EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Eiropas Investīciju banka

 

KOPSAVILKUMS:

Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotais 5. protokols par Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem

KĀDS IR 5. PROTOKOLA MĒRĶIS?

  • Tajā ir izklāstīti Eiropas Investīciju bankas (EIB) — ES finansēšanas iestādes — darbības noteikumi.
  • Ar to nosaka EIB sastāvu un uzdevumus.
  • EIB ir juridiska persona, tai ir finansiāla autonomija un sava lēmumu pieņemšanas struktūra.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

EIB, kas tika dibināta, lai sniegtu atbalstu līdzsvarotai un pastāvīgai ES attīstībai, nodrošina finansējumu un zināšanas pamatotiem un ilgtspējīgiem investīciju projektiem Eiropā un ārpus tās. EIB pieder visām 28 ES valstīm, (1) un tās atbalstītie projekti veicina ES politikas mērķu sasniegšanu.

Mītnes vieta, locekļi un kapitāls

EIB mītnes vieta ir Luksemburga. Bankas kapitālu paraksta visas ES valstis, un tas 2015. gada 1. jūlijā bija EUR 243 miljardi. Katra valsts sniedz savu ieguldījumu atbilstīgi savam ekonomiskajam spēkam (kas tiek izteikts kā iekšzemes kopprodukts) brīdī, kad tā pievienojas ES. Kad ES pievienojas jauna valsts, bankas kapitāls tiek palielināts. EIB Valde var arī vienprātīgi lemt par parakstītā kapitāla palielināšanu.

Sastāvs

Valde

Valdes sastāvā ir ES valstu iecelti ministri (parasti — finanšu ministri). Tā ir EIB galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra. Tā nosaka bankas darbības pamatnostādnes un pieņem svarīgākos lēmumus, piemēram, par šādiem jautājumiem:

  • kredītpolitikas pamatnostādnes;
  • citu vadības struktūru locekļu iecelšana un atalgojums;
  • gada pārskatu apstiprināšana;
  • lēmumi par bankas darbības apstiprināšanu ārpus ES par katru attiecīgo valsti;
  • kapitāla palielināšana.

Direktoru padome

Direktoru padomes sastāvā ir 29 direktori — vienu direktoru ieceļ katra ES valsts, un vienu — Eiropas Komisija. Turklāt padomē ir 19 direktoru aizstājēji. Lai paplašinātu Direktoru padomes profesionālās zināšanas noteiktās jomās, padome ir izmantojusi iespēju izraudzīties sešus ekspertus, kuri var piedalīties padomes sanāksmēs bez balsstiesībām.

Direktoru padome apstiprina visus lēmumus par finansējuma piešķiršanu, kā arī aizņēmumu programmu. Tā pārskata aizņēmumu operācijas un darījumus ar naudas līdzekļiem, kā arī kontrolē Vadības komitejas darbības.

Vadības komiteja

Vadības komiteja ir atbildīga par bankas ikdienas darba pārvaldību EIB priekšsēdētāja vadībā. Tai ir priekšsēdētājs un astoņi priekšsēdētāja vietnieki. Tradicionāli vienu locekli ieceļ katra no akciju kapitāla ziņā lielākajām ES valstīm (Francija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste (1)), savukārt pārējos piecus locekļus ieceļ pārējās valstis, kuras ir iedalītas piecās valstu grupās. Vadības komitejas locekļi ir vienpersoniski atbildīgi bankas priekšā un ir neatkarīgi savu pienākumu veikšanā.

Revīzijas komiteja

Revīzijas komiteja ir neatkarīga struktūra, kas ir tieši atbildīga Valdei. Tās pienākums ir pārbaudīt, vai bankas operācijas un grāmatvedības uzskaite tiek veikta pareizi. Revīzijas komiteja ir arī atbildīga par bankas pārskatu revīziju. Tā pārbauda, vai bankas darbības atbilst tai piemērojamajai labākajai banku darbības praksei. Revīzijas komitejas sastāvā ir seši locekļi. Turklāt tai palīdzēt var norīkot līdz trim novērotājiem.

Mērķi un darbības

EIB pamatdarbība ir atbalsta sniegšana pārdomātiem ieguldījumiem. Tā šo atbalstu sniedz, “aizdodot, apvienojot un konsultējot”, t. i., nodrošinot finansējumu, papildinot ES finansējumu un sniedzot konsultācijas par programmas vai projekta plānošanu. EIB uzdevums ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 309. pantā.

EIB nodrošina finansējumu lieliem un bieži vien starptautiskiem projektiem (tai skaitā rīcībai klimata jomā) vai saimnieciskās darbības veidiem, kam nav viegli piekļūt finansējumam (piemēram, mazāk attīstītos reģionos un MVU) ES valstu teritorijās. Tomēr ar Valdes lēmumu banka var arī piešķirt finansējumu investīcijām, kas veicamas ārpus ES.

Aizdevumu piešķiršanas principi

Līdzekļi ir jāizlieto maksimāli racionāli un ES interesēs.

Nedz EIB, nedz ES valstis nedrīkst noteikt, ka aizdevumi jāizlieto noteiktā ES valstī. EIB nedrīkst finansēt projektus, pret ko iebilst valsts, kuras teritorijā to plānots īstenot.

Pieteikumi aizdevuma saņemšanai

Pieteikumus aizdevumu vai garantiju saņemšanai var iesniegt EIB vai nu ar Komisijas starpniecību, vai arī ar tās ES valsts starpniecību, kuras teritorijā projektu plānots īstenot. Uzņēmums aizdevuma vai garantijas saņemšanai var arī pieteikties tieši. Katrā gadījumā Komisija un attiecīgā ES valsts tiek lūgta sniegt atzinumu.

Vadības komiteja pārbauda aizdevumu un garantiju saņemšanas pieteikumu atbilstību. Projektiem un programmām jābūt dzīvotspējīgām četrās jomās: ekonomiskajā, tehniskajā, vides un finanšu jomā. Visi projekti tiek rūpīgi izvērtēti un uzraudzīti līdz to pabeigšanai.

Operācijas kapitāla tirgos

EIB ir atļauts veikt operācijas kapitāla tirgos. Tā var:

  • aizņemties līdzekļus kapitāla tirgos, kas vajadzīgi tās uzdevumu veikšanai;
  • pirkt un pārdot vērtspapīrus finanšu tirgos;
  • ieguldīt naudas tirgos.

Filiāles

EIB var izveidot filiāles vai citas struktūras. Tām jābūt juridiskās personas statusam un jābūt finansiāli patstāvīgām. Valdei ir vienbalsīgi jāpieņem šo organizāciju statūti.

KONTEKSTS

1958. gadā izveidotā EIB ir ES banka, kas izsniedz ilgtermiņa aizdevumus.1994. gadā tika izveidots EIF, lai palīdzētu attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ar lielām izaugsmes iespējām un/vai tiem uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas jauno tehnoloģiju jomā. EIB ir galvenais Eiropas Investīciju fonda (EIF) akcionārs un izmantotājs.2000. gadā tika izveidota EIB grupa, kuras sastāvā ir EIB un EIF. Šajā grupā EIB piešķir vidēja termiņa un ilgtermiņa bankas aizdevumus, savukārt EIF ir specializējies ar riska kapitālu saistītās operācijās un garantiju sniegšanā MVU.

EIB un EIF būs liela nozīme Investīciju plāna Eiropai īstenošanā, izveidojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu laikposmam no2015. līdz2017. gadam.

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotais 5. protokols par Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem (OV C 202, 7.6.2016., 251.–264. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 03.08.2016



(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Top