19.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

19.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/3

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2759/75 4. panta 2. punktā paredzēto cūku liemeņu tirgus cena Kopienā ir jānosaka, ņemot vērā cenas katrā dalībvalstī un novērtējot tās ar koeficientu, kas izsaka katras dalībvalsts cūku ganāmpulka relatīvo lielumu.

(2)

Šie koeficienti jānosaka, pamatojoties uz cūku skaitīšanas datiem, kas iegūti ik gadu decembra sākumā saskaņā ar Padomes 1993. gada 1. jūnija Direktīvu 93/23/EEK par statistikas pārskatiem, kas veicami attiecībā uz cūkkopību (2).

(3)

Ņemot vērā 2006. gada decembrī veiktās skaitīšanas rezultātus, 2007./2008. tirdzniecības gadam jānosaka jauni svēruma koeficienti un jāatceļ Komisijas Regula (EK) Nr. 1201/2006 (3).

(4)

Tā kā 2007./2008. tirdzniecības gads sākas 2007. gada 1. jūlijā, šī regula jāpiemēro no minētā datuma.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

19.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/5

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 808/2004 tika izveidota vienota sistēma, lai regulāri sagatavotu Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 808/2004 8. panta 1. punktu ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi, lai noteiktu datus, kas jāiesniedz minētās regulas 3. un 4. pantā definētās statistikas sagatavošanai, un to nosūtīšanas termiņus.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (2),

19.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/20

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 616/2007 ir atvērtas tarifa kvotas mājputnu gaļas produktu ievešanai.

(2)

Ievešanas atļauju pieteikumi, kas iesniegti 2007. gada jūlija pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2007. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu ievešanas atļaujas var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro prasītajiem daudzumiem.

(3)

Daudzumi, kas ir iekļauti ievešanas atļauju pieteikumos, kuri iesniegti 2007. gada jūlija pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2007. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām ir mazāki nekā pieejamie daudzumi. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi; šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas periodam,

19.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/22

(1)

Ar 2005. gada 5. marta vēstuli, kuras saņemšana ir reģistrēta 2005. gada 13. decembrī un kura papildināta ar 2006. gada 9. janvāra vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2006. gada 12. janvārī, Itālijas iestādes atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam paziņoja Komisijai par iepriekšminēto pasākumu. Pēc Komisijas 2006. gada 6. marta pieprasījuma Itālijas iestādes 2006. gada 6. aprīļa vēstulē sniedza papildu informāciju.

(2)

Ar 2006. gada 7. jūnija vēstuli Komisija informēja Itāliju par savu lēmumu saistībā ar pasākumu sākt procedūru, kas paredzēta EK Līguma 88. panta 2. punktā.

(3)

Komisijas lēmumu par minētās procedūras uzsākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(4)

Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām. Tā nosūtīja šos apsvērumus Itālijai, kurai tika dota iespēja atbildēt; Itālijas apsvērumi tika saņemti ar 2006. gada 13. septembra un 29. septembra vēstuli.

(5)

Emulsijā pārvērsta degviela ir aptuveni 15 % ūdens un 85 % degvieleļļas vai gāzeļļas maisījums. Tā mazāk ietekmē vidi nekā degvielas tradicionālie veidi. Jaunākie pētījumi (3) liecina, ka ūdens pievienošana degvielai veicina labākas sadegšanas īpašības attiecībā uz emisiju. Ūdens iztvaikošana degšanas procesa laikā palielina degvielas dispersiju, kā rezultātā palielinās degvielas un gaisa kontaktvirsma. Tas samazina cieto daļiņu (PM) emisiju par 59 %. Ūdens iztvaikošana pazemina arī degšanas temperatūru, tādējādi par 6 % samazinot slāpekļa oksīdu (NOx) veidošanos. Efektīvais sadegšanas process samazina oglekļa monoksīda (CO) daudzumu par 32 % (4).

(6)

Tomēr emulsiju ražošana un uzglabāšana ir dārga, tāpēc gala rezultātā iegūtā maisījuma cena ir augstāka nekā degizrakteņu tirgus cena. Emulsiju enerģētiskā vērtība ir par 10 % zemāka nekā degvielu tradicionālajiem veidiem. Emulsiju izmantošana rada papildu ekspluatācijas izmaksas, piemēram, periodiskas pārstrādes, kas novērš divu sastāvdaļu atdalīšanos, tvertņu tīrīšanas un produkta recirkulācijas sistēmu nepieciešamības izmaksas.

(7)

Itālijā emulsijas ir apstiprinātas izmantošanai sabiedriskajā transportā, atkritumu savākšanai un preču pārvadājumiem (aptuveni 9 000 transportlīdzekļiem) vairāk nekā 80 pašvaldībās (5). Emulsijas izmanto arī privātmāju (aptuveni 100 māju) un sabiedrisko ēku, piemēram, muzeju, skolu un universitāšu (aptuveni 300 apsildāmu ēku), apkurei.

(8)

Itālijas tirgū esošajām emulsijām izmanto galvenokārt gāzeļļas/ūdens maisījumu ar zemu sēra saturu, un emulsijas izmanto transportlīdzekļiem un apkurei. Tās emulsijas, kuras transportlīdzekļiem izmantoja 2005. gadā, tika ražotas uz gāzeļļas bāzes, bet emulsijas, ko izmantoja apkurei, tika ražotas uz gāzeļļas vai mazuta ar zemu sēra saturu bāzes. Pārējo paziņojumā minēto mazuta emulsiju – ar zemu un augstu sēra saturu rūpnieciskai lietošanai un augstu sēra saturu apkurei – 2005. gadā tirgū nebija. Salīdzinot ar tradicionālo degvielas veidu patēriņu, emulsiju patēriņš Itālijā joprojām ir visai nenozīmīgs. Emulsiju un tradicionālo degvielas veidu patēriņš tonnās 2005. gadā bija šāds:

(9)

Kopienā emulsijas galvenokārt izmanto Itālijā. Tomēr vairākās dalībvalstīs, piemēram, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Čehijas Republikā, šīs tehnoloģijas izmantošana sabiedriskajā transportā ir eksperimentālā līmenī.

(10)

Pasākuma mērķis ir veicināt emulsijas degvielas izmantošanu, nodrošinot tās pieejamību par saprātīgu cenu. Atbalsts kompensē izmaksu starpību starp tradicionālajiem degvielu veidiem un emulsijām. Tādējādi tas risina tirgus nepilnības, t. i., to, ka emulsiju radītie ieguvumi videi netiek atainoti tradicionālo degvielu veidu tirgus cenā.

(11)

Pasākums ir piemērojams vienu gadu: no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Paredzētais budžets ir 8,9 miljoni euro. Saistībā ar šo shēmu atbalstu saņems 11–50 emulsiju ražotāji.

(12)

Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (“Enerģētikas nodokļu direktīvas”) (6), 18. panta 1. punktā, un jo īpaši tās II pielikuma 8. punkta ceturtajā ievilkumā ir paredzēta atļauja Itālijai piemērot samazinātu akcīzes nodokli ūdens maisījuma ar gāzeļļu vai degvieleļļu emulsijām līdz 2005. gada beigām. Itālija paziņoja par šā līdzekļa piemērošanu laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, un 2006. gadā Itālija plāno piemērot shēmu, izmantojot Enerģētikas nodokļu direktīvas vispārīgos noteikumus.

(13)

Salīdzinājumā ar Itālijā degizrakteņiem piemērojamo standarta likmi pasākuma radītās priekšrocības samazinātu likmju izteiksmē ir šādas (visi samazinājumi tiek piešķirti uz litru konkrētās gāzeļļas emulsijas un uz kilogramu konkrētās mazuta emulsijas):

Paziņojumā norādītas samazinātās likmes arī tām emulsijām, kuras nav tirgū, piemēram, ūdens/mazuta emulsijām rūpnieciskai lietošanai ar augstu un zemu sēra saturu (attiecīgi EUR 41,6 un EUR 20,8) un mazuta emulsijai ar augstu sēra saturu izmantošanai apkurē (EUR 99,3).

(14)

Komisija 2006. gada 6. marta vēstulē pieprasīja Itālijas iestādēm apturēt atbalsta piešķiršanu saskaņā ar pašreizējo shēmu līdz visa nesaderīgā atbalsta atgūšanai no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas negatīvais lēmums par valsts atbalstu, un jo īpaši Komisijas Lēmums 2000/128/EK (1999. gada 11. maijs) par Itālijas piešķirto atbalstu nodarbinātības veicināšanai (OV L 42, 15.2.2000., 1. lpp.), Komisijas Lēmums 2003/193/EK par atbrīvojumu no nodokļiem un īpašiem aizdevumiem vietējām sabiedriskajām pārvaldes iestādēm Itālijā (8), Komisijas Lēmums 2004/800/EK (2004. gada 30. marts) par valsts atbalsta shēmu, ko ievieš Itālija saistībā ar steidzamiem noteikumiem nodarbinātības jomā (9) un Komisijas Lēmums 2005/315/EK (2004. gada 20. oktobris) par atbalsta shēmu, ko ieviesusi Itālija attiecībā uz uzņēmumiem, kuri investē pašvaldībās, kuras nopietni skārušas katastrofas 2002. gadā (10).

(15)

Attiecība uz gāzeļļas emulsijām, kuras izmanto kā motordegvielu, Itālija piemēro minimālo nodokļu līmeni EUR 302 tikai maisījuma degizrakteņu sastāvdaļai. Tādēļ emulsijām piemērojamais galīgais nodoklis ir EUR 256,7. Komisija apšaubīja, ka nodokļu atbrīvojumos emulsijām, kuras izmanto kā motoru degvielu, ir ievēroti nodokļu līmeņi, kas jāpiemēro saskaņā ar Enerģētikas nodokļu direktīvu, un ka tas neietekmē tirdzniecības nosacījumus un nerada konkurences traucējumus tādā mērā, kas ir pretrunā ar vispārējām interesēm.

(16)

Turklāt Itālijas iestādes atteicās apliecināt apņemšanos apturēt jaunu atbalstu piešķiršanu saskaņā ar pašreizējo shēmu uzņēmumiem, kuri nav atmaksājuši nesaderīgo atbalstu saskaņā ar iepriekšējo atgūšanas lēmumu. Tādējādi Komisija uzskata par neiespējamu ņemt vērā to traucējumu kopumu, kurus rada iepriekšējais un jaunais atbalsts.

