EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi, EOTK līgums

Līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi, EOTK līgums

 

KOPSAVILKUMS:

Parīzes līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) izveidi

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

  • Ar to izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), kurā apvienojās 6 valstis (Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande), lai organizētu brīvu ogļu un tērauda kustību un nodrošinātu piekļuvi ražošanas avotiem.
  • Svarīgs notikums bija kopīgas Augstās iestādes izveide, lai:
    • uzraudzītu tirgu;
    • uzraudzīt atbilstību konkurences likumiem;
    • nodrošinātu cenu pārskatāmību.
  • EOTK līgums ir mūsdienās zināmo ES iestāžu pamats. EOTK, ko izveidoja 1951. gadā pēc Otrā pasaules kara, simbolizēja pirmo soli Eiropas integrācijas virzienā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķi

Līguma mērķis, kā norādīts tā 2. pantā, bija ar ogļu un tērauda kopēju tirgu veicināt ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un labākus dzīves standartus. Tādējādi institūcijām bija jānodrošina akurāta ogļu un tērauda piegāde kopējam tirgum, garantējot vienlīdzīgu piekļuvi ražošanas avotiem, piedāvājot zemākās cenas un uzlabojot darba apstākļus. To visu papildināja starptautiskās tirdzniecības izaugsme un ražošanas procesu modernizācija.

Izveidojot kopēju tirgu, līgums veicināja brīvu preču kustību bez muitas nodokļiem un nodevām. Ar to aizliedza diskriminējošus pasākumus un darbības, subsidēšanu, valsts atbalstu vai valstu uzliktās īpašās maksas un ierobežojošas tirdzniecības praksi.

Struktūra

Līgums tika iedalītās 4 tēmās:

  • 1.

    Eiropas Ogļu un tērauda kopiena;

  • 2.

    Kopienas institūcijas;

  • 3.

    Ekonomiskie un sociālie noteikumi

  • 4.

    Vispārējie noteikumi.

Tas arī ietvēra:

  • 2 protokolus, no kuriem viens bija par Tiesu, bet otrs par EOTK attiecībām ar Eiropas Padomi,
  • konvenciju par pārejas noteikumiem, kas attiecās uz līguma īstenošanu, attiecībām ar valstīm, kas nav EOTK sastāvā, un vispārīgiem aizsarglīdzekļiem.

Institūcijas

Ar Līgumu izveidoja Augsto padomi, Asambleju, Ministru Padomi un Tiesu. EOTK bija juridiska persona.

  • Augstā padome, kas ir mūsdienu Eiropas Komisijas priekšgājējs, bija neatkarīga koleģiāla padome ar uzdevumu sasniegt mērķus, kas noteikti līgumā, un darboties EOTK vispārējās interesēs. Tā sastāvēja no 9 locekļiem (no kuriem ne vairāk kā 2 drīkstēja būt vienas valsts piederīgie), kas iecelti uz 6 gadiem. Tā bija patiesi pārnacionāla organizācija ar lēmējtiesībām. Tā uzraudzīja:
    • ražošanas modernizācijas un uzlabošanas procesus;
    • preču piegādi pēc identiskiem nosacījumiem;
    • kopējas eksporta politikas attīstību;
    • ogļu un tērauda nozaru darba apstākļu uzlabošanu.

Augstā padome pieņēma lēmumus, izstrādāja ieteikumus un sniedza atzinumus. Tai palīdzēja konsultatīvā komiteja (mūsdienu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšgājēja), kas sastāvēja no ražotāju, darbinieku, patērētāju un preču izplatītāju pārstāvjiem.

  • Asambleja, kas ir mūsdienu Eiropas Parlamenta priekšgājējs, sastāvēja no 78 locekļiem, kuri bija savu valsts parlamentu pārstāvji. Pa 18 locekļiem bija no Vācijas, Francijas un Itālijas, 10 no Beļģijas un Nīderlandes un 4 no Luksemburgas. Ar Līgumu šai Asamblejai piešķīra uzraudzības pilnvaras.
  • Padome, kas ir mūsdienu Eiropas Savienības Padomes priekšgājējs, sastāvēja no valsts valdību 6 pārstāvjiem. Padomes prezidentūru ik pa 3 mēnešiem uzņēmās katra no EOTK valstīm. Tās loma bija saskaņot Augstās padomes darbības un valdību vispārējo ekonomikas politiku. Tai bija jāapstiprina Augstās padomes pieņemtie svarīgie lēmumi.
  • Tiesa, kas ir Eiropas Savienības Tiesas priekšgājējs, sastāvēja no 7 tiesnešiem, kas iecelti uz 6 gadiem saskaņā ar kopējo vienošanos starp EOTK valstu valdībām. Ar to nodrošināja, ka Līgums tika interpretēts un ieviests pareizi.

Uzdevumi

  • Lai sasniegtu savus mērķus, EOTK:
    • apkopoja informāciju no ogļu un tērauda uzņēmumiem un asociācijām;
    • konsultējās ar dažādām pusēm (ogļu un tērauda uzņēmumiem, darbiniekiem utt.);
    • bija pilnvaras veikt pārbaudes, lai pārbaudītu tai sniegto informāciju.
  • Ja ogļu un tērauda uzņēmumi neņēma vērā šīs pilnvaras, Augstā padome varēja uzlikt naudas sodu (maksimāli 1 % gada apgrozījuma) un soda maksājumus (5 % no vidējā dienas apgrozījuma par katru kavēto dienu).
  • Pamatojoties uz tās apkopoto informāciju, Augstā padome sagatavoja prognozes, lai sniegtu norādes par iesaistīto veicamajām darbībām un noteiktu, kā jārīkojas EOTK. Lai papildinātu no uzņēmumiem un asociācijām saņemto informāciju, EOTK veica savus pētījumus par preču tendencēm un tirgus darbību.

