(1)

VPS regulas 30. pantā ir noteikts, ka tad, ja tādu produktu imports, kas iekļauti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) I pielikumā, rada vai draud radīt nopietnus traucējumus Eiropas Savienības tirgiem, Eiropas Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma pieņem īstenošanas aktu, lai apturētu preferenču režīmu attiecīgajiem produktiem.

(2)

Komisija 2024. gada 15. maijā saņēma Francijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Ungārijas un Vācijas pieprasījumu, kurā norādīts, ka produktu ar kombinētās nomenklatūras (“KN”) kodiem 2207 10 un 2207 20 importa apjoms no Pakistānas kopš 2022. gada ir radījis nopietnus traucējumus Savienības etanola tirgū, un kurā aicināts iedarbināt VPS regulas 30. pantu. Pieprasījumā bija iekļauti ES etanola nozares sniegtie dati.

(3)

Komisija novērtēja dalībvalstu pieprasījumu noteikt, vai etanola imports no Pakistānas ir radījis vai draud radīt nopietnus traucējumus Savienības tirgū. Komisija 2024. gada 15. oktobrī savā tīmekļa vietnē publicēja uzaicinājumu iesniegt informāciju un datus, kas ir būtiski, lai konstatētu nopietnus Savienības tirgu traucējumus, kurus radījis etanola produktu imports no Pakistānas. Komisija 2024. gada 24. oktobrī rīkoja dialogu ar ieinteresētajām personām, lai izskaidrotu 30. panta procedūru un sniegtu iespēju ieinteresētajām personām, kuras plāno iesniegt rakstisku informāciju, izklāstīt savu viedokli šajā jautājumā.

(4)

Novērtējusi visu pieejamo informāciju un datus, tostarp dalībvalstu un ieinteresēto personu sniegto informāciju, Komisija ir izdarījusi turpmāk izklāstītos secinājumus.

(5)

Komisija saskaņā ar VPS regulas 30. pantu apspriedās ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteju “TKO Laukaugi un olīveļļa”.

(6)

Komisija 2025. gada 31. martā informēja Pakistānas valdību un citas ieinteresētās personas, kas sniedza informāciju par tās novērtējuma sākotnējiem secinājumiem. Piezīmes, kas tika iesniegtas, atbildot uz sākotnējiem secinājumiem, tika pienācīgi ņemtas vērā un attiecīgā gadījumā atspoguļotas šajā regulā.

(7)

Saskaņā ar VPS regulas 31. pantu Komisija informēs Pakistānas valdību par šīs īstenošanas regulas pieņemšanu, pirms tā stājas spēkā.

(8)

Etanols, ko klasificē ar KN kodu ex 2207 10 (nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk, kas iegūts no LESD I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem) un ex 2207 20 (etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti, kas iegūti no LESD I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem), ir produkts, kurš iekļauts LESD I pielikumā un VPS regulas IX pielikumā.

(9)

Pakistānas eksportam ar abiem tarifa kodiem ir preferenciāla beztarifa piekļuve Savienības tirgiem, jo Pakistānai ir VPS regulas III pielikumā minētā īpašā veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+) saņēmējvalsts statuss.

(10)

Savienības etanola tirgus ir sadalīts divos apakštirgos, kas diferencēti pēc galapatēriņa – degvielas tirgus un nedegvielas tirgus. Šie apakštirgi ir arī diferencēti cenu līmeņa ziņā – degvielas tirgū kopumā valda zemākas cenas nekā nedegvielas etanola tirgū (kur etanols paredzēts pārtikas un rūpnieciskiem lietojumiem, tostarp farmaceitiskiem līdzekļiem, kosmētikas līdzekļiem un lietojumiem ķīmijas nozarē). Šiem diviem etanola veidiem galvenokārt ir atšķirīgas produkta īpašības (spirta satura, tīrības vai ūdens satura ziņā), un tos nevar aizstāt, papildus nepārstrādājot. Eiropas Savienībā galvenā atšķirība ir arī atbilstība ES ilgtspējības kritērijiem biodegvielām, jo tikai tādu etanolu, kas atbilst šiem kritērijiem, var ieskaitīt atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītājos transporta nozarē. Pakistānas eksports uz Savienību konkurē nedegvielas tirgū, jo Pakistānas etanola (2) eksports neatbilst pašlaik piemērojamajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā (3) noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, lai ES tirgū ienāktu kā degvielas etanols. Rezultātā 91 % importa no Pakistānas ir nedegvielas etanols (4). Degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola imports pašlaik ir pakļauts retrospektīvai Savienības uzraudzībai (5).