(17)

Apsvērumus par procedūras uzsākšanu iesniedza šādas ieinteresētās puses: Unione Petrolifera2006. gada 3. augustā un Eiropas Emulsijveida degvielas ražotāju asociācija (EEFMA) 2006. gada 7. augustā.

(18)

EEFMA uzsvēra, ka emulsijveida degviela ir vienīgā degviela, kas vienlaikus samazina dīzeļdzinēju slāpekļa oksīda, daļiņu un oglekļa dioksīda emisiju bez nepieciešamības veikt papildu mehāniskas izmaiņas.

(19)

EEFMA detalizēti izskatīja jautājumu par to, ka ūdens pievienošana gāzeļļai maina degvielas īpašības. Istabas temperatūrā ūdens emulsijas sastāvā piešķir tai pienīgu izskatu, bet gāzeļļa saglabājas skaidra un caurspīdīga. Atšķirīgā emulsijas īpašība ir tās stabilitāte centrifugējot. Emulsijas blīvuma diapazons 842–870 kg/m3 ir ievērojami lielāks nekā gāzeļļai, kurai tas ir 820–845 kg/m3. Tas pats attiecas uz viskozitātes diapazonu 40 °C temperatūrā. Gāzeļļas vidējā patērētā siltumspēja ir 10 500 kcal/kg, bet emulsijām tā ir 9 300 kcal/kg. Šī atšķirība izskaidro, kādēļ vidējais emulsijas patēriņš uz km nobraukuma ir lielāks nekā gāzeļļai.

(20)

Petroleum Union norādīja, ka attiecīgie valsts atbalsta saņēmēji nav tāda atbalsta saņēmēji, kas atzīti par nelikumīgiem saskaņā ar 14. punktā minētajiem lēmumiem.

(21)

Itālija iesniedza savus apsvērumus 2006. gada 11. jūlijā un sniedza komentārus par trešo personu novērojumiem vēstulēs, kas reģistrētas 2006. gada 13. septembrī un 28. septembrī.

(22)

Itālija precīzi aprakstīja emulsiju raksturīgās īpašības. Jo īpaši Itālija norādīja, ka fizikālās struktūras dēļ emulsijas jāvērtē kā no divām daļām veidotas: viena ir “aktīvā” daļa, ko veido ogļūdeņraži (dīzeļdegviela vai mazuts), un kā tāda pēc bagātināšanas ar benzīna tvaikiem vai sadegšanas spēj ražot enerģiju; otra ir pilnīgi “pasīva” daļa, ko veido ūdens, kas pievienots, lai mazinātu piesārņojošās emisijas salīdzinājumā ar visā valstī izmantoto dīzeļdegvielu vai mazutu. Emulsijās esošais ūdens karsēšanas procesa laikā arī absorbē enerģiju un tiek pārveidots tvaikā. Tādēļ šādas emulsijas ir produkti ar specifiskām īpašībām, kas atšķiras no parastajiem naftas produktiem.

(23)

Itālija uzsvēra, ka ūdens produktā ir tikai īslaicīgi, lai uzlabotu sadegšanu, kas tādējādi samazina piesārņojošu vielu emisijas un nodrošina labvēlīgu ietekmi uz vidi.

(24)

Itālijas iestādes atsaucās uz Unione Petrolifera Komisijai iesniegtajiem apsvērumiem par konkrētā atbalsta saņēmējiem. Izvērtējot šos apsvērumus, Itālijas iestādes apņēmās apturēt konkrētā atbalsta maksāšanu, ja tā saņēmējs būs uzņēmums, kurš vēl nav atmaksājis vai iemaksājis bloķētā kontā visu nelikumīgo vai nesaderīgo atbalstu, ko tas saņēmis, pamatojoties uz Komisijas minētajiem atbalsta pasākumiem.

(25)

Itālija ir informējusi Komisiju par pasākumu, un tā stāšanās spēkā ir atkarīga no Komisijas apstiprinājuma, tādējādi Itālija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu. Tā kā Itālija ir paziņojusi par atbalstu attiecībā uz laiku no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, šis novērtējums attiecas tikai uz minēto laikposmu un neskar pasākumu, kas Itālijā piemērots iepriekš.

(26)

Saskaņā ar Līguma 87. pantu valsts atbalsts ir a) jebkurš atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko piešķir no valsts līdzekļiem, b) kas rada konkurences traucējumus, c) dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem, d) ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(27)

Šā pasākuma mērķis ir kompensēt emulsiju ražotājiem daļu ražošanas izmaksu; tādējādi pasākums dod priekšroku noteiktiem uzņēmumiem un noteiktu preču ražošanai. Akcīzes nodokļa atlaidi piešķir no valsts līdzekļiem, jo, produktiem mazinot nodokļa slogu, valsts atsakās no ieņēmumiem.

(28)

Pasākums ir selektīvs, jo emulsiju ražošanai vajadzīgas īpašas zināšanas un speciālas iekārtas, un emulsijas pārdod ierobežotam patērētāju skaitam. Tādēļ maksas emulsiju ieviešanai tirgū ir augstas. Samazinātas nodokļu likmes emulsijām dod priekšrocības tikai ierobežotam emulsiju ražotāju skaitam.

(29)

Nodokļu atvieglojumu dēļ emulsiju cenas var tikt pazeminātas līdz līmenim, kad tās ir konkurētspējīgas ar degizrakteņiem. Tā kā emulsijas ir degizrakteņu aizvietotāji, šī priekšrocība var radīt konkurences traucējumus ES iekšējā tirgū. Tā kā degvielu pārdod starptautiskā mērogā, pasākums, iespējams, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tādējādi tas ir valsts atbalsts saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu.

(30)

EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikti atbrīvojumi no vispārīgām prasībām attiecībā uz nesaderību ar kopējo tirgu, kā izklāstīts minētā panta 1. punktā par atbalstu, lai veicinātu noteiktu saimniecisko darbību vai noteiktu ekonomikas jomu attīstību, ja tāds atbalsts neietekmē nelabvēlīgi tirdzniecības nosacījumus tiktāl, lai būtu pretrunā kopējām interesēm.

(31)

Ierosinātā atbalsta pasākumi ir paredzēti, lai palielinātu videi draudzīgu degvielas veidu izmantošanu, tādējādi mazinot piesārņojošo vielu, tostarp daļiņu, emisiju un nedaudz mazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju. Komisija norāda, ka šo gāzu un piesārņojošo vielu emisijas samazināšana kopš 1985. gada tiek atbalstīta ar daudziem Kopienas pasākumiem (11), no kuriem jaunākais pārskats ietver tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu (12). Pašreizējās shēmas mērķi atbilst ES politikai šajā nozarē.

(32)

Emulsijveida degviela nav iekļauta atjaunojamo enerģijas avotu definīcijā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošus enerģijas avotus (13), un nav uzskatāma par biodegvielu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/30/EK (2003. gada 8. maijs) par biodegvielas un citu atjaunojamu degvielas resursu izmantošanu transporta jomā (14) izpratnē. Tomēr emulsijveida degvielas izmantošana sekmē piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Tādējādi pasākums ir nepārprotami saistīts ar labvēlīgu ietekmi uz vidi. To apstiprināja Auto-Oil II programma (15). Komisija atgādina, ka emulsijveida degviela apliecinājusi 59 % daļiņu samazinājumu, 6 % slāpekļa oksīdu (NOx) samazinājumu un 32 % oglekļa monoksīda (CO) samazinājumu (faktiskais samazinājums ir atkarīgs no ūdens un dīzeļdegvielas proporcijas). Citas pārbaudes un pētījumi liecina par nelielu siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšanu. Šie ieguvumi pilnībā atbilst Komisijas vides politikai.

(33)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībā (Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnes) E.3.3. iedaļu (16) darbības atbalsts atjaunojamas enerģijas ražošanai parasti ir pieļaujams. Komisija uzskata, ka šāds atbalsts atbilst īpašai rīcībai to sarežģījumu dēļ, kādi dažkārt rodas saistībā ar šiem enerģijas avotiem, lai efektīvi konkurētu ar tradicionālajiem avotiem.

(34)

Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 6. punktā atjaunojamā enerģija definēta tāpat kā Direktīva 2001/77/EK. Kā paskaidrots iepriekš, emulsijas šajā definīcijā nav ietvertas. Tomēr Komisija uzskata, ka konkrēto atbalstu var izvērtēt pēc analoģijas ar Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu E.3.3. punktu šādu iemeslu dēļ:

(35)

Saskaņā ar Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 56. punktu darbības atbalsts atjaunojamas enerģijas ražošanai var būt pieļaujams. Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 56. punktā paredzēts atbalsts, lai segtu starpību starp izmaksām, ražojot enerģiju no atjaunojamiem enerģijas avotiem (šajā gadījumā emulsijām), un šīs enerģijas tirgus cenu. Tas nozīmē, ka attiecībā uz emulsiju ražošanas izmaksām, ņemot vērā atbalstu, kompensācija nedrīkst būt pārmērīga, t. i., tās nedrīkst būt zemākas par tādas enerģijas tirgus cenu, ko iegūst no degizrakteņu enerģijas avotiem, kuriem atbalstu nepiešķir.

(36)

Itālija iesniedza ražošanas izmaksu aprēķinus, pamatojoties uz informāciju par 2006. gadu. Galvenais faktors, kas nosaka emulsiju ražošanas izmaksas, ir degizrakteņiem un ūdenim pievienojamo izejmateriālu (piem., virsmaktīvo vielu un antifrīza) cena. Papildu izmaksās ir ietvertas loģistikas izmaksas, piemēram, uzglabāšana īpašās tvertnēs un transportēšana speciālos automobiļos. Papildus ražošanas izmaksām jāņem vērā, ka zemākas enerģētiskās vērtības dēļ salīdzinājumā ar degizrakteņiem emulsiju patēriņš prognozējams par 10 % lielāks. Turklāt emulsiju izmantošana rada papildu ekspluatācijas izmaksas patērētājiem (piem., tvertņu un recirkulācijas sistēmu tīrīšana). Emulsiju ražošanas kopējo izmaksu aprēķini ietver vidējo peļņas normu 5 %. Itālijas iesniegtā degizrakteņu tirgus cena salīdzinājumam ar gāzeļļas emulsiju cenu ir vidējā gāzeļļas cena 2006. gada pirmajās 15 marta dienās (17).

