(1)

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (2) būtiski jāgroza, jo īpaši ņemot vērā vajadzību vākt papildu un biežāku statistisko informāciju par ieguldījumu fondiem (IF). Tāpēc tā jāpārstrādā skaidrības nolūkā.

(2)

Regula (EK) Nr. 2533/98 nosaka, ka, lai pildītu statistikas pārskatu sniegšanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības atsauces pārskata grupas ietvaros vākt Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju. No minētās regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka IF ir daļa no atsauces pārskata grupas ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildes nolūkiem, t. sk. monetārās un finanšu statistikas jomā.

(3)

Turklāt tās pašas regulas 3. pantā ECB prasīts precizēt faktiskos pārskatu sniedzējus atsauces pārskata grupas ietvaros, kā arī noteiktas ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas pārskatu sniedzēju kategorijas no tās statistikas pārskatu sniegšanas prasībām. Šai regulai pakļauto IF grupā būtu jāietver alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF) un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), kas iedibināti dalībvalstu teritorijās, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (3) (AIFPD) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (4) (PVKIUD). Lai nodrošinātu statistikas konsekvenci un salīdzināmību, ir svarīgi, ka visas struktūras, kas klasificētas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (5) noteiktās Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) apakšsektorā “Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)”, tiek iekļautas faktisko pārskatu sniedzēju grupā. Tāpēc dažos gadījumos IF definīcijā var iekļaut struktūras, kas neietilpst AIFPD vai PVKIUD piemērošanas jomā.

(4)

Lai gan regulas, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 34.1. pantu, nepiešķir tiesības vai nenosaka pienākumus dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas esošās dalībvalstis”), ECBS Statūtu 5. pants attiecas gan uz euro zonas dalībvalstīm, gan uz ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm. Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. apsvērumā ietverta atsauce uz to, ka ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko ārpus euro zonas esošās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības un statistikas jomā laikus sagatavotos šo valstu kļūšanai par euro zonas dalībvalstīm.

(5)

Lai veiktu savus uzdevumus, jo īpaši lai noteiktu un īstenotu monetāro politiku un veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti, ECBS vajadzīga augstas kvalitātes statistiskā informācija par IF finanšu darbību. Šādas informācijas galvenais mērķis ir nodrošināt ECB ar visaptverošu IF apakšsektora statistisko atspoguļojumu dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”) un kuras tiek uzskatītas par vienotu ekonomisko teritoriju. Informācija, kas pašreiz pieejama no citiem regulatīvajiem un komerciālajiem avotiem, nesniedz tik visaptverošu statistisko kopainu par IF apakšsektoru, kāda vajadzīga ECBS uzdevumu izpildei, jo minētajos avotos pieejamo datu apjoms, tvērums un veids, datu kvalitāte un datu saskaņotība ir nepilnīga.

(6)

Statistiskās informācijas vākšana par IF finanšu darbību nepieciešama, lai nodrošinātu regulāras un ad hoc analītiskās vajadzības, kā arī sniegtu atbalstu ECB monetārās un finanšu analīzes veikšanai. Šo statistisko informāciju ECBS izmanto arī, lai apkopotu citu statistiku, jo īpaši attiecībā uz euro zonas finanšu kontiem, maksājumu bilanci un starptautisko ieguldījumu bilanci. Šim nolūkam vajadzīga statistiskā informācija par ieguldījumu ienākumiem, kas attiecināmi uz IF akcionāriem un ko var iegūt no šajā regulā prasītās informācijas par ienākumiem un maksām. Lai mazinātu ar šīm prasībām saistīto pārskatu sniegšanas slogu, attiecīgā NCB var aplēst daļu no ienākumu informācijas, bet informācija par maksām tiek pieprasīta tikai reizi gadā.

(7)

Saskaņā ar šo regulu savākto statistisko informāciju izmanto, lai apkopotu IF statistiku gan kopsavilkuma veidā, gan individuālu fondu līmenī, kā arī lai papildinātu citus ECB savāktās statistiskās informācijas avotus un nodrošinātu, ka statistisko informāciju var efektīvi sasaistīt ar minētajiem citiem avotiem, t. sk. vērtspapīru turējumu statistiku, kas savākta saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) (6), Iestāžu un filiāļu datu reģistru (RIAD), kas apkopots saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2018/876 (ECB/2018/16) (7), un Centralizēto vērtspapīru datubāzi (CVDB), kas apkopota saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2022/971 (ECB/2022/25) (8). Tas ļauj efektīvi un izmaksu ziņā lietderīgi izmantot no pārskatu sniedzējiem savākto statistisko informāciju, palielinot tās konsekvenci un salīdzināmību un līdz ar to tās atbilstību un noderību analītiskiem mērķiem.

