais kuģis atrodas apgabalā;

d)	“ES Flotes reģistra numurs” ir Kopienas flotes reģistra numurs, kā tas definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (8) I pielikumā.

II   SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

I   NODAĻA

Zvejas lieguma apgabali

I   iedaļa

Zvejas lieguma apgabals Lionas jūras līcī

4. pants

Zvejas lieguma apgabala izveidošana

Lionas jūras līča austrumos ir izveidots zvejas lieguma apgabals, tā robežas iezīmē līnijas, kuras savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:

—	42° 40′ N, 4° 20′ E,

—	42° 40′ N, 5° 00′ E,

—	43° 00′ N, 4° 20′ E,

—	43° 00′ N, 5° 00′ E.

5. pants

Zvejas piepūle

Attiecībā uz bentisko zivju krājumiem to kuģu zvejas piepūle, kuri izmanto velkamos zvejas tīklus, grunts un pelaģiskās zvejas āķu jedas un uz grunts nostiprinātus tīklus zvejai ierobežotā apgabalā, kas minēts 4. pantā, nepārsniedz zvejas piepūles līmeni, kuru 2008. gadā attiecīgajā apgabalā piemēroja katra dalībvalsts.

6. pants

Nozvejas uzskaite

Dalībvalstis ne vēlāk kā … (9) iesniedz Komisijai elektroniskā formātā to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar šo valstu karogiem un kuri 2008. gadā veikuši nozvejas uzskaiti attiecībā uz 4. pantā minēto apgabalu un I pielikumā definēto GFCM 7. ģeogrāfisko apakšapgabalu. Minētajā sarakstā norāda kuģa nosaukumu, tā numuru ES Flotes reģistrā, laika posmu, kurā kuģim atļauts nodarboties ar zveju 4. pantā minētajā apgabalā, un dienu skaitu, ko katrs kuģis 2008. gadā pavadījis 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un jo īpaši 4. pantā minētajā apgabalā.

7. pants

Kuģi, kam atļauts zvejot

1.   Kuģiem, kam atļauts zvejot 4. pantā minētajā apgabalā, to dalībvalsts izsniedz zvejas atļauju saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (10).

2.   Zvejas kuģiem, kuri nav veikuši uzskaiti par nozveju 4. pantā minētajā apgabalā līdz 2008. gada 31. decembrim, nav atļauts sākt zveju šajā apgabalā.

3.   Dalībvalstis ne vēlāk kā … (11) informē Komisiju par to tiesību aktiem, kas ir bijuši spēkā 2008. gada 31. decembrī un attiecas uz šādiem aspektiem:

a)	maksimālais stundu skaits dienā, kurās kuģim ir atļauts iesaistīties zvejas darbībās;

b)	maksimālais dienu skaits nedēļā, kurās kuģim ir atļauts palikt jūrā un neatrasties ostā; un

c)	obligātais laiks zvejas kuģu izbraukšanai no ostas, kurā tie reģistrēti, un ienākšanai tajā.

8. pants

Jutīgu dzīvotņu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina to, ka 4. pantā minētais apgabals tiek aizsargāts no jebkuras citas cilvēku darbības ietekmes, kas apdraud tādu iezīmju saglabāšanu, kuras raksturīgas šim apgabalam kā nārstojošu zivju pulcēšanās apgabalam.

9. pants

Informēšana

Katru gadu līdz 1. februārim dalībvalstis elektroniskā formātā iesniedz Komisijai ziņojumu par 4. pantā minētajā apgabalā veiktajām zvejas darbībām.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta ziņojums par šādām zvejas darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II   iedaļa

Zvejas lieguma apgabali jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai

10. pants

Zvejas lieguma apgabalu izveidošana

Zveja, izmantojot velkamās dragas un grunts traļus, ir aizliegta šādos apgabalos:

a)	dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Lophelia rifs pie Capo Santa Maria di Leuca”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas: — 39° 27.72′ N, 18° 10.74′ E, — 39° 27.80′ N, 18° 26.68′ E, — 39° 11.16′ N, 18° 32.58′ E, — 39° 11.16′ N, 18° 04.28′ E;

b)	dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Nīlas deltas apgabala aukstūdens ogļūdeņražu izplūdes vietas”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas: — 31° 30.00′ N, 33° 10.00′ E, — 31° 30.00′ N, 34° 00.00′ E, — 32° 00.00′ N, 34° 00.00′ E, — 32° 00.00′ N, 33° 10.00′ E;

c)	dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Eratosthenes jūras pacēlums”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas: — 33° 00.00′ N, 32° 00.00′ E, — 33° 00.00′ N, 33° 00.00′ E, — 34° 00.00′ N, 33° 00.00′ E, — 34° 00.00′ N, 32° 00.00′ E.