(37)

Tabulā, kuras pamatā ir Itālijas sniegtā informācija, skaidri redzams, ka atbalsts ļauj ražotājiem pārdot emulsijas par cenu, kas šķiet pietiekama, lai konkurētu ar degizrakteņiem.

(38)

Lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas visā shēmas laikposmā, Itālija apņēmās veikt degizrakteņu cenu un emulsiju ražošanas izmaksu izmaiņu uzraudzību divreiz gadā. Ja starpība starp emulsiju ražošanas izmaksām un degizrakteņu salīdzināmo cenu pārsniegs samazinājuma vērtību, Itālija koriģēs nodokļu atvieglojumu, lai izvairītos no kompensācijas pārsniegšanas.

(39)

Tādējādi Komisija secina, ka atbalsts ir ierobežots līdz tādam līmenim, lai segtu starpību starp enerģijas no atjaunojamiem enerģijas avotiem ražošanas izmaksām un šīs enerģijas tirgus cenu, un Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu nozīmē kompensācija nav pārmērīga.

(40)

Tā kā pasākums attiecas uz akcīzes nodokļa atvieglojumu enerģētikas produktam, Komisija izvērtēja to arī saistībā ar Enerģētikas nodokļu direktīvu.

(41)

Enerģētikas nodokļu direktīva nosaka enerģētikas produktiem piemērojamo nodokļu minimālo līmeni. Attiecībā uz degvielas maisījumiem minimālo līmeni piemēro galaproduktiem. Lai īstenotu valstu apstākļiem atbilstīgu politiku, Enerģētikas nodokļu direktīva ļauj dalībvalstīm piemērot atbrīvojumus vai samazinātu nodokļu līmeni, ja tas nerada zaudējumus iekšējā tirgus darbībā un nerada konkurences traucējumus.

(42)

Enerģētikas nodokļu direktīvas 5. pants pēc būtības ļauj dalībvalstīm noteiktos gadījumos, piemēram, ja tiek uzlabota degvielas kvalitāte, samazināt degvielas galaproduktu nodokļu likmes no standarta likmes līdz līmenim, kas nav zemāks par piemērojamā nodokļa minimālo līmeni. Direktīvas 16. pants ļauj dalībvalstīm piemērot atbrīvojumu vai samazinātu nodokļu likmi maisījuma atjaunojamai un ūdens daļai.

(43)

Lai piemērotu 5. pantu kā pamatojumu nodokļu atvieglojumiem, emulsijām ir jābūt degvielām ar uzlabotu kvalitāti salīdzinājumā ar atbilstīgiem degizrakteņiem. Itālijas sniegtā informācija un trešo personu apsvērumi nepārprotami liecina, ka ūdens pievienošana degizrakteņiem maina to fizikālās īpašības un labvēlīgi ietekmē vidi.

(44)

Pēc ūdens pievienošanas degvielai mainās tās izskats, blīvums, viskozitāte un siltumspēja. Sastāvā esošais ūdens uzlabo sadegšanas īpašības un rezultātā rada mazāku piesārņojošo cieto daļiņu, slāpekļa oksīda un oglekļa dioksīda emisiju. Tādēļ emulsijas uzskatāmas par degizrakteņu kvalitātes uzlabojumu. Direktīvas 5. panta piemērošana emulsijām pieļauj akcīzes nodokļa likmes samazināšanu līdz Enerģētikas nodokļa direktīvā noteiktajam minimālajam līmenim.

(45)

Attiecība uz gāzeļļas emulsijām, kuras izmanto kā degvielu, Itālija piemēro 16. pantu un, sākot no Kopienas piemērojamā nodokļa minimālā līmeņa EUR 302, piemēro atbrīvojumu no nodokļa maisījuma ūdens sastāvdaļai. Tādēļ gala nodoklis šīm emulsijām ir par 15 % zemāks par minimālo nodokļa līmeni, un tā summa ir EUR 256,7.

(46)

Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā, skatot kopumā, attiecībā uz emulsijām šāda pieeja ir pamatota saskaņā ar Enerģētikas nodokļa direktīvas 5. un 16. pantu. Ūdens pievienošana degizrakteņiem rada fizikāli atšķirīgu produktu ar labākām degšanas īpašībām un tādējādi nodrošina labvēlīgāku ietekmi uz vidi. Tas pamato direktīvas 5. panta pirmā ievilkuma piemērošanu. Vienlaikus galaprodukts satur 15 % ūdens, tādējādi saskaņā ar 16. pantu ir piemērojamas nodokļu atlaides.

(47)

Iepriekšminēto iemeslu dēļ Itālijas ierosinātie piemērojamo nodokļu atvieglojumi emulsijām ir saskaņā ar Enerģētikas nodokļa direktīvu.

(48)

Turklāt Komisija norādīja uz problēmu saistībā ar iespējamu akcīzes nodokļa likmes samazināšanas shēmas radīta traucējuma un cita veida nelikumīga vai nesaderīga atbalsta izraisītu traucējumu veidošanos, jo īpaši saskaņā ar shēmām, kas minētas 14. punktā, kuras vēl nav atmaksātas. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 1997. gada 15. maija spriedumu (20) jauna atbalsta saderīgums būtu atkarīgs no jebkura neatmaksāta iepriekšēja nelikumīga atbalsta esamības, jo atbalsta kopējā ietekme varētu ievērojami veicināt kopējā tirgus konkurences traucējumus.

(49)

Komisija norāda, ka attiecībā uz Deggendorf sprieduma piemērošanu Itālijas iestādes atsaucās uz Unione Petrolifera Komisijai iesniegtajiem apsvērumiem, kuros konstatēts, ka “attiecīgā atbalsta saņēmēji atšķiras no tā sauktā nelikumīgā atbalsta saņēmējiem”. Izvērtējot šos apsvērumus, Itālijas iestādes saistībā ar šo pasākumu apņēmās apturēt izskatāmā atbalsta maksāšanu, ja tā saņēmējs būs uzņēmums, kurš vēl nav atmaksājis vai iemaksājis bloķētā kontā visu nelikumīgo vai nesaderīgo atbalstu, ko tas saņēmis, pamatojoties uz Komisijas minētajiem atbalsta pasākumiem.

(50)

Turklāt Komisija norāda, ka procedūras laikā saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu tā no trešām pusēm nesaņēma nekādus apsvērumus, ka ierosinātais atbalsts varētu ietekmēt tirdzniecības apstākļus un veicināt konkurences traucējumus tādā mērā, ka ir pretrunā ar kopīgām interesēm.

(51)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākums atbilst attiecīgajiem pēc analoģijas piemērojamiem Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu noteikumiem un attiecīgajiem Enerģētikas nodokļa direktīvas noteikumiem. Turklāt Itālija ir nolēmusi apturēt jaunu atbalstu piešķiršanu saskaņā ar pašreizējo shēmu tiem uzņēmumiem, kuri nav atmaksājuši nesaderīgo atbalstu saskaņā ar saistīto iepriekšējo lēmumu par atgūšanu. Tādējādi saskaņā ar līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu,

19.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/30

(1)

Ar 2004. gada 30. aprīļa vēstuli Polija informēja Komisiju par atbalstu uzņēmumam DAEWOO-FSO MOTOR S.A., kurš mainījis nosaukumu uz Fabryka Samochodów Osobowych S.A. (še turpmāk “FSO” vai “atbalsta saņēmējs”), kas piešķirts kā pirmspievienošanās atbalsts. Komisija 2004. gada 19. maija vēstulē lūdza Poliju iesniegt trūkstošos dokumentus. Tie tika iesniegti 2004. gada 18. jūnijā. Komisija 2004. gada 2. augusta un 2004. gada 6. oktobra vēstulēs pieprasīja papildu informāciju, uz kurām Polija attiecīgi atbildēja ar 2004. gada 13. septembrī un 2004. gada 3. novembrī reģistrētām vēstulēm. 2004. gada 9. novembrī notika Komisijas un Polijas iestāžu sanāksme.

(2)

Polijas iestādes 2005. gada 5. janvārī pieņēma, ka Komisija uztvers 2004. gada 30. aprīļa paziņojumu kā paziņojumu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu attiecībā uz jebkuriem pasākumiem, kas veido valsts atbalstu.

(3)

Komisija 2005. gada 19. janvāra vēstulē informēja Poliju, ka tā ir nolēmusi uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā minēto procedūru attiecība uz atbalstu, kas nebija piešķirts pirms pievienošanās, bet gan bija jauns atbalsts. Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2005. gada 26. aprīlī (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses izteikt apsvērumus par attiecīgiem atbalsta pasākumiem. Neviena ieinteresētā persona apsvērumus neiesniedza.

(4)

Polijas iestādes ar 2005. gada 28. februārī datēto un 2005. gada 1. martā reģistrēto vēstuli lūdz pagarināt apsvērumu par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu iesniegšanas termiņu. Polija iesniedza daļēju atbildi 2005. gada 1. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 4. aprīlī. Tajā pašā vēstulē Polija lūdza pagarināt papildu informācijas termiņu līdz 2005. gada 15. aprīlim, jo tai bija nepieciešams laiks, lai atjauninātu pārstrukturēšanas plānu. Papildu piezīmes tika iesniegtas ar 2005. gada 13. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 14. jūnijā.

(5)

Ar 2005. gada 4. augustā datētu un tā paša gada 8. augustā reģistrētu vēstuli Polija informēja Komisiju, ka uzņēmumam FSO ir atrasts jauns ieguldītājs. Ar 2005. gada 28. septembrī datētu un 29. septembrī reģistrētu vēstuli Polijas iestādes informēja Komisiju, ka atjauninātais pārstrukturēšanas plāns tiks iesniegts 2005. gada novembrī vienlaicīgi ar ražoto modeļu aprakstiem. Ar 2005. gada 16. novembrī datētu un nākošajā dienā reģistrētu vēstuli Polija iesniedza FSO krājumu vērtēšanas versiju angļu valodā. Komisija pieprasīja turpmāku papildu informāciju 2005. gada 12. decembrī. Polijas iestādes iesniedza papildu informāciju ar 2005. gada 15. decembra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 19. decembrī, ar kuru tika iesniegta pārstrukturēšanas plāna paziņotā atjauninātā versija. Tajā pašā vēstulē Polija informēja Komisiju, ka tā sniegs vairāk informācijas turpmākajās nedēļās. Polija 2006. gada 3. janvāra vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 5. janvārī, iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2005. gada 12. decembra informācijas pieprasījumu un lūdza dot vairāk laika (līdz 2006. gada 23. janvārim), lai sniegtu atlikušo informāciju. Ar 2006. gada 26. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2006. gada 30. janvārī, Polijas iestādes iesniedza daļu no papildu informācijas, lūdzot pagarināt termiņu līdz 2006. gada 6. februārim. Ar 2006. gada 14. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2006. gada 15. februārī, Polija sniedza trūkstošos punktus atbildē uz Komisijas 2005. gada 12. decembra vēstuli.

