Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Ģimenes atkalapvienošana

Ģimenes atkalapvienošana

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir noteikt vispārīgus tiesību akta noteikumus saistībā ar tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos. Nolūks ir nodrošināt ārpussavienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas likumīgi dzīvo ES teritorijā, pievienoties tiem ES dalībvalstī, kurā ģimenes locekļi dzīvo. Mērķis ir aizsargāt ģimeni un veicināt ārpussavienības valstu pilsoņu integrāciju.

Tā nav attiecināma uz Īriju, Dāniju un Apvienoto Karalisti. Turklāt tā neizslēdz citus labvēlīgos nosacījumus, kas minēti valstu tiesību aktos.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nosacījumi

Ārpussavienības pilsoņi, kuriem ir uzturēšanās atļauja, kas derīga vismaz vienu gadu vienā ES dalībvalstī, un kuriem ir tiesiska iespēja uz ilgtermiņa uzturēšanos, var pieteikties ģimenes atkalapvienošanai.

Tomēr šī Direktīva nav attiecināma uz ES pilsoņa ģimenes locekļiem vai ārpussavienības pilsoņiem, kas piesakās uz bēgļa statusu, par kura pieteikumu vēl nav pieņemts gala lēmums vai kuram šobrīd piešķirta pagaidu aizsardzība.

Uz ģimenes atkalapvienošanu ir tiesīgas šādas personas:

  • apgādnieka laulātais;
  • laulātā pāra nepilngadīgi bērni (piemēram, neprecējušies bērni zem likumīgā pilngadības vecuma attiecīgajā ES dalībvalstī) vai viena laulātā nepilngadīgi bērni, kad laulātais ir aizbildnis un apgādnieks, tostarp adoptētie bērni.

ES dalībvalstis patur tiesības noteiktos apstākļos atļaut ģimenes atkalapvienošanu šādām personām:

  • pirmās pakāpes radinieki taisnā augšupējā līnijā (ārvalstnieka tēvs vai māte);
  • neprecējušies bērni virs likumīgā pilngadības vecuma;
  • neprecējušies partneri.

Poligāmija netiek atzīta; uz ģimenes atkalapvienošanu ir tiesīgs tikai viens laulātais. Tāpat uz civillaulībā dzīvojošo partneru bērniem nav attiecināmas tiesības par ģimenes atkalapvienošanu, ja vien tas netiek apliecināts ar viņu vislabākajām interesēm (saskaņā ar 1989. gada Konvenciju pār bērna tiesībām).

ES dalībvalstīm ir arī tiesības pieprasīt ārpussavienības pilsonim un viņa laulātajam būt sasniegušam minimālo vecumu (vismaz 21 gadu), pirms viņi var izmantot tiesības par ģimenes atkalapvienošanu.

Procedūra

  • ES dalībvalstis nosaka, vai personai vēlas pievienoties ārvalstnieks vai ģimenes locekļi, kas iesniedz pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanu. Izņemot īpašus gadījumus, procedūras laikā ģimenes loceklim, kas vēlas atkalapvienoties, uzturēties ārpus ES. Pieteikumam ir jāpievieno ģimenes attiecību dokumenta apliecinājums un atbilstība izklāstītajiem noteikumiem. Pieteikums ir jāizskata 9 mēnešu laikā pēc iesniegšanas.
  • Attiecīgajai personai var pieprasīt uzrādīt uzturēšanās mītni, ka atbilst vispārīgiem drošības un veselības standartiem, veselības apdrošināšanu un stabilus ienākumus, kas ir pietiekami sevis un ģimenes locekļu uzturēšanai. Turklāt personai var būt jāievēro integrācijas pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī jābūt nodzīvojušai attiecīgajā ES dalībvalstī noteiktu laiku (maksimāli 2 gadus), pirms tai pievienojas ģimenes locekļi.
  • Ģimenes loceklim var atteikt iebraukšanu vai uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz valsts politiku, iekšējo drošību vai sabiedrības veselību. Tas arī attiecināms krāpšanas gadījumā (dokumentu falsifikācija, fiktīva laulība utt.). Tāds pamatojums var būt attiecināms uz atļaujas, kas jau piešķirta, atsaukšanu vai neatjaunošanu.
  • Personām, kuru atļauja ir atteikta, atsaukta vai netiek atjaunota, ir tiesības apstrīdēt lēmumu.
  • Attiecībā uz bēgļu atkalapvienošanos ES dalībvalstis var nepiemērot nosacījumus par minimālo uzturēšanās ilgumu teritorijā pirms ģimenes atkalapvienošanas. Turklāt viņiem nav jāpilda iepriekš minētie nosacījumi par uzturēšanās mītni, veselības apdrošināšanu un ienākumiem, ja pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos ir iesniegts 3 mēnešu laikā pēc bēgļa statusa piešķiršanas.

Ģimenes locekļu tiesības

  • Ārvalsts pilsoņa ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju uz tādu pašu laiku, kāds ir piešķirts personai, ar kuru tie atkalapvienojas, un uz tādiem pašiem nosacījumiem kā konkrētajai personai, lai nodrošinātu pieeju izglītībai, nodarbinātībai un profesionālajām apmācībām.
  • Pēc 5 uzturēšanās gadiem (ne vēlāk), laulātajam vai civillaulībā dzīvojošajam partneriem un visiem pilngadīgajiem bērniem ir tiesības uz patstāvīgu uzturēšanās atļauju.
  • Nosacījumi par patstāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu un spēkā esamības ilgumu ir noteikti valsts tiesību aktā. ES dalībvalstis var ierobežot patstāvīgas uzturēšanās atļaujas izsniegšanu laulātajiem vai civillaulībā dzīvojošiem partneriem tikai ģimenes attiecību sabrukuma gadījumā.

Norādījumi par direktīvas piemērošanu

2014. gadā Eiropas Komisija publicēja norādījumus ES dalībvalstīm par Direktīvas piemērošanu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2003. gada 3. oktobra, un ES dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2005. gada 3. oktobrim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12.–18. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (COM(2014) 210 final, 3.4.2014.)

ZAĻĀ GRĀMATA par Eiropas Savienībā dzīvojošo trešo valstu valstspiederīgo tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (Direktīva 2003/86/EK) (COM(2011) 735 galīgā reddakcija, 15.11.2011.)

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (COM(2008) 610 galīgā redakcija, 8.10.2008.)

Pēdējo reizi atjaunots: 05.06.2018

Top