Finansēšanas aspekti

  • EOTK budžetu finansēja ar nodevām no ogļu un tērauda ražošanas un aizdevumus. Aizdevumi bija paredzēti, lai segtu administratīvos izdevumus, neatmaksājamu palīdzību darbinieku atkārtotai apmācībai un tehniskajai un ekonomiskajai izpētei (kas bija jāveicina). Aizņēmuma naudu nevarēja izmantot aizdevumu izsniegšanai.
  • Ieguldījumu jomā papildus aizdevumu piešķiršanai EOTK varēja galvot aizdevumus, ko uzņēmumi ņēma no trešajām pusēm. EOTK bija arī pilnvaras sniegt norādes ieguldījumiem, kurus tā nefinansēja.

Ražošana

EOTK galvenokārt bija netieša palīgloma, sadarbojoties ar valdībām un ietekmējot cenas un tirdzniecības politiku. Tomēr pieprasījuma samazināšanās vai iztrūkuma gadījumā tā varēja tieši iesaistīties, uzliekot kvotas ar mērķi ierobežot ražošanu sakārtotā veidā vai iztrūkumiem sastādot ražošanas programmas, nosakot patēriņa prioritātes, resursu piešķiršanas kārtību un nosakot eksporta līmeņus.

Cenu fiksēšana un konkurence

  • Ar Līgumu aizliedza darbības, kas veidoja kaitējumu atbilstoši cenai, negodīgas konkurences praksei un diskriminācijai, kas ietvēra nevienādu nosacījumu izmantošanu salīdzināmiem darījumiem. Šie nosacījumi attiecās arī uz transportēšanu.
  • Turklāt noteiktos apstākļos, piemēram, manifesta krīzes gadījumā, Augstā padome var noteikt maksimālo vai minimālo cenu vai nu EOTK ietvaros vai attiecībā uz eksporta tirgu.
  • Lai tiktu ievērota brīvā konkurence, Augstā padome bija jāinformē par ikvienu EOTK valsts darbību, kas varēja to apdraudēt. Turklāt Līgumā bija iekļauti nosacījumi it īpaši par 3 gadījumiem, kas apdraudēja konkurenci:
    • vienošanās,
    • koncentrēšanās,
    • dominances ļaunprātīga izmantošana.

Augstā padome varēja atcelt vienošanos vai apvienības starp pusēm, ja tie tieši vai netieši novērsa, ierobežoja vai kropļoja normālu konkurenci.

Darbinieku aspekti

  • Lai gan darbinieku algas joprojām noteica EOTK valstu jurisdikcija, Augstā padome noteiktos apstākļos varēja iejaukties, ja algas nebija normām atbilstošas un tika samazinātas.
  • Augstā padome varēja piešķirt finansiālu palīdzību programmām, lai novērstu nozares tehnoloģisko sasniegumu negatīvo ietekmi uz darba spēku (kompensācijas, pabalsti un pārkvalifikācija).
  • Attiecībā uz kvalificēto darbinieku plūsmu EOTK valstīm bija jāatceļ ierobežojumi attiecībā uz nodarbinātību, ņemot vērā valstspiederību. Citām darbinieku kategorijām un darba spēka iztrūkuma gadījumā valstis tika uzrunātas veikt nepieciešamās izmaiņas imigrācijas noteikumiem, lai varētu pieņemt darbā personas no citām valstīm.

Tirdzniecības politika

  • Ar Līgumu noteica arī EOTK tirdzniecības politiku attiecībā uz valstīm, kas neietilpa EOTK sastāvā. Lai gan valstu valdību pilnvaras joprojām bija spēkā, EOTK bija vairākas pilnvaras, piemēram, noteikt minimālo un maksimālo muitas nodokļu likmi un uzraudzīt importa un eksporta licenču piešķiršanu. EOTK bija arī tiesības saņemt informāciju par tirdzniecības līgumiem saistībā ar oglēm un tēraudu.
  • Augstā padome varēja arī iesaistīties dempinga gadījumā, t. i., ja ogļu un tērauda uzņēmumi ārpus EOTK jurisdikcijas konkurencei izmantoja līdzekļus, kas bija pretēji Līguma nosacījumiem un ievērojami palielināja importu, kas nopietni apdraudēja EOTK ražošanu.

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS BIJA PIEMĒROJAMS?

Līgums bija spēkā no 1952. gada, tas bija spēkā 50 gadus un zaudēja spēku 2002. gadā. Ar Līgumu izveidotais kopējais tirgus tika atvērts 1953. gada 10. februārī oglēm, dzelzs rūdai un metāllūžņiem un 1953. gada 1. maijā tēraudam.

KONTEKSTS

  • Pirms izbeigšanās Līgums vairākas reizes tika grozīts ar šādiem līgumiem:
  • Kad EOTK līgums tika izbeigts, ogļu un tērauda nozares noteikumi tika iekļauti līgumos par Eiropas Kopienas dibināšanu, Romas Līgums.
  • Nicas Līgumam ir pievienots protokols par EOTK līguma izbeigšanas finanšu sekām un pētījumu finansējumiem ogļu un tērauda nozarei. Šajā protokolā ir norādīta visu EOTK aktīvu un saistību nodošana Eiropas Kopienai un informācija par šo aktīvu un saistību tīrās vērtības izmantošanu izpētei sektoros, kas saistīti ar ogļu un tērauda nozari.
  • Daži 2003. gada februāra lēmumi ietver nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu protokola pantus, finanšu pamatnostādnes un pantus saistībā ar izpētes līdzekļiem ogļu un tērauda nozarei.

PAMATDOKUMENTS

Līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi

Pēdējo reizi atjaunots: 11.12.2017



(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Top