(6)

Briselē 2006. gada 21. februārī notika Komisijas dienestu, Polijas iestāžu, uzņēmuma FSO vadības un ieguldītāja AvtoZAZ sanāksme. Pēc sanāksmes – 2006. gada 8. martā Komisija pieprasīja Polijai plašāku informāciju. Polija atbildēja ar 2006. gada aprīļa vēstuli, kas reģistrēta nākošajā dienā. Komisija 2006. gada 27. aprīļa vēstulē Polijai piekrita pagarināt pārstrukturēšanas plāna iesniegšanas termiņu līdz 2006. gada 20. maijam. Polijas iestādes informāciju sniedza 2006. gada 22. maija vēstulē, kas reģistrēta nākošajā dienā.

(7)

Ar 2005. gada 28. un 29. jūnijā datētām vēstulēm, kas reģistrētas nākošajā dienā, Polijas iestādes informēja Komisiju, ka FSO ir parakstījis licences līgumu par jauna modeļa automašīnas ražošanu. 2006. gada 29. jūnijā notika sanāksme ar Polijas iestādēm.

(8)

Ar 2006. gada 5. jūlija vēstuli Komisija pieprasīja plašāku informāciju, ko Polijas iestādes sniedza 2006. gada 19. un 27. jūlija vēstulēs.

(9)

Polijas iestādes iesniedza plašāku informāciju vēstulē, kas datēta 2006. gada 30. augustā, kā arī 2006. gada 31. augusta sanāksmē.

(10)

Ar 2006. gada 6. septembra vēstuli Komisija pieprasīja plašāku informāciju, ko tā saņēma ar 2006. gada 3. oktobra vēstuli, kas reģistrēta nākošajā dienā. Polija informēja Komisiju, ka tā sniegs plašāku informāciju 10 dienu laikā.

(11)

Polijas iestādes iesniedza plašāku informāciju vēstulē, kas datēta 2006. gada 17. oktobrī. Šajā vēstulē Polijas iestādes aicināja sasaukt sanāksmi ar Komisijas dienestiem. Sanāksme notika Briselē 2006. gada 7. novembrī. Pēc sanāksmes Polijas iestādes 2006. gada 17. novembrī nosūtīja vēstuli.

(12)

FSO ir Polijas vieglo automobiļu ražotājs. FSO galvenais ražošanas uzņēmums atrodas Varšavā, kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāmais reģions. Uzņēmums ražo vieglos automobiļus, to rezerves daļas un piederumus. FSO galvenais ieņēmumu avots kopš deviņdesmito gadu beigām ir Matiz un Lanos markas automašīnu ražošana. Pašlaik FSO pārvalda 18 meitasuzņēmumus (remonts, sastāvdaļu ražošana, pārdošana), 1999. gadā uzņēmums pārvaldīja […] (3) meitasuzņēmumus.

(13)

Uzņēmuma FSO priekšgājējs Polijā darbojās no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem un bija viens no diviem lielākajiem vieglo automašīnu ražotājiem. Kopuzņēmuma līgums starp Daewoo Motor Corporation Ltd (“DMC”) un bijušo Rūpniecības un Tirdzniecības ministriju tika noslēgts 1996. gadā. Daewoo ieguva 70 % akciju jaunizveidotajā uzņēmumā DAEWOO-FSO MOTOR S.A. Aptuveni 25 % akciju īpašnieks bija Valsts kase, atlikušie īpašnieki bija mazākuma akciju turētāji. Kopš tā laika uzņēmuma nosaukums ir Fabryka Samochodów Osobowych (“FSO”).

(14)

FSO grūtības radās galvenokārt sakarā ar tā lielākā akcionāra DMC bankrotu 2000. gadā. Tā rezultātā Daewoo markas automašīnu noiets samazinājās, jo pircējiem nebija pārliecības par uzņēmuma likteni un rezerves daļu un remonta pakalpojumu pieejamību nākotnē. Turklāt FSO Polijā piedzīvoja strauju jaunu automašīnu noieta kritumu desmitgades sākumā sakarā ar ļoti strauju lietotu automašīnu importa pieaugumu no Rietumeiropas. Bez tam, divu ražoto modeļu pievilcība ES tirgū zuda, jo tie, atšķirībā no konkurentu modeļiem, netika modernizēti. Rezultātā FSO pārdošanas apjomi kritās no 189 000 automašīnām (179 000 pārdotas Polijā) 1999. gadā līdz 47 000 vienībām 2001. gadā. FSO zaudējumi 2000., 2001. un 2002. gadā attiecīgi bija PLN 2,1 miljardi (540 miljoni euro  (4)), PLN 1,1 miljards (282 miljoni euro) un PLN 425 miljoni (109 miljoni euro). Pēdējos gados vairums saražoto automašīnu bija Lanos, ko eksportēja uz Ukrainu [kā saliekamos modeļus] un kuras salika un pēc tam pārdeva AvtoZAZ, kas sāka tirdzniecisku sadarbību ar FSO 2000. gadā. Kopējie pārdošanas apjomi saglabājās ļoti zemā līmenī, un uzņēmumam joprojām bija zaudējumi no pamatdarbības.

1.   tabula

(15)

Uzņēmums General Motors iegādājās dažas bankrotējušā DMC daļas (zīmolvārdu un dažas rūpnīcas Āzijā) un izveidoja jaunu meitasuzņēmumu ar nosaukumu GM DAT, kas nozīmē General Motors Daewoo Auto & Technology; iepriekš minētais neattiecas uz FSO.

(16)

Kopš grūtību sākuma FSO meklē stratēģisko ieguldītāju. Uzņēmums 2004. gada februārī vērsās pie 29 lielākajiem mehānisko transportlīdzekļu uzņēmumiem un nosūtīja tiem paziņojumu, kurā iepazīstināja ar sevi kā ieguldījumiem izdevīgu mērķi. [Daži uzņēmumi] AvtoZAZ, […], principā [izrādīja] interesi ieguldīt kapitālu FSO. AvtoZAZ, kas ir galvenais FSO klients, izrādīja patiesu interesi paplašināt sadarbību ar FSO. Polijas valdība sāka ekskluzīva sarunas ar AvtoZAZ par FSO pārdošanu.

(17)

AvtoZAZ ir lielākais vieglo automobiļu ražotājs Ukrainā. Uzņēmums veic dažādu marku automašīnu montāžu, ieskaitot ZAZ (pašu markas automašīnas), Daewoo, VAZ (krievu marka LADA) un Opel  (6). AvtoZAZ pieder UKRAVTO, kas ir viens no lielākajiem vieglo automašīnu izplatītājiem un tehniskās apkalpes staciju īpašniekiem Ukrainā. UKRAVTO izplata vairāku marku automašīnas, ieskaitot ZAZ, Daewoo, Chevrolet, VAZ un Opel.

(18)

Polijas Valsts kase, AvtoZAZ un FSO2004. gada 25. jūnijā parakstīja nodomu vēstuli. Ar 2004. gada 9. novembra rezolūciju Ministru padome apstiprināja Valsts kasei piederošo FSO akciju pārdošanu. FSO un Valsts kase piekrita iecelt KPMG par neatkarīgu konsultantu, kas noteiktu uzņēmuma tirgus vērtību. Tika izmantota izmaksu metode (uzņēmuma aktīvu un saistību uzskaites vērtība, ar korekciju, ja vajadzīgs) un likviditātes metode (FSO aktīvu, atskaitot saistības, tirgus vērtība piespiedu pārdošanas gadījumā). Abos gadījumos FSO akciju vērtība bija negatīva. Tajā pašā laikā Valsts kase izraudzījās otru neatkarīgu konsultantu (PriceWaterhouseCoopers), kas veiktu savu vērtējumu. Otrais konsultants apstiprināja pirmo vērtējumu.

(19)

Pārdošanas līgums ar AvtoZAZ  (7) tika parakstīts 2005. gada 30. jūnijā par kopējo cenu PLN 100. Saskaņā ar līgumu AvtoZAZ ir jāīsteno uzņēmējdarbības plāns, kas saskaņots ar Valsts kasi. Tas attiecas uz laika posmu no 2005. gada līdz […] gadam un nosaka jauna modeļa vieglās automašīnas ražošanu, ražošanas apjoma palielināšanu un nodarbinātības minimālā līmeņa saglabāšanu. Šajā līgums norādīts, ka Polijas valdība piešķirs pārstrukturēšanas plānā iekļauto valsts atbalstu, par kuru paziņots Komisijai, ja Komisija to apstiprinās. Pircējs paziņo, ka valsts atbalsta piešķiršana FSO ir viens no lēmuma iegādāties uzņēmuma akcijas priekšnosacījumiem.

(20)

Tajā pašā laikā AvtoZAZ nopirka (ar atlaidi) 100 % atlikušo prasību pret FSO ar nominālvērtību gandrīz […] no […] bankām.

(21)

Polijā 1999. gadā tika pārdotas 640 000 jaunas vieglās automašīnas, un FSO tirgus daļa bija 28 %, kas tobrīd ierindoja to līderpozīcijā. Polijā pārdoto automašīnu skaits 2003. gadā nokritās līdz 358 000, un FSO tirgus daļa samazinājās līdz 2,2 % (pārdotas mazāk par 8 000 automašīnām). FSO 2004. gadā Polijā pārdeva tikai 3 500 automašīnas. FSO galvenie konkurenti Polijā (un Eiropā) ir Fiat, Škoda, Renault, Toyota, Opel, Peugeot, Ford, Volkswagen un Citroen. Polijas tirgū importēto automašīnu pārdošanas daļa pieauga no 25 % 1998. gadā līdz 75 % 2003. gadā.

