6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/1

(1)

Kopējā nostāja 2007/140/KĀDP (2), kas grozīta ar Kopējo nostāju 2007/246/KĀDP, inter alia nosaka, ka būtu jāaizliedz tehniskas un finansiālas palīdzības sniegšana, finansēšana un ieguldījumu veikšana attiecībā uz visa veida ieročiem un ar tiem saistītiem materiāliem jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, organizācijai vai iestādei Irānā vai izmantošanai Irānā.

(2)

Šie pasākumi ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma darbības jomā, tādēļ, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi, ir vajadzīgi Kopienas tiesību akti pasākumu īstenošanai, ciktāl tas attiecas uz Kopienu. Jautājums ir steidzams.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 423/2007 (3) ievieš ierobežojošus pasākumus pret Irānu saskaņā ar Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP pirms tās grozīšanas. Minētā regula būtu jāpapildina ar jauniem ierobežojumiem, lai ņemtu vērā Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP. Tādēļ būtu jāizdara attiecīgi grozījumi.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē,

a)

regulas 2. panta pašreizējais teksts kļūst par 1. punktu, un pantu papildina ar šādu 2. punktu:

“2.   Regulas I pielikumā neietver preces un tehnoloģijas, kas ir ietvertas Eiropas Savienības kopējā militāro preču sarakstā (4).

b)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ir aizliegts:

Šajā punktā izklāstītie aizliegumi neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas nav kaujas transportlīdzekļi un kas ražoti vai aprīkoti ar ballistisko aizsardzību, un kas paredzēti vienīgi ES un tās dalībvalstu personāla aizsardzības nolūkos Irānā.”;

c)

regulas 8. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

d)

regulas 11. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu punktu:

6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/5

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 950/2006 vai Komisijas 2006. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 1832/2006, ar ko nosaka pārejas pasākumus cukura nozarē sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (3), kompetentajai iestādei nedēļā no 2007. gada 28. maija līdz 1. jūnijam tika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas ir vienāds vai lielāks par apjomu, kas pieejams saskaņā ar sērijas numuriem 09.4366 (2006–2007) un 09.4337 (2007–2008).

(2)

Šādā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķiršanas koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jāinformē dalībvalstis par to, ka ir sasniegta attiecīgā robeža,

6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/9

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1483/2006 (2) tika atvērti pastāvīgie konkursi dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošās labības atkalpārdošanai Kopienas tirgū.

(2)

Ņemot vērā situāciju Kopienas kukurūzas tirgū un izmaiņas pieprasījumā pēc labības, kuras konstatētas pēdējo nedēļu laikā dažādos reģionos, atsevišķās dalībvalstīs ir kļuvis nepieciešams darīt pieejamus jaunus intervences aģentūru rīcībā esošus labības krājumus. Tāpēc attiecīgo dalībvalstu intervences aģentūrām jāatļauj konkursa kārtībā palielināt pārdošanai paredzētos daudzumus. Šādi palielinājumi attiecas uz kukurūzu: 500 000 tonnas Ungārijā.

(3)

Tāpēc ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1483/2006.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/14

(1)

Nozvejas limiti tūbīšu izpētes zvejai ICES IV zonā ir noteikti Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA pielikumā. Saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nozvejas limitiem pievienoto zemsvītras piezīmi Komisija var paredzēt nosacījumus, kuri jāievēro, apgūstot izpētes zvejas kvotas, lai noteiktu tūbīšu sastopamību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 41/2007 IID pielikuma 1. punktu minētajā IID pielikumā paredzētie nosacījumi attiecas uz Kopienas kuģiem, kuri ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonā EK ūdeņos zvejo ar gruntstrali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm. Šos pašus nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauja zvejot tūbītes EK ūdeņos ICES IV zonā, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts Kopienas un Norvēģijas apspriedēs vai nolīgumos.

(3)

Tūbīšu krājumi ir sastopami Ziemeļjūrā un ir kopīgi ar Norvēģiju, taču patlaban tie netiek kopīgi pārvaldīti. Pēc Kopienas un Norvēģijas apspriedēm 2007. gada 30. martā tika panākta vienošanās par tūbīšu izpētes zvejas nosacījumiem Ziemeļjūrā. Minētā vienošanās jāievieš Kopienas tiesību aktos.

(4)

Lai pēc iespējas drīz noteiktu tūbīšu zvejas iespējas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 41/2007 IID pielikuma 8. punktu, izpētes zveju veic aprīlī un maija pirmajā pusē. Tāpēc cik vien iespējams drīz jāievieš nosacījumi, kas attiecas uz tūbīšu izpētes zveju Ziemeļjūrā 2007. gadā,

a)

nav pilnībā izmantoti 30 % no Norvēģijas 2005. gadā īstenotās kopējās zvejas piepūles; un

b)

nav sasniegts nozvejas limits – 20 000 tonnu.

6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/16

(1)

2003. gada 2. decembrī Vācija paziņoja Komisijai par nodomu formāli pieteikt plānoto atbalstu projektam par cauruļvada būvi no Ludvigshāfenas [Ludwigshafen] uz Minhminsteri [Münchmünster] (Bavārijā).

(2)

Ņemot vērā juridiskās noteiktības apsvērumus, 2005. gada 12. janvārī Vācija formāli paziņoja par minēto pasākumu, kuru tā uzskatīja par vispārēju infrastruktūras pasākumu, nevis valsts atbalstu.

(3)

Attiecībā uz iespējamo valsts atbalstu Komisija 2005. gada 16. martā uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru. Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts 2005. gada 26. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses izteikties par attiecīgo atbalstu.

(4)

Atbildot uz formālās procedūras uzsākšanu, 2005. gada 19. aprīlī Vācija iesniedza savus apsvērumus (sk. 5. nodaļu).

(5)

Ir saņemti dažādu ieinteresēto pušu viedokļi. Association of Petrochemicals Producers in Europe – ENRA (Eiropas Naftas ķīmijas ražotāju asociācija), daži netieši projektā iesaistīti Bavārijas uzņēmumi (Mineraloelraffinerie Oberrhein GmbH & Co. KG (“Miro”), Bayernoil Raffineriegesellschaft mbH, Industriepark Gersthofen Service GmbH & Co. KG – “IGS”) un Austrija 2005. gada 2. maija, 12. maija, 17. maija, 3. jūnija un 8. jūnija vēstulē iesniedza pozitīvus apsvērumus. Turpretī kāds naftas ķimikāliju ražotājs, kurš vēlējās palikt anonīms, 2005. gada 24. maijā izteicās kritiski. Tika ņemti vērā Austrijas apsvērumi, kaut arī tie tika saņemti tikai pēc Oficiālajā Vēstnesī noteiktā 30 dienu termiņa.

(6)

Saņemtie apsvērumi 2005. gada 16. un 20. jūnijā tika nosūtīti Vācijai ar lūgumu iesniegt savus apsvērumus.

(7)

Savu viedokli par ieinteresēto pušu apsvērumiem Vācija izteica 2005. gada 14. jūlijā.

(8)

2005. gada 28. oktobrī Komisija pieprasīja papildu informāciju, ko Vācija iesniedza 2005. gada 24. novembra vēstulē.

(9)

No 2005. gada beigām Vācijas federālās iestādes, Bavārijas iestādes un Bavārijas rūpniecības pārstāvji pastāvīgi sazinājās ar Komisiju, kā arī notika plaša sarakste.