(11)

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem un informāciju, Komisija uzskata, ka ir pierādījumi par nopietniem traucējumiem Savienības nedegvielas etanola tirgū, ko raksturo ievērojams importa pieaugums par ievērojami zemākām cenām salīdzinājumā ar Savienības ražotāju cenām un Savienības ražošanas apjoma samazinājums. Komisija ir aplūkojusi 2021.–2024. gada periodu un novērtējusi norises visā minētajā periodā, ņemot vērā 2022. gada potenciāli anomālo raksturu inflācijas spiediena ziņā, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un norises, kas saistītas ar korekcijām pēc Covid-19 pandēmijas. Turklāt dati, kas pieejami par 2021. un 2024. gadu, ir pilnīgāki, pateicoties Savienības retrospektīvās uzraudzības (6) rezultātiem.

(12)

Konkrētāk, ES muitas dati liecina, ka laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam nedegvielas etanola imports Eiropas Savienībā ar abiem tarifa kodiem ir ievērojami palielinājies. Pamatojoties uz datiem (7), tiek lēsts, ka šis imports ir palielinājies no aptuveni 376 000 t 2021. gadā (8) līdz 726 000 t 2024. gadā, t. i., par vairāk nekā 90 % (9).

(13)

ES muitas dati liecina, ka nedegvielas etanola eksportētāji no vairākiem starptautiskiem partneriem (10) nosaka zemākas cenas nekā Savienības ražotāji (11). 2024. gadā cenas importam no visiem avotiem bija zemākas par Savienības produkcijas cenām.

(14)

Visbeidzot, dati, kas savākti no ES etanola nozares un no neatkarīgiem avotiem, liecina, ka nedegvielas etanola ražošanas apjoms Savienībā 2022. un 2023. gadā ir ievērojami samazinājies (par 10 % laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam un vēl par 9 % 2023. gadā). 2024. gadā ES nedegvielas etanola ražošanas apjoms ir nedaudz atguvies, t. i., par 11 % salīdzinājumā ar 2023. gadu, taču tas joprojām ir par 8 % mazāks nekā 2021. gadā. Neatkarīgas prognozes (12) liecina, ka ES ražotāju tirgus daļa svārstījās no 73 % 2021. gadā līdz 67 % 2022. gadā, 66 % 2023. gadā un 73 % 2024. gadā, un par 2025. gadu prognozes liecina, ka ES ražotāju tirgus daļa, visticamāk, samazināsies, jo ir paredzams, ka ražošanas apjoms samazināsies un patēriņš pieaugs. Savienības etanola ražošanas nozares sniegtie dati liecina, ka nedegvielas etanola ES pārdošanas apjoms laikposmā no 2023. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2024. gada trešajam ceturksnim veidoja 75 % no ES tirgus salīdzinājumā ar 77 % visā 2021. gadā.

(15)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka importa pieaugums par ievērojami zemākām cenām un ES ražošanas apjoma kritums liecina par nopietniem traucējumiem Savienības nedegvielas etanola tirgū 2021.–2024. gadā. Lai gan daži par 2024. gadu pieejamie dati liecina par mērenu atgūšanos, ar šo atgūšanos nepietika, lai ražošanas līmeni atgrieztu 2021. gada ražošanas līmenī, un tas liecina, ka nopietni traucējumi turpinās.

(16)

Konstatējusi, ka Savienības nedegvielas etanola tirgos ir radušies nopietni traucējumi VPS regulas 30. panta nozīmē, Komisija pārbaudīja, vai pastāv cēloņsakarība starp attiecīgā ražojuma importu no Pakistānas, no vienas puses, un nopietniem traucējumiem Savienības tirgū, no otras puses. Komisija analizēja arī, vai nopietnus traucējumus izraisīja citi faktori, kas nav imports no Pakistānas.

(17)

Komisijai pieejamie dati un informācija liecina par sakritību laikā starp importa attīstību no Pakistānas un nopietniem traucējumiem Savienības tirgos.