(22)

Ražošanas jauda Eiropas Savienībā kopumā 2004. gadā (25 dalībvalstis) bija 20,8 miljoni vieglo automašīnu, kamēr ražošanas apjoms bija tikai 14,5 miljoni automašīnu. Ar ražošanas jaudas izmantošanas radītāju 70 % apmērā nozarē acīmredzami vērojama nepietiekami izmantota ražošanas jauda. Ja FSO 1999. gada pārdošanas līmenis atbilstu ES tirgus daļai (vairāk par 1 % no pārdošanas apjoma), tad FSO ražošanas apjoms 2004. gadā bija zem 0,5 % no tirgus daļas.

(23)

Kopš 2003. gada lielāko FSO produkcijas daļu nopirka AvtoZAZ un pārdeva Ukrainas tirgū. Jaunu vieglo automašīnu pārdošanas apjomi Ukrainā ir strauji auguši pēdējos gados. No 2001. gada līdz 2005. gadam tie pieauga no 65 000 līdz 265 000. Ukrainas tirgū ar FSO ražotajām Daewoo automašīnām konkurē šādas vieglo automašīnu markas: VAZ (Lada), ZAZ, Chevrolet un citi Daewoo modeļi, ko neražoja FSO. Škoda, Opel, Toyota, Mitsubishi, Nissan, Renault un VW ir sastopami šajā tirgū, bet tiem ir mazāka tirgus daļa.

(24)

FSO arī plāno eksportēt daļu produkcijas uz […]. Vieglo automašīnu pārdošana […] bija aptuveni 1,6 miljoni vienību 2005. gadā. Vietējās automašīnu markas saglabāja 72,5 % no tirgus, savukārt ārzemju – 27,5 %. Taču zema kvalitāte un novecojis […] automašīnas markas dizains bija par iemeslu nepārtrauktam importa pieaugumam. Turklāt ārzemju vieglo automašīnu ražotāji būvē rūpnīcas […]. Aptuveni 40 % mehānisko transportlīdzekļu ražotāju jau ir izveidojuši rūpnīcas reģionā un vēl 16 % plāno to darīt.

(25)

Kā parādīts 2. tabulā, vadība sāka FSO S.A. un tā meitasuzņēmumu pārstrukturēšanas pasākumus, tiklīdz situācija pasliktinājās 2000. gadā, pēc tam, kad DMC paziņoja par bankrotu. FSO S.A. darbinieku skaits tika samazināts par 2 222 cilvēkiem laika posmā no 2001. gada janvāra līdz 2003. gada septembrim. Par pārstrukturēšanas programmu (“sākotnējais pārstrukturēšanas plāns”), kas sākās 2003. gada beigās un noslēdzas 2007. gadā, Komisijai tika paziņots 2004. gada aprīlī. Programma paredzēja samazināt FSO S.A.1 100 darba vietas, un ilgtermiņā bija paredzēts nodarbināt aptuveni 2 000 darbiniekus. Kopš tā laika programma lielā mērā ir izpildīta. Darbinieku skaits 2005. gada beigās samazinājās līdz 2 200 cilvēkiem. Tajā pašā laikā Polijas iestādes paziņoja ka minētais skaits atbilst jaunajam ilgtermiņa mērķim. Šajā laika posmā FSO meitasuzņēmumi arī tika pilnībā pārstrukturēti un darbinieku skaits ievērojami samazināts.

2.   tabula (9)

Darbinieku skaits gada beigās

(26)

Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns, par kuru paziņoja Komisijai 2004. gada 30. aprīlī, bija pamatots uz nosacījumu, ka FSO stratēģiskais ieguldītājs tiks atrasts līdz 2006. gadam. Tā kā ieguldītāja piesaistes laiks pārstrukturēšanas plāna sagatavošanas laikā nebija zināms, plānā bija paredzēti divi varianti. 2004. gadā, kad potenciālā ieguldītāja iesaistīšanās laiks bija konkrētāks, FSO apstiprināja pirmo pārstrukturēšanas variantu, lai arī izpildes datumi tika nedaudz atlikti. Plānā bija paredzēti šādi pasākumi:

(27)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā FSO plānoja ražot [no 130 000 līdz 170 000] vienības ilgtermiņā. Saskaņā ar šo ilgtermiņa ražošanas mērķi plānots samazināt pašreizējo ražošanas jaudu par vienu trešdaļu, t. i., no [200 000–230 000] automašīnām gadā – divās maiņās un 250 darba dienās – līdz [140 000–170 000] automašīnām gadā. Kopš 2001. gada maz ir izmantota pašreizējā jauda (mazāk kā par 25 %). Polijas iestādes aplēsušas, ka pēc FSO pārstrukturēšanas peļņas un zaudējumu slieksnis būs [100 000–150 000] automašīnas gadā (10).

(28)

Turpmākajās vēstulēs Polijas iestādes informēja Komisiju par sākotnēja pārstrukturēšanas plāna īstenošanas kavēšanos un ziņoja, ka starpposma pārdošanas mērķi nav sasniegti.

(29)

2005. gadā pārstrukturēšanas plānu mainīja un FSO vairs neplānoja projektēt jaunus savus modeļus, bet gan ražot liela automašīnu ražošanas uzņēmuma modeli, ko sauc par “licencētāju” pretstatā ieguldītājam AvtoZAZ. Visas ražošanai nepieciešamās sastāvdaļas jau būs pieejamas un ieguldījumu izdevumi aprobežosies ar esošo FSO ražošanas līniju tehnoloģiskiem pielāgojumiem, lai varētu ražot jauno modeli. Lai jauno plānu īstenotu, FSO jāpiesaista licencētājs.

(30)

Komisija novēro, ka šī izmaiņa pārstrukturēšanas plānā – piesaistīt licencētāju un ieguldītāju – bija vajadzīga, jo FSO neizdevās piesaistīt lielu automašīnu ražotāju, ar kuru FSO būtu projektējis jaunu modeli, kā tas bija noteikts sākotnēja pārstrukturēšanas plānā. Ieguldītājs – AvtoZAZ – pats nav projektējis savus modeļus, kas būtu konkurētspējīgi ES tirgū.

(31)

Pēc izmaiņām, ko ieviesa, pēc sarunām ar ieguldītāju, pārstrukturēšanas plānu atkal mainīja, atbildot uz sarunām ar potenciālajiem licencētājiem.

(32)

2005. gada novembra pārstrukturēšanas plāna versijā Polijas iestādes norādīja, ka tiks izveidots jauns FSO meitasuzņēmums […].

(33)

2006. gadā […] FSO un tā akcionārs UkrAvto parakstīja saprašanās memorandu ar GM DAT par jauna modeļa ražošanu uzņēmumā FSO.

(34)

2006. gadā […] FSO un UkrAvto parakstīja līgumu […] ar GM DAT par modeļa […] (Chevrolet Aveo) ražošanu un […]. GM meklēja jaunas ražošanas jaudas šim modelim […]. Saskaņā ar līguma noteikumiem FSO var ražot un salikt šā modeļa automašīnu līdz […]. Uzņēmums var turpināt to pārdot […] līdz […].

(35)

Tajā pašā laikā FSO noslēdza līgumu ar GM DAT, pagarinot licencēšanas līgumu par Daewoo Lanos ražošanu […]. Saskaņā ar jauno līgumu FSO var ražot šo modeli līdz […] un pārdot to līdz […]. Tā kā Lanos pārdošanas apjomi 2005. un 2006. gadā pieauga […], FSO plāno ražot šo veco modeli ievērojamā skaitā, līdz sākas […] ražošana […] beigās.

(36)

Nesen sniegtajā informācijā Polijas iestādes norādīja, ka FSO, pretēji iepriekš paziņotajam, plāno ilgtermiņā pārdot [no 130 000 līdz 170 000] automašīnas, jo īpaši pēc 2008. gada. Daļu no saražotajām automašīnām pārdos […] un lielāko daļu no atlikušajām […].

(37)

Attiecībā uz finanšu pārstrukturēšanu, kas ir pārstrukturēšanas plāna daļa, kopš 2003. gada pieņemti un īstenoti pasākumi ar mērķi samazināt uzņēmuma parādus. FSO2003. gada 22. septembrī parakstīja līgumu ar lielākajiem kreditoriem, proti ar DMC, Valsts kasi un […] finanšu iestādēm (ieskaitot […] Polijas bankas). Līgums paredzēja DMC un Valsts kases saistību pārvēršanu FSO akcijās pēc tā paša konversijas kursa. Iepriekš minētās izmaiņas ir notikušas. […] finanšu iestādes piekrita norakstīt lielāko FSO kredītu daļu. Kā jau norādīts, kopš tā laika […] bankas ir pārdevušas (ar atlaidi) atlikušos FSO kredītus ieguldītājam. Jau ir norakstīti vairāk nekā […] miljoni PLN […]. Papildus šim līgumam ar lielākajiem kreditoriem 2003. gada 17. septembrīFSO iesniedza pieteikumu tiesā, lai uzsāktu procesu ar mazākiem kreditoriem. Process ir pabeigts.

3.   tabula

Saistību pārstrukturēšana

[…]

(38)

Lēmumā uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru Komisija secināja, ka vairāki pasākumi, kas veido pārstrukturēšanas atbalstu, jau ir izpildīti pirmspievienošanās laikā 2003. gada pēdējā ceturksnī un 2004. gada pirmajos mēnešos. Tādējādi uz šiem pasākumiem neattiecas šī izmeklēšanas procedūra, kas skar tikai tos atbalsta pasākumus, kas piešķirti pēc pievienošanās. Taču atbalsts, kas piešķirts pirms pievienošanās, jāņem vērā atbilstības novērtējumā, jo īpaši novērtējot atbalsta ierobežojumus līdz nepieciešamajam minimumam.

(39)

Lielākā daļa atbalsta, kas piešķirts pēc pievienošanās ir […] % valsts garantijas formā, kas attiecas uz nākamo ieguldījumu […] labā. Bankas aizdevums […] miljonu USD apmērā ([…] miljoni euro  (11)) būs ASV dolāros. Tādējādi garantija paredz, ka valsts veic potenciālus maksājumus, kas sasniedz USD 83 miljonus (66 miljoni euro) (12). Otrs svarīgākais pasākums ir Finanšu ministrijas kredītu uzņēmumam FSO norakstīšana, kas sasniedz PLN 34 860 000 (9 miljoni euro).