(10)

2006. gada 8. februārī Vācija nosūtīja vēstuli, kurai bija pievienotas uzņēmumu BASF, Borealis, Clariant, Infraserv Gendorf, Infraserv Hoechst, MOL Group, OMV (Austrijas minerāleļļu pārvaldes akciju sabiedrība – Österreichische Mineralölverwaltung Aktiengesellschaft) Austria, OMV Germany, Ruhr Oel GmbH (“ROG”) vēstules, kā arī konsorcija Aethylen-Rohrleitungs-Gesellschaft (“ARG”) un konsorcija Ethylen-Pipeline Süd GmbH & Co. KG (“EPS”) kā potenciālā plānotā atbalsta saņēmēja vēstules. 2006. gada 21. februārī Bavārija nosūtīja papildu piezīmes, kā arī Infraserv Hoechst vēstules pārstrādāto redakciju. 2006. gada 5. februārī naftas ķimikāliju ražotājs, kurš bija izteicies 2005. gada 24. maijā, nosūtīja papildu apsvērumus, šoreiz pozitīvāk novērtējot plānoto atbalstu, ja tiks nodrošināta atklāta piekļuve no Roterdamas līdz Bavārijai.

(11)

2006. gada 24. jūlija vēstulē, kurai tika pievienoti vairāki dokumenti, Vācija nosūtīja pārstrādātu priekšlikumu par cauruļvada būves projekta atbalstīšanu. Vēstule tika papildināta ar 2006. gada 14. augusta un 7. septembra vēstuli, kas īpaši attiecās uz Landesanstalt für Aufbaufinanzierung Förderbank Bayern (turpmāk tekstā – “LfA”), Bavārijas brīvvalstij piederošas kredītiestādes līdzdalību projektā.

(12)

Projekts paredz 357 km gara cauruļvada būvi no Ludvigshāfenas uz Minhminsteri ar transportēšanas jaudu 400 000 tonnu gadā. Pašlaik no Ludvigshāfenas uz Minhminsteri etilēns netiek transportēts. 1. tabulā ir attēloti paredzamie transportēšanas apjomi. Tā kā etilēna ražošana un patēriņš attīstās nevienmērīgi, pirmajos gados tiek sagaidīta neto plūsma Ludvigshāfenas virzienā, bet turpmākajos gados tā varētu būt otrā virzienā. Tabulā vēl nav ņemts vērā sprādziens Basell polietilēna fabrikā (sk. 24. apsvērumu). Ja atkal tiks uzcelta iekārta ar salīdzināmu jaudu, tās slēgšana 2015. gadā ir mazāk ticama, līdz ar to no 2015. gada neto plūsma būtiski samazināsies. Atjaunošana ar palielinātu jaudu atsauktos uz visu prognozes periodu ar kopumā zemākiem transportēšanas apjomiem.

1.   tabula

Paredzamie transportēšanas apjomi (1 000 tonnās/gadā)

(13)

Transportēšanas cena tiek noteikta, balstoties uz Aethylen-Rohrleitungs-Gesellschaft tarifiem, piem., 34,21 euro par tonnu visā ceļa garumā vai 0,0957 euro par metrisko tonnu un kilometru. Šie tarifi vienādā mērā attiecas uz konsorcija dalībniekiem un citiem cauruļvada izmantotājiem un katru gadu tiek pielāgoti, balstoties uz neatkarīgu novērtējumu.

(14)

Domājams, ka plānotā cauruļvada būve izmaksās 154 mlj. euro, tas ir, par 14 mlj. euro vairāk nekā sākotnēji paredzēja Vācija. Sagaidāmā kopējo izmaksu pieauguma iemesls ir lielākas būvniecības izmaksas (tostarp tiesību iegūšana un vides aizsardzības pasākumi), kā arī lielākas ražošanas izmaksas (elektrība, apdrošināšana). Pēc sagatavošanas posma tiesiskajiem pasākumiem līdz 2006. gadam drīkstēja veikt nepieciešamo izpēti; 2007. gadā bija jāuzbūvē cauruļvads un – saskaņā ar sākotnējo projektu – 2007. gada septembrī jāuzsāk tā ekspluatācija. Procedūras ietvaros, lai pieprasītu vajadzīgās atļaujas, tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (4).

(15)

Plānotais cauruļvads darbosies saskaņā ar kopējas transportēšanas, atklātas piekļuves (“common carrier/open access”), nediskriminējošu transportēšanas cenu (“non-discriminatory fees”) un minimālas peļņas (“minimum profit”) principiem. Šis cauruļvads ar vienādiem nosacījumiem būs pieejams jebkuram etilēna ražotājam un izmantotājam. Cauruļvada jaudas rezerve tiks izveidota tā, lai tiktu respektēti šie principi (pieejamā rezerves jauda ir apm. 50 %). Šie nosacījumi jāievēro vismaz 25 gadus.

(16)

Bavārijas brīvvalsts vēlas piešķirt subsīdijas 44,85 mlj. euro apmērā, kas no 150 mlj. euro ieguldījumu izmaksām veido 29,9 % vai attiecīgi 29,1 % no maksimālajām iespējamām izmaksām 154 mlj. euro apmērā. Plānotais ieguldījums laikā no 2004. līdz 2008. gadam ir sadalīts šādi: 4,5 mlj. euro 2004. gadā, 7,8 mlj. euro 2005. gadā, 54,2 mlj. euro 2006. gadā, 86 mlj. euro 2007. gadā un 1,5 mlj. euro 2008. gadā. Atbalsts nedrīkst pārsniegt 29,9 % no izmaksām un tiek atbilstoši samazināts gadījumā, ja kopējās izmaksas ir mazākas par 150 mlj. euro.

(17)

Saskaņā ar Vācijas izteikumiem bez Bavārijas brīvvalsts atbalsta projekts būtu ekonomiski neienesīgs, jo transportēšanas izmaksas būtu daudz lielākas (54,6 mlj. euro par tonnu) un līdz ar to vairs nebūtu konkurētspējīgas. Turklāt sagaidāmais iekšējais ienesīgums pat ar plānoto atbalstu 44,85 mlj. euro apmērā un, ņemot vērā netiešās priekšrocības konsorcija dalībniekiem, būtu tikai 1,2 %. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka, atjaunojot Basell iekārtu ar palielinātu jaudu, transportēšanas apjomi un līdz ar to arī kapitāla ienesīgums kļūtu mazāks (sk. 24. apsvērumu).

(18)

Atbalsta saņēmējs ir Ethylen-Pipeline Süd GmbH & Co. KG (“EPS”) (5), konsorcijs, kuram pieder naftas ķīmijas uzņēmumi (6) BASF AG, Borealis Polymere GmbH, Clariant GmbH, OMV Deutschland GmbH, ROG, Vinnolit GmbH & Co. KG un Wacker Chemie GmbH, kā arī LfA Förderbank Bayern  (7).

(19)

Etilēns ir bezkrāsaina gāze un vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis (alkēns). Šis olefīns parasti tiek iegūts naftas ķīmijas iekārtās (tvaika krekinga iekārtās) no naftas (vai, kā pierasts Eiropā, ligroīna formā, vai gāzes formā); turklāt etilēns un propilēns rodas stingri noteiktā proporcijā. Etilēns veido daudzu polimēru pamatu (piem., polietilēna, polivinilhlorīda (PVC) un polistirola), kas savukārt tiek izmantoti dažādiem lietošanas nolūkiem paredzētu plastmasu ražošanā.

(20)

Etilēns ir narkotiska, smacējoša, viegli uzliesmojoša gāze, kas savienojumā ar gaisu veido sprādzienbīstamus maisījumus un ietilpst visaugstākā riska kategorijā. Atskaitot dažus izņēmumus, kad transportēšana notiek pa dārgu jūras ceļu, gāze tiek transportēta tikai pa cauruļvadiem, kas tieši savieno ražotāju un pārstrādātāju. Kopš sešdesmitajiem gadiem atsevišķi uzņēmumi vai konsorciji, piem., ARG, ir uzbūvējuši daudzas etilēna cauruļvadu sistēmas etilēna transportēšanai (dažāda garuma, bieži izmanto tikai vietējām vajadzībām). Turpretī vairākuma etilēna blakusproduktu transportēšana ir daudz vienkāršāka.