(18)

No 2021. līdz 2022. gadam etanola imports no Pakistānas (13) palielinājās par gandrīz 300 % – no 132 396 t līdz 393 590 t. 2023. gadā tas nedaudz samazinājās līdz 324 151 t, bet joprojām bija par 244 % lielāks nekā 2021. gadā. Etanola imports no Pakistānas 2024. gadā samazinājās līdz 215 929 t (14). Tomēr šis līmenis joprojām ir ievērojami augstāks nekā 2021. gadā. Imports no Pakistānas 2024. gadā veidoja 27 % no visa nedegvielas etanola importa apjoma, tādējādi Pakistāna ir lielākais importa avots Eiropas Savienībā (15).

(19)

Šajā laikā importa no Pakistānas cena pastāvīgi bija zemāka par Savienības produkcijas pārdošanas cenu. Konkrētāk, Pakistānas izcelsmes nedegvielas etanola importa cena 2024. gadā ar abiem tarifa kodiem ir ievērojami zemāka par ES ražošanas nozares pārdošanas cenu (16) (par aptuveni -25 %). Tā ir ievērojami lielāka cenu atšķirība nekā 2021. gadā novērotā (7 %).

(20)

Visbeidzot, kā norādīts iepriekš, Savienības nedegvielas etanola ražošana šajā periodā samazinājās.

(21)

Tāpēc importa no Pakistānas pieaugums par zemākām cenām nekā ES ražošanas nozares cenas sakrita laikā ar nopietniem traucējumiem.

(22)

Komisija arī novērtēja, vai nopietnus traucējumus Savienības tirgos varētu būt veicinājuši citi faktori, kas nav imports no Pakistānas. Jo īpaši Komisija ņēma vērā pieejamos datus, lai novērtētu importa no citām valstīm iespējamo ietekmi.

(23)

Saskaņā ar Savienības muitas datiem imports no Pakistānas 2024. gadā veidoja 27 % no nedegvielas etanola importa. Otra lielākā importa izcelsmes valsts bija ASV, un importa no ASV īpatsvars no 2021. līdz 2024. gadam ievērojami palielinājās no gandrīz nulles līdz 24 % no nedegvielas etanola importa.

(24)

Savienības muitas dati par 2024. gadu liecina, ka nedegvielas etanola importa no ASV cenas ir par 15 % zemākas nekā importa no Pakistānas cenas un ka importa no ASV cenas ir par 35 % zemākas nekā Savienības ražotāju cenas.

(25)

Pamatojoties uz šiem datiem, var secināt, ka imports gan no Pakistānas, gan no ASV, kas kopā 2024. gadā veidoja aptuveni 50 % no nedegvielas etanola importa, veicināja nopietnus tirgus traucējumus. Tomēr neviens importa avots – ne Pakistānas, ne ASV – nav pietiekami dominējošs apjoma vai cenu starpības ziņā, lai pārtrauktu cēloņsakarību ar otru.

(26)

ASV nav preferenciālas piekļuves Savienības tirgum, savukārt Pakistānas eksportam ir priekšrocības, ko sniedz beztarifa piekļuve Savienības tirgum. Pastāv būtiska atšķirība starp beztarifa piekļuvi, kas ir Pakistānai, kura izmanto VPS+ preferences, un tarifiem, kuri piemērojami ASV saskaņā ar lielākās labvēlības režīmu (17).

(27)

Starp citiem nozīmīgiem nedegvielas etanola importa avotiem 2024. gadā bija Gvatemala (9 %), Apvienotajā Karaliste (8 %), Peru (5 %), Dienvidāfrika (5 %) un Brazīlija (5 %). Nedegvielas etanols, kas sagādāts no šīm valstīm, tika importēts par cenām, kuras bija zemākas par Pakistānas cenām, izņemot Apvienotajai Karalistei, kuras cenas ir augstākas par citiem importa avotiem, bet zemākas par Savienības cenām. Lai gan šķiet, ka lielākajai daļai no šiem alternatīvajiem importa avotiem ir konkurētspējīgas cenas, to ierobežotā izplatība Savienības tirgū liecina par mazāku ietekmi nekā to, kāda ir Pakistānai un ASV.

