Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Summaries of EU Legislation

Māstrihtas līgums par Eiropas Savienību

Go to the summaries’ table of contents

Māstrihtas līgums par Eiropas Savienību

 

KOPSAVILKUMS:

Līgums par Eiropas Savienību

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

  • Māstrihtas līgums ir vērienīgs līgums. Ar to tika izveidota Eiropas Savienība. Tas aptver trīs atsevišķus darbības virzienus (jeb tā dēvētos pīlārus):
  • Kā līguma ievērojamākie jauninājumi jāizceļ tas, ka ar šo līgumu:

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Eiropas Kopienas (1. pīlārs)

Šajā pīlārā ir sagrupētas tradicionālās darbības, darba un lēmumu pieņemšanas procedūras, ko veic trīs ES sākotnējās organizācijas:

Kopējā ārpolitika un drošības politika (2. pīlārs)

Tā mērķis ir:

  • aizsargāt ES kopējās vērtības, pamatintereses un neatkarību;
  • stiprināt ES un tās dalībvalstu drošību;
  • saglabāt mieru un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem;
  • veicināt starptautisko sadarbību;
  • attīstīt un konsolidēt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Sadarbība tieslietās un iekšlietās (3. pīlārs)

Tā mērķis ir garantēt sabiedrībai augsta līmeņa drošību, veicot šādas darbības:

Ekonomikas un monetārā savienība

ES valstīm ir pienākums:

Vienota valūta (euro)

Šo valūtu:

  • ievieš trīs posmos:
  • ar to nosaka kritērijus saistībā ar inflāciju, valsts parāda līmeņiem, procentu likmēm un valūtu maiņas kursiem, kas valstīm jāievēro, lai varētu ieviest euro;
  • paredz iespēju Apvienotajai Karalistei atteikties no trešā posma īstenošanas un Dānijas dalību izlemt valsts referendumā.

Jaunas politikas jomas

ES tiek nodota atbildība par:

Sociālais protokols

  • Ar šo protokolu paplašina ES atbildību, ietverot šādas jomas:
    • nodarbinātības veicināšana;
    • dzīves un darba apstākļu uzlabošana;
    • atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana;
    • sociālā dialoga īstenošana;
    • cilvēkresursu attīstīšana, lai nodrošinātu augstu un ilgtspējīgu nodarbinātības līmeni;
    • tādu cilvēku integrācija, kuri ir atstumti no darba tirgus.
  • Apvienotā Karaliste ir atteikusies no dalības sociālajā protokolā.

Eiropas pilsonība

Eiropas pilsoņa statuss visiem ES valstu valstspiederīgajiem dod tiesības:

Institucionālas izmaiņas

Tās ietver:

  • lielākas Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras;
  • vairāk balsojumu ar balsu vairākumu, kad tiesību aktus pieņem ES valdības;
  • Reģionu komitejas izveidi;
  • subsidiaritātes principa piemērošanu, saskaņā ar kuru ES rīkojas tikai tad, kad tās rīcība ir efektīvāka par valstu līmenī īstenotu rīcību.

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas tika parakstīts 1992. gada 7. oktobrī un stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī.

KONTEKSTS

Māstrihtas līgums, kas oficiāli zināms kā Līgums par Eiropas Savienību, bija “jauna pakāpe, veidojot vēl ciešāku Eiropas tautu savienību”, iepriekšējām kopienām piešķirot politisku nozīmi.

PAMATDOKUMENTS

Līgums par Eiropas Savienību (OV C 191, 29.7.1992., 1.–112. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2018

Top