(21)

Saskaņā ar Vācijas sniegto skaitlisko informāciju 2002. gada beigās Rietumeiropas ražošanas jauda bija 23,2 mlj. tonnu, no kurām vairāk nekā 10 mlj. tonnu attiecās uz Vāciju un Beniluksa valstīm. Laikā no 2002. līdz 2003. gadam ražošana pieauga par 2,6 % līdz 20,7 mlj. tonnu. Tā kā Rietumeiropā patēriņš pārsniedz ražošanu, 2002. gadā kopumā bija jāimportē 0,24 mlj. tonnu. Centrāleiropā un Austrumeiropā (ieskaitot desmit jaunās dalībvalstis) 2002. gada beigās ražošanas jauda sasniedza 2,24 mlj. tonnu, kamēr patēriņš bija 2 mlj. tonnu.

(22)

Etilēna pieprasījums ir saistīts ar plastmasu pieprasījumu, bet tas savukārt – ar IKP pieaugumu. Līdz ar to tuvākajā nākotnē ir sagaidāms etilēna patēriņa pieaugums par 2 % Rietumeiropā un par 5,5 % Centrāleiropā un Austrumeiropā. Cauruļvadiem nepieslēgti etilēna ražotāji netieši ir konkurenti etilēna blakusproduktu tirgos.

(23)

Naftas ķīmijas rūpniecība Eiropā jau ilgu laiku ir ļoti veiksmīga, kaut arī pieaug konkurences spiediens stingrāku ekoloģisko prasību un spēcīgākas konkurences dēļ, ko rada polietilēns no Tuvajiem Austrumiem, kur gāze ir pieejama kā lēta izejviela. Tā kā, izmantojot gāzi, tomēr rodas mazāk blakusproduktu, šajā aspektā Eiropai ir tehniskas konkurences priekšrocības. Turklāt būtiska nozīme ir arī transportēšanas izmaksām, īpaši attiecībā uz piegādēm Eiropas iekšienē. Ieguldījumi ražošanas jaudu palielināšanā Tuvajos Austrumos parasti notiek ar nolūku veikt piegādes ātri augošajiem tirgiem Ķīnā un citās Dienvidāzijas valstīs. Ja kaut kāda iemesla dēļ pieaugums šajos tirgos tomēr kļūtu lēnāks, Eiropas ķīmiskajai rūpniecībai būtu jāiztur spēcīga konkurence no Tuvajiem Austrumiem.

(24)

Etilēna rūpniecību Bavārijā veido divas etilēna iekārtas, kas atrodas Minhminsterē-Gendorfā [Gendorf]-Burghauzenē [Burghausen] un pieder OMV un Ruhr-Öl Germany, kā arī vairākiem etilēna pārstrādātājiem, kas no etilēna ražo polietilēnu un citus izstrādājumus: Basell GmbH (Minhminsterē), Clariant GmbH, Vinnolit GmbH & Co. KG (Gendorfā), Borealis Polymere GmbH, Wacker-Chemie (Burghauzenē). 2005. gada 12. decembrīBasell iekārtā notika liela avārija; polietilēna ražošanas atjaunošanai ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Līdz šim vēl nav pieņemts lēmums par šo atjaunošanu; Basell norāda, ka ir būtiski, lai cauruļvads tiek uzbūvēts no Ludvigshāfenas līdz Minhminsterei.

(25)

2. tabula attēlo etilēna ražošanu un piegādes starp iesaistītajiem uzņēmumiem.

2.   tabula

Pašreizējā ražošana un piegādes

Tonnās (2003. gada dati)

(26)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju ir paredzēts, ka plānotais cauruļvads kļūs par daļu no Eiropas olefīnu cauruļvadu tīkla. Jau esošo etilēna cauruļvadu kopējais garums ir apmēram 2 500–3 000 km, kuriem ir pieslēgti 50 % rūpniecības uzņēmumu, salīdzinot ar gandrīz 100 % ASV. Šīs jau esošās un savstarpēji nesavienotās reģionālās cauruļvadu sistēmas ir šādas:

(27)

Plānotais cauruļvads tiktu pieslēgts pie esošajiem cauruļvadiem starp Minhminsteri un Gendorfu/Burghauzeni, kā arī starp Ludvigshāfenu un Veselingu. Turklāt būtu iespējami cauruļvada tīkla papildu paplašinājumi, kā:

Ar šiem paplašinājumiem plānotais cauruļvads veido nozīmīgu saikni starp Rietumeiropas un Austrumeiropas naftas ķīmijas rūpniecību.

(28)

2006. gada 8. februāra Vācijas vēstulei pievienotajā vēstulē uzņēmums OMV, kuram pieder ražotnes Bavārijā (Burghauzene) un Austrijā (Švehata pie Vīnes) un kas nesen ir palielinājis savu jaudu Švehatā, izteica nodomu pozitīva lēmuma par EPS projektu gadījumā izveidot darba grupu, kurai jānodarbojas ar esošā cauruļvada no Švehatas (aptuveni 150 km uz rietumiem) pārveidošanu par etilēna cauruļvadu un tā pagarināšanu līdz Burghauzenei. Darba grupas rezultātus OMV plānoja sagaidīt 2006. gada beigās. Turklāt uzņēmums informēja par pasūtīto izpēti šajā projektā, kura īstenošana tiktu pabeigta pēc 7 līdz 14 gadiem. MOL Group (šajā koncernā ietilpa arī Slovākijas uzņēmums Slovnaft un Ungārijas uzņēmums TVK), vadošais uzņēmums Centrāleiropā, kas nepiedalās EPS projektā, arī atbalsta EPS projektu, tomēr vispirms dodot priekšroku savienojumam ar esošo Ukrainas etilēna cauruļvadu pāri Slovākijai (Presburga) un Ungārijai (Szashalombatta (Budapešta)/Tiszaujvaros). Par citiem priekšizpētes pasākumiem tiek paziņots sarunu laikā starp Komisiju un Vāciju, piem., par cauruļvadu savienojumiem Čehijas Republikā, starp Loinu Austrumvācijā un Poliju (Polijas uzņēmuma PKN Orlen vadībā) un starp Ludvigshāfenu un Karlingu Francijā (BASF un Total vadībā).

(29)

Rūpniecībā ir būtiska piesaiste pietiekami lielam olefīnu cauruļvadu tīklam, jo līdz ar to tiek samazināti izejvielu piegāžu reģionālie trūkumi, tiek uzlabots piegāžu elastīgums un drošība, kā arī pieaug elastīgums, izvēloties vietas jauniem ieguldījumiem. Šī iemesla dēļ arī rūpniecības apvienība iestājas par to, lai savstarpēji tiktu savienotas un paplašinātas atsevišķās etilēna un/vai propilēna sistēmas un līdz ar to izveidotos plašs olefīnu cauruļvadu tīkls (8).

(30)

Vācija un to cauruļvadu īpašnieki, kurus savienos plānotā trase Ludvigshāfena-Minhminstere, procedūras laikā Komisijai ir apsolījuši, ka attiecībā uz šiem cauruļvadiem tiks ievēroti kopējas transportēšanas un atklātas piekļuves principi. Runa ir par šādiem cauruļvadiem:

(31)

Saskaņā ar Vācijas apsvērumiem Eiropas cauruļvadu tīkls, un jo īpaši šis projekts nodrošinās ilglaicīgu naftas ķīmijas rūpniecības nākotni Bavārijā un apmēram 17 700 darba vietas šajā nozarē.