(8)

Pirms šīs regulas pieņemšanas statistikas pārskatu sniegšanas prasību noteikšanai un piemērošanai ECB izvērtējusi jaunas statistiskās informācijas vākšanas guvumus un izmaksas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantu un uzskata, ka jauna un biežāka statistika, t. sk. statistiskā informācija par mēneša ienākumiem un gada maksām, ko akcionāri samaksājuši IF, un dividendēm, ko izmaksājuši IF, kā arī informācija par IF klasifikāciju, vajadzīga, lai uzlabotu datu kvalitāti un pieejamību IF statistikas lietotājiem, veicot ECBS uzdevumus. ECB par regulas projektu apspriedusies arī ar Eiropas Komisiju, kura sniegusi savus komentārus.

(9)

Šī regula nosaka prasības galvenokārt attiecībā uz IF. Tomēr pilnīga statistiskā informācija par IF emitēto uzrādītāja akciju turētājiem var nebūt tieši pieejama no IF. Tāpēc jānosaka kārtība, kas ļautu NCB vākt minēto statistisko informāciju, t. sk. no citiem avotiem un struktūrām, atbilstoši efektīvākajām un precīzākajām nacionālā līmenī pieejamām metodēm.

(10)

Lai ierobežotu pārskatu sniegšanas slogu, NCB būtu jāļauj vākt vajadzīgo informāciju par IF no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem plašākas statistikas pārskatu sniegšanas sistēmas ietvaros ar nosacījumu, ka netiek kavēta ECB statistikas prasību izpilde un šāda informācijas vākšana atbilst ECBS sagatavotās Eiropas statistikas pamatā esošajiem statistikas principiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2533/98 3.a pantā. Lai veicinātu pārredzamību, šādos gadījumos pārskatu sniedzēji jāinformē par to, ka statistiskā informācija tiek vākta citām vajadzībām.

(11)

Ņemot vērā to, ka IF apakšsektors kļūst svarīgāks monetārās politikas transmisijas un finanšu stabilitātes uzraudzības un novērtēšanas kontekstā, vajadzīga detalizētāka ikmēneša statistiskā informācija. Tas nodrošinās savlaicīgākus ieteikumus politikas īstenošanā un uzlabotu analīzes kvalitāti, piemēram, sekmīgāk identificējot notikumus un likumsakarības tautsaimniecībā un finanšu tirgos, kā arī ievērojami uzlabojot datu un to analīzes iekļaušanu ECB Padomes regulārajos politikas darba dokumentos.

(12)

Lai nodrošinātu, ka pārskatu sniegšanas slogs nav pārmērīgs, NCB jābūt iespējai piešķirt IF atbrīvojumus, ievērojot noteiktas prasības un ierobežojumus. Vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumus tādiem IF, kuriem saistībā ar aktīvu novērtēšanu pastāv periodiskuma un laika ierobežojumi, lai tie varētu izpildīt pārskatu sniegšanas prasības par tādiem periodiem un tādā laikā, kas ir saskanīgāki ar minētajiem ierobežojumiem. Turklāt vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumus IF saistībā ar pārskatu sniegšanu individuālu vērtspapīru līmenī par vērtspapīriem, kuriem nav derīgu identifikācijas kodu, ja šādiem vērtspapīriem ir zema tirgus vērtība, salīdzinot ar kopējiem vērtspapīru turējumiem nacionālajā vai atsevišķu IF līmenī.

(13)

Informāciju individuālu vērtspapīru līmenī saskaņā ar šo regulu vāc saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) noteiktajām definīcijām.

(14)

Savāktās statistiskās informācijas un ECB veiktās analīzes kvalitāte tiktu uzlabota, ja tā no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) saņemtu ECBS uzdevumu veikšanai vajadzīgos datus, kas sniegti saskaņā ar AIFPD un PVKIUD. Tāpēc, lai sasniegtu tai šajā regulā noteiktos mērķus, ECB būtu jāsadarbojas ar EVTI un jācenšas uzlabot šajā nolūkā izmantotās statistiskās informācijas sagatavošanas efektivitāte, t. sk. samazinot nevajadzīgu dublēšanos un nesaskaņotību starp pārskatu sniegšanas sistēmām, kuras izmanto ECBS uzdevumu izpildes un uzraudzības mērķu vajadzībām, un uzlabojot datu standartizāciju, efektīvu apmaiņu un izmantošanu.

(15)

Būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti, kas pieļauj šādas informācijas apmaiņu ar Eiropas uzraudzības iestādēm, ja tas nepieciešams to uzdevumu izpildei.

(16)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības noteikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kuri neievēro ECB regulās un lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības.

(17)

Lai nodrošinātu ar IF saistītās statistiskās informācijas sniegšanas pienācīgu nepārtrauktību, visā pārejas periodā būtu jāsaglabā pirms šīs regulas piemērošanas dienas spēkā esošās prasības.