11. pants

Jutīgu dzīvotņu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes tiek mudinātas aizsargāt jutīgās dziļūdens dzīvotnes 10. pantā minētajos apgabalos jo īpaši pret tādu ietekmi, ko rada jebkura cita darbība, kura apdraud šādām dzīvotnēm piemītošo īpašību saglabāšanu.

II   NODAĻA

Sezonas lieguma noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces

12. pants

Lieguma laiks

1.   Lielo korifēnu (Coryphaena hippurus) zveja, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (“ZPI”), ir aizliegta ik gadu no 1. janvāra līdz 14. augustam.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laika apstākļu dēļ zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nevarēja izmantot iedalītās zvejas dienas, minētā dalībvalsts dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI, var pārnest līdz nākamā gada 31. janvārim. Tādā gadījumā dalībvalstis līdz gada beigām iesniedz Komisijai pieteikumu par pārceļamo dienu skaitu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā norādītajā pārvaldības zonā.

4.   Šā panta 2. punktā minētajā pieteikumā iekļauj šādas ziņas:

a)	ziņojumu, kurā izklāstīta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;

b)	kuģa nosaukumu un tā numuru ES Flotes reģistrā.

5.   Komisija pieņem lēmumu par 2. punktā minētajiem pieteikumiem sešu nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un par šo lēmumu rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti.

6.   Komisija informē GFCM izpildsekretāru par lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 5. punktam. Katru gadu līdz 1. novembrim dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par iepriekšējā gadā zaudēto dienu pārcelšanu, kā minēts 2. punktā.

7.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta 4. punktā minētais pieteikums un 6. punktā minētais ziņojums par šādu pārnešanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13. pants

Zvejas atļaujas

Zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties lielo korifēnu zvejā, piešķir zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu, un tos iekļauj sarakstā, norādot kuģa nosaukumu un numuru ES Flotes reģistrā, kuru attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai. Kuģiem, kuru kopgarums nepārsniedz 10 metrus, ir vajadzīga zvejas atļauja.

Šī prasība attiecas arī uz Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā minēto pārvaldības zonu.

14. pants

Datu vākšana

1.   Neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (12), dalībvalstis izveido atbilstošu sistēmu nozvejas un zvejas piepūles datu vākšanai un apstrādei.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 15. janvārim paziņo Komisijai zvejā iesaistīto kuģu skaitu, kā arī lielo korifēnu kopējo izkrāvumu un pārkrāvumu citā kuģī, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri kuģo ar šo valstu karogiem, katrā GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā noteikts I pielikumā.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta ziņojums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.

III   NODAĻA

Zvejas rīki

15. pants

Minimālais linuma acs lielums Melnajā jūrā

1.   Minimālais linuma acs lielums tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, ir 40 mm. Tādu linumu plātnes, kuru acs lielums ir mazāks par 40 mm, nedrīkst lietot vai turēt uz klāja.

2.   Līdz 2012. gada 1. februārim 1. punktā minētos linumus aizstāj ar kvadrātveida linumiem, kuru acs lielums āmjos ir 40 mm, vai – pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma – ar rombveida tīkliem, kuru acs lielums ir 50 mm un kuri ir ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga kvadrātveida linumiem, kuru acs izmērs āmjos ir 40 mm, vai lielāka par tiem.

3.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi veic bentisko zivju sugu zveju ar traļiem Melnajā jūrā, pirmo reizi ne vēlāk kā … (13) un pēc tam reizi sešos mēnešos iesniedz Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, kas veic šādas darbības Melnajā jūrā un kas aprīkoti ar kvadrātveida linumiem, kuru acs lielums āmjos ir vismaz 40 mm, vai rombveida linumiem, kuru acs lielums ir vismaz 50 mm, kā arī norāda šādu kuģu īpatsvaru procentos no valsts kopējās grunts traļu flotes.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta šajā punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Komisija nosūta 2. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

16. pants

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus dziļāk par 1 000 m, ir aizliegta.

III   SADAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

I   NODAĻA

Kuģu reģistrs

17. pants

To kuģu reģistrs, kuriem atļauta zveja

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, nosūta Komisijai atjauninātu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuriem tās atļāvušas zvejot GFCM nolīguma apgabalā, izsniedzot zvejas atļauju.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)	kuģa numurs ES Flotes reģistrā un ārējais marķējums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā;

b)	laika periods, kurā atļauta zveja un/vai pārkraušana;

c)	izmantotie zvejas rīki.