(32)

Komisija uzsāka formālo izmeklēšanas procedūru, jo tā šaubījās par Vācijas izteikumu pareizību, ka subsīdijas nav valsts atbalsts, bet gan vispārējs infrastruktūras pasākums. Komisija šaubījās arī par atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Šķita, ka vides aizsardzība, satiksmes drošība un autoceļu noslogotības samazināšana no tā neko neiegūst vai labākajā gadījumā ieguvums ir neliels. Iespējams, cauruļvads ir stratēģiski nozīmīgs Bavārijas ķīmijas rūpniecībā, tomēr tas var radīt nevajadzīgus konkurences traucējumus. Aprēķinātā projekta ienesība ir zema, bet priekšrocības, ko no tā gūtu esošie etilēna un propilēna ražotāji, varētu būt ievērojamas. Cauruļvads ne tikai atvieglotu lielu apjomu transportēšanas iespējas starp uzņēmumiem, kas atrodas trases tuvumā, bet radītu iespējas veikt etilēna piegādes arī uz tālāk izvietotiem reģioniem, līdz ar to izraisot tiešu konkurenci ar etilēna ražotājiem starpā ārpus Bavārijas, Bādenes-Virtembergas un Reinzemes-Pfalcas. Nav izslēdzama arī būtiska ietekme uz propilēna tirgu.

(33)

Tālāk Komisija konstatēja, ka šis projekts zināmā mērā līdzinās propilēna cauruļvada projektam, saskaņā ar kuru propilēna cauruļvads no Roterdamas caur Antverpeni iet uz Rūras apgabalu un kam Komisija apstiprināja atbalstu 2004. gada 16. jūnijā (11). Tomēr šeit bija būtiskas atšķirības: starp abiem cauruļvada galapunktiem nenotiek nekāda vērā ņemama etilēna transportēšana, un propilēna cauruļvada gadījumā transportēšana pa ūdensceļiem vai dzelzceļu radīja tam būtisku alternatīvu; taču etilēna cauruļvada projektā bija paredzētas tarifu atlaides par lielāku daudzumu transportēšanu, ilgtermiņa līgumiem un iepriekšēju rezervēšanu. Līdz ar to Komisija šaubījās, vai nosacījumi konsorcija dalībniekiem un citiem izmantotājiem tiešām būtu vienlīdzīgi. Komisija konstatēja, ka paredzētā atbalsta intensitāte bija 50 %, kamēr iepriekšējā gadījumā tā bija zemāka par 30 %.

(34)

Formālās izmeklēšanas procedūras ietvaros saņemtās vēstules ietvēra ENRA un Austrijas atbalstošus apsvērumus, kuros tika minēts par priekšrocībām Eiropai un olefīnu cauruļvadu tīkla paplašināšanu. Arī projektā netieši iesaistītie Bavārijas uzņēmumi Miro, Bayernoil un IGS izteicās pozitīvi, jo īpaši par projekta nozīmi Bavārijas naftas ķīmijas rūpniecības nākotnei. Turpretī etilēna ražotājs, kurš vēlējās palikt anonīms, 24. maijā norādīja, ka cauruļvads esot tikai reģionāls aizsardzības ieguldījums ar mērķi radīt tirgus priekšrocības vietējiem ražotājiem, līdz ar to nekādā ziņā netiks uzlabota olefīnu rūpniecības konkurētspēja. Tomēr tas pilnīgi atbalsta plašu olefīnu cauruļvadu tīklu Eiropā.

(35)

EPS projektā tieši iesaistītie uzņēmumi vienbalsīgi atbalsta projektu savās vēstulēs, kas tika pievienotas 2006. gada 8. februāra Vācijas vēstulei, un uzskata to par pirmo soli plaša Eiropas tīkla izveidē. OMV un MOL iesniedza detalizētus apsvērumus (sk. 28. apsvērumu). Attiecībā uz plānoto un esošo trašu savienošanu BASF, Infraserv Gendorf un Infraserv Hoechst apsolīja ievērot atklātas piekļuves un nediskriminējošu cenu principus (sk. 30. apsvērumu).

(36)

2006. gada 5. februārī konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, iesniedza Komisijai papildu apsvērumus, novērtējot projektu pozitīvi, ja abiem privātajiem cauruļvadiem, kas savienos Bavāriju ar ARG tīklu, tiks nodrošināta atklāta piekļuve.

(37)

Savos apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija uzstāja, ka šis pasākums nav valsts atbalsts un netiks piešķirtas selektīvas priekšrocības, bet runa ir par nediskriminējošu, visiem izmantotājiem brīvi pieejamu infrastruktūru. Tālāk Vācija uzsvēra, ka, ņemot vērā etilēna transportēšanas grūtības, ieguldījumu apjomu un ilglaicīgumu, kā arī etilēna un propilēna abpusēju atkarību, kāda dalībnieka aiziešana no Bavārijas etilēna ražotājiem vai pārstrādātājiem varētu izraisīt domino efektu, kas ietekmētu citus rūpniecības dalībniekus: slēdzot kādu ražotni, samazinātos palikušo iekārtu ienesīgums, kas savukārt varētu izraisīt citu etilēna ražotāju un pārstrādātāju ražotņu slēgšanu. Iespējams, līdz ar to savas darba vietas zaudētu nozīmīgs darbinieku skaits. Sprādziens Basell iekārtā Minhminsterē varētu būt šādas ķēdes reakcijas sākums. Vācija uzsver projekta iekļaušanu plašajā Eiropas tīklā, cauruļvada īpašo nozīmi tādā izolētā reģionā kā Bavārija un sekas, ko Bavārijas tīkla noraidījums izraisītu citos Eiropas reģionos, tā kā Bavārijas cauruļvads veido būtisku savienojumu starp Rietumeiropas cauruļvadiem un Austrumeiropā jau esošajiem un ieplānotajiem cauruļvadiem. Vācija norādīja par projekta sagaidāmo pozitīvo ietekmi uz Eiropas rūpniecības piegāžu drošību, elastīgumu un konkurētspēju globālā kontekstā. Atbalsts novērstu tirgus nepilnības, jo bez valsts atbalsta projekts nebūtu ekonomiski ienesīgs. Tālāk Vācija uzsvēra, ka pat ar plānoto atbalstu 70 miljonu euro apmērā EPS sagaidāmais iekšējais ienesīgums būtu tikai 1,3 %, kas pierāda, ka iesaistītie uzņēmumi vispirms ir ieinteresēti ilglaicīgā piegāžu drošībā, nevis īslaicīgā peļņas gūšanā. Tālāk Vācija norādīja, ka projekts neradīs konkurences traucējumus, tā kā dalībnieki piekrīt minimālas peļņas principam un cauruļvada piekļuves noteikumi nediskriminē nevienu izmantotāju.

(38)

Vācija uzsvēra praktiski vienbalsīgo atbalstu projektam. Attiecībā uz kritiskajiem apsvērumiem, ko izteica konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, Vācija norādīja, ka šis konkurents atbalsta Eiropas tīklu, kura izveidei, pretēji šī konkurenta uzskatiem, ir nepieciešams EPS projekts. Attiecībā uz pieslēgumu abiem privātajiem cauruļvadiem par vienu Vācija norādīja uz konkurences tiesībām, kas novērstu diskriminācijas rašanos vai to, ka cauruļvadu īpašnieki ļaunprātīgi izmantotu savu stāvokli, un par otru – uz sarunām, kas notiktu starp EPS un privāto cauruļvadu īpašniekiem, lai kopumā nodrošinātu atklātu piekļuvi. Norādot par projekta zemo peļņu, Vācija apstrīdēja Komisijas viedokli, ka atbalsta intensitāte esot augstāka nekā nepieciešams. Vācija sniedza sīku informāciju par atbalstāmajām izmaksām, kapitāla ienesīguma aprēķinu, tirgus situāciju (ieskaitot propilēnu un blakusproduktus), importu no trešajām valstīm, aprēķinātajiem transportēšanas apjomiem, kā arī par projektā tieši iesaistīto uzņēmumu ražošanu vai patēriņu un ar EPS cauruļvadu savienojamiem cauruļvadiem.