(28)

Visbeidzot, atsauces periodā (2021.–2024. gadā) traucējumus ES nedegvielas etanola tirgū būtiski veicināja tas, ka importa no Pakistānas pieaugums par cenām, kas ir ievērojami zemākas par ES pārdošanas cenām, sakrita laikā ar cenu spiedienu šajā tirgū. Saskārusies ar importa pieaugumu par zemākām cenām, ES ražošanas nozare samazināja ražošanas apjomu, kā rezultātā ievērojami samazinājās tās tirgus daļa, īpaši 2022. un 2023. gadā. Tā kā nav citu faktoru, kas mazinātu importa no Pakistānas ietekmi uz nopietniem traucējumiem ES tirgū, Komisija uzskata, ka imports no Pakistānas tos ir būtiski veicinājis. Neraugoties uz mērenām atgūšanās pazīmēm, kas novērotas 2024. gadā, imports no Pakistānas joprojām ir lielākais ārējais nedegvielas etanola avots Savienības tirgū, šāds imports krietni pārsniedz 2021. gada līmeni un tā cenas ir ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām; vienlaikus Pakistāna izmanto tarifa preferences, kas tai piešķirtas saskaņā ar VPS+ režīmu. Minēto preferenču apturēšana tuvinātu Pakistānas cenas ES nedegvielas ražošanas nozares cenām un tādējādi mazinātu nopietnus traucējumus, kas novēroti Savienības tirgū.

(29)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi VPS regulas 39. panta 3. punktā minētā Vispārējo preferenču komiteja,

(30)

Pakistānas izcelsmes etanolu importē tādos apjomos un par tādām cenām, kas rada nopietnus traucējumus Savienības tirgū, un līdz ar to ir pamatoti pasākumi saskaņā ar VPS regulas 30. pantu. Nedegvielas etanola importa apjoms no Pakistānas ar KN kodiem 2207 10 un 2207 20 kopš 2021. gada rada nopietnus traucējumus Savienības nedegvielas etanola tirgū. Preferenču apturēšana būtu jāattiecina uz importu no Pakistānas ar tarifa kodiem 2207 10 un 2207 20 , izņemot degvielas etanolu, ko klasificē ar Taric kodiem 2207 10 00 11 (etilspirts, ko iegūst no lauksaimniecības produktiem (kas uzskaitīti LESD I pielikumā), izņemot produktus, kuru sastāvā ūdens pārsniedz 0,3 % (m/m), ko mēra saskaņā ar standartu EN 15376) un 2207 20 00 11 (etilspirts, ko iegūst no lauksaimniecības produktiem (kas uzskaitīti LESD I pielikumā), izņemot produktus, kuru sastāvā ūdens pārsniedz 0,3 % (m/m), ko mēra saskaņā ar standartu EN 15376).

(31)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka dalībvalstu pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka Pakistānas izcelsmes nedegvielas etanols tika importēts tādā apjomā, kurš rada nopietnus traucējumus Savienības ražošanas nozarei. Šo secinājumu apstiprina arī citos neatkarīgos avotos gūtie dati. Tāpēc ierosinātie pasākumi ir nepieciešami un pamatoti, ņemot vērā VPS regulas 30. pantu.

(32)

Dažas ieinteresētās personas apšaubīja, ka dati pamato nopietnu traucējumu konstatējumu, ņemot vērā to, ka ES ražošanas nozare ir atguvusi tirgus daļu. Komisija atzīst, ka tirgus apstākļi uzlabojas, tomēr ne tik lielā mērā, lai atspēkotu nopietnu traucējumu konstatējumu.

(33)

Dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā citus iespējamos faktorus, piemēram, importu no citām trešām valstīm, enerģijas cenu svārstības un ES pieprasījuma izmaiņas. Komisija šos apgalvojumus noraida. Lai gan nav izslēgts, ka arī šie citi faktori varētu būt veicinājuši nopietnus traucējumus, pierādījumi liecina, ka imports no Pakistānas bija būtisks veicinošs cēlonis, un neviens cits faktors nepārrāva cēloņsakarības ķēdi.

(34)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas novērtējumu par cenu atšķirību starp importu no Pakistānas un Savienības ražošanas nozares cenām, apgalvojot, ka tajā nav ņemtas vērā transporta un uzglabāšanas izmaksas. Komisija noraida šo apgalvojumu tāpēc, ka, novērtējot nopietnus traucējumus, šīs izmaksas nav jāņem vērā.

(35)

VPS regulas 30. pantā nav paredzēts preferenču apturēšanas ilgums. Ņemot vērā VPS sistēmas attīstības mērķus, kā arī VPS vispārējo aizsardzības pasākumu ilgumu, ir lietderīgi un samērīgi apturēt preferences uz divu gadu laikposmu, pēc kura Komisija var pārskatīt vajadzību atjaunot parastos kopējā muitas tarifa nodokļus, tostarp attiecībā uz tirgus situācijas attīstību un Pakistānas degvielas etanola un nedegvielas etanola eksportu,