(18)

Jānosaka procedūra efektīvai tehnisku grozījumu veikšanai šīs regulas pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas slogu. Tāpēc ECB Valdei vajadzētu būt iespējai veikt šādus tehniskus grozījumus un, piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas viedoklis.

(19)

Lai nodrošinātu IF statistiskās informācijas sniegšanas nepārtrauktību un lai īstenošana varētu sākties ar 2025. gada 1. decembri, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties. Tomēr to nevajadzētu piemērot līdz 2025. gada 1. decembrim, lai NCB un IF dotu pietiekami daudz laika sagatavoties attiecīgajām pārskatu sniegšanas prasībām. Lai nodrošinātu, ka NCB saskaņā ar šo regulu piešķirtajiem atbrīvojumiem ir stabils juridiskais pamats un ka pārskatu sniedzējiem par šiem atbrīvojumiem var paziņot laikus, minētie noteikumi par atbrīvojumiem būtu jāpiemēro ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

(20)

Tā kā nacionālie grāmatvedības noteikumi dažiem IF ļauj to aktīvus novērtēt retāk nekā reizi mēnesī, vairs netiek uzskatīts par vajadzīgu lemt ECB Padomē par šo kategoriju noteikšanu. Tā vietā par vajadzīgu tiek uzskatīta NCB rīcības brīvība piešķirt šādus atbrīvojumus, kā noteikts šajā regulā, jo šādi atbrīvojumi attiektos uz nedaudzām IF kategorijām. Tādēļ būtu jāatceļ Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/32 (ECB/2014/62) (9),

1)

“ieguldījumu fonds (IF)” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas:

Šajā regulā par IF uzskata:

Šajā regulā par IF neuzskata:

2)

“rezidents” ir iedibināts dalībvalsts teritorijā. Juridiskā persona ir iedibināta tās dalībvalsts teritorijā, kurā tā saņēmusi atļauju vai reģistrēta vai kurā ir tās juridiskā adrese. Ja struktūra nav reģistrēta, tā ir iedibināta tur, kur atrodas tās domicils, ņemot vērā dalībvalsti, kuras tiesību sistēma reglamentē šīs struktūras izveidi un turpmāko pastāvēšanu;

3)

“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir IF;

4)

“"individuālu vērtspapīru līmenī” sniegtā informācija ir informācija individuālu vērtspapīru dalījumā;

5)

“IF akcijas/daļas” ir akcijas vai daļas, t. sk. pašu kapitāla veidā, ko emitējuši IF, kas statistikas vajadzībām iekļauti IF sarakstā, un tās ietver IF vārda akcijas/daļas un IF uzrādītāja akcijas/daļas;

6)

“IF vārda akcijas/daļas” ir IF akcijas/daļas, attiecībā uz kurām saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem tiek veikts ieraksts, ar kuru identificē IF akciju/daļu turētājus, iekļaujot informāciju par turētāja rezidenci un institucionālo sektoru;

7)

“IF uzrādītāja akcijas/daļas” ir:

8)

“monetārā finanšu iestāde”" (MFI) ir “monetārā finanšu iestāde (MFI)”, kas definēta Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 2. panta 1) punktā;

9)

“citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (CFS) ir “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus”, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (12) A pielikuma 2.86.–2,94. punktā, un neietver finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FIS), kā definēts minētā pielikuma 2.90. punktā;

10)

“vērtspapīru kontu turētājs” ir iestāde, kas ietilpst “finanšu sabiedrību sektorā”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2.55. punktā, un kas veic finanšu instrumentu glabāšanu un administrēšanu klientu vārdā, t. sk. sniedz vērtspapīru kontu apkalpošanas un saistītos pakalpojumus, piem., skaidrās naudas/nodrošinājuma pārvaldību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (13) I pielikuma B iedaļas 1) punktā;

11)

“pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi” (PVKIU) ir “pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (EK) 2009/65 (14) 1. panta 2. punktā;

12)

“ne-PVKIU IF” ir IF, kas nav 11) punktā definētie PVKIU.

a)

ievēro grāmatvedības noteikumus, kas noteikti Padomes Direktīvā 86/635/EEK (16) un jebkuros citos piemērojamos starptautiskajos standartos;

b)

piemēro metodes novērtēšanai tirgus vērtībā, ja tādas ir pieejamas;

c)

sniedz pārskatus par visiem finanšu aktīviem un pasīviem, ievērojot bruto principu;

d)

sniedz pārskatus, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem aktīvu novērtējumiem, kā arī ievērojot periodiskumu, kas noteikts 5. pantā, un termiņus, ko noteikušas NCB saskaņā ar 8. panta 1. punktu.