(39)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(40)

Ir paredzēts, ka atbalstu, ko vēlas sniegt Vācija, tieši izsniegs valsts iestāde. Līdz ar to tie ir valsts līdzekļi.

(41)

Cauruļvada lietotājs EPS, sniedzot transportēšanas pakalpojumus, veic saimniecisku darbību un līdz ar to jāuzskata par uzņēmumu saskaņā ar 87. panta 1. punktu.

(42)

Ar to, ka atbalsts dod iespēju konsorcijam uzbūvēt cauruļvadu un lietot to 25 gadus, nesedzot visas izmaksas, tam tiek piešķirtas ekonomiskas priekšrocības. Tā kā ieguldījumi cauruļvadā ir cieši saistīti ar pašreizējiem un plānotajiem ieguldījumiem etilēna un propilēna, kā arī etilēna blakusproduktu ražošanas jaudu palielināšanā, sniedzot atbalstu, priekšrocības rodas ne tikai attiecībā uz transportēšanu, bet arī attiecībā uz etilēna un tā blakusproduktu ražošanu.

(43)

Šīs priekšrocības ir uzskatāmas par selektīvām, un cauruļvadu nevar uzskatīt par “vispārēju infrastruktūru.” Protams, ne vienmēr valsts finansējums satiksmes infrastruktūras būvniecībai vai ekspluatācijai tiek uzskatīts par valsts atbalstu saskaņā ar 87. panta 1. punktu. Šādas infrastruktūras visbiežāk izveido valsts iestādes, “jo cenu mehānisms nav pietiekami efektīvs, lai tas būtu iespējams. Preces, tāpat kā infrastruktūra, parasti ir nedalāmas un tās var izmantot visi pilsoņi kopā par atlīdzību vai par velti. Šāds valsts sagatavots publisks produkts dod labumu visai sabiedrībai kopumā, nevis noteiktiem uzņēmumiem vai ekonomikas nozarēm (neizslēgšanas princips)” (12). Izšķiroši ir arī citi kritēriji, ne tikai īpašuma attiecības.

(44)

Šajā gadījumā infrastruktūra, atšķirībā no ostām, lidostām un automaģistrālēm, atbilst nevis sabiedrības interesēm, bet gan tikai vienas saimniecības nozares ekonomiskajām interesēm. Tā sniedz priekšrocības tikai dažiem uzņēmumiem, šajā gadījumā ļoti ierobežotam ekonomikas dalībnieku skaitam noteiktā ķīmiskās rūpniecības nozarē noteiktas dalībvalsts noteiktā teritoriālā daļā. Cauruļvads ir piemērots tikai etilēna transportēšanai, un visi konsorcija dalībnieki ir etilēna ražotāji vai pārstrādātāji ar tiešu interesi par cauruļvadu. Cauruļvads paliek konsorcija īpašumā, un izmantošanas ierobežojumi, kas būtu priekšnoteikums atbalsta piešķiršanai, ir spēkā tikai 25 gadus. Par cauruļvada būvi un ekspluatāciju netika izsludināts publisks konkurss. Tātad tas ir selektīvs projekts.

(45)

Turklāt ķimikāliju cauruļvada būve vispār neietilpst valsts kā institūcijas uzdevumos. Šāda cauruļvada būve ir saimnieciska darbība, ka parasti veic rūpniecība savās interesēs. Ar cauruļvada būvi un plānotajiem transporta pakalpojumiem EPS grib veikt saimniecisku darbību, ar ko tā grib padarīt ienesīgus savus tiešos un netiešos ieguldījumus. Lēmumi par ieguldījumiem ķimikāliju cauruļvados bieži ir lēmumu par ieguldījumiem un ieguldījumu samazināšanu ražošanas jaudā nozīmīga daļa. Daži jaunāki cauruļvadi tika uzbūvēti bez atbalsta, savukārt citi – ar atbalstu; tomēr šajos gadījumos atbalsts tika piešķirts saskaņā ar Kopienas noteikumiem par valsts reģionālo atbalstu vai vides aizsardzības nolūkos.

(46)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesu pastāvīgo tiesu praksi tirdzniecības ietekmēšanas priekšnoteikums ir izpildīts, ja uzņēmums, kam sniegtas priekšrocības, veic saimniecisku darbību, kas ir tirdzniecības starp dalībvalstīm priekšmets. Apskatot ne tikai etilēnu, bet arī propilēnu, kā arī etilēna un propilēna blakusproduktus, Komisija konstatē, ka tie attiecas uz konsorcija dalībnieku saimniecisko darbību. Līdz ar to atbalsta sniegtās priekšrocības rada vai draud radīt konkurences traucējumus starp dalībvalstīm.

(47)

Šis novērtējums ir zināmā mērā līdzīgs atbalsta lietām Nr. C67/03, C68/03 un C69/03; šajās lietās runa bija par atbalstu, ko Vācija, Nīderlande un Beļģija sniedza propilēna cauruļvada būvei no Roterdamas caur Antverpeni uz Rūras apgabalu. Šajās atbalsta lietās Komisija pieņēma pozitīvu lēmumu un skaidri norādīja, ka šī palīdzība ir valsts atbalsts (13).

(48)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ šis pasākums saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ir valsts atbalsts.

(49)

EK Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz noteiktus izņēmumus vai atbrīvojumus no 1. punktā minētā vispārējā atbalsta aizlieguma. Dažādās pamatnostādnēs un Kopienas nostādnēs Komisija ir noteikusi, ar kādiem nosacījumiem var piemērot šos izņēmumus vai atbrīvojumus. Tomēr šajā gadījumā direktīvas un Kopienas nostādnes nav jāpiemēro. Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai (14) noteikumi attiecas tikai uz valsts atbalstu, kas saņēmējam dod iespēju samazināt paša radīto vides piesārņojumu; turpretī to nepiemēro attiecībā uz ieguldījumiem, lai samazinātu vides piesārņojumu, ko rada atbalsta saņēmēju konkurenti. Arī etilēna transportēšanu pa cauruļvadu nevar uzskatīt par etilēna ražošanas procesa pielāgošanu vides aizsardzības izpratnē, bet gan par atsevišķu pasākumu. Tas izskaidrojams ar to, ka cauruļvadu būvēs jauns tiesību subjekts, kas dibināts tikai ar mērķi uzbūvēt cauruļvadu un sniegt etilēna transportēšanas pakalpojumus. Kaut arī EPS daļu īpašnieki nodarbojas ar etilēna ražošanu un pārstrādi, jaunās aktivitātes vispirms ir saistītas ar transportēšanu. Turklāt pašlaik starp Ludvigshāfenu un Minhminsteri etilēna transportēšana nenotiek. Tātad projekts tieši nesamazinās iesaistīto uzņēmumu izplūdes gāzes. Drīzāk tieši līdz ar projektu radīsies jaunas transporta aktivitātes, kas neizbēgami noteiktā apjomā radīs izplūdes gāzes un piesārņos vidi. Tādēļ šajā gadījumā nav jāpiemēro Kopienas pamatnostādnes par atbalstu vides aizsardzībai.