(40)

Dažādi pasākumi ir minēti turpmāk sniegtajā tabulā, pamatojoties uz Polijas iestāžu 2006. gada 3. janvārī sniegto informāciju (13):

4.   tabula

Valsts atbalsts pirms pievienošanās

(41)

Paziņotie atbalsta pasākumi ir USD 83 miljoni (66 miljoni euro) un PLN 62 miljoni (16 miljoni euro) apmērā. Pēc 2006. gada 20. oktobra maiņas kursa kopējie atbalsta pasākumi tādējādi ir 82 miljonu euro vai PLN 318 miljonu apmērā.

(42)

Liela daļa atbalsta pasākumu ir valsts prasību pret FSO norakstītu līdzekļu vai atliktu maksājumu veidā. Tā kā pēc Komisijas ziņām FSO nav atmaksājis prasītos līdzekļus, uzņēmums jau ir ieguvis atbalstu dēļ atceltiem saistību maksājumiem. Rezultātā šie pasākumi uzskatāmi par daļēji izpildītiem.

(43)

Komisija, nolemjot ierosināt procedūru, norādīja, ka jauna atbalsta atbilstība tiks novērtēta saskaņā ar pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Pašreizējās Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (14) (“2004. gada pamatnostādnes”) stājās spēkā 2004. gada 10. oktobrī. Uz pasākumiem, par kuriem paziņots pirms šā datuma, attiecas iepriekšējās 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes (15). Tā kā par šiem pasākumiem tika paziņots 2004. gada 29. aprīlī, piemērojamas 1999. gada pamatnostādnes. Tādēļ Komisija veica sākotnēju paziņotā (jaunā) atbalsta novērtējumu pēc šo pamatnostādņu kritērijiem.

(44)

Pirmkārt, Komisija secināja, ka ņemot vērā iepriekšējo gadu FSO zaudējumus un pārdošanas apjoma samazināšanos, tas ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar pamatnostādņu 2.1. punktu.

(45)

Attiecībā uz dzīvotspējas atjaunošanu Komisija pauda bažas par dažiem plāna aspektiem. Viens no šo bažu elementiem ir neskaidrības par plānotā ražošanas apjoma līmeni. Komisija arī atzīmēja, ka tās rīcībā nav atjauninātā pārstrukturēšanas plāna, kas saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju ir apspriests ar ieguldītāju. Svarīgi, ka Komisija minēja, ka tā nav saņēmusi tirgus pētījumu no Polijas iestādēm. Komisija norādīja, ka pētījumā jābūt novērtējumam par kopējo ražošanas jaudu un pieprasījumu Kopienas līmenī, un secinājumam par to, vai tirgū bija lieka ražošanas jauda.

(46)

Attiecībā uz izvairīšanos no nepamatotiem konkurences traucējumiem Komisija norādīja, ka tā nevar pieņemt galīgo nostāju, jo Polijas iestādes nav sniegušas informāciju par to, vai tirgū, kurā darbojas FSO, bija ražošanas jaudas pārpalikums. Otrkārt, Polija nav norādījusi vai FSO un/vai ieguldītājs plānoja pasākumus, kurus var uzskatīt par kompensācijas pasākumiem, neskaitot jaudas samazināšanu, kas iekļauta pārstrukturēšanas plānā kā pasākums, kas nepieciešams, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju.

(47)

Attiecībā uz atbalsta ierobežojumiem līdz nepieciešamajam minimumam Komisija pieprasīja sīkākas ziņas par pasākumiem, kas uzskatāmi par pašu ieguldījumiem, un sīkākas ziņas par pārstrukturēšanas izdevumiem. Komisija arī pauda bažas par to, vai atbalsts ir minimālais nepieciešamais atbalsts, jo dažu atbalsta pasākumu apstākļi norādīja, ka tie nav absolūti nepieciešami.

(48)

Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka līgums par parādu pārstrukturēšanu, kas noslēgts ar valsts kreditoriem 2003. gada 22. septembrī, var veidot atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās. Pat ja šā potenciālā atbalsta atbilstību nevar novērtēt un to nevar atgūt, tas ir jāņem vērā, izvērtējot jauno atbalstu.

(49)

Attiecībā uz pretrunīgajiem datiem par ražošanas līmeņiem 2005. un 2006. gadā Polijas iestādes sniedza paskaidrojumu 2005. gada 13. jūnija vēstulē, skaidrojot, ka sakarā ar novēlotu ieguldītāja iesaistīšanos uzņēmumā sniegtie dati pārstrukturēšanas plāna vēlākajās versijās jānoapaļo uz leju. Tās noradīja, ka peļņas un zaudējumu slieksnis, ko lēsa par [100 000–150 000] vienībām jāsasniedz […]. Polijas iestādes 2006. gada 22. maija vēstulē sniedza pārdošanas prognozes aprēķinu laika posmam no 2008. līdz 2010. gadam. Polijas iestādes 2006. gada 31. augusta sanāksmē iesniedza dokumentus, kas apstiprina iepriekš minētos skaitļus.

5.   tabula

(50)

Polijas iestādes 2006. gada 3. oktobra vēstulē iesniedza ievērojami augstāku prognozi laika posmam no 2008. līdz 2010. gadam. Saskaņā ar šo prognozi gada ražošanas līmenim jāpieaug par [vairāk nekā 250 000] vienībām minētajā periodā.

(51)

Kā pieprasīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, Polija 2005. gada 31. maijā iesniedza atjauninātu pārstrukturēšanas plānu. Kopš tā laika Polija ir iesniegusi vairākas atjauninātas versijas. Pārstrukturēšanas plānā iekļauti to tirgu apraksti, kuros darbojas FSO. Tajā, kā jau norādīts, redzami ievērojami jaudas pārpalikumi ES.

(52)

Attiecībā uz priekšlikumiem par kompensācijas pasākumiem Polija apgalvoja, pirmkārt, ka FSO plāno mērķtiecīgi samazināt ražošanu un pārdošanu līdz [140 000–170 000] automašīnām līdz 2008. gadam, neskatoties uz to, ka tas varētu saražot [200 000–230 000] automašīnas un pastāv reāla iespēja pārdot vairāk par [140 000–170 000] automašīnām. Otrkārt, FSO ir sašaurinājis realizācijas tīklu, samazinot automašīnu pārdošanas vietu skaitu no […] 2003. gadā līdz […] 2006. gadā. Tas arī ir likvidējis divus paša uzņēmuma veikalus. Treškārt, uzņēmums samazina to valstu skaitu, uz kurām eksportē savus ražojumus.

(53)

Attiecībā uz atbalsta samazināšanu līdz nepieciešamajam minimumam Polijas iestādes ir iesniegušas vairākus dokumentus par summām, kas minētas kā pašu ieguldījumi.

(54)

Visbeidzot, Polija ir iesniegusi 2003. gada 22. septembra līguma par parāda pārstrukturēšanu kopiju.

(55)

Polijas iestādes neapstrīd, ka pasākumi, kas minēti 4. tabulā, ir valsts atbalsts, kā secināts lēmumā par procedūras uzsākšanu.

(56)

Līdztekus 4. tabulā minētajiem pasākumiem lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda bažas par to, ka 2003. gada 22. septembra līgums ar valsts kreditoriem par parādu pārstrukturēšanu var būt valsts atbalsts, kas piešķirts pirms pievienošanās. Komisija atzīmēja, ka finanšu iestādes piekrita daļējai prasību pret FSO norakstīšanai vienīgi ar nosacījumu, ka Polijas nodokļu dienests piekristu amortizāciju, kas radusies norakstīšanas dēļ, pieņemt kā maksu, kas samazina ar nodokli apliekamos ienākumus. Tādēļ Komisija norādīja, ka valsts varēja piešķirt līgumam lielāku koncesiju nekā privātie ieguldītāji. Polijas iestādes 2003. gadā 22. septembrī iesniedza līguma kopiju. Komisija konstatēja, ka parāda pārvēršana FSO akcijās, kam piekrita Valsts kase, tika veikta līdztekus un saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem attiecībā uz parādu kā DMC, kas ir privātā sektora uzņēmums. Turklāt DMC pārvērstā parādu summa bija daudz lielāka nekā Valsts kases pārvērstā summa. Šajos apstākļos Komisija secināja, ka šī darbība ievēro tirgus ekonomikas principus un nav valsts atbalsts.

(57)

Lai arī bažas par šo tēmu lēmumā par procedūras uzsākšanu nav paustas, jo darījums notika pēc tam, Komisija pārbaudīja, vai FSO valsts daļas pārdošana uzņēmumam AvtoZAZ […] 2005. gada 30. jūnijā par PLN 100 bija atbalsts un netieši – arī FSO. Komisijai izanalizēja KPMG novērtējuma ziņojumu. Konsultāciju firma atzīmēja, ka uzņēmumam bijuši lieli zaudējumi un pieprasījums pēc tā ražotajām automašīnām bijis zems. Tādēļ diskontētās naudas plūsmas metodi nevar pienācīgi piemērot. Var izmantot tikai izmaksu metodi un likviditātes metodi. Pēc abām metodēm FSO vērtība ir […]. PriceWaterhouseCoopers (“PWC”) lielā mērā piekrīt KPMG secinājumiem. Komisija šajos ziņojumos nav atklājusi acīmredzamas kļūdas un secina, ka notikumi, kas norisinājās laika posmā starp KPMG novērtēšanas datumu un darījuma dienu, nebija par iemeslu akciju cenas […] paaugstināšanai. Tādēļ Komisija uzskata, ka šis darījums neietver atbalsta elementu.

(58)

Noslēgumā jāsecina, ka tikai 4. tabulā minētie pasākumi ir atbalsts, uz kuru attiecas šis lēmums.

(59)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu secināja, ka 4. tabulā minētie pasākumi nav piešķirti pirms Polijas pievienošanās ES 2004. gada 1. maijā. Tomēr Komisija secināja, ka 2005. gada 30. jūnijā noslēgtajā līgumā starp valdību un AvtoZAZ par FSO akciju pārdošanu valsts atbalsta nodaļā (9. pants) noteikts, ka “attiecīgās valsts administrācijas iestādes paredz, ja tās saņem Eiropas Komisijas lēmumu, kas atzīst plānoto valsts atbalstu kā atbilstošu kopējam tirgum, piešķirt uzņēmumam […] valsts atbalstu pārstrukturēšanai. Šī palīdzība tiek piešķirta saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti FSO pārstrukturēšanas plānā, kuru pašlaik izskata Eiropas Komisija ar lietas numuru C 3/2005 […]. Pircējs paziņo, ka valsts atbalsta piešķiršana 1. daļā minētajam uzņēmumam bija viens no ieguldījuma nosacījumiem, iegādājoties uzņēmuma akcijas. […] Attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu paziņojumi par to nodomiem piešķirt valsts atbalstu uzņēmumam, kas minēts iepriekš 1. daļā, ir iekļauti šā līguma 6. pielikumā.” Komisija no iepriekš minētā secina, ka 2005. gada 30. jūnijā valsts uzņēmās juridiskas saistības piešķirt atbalstu konkrētajam saņēmējam, kas jāapstiprina Komisijai.