3.   Komisija katru gadu līdz 1. janvārim nosūta atjaunināto sarakstu GFCM izpildsekretāram, lai attiecīgos kuģus varētu iekļaut GFCM to kuģu reģistrā, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot GFCM nolīguma apgabalā (“GFCM reģistrs”).

4.   Visas izmaiņas, kas jāveic 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, tās pārsūtītu GFCM izpildsekretāram vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad kuģis uzsāk zvejas darbību GFCM nolīguma apgabalā.

5.   ES zvejas kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, turēt uz klāja, pārkraut vai izkraut krastā jebkāda veida zivis vai čaulgliemjus GFCM nolīguma apgabalā.

6.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)	vienīgi kuģiem, kuri kuģo ar to karogiem un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, un kuriem uz klāja ir to izsniegta zvejas atļauja, ir atļauts veikt zvejas darbības GFCM nolīguma apgabalā, ievērojot minētās atļaujas noteikumus;

b)

zvejas atļaujas neizsniedz kuģiem, kas veikuši nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“NNN zveju”) GFCM nolīguma apgabalā vai citviet, ja vien jaunie īpašnieki neiesniedz atbilstošus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav nekādu juridisku, labuma gūšanas vai finansiālu interešu attiecībā uz to kuģiem, ka tie vairs neīsteno kontroli pār kuģiem vai ka to kuģi nepiedalās NNN zvejā un nav saistīti ar to;

c)

ciktāl iespējams, tās ar saviem tiesību aktiem aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, piedalīties zvejas darbībās GFCM nolīguma apgabalā vai būt saistītiem ar šādu zveju, ko veic kuģi, kuri nav iekļauti GFCM reģistrā;

d)	ciktāl iespējams, tās savos tiesību aktos paredz prasību, ka to kuģu īpašniekiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, jābūt karoga dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām;

e)	to kuģi atbilst visiem attiecīgajiem GFCM saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

7.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, aizliegtu zvejot, turēt uz klāja, pārkraut un izkraut krastā zivis un čaulgliemjus, kas nozvejoti GFCM nolīguma apgabalā.

8.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai jebkādu informāciju, kas liecina par pamatots iemeslu uzskatīt, ka kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, zvejo vai pārkrauj zivis un čaulgliemjus GFCM nolīguma apgabalā.

II   NODAĻA

Ostas valsts pasākumi

18. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro trešo valstu zvejas kuģiem.

19. pants

Iepriekšējs paziņojums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 72 stundas pirms paredzamā ierašanās brīža ostā.

20. pants

Ostā veiktas inspekcijas

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktu, dalībvalstis veic inspekcijas to izraudzītās ostās, veicot inspekcijas vismaz 15 % no izkraušanas un pārkraušanas darbībām katru gadu.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, zvejas kuģus, kas ierodas dalībvalstu ostās bez iepriekšējas atļaujas, inspicē visos gadījumos.

21. pants

Inspekcijas procedūra

Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. pantā noteiktajām prasībām inspekcijas, ko veic ostās, atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām.

22. pants

Atteikums izmantot ostu

1.   Dalībvalstis atsaka trešo valstu kuģiem izmantot savas ostas GFCM nolīguma apgabalā nozvejotu zvejniecības produktu izkraušanai, pārkraušanai vai apstrādei, kā arī liedz tiem izmantot ostas pakalpojumus, tostarp atkārtotas degvielas uzpildes un papildapgādes pakalpojumus, ja:

a)	kuģis neatbilst šīs regulas prasībām;

b)	kuģis ir iekļauts reģionālas zvejas pārvaldības organizācijas izstrādātā to kuģu sarakstā, kuri iesaistījušies NNN zvejā vai atbalstījuši šādu zveju; vai

c)	kuģim nav derīgas atļaujas iesaistīties zvejā vai ar zveju saistītās darbībās GFCM nolīguma apgabalā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstīm nav aizliegts nepārvaramas varas apstākļos vai briesmu gadījumos Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (14) 18. panta nozīmē atļaut trešās valsts kuģiem izmantot dalībvalstu ostas pakalpojumus, kas noteikti vajadzīgi šādu situāciju novēršanai.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro papildus atteikuma izmantot ostu noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 2. punktā un 37. panta 5. un 6. punktā.

3.   Ja dalībvalsts ir atteikusi izmantot savu ostu trešās valsts kuģim saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tā nekavējoties informē par šādu rīcību kuģa kapteini, karoga valsti, Komisiju un GFCM izpildsekretāru.