(50)

Nav piemērojami arī EK Līguma V sadaļas (Transports) noteikumi par atbalsta atbilstību. Saskaņā ar EK Līguma 73. pantu atbalsts atbilst Līgumam, ja tas vajadzīgs transporta koordinācijai. Tomēr EK Līguma 80. pants ierobežo šo noteikumu piemērošanas jomu sadaļā “Transports”: “Šī sadaļa attiecas uz dzelzceļa pārvadājumiem, autopārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem.” Līdz ar to šajā gadījumā nav jāpiemēro 73. pants.

(51)

Cauruļvads ir daļa liela Eiropas etilēna cauruļvadu tīkla, kas ir Eiropas naftas ķīmijas rūpniecības interesēs, ieskaitot uzņēmumus, kuri atrodas atbalstāmos reģionos. Dažādās Komisijas pamatnostādnēs un Kopienas nostādnēs tas netiek ņemts vērā. Tāpēc jāpārbauda, vai atbalsta piešķiršanu ir iespējams pamatot ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šiem noteikumiem jāpārbauda, kādā mērā pasākums ir Kopienas interesēs, vai tas ir nepieciešams un samērīgs, un kādā mērā tas varētu radīt konkurences traucējumus.

(52)

Plānotajam cauruļvadam ir centrāla nozīme Eiropas etilēna cauruļvadu tīklā, kam esošie tīkli jāsavieno ar dažādām nepievienotām “rūpniecības salām”, kas ir izvietotas Kopējā tirgus teritorijā. Šis tīkls uzlabo Eiropas ekonomikas konkurētspēju kopumā, un jo īpaši naftas ķīmijas rūpniecības konkurētspēju, kas atbilst Kopienas interesēm, tā kā konkurētspēja ir viens no galvenajiem Lisabonas mērķiem. Kā pamatoti norāda Vācija, cauruļvads palielina piegāžu elastīgumu un drošību, piemēram, notiekot nelaimes gadījumam vai veicot nepieciešamos apkopes darbus, kā arī samazinās kopējās izmaksas un uzlabojas etilēna un tā blakusproduktu ražošanas un piegādes noteikumi. Tīkls samazinās arī izejvielu piegāžu reģionālos trūkumus. Turklāt tas sekmēs pašreizējās problēmas atrisināšanu, kas ir saistīta ar to, ka pieprasījums pēc etilēna un propilēna nepieaug tādā pašā proporcijā kā šo vielu nemainīgā proporcija ķīmiskā ražošanas procesa rezultātā. Tīkls arī palielinās elastīgumu, izvēloties vietas jauniem ieguldījumiem, kas ražotājiem dod iespēju izvēlēties ražotnes atrašanos vietā ar zemākajām izmaksām. Ņemot vērā šos iemeslus, kopumā jāsecina, ka tīklam ir liela nozīme naftas ķīmijas rūpniecībā (15).

(53)

Turklāt cauruļvadu tīkls sniedz etilēna pārdošanas vai pirkšanas iespējas visiem etilēna ražotājiem un patērētājiem, kuri atrodas gar cauruļvadu vai pie ar to saistītiem tīkliem. Līdz ar to cauruļvads paplašina telpiski nozīmīgo tirgu, kurš Bavārijas ražotājiem pašreiz ir ierobežots Bavārijas teritorijā. Ar dažādiem veida parastiem tirgus darījumiem, piemēram, mijmaiņas darījumiem, palielinātā telpiski nozīmīgā tirgus priekšrocība galu galā izpletīsies uz visiem tirgus dalībniekiem, līdz ar to tīkls pastiprinās ne tikai konkurētspēju, bet arī konkurenci starp tirgus dalībniekiem. Tas savukārt būtiski stimulē turpmāku izmaksu samazināšanos un konkurētspējas palielināšanos attiecīgajā rūpniecības nozarē.

(54)

Cauruļvadu tīkla paplašināšanās kā priekšrocība ietekmēs visus tīklā savienotos uzņēmumus, kaut arī Komisija apzinās apstākli, ka, piemēram, savienojums ar ARG apgabalu Bavārijas rūpniecībai ir nozīmīgāks nekā pašam ARG apgabalam.

(55)

Neskatoties uz pierādījumiem un saistībām, ko Vācija un dalībnieki pievienoja 28. apsvērumā minētajam projektam, Komisija nedrīkst neņemt vērā, ka pieslēgums cauruļvadam dažos gadījumos vēl nav galīgi noteikts. Tas attiecas arī uz plānotajiem cauruļvadiem, kuriem Bavārija jāsavieno ar Čehijas Republiku, kā arī ar Austriju un Slovākiju, un kuriem ir būtiska nozīme tīkla tālākā attīstībā. Tomēr iesniegtie pierādījumi, projekta pamatā esošā komercdarbības loģika un noteiktais atbalsts, ko par labu projektam pauž visas ieinteresētās puses un dalībnieki (tostarp Austrijas iestādes), liek saprast, ka šo pieslēgumu veikšana ir ticama, arī gadījumā, ja šo projektu īstenošana nav pilnīgi nodrošināta. Ņemot vērā šī gadījuma īpašos apstākļus, tomēr būtu maz ticams, ka var izvairīties no šādiem nedrošuma elementiem. Šo cauruļvadu būvei būs nepieciešamas ievērojamas izmaksas. Turklāt šādi lēmumi par ieguldījumiem ir cieši saistīti ar lēmumiem par ieguldījumiem vai ieguldījumu samazināšanu etilēna un propilēna ražošanas jaudā kā tādā, kas arī ir saistīti ar augstām papildu izmaksām. Visi šie lēmumi, protams, rūpīgi jāsaskaņo ar sagaidāmo tirgus attīstību. Šī iemesla dēļ būs nepieciešams zināms laiks, lai pilnīgi uzbūvētu tīklu. Plānotais cauruļvads jāuzskata par pirmo soli kopēja tīkla izveidē un nedrošuma samazināšanā. Turpretī, neveicot ieguldījumus plānotajā cauruļvadā, nozīmētu, ka plānotais kopējais tīkls noteikti vairs netiktu uzbūvēts. Šajā aspektā Bavārijas cauruļvads ir izšķirošs savienojums starp Rietumeiropu un citiem cauruļvadiem Centrāleiropā un Austrumeiropā.

(56)

Kā minēts 30. apsvērumā, plānotajam cauruļvadam pieslēdzamo cauruļvadu lietotāji saistībā ar šīs konkurences lietas novērtējumu, kā arī ievērojot no Vācijas konkurences tiesībām izrietošos tiesību aktus, ir apņēmušies nodrošināt atklātu un nediskriminējošu piekļuvi. Šie solījumi dod ieguldījumu godīgas konkurences nodrošināšanā, ko tiecas sasniegt Kopiena. Tie palielina tirgus caurspīdīgumu, palielina konkurenci un sekmē konkurences traucējumu novēršanu, kas varētu rasties pretējā gadījumā. Komisija par ļoti būtisku uzskata apstākli, ka uz visiem šiem cauruļvadiem attiecas kopējas transportēšanas princips un brīvas piekļuves princips, un uzskata, ka šiem principiem ir liela nozīme arī attiecībā uz nākamajiem cauruļvadiem. Komisija konstatē, ka šie principi jau tiek piemēroti attiecībā uz dažiem citiem cauruļvadiem, jo īpaši uz tiem, kas ir ARG tīkla daļa, un ka vietās, kur cauruļvadi netiks formāli ekspluatēti saskaņā ar minētajiem principiem, konkurences traucējumus attiecīgajās dalībvalstīs ierobežos konkurences noteikumi.