(60)

Komisija atzīmēja, ka 2005. gada 30. jūnijā un agrākos datumos nebija pilnībā skaidrs, vai FSO atgūs dzīvotspēju. To apstiprina iepriekš minētie KPMG un PWC novērtējuma ziņojumi. Komisija īpaši atzīmē, ka uzņēmumam nebija licencētāja jauna modeļa ražošanai. Uzņēmums nezināja, ko tas turpmāk ražos. Līgums par […] tika parakstīts tikai 2006. gadā. Tajā laikā beidzās esošā licences līguma ar GM DAT par Daewoo Lanos ražošanu termiņš […]. Lanos ražošanas līmenis bija zems un nepietiekams, lai segtu izmaksas. Nobeigumā jāsecina, ka atbalsts bija solīts bez priekšnoteikumiem laikā, kad bija augsts bankrota iespējas risks.

(61)

Attiecībā uz precīzu atbalsta apjomu, kas iekļauts valsts garantijā, kura sedz ieguldījuma aizdevumu […], Polijas iestādes nav iesniegušas riska faktora aprēķinu, pēc kura varētu izsvērt garantiju. Līdz 2006. gada oktobrim Polijas iestādes vienmēr uzsvēra, ka šī garantija bija vajadzīga, jo uzņēmums nevarēja saņemt finansējumu no tirgus sakarā ar sliktu pieredzi un banku zaudējumiem saistībā ar iepriekšējiem aizdevumiem FSO. Turklāt, kā norādīts iepriekš, Komisija secināja, ka apņemšanās sniegt garantiju tika apliecināta laikā, kad bija augsts bankrota iespējas risks. Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka atbalsts, kas iekļauts valsts garantijā, var būt 100 % no garantijas apjoma. Taču, ņemot vērā atbalsta atbilstības novērtējumu, Komisijai nav jānosaka precīzs atbalsta apjoms, kas iekļauts garantijā.

(62)

Komisija atzīmē, ka Polijas iestādes 2006. gada 17. oktobra vēstulē apgalvo, ka tajā laikā uzņēmums varētu saņemt aizdevumus tirgū. Rezultātā Polija lūdza iekļaut atbalstu garantijā, kas aprēķināta pēc procentu likmes samazināšanas, ko varēja izdarīt, pateicoties garantijai. Komisija nevar apmierināt šo lūgumu. Valsts apņēmās piešķirt garantiju (un citus atbalsta pasākumus), un atbalsta apjoms ir jāaprēķina ar atsauci uz laiku, kad valsts neatgriezeniski apņēmās piešķirt atbalsta pasākumus, un ne vēlāk. Visi tirgus piedāvātie aizdevumi pēc šā datuma ir “piesātināti” ar atbalstu, ko valsts bija apņēmusies piešķirt. Tirgus ņēma vērā atbalsta tiešo pozitīvo ietekmi attiecībā uz uzņēmumu (un netiešu ietekmi, piemēram, ieguldītāja atrašanu, kas bija iespējama, pateicoties solījumam piešķirt atbalstu). Rezultātā finansējuma, kas piedāvāts vēlāk, cenu nevar izmantot kā pamatu atbalsta kvantitātes izvērtējumam pasākumos, kas ar līgumiem iepriekš apsolīti. Turklāt Polijas iestāžu sniegtā informācija par banku gatavību sniegt aizdevumus nav galīga un nepierāda, ka kāda banka patiešām būtu gatava aizdot vajadzīgo summu uzņēmumam FSO bez valsts atbalsta. Polijas iestādes apstiprināja […] savā 2006. gada 17. novembra vēstulē.

(63)

Attiecībā uz atbalstu FSO nodokļu nomaksas un sociālo maksājumu atlikšanas veidā šie atbrīvojumi ir līdzvērtīgi aizdevumiem uzņēmumam. Kā noradīts, maksājumu atlikšanas iespēja tika piešķirta, kad bija augsts bankrota risks. Šajos apstākļos Komisija secina, ka atbalsta apjoms minēto atlikto maksājumu veidā var būt atliktā maksājuma pilna summa. Taču, ņemot vērā atbalsta atbilstības novērtējumu, Komisijai nav jānosaka precīzs atbalsta apjoms, kas iekļauts atliktajos maksājumos.

(64)

Tādēļ tā atbalsta maksimālo apjoms, kas piešķirts pēc pievienošanās un jānovērtē šajā lēmumā, ir USD 83 miljoni (66 miljoni euro) un PLN 62 miljoni (16 miljoni euro). Pēc 2006. gada 20. oktobra maiņas kursa atbalsta maksimālā summa tādējādi sasniedz 82 miljonus euro jeb PLN 318 miljonus.

(65)

Attiecībā uz atbalsta apjomu pasākumos, kas piešķirti pirms pievienošanās, Komisija secina, ka daži no pasākumiem ietver arī nodokļa nomaksas un sociālo maksājumu parādu atlikšanu. Pamatojoties uz tādiem pašiem apsvērumiem, Komisija secināja, ka piešķirtā atbalsta maksimālā summa pirms pievienošanās ir kopējā visu pasākumu nominālvērtība, tas ir, PLN 201 miljons (51 miljons euro). Komisijai nav precīzi jāaprēķina šajos pasākumos iekļautā atbalsta apjoms.

(66)

Kā jau noradīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, minētais atbalsts tiek izvērtēts, pamatojoties uz 1999. gada pamatnostādnēm (nevis 2004. gada) par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir atbilstīgs, ja tiek izpildīti pamatnostādnēs minētie nosacījumi (17).

(67)

Kā norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, Komisija uzskata, ka FSO ir nonācis grūtībās un ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu. Kā apstiprina Polijas iestāžu sniegta informācija, bez atbalsta uzņēmums nevarētu piesaistīt jaunu akciju īpašnieku un licencētāju, kas bija ļoti būtiski uzņēmuma izdzīvošanai. Turklāt, bez valsts garantijas bankas joprojām nepiešķirtu FSO ieguldījumu aizdevumu, kas ir nepieciešams jauna modeļa ražošanai un attiecīgi – uzņēmuma izdzīvošanai.

(68)

Komisijai arī jāpārbauda, vai […], kas varētu būt ieguvējs no garantēta ieguldījumu aizdevuma, ir tiesīgs saņemt atbalstu. Polijas iestādes ir pārliecinājušas Komisiju, ka […] – vai ar citu nosaukumu vēlākā laikā – būs FSO meitasuzņēmums un parādīsies konsolidētajā FSO grupas finansu pārskatā. Pamatojoties uz Polijas iestāžu sniegto informāciju, var secināt, ka […] izveidošana neveidos jaunu uzņēmumu pamatnostādņu izpratnē. Tā kā […] ir galvenā grūtībās nonākusī ekonomiskā vienība, tā var saņemt atbalstu.

(69)

Pamatnostādnēs norādīts, ka “pārstrukturēšanas plānam, kura īstenošanas laikam jābūt iespējami īsam, mērenā termiņā ir jāatjauno uzņēmuma dzīvotspēja uz ilgu laiku, pamatojoties uz reāliem apsvērumiem par turpmākiem darbības apstākļiem. […] Dzīvotspējas uzlabošana jāpanāk galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem […].”

(70)

Kā iepriekš apgalvots, FSO turpmāk strādās kā neatkarīgs automašīnu ražotājs, ar to domājot, ka automašīnas neražos, nesaliks un nepārdos uzņēmums, kas ir grupas sastāvā (18). Tādēļ uzņēmumam jānoslēdz licencēšanas līgums ar vienu no lielākajiem automašīnu ražotājiem, kas ražo savus modeļus. Šādi uzņēmumi var ražot savus modeļus savās rūpnīcās vai neatkarīgos uzņēmumos, kā FSO. No iepriekš minētā var secināt, ka, cenšoties iegūt licences līgumu, FSO konkurēs ar esošajiem šā ražotāja ražošanas uzņēmumiem, kā arī ar citiem neatkarīgiem ražotājiem. FSO var regulāri saņemt licences līgumus un gūt peļņu, ražojot attiecīgos modeļus tikai gadījumā, ja tas ir efektīvs ražotājs ar zemām izmaksām.

(71)

Komisija atzīmē, ka pārstrukturēšanas plāns ir vērsts uz pēdējā nosacījuma izpildi.

(72)

Darbības ziņā uzņēmums ir īstenojis vērienīgu pārstrukturēšanas plānu, kas attiecas uz FSO, kā arī citiem meitasuzņēmumiem. Dažas uzņēmumā FSO pamanītās problēmas bija pārlieku lielais nodaļu skaits vadības līmenī, kā arī nepiemērota organizācijas struktūra. FSO nolēma samazināt nodaļu skaitu un dažas no tām apvienot, lai samazinātu vadības līmeņu un amatu skaitu. Tas ir arī izmainījis funkciju sadali, koncentrējoties uz dažām no tām un likvidējot liekās. Vispārīgi runājot, tā kā nodarbinātības līmenis un struktūra nebija atbilstoša pašreizējām darbībām un ražošanas apjomiem, uzņēmums ievērojami samazināja darbaspēku, kā norādīts 2. tabulā. Uzņēmums pārstrukturēja pakalpojumu meitasuzņēmumus, komponentu ražošanas meitasuzņēmumus un tirdzniecības meitasuzņēmumus.

(73)

Finanšu aspektā uzņēmums grima parādos, ko tas nevarēja atmaksāt sakarā ar milzīgajiem zaudējumiem kopš 2000. gada. Taču, kā norādīts 3. tabulā, uzņēmums veica sarunas ar kreditoriem, kas piekrita segt saistības, mainot pret akcijām, vai arī atbrīvojot uzņēmumu no saistību lielākās daļas.