4.   Ja 1. vai 2. punktā minētā atteikuma iemesli vairs nav aktuāli, dalībvalsts atsauc savu atteikumu un par minēto atsaukšanu informē 3. punktā minētos adresātus.

IV   SADAĻA

SADARBĪBA, INFORMĒŠANA UN ZIŅOŠANA

23. pants

Sadarbība un informēšana

1.   Komisija un dalībvalstis sadarbojas un veic informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru, jo īpaši:

a)	pieprasot informāciju no attiecīgajām datu bāzēm un sniedzot informāciju šīm datu bāzēm;

b)	pieprasot sadarbību un sadarbojoties, lai veicinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā mēroga informācijas sistēmas, kas saistītas ar zvejniecību, ļauj veikt tiešu elektronisku informācijas apmaiņu starp tām un GFCM izpildsekretāru par III sadaļā minētajām inspekcijām ostas valstī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās konfidencialitātes prasības.

3.   Dalībvalstis veic pasākumus elektroniskai informācijas apmaiņai starp atbilstošajām valsts aģentūrām un šādu aģentūru darbību koordinēšanai III sadaļas II nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanā.

4.   Dalībvalstis šīs regulas mērķiem izveido kontaktpunktu sarakstu, ko nekavējoties elektroniski nosūta Komisijai, GFCM izpildsekretāram un nolīguma pusēm.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

24. pants

Statistikas matricu paziņošana

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. maijam iesniedz GFCM izpildsekretāram GFCM statistikas matricas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. uzdevuma datus, kā izklāstīts III pielikuma C iedaļā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto datu iesniegšanai dalībvalstis izmanto GFCM datu ievades sistēmu vai jebkuru citu atbilstošu datu iesniegšanas standartu un protokolu, ko noteicis GFCM izpildsekretārs un kas pieejams GFCM tīmekļa vietnē.

3.   Dalībvalstis informē Komisiju par datiem, kas iesniegti, pamatojoties uz šo pantu.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta šajā pantā minētie dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 1. punktam. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

26. pants

Pilnvaru deleģēšana

Ciktāl tas nepieciešams, lai Savienības tiesību aktos īstenotu Savienībai par saistošiem kļuvušos grozījumus spēkā esošajos GFCM pasākumos, kas jau ir īstenoti Savienības tiesību aktos, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu šīs regulas noteikumus attiecībā uz:

a)	regulas 15. panta 4. punktā minēto informācijas sniegšanu GFCM izpildsekretāram;

b)	regulas 17. pantā minēto to kuģu saraksta nosūtīšanu GFCM izpildsekretāram, kuriem atļauta zveja;

c)	regulas 18. līdz 22. pantā izklāstītajiem ostas valsts pasākumiem;

d)	regulas 23. un 24. pantā minēto sadarbību, informēšanu un ziņošanu;

e)	tabulu, karti un GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (“ĢAA”) ģeogrāfiskajām koordinātām I pielikumā;

f)	regulas II pielikumā izklāstītajām ostas valsts veikto inspekciju procedūrām; un

g)	regulas III pielikumā izklāstītajām GFCM statistikas matricām.

27. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 26. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no … (15). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 26. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

28. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 ar šo groza šādi:

1)	svītro 4. panta 3. punktu;

2)

regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3.   Velkamajiem zvejas tīkliem, kas nav minēti 4. punktā, minimālais linuma acs izmērs ir: a) kvadrātveida linumiem – acs lielums āmjos ir 40 mm; vai b) pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma – rombveida tīkliem acs lielums ir 50 mm ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga vai lielāka nekā a) apakšpunktā minētajiem tīkliem. Zvejas kuģiem ir atļauts lietot un turēt uz kuģa tikai vienu no šo divu tipu tīkliem. Komisija ziņojumu par šā punkta īstenošanu līdz 2012. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un, pamatojoties uz to, kā arī uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas līdz 2011. gada 31. decembrim, tā ierosina atbilstīgus pielāgojumus, ja tādi vajadzīgi.”;

3)	svītro 24. pantu;

4)	svītro 27. panta 1. un 4. punktu.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 354, 28.12.2010., 71. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 20. oktobra nostāja pirmajā lasījumā.

(3)  OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

(4)  OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp., kas aizstāta ar kļūdu labojumu (OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(5)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(7)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(8)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(9)  Divdesmit darbdienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(10)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(11)  Divdesmit darbdienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(12)  OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(13)  Divdesmit darbdienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(14)  OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.

(15)  Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

---

---

---

---

---