(57)

Iespējams, nelielo transporta izdevumu un efektīvāko transportlīdzekļu izmantošanas dēļ cauruļvads dod netiešu labumu apkārtējai videi. Izejvielu, kā etilēna un naftas, transportēšana pa cauruļvadiem ir videi nekaitīgāka nekā citi transportēšanas veidi, kas tiek izmantoti blakusproduktu un gala produktu transportēšanai. Plastmasu patēriņš galvenokārt ir atkarīgs no vispārējā patēriņa līmeņa un rūpnieciskās ražošanas, un nav iemesla pieņēmumam, ka Bavārijā tam būtu jābūt citādi. Noraidot cauruļvadu un hipotētiski pieņemot Bavārijas naftas ķīmijas rūpniecības vispārēju panīkumu, etilēna blakusprodukti, kā arī starpprodukti un gala produkti lielākos apjomos būtu jātransportē uz Bavāriju. Turklāt cauruļvads dod iespēju izmantotājiem visā tā garumā veikt ieguldījumus ražošanas jaudu palielināšanā un līdz ar to izvēlēties atrašanās vietu tuvāk klientiem un/vai tādu, kas mazāk piesārņo vidi. Tomēr Bavārijas naftas ķīmijas rūpniecības vispārējs panīkums ir maz ticams. Šī iemesla dēļ iespējamās priekšrocības ir pārāk nenoteiktas, lai tās pozitīvi varētu ņemt vērā, novērtējot atbalstu. No otras puses, jāievēro, ka cauruļvads vismaz negatīvi neietekmēs vidi.

(58)

Atbalsta apmērs ir ierobežots ar nepieciešamo minimālo apmēru, un šis instruments šķiet piemērots, lai sasniegtu noteikto mērķi. No Vācijas iesniegtās informācijas izriet, ka iekšējais ienesīgums būtu apmēram 1,2 %, ņemot vērā netiešās priekšrocības konsorcija dalībniekiem, un viennozīmīgi mazāks par 1 %, ņemot vērā visas tiešās priekšrocības. Šie ienesīgumi ir zemi, salīdzinot ar šajā nozarē pieņemto ienesīguma līmeni. Šī iemesla dēļ jāsecina, ka bez atbalsta projekts netiktu īstenots.

(59)

Jānorāda, ka atbalsta intensitāte ir 29,1 % (un nekādā gadījumā nepārsniegs 29,9 %); tātad tā viennozīmīgi ir mazāka par 50 %, kas bija paredzēti pieteikumā un uz ko Komisija balstīja savu lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(60)

Ir jāapstiprina atbalsta proporcionalitāte, jo vismaz 70 % no izmaksām jāsedz atbalsta saņēmējiem. Atbalsta intensitāte 29,1 % apmērā ir salīdzināma ar atbalsta intensitāti, kas ir pieļaujama saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par atbalstu vides aizsardzībai vai Pamatnostādnēm par valsts atbalstu reģionāliem mērķiem. Tā ir mazāka par citām atklātajām transporta infrastruktūrām pieļaujamo intensitāti. Svarīgāka par atbalsta intensitāti gan ir sagaidāmais ienesīgums, kas šajā gadījumā ir 1,2 %, ņemot vērā netiešās priekšrocības konsorcija dalībniekiem, un viennozīmīgi mazāks par 1 %, ja ņem vērā tikai tiešās priekšrocības.

(61)

Atbalsts vispirms rada konkurences traucējumus etilēna tirgū. Atbalsts izraisīs pārpalikušās etilēna produkcijas “izvešanu” uz Ludvigshāfenu un, iespējams, tālāk uz ARG tīklu. Tā kā atbalsts tieši neietekmē ražošanas izmaksas un nepieaug transportēšanas izmaksas, ietekme uz cenām būs ierobežota. OMV un ROG būs tieši konkurenti etilēna ražotājiem citās atrašanās vietās gar savienoto tīklu, tomēr OMV un RuhrOel jaudas pieaugums, salīdzinot ar jau esošo jaudu ARG apgabalā, ir neliels, un atbalsta saņēmēju tirgus daļas ir mazas.

(62)

Turklāt atbalsts rada konkurences traucējumus etilēna blakusproduktu tirgos, kā arī plastmasas starpproduktu un gatavo produktu tirgos. Saņemot atbalstu, šīs nozares rūpniecības uzņēmumi Bavārijā var strādāt efektīvāk. Šī ietekme uz konkurences traucējumiem un konkurenci tomēr nav tieša un nav nepieļaujami spēcīga.

(63)

Ievērojot globālos piedāvājuma un pieprasījuma nosacījumus, nav ticams, ka etilēna ražošanas pieaugums Bavārijā izraisītu nozīmīgu etilēna ražošanas samazināšanos citās Kopienas daļās. Plastmasu pieprasījums būtiski pieaug paralēli vispārējai ekonomikas izaugsmei. Tā Rietumeiropā tiek sagaidīts pieaugums par 2 % un Austrumeiropā – par 5,5 %. Turklāt ietekme uz etilēna tirgu koncentrēsies Vācijā, tas ir, dalībvalstī, kas paziņo par atbalstu. Ietekme gar cauruļvadu tīklu Beļģijā un Nīderlandē būs netieša un varētu skart arī atbalsta saņēmēju iekārtas, jo īpaši BASF rūpnīcu Antverpenē.

(64)

Turklāt ar plānoto trasi savienoto cauruļvadu ekspluatētāju dotie solījumi novērstu turpmākus konkurences traucējumus starp dažādiem šo cauruļvadu izmantotājiem. Kā jau minēts 56. apsvērumā, liela nozīme ir tam, lai cauruļvadi tiktu ekspluatēti saskaņā ar kopējas transportēšanas un atklātas piekļuves principiem.

(65)

Savā lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija pauda šaubas attiecībā uz pazeminātiem tarifiem ilglaicīgu līgumu un lielu apjomu gadījumā. Šajā jautājumā Vācija noskaidroja, ka šādas cenu atlaides nav paredzētas, kas arī pozitīvi ietekmē konkurenci un samazina barjeras ienākšanai tirgū.

(66)

No iepriekš minētajiem iemesliem izriet, ka atbalsta piešķiršana ir Kopienas interesēs un ka šis apstāklis izlīdzina ierobežotos sagaidāmos konkurences traucējumus. Tādēļ atbalstu var uzskatīt par atbilstīgu Kopējam tirgum.

(67)

Valsts atbalsts 29,9 % apmērā no atbalstāmajām ieguldījumu izmaksām, ko Vācija vēlas sniegt konsorcijam EPS etilēna cauruļvada būvei no Ludvigshāfenas uz Minhminsteri, līdz maksimālajai atbalsta summai 44 850 000euro atbilst Kopējam tirgum.

—

Ethylen-Pipeline Süd GmbH & Co. KG, kas ir atbildīgs par cauruļvada plānošanu, būvniecību un ekspluatāciju, ar pilnas atbildības sabiedrību Ethylen-Pipeline Süd Geschäftsführungs GmbH bez kapitāldaļām un vairākām komandītsabiedrībām ar līdzdalību kapitālsabiedrībā 700 000euro apmērā, proti, BASF, OMV un Ruhr Oel, no kuriem katram pieder 20 %, kā arī Borealis Clariant, Vinnolit un Wacker, katrs ar 10 % (LfA Förderbank Bayern nepiedalīsies Ethylen-Pipeline Süd GmbH & Co. KG ne kā pilnas atbildības sabiedrība, ne kā komandītsabiedrība un arī nebūs atbildīga par projekta finansēšanu);

—

Ethylen-Pipeline Süd Geschäftsführungs GmbH, kas vada Ethylen-Pipeline Süd GmbH & Co. KG un kurā LfA pieder 25,1 % no sabiedrības kapitāla 28 000euro apmērā; pārējais kapitāls daļēji pieder Ethylen-Pipeline Süd GmbH & Co. KG rūpnieciskajiem partneriem.