(74)

Iepriekš teiktais parāda, ka saskaņā ar pamatnostādnēm uzņēmums jau ir veicis nopietnus iekšējus pasākumus darbības un finanšu jomās, lai atjaunotu savu konkurētspēju. Pārstrukturēšanas periods būs pabeigts tikai pēc tam, kad FSO būs veicis visus ieguldījumus, kas nepieciešami jauna modeļa ražošanai, un atjaunojis ražošanas apjomus, kas dod pietiekamu peļņu. Līdz ar to, ņemot vērā pašreizējo plānošanu, pārstrukturēšanas periods jāuzskata par pabeigtu […].

(75)

Līdztekus iekšējai pārstrukturēšanai, kas padara FSO par efektīvāku ražotāju, uzņēmums kopš 2005. gada gūst labumu no jauna akciju īpašnieka – AvtoZAZ. Tas nodrošina uzņēmumam FSO priviliģētu piekļuvi UkrAvto izplatīšanas tīklam, lai varētu pārdot savus ražojumus.

(76)

Komisija atzīmē, ka pārstrukturēšanas plāns neizslēdz riskus un neskaidrības. Pirmkārt, FSO būs jāpiedalās konkursos par licences līguma iegūšanu, lai iegūtu modeli, ko ražot. Otrkārt, tas būs atkarīgs no viena vai divu saražoto automašīnu komerciālas veiksmes, ko nevar garantēt. Treškārt, uzņēmumam būs jāveido pietiekama peļņas norma, ražojot attiecīgos modeļus. Ņemot vēra konkurences intensitāti automašīnu tirgū, ko atspoguļo to ražotāju peļņa, kas ražo automašīnas plašam patēriņa tirgum, peļņas gūšana prasīs nepārtrauktus uzlabojumus efektivitātes un izmaksu kontrolē. Pārstrukturēšanas plānā visi šie riski ir iekļauti un, ja tie īstenojas, tos nevar uzskatīt par “neparedzētiem apstākļiem” Pamatnostādņu 48. punkta izpratnē.

(77)

Tomēr, ņemot vērā jau panākto darbības un finanšu pārstrukturēšanu, jaunā akciju īpašnieka atbalstu un 2006. gada […] […] parakstīto līgumu ar GM DAT par […] ražošanu, Komisija uzskata, ka pastāv pietiekama iespējamība, ka pārstrukturēšanas plāns atļaus atjaunot FSO ilgtermiņa dzīvotspēju.

(78)

Kā jau iepriekš minēts, ES automašīnu ražošanas rūpniecība pārdzīvo jaudas pārpalikumu, un automašīnu ražotāji regulāri paziņo par darbaspēka samazināšanu. Šajā kontekstā, ja uzņēmumi pamet tirgu, to var uzskatīt par tirgus mehānismu darbības normālu iznākumu. Pašlaik pārbaudāmais atbalsts izjauc šo mehānismu darbību un novirza pielāgošanas smaguma centru uz citiem ražotājiem. Šiem konkurentiem jāsaskaras ar vēl vienu konkurentu, kura tirgū vairs nebūtu, ja valsts neiejauktos, lai glābtu FSO no bankrota. Lai novērtētu šā atbalsta radītā konkurences traucējuma apjomu, ir jānosaka, kuros tirgos FSO darbojas un kādi ir tā konkurenti.

(79)

Komisija secina, ka FSO ir aktīvs divos tirgos. Pirmkārt, tas sacenšas, lai iegūtu licenci vai pasūtījumus ražot automašīnas no jau esošiem lielajiem automašīnu ražotājiem. Šajā kontekstā FSO konkurē ar esošajam rūpnīcām – vai nu tām, kas pieder iesaistītajam lielajam ražotājam, vai neatkarīgam ražotājam –, kas arī ražo šīs automašīnas un būtu ieinteresēts tās salikt. Komisija konstatē, ka pēdējos gados lielie automašīnu ražotāji, kuri ir aktīvi ES tirgū, regulāri konkurē ar uzņēmumiem, kas atrodas šajā reģionā, galvenokārt Eiropā (19), lai savstarpēji konkurētu par konkrēta modeļa ražošanu. Pateicoties atbalstam, FSO var izdzīvot, un tas konkurēs par šādām ražošanas iespējām, uz citu rūpnīcu rēķina, kuras atrodas šajā reģionā. Šādi konkurences traucējumi jau bija, kad FSO tika piešķirts […] licences līgums ar GM DAT. […] modelis teorētiski var ražot Eiropā. Tā kā FSO nākotnē konkurēs par citiem licences līgumiem, Komisija, neņemot vērā šo līgumu, var pieņemt, ka šāda veida traucējums īstenosies nākotnē uz citi uzņēmumu rēķina, kuri atrodas ES. Šādā gadījumā Komisija secina, ka vairākas rūpnīcas ES pašlaik ražo tāda tipa automašīnu, kādu plāno ražot FSO. Šādi konkurences traucējumi var negatīvi ietekmēt ražošanas uzņēmumu, kas saņemtu licences līgumu, ja FSO būtu atstājis tirgu. Automašīnas modeļa ražošana bieži paredz simtiem (vai pat tūkstošiem) cilvēku nodarbināšanu vairākus gadus. Dalībvalsti, kurā darbojas uzņēmums, kas līgumu neieguva, nopietni ietekmē FSO klātbūtne tirgū.

(80)

Otrkārt, FSO ražotais modelis būs konkurents citiem modeļiem un atņems tiem tirgus daļu. Konkurentu modeļa pārdošanas apjomi būs zemāki nekā gadījumā, ja tirgū nebūtu FSO. Šāda veida konkurences traucējumi negatīvi ietekmēs automašīnu ražotājus un to rūpnīcas, kas ražo konkurējošus modeļus. Ja FSO būtu pametis tirgu, to modeļu ražošana, ko gatavojas būvēt FSO, visticamāk, būtu piešķirta citam uzņēmumam. Tomēr Komisija uzskata, ka tas, ka līgums piešķirts FSO, nozīmē, ka tā ražošana ir lētāka. Tādēļ tirgū nonāks lētākas automašīnas nekā gadījumā, ja FSO būtu pametis tirgu (20). Turklāt tiek atzīts, ka tirgū pieejamā ražošanas apjoma pieaugums mēdz samazināt attiecīgās produkcijas cenas. Zemākas automašīnu cenas kaitēs konkurentiem. Komisija uzskata, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānā iekļautajām prognozēm FSO ražošana ilgtermiņā veidos 1–2 % no ES automašīnu ražošanas tirgus. Tomēr, kā atzīst Polijas iestādes, FSO ražotās automašīnas galvenokārt konkurēs ar līdzīga izmēra un cenas automašīnu modeļiem. Tādēļ tirgus daļu šajā konkrētajā segmentā nevar uzskatīt par “nenozīmīgu” pamatnostādņu 36. panta nozīmē.

(81)

Komisija no šīs analīzes secina, ka atbalsts, kas notur FSO tirgū, kurā vērojams ražošanas jaudas pārpalikums, negatīvi ietekmēs FSO konkurentus – rūpnīcas, kas cenšas iegūt līgumu par šā paša modeļa ražošanu, rūpnīcas, kas ražo konkurentu modeļus, un automašīnu ražotāji, kas ražo konkurējošus modeļus. Tādēļ Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai samazinātu atbalsta radītos konkurences traucējumus. Komisija, lemjot par šo pasākumu līmeni, ņem vērā mīkstinošos apstākļus, ka uzņēmums atrodas atbalstāmā reģionā un tā tirgus daļa ir maza.

(82)

Procedūras gaitā Polijas iestādes piedāvāja vairākas kompensācijas metodes. Pirmkārt, Polijas iestādes apgalvoja, ka FSO ir samazinājis tirdzniecības tīklu, samazinot veikalu skaitu. Tomēr Komisija atzīmē, ka pārdošanas apjoms Polijā ir strauji krities un dažiem veikaliem ir saistības pret FSO vai arī tie ir bankrotējuši, šāda racionalizācija bija nepieciešama rentabilitātes un izmaksu samazināšanas nolūkā. Turklāt dažus veikalus nekontrolēja FSO, un tas bija īpašnieku lēmums turpmāk nepārdot FSO automašīnas, bet pārdot citas markas. Šis pasākums tādējādi nav FSO papildu centiens, un tas neierobežo uzņēmuma klātbūtni tirgū, ko ierobežo tikai vajadzība saglabāt rentabilitāti. Tādēļ to nevar uzskatīt par kompensējošu pasākumu.

(83)

Polijas iestādes pauda viedokli, ka FSO“apzināti” samazina to valstu skaitu, uz kurām tas eksportē savus ražojumus. Taču Komisija atzīmē, ka FSO neražos savus modeļus, bet ražos pēc licences līguma. Šāds līgums ierobežo to valstu skaitu, kurās drīkst pārdot saražotās automašīnas. Tādēļ šāds ierobežojums izriet no uzņēmējdarbības plāna, un tā nav FSO koncesija, jo uzņēmums to nenosaka. Turklāt pārdošanas prognozes šajās valstīs nav pamatotas ar pietiekamu informāciju.

(84)

Polijas iestādes ir ierosinājušas demontēt daļu aprīkojuma no savam ražošanas līnijām. Tomēr šis aprīkojums jebkurā gadījumā jānomaina, lai varētu ražot jauno modeli.

(85)

Visbeidzot, Polija, kura norādīja, ka FSO ražošanas jauda ir [200 000–230 000] vienības gadā, strādājot divās maiņās, ir piedāvājis līdz 2008. gadam samazināt ražošanas jaudu līdz [140 000–170 000] vienībām gadā. Komisija atzīmē, ka tas atbilst FSO ražošanas prognozēm 2008. gadam (skatīt 5. tabulu) (21). Tādēļ šis pasākums uzņēmumu neierobežo.

(86)

Apkopojot iepriekšteikto, neviens no Polijas iestāžu piedāvātajiem pasākumiem nav FSO koncesija. Tie neierobežo FSO klātbūtni tirgū vairāk, nekā tie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai atjaunotu rentabilitāti. Tādējādi tie nevar kompensēt atbalsta radītos konkurences traucējumus. Konkurences traucējumi nav novērsti. Tā kā Komisija uzskata, ka pasākumi ir vajadzīgi, lai ierobežotu traucējumus, tā ir nolēmusi, ka atbalstam obligāti jāatbilst šādiem pasākumiem.