6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/27

(1)

Regulas (EK) Nr. 2037/2000 3. panta 2. punkta i) apakšpunkta d) daļā un 4. panta 2. punkta i) apakšpunkta d) daļā noteikts aizliegums pēc 2004. gada 31. decembra ražot, importēt un laist tirgū metilbromīdu visiem lietojumiem, izņemot tā izmantošanu kritiskām vajadzībām un līdztekus citiem lietojumiem (2) saskaņā ar minētās regulas 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktu un Monreālas Protokola pušu Lēmumā IX/6 norādītajiem kritērijiem, kā arī citiem būtiskiem kritērijiem, par ko vienojušās protokola puses. Izņēmumi izmantošanai kritiskām vajadzībām ir uzskatāmi par ierobežotām atkāpēm, lai piešķirtu īsu laika posmu alternatīvu pieņemšanai.

(2)

Lēmumā IX/6 noteikts, ka metilbromīdu var uzskatīt par “kritiski svarīgu” tikai tad, ja tā pieprasītājs skaidri parāda, ka metilbromīda resursu trūkums noteiktam lietojumam radītu nopietnus traucējumus tirgū, un ka tā lietotājiem nav tehnisku un ekonomisku alternatīvu vai aizvietotāju, kas būtu pieņemami no vides un veselības viedokļa un piemēroti attiecīgajām augkopības kultūrām un apstākļiem. Turklāt metilbromīda ražošana un, ja nepieciešams, izmantošana kritiskām vajadzībām ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja ir veikti visi tehniski un ekonomiski iespējamie pasākumi, lai mazinātu tā izmantošanu kritiskām vajadzībām un ar to saistīto metilbromīda emisiju. Pieprasītājam arī jāpierāda, ka tiek veikti attiecīgi pasākumi, lai novērtētu un ieviestu tirgū alternatīvas metilbromīdam un tā aizvietotājus, lai nodrošinātu tiem valsts pārvaldes institūciju apstiprinājumu alternatīvām un aizvietotājiem un ka eksistē pētniecības programmas alternatīvu un aizvietotāju izstrādāšanai un ieviešanai.

(3)

Par metilbromīda izmantošanu kritiskām vajadzībām Komisija saņēma 40 priekšlikumus no sešām dalībvalstīm, tostarp no Apvienotās Karalistes (10 049 kg), Francijas (70 900 kg), Itālijas (640 000 kg), Nīderlandes (120 kg), Polijas (27 900 kg), un Spānijas (322 840 kg). Kopumā tika pieprasīti 1 071 809 kg.

(4)

Komisija piemēroja Lēmumā IX/6 un Regulas (EK) Nr. 2037/2007 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktā ietvertos kritērijus, lai noteiktu metilbromīda daudzumu, kura izmantošanai kritiskām vajadzībām jāpiešķir atļaujas 2007. gadā. Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, secināja, ka Kopienā ir pieejamas līdzvērtīgas alternatīvas, kas arvien plašāk tiek izmantotas daudzās valstīs, kuras parakstījušas Monreālas Protokolu, kopš dalībvalstīs tika izstrādāti priekšlikumi par lietošanu kritiskām vajadzībām. Līdz ar to Komisija noteica, ka dalībvalstīs, kas pieprasījušas atļauju metilbromīda lietošanai kritiskām vajadzībām, 2007. gadā var kopumā izlietot 521 836 kg metilbromīda. Šis daudzums atbilst 2,7 % metilbromīda patēriņa Eiropas Kopienā 1991. gadā un liecina, ka vairāk nekā 97,3 % metilbromīda ir aizstāti ar citām vielām. Kategorijas izmantošanai kritiskām vajadzībām ir līdzīgas tām, kas noteiktas Lēmuma XVIII/13 A tabulā, kas pieņemts Monreālas Protokola (3) pušu astoņpadsmitajā sanāksmē.

(5)

Minētās regulas 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai jānosaka, kuriem lietotājiem var piešķirt atbrīvojumu attiecībā uz lietošanu kritiskām vajadzībām. Tā kā minētās regulas 17. panta 2. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm jānosaka kvalifikācijas prasību minimums metilbromīda izmantošanā iesaistītajiem darbiniekiem, un tā kā fumigācija ir vienīgais metilbromīda lietojums, Komisija ir noteikusi, ka metilbromīda lietotāji, kas veic fumigāciju, ir vienīgie lietotāji, ko dalībvalsts ierosinājusi un Komisija apstiprinājusi metilbromīda lietošanai kritiskām vajadzībām. Lietotāji, kas veic fumigāciju, ir pietiekami kvalificēti, lai droši lietotu metilbromīdu, turklāt dalībvalstis ir ieviesušas kārtību, kā to teritorijā noteikt lietotājus fumigācijai, kuriem atļauta metilbromīda lietošana kritiskām vajadzībām.

(6)

Lēmumā IX/6 noteikts, ka metilbromīda ražošana un patēriņš kritiskām vajadzībām ir pieļaujams vienīgi tad, ja minētā viela nav pieejama no esošajiem uzkrātā vai otrreizēji pārstrādātā metilbromīda krājumiem. Minētās regulas 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktā noteikts, ka metilbromīda ražošana un imports ir atļauts vienīgi tad, ja nevienai no pusēm nav pieejams otrreizēji pārstrādāts vai reģenerēts metilbromīds. Saskaņā ar Lēmumu IX/6 un minētās regulas 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktu, Komisija noteikusi, ka lietošanai kritiskām vajadzībām ir pieejami 31 605 kg metilbromīda krājumu.

(7)

Minētās regulas 4. panta 2. punkta ii) apakšpunktā noteikts, ka pēc 2005. gada 31. decembra ir aizliegta metilbromīda laišana tirgū un lietošana saskaņā ar 4. panta 4. punktu, ko veic uzņēmumi, kas nav ražotāji vai importētāji. Minētās regulas 4. panta 4. punktā noteikts, ka 4. panta 2. punktu nepiemēro ierobežojamo vielu laišanai tirgū un izmantošanai, ja minētās vielas lieto, lai apmierinātu to lietotāju licencētus pieprasījumus kritiskām vajadzībām, kas noteikti 3. panta 2. punktā. Tādēļ līdztekus ražotājiem un importētājiem pēc 2006. gada 31. decembra arī lietotājiem, kas veic fumigāciju, kurus Komisija reģistrēs 2007. gadā, būs atļauts laist tirgū metilbromīdu un lietot to kritiskām vajadzībām. Lietotāji, kas veic fumigāciju, parasti uztic importētājam gan metilbromīda ievešanu, gan piegādi. Lietotāji, kas veic fumigāciju, kurus Komisija 2006. gadā reģistrējusi metilbromīda lietošanai kritiskām vajadzībām, 2007. gadā atļaus izmantot atlikušo metilbromīdu, kas nav izmantots 2006. gadā (turpmāk tekstā – “krājumi”). Eiropas Komisija ir ieviesusi licencēšanas procedūras, lai atskaitītu šādus metilbromīda krājumus pirms ir ievests vai saražots papildu daudzums metilbromīda, lai apmierinātu licencētus pieprasījumus lietošanai kritiskām vajadzībām 2007. gadā.

(8)

Tā kā metilbromīda izmantošanu kritiskām vajadzībām piemēro no 2007. gada 1. janvāra, kā arī lai nodrošinātu, ka ieinteresētie uzņēmumi un lietotāji var izmantot licencēšanas sistēmu, šo lēmumu piemēro no tās pašas dienas.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. pantu,